第六,不净业处解说的注释
6. Asubhakammaṭṭhānaniddesavaṇṇanā
“膨胀”等词义的注释
Uddhumātakādipadatthavaṇṇanā
102“于无识不净”等语,是为显示膨胀相等不净的自性而说。因此,应视为仅是如实之说,不可认为有识不净不能作为业处。正如他将会说的“并非仅是死尸”等(《清净道论》1.122)。“上”,指生命耗尽之后,即命终之后、死亡之后。“隆起”,即膨胀起来。“膨胀”,是因为一再向上肿胀,即浮肿的状态。“膨胀”本身即称为“膨胀尸”——以“ka”音表示词的扩展,并非另有其义,如同“黄色尸、红色尸”的说法。“可厌”,是因为令人厌恶。或者,为了显示此“ka”音是表示“可恶”之义,而说“膨胀是可恶的,故称膨胀尸”,如同“恶名声远扬”(《大品》285;《波利》325;《长部》2.149;《增支部》5.213)。“如是形相”,即如“犹如风箱被风充满”等所说的那种形相。
102.‘‘Aviññāṇakāsubhesū’’ti idaṃ uddhumātakādīnaṃ sabhāvadassanavasena vuttaṃ. Tasmā bhūtakathanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, na saviññāṇakaasubhassa akammaṭṭhānabhāvato. Tathā hi vakkhati ‘‘na kevalaṃ matasarīra’’ntiādi (visuddhi. 1.122). Uddhaṃ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraṇato paraṃ. Samuggatenāti uṭṭhitena. Uddhumātattāti uddhaṃ uddhaṃ dhumātattā sūnattā. Uddhumātameva uddhumātakanti ka-kārena padavaḍḍhanamāha anatthantarato yathā ‘‘pītakaṃ lohitaka’’nti. Paṭikkūlattāti jigucchanīyattā. Kucchitaṃ uddhumātaṃ uddhumātakanti kucchanatthe vā ayaṃ ka-kāroti dassetuṃ vuttaṃ yathā ‘‘pāpako kittisaddo abbhuggacchatī’’ti (mahāva. 285; pari. 325; dī. ni. 2.149; a. ni. 5.213). Tathārūpassāti ‘‘bhastā viya vāyunā’’tiādinā yathārūpaṃ vuttaṃ, tathārūpassa.
夹杂了白、红等色而变得斑驳的青色,称为“青瘀”;或指先前色泽变异后所呈现的青色,称为“青瘀”。
Setarattehi paribhinnaṃ vimissitaṃ nīlaṃ vinīlaṃ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṃ vā nīlaṃ vinīlaṃ.
于破裂之处,有乌鸦、苍鹭等前来啄食。“流脓”,即流出脓液,意思是脓液处处流淌。
Paribhinnaṭṭhānesu kākakaṅkādīhi. Vissandamānapubbanti vissavantapubbaṃ, tahaṃ tahaṃ paggharantapubbanti attho.
“无遮盖”,即敞开着、被掀开。“丢弃”,即被抛弃;被狗、豺狼等撕开啃食后,从尸身聚合中撕裂下来,随处丢弃。“种种丢弃”,即散落丢弃。
Apadhāritanti vivaṭaṃ ugghāṭitaṃ. Khittanti chaḍḍitaṃ, soṇasiṅgālādīhi visuṃ katvā khādanena sarīrasaṅghātato luñcitvā tahaṃ tahaṃ chaḍḍitaṃ. Vividhaṃ khittanti vikkhittaṃ.
“依前面所述”,即如先前所说的“种种丢弃”等情形。“被刀剑砍杀后”,指被仇敌以剑、弯刀等武器击打之后。“依所说方式”,即如先前所说的“另一只手”等情形。
Purimanayenāti ‘‘vividhaṃ khitta’’ntiādinā pubbe vuttanayena. Satthena hanitvāti verīhi khaggakaravālādinā satthena paharitvā. Vuttanayenāti ‘‘aññena hattha’’ntiādinā pubbe vuttanayena.
体内涌出的虫导致虫群流溢,称为“蛆虫充满的死尸”,因此说“虫满之尸”。
Abbhantarato nikkhamantehi kimīhi paggharantakimikulaṃ puḷavakanti āha ‘‘kimiparipuṇṇassā’’ti.
“膨胀相等”,是指丢弃在荒冢等处的诸不净。所谓“依止”,即缘于、基于这些不净。“诸相”,指取相与似相。这些名称,就是膨胀相等本身。
Uddhumātakādīni āmakasusānādīsu chaḍḍitāsubhāni. Nissāyāti paṭicca tānipi ārabbha. Nimittānanti uggahapaṭibhāganimittānaṃ. Etāneva uddhumātakādīneva nāmāni.
膨胀尸业处的注释
Uddhumātakakammaṭṭhānavaṇṇanā
103“欲修习者”:想要生起禅那者。“他”:指阿阇梨(导师)。“对他”:即对那瑜伽行者。“为了不净相”:为了取不净相,或为了不净的取相。“行持方法”:指前往的方法,依此方法应前往,这就是方法。从取相生起之时开始,依地遍中所说的修行方法,而说“乃至安止的方法结束”。
103.Bhāvetukāmenāti uppādetukāmena. Tenāti ācariyena. Assāti yogino. Asubhanimittatthāyāti asubhanimittassa uggaṇhanatthāya, asubhe vā uggahanimittassa atthāya. Gamanavidhānanti gamanavidhi. Yena vidhinā gantabbaṃ, so vidhi. Uggahanimittassa uppannakālato paṭṭhāya pathavīkasiṇe vuttaṃ paṭipajjanavidhiṃ sandhāyāha ‘‘appanāvidhānapariyosāna’’nti.
104“即刻”:指在听闻的刹那。“犹如跳入无渡口的满河等”:如同跳入一般进入。“田埂的角落”:指田地的边界。“异分之色”:即守田人等异分事物之色。“身体”:指膨胀的尸体。“新死”:刚死不久,尚未达到膨胀的状态。“轻视”:视之为沉重而不尊重。
104.Tāvadevāti sutakkhaṇeyeva. Atitthena puṇṇanadīādiṃ pakkhandantena viya anupavisantena viya. Kedārakoṭiyāti kedāramariyādāya. Visabhāgarūpanti khettarakkhikādivisabhāgavatthurūpaṃ. Sarīranti uddhumātakakaḷevaraṃ. Adhunāmatanti aciramataṃ uddhumātakabhāvaṃ appattaṃ. Takkayatīti sambhāveti bhāriyaṃ katvā na maññati.
105“色、声等”:此处指非人的色相,狮子、老虎等的声等,或者非人的色、声等。同样,狮子、老虎等的情形应如理配释。“被不可爱所缘所制伏者”:因恐怖等而被不可爱的所缘所制伏、所压倒。“不能安住”:因灼热而不能住于住处,应被吐出,这是它的含义。“其他”:即因非人等,或以其他方式,而有不同于所说之其他疾病。“他”:指僧团长老,或知名的比丘,那位被告知者。“已作盗业者”:已作偷盗之业者。“未作盗业者”:想作偷盗之业者。然而,此处意指已作盗业者。因此,“他们”即已作盗业之贼。“连同随身器具”:即连同所偷之物、被抓时手中持有的物品。“祭祀者”:正在祭祀的祭祀主。“‘我必定依此行道而从老死中解脱’”:由此而生起喜悦与满足。
105.Rūpasaddādīti ettha amanussānaṃ rūpehi, sīhabyagghādīnaṃ saddādīhi, amanussānampi vā rūpasaddādīhi. Tathā sīhabyagghādīnanti yathārahaṃ yojetabbaṃ. Aniṭṭhārammaṇābhibhūtassāti bheravādibhāvena aniṭṭhehi ārammaṇehi abhibhūtassa ajjhotthaṭassa. Na paṭisaṇṭhātīti vidāhavasena āsaye na tiṭṭhati, ucchaḍḍetabbaṃ hotīti attho. Aññoti amanussādīnaṃ vasena vā aññathā vā vuttappakārato añño ābādho hoti. Soti saṅghatthero, abhiññātabhikkhu vā. Yassānena ārocitaṃ, so. Katakammāti katatheyyakammā. Akatakammāti theyyakammaṃ kātukāmā. Katakammā pana idhādhippetā. Tasmā teti katakammā corā. Saha oḍḍhenāti sahoḍḍhaṃ, thenetvā gahiyamānabhaṇḍena saddhinti attho. Yajamānoti yaññaṃ yajanto yaññasāmiko. ‘‘Addhā imāya paṭipattiyā jarāmaraṇato muccissāmī’’ti pītisomanassaṃ uppādetvā.
如此,以一分说完了前往的方法,现在为了显示注释书中所说的方法,而说“依注释书所述的方法”等。其中,“正在取相者”意为为了取相。“独一”的“一”字是“无伴侣”义,并非“其他”等义,故说“无第二者”。为了显示:如同从颜色等方面确定,因其遍及一切处,应当期望的是整体,而非如从关节等方面确定那样,故在“从颜色”等六处中使用了表示集合的“pi”字。又,“独一、无第二者”等,是就取得相后、瑜伽行者返回住处之行而说的。“唯属彼分的”:即唯属彼方,唯与不净相作意俱行。“铺设座位”:即准备坐处。至于他在《清净道论》1.113中将说“在不净相方向的土地上”,也是针对此义而说的。因为,仅仅面向方向,并不能成就任何事。
Evaṃ gamanavidhānaṃ ekadesena vatvā idāni aṭṭhakathāsu āgatanayena taṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhakathāsu vuttena vidhinā’’tiādimāha. Tattha uggaṇhantoti uggaṇhanahetu. Ekoti ayaṃ eka-saddo asahāyattho, na aññādiatthoti ‘‘adutiyo’’ti vuttaṃ. Yathā vaṇṇādito vavatthānaṃ ekaṃsato samuditameva icchitabbaṃ sabbatthakabhāvato, na tathā sandhiāditoti dassanatthaṃ ‘‘vaṇṇatopī’’tiādinā chasu ṭhānesu sampiṇḍanattho pi-saddo gahito. Puna eko adutiyotiādi gahitanimittassa yogino nivattitvā vasanaṭṭhānagamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tabbhāgiyaññevāti tappakkhiyaṃyeva asubhanimittamanasikārasahitameva. Āsanaṃ paññapetīti nisajjaṃ kappeti. Yaṃ pana ‘‘asubhanimittadisābhimukhe bhūmippadese’’ti (visuddhi. 1.113) vakkhati, tampi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi kevalena disābhimukhabhāvena kiñci ijjhati.
“周围观察诸相”:对膨胀尸周围的石头等相进行观察。“为了不迷惑”:当取相现前时,为了去除将生起的迷惑。“以十一种方式”:即依颜色等十一种方式。“为了系缚”:将心引导并系缚于不净所缘。“为了行道成就”:为了正确地成就业处之道。“已获得福德行事之基”:此为衔接语。
Samantā nimittupalakkhaṇāti uddhumātakassa samantā pāsāṇādinimittasallakkhaṇā. Asammohatthāti uggahanimitte upaṭṭhite uppajjanakasammohavigamatthā. Ekādasavidhenāti vaṇṇādivasena ekādasavidhena. Upanibandhanatthoti asubhārammaṇe cittaṃ upanetvā nibandhanattho. Vīthisampaṭipādanatthāti kammaṭṭhānavīthiyā sammadeva paṭipādanatthā. Puññakiriyavatthu adhigataṃ hotīti sambandho.
106因此,因为修习不净相是证得作为圣道基础的初禅之方法,或者因为经中说“修习不净相者应独自一人,无伴侣而行”,故如此说。“为了调伏自心”:即通过观察身体的真实本质,以及激发悚惧感,来调伏、训导自心。或者亦可读作“cittasaññatatthāya”,意为为了约束、调伏因烦恼而放纵的心,而非为了修习业处。“以根本业处为首”:即以此为首要、最高、根本原因的业处而行。“根本业处”:即通常自所常修的佛随念等一切时处通用的业处。所谓“以根本业处为首而行”,即不舍弃它,因此说“即是在作意它的同时”。“通过成就善住立的状态”:即通过成就根本业处的善住立状态。如此,则称为不忘失。心不向外驰骋于种种外境,而只运行于业处,则称为心不外逸。以如此状态,诸根便停止了其作用,故说“以意为第六的诸根……应行”。
106.Tasmāti yasmā asubhanimittassa uggaṇhanaṃ ariyamaggapadaṭṭhānassa paṭhamajjhānassa adhigamupāyo, yasmā vā ‘‘asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutiyo gacchatī’’ti vuttaṃ, tasmā. Cittasaññattatthāyāti sarīrasabhāvasallakkhaṇena, saṃvegajananena ca attano cittassa saññattiatthaṃ saññāpanatthaṃ. ‘‘Cittasaññatatthāyā’’ti vā pāṭho, kilesavasena asaṃyatassa cittassa saṃyamanatthaṃ damanatthaṃ, na kammaṭṭhānatthanti attho. Kammaṭṭhānasīsenāti kammaṭṭhānena sīsabhūtena, taṃ uttamaṅgaṃ padhānaṃ kāraṇaṃ katvā. Mūlakammaṭṭhānanti pakatiyā attanā kālena kālaṃ parihariyamānaṃ buddhānussatiādisabbatthakakammaṭṭhānaṃ. ‘‘Kammaṭṭhānasīsena gacchāmī’’ti taṃ avissajjetvā. Tenāha ‘‘taṃ manasikarontenevā’’ti. Sūpaṭṭhitabhāvasampādanenāti mūlakammaṭṭhāne suṭṭhu upaṭṭhitabhāvassa sampādanena. Evaṃ hi sati asammuṭṭhā nāma hoti. Bahiddhā puthuttārammaṇe appavattitvā kammaṭṭhāneyeva pavattamānaṃ mānasaṃ abahigataṃ nāma. Tathābhūtena cānena rūpindriyāni appavattakiccāni katāni hontīti āha ‘‘manacchaṭṭhānaṃ…pe… gantabba’’nti.
应辨识门:在寺院中,于东方等方位,应如此辨识:“此门位于某方位,我正是从此方位所辨识的那扇门出来的。”应如此确定门。从彼处:即从辨识门之后。自己所走的那条路。相所:即执取不净相之处。应令吐出食物:即应使其呕吐。荆棘处:即有荆棘的地方。
Dvāraṃ sallakkhetabbanti vihāre puratthimādīsu disāsu asukadisāya idaṃ dvāraṃ, tato eva tāya disāya sallakkhitena asukadvārena nikkhantomhīti dvāraṃ upadhāretabbaṃ. Tatoti dvārasallakkhaṇato pacchā. Yena maggena gacchati sayaṃ. Nimittaṭṭhānanti asubhanimittassa gaṇhanaṭṭhānaṃ. Āhāraṃ chaḍḍāpeyyāti vamanaṃ kārāpeyya. Kaṇṭakaṭṭhānanti kaṇṭakavantaṃ ṭhānaṃ.
107应确定方位:为了详细说明简略的含义,而说“若在一处……”等。显现:即现起。堪任:即适合修习。被逼迫者:即被困扰者。驰骋:即分散于种种所缘。偏离:即离开顺风的直线方向。凡夫的死尸大多以可怖的方式现起,因此说“过于靠近则生起恐惧”。脚边:即脚附近。立于该处能舒适地观察,观察时感到安稳的地方。
107.Disā vavatthapetabbāti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘ekasmiṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Khāyatīti upaṭṭhāti. Kammaniyanti bhāvanāya kammakkhamaṃ. Ubbāḷhassāti bādhitassa. Vidhāvatīti nānārammaṇe visarati. Ukkammāti ujukaṃ anuvātato apakkamma. Matakaḷevaraṃ puthujjanassa yebhuyyena bhayato upaṭṭhātīti āha ‘‘accāsanne bhayamuppajjatī’’ti. Anupādanti pādasamīpaṃ. Yattha ṭhitassa sukhena oloketuṃ sakkā, taṃ olokentassa phāsukaṭṭhānaṃ.
108周边:即周围。又,周边:即附近、近处。Kacchaka:即黑葛树,也称作“pilakkha”。Kapitana:即毕钵罗树。Sindi:即小枣椰树。Karamanda等是众所周知的。Sama:即Sama藤。Kalavalli:即一种无叶的黑色藤类。Putilata:即jivanavalli,也称“galoci”。
108.Samantāti samantato. Puna samantāti sāmantā samīpe. Kacchakoti kāḷakacchako, ‘‘pilakkho’’tipi vadanti. Kapītanoti pippalirukkho. Sindīti khuddakakhajjurī. Karamandādayo pākaṭā eva. Sāmāti sāmalatā. Kāḷavallīti kāḷavaṇṇā apattikā ekā latājāti. Pūtilatāti jīvanavalli, yā ‘‘galocī’’ti vuccati.
109此处的“作相”等,已包含在上述石头等作相之中。“作有相”即连同相一起作,将不净与石头等相一起作、一并确定。或者,将不净相与石头等相合在一处而作、而确定,故说“作有相”。“saha”一词因表“一起”等义,故有此复合词,如“sacakkaṃ dehī”(连同轮子一起给)。而这种作相是通过反复观察而成就的,并非一次即成,因此说“反复确定者,即是作有相”。二种:即石头相与不净相。合拢、收集、合为一处。有所缘:即与不净所缘一起,将石头等作为同一所缘;或说连同所缘一起作;将二者当作同一所缘、同一境;反复观察石头等相与不净相,将此二者作为所缘,这便是它的含义。
109.Taṃ nimittakaraṇādi idheva yathāvutte pāsāṇādinimittakaraṇe eva antogadhaṃ pariyāpannaṃ. Sanimittaṃ karotīti saha nimittaṃ karoti, asubhaṃ pāsāṇādinimittena saha karoti vavatthapeti. Atha vā asubhanimittaṃ, pāsāṇādinimittañca saha ekajjhaṃ karonto vavatthapento ‘‘sanimittaṃ karotī’’ti vutto. Samānakālatādīpakena hi saha-saddena ayaṃ samāso yathā ‘‘sacakkaṃ dehī’’ti. Tayidaṃ nimittakaraṇaṃ aparāparaṃ sallakkhaṇena hoti, na ekavāramevāti āha ‘‘punappunaṃ vavatthapento hi sanimittaṃ karotī’’ti. Dveti pāsāṇāsubhanimittāni. Samāsetvā saṅgahetvā ekajjhaṃ katvā. Sārammaṇanti asubhārammaṇena saddhiṃ pāsāṇādiṃ samānārammaṇaṃ karoti, saha vā ārammaṇaṃ karoti, ekārammaṇaṃ viya ubhayaṃ ārammaṇaṃ karoti, ekajjhaṃ viya ca aparāparaṃ sallakkhento pāsāṇādiṃ, asubhanimittañcāti dvayaṃ ārammaṇaṃ karotīti attho.
属于自己的:即自己的。有伤的:即肿胀的。以自性、以自味:即依称为膨胀状态的自相,以及依令他人产生厌恶的作用;或者说,自性本身即是如此成就的,因此称为“味”。
Attaniyoti sako. Vaṇitanti sūnaṃ. Sabhāvena sarasenāti uddhumātakabhāvasaṅkhātena attano lakkhaṇena, paresaṃ jigucchuppādanasaṅkhātena attano kiccena ca, sabhāvo eva vā tathā nipphajjanato ‘‘raso’’ti vutto.
110应以六种方式执取相:即先以颜色等六种方式执取膨胀不净相。有人说“与尸体的长短等尺寸一起,共七种方式”,这在义注中并无记载。关于“以相”:此处的“相”指年龄相,而非乳房、胡须等男女相,为了说明这一点,所以说“女相或……”等。这是站立有情的身体——应如此连接。是依膨胀的形状,而非依平常的形状。由此显示:若那里有任何尚未达到膨胀状态的部分,则不应执取。这是依粗显的部分而确定形状,并非依微细的部分,因此只执取了头形等九种形状。
110.Chabbidhena nimittaṃ gahetabbanti vaṇṇādinā chappakārena tāva uddhumātakaasubhanimittaṃ gahetabbaṃ. Keci ‘‘kaḷevarassa dīgharassādippamāṇena saddhiṃ sattavidhenā’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ natthi. Liṅgatoti ettha liṅgaṃ nāma vayo liṅgaṃ, na thanamassuādi itthipurisaliṅganti dassentena ‘‘itthiliṅgaṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Ṭhitassa sattassa idaṃ sarīranti sambandho. Uddhumātakasaṇṭhānavaseneva, na pākatikasaṇṭhānavasena. Etena yadi tattha koci anuddhumātakabhāvappatto padeso siyā, so na gahetabboti dasseti. Oḷārikāvayavavasena idaṃ saṇṭhānavavatthānaṃ, na sukhumāvayavavasenāti sīsasaṇṭhānādikaṃ navavidhameva saṇṭhānaṃ gahitaṃ.
“于此方向”:即位于此东方、南方、西方、北方,或于方隅之间的方向——如此连接。“应确定”:在此名为某处的地方,确定这具尸体的手位于此处——如此连接。
Imissā disāyāti imissā puratthimāya, dakkhiṇapacchimauttarāya disāya, anudisāya vā ṭhitoti yojanā. Imasmiṃ nāma okāse hatthāti imasmiṃ nāma bhūmippadese imassa kaḷevarassa hatthā ṭhitāti vavatthapetabbanti yojanā.
“足底以下”等说法,是依“肚脐以下为下、肚脐以上为上”这一界定而说。手的分际,下至指尖,上至肩关节,横向以皮肤为边际而应把握。对于脚的分际等也是如此。又,“能把握多少范围”:若不能将整个身体划分后把握,那么该处便是他的膨胀相,他以膨胀相之智把握多少身体部位,便只是如所把握的那样多。“是这般”即此手等是这样的、这般形相。“膨胀相”应如其自性而被划分。若于不相应的身体上取所缘,则业处不会呈现为厌恶相,不会显现,反而可能呈现为美相。因此说“只是成为躁动的缘”,意即只是成为烦恼躁动的因。即使已呈现膨胀状态,或身体已完全腐烂,也是此义。此义应以《初巴拉基嘎》中的事例来说明。
Adho pādatalenātiādi nābhiyā heṭṭhā adho, tato uddhaṃ uparīti imassa vavatthānassa vasena vuttaṃ. Hatthaparicchedo heṭṭhā aṅguliaggena upari aṃsakūṭasandhinā tiriyaṃ tacapariyantena gahetabbo. Esa nayo pādaparicchedādīsupi. Yattakaṃ vā pana ṭhānaṃ gaṇhatīti sace sabbaṃ sarīraṃ paricchinditvā gahetuṃ na sakkoti, padeso tassa uddhumāto, so yattakaṃ sarīrappadesaṃ uddhumātakavasena ñāṇena pariggaṇhāti, tattakameva yathāpariggahitameva. Idaṃ īdisanti idaṃ hatthādikaṃ īdisaṃ evamākāraṃ. Uddhumātakanti yathāsabhāvato paricchinditabbaṃ. Visabhāge sarīre ārammaṇanti kammaṭṭhānaṃ paṭikkūlākāro na upaṭṭhāti na khāyati, subhato upaṭṭhaheyya. Tenāha ‘‘vipphandanasseva paccayo hotī’’ti, kilesaparipphandanasseva nimittaṃ hotīti attho. Ugghāṭitāpīti uddhumātabhāvappattāpi, sabbaso kuthitasarīrāpīti vā attho. Svāyamattho paṭhamapārājike (pārā. 67 ādayo) vinītavatthūhi dīpetabbo.
111“已修习业处者”:于不净业处已作熟悉者。依冢间支等而持守头陀支者。依四界差别而作意大种者。以智从自相而把握诸行者。依把握缘而确定名色者。以自相为所缘的毗婆舍那,通过增上空随观之力而破除有情想者。通过令毗婆舍那达到行道智见清净而完成沙门法者。由此,以一切善的习行、善的修习之圆满而成为已熏习者、已修习者。以顺决择分的善种子而成为有种者。以智的圆满成熟而成为智增上者。依上述修行而令烦恼薄弱,故为少烦恼者。“唯在所观之处”:对于膨胀等不净,唯在任何所观之处,如此的时间差别或不净的部位差别都不应被期待,这是此义。“若不如此现起”:若不像上述特殊之人那样,似相不如此现起。“如此以六种”:如此以所说方式,依颜色等六种。“再者”的‘pi’字是总括义。以此总括取相的方法,而非五种。因为先前已以六种规定了取相。
111.Āsevitakammaṭṭhānoti asubhakammaṭṭhāne kataparicayo. Sosānikaṅgādīnaṃ vasena parihatadhutaṅgo. Catudhātuvavatthānavasena parimadditamahābhūto. Salakkhaṇato ñāṇena pariggahitasaṅkhāro. Paccayapariggahavasena vavatthāpitanāmarūpo. Salakkhaṇārammaṇikavipassanāya ukkaṃsanena suññatānupassanābalena ugghāṭitasattasañño. Vipassanāya paṭipadāñāṇadassanavisuddhisampāpanena katasamaṇadhammo. Tato eva sabbaso kusalavāsanāya, kusalabhāvanāya ca pūraṇena vāsitavāsano bhāvitabhāvano. Vivaṭṭūpanissayakusalabījena sabījo. Ñāṇassa paripakkabhāvena ñāṇuttaro. Yathāvuttāya paṭipattiyā kilesānaṃ tanukaraṇena appakileso. Olokitolokitaṭṭhāneyevāti uddhumātakādiasubhassa yattha yattha olokitolokitaṭṭhāne eva, tādisassa kālaviseso, asubhassa padesaviseso vā apekkhitabbo natthīti attho. No ce evaṃ upaṭṭhātīti evaṃ yathāvuttapurisavisesassa viya paṭibhāganimittaṃ no ce upaṭṭhāti. Evaṃ chabbidhenāti evaṃ vuttākārena vaṇṇādivasena chabbidhena. Punapīti pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena nimittaggahaṇavidhiṃ sampiṇḍeti, na pañcavidhataṃ. Chabbidhena hi pubbe nimittaggahaṇaṃ vihitaṃ.
112说“一百八十关节”,是为了表明当时所有关节也都存在,但由于身体膨胀,大多不明显。但为了指出那些明显的关节应当被确定,接着说“然而在膨胀相中……”等。其中,“右手的三个关节”指依肩、肘、腕而有右手的三个关节。左手关节也是如此。“右脚的三个关节”指依腰、膝、踝而有右脚的三个关节。左脚关节也是如此。“一个腰关节”是就腰与脊椎关节而说。“手之间”指右手与右侧之间、左手与左侧之间的空隙。“脚之间”指两脚的正中。“腹之间”指脐部的腹部正中,或指腹内。“耳之间”指耳孔。“iti(如是)”一词是“等”义,由此应知也包括鼻孔等。为了显示依眼和口也有空隙可得,故说“眼也……”等。“从各方面”意为:如此从关节等方面确定膨胀相时,如果相现起,这很好;如果不现起,则应从各方面来确定。为了显示确定的方法,接着说“于全身……”等。其中,“令智运行”意为:将全身当作一处来作意后,对那里伴随不净的膨胀状态,持续地运行修习智。“某处”意为:如此令智运行时,在那具身体中,有某个部位变得明显,以膨胀相的方式显著地现起,如腹部以上、上半身等。
112.Asītisatasandhitoti sabbepi sandhayo tadāpi atthevāti dassanatthaṃ vatvā uddhumātabhāvena yebhuyyena na paññāyanti. Ye pana paññāyanti, te vavatthapetabbāti dassetuṃ ‘‘uddhumātake panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tayo dakkhiṇahatthasandhīti aṃsakapparamaṇibandhānaṃ vasena tayo dakkhiṇahatthasandhayo. Tathā vāmahatthasandhayo. Kaṭijaṇṇugopphakānaṃ vasena tayo dakkhiṇapādasandhayo. Tathā vāmapādasandhayo. Eko kaṭisandhīti kaṭiyā saddhiṃ piṭṭhikaṇṭakasandhiṃ sandhāya vadati. Hatthantaranti dakkhiṇahatthadakkhiṇapassānaṃ, vāmahatthavāmapassānañca antaraṃ vivaraṃ. Pādantaranti ubhinnaṃ pādānaṃ vemajjhaṃ. Udarantaranti nābhiṭṭhānasaññitaṃ kucchivemajjhaṃ, udarassa vā abbhantaraṃ. Kaṇṇantaranti kaṇṇachiddaṃ. Iti-saddo ādiattho, tena nāsacchiddādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Akkhīnaṃ, mukhassa ca vasenāpi vivaraṃ labbhatevāti dassetuṃ ‘‘akkhīnampī’’tiādi vuttaṃ. Samantatoti evaṃ sandhiādito uddhumātakaṃ vavatthapentassa ce nimittaṃ upatiṭṭhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, samantato vavatthapetabbanti vavatthāpanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘sakalasarīre’’tiādi vuttaṃ. Tattha ñāṇaṃ cāretvāti sabbatthakameva sarīraṃ āvajjetvā tattha paṭikkūlākārasahitaṃ uddhumātakabhāvaṃ ārabbha nirantaraṃ bhāvanāñāṇaṃ pavattetvā. Yaṃ ṭhānanti evaṃ pana ñāṇaṃ cārentassa tasmiṃ sarīre yo padeso vibhūto hutvā uddhumātakākārena vibhūtabhāvena upaṭṭhāti. Udarapariyosānaṃ uparimasarīraṃ.
决择说之注释
Vinicchayakathāvaṇṇanā
113“决断解说”即与决断相关的义理注释。“依如前所述的取相方式”,即依颜色等、关节等所说的膨胀相取相方式。“应善取相”意为:如同取相现前那样,应正确地执取不净相。现在为指示那善取相的方式,而说“令念善住立”等。其中,“如此反复而行的人”意为:正如怀着“依此行道,我将从老死中解脱”这样的殷切之心,善住立念与正知后,初次转向膨胀不净相,如此反复地对此作意转向。“应善加留意并确定”意为:应以念细心觉察,并以慧决断。因为念被说为“持守”,而此处的持守即是觉察;慧被说为“简择”(《法集论》16),而此处的简择即是决断。或者,“应留意”意为:以念为先导的慧来观察,因为任何时候都不存在脱离念的慧。“应确定”意为:以慧为先导的念来决断,因为此处所指的正是与慧结合的念,而非脱离慧的念。因为有半闭眼等观看方式,所以强调“睁眼观看”,以此显示清晰的观看。“如此反复而行的人”意为:以所述方式,睁眼观看与闭眼作意,如此前后反复多次而行的人。“取相”即于膨胀相上的取相。“善取”即善加执取,如同不会消……
113.Vinicchayakathāti vinicchayasahitā atthavaṇṇanā. Yathāvuttanimittaggāhavasenāti vaṇṇādito, sandhiādito ca vuttappakārauddhumātakanimittaggahaṇavasena. Suṭṭhu nimittaṃ gaṇhitabbanti yathā uggahanimittaṃ upaṭṭhahati, evaṃ sammadeva asubhanimittaṃ gahetabbaṃ. Idāni tameva nimittassa suṭṭhu gahaṇākāraṃ upadisanto ‘‘satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā’’tiādimāha. Tattha evaṃ punappunaṃ karontenāti yathā ‘‘imāya paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmī’’ti sañjātādarena satisampajaññañca suṭṭhu upaṭṭhapetvā uddhumātakaasubhaṃ paṭhamaṃ āvajjitaṃ, evaṃ punappunaṃ tattha āvajjanaṃ karontena. Sādhukaṃ upadhāretabbañceva vavatthapetabbañcāti sakkaccaṃ satiyā sallakkhetabbañceva paññāya nicchetabbañca. Sati hi ‘‘dhāraṇā’’ti niddiṭṭhā, dhāraṇañcettha sallakkhaṇaṃ. Paññā ‘‘pavicayo’’ti (dha. sa. 16) niddiṭṭhā, pavicayo cettha nicchayoti. Atha vā upadhāretabbanti satipubbaṅgamāya paññāya upalakkhetabbaṃ . Na hi kadāci satirahitā paññā atthi. Vavatthapetabbanti paññāpubbaṅgamāya satiyā nicchinitabbaṃ. Paññāsahitā eva hi sati idhādhippetā, na tabbirahitā. Addhakkhiapaṅgādivasenāpi olokanaṃ atthīti ‘‘ummīletvā oloketvā’’ti vuttaṃ. Tena paribyattameva olokanaṃ dasseti. Evaṃ punappunaṃ karontassāti vuttappakārena cakkhuṃ ummīletvā olokanaṃ, nimmīletvā āvajjanañca aparāparaṃ anekavāraṃ karontassa. Uggahanimittanti uddhumātake uggaṇhananimittaṃ. Suggahitanti suṭṭhu gahitaṃ. Yathā na vinassati na pamuṭṭhaṃ hoti, evaṃ gahitaṃ. Ekasadisanti samānasadisaṃ. Samānattho hi ayaṃ eka-saddo, yathā ‘‘ariyavinayeti vā, sappurisavinayeti vā, esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññe vā’’ti.
“来时”指从寺院前往墓地的时候。“依已说的方法”意为:以指要方式所阐明的义理,现在用“独自一人”等语具体显示。其中,“那正是业处”指膨胀相业处。有人说“根本业处”,那是不合理的。因为舍弃已现前的取相业处,而转向其他业处,就像国王舍弃自己的王国远走他国。“已来”指已回到自己的住处。
Āgamanakāleti vihārato susānaṃ uddissa āgamanakāle. Vuttanayenevāti atidesavasena dīpitampi atthaṃ ‘‘ekakenā’’tiādinā sarūpato dasseti. Tattha tadeva kammaṭṭhānanti uddhumātakakammaṭṭhānaṃ. Mūlakammaṭṭhānanti eke, tadayuttaṃ. Upaṭṭhitanimittaṃ hi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā kammaṭṭhānantaramanasikāro rañño rajjaṃ chaḍḍetvā videsagamanaṃ viyāti. Āgatenāti attano vasanaṭṭhānaṃ āgatena.
114“非时”指傍晚等不适当的时间。“可厌”指丑陋。“怖畏所缘”指如起尸鬼般令人恐惧的境界。“心散乱”即如胆怯之人见到鬼怪等而陷入心散乱。“如疯狂者”即有些人如同被夜叉附体的疯狂者。“禅那退失者”即从禅那退堕者,如同戒退失者、咒术退失者。“令稳固后”即通过平息已生起的恐惧,令心无动摇而成为不动。“令念善住立”等是显示令心稳固的方法。并没有死尸站起来跟随的情形,除非施加了相应的咒术。而且,那种咒术也只有在尚未膨胀等、色身未坏之时才能奏效;同样,天神的附体也是如此,并非在这种(已膨胀的)情况下——这是所说的意旨。“想所生”即由修习中构造的想而生。正因如此,所谓“想所生”就是唯由想而生起。“去除那些之后”即去除因取相现前而生起的内心恐惧,以所述方式去除、平息后。“现在你的努力已得成果”,令其生起欢笑、喜悦与欣悦。“应令心运行”即应令修习的心持续运转、作意。
114.Avelāyanti sañjhāvelādiayuttavelāyaṃ. Bībhacchanti virūpaṃ. Bheravārammaṇanti vetāḷasadisaṃ bhayānakaṃ visayaṃ. Vikkhittacittoti bhīrukapuriso viya pisācādiṃ disvā cittavikkhepaṃ patto. Ummattako viyāti yakkhummattako viya ekacco hoti. Jhānavibbhantakoti jhānato viccutako sīlavibbhantakamantavibbhantakā viya. Santhambhetvāti uppannaparittāsavūpasamanena vigatakampatāya niccalo hutvā. Satiṃ sūpaṭṭhitantiādi santhambhanassa upāyadassanaṃ. Matasarīraṃ uṭṭhahitvā anubandhanakaṃ nāma natthi asati tādise mantappayoge. Sopi uddhumātakādibhāvamappatte avinaṭṭharūpe eva ijjhati, tathā devatādhiggaho, na evarūpeti adhippāyo. Saññajoti bhāvanāparikappasaññāya jāto. Tato eva saññāsambhavo saññāmattasamuṭṭhāno. Tāsaṃ vinodetvāti nimittupaṭṭhānanimittaṃ uppannacittasantāsaṃ vuttappakārena vinodetvā vūpasametvā . ‘‘Idāni tava parissamo sapphalo jāto’’ti hāsaṃ pītiṃ pamodanaṃ uppādetvā. Cittaṃ sañcarāpetabbanti bhāvanācittaṃ pavattetabbaṃ manasikātabbaṃ.
“取相”即执取相,也就是取相(似相)。“令成就”即完成、实现。“系缚业处”即把修习系缚于如前所述的相上。因为瑜伽行者的瑜伽业是殊胜乐的原因,故称为“业处”;或者,由于是瑜伽业发生之处,故现前的取相即是业处,他将其系缚于修习心上。正是针对这种系缚,而说“应令心运行”。为了显示如此即“获得殊胜”,便说“因为对于他”等。其中,“对于他”指对于那位瑜伽行者,或对于那肿胀不净的相。“令心运行”即令修习心前后持续运转,也就是反复作意取相的意思。
Nimittaggāhanti nimittassa uggaṇhanaṃ, uggahanimittaṃ. Sampādentoti sādhento nipphādento. Kammaṭṭhānaṃ upanibandhatīti bhāvanaṃ yathāvutte nimitte upanento nibandhati. Yogakammaṃ hi yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato ‘‘kammaṭṭhāna’’nti adhippetaṃ, yogakammassa vā pavattiṭṭhānatāya yathāupaṭṭhitanimittaṃ kammaṭṭhānaṃ, taṃ bhāvanācitte upanibandhati. Taṃ panassa upanibandhanaṃ sandhāya cittaṃ sañcarāpetabbaṃ. Evaṃ ‘‘visesamadhigacchatī’’ti vuttanti dassento ‘‘tassa hī’’tiādimāha. Tattha tassāti yogino, tassa vā uddhumātakāsubhassa. Mānasaṃ cārentassāti bhāvanācittaṃ aparāparaṃ pavattentassa, uggahanimittaṃ punappunaṃ manasi karontassāti attho.
115“为行道之履行”:解释此词含义为“为业处行道之履行”后,为了详细说明那业处行道及其履行方法,便说“如果……”等。其中,“第几”是指半个月中的第几日,即第二、第三等中的某一日。不应默然而行,是为了避免提问者之心产生变异。因为教法的实践,是为了令未净信者生起净信,令已净信者增长。“消失”意为不被看见、不现前。通过说“应作客比丘的接待”,以一分支显示了客比丘的义务,故说“其余诸义务亦……”之后,为完整把握客比丘的义务,再次提及了“客比丘”。“行路者义务等”——以“等”字,应知包含了住者随喜、乞食者随喜、乞食者、林居者、房舍、厕所等义务的集合。因为在《犍度品》(《小品》356)中出现的诸大义务,在此被称为“犍度义务”。而在行呵责羯磨等时,以及行别住等时,所应履行的义务,对于此比丘而言不可能发生,故在此非所意指。“或相消失”:指在冢墓中现起的肿胀不净相,因肿胀状态的消失而隐没。因此说“肿胀”等。“因此”:以彼为原因,意为此业处难得。应坐下后观察——这是句子的关联。
115.‘‘Vīthisampaṭipādanatthā’’ti padassa ‘‘kammaṭṭhānavīthiyā sampaṭipādanatthā’’ti atthaṃ vatvā taṃ pana kammaṭṭhānavīthiṃ, tassā ca sampaṭipādanavidhiṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha katimīti pakkhassa katamī, kiṃ dutiyā, tatiyādīsu vā aññatarāti attho. Tuṇhībhūtena gantuṃ na vaṭṭati pucchantānaṃ cittassa aññathattapariharaṇatthaṃ. Appasannānañhi pasādāya, pasannānañca bhiyyobhāvāya sāsanasampaṭipatti. Nassatīti na dissati , na upaṭṭhātīti attho. ‘‘Āgantukapaṭisanthāro kātabbo’’ti iminā āgantukavattaṃ ekadesena dassitanti ‘‘avasesānipī’’ti vatvā āgantukavattaṃ paripuṇṇaṃ gahetuṃ puna āgantukaggahaṇaṃ kataṃ. Gamikavattādīnīti ādi-saddena āvāsikaanumodanapiṇḍacārikaanumodanapiṇḍacārikaāraññikasenāsanavaccakuṭivattādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Vattakkhandhake (cūḷava. 356) hi āgatāni mahāvattāni idha ‘‘khandhakavattānī’’ti vuttāni. Tajjanīyakammakatādikāle pana pārivāsikādikāle ca caritabbāni imassa bhikkhuno asambhavato idha nādhippetāni. Nimittaṃ vā antaradhāyatīti susāne ṭhitaṃ asubhanimittaṃ uddhumātakabhāvāpagamena antaradhāyati. Tenāha ‘‘uddhumātaka’’ntiādi. Tasmāti tena kāraṇena, imassa kammaṭṭhānassa dullabhattāti attho. Nisīditvā paccavekkhitabboti sambandho.
如同前往取相时那样,在取相后返回时,为了不间断地把握那依据所标记的方向等而观察、直至相灭为止的持续动作,他对此若能做到无间的把握,那么,在进入住处坐下之时,业处便会现前——其现起之相,正如捕捉奢摩他相时心入等持那般明显。因此说“他如此……行道”。由于相以所说方式明显现前,便以所说方式,业处之作意进入修习之道。
Nimittaṃ gahetuṃ gamane viya nimittaṃ gahetvā nivattanepi yathāsallakkhitadisādipaccavekkhaṇaṃ yāva nimittavināsā pavattitakiriyāya avicchedena upadhāraṇatthaṃ. Sati hi tassa nirantarūpadhāraṇe vihāraṃ pavisitvā nisinnakāle kammaṭṭhānassa upaṭṭhitākāro samathanimittassa gahaṇe cittassa samāhitākāro viya pākaṭo hutvā upatiṭṭheyyāti. Tenāha ‘‘tassevaṃ…pe… vīthiṃ paṭipajjatī’’ti. Purimākārena nimittassa pākaṭabhāvena upaṭṭhitattā purimākāreneva kammaṭṭhānamanasikāro bhāvanāvīthiṃ paṭipajjati.
116所谓“肿胀”,是极度不净、恶臭、令人厌恶、违逆、可厌且恐怖的。为了显示:在如此所缘上精勤修习、如此系心于遍作且已得坚固的瑜伽行者,其意愿得以成就,故说“见功德者”等。“如是”:即以所说方式,为见功德者。应当守护它:如同守护自己的生命一般,心想“我必定以此得安乐而住”,应当守护那摩尼宝。所谓“四界业处者”等,是为了显示这些业处的易得性。其中,“四界业处者”意为修习四界业处者,或致力于四界业处者,或护持四界业处者。“其余诸业处”:指所说的其余诸随念、梵住等。“彼相”:指那依所获的取相。说了“应守护”之后,为再显示守护的方法,而说“于夜间住处”等。
116. Uddhumātakaṃ nāma ativiya asuciduggandhajegucchapaṭikkūlaṃ bībhacchaṃ bhayānakañca, evarūpe ārammaṇe bhāvanamanuyuñjantassa evaṃ ābaddhaparikammassa thirībhūtasseva yogino adhippāyo samijjhatīti dassetuṃ ‘‘ānisaṃsadassāvī’’tiādi vuttaṃ. Evanti evameva vuttappakāreneva ānisaṃsadassāvinā. Taṃ rakkheyyāti ‘‘addhā iminā sukhaṃ jīvissāmī’’ti attano jīvitaṃ viya taṃ maṇiratanaṃ rakkheyya. Catudhātukammaṭṭhānikotiādi nesaṃ kammaṭṭhānānaṃ sulabhatādassanaṃ. Tattha catudhātukammaṭṭhānikoti catudhātukammaṭṭhānaṃ vā tattha vā niyutto, catudhātukammaṭṭhānaṃ vā pariharanto. Itarānīti vuttāvasiṭṭhāni anussatibrahmavihārādīni. Taṃ nimittanti taṃ yathāladdhaṃ uggahanimittaṃ. ‘‘Rakkhitabba’’nti vatvā rakkhaṇavidhiṃ puna dassetuṃ ‘‘rattiṭṭhāne’’tiādi vuttaṃ.
117117. 「种种差异」:由此而被作出种种,故为种种差异,即分裂。由于作意的不广大及所缘的不寂静,它现为可厌、恐怖的景象。与此相反,应引出「似相如粗肢细肢之人一般现前」而作关联。「外」:指行境之内在之外。「由于对欲不作意」:因不净修习之力,欲想被远远驱除,故对于欲功德,作意本身即不存在。或者,「不作意」为作意之对治因。因为,众生依欲想之力而作意于欲,彼之对立方——不净想,即是对欲的不作意,以此为因。因此说「以镇伏之力,欲贪被断除」。因为,以似相为所缘的不净想,与得力的定一同生起时,即镇伏欲贪;而基于随顺的嗔恚,在其根本因被镇伏时,即被镇伏,故说「随顺……被断除」。因为,已断随顺者,绝无可能生起嗔恚。与所说之不净想俱行的喜,以其殊胜之力现行时,即镇伏嗔恚而转起。同样,「由于已发勤精进」:即如近行定生起那样,以业处作意之力,策励精进。因为,策励精进者,其正思惟如镇伏邪思惟一般,以其广布之力,镇伏昏沉睡眠而生起。
117. Nānā karīyati etenāti nānākaraṇaṃ, bhedo. Bībhacchaṃ bheravadassanaṃ hutvā upaṭṭhāti manasikārassa anuḷāratāya, anupasantatāya ca ārammaṇassa. Tabbipariyāyato ‘‘paṭibhāganimittaṃ thūlaṅgapaccaṅgapuriso viya upaṭṭhātī’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Bahiddhāti gocarajjhattato bahiddhā. Kāmānaṃ amanasikārāti asubhabhāvanānubhāvena kāmasaññāya dūrasamussāritattā kāmaguṇe ārabbha manasikārasseva abhāvā. Amanasikārāti vā manasikārapaṭipakkhahetu. Yāya hi kāmasaññāya vasena sattā kāme manasi karonti, tassā paṭipakkhabhūtā asubhasaññā kāmānaṃ amanasikāro, tannimittanti attho. Tenāha ‘‘vikkhambhanavasena kāmacchando pahīyatī’’ti. Paṭibhāganimittārammaṇāya hi asubhasaññāya saddhiṃ balappatto samādhi uppajjamānova kāmacchandaṃ vikkhambheti, anurodhamūlako āghāto mūlakāraṇe vikkhambhite vikkhambhitoyeva hotīti āha ‘‘anunaya…pe… pahīyatī’’ti. Na hi kadāci pahīnānunayassa byāpādo sambhavati. Yathāvuttaasubhasaññāsahagatā hi pīti sātisayā pavattamānāva byāpādaṃ vikkhambhentī pavattati. Tathā āraddhavīriyatāyāti yathā upacārajjhānaṃ uppajjati, tathā kammaṭṭhānamanasikāravasena paggahitavīriyatāya. Vīriyañhi paggaṇhantassa sammāsaṅkappo micchāsaṅkappaṃ viya savipphāratāya thinamiddhaṃ vikkhambhentameva uppajjati.
追悔是事后的懊悔;与之相反,无悔是内心远离焦虑与热恼的清凉。作为无悔之缘的戒,以及与无悔俱行、以无悔为亲依止的喜、轻安、乐等,就其自性与因而言,都是寂静的。通过致力于这些寂静法,未寂静的掉举与恶作便被断除,故说‘通过致力于无悔所作的寂静法,掉举与恶作被断除’。因为当修习带来前后差别时,所获得的殊胜之乐,正是在镇伏未寂静的掉举与恶作时生起的。‘已得殊胜者’指已获得修习止观殊胜的人。‘现前’:对于正在修行的瑜伽行者,于开示修行之道的导师前现前:‘彼世尊确实是正等觉者,他教导了如此的正行道。’‘于行道’指于正在修习的禅那行道。‘于行道果’指依彼所应成就的世间与出世间果。通过随法审察之力、审察之力,疑被断除。如是五盖被断除:如此,在获得似相的同时,由先前修习之力所成就的定等,以镇伏的方式断除了欲贪等五盖。因为无有对治而断除所应断者是不可能的,而定等正是欲贪等的对治。如《箧藏》中所说:‘定是欲贪的对治’等。
Vippaṭisāro pacchānutāpo, tappaṭipakkhato avippaṭisāro darathapariḷāhābhāvena cittassa nibbutatā. Tassa avippaṭisārassa paccayabhūtaṃ sīlaṃ, taṃsahagatā tadupanissayā ca pītipassaddhisukhādayo sabhāvato, hetuto ca santasabhāvā, tesaṃ anuyuñjanena avūpasantasabhāvaṃ uddhaccakukkuccaṃ pahīyatīti āha ‘‘avippaṭisārakarasantadhammānuyogavasena uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī’’ti. Bhāvanāya hi pubbenāparaṃ visesaṃ āvahantiyā yaṃ sātisayaṃ sukhaṃ labbhati, taṃ anupasantasabhāvaṃ uddhaccakukkuccaṃ vikkhambhentameva uppajjati. Adhigatavisesassāti yathādhigatassa bhāvanāvisesassa. Paccakkhatāyāti paṭipajjantassa yogino paccakkhabhāvato ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā, yo evarūpiṃ sammāpaṭipattiṃ desetī’’ti paṭipattidesake satthari. Paṭipattiyanti paṭipajjamānajjhānapaṭipattiyaṃ. Paṭipattiphaleti tāya sādhetabbe lokiyalokuttaraphale. Vicikicchā pahīyati dhammanvayavicārāhitabalena vicārabalena. Iti pañca nīvaraṇāni pahīyantīti evaṃ paṭibhāganimittapaṭilābhasamakālameva heṭṭhā pavattabhāvanānubhāvanipphannehi samādhiādīhi kāmacchandādīni pañca nīvaraṇāni vikkhambhanavasena pahīyanti. Na hi paṭipakkhena vinā pahātabbassa pahānaṃ sambhavati, paṭipakkhā ca samādhiādayo kāmacchandādīnaṃ. Yathāha peṭake ‘‘samādhi kāmacchandassa paṭipakkho’’tiādi.
正是因此,为了通过‘由这些断除他们盖’的断除说明来显示禅支的自性相,而说‘就在那同一个……’等。其中,‘就在那同一个’:即那个似相——它如同破开已现起的取相而现起,作为取相的遮蔽——就在那同一个相上。‘心的’:与自身相应的心。‘有安立相者’:有安置相,即具有安止性。‘抚摩相’:在似相上审察游移。犹如蜜蜂在莲花上盘旋,伺以审察游移的方式在所缘上转起,这就是抚摩的作用。‘殊胜应证得’:殊胜应被证得,故名殊胜证得;已获得彼殊胜证得,故为‘已得殊胜证得’;以彼为缘、以彼为因,即已得殊胜证得为缘而生起喜。‘有喜意者’:有喜俱行之心者。‘轻安生起故’:由于身轻安与心轻安的生起。因为说‘有喜意者身轻安’。‘轻安相’:以轻安为因的乐,因为说‘身轻安者感受乐’。‘乐相’:以乐为缘的一境性,因为说‘有乐者心入定’。如是禅支显现:如此,这些寻等禅支就在那同一个相上生起。‘是初禅的影像’:是初禅的遮蔽。其意趣是:在获得似相的同时,近行定也生起,并非仅是断除诸盖而已。
Teneva ca ‘‘imehi tesaṃ nīvaraṇānaṃ pahāna’’nti pahānaparidīpanamukhena jhānaṅgāni sarūpato dassetuṃ ‘‘tasmiññeva cā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tasmiññeva cāti yaṃ taṃ yathāupaṭṭhitaṃ uggahanimittaṃ bhinditvā viya upaṭṭhitaṃ, tassa paṭicchannabhūtaṃ paṭibhāganimittaṃ, tasmiññeva nimitte. Cetasoti attanā sampayuttacittassa. Abhiniropanalakkhaṇoti āropanalakkhaṇo, appanāsabhāvoti attho. Nimittānumajjanaṃ paṭibhāganimitte anuvicaraṇaṃ. Ārammaṇe hi bhamarassa padumassūpari anuparibbhamanaṃ viya vicārassa anuvicāraṇākārena pavatti anumajjanakiccaṃ. Viseso eva adhigantabbato visesādhigamo, paṭiladdho ca so visesādhigamo cāti paṭi…pe… gamo, tappaccayā taṃhetukā paṭiladdhavisesādhigamapaccayā pīti. Pītimanassa pītisahitacittassa. Passaddhisambhavatoti kāyacittapassaddhīnaṃ saṃsijjhanato. ‘‘Pītimanassa kāyo passambhatī’’ti hi vuttaṃ. Passaddhinimittaṃ passaddhihetukaṃ sukhaṃ ‘‘passaddhakāyo sukhaṃ vediyatī’’ti vacanato. Sukhanimittā sukhapaccayā ekaggatā. ‘‘Sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti (dī. ni. 1.466; a. ni. 3.96; 11.12) hi vuttaṃ. Iti jhānaṅgāni pātubhavantīti evaṃ etāni vitakkādīni jhānaṅgāni tasmiṃyeva nimitte uppajjanti. Paṭhamajjhānapaṭibimbabhūtanti paṭhamajjhānassa paṭicchannabhūtaṃ. Taṅkhaṇaññeva paṭibhāganimittapaṭilābhasamakālameva upacārajjhānampi nibbattati, na nīvaraṇappahānamevāti adhippāyo.
青瘀等业处的注释
Vinīlakādikammaṭṭhānavaṇṇanā
118118. 在青瘀等业处中。‘相已说’:即所说的取相之相。‘依所说的方法’:即依膨胀相中所说的方法。‘连同抉择与意趣’:即连同抉择与意趣。‘应知一切彼相’:这是总结。
118.Vinīlakādīsupi kammaṭṭhānesu. Lakkhaṇaṃ vuttanti yaṃ taṃ nimittaggahaṇalakkhaṇaṃ vuttaṃ. Vuttanayenevāti uddhumātake vuttanayeneva. Saha vinicchayena, adhippāyena cāti savinicchayādhippāyaṃ. Taṃ sabbaṃ lakkhaṇaṃ veditabbanti sambandho.
‘斑驳色’:即多为杂色。‘依显著者’:指依红、白、蓝等颜色中最显著的颜色。
Kabarakabaravaṇṇanti yebhuyyena sabalavaṇṇaṃ. Ussadavasenāti rattasetanīlavaṇṇesu ussadassa vaṇṇassa vasena.
‘安止’:即以不动的本质,全然稳固。
Sannisinnanti niccalabhāveneva sabbaso thirataṃ.
‘盗贼林’:被盗贼盘踞的森林。‘在那里’:指在那个刑场。‘断人处’:有被斩断之人尸的地方。‘即使散落于不同方向’:身体被斩断后,两截分别散落在不同方向。‘以一转念’:即以一次作意。‘进入现前’:同时进入现前。‘生起熟悉’:指不厌恶地接近,犹如烧尸者。因为若不亲手触碰,厌恶便会持续,故说‘应以剪刀柄或棍棒……移近’。为显示被切割的状态,而作一指的间隔。‘应移近’:应当移近。
Corāṭaviyanti corehi pariyuṭṭhitaaraññe. Yatthāti yasmiṃ āghātane. Chinnapurisaṭṭhāneti chinnapurisavante ṭhāne. Nānādisāyaṃ patitampīti chinnaṃ hutvā sarīrassa khaṇḍadvayaṃ visuṃ disāsu patitampi. Ekāvajjanenāti ekasamannāhārena. Āpāthamāgacchatīti ekajjhaṃ āpāthaṃ āgacchati. Vissāsaṃ āpajjatīti ajegucchitaṃ upagaccheyya seyyathāpi chavaḍāhako. Sahatthā aparāmasane jigucchā saṇṭhātiyevāti āha ‘‘kattarayaṭṭhiyā vā daṇḍakena vā…pe… upanāmetabba’’nti. Vicchiddakabhāvapaññāyanatthaṃ ekaṅgulantarakaraṇaṃ. Upanāmetabbanti upanetabbaṃ.
‘与所食者相同’:即与被食不净相相同。‘指节与指节之间’:即各种散掷的身体肢节,于指节与指节之间。‘或以……作’:即自己以剪刀柄或棍棒所作。
Khāyitasadisamevāti khāyitāsubhasadisameva. Aṅgulaṅgulantaranti vividhaṃ khittaṃ sarīrāvayavaṃ aṅgulantaraṃ aṅgulantaraṃ. Katvā vāti kattarayaṭṭhiyā vā daṇḍakena vā sayaṃ katvā vā.
‘已受攻击者’:即已受武器攻击者,与‘从口’相连。‘从口’:即从伤口等开口处。‘正在流出时’:即血正在流出时。‘获得血涂相’:如此连接。
Laddhappahārānanti laddhāvudhappahārānaṃ mukhatoti sambandho. Mukhatoti pahārādimukhato. Paggharamānakāleti lohitaṃ paggharamānakāle. Lohitakaṃ labbhatīti yojanā.
‘彼’:即蛆虫相。‘于他们之中’:即于狗等尸体中。‘骨’:即骨不净相,已以种种方式说明,此是连接。‘依前说方法’:即依照先前于膨胀相中所说的方法。
Tanti puḷavakaṃ. Tesūti soṇādisarīresu. Aṭṭhikanti aṭṭhikaasubhaṃ nānappakārato vuttanti sambandho. Purimanayenevāti pubbe uddhumātake vuttanayeneva.
119“骨锁”指骨骼。“不现起”,是说并非以其自性现起,而是以可厌的方式现起,这就是它的含义。因此说“如同白遍的聚合”。在骨骼上,无法辨别其幼年等阶段的特征,所以说“这里的‘相’是指手等部位的名称”。然而,对于骨锁则可以依年龄阶段而确定,如“这是幼童的,这是青年的,这是肢体发育成熟者的”,但应知由于不遍及,故未被采纳。虽然骨锁中可从关节处获得确定,但在单块骨骼中则无法获得;为了说明这种不确定的状态,便越次而说“依各块骨骼的凹陷处与凸起处”等。其中,凹陷处指骨骼弯曲的部分,凸起处指隆起的部分。“彼此咬合之处”,指未附着筋腱的连接处,即与其他骨骼相互交叠之处。“中间空隙”,指骨与骨之间的空隙,以及孔洞。“遍一切处”,指在整个骨锁中,或在所有骨骼中。
119.Tanti aṭṭhikaṃ. Na upaṭṭhātīti sabhāvato na upaṭṭhāti, paṭikkūlavasena na upaṭṭhātīti attho. Tenāha ‘‘odātakasiṇasambhedo hotī’’ti. Aṭṭhike paṭhamavayādisaṃlakkhaṇaṃ na sakkāti ‘‘liṅganti idha hatthādīnaṃ nāma’’nti vuttaṃ. Aṭṭhikasaṅkhalikā pana ‘‘ayaṃ daharassa, ayaṃ yobbane ṭhitassa, ayaṃ avayavehi vuddhipattissā’’ti evaṃ vayavasena vavatthapetuṃ sakkuṇeyyāva, abyāpitāya pana na gahitanti veditabbaṃ. Yadipi aṭṭhikasaṅkhalikāyaṃ sandhito vavatthāpanaṃ labbhati, aṭṭhike pana na labbhatīti tassa aniyatabhāvadīpanatthaṃ kamavilaṅghanaṃ katvā ‘‘tassa tassa aṭṭhino ninnaṭṭhānathalaṭṭhānavasenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ninnaṭṭhānaṃ nāma aṭṭhino vinatappadeso. Thalaṭṭhānaṃ unnatappadeso. Ghaṭitaghaṭitaṭṭhānavasenāti anupagatanhārubandhānaṃ, itaresañca aññamaññaṃ saṃkiliṭṭhasaṃkiliṭṭhaṭṭhānavasena. Antaravasenāti aññamaññassa antaravasena, susiravasena ca. Sabbatthevāti sakalāya aṭṭhisaṅkhalikāya, sabbasmiṃ vā aṭṭhike.
120“此处”指在此骨不净中。“应依适当的方式作意”,是说为了在相应之处取得相,应依取相的方式而观察。“整副”指无余部分、肢体完整的骨锁。通过相的现起而成就。“于这些之中”,指在骨锁与单块骨骼中。这在注释中已说。“彼”指“唯同一相”这一句。说到“于单块骨骼中适当”,这是指如同在青瘀等不净中,两种相可依颜色差别、完整或不完整、有孔或无孔、活动或不活动而各有差别,但在此骨不净中则不然,但也并非全无差别,因此说“即使在单块骨骼中”等等。其中,“以可厌”,指因骨骼形态明显,唯是骨相所现的丑陋相。“以可怖”,指由此而对一般众生引发恐惧。“以生起喜与悦”,指因现起平滑、光滑之相,以及修习殊胜而生起喜与悦。因此说“能带来近行定”。
120.Etthāti etasmiṃ aṭṭhikāsubhe. Yujjamānavasena sallakkhetabbanti yaṃ nimittaggahaṇaṃ yattha yujjati, taṃ tattha uggaṇhanatthaṃ nimittaggahaṇavasena upalakkhetabbaṃ. Sakalāyāti anavasesabhāgāya paripuṇṇāvayavāya. Sampajjati nimittupaṭṭhānavasena. Tesūti aṭṭhikasaṅkhalikaṭṭhikesu. Vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Tanti ‘‘ekasadisamevā’’ti vacanaṃ. Ekasmiṃ aṭṭhike yuttanti idaṃ yathā vinīlakādīsu ubhinnaṃ nimittānaṃ yathārahaṃ vaṇṇavisesato, paripuṇṇāparipuṇṇato, savivarāvivarato, calācalato ca viseso labbhati, na evametassāti katvā vuttaṃ, na pana sabbena sabbaṃ visesābhāvato. Tenevāha ‘‘ekaṭṭhikepi cā’’tiādi. Tattha bībhacchenāti suvibhūtaaṭṭhirūpattā aṭṭhibhāveneva virūpena. Bhayānakenāti teneva pākatikasattānaṃ bhayāvahena. Pītisomanassajanakenāti saṇhamaṭṭhabhāvena upaṭṭhānato, bhāvanāya ca savisesattā pītiyā, somanassassa ca uppādakena. Tenevāha ‘‘upacārāvahattā’’ti.
“于此场合”,指在前述取相与似相之处。“开示门径后”,指不限于“唯在可厌的状态中,所见即名为相”这一句,紧接着便以“此处相有两种”等语,分别解说取相与似相,由此为所述之相的分类开启了门径。“无分别”,指不以“净”的分别而作分别,唯是不净,这就是它的含义。“审察后”,指以“于单块骨骼中适当”等语审察之后。
Imasmiṃ okāseti uggahapaṭibhāganimittānaṃ vuttaṭṭhāne. Dvāraṃ datvā vāti ‘‘paṭikkūlabhāveyeva diṭṭhe nimittaṃ nāma hotī’’ti ettake eva aṭṭhatvā anantarameva ‘‘duvidhaṃ idha nimitta’’ntiādinā uggahapaṭibhāganimittāni vibhajitvā vacanena yathāvuttassa nimittavibhāgassa dvāraṃ datvāva vuttaṃ. Nibbikappanti ‘‘subha’’nti vikappena nibbikappaṃ, asubhantvevāti attho. Vicāretvāti ‘‘ekasmiṃ aṭṭhike yutta’’ntiādinā vicāretvā.
“摩诃帝须长老”指住在支提山的大帝须长老。“实例”指仅因见到牙齿骨,便现起该女子全身皆为骨聚之相,这些是在此骨业处中显示取相与似相差别的事例。
Mahātissattherassāti cetiyapabbatavāsīmahātissattherassa. Nidassanānīti dantaṭṭhikamattadassanena sakalassāpi tassā itthiyā sarīrassa aṭṭhisaṅghātabhāvena upaṭṭhānādīni ettha aṭṭhikakammaṭṭhāne uggahapaṭibhāganimittānaṃ visesavibhāvanāni udāharaṇāni.
“净功德”指因断除随眠烦恼而具有的极清净功德。“千眼者”指拥有一千只眼的诸天之王帝释。因他具有能于一座中审察一千种事的智慧眼,故被称为“千眼”。“被称扬的名声”指以“彼智者,于一切处调伏”等语所称扬的名声。
Subhaguṇoti savāsanānaṃ kilesānaṃ pahīnattā suparisuddhaguṇo. Dasasatalocanenāti sahassakkhena devānamindena. So hi ekāsaneneva sahassaatthānaṃ vicāraṇasamatthena paññācakkhunā samannāgatattā ‘‘sahassakkho’’ti vuccati. Thutakittīti ‘‘yo dhīro sabbadhi danto’’tiādinā (mahāva. 58) abhitthutakittisaddo.
杂论的注释
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
121121. 针对以直接对立的方式断除的状态,故说“善镇伏贪欲者”。“不净的分类”指膨胀相等不净的分类。“依身体自性现起”指身体依其自性而转。当身体坏灭时,如同以异形安住的罗刹,唯依自性现起而坏灭。“依贪行者的差别”指依贪行者的分类。如果说此不净的分类是依身体自性现起而说,那么在《大念处》等经中为何有九种分类?彼处是依自性本身而说,此处则亦依他力加行。而且,在彼处与此处所举的十种不净中,惟取其中若干,而骨骼则分为五种。彼处所述是依观而说,此处所述是依止而说,故其差别明显。
121. Ujupaṭipakkhena pahīnabhāvaṃ sandhāyāha ‘‘suvikkhambhitarāgattā’’ti. Asubhappabhedoti uddhumātakādiasubhavibhāgo. Sarīrasabhāvappattivasenāti sarīrassa attano sabhāvūpagamanavasena. Sarīrañhi vinassamānaṃ aññarūpena ṭhitassa rakkhasassa viya sabhāvappattivaseneva vinassati. Rāgacaritabhedavasenāti rāgacaritavibhāgavasena. Yadi sarīrasabhāvappattivasena ayamasubhappabhedo vutto, mahāsatipaṭṭhānādīsu (dī. ni. 2.372 ādayo; ma. ni. 1.105 ādayo) kathaṃ navappabhedoti? So sarasato eva sabhāvappattivasena vutto, ayaṃ pana parūpakkamenāpi. Tattha ca idhāgatesu dasasu asubhesu ekaccāneva gahitāni, aṭṭhikañca pañcavidhā vibhattaṃ. Tāni ca vipassanāvasena, imāni samathavasenāti pākaṭoyaṃ bhedoti.
然而,这些(十不净)的呈现,虽然在不净的性质上并无差别,但为了辨明“依贪行类别差别”而说的“依贪行类别”等义,故而说“特别地”等。以肿胀之身说明身体结构的败坏:因为即使原本结构匀称的身体,在肿胀时也显现为结构不调,故说“显示了身体结构的败坏”。凡贪著于身体结构完好者,称为“结构贪者”,肿胀不净对他正相适宜,因为这是镇伏结构贪的方法。“身体本身”即是身体的颜色,是对身体颜色有执取、依赖者所缘的对象。所谓“显示了空洞的存在”,即展示了空洞、孔隙的存在。所谓“对身体坚实性有贪者”,即因身体各个大小肢体的坚固性而生起贪爱者。所谓“因为显示了散乱”,即显示了被狗、豺等拖曳所致的散乱状态,因此对于贪著肢体姿态者正相适宜。据说,对于这些不固定的肢体,哪里还有什么姿态、嬉戏可言?因为由此能生起离贪。所谓“显示了聚合的破坏变异”,即肢体聚合的紧密联结状态遭到破坏,是为变异,即聚合破坏变异,因为显示了这种变异。所谓“血涂厌恶”,即被血涂抹而成令人厌恶的状态,因为显示了此状态。所谓“我所贪者”,即生起“这是我的”之类的贪著者。所谓“牙齿完好贪者”,即习惯于贪著牙齿完好者。
Imesaṃ pana dassanampi asubhabhāvasāmaññena satipi avisesato rāgacaritānaṃ sappāyabhāve yaṃ vuttaṃ ‘‘rāgacaritabhedavasena cā’’ti, taṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘visesato’’tiādi vuttaṃ. Sūnabhāvena susaṇṭhitampi sarīraṃ dussaṇṭhitameva hotīti uddhumātakasarīre saṇṭhānavipattiṃ dīpetīti āha ‘‘sarīrasaṇṭhānavipattippakāsanato’’ti. Saṇṭhānasampattiyaṃ ratto saṇṭhānarāgī, tassa sappāyaṃ saṇṭhānarāgassa vikkhambhanupāyabhāvato. Kāyo eva kāyavaṇo, tattha paṭibaddhassa nissitassa. Susirabhāvappakāsanatoti susirassa vivarassa atthibhāvappakāsanato. Sarīre ghanabhāvarāginoti sarīre aṅgapaccaṅgānaṃ thirabhāvaṃ paṭicca uppajjanakarāgavato. Vikkhepappakāsanatoti soṇasiṅgālādīhi ito cito ca vikkhepassa pakāsanato aṅgapaccaṅgalīlārāgino sappāyaṃ. Īdisānaṃ kira anavaṭṭhitarūpānaṃ avayavānaṃ ko līḷāvilāsoti virāgasambhavato. Saṅghātabhedavikārappakāsanatoti saṅghātassa aṅgapaccaṅgānaṃ saṃhatabhāvassa susambandhatāya bhedo eva vikāro saṅghātabhedavikāro, tassa pakāsanato. Lohitaṃ makkhitaṃ hutvā paṭikkūlabhāvo lohitamakkhitapaṭikkūlabhāvo, tassa pakāsanato. Mamattarāginoti ‘‘mama aya’’nti uppajjanakarāgavato. Dantasampattirāginoti dantasampattiyaṃ rajjanasīlassa.
可是,为什么在此肿胀等(不净所缘)中只生起初禅,而不生起第二禅等呢?考虑到这个追问,而说“然而因为”等。所谓“水未安定”,是指由于水流的作用,水尚在流动,未从四周安定、未澄清的状态。所谓“以桨力”,即以划桨之力。所谓“所缘的羸弱”,是指由于厌恶的性质,心不能安住于其上,这便是所缘的羸弱。对于厌恶的所缘,心无法自然地运转,只有依凭具有投向作用的寻把心投向所缘时,心才获得一境性。并非没有寻——也就是说,没有寻的第二禅等在那里根本无法立足。因此说“唯以寻的力量”等。
Kasmā panettha uddhumātakādike paṭhamajjhānameva uppajjati, na dutiyādīnīti anuyogaṃ manasi katvā āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Aparisaṇṭhitajalāyāti sotavasena pavattiyā samantato aṭṭhitajalāya asannisinnasalilāya. Arittabalenāti pājanadaṇḍabalena. Dubbalattā ārammaṇassāti paṭikkūlabhāvena attani cittaṃ ṭhapetuṃ asamatthabhāvo ārammaṇassa dubbalatā. Paṭikkūle hi ārammaṇe sarasato cittaṃ pavattituṃ na sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana vitakkena abhiniropiyamānameva cittaṃ ekaggataṃ labhati. Na vinā vitakkenāti vitakkarahitāni dutiyādijjhānāni tattha patiṭṭhaṃ na labhanti. Tenāha ‘‘vitakkabalenevā’’tiādi.
如果由于厌恶的性质,在肿胀等所缘中不生起第二禅等,既然如此,那么初禅也不应在那里生起,因为在那里喜与乐的生起毕竟不合道理。针对这个质疑,而说“然而即使在这厌恶的所缘中”等。于此,应配合运用显示利益、去除五盖、平息烦恼病的比喻,依次是弃花者、呕吐与泻药的比喻。
Yadi paṭikkūlabhāvato uddhumātādiārammaṇe dutiyādijjhānāni na pavattanti, evaṃ sante paṭhamajjhānenāpi tattha na uppajjitabbaṃ. Na hi tattha pītisomanassānaṃ sambhavo yuttoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘paṭikkūlepi ca etasmi’’ntiādi. Tattha ānisaṃsadassāvitānīvaraṇasantāparogavūpasamānaṃ yathākkamaṃ pupphacchaḍḍaka, vamanavirecanaupamā yojetabbā.
122为了阐明:尽管依上述理由被区分为十种,但就真实本性而言唯有一种,故说“此十种亦”等语。此本性,如同在无识物中那样,在有识物中同样可得。因此,为了说明在那里,如理作意者的修习也能成就,故说“此即依此特征”等语。在此处,即指活的身体中。以装饰,即藉照料打扮的装饰,多数人不能了知,此为言外之意。连同牙齿,骨堆有超过三百根,但除去牙齿,在身至念中会说“约有三百根骨”。有孔有隙,即具有大大小小的孔。脂肪锅,即充满脂肪的容器。常渗出流下,即恒时向上、向下渗漏而出。差异,即不同。以种种布,即以种种颜色的布。因羞耻、惭耻已被破坏、灭除,故称耻部,即大小便道。真实自性,即如实的本性。因如实被品尝、被了知,故称为味,即本性。喜,即喜爱、乐著。被名为自爱贪的贪所染污,故称自爱贪染污者。被恼害,即因所求不得而遭受苦恼。
122. Yathāvuttakāraṇena dasadhā vavatthitampi sabhāvato ekavidhamevāti dassetuṃ ‘‘dasavidhampi ceta’’ntiādiṃ vatvā svāyaṃ sabhāvo yathā aviññāṇakesu, evaṃ saviññāṇakesupi labbhateva. Tasmā tatthāpi yonisomanasikāravato bhāvanā ijjhatevāti dassento ‘‘tadetaṃ iminā lakkhaṇenā’’tiādimāha. Etthāti etasmiṃ jīvamānakasarīre. Alaṅkārenāti paṭijagganapubbakena alaṅkaraṇena. Na paññāyati pacurajanassāti adhippāyo. Atirekatisataaṭṭhikasamussayaṃ dantaṭṭhikehi saddhiṃ, tehi pana vinā ‘‘timattāni aṭṭhisatānī’’ti (visuddhi. 1.190) kāyagatāsatiyaṃ vakkhati. Chiddāvachiddanti khuddānukhuddachiddavantaṃ. Medakathālikā medabharitabhājanaṃ. Niccuggharitapaggharitanti niccakālaṃ upari, heṭṭhā ca vissavantaṃ. Vemattanti nānattaṃ. Nānāvatthehīti nānāvaṇṇehi vatthehi. Hiriyā lajjāya kopanato vināsanato hirikopinaṃ, uccārapassāvamaggaṃ. Yāthāvasarasanti yathābhūtaṃ sabhāvaṃ. Yāthāvato rasīyati ñāyatīti hi raso, sabhāvo. Ratinti abhiratiṃ abhiruciṃ. Attasinehasaṅkhātena rāgena rattā attasineharāgarattā. Vihaññamānenāti icchitālābhena vighātaṃ āpajjantena.
Kiṃsuka,即巴利跋达迦树;有些说是波罗娑树,另一些说是辛巴利树。Atilolupo,即极度贪婪的性质。Adunti etaṃ,即“这不是”。Naṃ,即头发等身体部分。Mucchitā,即被蒙蔽,或因导致昏迷的渴爱而陷入昏迷。Sabhāvaṃ,即可厌的本质。
Kiṃsukanti pālibhaddakaṃ, palāsoti keci, simbalīti apare. Atilolupoti ativiya lolasabhāvo . Adunti etaṃ. Nanti kesādisarīrakoṭṭhāsaṃ. Mucchitāti mohitā, mucchāpāpikāya vā taṇhāya vasena mucchaṃ pattā. Sabhāvanti paṭikkūlabhāvaṃ.
Ukkarūpamo,即如同大小便之处,或如同粪坑。Cakkhubhūtehi,即成为眼者、已获得慧眼者,或成为世间之眼者。Allacammapaṭicchanno,即被湿皮所覆盖。
Ukkarūpamoti uccārapassāvaṭṭhānasamo, vaccakūpasamo vā. Cakkhubhūtehīti cakkhuṃ pattehi paṭiladdhapaññācakkhukehi, lokassa vā cakkhubhūtehi. Allacammapaṭicchannoti allacammapariyonaddho.
Dabbajātikena,意即具有能证得上人法的性质者。Yattha yattha sarīre, sarīrassa vā yattha yattha koṭṭhāse,指在身体各处,或在身体的各个部分。取相(nimittaṃ gahetvā):即善巧地识别不净相,以令取相(uggahanimitta)得以生起的方式而取相,也就是生起取相之意。应使业处达到安止:即对所获得的取相持续修习,生起似相,安住于近行定之后,再策励修行,应使这不净业处达到安止。因为已证得安止、安住于初禅者,便以此禅那为基础开始修观,对诸行作意,不久即能断尽一切烦恼。
Dabbajātikenāti uttarimanussadhamme paṭiladdhuṃ bhabbarūpena. Yattha yattha sarīre, sarīrassa vā yattha yattha koṭṭhāse. Nimittaṃ gahetvāti asubhākārassa suṭṭhu sallakkhaṇavasena yathā uggahanimittaṃ uppajjati, evaṃ uggaṇhanavasena nimittaṃ gahetvā, uggahanimittaṃ uppādetvāti attho. Kammaṭṭhānaṃ appanaṃ pāpetabbanti yathāladdhe uggahanimitte kammaṃ karontena paṭibhāganimittaṃ uppādetvā upacārajjhāne ṭhitena tameva bhāvanaṃ ussukkāpentena asubhakammaṭṭhānaṃ appanaṃ pāpetabbaṃ. Adhigatappano hi paṭhamajjhāne ṭhito tameva jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ ārabhitvā saṅkhāre sammasanto nacirasseva sabbāsave khepetīti.