二、头陀支解说之注释
2. Dhutaṅganiddesavaṇṇanā
2222. “少欲”者,即此人有少欲,谓离于资具之贪求。其状态为少欲性,意指无贪之志向。等足、满足,以寂静、以己之所有而满足为知足,知足本身即知足性,不希求其他,以随所得之种种资具而完全满足。以“知足性等”之“等”字,或为连词之用。或读作“知足等”。他们功德者,即成为戒清净之因的少欲等功德。令成就者,即令成为具足。他们实为戒清净之仅得者,由头陀法而更为具足。头陀支之受持者,即正当地受持诸能抖落、能破坏烦恼之支分。如是者,即如是存在时,意为头陀支受持已作。此瑜伽行者。损减者,即正当地刮削、切断、令烦恼薄弱。远离者,即成为心远离之方便的远离处之身性。不积集者,即依所行道,烦恼不积集于彼、不积聚,如是行道。精进策励者,以令未生之恶法不生等门,而策励精进之状态。易养性者,即由所说之少欲性等所成就,对护持者易于养护、易于扶养之状态。以“等”字,摄少事务、轻安住等。戒,且如所持,由敌对法之远离而将成为极清净。且诸誓愿与头陀法将成就,将成为具足,或将完成。凡坚固之随所得衣、食、住之知足,为古佛等圣者之传承而住立,关于住立于彼之状态,故说“住立于古之三圣种”。修习,以应勤修之义为乐处,故为乐修习者,其状态为乐修习性,于止观修习中已策励、已应用。因为将成为证得之器,故有连结。
22. Appā icchā etassāti appiccho, paccayagedharahito. Tassa bhāvo appicchatā, alobhajjhāsayatāti attho. Samaṃ tuṭṭhi, santena, sakena vā tuṭṭhi santuṭṭhi, santuṭṭhi eva santuṭṭhitā, aññaṃ apatthetvā yathāladdhehi itarītarehi paccayehi paritussanā. Santuṭṭhitādīhīti ta-kāro vā padasandhikaro. ‘‘Santuṭṭhiādīhī’’ti vā pāṭho. Te guṇeti te sīlavodānassa hetubhūte appicchatādiguṇe. Sampādetunti sampanne kātuṃ. Te hi sīlavisuddhiyā paṭiladdhamattā hutvā dhutadhammehi sampannatarā honti. Dhutaṅgasamādānanti kilesānaṃ dhunanakaaṅgānaṃ viddhaṃsanakāraṇānaṃ sammadeva ādānaṃ. Evanti evaṃ sante, dhutaṅgasamādāne kateti attho. Assa yogino. Sallekho kilesānaṃ sammadeva likhanā chedanā tanukaraṇaṃ. Paviveko cittavivekassa upāyabhūtā vivekaṭṭhakāyatā. Apacayo yathā paṭipajjanato kilesā naṃ apacinanti na ācinanti, tathā paṭipajjanā. Vīriyārambho anuppannānaṃ pāpadhammānaṃ anuppādanādivasena āraddhavīriyatā. Subharatā yathāvuttaappicchabhāvādisiddhā upaṭṭhakānaṃ sukhabharaṇīyatā suposatā. Ādi-saddena appakiccatāsallahukavuttiādike saṅgaṇhāti. Sīlañceva yathāsamādinnaṃ paṭipakkhadhammānaṃ dūrībhāvena suparisuddhaṃ bhavissati. Vatāni ca dhutadhammā ca sampajjissanti sampannā bhavissanti, nipphajjissanti vā. Yā thirabhūtā itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanasantuṭṭhi porāṇānaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ paveṇibhāvena ṭhitā, tattha patiṭṭhitabhāvaṃ sandhāyāha ‘‘porāṇe ariyavaṃsattaye patiṭṭhāyā’’ti. Bhāvanā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti bhāvanārāmo, tabbhāvo bhāvanārāmatā, samathavipassanābhāvanāsu yuttappayuttatā. Yasmā adhigamāraho bhavissati, tasmāti sambandho.
利养恭敬等,因可被渴爱所触及、属世间所摄,故称世间利养。因随顺涅槃的证得,故为随顺行道,即观修习。‘从义’者,即从词义。‘从分类’者,即从分别。‘从破坏’者,即从坏灭。‘头陀等’者,即头陀、头陀说者、头陀法、头陀支。‘从略说广说’者,即从简略与详细。
Lābhasakkārādi taṇhāya āmasitabbato, lokapariyāpannatāya ca lokāmisaṃ. Nibbānādhigamassa anulomato anulomapaṭipadā vipassanābhāvanā. Atthatoti vacanatthato. Pabhedatoti vibhāgato. Bhedatoti vināsato. Dhutādīnanti dhutadhutavādadhutadhammadhutaṅgānaṃ. Samāsabyāsatoti saṅkhepavitthārato.
23Rathikā 者,即道路。‘垃圾堆等’者,是简别用的属格。‘以高起之义’者,即以耸立之义。如同‘河之岸’等,kūla 一词有高耸之义,故说‘如尘堆衣,即尘堆衣’。ku 音表卑劣,ula 音表行去,故说‘所谓行于卑劣状态’,或如尘般卑劣而行、转起,故为尘堆衣。持守尘堆衣即尘堆衣,由省略后分,持彼戒者为尘堆衣者,如称‘糕饼商’。支者,就其果而言成为因,故为支,即原因。由此,人被称为‘尘堆衣者’;彼受持思之法,是尘堆衣者之支,故为尘堆衣支。因此说‘尘堆衣者之’等。彼者,即受持。由此而受持,故为受持,即思。
23.Rathikāti racchā. Saṅkārakūṭādīnanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Abbhuggataṭṭhenāti ussitaṭṭhena. ‘‘Nadiyā kūla’’ntiādīsu viya samussayattho kūla-saddoti āha ‘‘paṃsukūlamiva paṃsukūla’’nti. Ku-saddo kucchāyaṃ ula-saddo gatiatthoti āha ‘‘kucchitabhāvaṃ gacchatīti vuttaṃ hotī’’ti, paṃsu viya kucchitaṃ ulati pavattatīti vā paṃsukūlaṃ. Paṃsukūlassa dhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ uttarapadalopena, taṃ sīlamassāti paṃsukūliko, yathā ‘‘āpūpiko’’ti. Aṅgati attano phalaṃ paṭicca hetubhāvaṃ gacchatīti aṅgaṃ, kāraṇaṃ. Yena puggalo ‘‘paṃsukūliko’’ti vuccati, so samādānacetanāsaṅkhāto dhammo paṃsukūlikassa aṅganti paṃsukūlikaṅgaṃ. Tenāha ‘‘paṃsukūlikassā’’tiādi. Tassāti samādānassa. Samādiyati etenāti samādānaṃ, cetanā.
以同样的方法:即如持守尘堆衣为尘堆衣,持彼戒者为尘堆衣者,其支即受持思,称为‘尘堆衣支’;如是,以同样的词义方法,持守三衣为三衣,持彼戒者为三衣者,其支即受持思,应知为‘三衣者支’。唯有在僧伽梨、郁多罗僧、安陀会这三衣上,方有三衣之称谓,而非用于痒护布、雨衣等,为显示他们各自的特征,故说‘所谓僧伽梨、郁多罗僧、安陀会’。
Eteneva nayenāti yathā paṃsukūladhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ, taṃsīlo paṃsukūliko, tassa aṅgaṃ samādānacetanā ‘‘paṃsukūlikaṅga’’nti vuttaṃ, evaṃ eteneva vacanatthanayena ticīvaradhāraṇaṃ ticīvaraṃ, taṃsīlo tecīvariko, tassa aṅgaṃ samādānacetanā ‘‘tecīvarikaṅga’’nti veditabbaṃ. Saṅghāṭiādīsu eva tīsu cīvaresu ticīvarasamaññā, na kaṇḍupaṭicchādivassikasāṭikādīsūti tāni sarūpato dassento ‘‘saṅghāṭiuttarāsaṅgaantaravāsakasaṅkhāta’’nti āha.
所谓团食者:他人所施之食落于钵中,称为团食;捡拾此团食者,即为团食者,正如枣商、粟商之类。团食者即是团食者,好比贤善者即是贤善者。割断、截断,即令无间隔地停滞不行;由遮止彼故,成为不割断、不截断,即无间隔地持续流动。与不割断俱行,即与不割断相俱。‘次第’一词,是为了显示词的动作差别,并表明其不割断及所行之处,故说‘无断割、逐户而行’。一座者,即不以其他威仪路为间隔,唯于一座而坐。‘钵中团食者’,此处是以所食具体食物之差别为意趣,并非泛泛而指;且为显示‘唯’字含有省略之义,故说‘唯于单一钵中’。为表明此说是省略后分而说,故说‘于取钵食时,作钵食想’。此理同样适用于此后各处。
Taṃ piṇḍapātanti parehi diyyamānānaṃ piṇḍānaṃ patte patanasaṅkhātaṃ piṇḍapātaṃ, taṃ uñchatīti piṇḍapātiko, yathā bādariko sāmākiko. Piṇḍapāti eva piṇḍapātiko, yathā bhaddo eva bhaddako. Avakhaṇḍanaṃ vicchindanaṃ nirantaramappavatti. Tappaṭikkhepato anavakhaṇḍanaṃ avicchindanaṃ nirantarappavatti. Saha apadānenāti saha anavakhaṇḍanena. Sapadānanti padassa kiriyāvisesanabhāvaṃ, yattha ca taṃ anavakhaṇḍanaṃ, tañca dassetuṃ ‘‘avakhaṇḍanarahitaṃ anugharanti vuttaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Ekāsaneti iriyāpathantarena anantaritāya ekāyayeva nisajjāya. Patte piṇḍoti ettha vatthubhedo idhādhippeto, na sāmaññaṃ. Eva-kāro ca luttaniddiṭṭhoti dassento ‘‘kevalaṃ ekasmiṃyeva patte’’ti āha. Uttarapadalopaṃ katvā ayaṃ niddesoti dassento ‘‘pattapiṇḍagahaṇe pattapiṇḍasaññaṃ katvā’’ti āha. Esa nayo ito paresupi.
所谓‘后饭’,是指自谢绝后所得之食物。因‘khalu’一词含有遮止之义,故取其同义的‘不’而说‘非后饭者’。学处的范畴已由学处本身所遮止;凡不在其范畴内的,即是受持的范畴,故说‘依受持而遮止的残食’。露地而住即是‘露地住’;冢墓而住即是‘冢墓住’,依此,于戒等一切处都应如此说,故言‘此理亦然’。如所施设那般,即如最初所诵出一样。他对此不加拒绝,便以‘这里多芒刺、恶臭风吹’等理由而欣然接受。因此说‘这是你的’等等。‘卧’即指躺卧。由彼彼受持,即由他们粪扫衣支等的受持;已抖落烦恼,即已摧毁烦恼;依彼分断除渴爱、取着等恶法,这就是其义。能抖落他们这些烦恼的,于此便称为‘抖落比丘之支’,而不是其他任何支,亦非由其他而抖落,此义理上应如此理解。‘智成为他们的支’这一表达,显示他们以智为先导而受持。依行道,即依戒等正行道。依之而受持者名为‘受持’,依受持而生起的思,以此为他们的相状,即为‘受持思相’。此义在注释书中亦有说明:
Pacchābhattaṃ nāma pavāraṇato pacchā laddhabhattaṃ eva. Khalu-saddassa paṭisedhatthavācakattā tena samānatthaṃ na-kāraṃ gahetvā āha ‘‘na pacchābhattiko’’ti. Sikkhāpadassa visayo sikkhāpadeneva paṭikkhitto. Yo tassa avisayo, so eva samādānassa visayoti āha ‘‘samādānavasena paṭikkhittātirittabhojanassā’’ti. Abbhokāse nivāso abbhokāso. Susāne nivāso susānaṃ, taṃ sīlaṃ assātiādinā sabbaṃ vattabbanti āha ‘‘eseva nayo’’ti. Yathāsanthataṃ viya yathāsanthataṃ, ādito yathāuddiṭṭhaṃ. Taṃ hesa ‘‘idaṃ bahumaṅkuṇaṃ duggandhapavāta’’ntiādivasena appaṭikkhipitvāva sampaṭicchati. Tenevāha ‘‘idaṃ tuyha’’ntiādi. Sayananti nipajjanamāha. Tena tena samādānenāti tena tena paṃsukūlikaṅgādikassa samādānena dhutakilesattāti viddhaṃsitakilesattā, tadaṅgavasena pahīnataṇhupādānādipāpadhammattāti attho. Yehi taṃ kilesadhunanaṃ, tāniyeva idha dhutassa bhikkhuno aṅgānīti adhippetāni, na aññāni yāni kānici, aññena vā dhutassāti ayamattho atthato āpanno. ‘‘Ñāṇaṃ aṅgaṃ etesa’’nti iminā ñāṇapubbakataṃ tesaṃ samādānassa vibhāveti. Paṭipattiyāti sīlādisammāpaṭipattiyā. Samādiyati etenāti samādānaṃ, samādānavasena pavattā cetanā, taṃ lakkhaṇaṃ etesanti samādānacetanālakkhaṇāni. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –
‘由受持的行为’,这是因为具有成就之性的缘故;
“相应诸法由彼”,此即以作具义而显示。
‘‘Samādānakiriyāya, sādhakatamabhāvato; Sampayuttadhammā yenāti, karaṇabhāvena dassitā’’ti.
受持思是根本,故护持思亦属头陀支。所谓“贪求”,即渴爱之行,其义为自己或藉他人当面强夺善财;因它能摧毁彼贪求,故以摧毁贪求为味。由此,头陀支即以无贪求的状态而现起,或令其现起,故说“无贪求状态现起”。圣法足处,即是清净戒等正法之足处。
Samādānacetanāya gahaṇaṃ taṃmūlakattā pariharaṇacetanāpi dhutaṅgameva. Attanā, parammukhena ca kusalabhaṇḍassa bhusaṃ viluppanaṭṭhena loluppaṃ taṇhācāro, tassa viddhaṃsanakiccattā loluppaviddhaṃsanarasāni. Tato eva nilloluppabhāvena paccupatiṭṭhanti, taṃ vā paccupaṭṭhāpentīti nilloluppabhāvapaccupaṭṭhānāni. Ariyadhammapadaṭṭhānānīti parisuddhasīlādisaddhammapadaṭṭhānāni.
“应于世尊面前受持”,此语为令其间不断绝而说,犹如于国王面前所作的承诺,依附者必定不违。于其他人面前受持,此理亦然。“一诵者”,指在《长部》等五部中精通一部者。“注释师”,指特别精通义注者。此处是说,自己受持亦得成立。有长老因头陀支少欲的事例:据说彼长老为常坐者,无人知晓。后于一夜,有人见他坐于床座,藉闪电之光而见,问:“尊者,您是常坐者吗?”长老因头陀支少欲,当即躺下,而后再受持。事例如是传来。
Bhagavatova santike samādātabbānīti idaṃ antarā avicchedanatthaṃ vuttaṃ, rañño santike paṭiññātārahassa atthassa tadupajīvino ekaṃsato avisaṃvādanaṃ viya. Sesānaṃ santike samādānepi eseva nayo. Ekasaṅgītikassāti pañcasu dīghanikāyādīsu nikāyesu ekanikāyikassa. Aṭṭhakathācariyassāti yassa aṭṭhakathātantiyeva visesato paguṇā, tassa. Etthāti attanāpi samādānassa ruhane. Jeṭṭhakabhātu dhutaṅgappicchatāya vatthūti so kira thero nesajjiko , tassa taṃ na koci jānāti. Athekadivasaṃ rattiyā sayanapiṭṭhe nisinnaṃ vijjulatobhāsena disvā itaro pucchi ‘‘kiṃ, bhante, tumhe nesajjikā’’ti. Thero dhutaṅgappicchatāya tāvadeva nipajjitvā pacchā samādiyīti evamāgataṃ vatthu.
一、尘堆衣支说之阐释
1. Paṃsukūlikaṅgakathāvaṇṇanā
24“居士施衣”:此处应知,即使沙门以施者身份,亦归入殊胜居士的范畴。若以“出家人将接受”的想法而放置的衣,可能是居士衣,但并非“居士施衣”;为遮止此类情况,故说“施”字。“由某”一语:当以受持语受持时,如何能以遮止语来说明?从义理上可以获得。例如说“提婆达多白天不食”,从义理即可得出“夜晚则食”,因为若完全不食,身体便无法存续。同样地,此处若比丘遮止居士施衣,依义理即可得到接受其他衣的结论,因为若无衣,便不能在教法中安住存立。
24.Gahapatidānacīvaranti ettha dāyakabhāvena samaṇāpi ukkaṭṭhassa gahapatipakkhaṃyeva paviṭṭhāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Pabbajito gaṇhissatī’’ti ṭhapitakaṃ siyā gahapaticīvaraṃ, na pana gahapatidānacīvaranti tādisaṃ nivattetuṃ dānaggahaṇaṃ. Aññatarenāti ettha samādānavacanena tāva samādinnaṃ hotu, paṭikkhepavacanena pana kathanti? Atthato āpannattā. Yathā ‘‘devadatto divā na bhuñjatī’’ti vutte ‘‘rattiyaṃ bhuñjatī’’ti atthato āpannameva hoti, tassa āhārena vinā sarīraṭṭhiti natthīti, evamidhāpi bhikkhuno gahapatidānacīvare paṭikkhitte tadaññacīvarappaṭiggaho atthato āpanno eva hoti, cīvarena vinā sāsane ṭhiti natthīti.
“如是受持头陀支者”等,是粪扫衣支的行持方法。在冢墓间所得的衣,称为“冢墓衣”。然而,因为那是在那里由某人丢弃而落下的,故说为“冢墓落下者”。同样地,“店铺衣”也应如此理解。“多罗树篱路”是大村中的一条街,据说也指阿努拉德普勒。“烧处”是指有被烧痕迹之处的衣。在道路上落下多日的衣,可以取用。也有说“过了二三日”的。“稍待”是指等待片刻。被风吹来的衣,因主人失念而仿佛是被丢弃的,故说“不见主人时可以取”。因此,应当稍待片刻而后取用。
Evaṃ samādinnadhutaṅgenātiādividhānaṃ paṃsukūlikaṅge paṭipajjanavidhi. Susāne laddhaṃ sosānikaṃ. Taṃ pana yasmā tattha kenaci chaḍḍitattā patitaṃ hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘susāne patitaka’’nti. Evaṃ pāpaṇikampi daṭṭhabbaṃ. Tālaveḷimaggo nāma mahāgāme ekā vīthi. Anurādhapureti ca vadanti. Ḍaḍḍho padeso etassāti ḍaḍḍhappadesaṃ, vatthaṃ. Magge patitakaṃ bahudivasātikkantaṃ gahetabbanti vadanti. ‘‘Dvattidivasātikkanta’’nti apare. Thokaṃ rakkhitvāti katipayaṃ kālaṃ āgametvā. Vātāhatampi sāmikānaṃ satisammosena patitasadisanti ‘‘sāmike apassantena gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tasmā thokaṃ āgametvā gahetabbaṃ.
凡是以“施与僧团”而施与的衣,以及依靠日常乞食而得到的衣,从得到之时起,便会生起“这算是沙门衣吗?还是不算?”的疑虑。为消除此疑,故说“那不是粪扫衣”。因为它并不包含在二十三种生起处的任何一种当中。现在,借此机缘,为了显示在比丘施物中也能成为具足特征的粪扫衣,以及其中最胜与次胜的区分,才说“在比丘施物中也是如此”等语句。其中,“被拿去后而施与”,是指僧团或团体在施衣时,将衣以安居竟缘而送达比丘们手中,然后施与。“住所衣”,是指建造住所之后所施与的衣,并交代“愿住在此住所者受用”。那不是粪扫衣,因为如前所述的理由,且因为是拿去后施与的,所以不是粪扫衣。因此说“不是被拿去后施与的,才是粪扫衣”。在那里,即在未被拿去而直接施与的比丘施物中,为了显示:比丘在得到衣时以及施与衣时,双方各有恭敬尊重的存在或缺少,由此比丘施物有单方清净、双方清净与非最胜等差别,故说“由施者们”等语。这是指沙门放在脚边后施与的衣。“任何人的”:指最胜等中的任何一种情况。“以喜好”:即依自己的意愿。“以容忍”:即依审察而容忍。
‘‘Saṅghassa demā’’ti dinnaṃ, coḷakabhikkhāvasena laddhañca laddhakālato paṭṭhāya ‘‘samaṇacīvaraṃ siyā nu kho, no’’ti āsaṅkaṃ nivattetuṃ ‘‘na taṃ paṃsukūla’’nti vuttaṃ. Na hi taṃ tevīsatiyā uppattiṭṭhānesu katthaci pariyāpannaṃ. Idāni imināva pasaṅgena yaṃ bhikkhudattiye lakkhaṇapattaṃ paṃsukūlaṃ, tassa ca ukkaṭṭhānukkaṭṭhavibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhudattiyepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha gāhetvā vā dīyatīti saṅghassa vā gaṇassa vā dentehi yaṃ cīvaraṃ vassaggena pāpetvā bhikkhūnaṃ dīyati. Senāsanacīvaranti senāsanaṃ kāretvā ‘‘etasmiṃ senāsane vasantā paribhuñjantū’’ti dinnacīvaraṃ. Na taṃ paṃsukūlanti apaṃsukūlabhāvo pubbe vuttakāraṇato, gāhetvā dinnattā ca. Tenāha ‘‘no gāhāpetvā dinnameva paṃsukūla’’nti. Tatrapīti yaṃ gāhetvā na dinnaṃ bhikkhudattiyaṃ, tatrapi yena bhikkhunā cīvaraṃ dīyati, tassa lābhe, dāne ca visuṃ visuṃ ubhayattha ādaragāravānaṃ sabbhāvato, tadabhāvato ca bhikkhudattiyassa ekatosuddhi ubhatosuddhi anukkaṭṭhatā hontīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ dāyakehī’’tiādi vuttaṃ, pādamūle ṭhapetvā dinnakaṃ samaṇenāti adhippāyo. Yassa kassacīti ukkaṭṭhādīsu yassa kassaci. Ruciyāti chandena. Khantiyāti nijjhānakkhantiyā.
“有与依止相应的行持”,指在受具足戒之后,对于阿阇梨所说的四种依止中,自己如所承诺的第二依止,具备相应的行持。“无守护之苦”,指因粪扫衣不可贪,故无守护衣物的痛苦。“无受用之渴爱”,因其性质特别粗劣。“令人净信”,即令他人产生净信。“少欲等果的成就”,因为头陀支的修习应由少欲等本身而成就。在头陀法中受持而行的目的,正是为了成就向上的正行,故说“正行的增长”。“为摧破魔军”,即为摧破、击溃魔及魔军。由于身、语、意已调御,故称“牟尼”,即比丘。世尊所持的粪扫衣,谁不持?或者说,因为世尊持粪扫衣,所以谁不持它?这是结合,因“yaṃ”和“taṃ”二词有直接关联。“忆念承诺”,即忆念在受具足戒的戒坛上,当着以阿阇梨为首的僧团面前所给予的“是的,尊者”的承诺。
Nissayānurūpapaṭipattisabbhāvoti upasampannasamanantaraṃ ācariyena vuttesu catūsu nissayesu attanā yathāpaṭiññātadutiyanissayānurūpāya paṭipattiyā vijjamānatā. Ārakkhadukkhābhāvoti cīvarārakkhanadukkhassa abhāvo paṃsukūlacīvarassa alobhanīyattā. Paribhogataṇhāya abhāvo savisesalūkhasabhāvattā. Pāsādikatāti paresaṃ pasādāvahatā. Appicchatādīnaṃ phalanipphatti dhutaṅgapariharaṇassa appicchatādīhiyeva nipphādetabbato. Dhutadhamme samādāya vattanaṃ yāvadeva upari sammāpaṭipattisampādanāyāti vuttaṃ ‘‘sammāpaṭipattiyā anubrūhana’’nti. Mārasenavighātāyāti mārassa, mārasenāya ca vihananāya viddhaṃsanāya. Kāyavācācittehi yato saṃyatoti yati, bhikkhu. Dhāritaṃ yaṃ lokagarunā paṃsukūlaṃ, taṃ ko na dhāraye, yasmā vā lokagarunā paṃsukūlaṃ dhāritaṃ, tasmā ko taṃ na dhārayeti yojanā yaṃtaṃsaddānaṃ ekantasambandhibhāvato. Paṭiññaṃ samanussaranti upasampadamāḷe ‘‘āma bhante’’ti ācariyapamukhassa saṅghassa sammukhā dinnaṃ paṭiññaṃ samanussaranto.
二、三衣支说之阐释
2. Tecīvarikaṅgakathāvaṇṇanā
25第四衣,意指适合穿着和覆盖的第四件衣,因为肩袈裟不应被拒绝。以某一种说法而言,此处应说的,与前面所说的方法相同。“直到不能”、“直到不得”、“直到不成就”,应分别连接“直到”一词。“不成就”,即不成功。无放置因缘的过失,即无积蓄、储存头陀支杂染的过失。“近处”,即衣的附近。染色时的袈裟,即染色时所用的袈裟。在那里,所谓处所敷布,是指自己或他人的,在住所中作为敷布而决意的。他们说:“在注释书中说:‘肩袈裟成为资具布,如此是敷布;肩袈裟此两者虽处于多余衣的位置,但不破头陀支。’”然而,对于三衣者,不允许常时受用,因为在染色时才被允许,所以不允许以常时受用的方式持守。肩袈裟,即应放在肩上的袈裟。以身护持,即仅以保护身体免受风、热等危险。受持后,即取后。少事务,即少事。于许可中作适度,即由于在坐具等、资具布等方面虽允许众多衣,但只停留在三衣。与钵同行,即带钵而行。有翼者,即有翅膀者。
25.Catutthakacīvaranti nivāsanapārupanayogyaṃ catutthakacīvaranti adhippāyo, aṃsakāsāvassa appaṭikkhipitabbato. Aññataravacanenāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayameva. Yāva na sakkoti, yāva na labhati, yāva na sampajjatīti paccekaṃ yāva-saddo sambandhitabbo. Na sampajjatīti na sijjhati. Nikkhittapaccayā doso natthīti nicayasannidhidhutaṅgasaṃkilesadoso natthi. Āsanneti cīvarassa āsanne ṭhāne. Rajanakkhaṇe paribhuñjanakāsāvaṃ rajanakāsāvaṃ. Tatraṭṭhakapaccattharaṇaṃ nāma attano, parassa vā santakaṃ senāsane paccattharaṇavasena adhiṭṭhitaṃ. ‘‘Aṃsakāsāvaṃ parikkhāracoḷaṃ hoti, iti paccattharaṇaṃ, aṃsakāsāvanti imāni dvepi atirekacīvaraṭṭhāne ṭhitānipi dhutaṅgabhedaṃ na karontī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanti vadanti. Pariharituṃ pana na vaṭṭatīti rajanakāle eva anuññātattā niccaparibhogavasena na vaṭṭati tecīvarikassa. Aṃsakāsāvanti khandhe ṭhapetabbakāsāvaṃ. Kāyaparihārikenāti vātātapādiparissayato kāyassa pariharaṇamattena. Samādāyevāti gahetvā eva. Appasamārambhatāti appakiccatā. Kappiye mattakāritāyāti nisīdanādivasena, parikkhāracoḷavasena ca bahūsu cīvaresu anuññātesupi ticīvaramatte ṭhitattā. Saha pattacaraṇāyāti sapattacaraṇo. Pakkhī sapakkhako.
三、乞食支说之阐释
3. Piṇḍapātikaṅgakathāvaṇṇanā
26“超过所得”,指超过“依止于团食”这样所说的比丘食物所得,即超过僧团食等,这是含义。应施予全体僧团的食为“僧团食”;指定若干比丘而应施的食为“指定食”;在半个月中应施予一天的食为“半月食”;在每个布萨日应施的食为“布萨食”;在初一应施的食为“初日食”;指定寺院而应施的食为“寺院食”;在常住堂中安坐而应施的食为“常住食”;由村民等轮流应施的食为“轮流食”。以“僧团食,请接受”等语,其中的“等”字摄取了指定食等。适合接受,因为是以乞食的同义语所说。与药物等相关的,为无贪味之食券。也有人说除时药之外。在寺院中煮食:居士们就在这里煮了食物,说“我们将供养所有尊者”,就在寺院中准备食物,这对常行乞食者也是可以的。取来,即拿了钵从家中带来。那天坐下:对那些说“尊者,请不要去乞食,食物会被带到寺院来”的人表示接受,那天便坐下。自在而住的快乐,即不依赖他人而住的快乐。圣种,即与《圣种经》相关的法谈。法味,即与法相应的喜悦等味道。
26.Atirekalābhanti ‘‘piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāyā’’ti (mahāva. 73, 128) evaṃ vuttabhikkhāhāralābhato atirekalābhaṃ, saṅghabhattādinti attho. Sakalassa saṅghassa dātabbabhattaṃ saṅghabhattaṃ. Katipaye bhikkhū uddisitvā dātabbabhattaṃ uddesabhattaṃ. Ekasmiṃ pakkhe ekadivasaṃ dātabbabhattaṃ pakkhikaṃ. Uposathe uposathe dātabbabhattaṃ uposathikaṃ. Paṭipadadivase dātabbabhattaṃ pāṭipadikaṃ. Vihāraṃ uddissa dātabbabhattaṃ vihārabhattaṃ. Dhuragehe eva ṭhapetvā dātabbabhattaṃ dhurabhattaṃ. Gāmavāsīādīhi vārena dātabbabhattaṃ vārakabhattaṃ. ‘‘Saṅghabhattaṃ gaṇhathātiādinā’’ti ādi-saddena uddesabhattādiṃ saṅgaṇhāti. Sādituṃ vaṭṭantīti bhikkhāpariyāyena vuttattā. Bhesajjādipaṭisaṃyuttā nirāmisasalākā. Yāvakālikavajjāti ca vadanti. Vihāre pakkabhattampīti upāsakā idheva bhattaṃ pacitvā ‘‘sabbesaṃ ayyānaṃ dassāmā’’ti vihāreyeva bhattaṃ sampādenti, taṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Āharitvāti pattaṃ gahetvā gehato ānetvā. Taṃ divasaṃ nisīditvāti ‘‘mā, bhante, piṇḍāya carittha, vihāreyeva bhikkhā ānīyatī’’ti vadantānaṃ sampaṭicchanena taṃ divasaṃ nisīditvā. Serivihārasukhanti aparāyattavihāritāsukhaṃ . Ariyavaṃsoti ariyavaṃsasuttapaṭisaṃyuttā (dī. ni. 3.309; a. ni. 4.28) dhammakathā. Dhammarasanti dhammūpasañhitaṃ pāmojjādirasaṃ.
依止脚力行乞,故能摧破懈怠。依“如蜂采花”等所述的方式寻求食物,故活命清净。常入村落,善覆其身而行等诸众学法得以成就,故圆满众学行。接受时知量,且不共混杂住,故不依他人养活。次第于家家户户取少许食,故为利益他人之行。安住于最下等的生计,故断除慢心。正如所说:“诸比丘,这是生计中最下者,即此团食。”以杂合之食维生,故能防止味贪;不接受邀请,故于别众食等学处无犯。
Jaṅghabalaṃ nissāya piṇḍapariyesanato kosajjanimmaddanatā. ‘‘Yathāpi bhamaro puppha’’ntiādinā (dha. pa. 49; netti. 123) vuttavidhinā āhārapariyesanato parisuddhājīvatā. Niccaṃ antaragharaṃ pavisantasseva suppaṭicchannagamanādayo sekhiyadhammā sampajjantīti sekhiyapaṭipattipūraṇaṃ. Paṭiggahaṇe mattaññutāya, saṃsaṭṭhavihārābhāvato ca aparapositā. Kule kule appakaappakapiṇḍagahaṇena parānuggahakiriyā. Antimāya jīvikāya avaṭṭhānena mānappahānaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ, yadidaṃ piṇḍolya’’ntiādi (itivu. 91; saṃ. ni. 3.80). Missakabhattena yāpanato rasataṇhānivāraṇaṃ. Nimantanāsampaṭicchanato gaṇabhojanādisikkhāpadehi anāpattitā.
因无碍而行,于四方皆可游行,故为四方者。活命清净:他的活命清净。自养者:以无过失、易得的资具养活自己,故为自养者。因此独住,不养他人,乃至弟子等。此二句也显示:以衣覆身、以团食养腹,故生活轻便、易养、极少欲、知足。对于如此身语意业极寂静、具足最上念慧、一切时具念的常行乞食比丘,诸天如帝释等亦欣羡希求。对其戒等功德生起尊重与恭敬,何况人类。若他不依止利养、恭敬、名声,不希求于此,这便是其义。
Appaṭihatavuttitāya catūsupi disāsu vattanaṭṭhena cātuddiso. Ājīvassa visujjhatīti ājīvo assa visujjhati. Attabharassāti appānavajjasulabharūpehi paccayehi attano bharaṇato attabharassa. Tato eva ekavihāritāya saddhivihārikādīnampi aññesaṃ aposanato anaññaposino. Padadvayenāpi kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena vicaraṇato sallahukavuttitaṃ, subharataṃ, paramaappicchataṃ, santuṭṭhiñca dasseti. Devāpi pihayanti tādinoti tādisassa bhusaṃ ativiya santakāyavacīmanokammatāya upasantassa paramena satinepakkena samannāgamato sabbakālaṃ satimato piṇḍapātikassa bhikkhussa sakkādayo devāpi pihayanti patthenti. Tassa sīlādiguṇesu bahumānaṃ uppādentā ādaraṃ janenti, pageva manussā. Sace so lābhasakkārasilokasannissito na hoti, tadabhikaṅkhī na hotīti attho.
四、次第行乞支论释
4. Sapadānacārikaṅgakathāvaṇṇanā
2727. “以此”:即以此常行次第乞食者。“适时”:正是适当之时。“不适宜处”:指因有危险等而难以进入之处。“前面”:在街上行走时,前方尚未进入的房屋。“钵放下之处”:即在织工街上,化现为织工的帝释天所站立的门口,钵放置之处。上等的常行乞食者那天不坐着等待食物,故这适合于他。于任何家族不固定亲近,因不熟悉,故于家族中常为新客。于一切处无执著,柔和如月。于家族无摄受心,故舍弃悭吝。因怀利益之心而无分别,故平等悲悯。对家族的摄受、交往等,是近家者的过患。“不欣喜召唤”:不因邀请而欣喜接受。“以持来”:即持来食物。“随意行”:随心所欲而行。
27.Imināti sapadānacārikena. Kālataranti kālasseva. Aphāsukaṭṭhānanti saparissayādivasena duppavesanaṭṭhānaṃ. Puratoti vīthiyaṃ gacchantassa purato gharaṃ apaviṭṭhasseva. Pattavissaṭṭhaṭṭhānanti pesakāravīthiyaṃ pesakārabhāvaṃ nimminitvā ṭhitassa sakkassa gharadvāre pattavissaṭṭhaṭṭhānaṃ. Ukkaṭṭhapiṇḍapātiko taṃ divasaṃ na bhikkhaṃ āgamayamāno nisīdati, tasmā taṃ anulometi. Katthacipi kule nibaddhaṃ upasaṅkamanābhāvato paricayābhāvena kulesu niccanavakatā. Sabbattha alaggamānasatāya ca sommabhāvena ca candūpamatā. Kulesu pariggahacittābhāvena tattha maccherappahānaṃ. Hitesitāya vibhāgābhāvato samānukampitā. Kulānaṃ saṅgaṇhanasaṃsaṭṭhatādayo kulūpakādīnavā. Avhānānabhinandanāti nimantanavasena avhānassa asampaṭicchanā. Abhihārenāti bhikkhābhihārena. Sericāranti yathāruci vicaraṇaṃ.
五、一座食支论释
5. Ekāsanikaṅgakathāvaṇṇanā
28“多处而坐食”指在多个座位上进食,而非一次就座中受用;其含义是:不于一次就座中进食,而于各自分开的座位上受用食物。“适当”指合宜、不应废止。“应行持”指适合履行义务。所谓义务,即对尊长所应尽之责。然而,为显示其中的实践方法,长老说“应守护座位,或守护食物”等。其含义是:对于正在进食的“一座食”比丘,应守护座位——即由于头陀支的规定,在用完餐之前不应起身;或者应守护食物——即由于头陀支的规定,在尚未开始进食时,应起身。由于这两种情况在此都不存在,因此,履行义务并不守护头陀支,这是其意旨。所以说“而这……”等。通过“仅为药石之用”一句,显示酥油等仅作为药石受用是允许的。“少病”即健康。“少恼”即生活无碍、无身体痛苦。“轻快”即身体的轻便灵活。“有力”即身体的力量。“安住”即安乐住。这一切都是对因多次进食而生起之过患的否定语。“病”即疾病。“不废自业”指不荒废自己应作的瑜伽业,即食前与食后的修行,因为不多食而无事务缠身,且身体健康。
28.Nānāsanabhojananti anekasmiṃ āsane bhojanaṃ, ekanisajjāya eva abhuñjitvā visuṃ visuṃ nisajjāsu āhāraparibhoganti attho. Patirūpanti yuttarūpaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ. Vattaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vattaṃ kātuṃ yujjati. Vattaṃ nāma garuṭṭhānīye kattabbameva. Tattha pana paṭipajjanavidhiṃ dassetuṃ yaṃ theravādaṃ āha ‘‘āsanaṃ vā rakkheyya bhojanaṃ vā’’tiādi. Tassattho – ekāsanikaṃ bhikkhuṃ bhuñjantaṃ āsanaṃ vā rakkheyya, dhutaṅgabhedato yāva bhojanapariyosānā na vuṭṭhātabbanti vuttaṃ hoti . Bhojanaṃ vā rakkheyya dhutaṅgabhedato, abhuñjiyamānaṃ yāva bhuñjituṃ nārabhati, tāva vuṭṭhātabbanti attho. Yasmā tayidaṃ dvayaṃ idha natthi, tasmā vattakaraṇaṃ dhutaṅgaṃ na rakkhatīti adhippāyo. Tenāha ‘‘ayañcā’’tiādi. ‘‘Bhesajjatthamevā’’ti iminā bhesajjaparibhogavaseneva sappiādīnipi vaṭṭantīti dasseti. Appābādhatāti arogatā. Appātaṅkatāti akicchajīvitā sarīradukkhābhāvo. Lahuṭṭhānanti kāyassa lahuparivattitā. Balanti sarīrabalaṃ. Phāsuvihāroti sukhavihāro. Sabbametaṃ bahukkhattuṃ bhuñjanapaccayā uppajjanavikārapaṭikkhepapadaṃ. Rujāti rogā. Na kammamattanoti attano yogakammaṃ purebhattaṃ, pacchābhattañca na parihāpeti, bahuso bhojane abyāvaṭabhāvato, arogabhāvato cāti adhippāyo.
六、钵食支论释
6. Pattapiṇḍikaṅgakathāvaṇṇanā
29其意旨是:可以不作厌恶想而进食,对于已食用的可厌之物,也可能不执取。应只取用分量适当者,即“我只取一钵之量”,不可取多后丢弃。“消除对多种味道的渴爱”指消除对多种味道食物的渴爱。对于放置在各个不同容器中的种种味道,若有欲求,则称为“多欲者”,其状态为“多欲”;此支断除这种多欲。“于食物唯见其作用”指不因混杂多种味道而生贪着,于食物唯见导师所允许的作用。当取用放置于各个不同容器中的菜肴时,由于在彼处彼处有作意,可能会有散乱的进食,而对此比丘,由于他作意一切皆在一钵之中,则不然,故说“无散乱进食”。“眼下视”指由于作意钵食而双目低垂。“可受用”指能够受用。
29.Appaṭikūlaṃkatvā bhuñjituṃ vaṭṭati paṭikūlassa bhuttassa agaṇhanampi siyāti adhippāyo. Pamāṇayuttameva gaṇhitabbanti ‘‘ekabhājanameva gaṇhāmī’’ti bahuṃ gahetvā na chaḍḍetabbaṃ. Nānārasataṇhāvinodananti nānārasabhojane taṇhāya vinodanaṃ. Atra atra nānābhājane ṭhite nānārase icchā etassāti atriccho, tassa bhāvo atricchatā, tassā atricchatāya pahānaṃ. Āhāre payojanamattadassitāti asambhinnanānārase gedhaṃ akatvā āhāre satthārā anuññātapayojanamattadassitā. Visuṃ visuṃ bhājanesu ṭhitāni byañjanāni gaṇhato tattha tattha sābhogatāya siyā vikkhittabhojitā, na tathā imassa ekapattagatasaññinoti vuttaṃ ‘‘avikkhittabhojitā’’ti. Okkhittalocanoti pattasaññitāya heṭṭhākhittacakkhu. Paribhuñjeyyāti paribhuñjituṃ sakkuṇeyya.
7. 时后不食支之论释
7. Khalupacchābhattikaṅgakathāvaṇṇanā
30对于正在进食者,拒绝所呈上之食物,该食物即成为“残食”。不应在使食物再次成为如法后而食用,因为这是此头陀支的范畴。因此他说:“这是它的规定”。“于何种食物”是指在正在进食的某种食物中,他只吃那种食物,而不吃其他。由于非残食的缘而导致的犯戒,称为“非残食犯戒”,远离它即是不犯。“无饕餮”指无贪食、无暴食、无满腹之状态,因为即使仅以一抟食也能维生。“无储存食物”是因为不食用储存之物。由于不再寻求,故不因寻求而生疲累。“能生起严格者之知足等功德增长”指能生起知足等功德的增长。此即“时后不食支”。
30. Bhuñjantassa yaṃ upanītaṃ, tassa paṭikkhepena taṃ atirittaṃ bhojananti atirittabhojanaṃ. Puna bhojanaṃ kappiyaṃ kāretvā na bhuñjitabbaṃ, tabbisayattā imassa dhutaṅgassa. Tenāha ‘‘idamassa vidhāna’’nti. Yasmiṃ bhojaneti yasmiṃ bhuñjiyamāne bhojane. Tadeva bhuñjati, na aññaṃ. Anatirittabhojanapaccayā āpatti anatirittabhojanāpatti, tato dūrībhāvo anāpajjanaṃ. Odarikattaṃ ghasmarabhāvo kucchipūrakatā, tassa abhāvo ekapiṇḍenāpi yāpanato. Nirāmisasannidhitā nihitassa abhuñjanato. Puna pariyesanavasena pariyesanāya khedaṃ na yāti. Abhisallekhakānaṃ santosaguṇādīnaṃ vuddhiyā sañjananaṃ santosaguṇādivuḍḍhisañjananaṃ. Idanti khalupacchābhattikaṅgaṃ.
8. 阿兰若住支之论释
8. Āraññikaṅgakathāvaṇṇanā
31“舍弃村落边的住所后,应在林中待至破晓”:在此为了显示村落边与林地的具体样貌,而开始解说“其中,连同近邻区域……”等。其中,由于属于村落的范围,村落边的住所被称为“村落即是村落边的住所”。凡有围墙之处亦称为村落,这是经文中的连接。“门槛”即门槛。其范围,便是土块投掷所及之处。依律藏的说法,林地的特征见于“不与取波罗夷”中。在那里,为了无遗漏地显示“从村落或从林中”的偷盗处所范围,并为了不令二者混淆,而说“除了村落及……”等。因为村落的近邻区域在世间就算作村落。然而,依了义说,脱离村落之处即是林地,因此在阿毗达摩中说:“出村外,至门槛之外,所有这一切皆是林地”。依经藏的说法,在“林栖学处”中,针对林栖比丘,提到“最后为五百弓”。因为那位比丘并非依律藏的说法,而是在经中被说为“因住于林中而为林栖者、边陲住所者”。而此处是对经的注释,因此在此一切处以经说为准。所以,为了显示应取用那里所说的特征,而说“以教师之弓……”等测量方法。正因如此,才说“此即中部注释的方法,在此处是标准”。
31.Gāmantasenāsanaṃpahāya araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbanti ettha gāmantaṃ, araññañca sarūpato dassetuṃ ‘‘tattha saddhiṃ upacārenā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha gāmapariyāpannattā gāmantasenāsanassa ‘‘gāmoyeva gāmantasenāsana’’nti vuttaṃ. Yo koci satthopi gāmo nāmāti sambandho. Indakhīlāti ummārā. Tassāti leḍḍupātassa. Vinayapariyāyena araññalakkhaṇaṃ adinnādānapārājike (pārā. 92) āgataṃ. Tattha hi ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti anavasesato avahāraṭṭhānapariggahe tadubhayaṃ asaṅkarato dassetuṃ ‘‘ṭhapetvā gāmañcā’’tiādi vuttaṃ. Gāmūpacāro hi loke gāmasaṅkhameva gacchatīti. Nippariyāyato pana gāmavinimuttaṃ ṭhānaṃ araññameva hotīti abhidhamme (vibha. 529) gāmā ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā, sabbametaṃ arañña’’nti vuttaṃ. Suttantikapariyāyena āraññakasikkhāpade (pārā. 654) ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti āgataṃ āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya. Na hi so vinayapariyāyike ‘‘araññe vasanato āraññiko pantasenāsano’’ti sutte vutto. Ayañca suttasaṃvaṇṇanāti idha sabbattha suttantakathāva pamāṇaṃ. Tasmā tattha āgatameva lakkhaṇaṃ gahetabbanti dassento ‘‘taṃ āropitena ācariyadhanunā’’tiādinā minanavidhiṃ āha. Teneva hi majjhimaṭṭhakathānayova (ma. ni. aṭṭha. 1.296) idamettha pamāṇanti ca vutto.
“从各处道路”,即于各处封堵小路。以头陀支清净为务的人,致力于头陀支的清净。在所限定的时节中,上等者三季,中等者二季,下等者一季。即便如此,由于具足热忱,头陀支仍不破。若心生懈怠而想“躺下再走吧”,头陀支即破,如是说。“作意林野想”的人,因生起“我将安住于远离之住,应令这随得之身成为远离而有益”的作意,而说“能……守护”。此林野住者的心不散乱,因为不趣向于所缘境。他无有怖畏,因为熟习远离。他舍弃对生命的渴爱,因为安住于多灾患的林野中,便令死亡的怖畏得以远离。他品尝、体验远离的乐味,因为没有人群的交往。他令人生欢喜,即不使人恼怒。由于依教奉行是远离的安住处,故说林野住支的修行者如同车乘,而说“其余头陀为武器”,意思是其余的头陀法即是武器。
Tato tato magganti tattha tattha khuddakamaggaṃ pidahati. Dhutaṅgasuddhikena dhutaṅgasodhanapasutena. Yathāparicchinne kāleti ukkaṭṭhassa tayopi utū, majjhimassa dve, mudukassa eko utu. Tatthapi dhutaṅgaṃ na bhijjati saussāhattā. Nipajjitvā gamissāmāti cittassa sithilabhāvena dhutaṅgaṃ bhijjatīti vuttaṃ. Araññasaññaṃ manasi karontoti ‘‘ahaṃ vivekavāsaṃ vasissāmi, yathāladdhova kāyaviveko sātthako kātabbo’’ti manasikārasabbhāvato ‘‘bhabbo…pe… rakkhitu’’nti vuttaṃ. Assa āraññikassa cittaṃ na vikkhipanti āpāthamanupagamanato. Vigatasantāso hoti vivekaparicayato. Jīvitanikantiṃ jahati bahuparissaye araññe nivāseneva maraṇabhayassa dūrīkaraṇato. Pavivekasukharasaṃ assādeti anubhavati janasaṃsaggābhāvato. Ārādhayantoti anunayanto. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā vivekassa adhiṭṭhānabhāvato āraññikaṅgayogino vāhanasadisanti katvā vuttaṃ ‘‘avasesadhutāyudho’’ti, avasiṭṭhadhutadhammāyudhoti attho.
9. 树下住支之论释
9. Rukkhamūlikaṅgakathāvaṇṇanā
32有覆盖者,指以砖瓦等覆盖的,意为住所。边界树,是立于两位国王国界处的树。因为在那里,两位国王的军队会前来,于其间交战,盗贼、路匪也会聚集,不让比丘安稳地坐着。塔庙树,被认为是‘天神所住’的、被人们所认定的树,因前来供养的人们而不寂静。树脂树,如松树等。蝙蝠树,为蝙蝠所栖居。边界树等有诸灾患,且难得远离,故说‘应避开这些树’。落叶,指从树上掉落的叶子。应坐于有遮蔽之处,为了护持树下住的状态。在有覆盖处作住宿安排,也是为了听法等目的。因此说‘知道破晓,刚被唤起时’。
32.Channanti iṭṭhakāchadanādīhi chāditaṃ, āvasathanti attho. Sīmantarikarukkhoti dvinnaṃ rājūnaṃ rajjasīmāya ṭhitarukkho. Tattha hi tesaṃ rājūnaṃ balakāyo upagantvā antarantarā yuddhaṃ kareyya, corāpi pāripanthikā samosarantā bhikkhussa sukhena nisīdituṃ na denti. Cetiyarukkho ‘‘devatādhiṭṭhito’’ti manussehi sammatarukkho pūjetuṃ upagatehi manussehi avivitto hoti. Niyyāsarukkho sajjarukkhādi. Vaggulirukkho vaggulinisevito. Sīmantarikarukkhādayo saparissayā, dullabhavivekā cāti āha ‘‘ime rukkhe vivajjetvā’’ti. Paṇṇasaṭanti rukkhato patitapaṇṇaṃ. Paṭicchanne ṭhāne nisīditabbaṃ rukkhamūlikabhāvassa paṭicchādanatthaṃ. Channe vāsakappanā dhammassavanādīnamatthāyapi hoti. Tasmā ‘‘jānitvā aruṇaṃ uṭṭhāpitamatte’’ti vuttaṃ.
由于屡屡看见树木和树叶的变化,也就是屡屡看见树木或树叶上的变化与刹那坏灭。悭吝住处与乐于造作,即悭吝住处与喜好新造作的状态。诸天神,就是树神。她们也住在树上的宫殿中,住在树上。这也是与树共住。已称赞,即‘少……’等所称赞。‘依止树下坐卧处而出家’,如此也被说为依止。嫩叶为幼时,青叶为中期,黄叶为老时。落叶则是由于枯萎。如此观察者,现量地观察树木与树叶,就能遣除、断除常想,而无常想即在他心中安立。因为世尊的诞生、成道、转法轮、般涅槃都发生在树下,故说‘树下是佛的遗产’。
Abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanenāti abhikkhaṇaṃ tarūsu, tarūnaṃ vā paṇṇesu vikārassa khaṇabhaṅgassa dassanena. Senāsanamaccherakammārāmatānanti āvāsamacchariyanavakammaratabhāvānaṃ. Devatāhīti rukkhadevatāhi. Tāpi hi rukkhaṭṭhavimānesu vasantiyo rukkhesu vasanti. Ayampi rukkheti sahavāsitā. Vaṇṇitoti ‘‘appāni cevā’’tiādinā pasaṃsito. ‘‘Rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjā’’ti (mahāva. 73, 128) evaṃ nissayoti ca bhāsito. Abhirattāni taruṇakāle, nīlāni majjhimakāle, paṇḍūni jiṇṇakāle. Patitāni milāyanavasena. Evaṃ passanto tarupaṇṇāni paccakkhato eva niccasaññaṃ panūdati pajahati, aniccasaññā evassa saṇṭhāti. Yasmā bhagavato jātibodhidhammacakkapavattanaparinibbānāni rukkhamūleyeva jātāni, tasmā vuttaṃ ‘‘buddhadāyajjaṃ rukkhamūla’’nti.
10. 露地坐支之解释
10. Abbhokāsikaṅgakathāvaṇṇanā
33当说‘我拒绝树下’时,有覆盖处并未被拒绝,故说‘我拒绝有覆盖处和树下’。因为头陀支的受持,唯有通过完全拒绝其对立面才能成就,否则不能成就。‘为了听法’,以此而言,即使是说法者,在布萨日等,为了保护听法者的心,受他们请求而进入有覆盖处,是适当的;但说法后应立刻回到露地。树下住者也是如此。‘为了布萨’,即为了布萨羯磨。‘在教授时’,即给与他人教授时。‘在受教时’,即自己接受教授时。路中间所建立的讲堂,例如在锡兰岛那样,是不偏离道路、可直接进入的讲堂。不应匆忙前往,因为不合威仪。应住至雨期结束才离去,在此之前头陀支不破,这是意旨。
33. ‘‘Rukkhamūlaṃ paṭikkhipāmī’’ti ettake vutte channaṃ appaṭikkhittameva hotīti ‘‘channañcarukkhamūlañca paṭikkhipāmī’’ti vuttaṃ. Dhutaṅgassa sabbaso paṭiyogipaṭikkhepena hi samādānaṃ ijjhati, no aññathāti. ‘‘Dhammassavanāyā’’ti imināva dhammaṃ kathentenāpi uposathadivasādīsu suṇantānaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ tehi yācitena channaṃ pavisituṃ vaṭṭati, dhammaṃ pana kathetvā abbhokāsova gantabbo. Rukkhamūlikassāpi eseva nayo. Uposathatthāyāti uposathakammāya. Uddisantenāti paresaṃ uddesaṃ dentena. Uddisāpentenāti sayaṃ uddesaṃ gaṇhantena. Maggamajjhe ṭhitaṃ sālanti sīhaḷadīpe viya maggā anokkamma ujukameva pavisitabbasālaṃ. Vegena gantuṃ na vaṭṭati asāruppattā. Yāva vassūparamā ṭhatvā gantabbaṃ, na tāva dhutaṅgabhedo hotīti adhippāyo.
树的内里,即称为树下。山的内里,则指类似山洞的山间处所。无覆盖的界限,是指如雨水不能进入那样,上方没有以覆盖之略而作的界限。如果山洞内部有雨水进入,则只属于露地之略,所以可以进入。枝叶堂,是指以树枝稀疏覆盖的堂。板布,是指硬挺的布片。
Rukkhassaanto nāma rukkhamūlaṃ. Pabbatassa pana pabbhārasadiso pabbatapadeso. Acchannamariyādanti yathā vassodakaṃ anto na pavisati, evaṃ chadanasaṅkhepena upari akatamariyādaṃ. Anto pana pabbhārassa vassodakaṃ pavisati ce, abbhokāsasaṅkhepamevāti tattha pavisituṃ vaṭṭati. Sākhāmaṇḍapoti rukkhasākhāhi viraḷacchannamaṇḍapo. Pīṭhapaṭo khalitthaddhasāṭako.
在进入的刹那,头陀支便遭到破坏,但先前所说的山洞等处除外,这是其意旨。“知道”,是指为了听法等目的而进入有遮盖处或树下坐下,并且知道“现在天已破晓”。在树下,某些处所确实有居住的安乐,因此可能在那里生起先前对住所的执著,然而露地则无,所以在这里说断除住所的执著是一种功德。与称赞相应,即与“无家”等称赞相应,因为无所执著。无系着,是因为没有对住所的执取,所以对于那里无所系着。没有“某方没有住所,所以不能去那里”这样的思虑,故能四方自在。如鹿而住,即因无所执取,如同鹿一般而住。依止,就是依靠。获得,就是得到。
Paviṭṭhakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati yathāvuttapabbhārādike ṭhapetvāti adhippāyo. Jānitvāti dhammassavanādiatthaṃ channaṃ rukkhamūlaṃ pavisitvā nisinno ‘‘idāni aruṇo uṭṭhahatī’’ti jānitvā. Rukkhamūlepi katthaci attheva nivāsaphāsukatāti siyā tattha āsaṅgapubbako āvāsapalibodho, na pana abbhokāseti idheva āvāsapalibodhupacchedo ānisaṃso vutto. Pasaṃsāyānurūpatāti aniketāti vuttapasaṃsāya anālayabhāvena anucchavikatā. Nissaṅgatāti āvāsapariggahābhāveneva tattha nissaṅgatā. Asukadisāya vasanaṭṭhānaṃ natthi, tasmā tattha gantuṃ neva sakkāti edisassa parivitakkassa abhāvato cātuddiso. Migabhūtenāti pariggahābhāvena migassa viya bhūtena. Sitoti nissito. Vindatīti labhati.
11. 冢间坐支之解释
11. Sosānikaṅgakathāvaṇṇanā
34“非冢墓”(nasusānaṃ),即不是冢墓。这里的“非”字是别义,意指不具备冢墓特征、可作居住之处,这是它的含义。“不在那里”,是指在已被确定为“冢墓”的地方不应居住。因为仅仅靠着名称,并不能成就冢墓的特征。因此说“并非……”等。然而从火化之时起……乃至……仅因尸体躺卧之处,便已具足了冢墓的特征,因为尸体的躺卧处即被称为“冢墓”。
34.Nasusānanti asusānaṃ. Aññattho na-kāro, susānalakkhaṇarahitaṃ vasanaṭṭhānanti adhippāyo. Na tatthāti ‘‘susāna’’nti vavatthapitamatte ṭhāne na vasitabbaṃ. Na hi nāmamattena susānalakkhaṇaṃ sijjhati. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Jhāpitakālato pana paṭṭhāya…pe… susānameva chavena sayitamattāya susānalakkhaṇappattito. Chavasayanaṃ hi ‘‘susāna’’nti vuccati.
为了显示冢墓住者应当事务少、生活轻便,所以说了“然而住于彼处时……”等语。“沉重”,是指难以护持。正是为了显示那难以护持的状况,因此说了“因此……”等语。其中,“为了消除已生起的灾患”,这是指冢墓被称为“人王卧处”,盗贼不论已作案或未作案,都会潜入那里。在那里,当盗贼见到物主后,在比丘身旁丢弃物品而逃窜时,人们便会抓住比丘,称他为“贼”并加以殴打。因此,应在寺院中告知僧团长老,或在乞食的村落中告知国王所委任的官员,明确自己是冢墓住者的身份。如此,那样的或其他类似的灾患便不会发生,应当不放逸地安住。为了显示当经行者面向火葬场时,以及即使不面向时,也应当为了激发内心的悚惧感而将目光投向那里,所以说“以半眼观察火葬场”。
Sosānikena nāma appakiccena sallahukavuttinā bhavitabbanti dassetuṃ ‘‘tasmiṃ pana vasantenā’’tiādi vuttaṃ. Garukanti dupparihāraṃ. Tameva hi dupparihārabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādi vuttaṃ. Tattha uppannaparissayavighātatthāyāti ‘‘susānaṃ nāma manussarāhasseyyaka’’nti corā katakammāpi akatakammāpi osaranti, tattha coresu bhaṇḍasāmike disvā bhikkhusamīpe bhaṇḍaṃ chaḍḍetvā palātesu manussā bhikkhuṃ ‘‘coro’’ti gahetvā potheyyuṃ, tasmā vihāre saṅghattheraṃ vā gocaragāme raññā niyuttaṃ rājayuttakaṃ vā attano sosānikabhāvaṃ jānāpetvā yathā tādiso, añño vā parissayo na hoti, tathā appamattena vasitabbaṃ. Caṅkamantassa yadā āḷahanaṃ abhimukhaṃ na hoti, tadāpi saṃvegajananatthaṃ tattha diṭṭhi vissajjetabbāti dassetuṃ ‘‘addhakkhikena āḷahanaṃ olokentenā’’ti vuttaṃ.
应取小路而行,以不显露自己冢墓住者的身份。所缘:应于白日在冢墓中确定所缘,如“这是蚁冢,这是树,这是树桩”等。可怖的:指令人产生恐惧的蚁冢等。若有人因土块、石块等在附近走动,不应打击他们。芝麻粉称为palala。混有绿豆的饭称为绿豆饭。糖等——“等”字包含芝麻团等硬饼。不应进入俗家:因被亡者烟气所熏,以及被饿鬼跟随,故不应进入俗家内部。日日有尸体火化,故是常恒的火葬;已故亲属们每日前往哭泣,故是常恒的哭泣。依所说的方法:即依“从火化之时起”所说的方法。长部诵者因希望“后夜时分可以返回”,故说“在未去冢墓之日”。
Uppathamaggena gantabbaṃ attano sosānikabhāvassa apākaṭabhāvatthaṃ. Ārammaṇanti tasmiṃ susāne ‘‘ayaṃ vammiko, ayaṃ rukkho, ayaṃ khāṇuko’’tiādinā divāyeva ārammaṇaṃ vavatthapetabbaṃ. Bhayānakanti bhayajanakaṃ vammikādiṃ. Kenaci leḍḍupāsāṇādinā āsanne vicarantīti na paharitabbā. Tilapiṭṭhaṃ vuccati palalaṃ. Māsamissaṃ bhattaṃ māsabhattaṃ. Guḷādīti ādi-saddena tilasaṃguḷikādighanapūvañca saṅgaṇhāti. Kulagehaṃ na pavisitabbanti petadhūmena vāsitattā, pisācānubandhattā ca kulagehassa abbhantaraṃ na pavisitabbaṃ. Devasikaṃ chavaḍāho dhuvaḍāho. Matañātakānaṃ tattha gantvā devasikaṃ rodanaṃ dhuvarodanaṃ. Vuttanayenāti ‘‘jhāpitakālato pana paṭṭhāyā’’ti vuttanayena. ‘‘Pacchimayāme paṭikkamituṃ vaṭṭatī’’ti icchitattā ‘‘susānaṃ agatadivase’’ti aṅguttarabhāṇakā.
于冢墓中,因时常看见弃置的尸体而获得死随念,由此得以安住于不放逸。因见弃尸而证得不净相,由此能驱除欲贪。因屡屡觉察身体的污秽、恶臭与可厌,便能频繁见到身的实相。由此,以及因获得死随念,而多住于悚惧。因在那里得见病人、老衰者与死者,从而舍弃对健康、青春和寿命的骄慢。因克服大小恐惧,便能忍受怖畏。对于生起悚惧者,如理精勤得以可能,因此为诸非人所尊重。即便睡着:意指即便是在睡眠中,乃至梦中,也是如此。
Susāne niccakālaṃ sivathikadassanena maraṇassatipaṭilābho. Tato eva appamādavihāritā. Tattha chaḍḍitassa matakaḷevarassa dassanena asubhanimittādhigamo. Tato eva kāmarāgavinodanaṃ. Bahulaṃ sarīrassa asuciduggandhajegucchabhāvasallakkhaṇato abhiṇhaṃ kāyasabhāvadassanaṃ. Tato maraṇassatipaṭilābhato ca saṃvegabahulatā. Byādhikānaṃ, jarājiṇṇānañca matānaṃ tattha dassanena ārogyayobbanajīvitamadappahānaṃ. Khuddakassa, mahato ca bhayassa abhibhavanato bhayabheravasahanatā. Saṃviggassa yoniso padahanaṃ sambhavatīti amanussānaṃ garubhāvanīyatā. Niddāgatampīti suttampi, supinantepīti adhippāyo.
12. 随处坐支之解释
12. Yathāsanthatikaṅgakathāvaṇṇanā
35在分配卧坐具时,令他人起身而自己取用,对“这是好的,这是不好的”加以衡量而询问,以及观看,这些都属于对卧坐具的贪求。应满足:即应当知足。若因地处寺院边缘,或因太靠近众人集会处等缘故,便不应询问;若询问,其头陀支便受染污。观看:指以贪求之心去看。若他对此不喜欢:若那位随得而住的比丘对所分的卧坐具因不舒服而不喜,那么对于软弱者,若无病而舍弃已得卧坐具、取用其他,即是贪求;对于中等者,前往观看即是贪求;对于上等者,询问即是贪求。至于一切情况下令他人起身而取用,就更不待言了。
35. Senāsanagāhaṇe pare uṭṭhāpetvā gahaṇaṃ, ‘‘idaṃ sundaraṃ, idaṃ na sundara’’nti paritulayitvā pucchanā, olokanā ca senāsanaloluppaṃ. Tuṭṭhabbanti tussitabbaṃ. Vihārassa pariyantabhāvena dūreti vā bahūnaṃ sannipātaṭṭhānādīnaṃ accāsanneti vā pucchituṃ na labhati, pucchanenapissa dhutaṅgassa saṃkilissanato. Oloketunti loluppavasena passituṃ. Sacassa taṃ na ruccatīti assa yathāsanthatikassa taṃ yathāgāhitaṃ senāsanaṃ aphāsukabhāvena sace na ruccati, mudukassa asati roge yathāgāhitaṃ pahāya aññassa senāsanassa gahaṇaṃ loluppaṃ, majjhimassa gantvā olokanā, ukkaṭṭhassa pucchanā. Sabbesampi uṭṭhāpetvā gahaṇe vattabbameva natthi.
即使对可令他人服侍者,亦不令其服侍,这是对同梵行者的利益关切。由此而与悲心住相应。由于不作好坏的分别,便舍弃了对劣与胜的计度。由此而与如如之相相应。由此即断除了随顺与违逆。关闭门户,是为了取得内在的空间。「乐于随得而住」:即对已得、已指定的任何卧坐具,都能安住喜悦。
Upaṭṭhāpanīyānampi anuṭṭhāpanena sabrahmacārīnaṃ hitesitā. Tāya karuṇāvihārānuguṇatā. Sundarāsundaravibhāgākaraṇato hīnapaṇītavikappapariccāgo. Tena tādilakkhaṇānuguṇatā. Tato eva anurodhavirodhappahānaṃ. Dvārapidahanaṃ okāsādānato. Yathāsanthatarāmatanti yathāgāhite yathāniddiṭṭhe senāsane abhiratabhāvaṃ.
十三、常坐不卧支论的注释。
13. Nesajjikaṅgakathāvaṇṇanā
36「卧」即具有威仪特征的卧。正因拒绝卧,诸如「床、褥」等卧具才被拒绝。而「常坐者」是指拒绝躺卧、唯以坐着而住的戒行。因此处意在此义,故唯独「卧」是它的对立者,其余威仪则不是,因为它们不如此明确,也不可能。因为此处所要克制的对立威仪正是懈怠的一面,而非其他。而且,不可能仅仅依靠坐着而不用站立、行走来维持身体与运作,故此处唯「卧」是对立者。因此说「然而由彼……」等。应当经行,不应以「我是常坐者」为由而整夜坐着。因为得到其他威仪的辅助,身体才能堪任作意。
36.Seyyanti iriyāpathalakkhaṇaṃ seyyaṃ. Tappaṭikkhepeneva hi tadatthā ‘‘mañco bhisī’’ti evamādikā (cūḷava. 321, 322) seyyā paṭikkhittā eva honti. ‘‘Nesajjiko’’ti ca sayanaṃ paṭikkhipitvā nisajjāya eva viharituṃ sīlamassāti imassa atthassa idha adhippetattā seyyā evettha paṭiyoginī, na itare tathā aniṭṭhattā, asambhavato ca. Kosajjapakkhiyo hi iriyāpatho idha paṭiyogibhāvena icchito, na itare. Na ca sakkā ṭhānagamanehi vinā nisajjāya eva yāpetuṃ tathā pavattetunti seyyāvettha paṭiyoginī. Tenāha ‘‘tena panā’’tiādi. Caṅkamitabbaṃ na ‘‘nesajjiko aha’’nti sabbarattiṃ nisīditabbaṃ. Iriyāpathantarānuggahito hi kāyo manasikārakkhamo hoti.
四足与靠背,以此五支称为五支具。另有人说:以四肘与靠背为五支。为了消除常坐不卧者这样的执取——「若两侧与背部皆不随意倚靠而住,与非常坐不卧者有何差别?」便举出无畏长老为例:「长老成为不还者后般涅槃」。
Cattāro pādā, piṭṭhiapassayo cāti imehi pañcahi aṅgehi pañcaṅgo. Catūhi aṭṭanīhi, piṭṭhiapassayena ca pañcaṅgoti apare. Ubhosu passesu piṭṭhipasse ca yathāsukhaṃ apassāya viharato nesajjikassa ‘‘anesajjikato ko viseso’’ti gāhaṃ nivāretuṃ abhayatthero nidassito ‘‘thero anāgāmī hutvā parinibbāyī’’ti.
“以此断除”即“断除”,应视为能无碍地断除结缚。常坐不卧的修习适合于一切业处,因为它属于不昏沉、不掉举的一类。由此,它也成就了庄严的威仪;它适合精进的策励,与精进平衡的运用相称。由此,它助长正行。“确立”意为安立;“彼”指上身;“摇动”意为使之动摇,即制造意愿的障碍;“行”指头陀支。
Upacchedīyati etenāti upacchedananti vinibandhupacchedassa sādhakatamabhāvo daṭṭhabbo. Sabbakammaṭṭhānānuyogasappāyatā alīnānuddhaccapakkhikattā nisajjāya. Tato eva pāsādikairiyāpathatā. Vīriyārambhānukūlatā vīriyasamatāyojanassa anucchavikatā. Tato eva sammāpaṭipattiyā anubrūhanatā. Paṇidhāyāti ṭhapetvā. Tanunti uparimakāyaṃ. Vikampetīti cāleti, icchāvighātaṃ karotīti adhippāyo. Vatanti dhutaṅgaṃ.
头陀支杂论的注释。
Dhutaṅgapakiṇṇakakathāvaṇṇanā
37对有学与凡夫而言,头陀支可以是善的;对漏尽者而言,可以是无记的。其中,有学与凡夫为圆满行道而受持头陀支,漏尽者为安乐住而受持头陀支。所谓“不善也是头陀支”,是指以不善心修习头陀支的情况也是存在的。这并不合理,因为以不善心出家而住于林野者,并不名为头陀支。何以故?因为缺乏特相。也就是说,由于抖落烦恼而成为“头陀人”的支分,或是智的支分,或是思的支分,这些在不善法中是不可能存在的。因此,仅凭住于林野等,可以称为林居者等,但并非林居支等。为了显示这一意义,所以说“我们不是”等。其中,“这些”是指头陀支,这在前面词义解释中已经说过。没有人会因为不善而被称为“头陀”,因为“头陀”意指抖落烦恼。若某位比丘的这些受持是支分,依第一种义理,便显示“没有不善的头陀支”。而且,不善不能抖落任何事物,即不能抖落任何恶,因为不是对治。若将那些受持视为支分,如同将不善的智视为支分一样,那也可以称为头陀支。依这第二种义理,也显示“没有不善的头陀支”。“也不是不善”等,是依第三种义理来衔接。“因此”等是对所述意义的总结。
37. Sekkhaputhujjanānaṃ vasena siyā kusalāni, khīṇāsavānaṃ vasena siyā abyākatāni. Tattha sekkhaputhujjanā paṭipattipūraṇatthaṃ, khīṇāsavā phāsuvihāratthaṃ dhutaṅgāni pariharanti. Akusalampi dhutaṅganti akusalacittenāpi dhutaṅgasevanā atthīti adhippāyo. Taṃ na yuttaṃ, yena akusalacittena pabbajitassa āraññikattaṃ, taṃ dhutaṅgaṃ nāma na hoti. Kasmā? Lakkhaṇābhāvato. Yaṃ hidaṃ kilesānaṃ dhunanato dhutassa puggalassa, ñāṇassa, cetanāya vā aṅgattaṃ, na taṃ akusaladhammesu sambhavati. Tasmā araññavāsādimattena āraññikādayo tāva hontu, āraññikaṅgādīni pana na hontīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘na maya’’ntiādi vuttaṃ. Tattha imānīti dhutaṅgāni. Vuttaṃ heṭṭhā vacanatthaniddese. Na ca akusalena koci dhuto nāma hoti, kilesānaṃ dhunanaṭṭhenāti adhippāyo. Yassa bhikkhuno etāni samādānāni aṅgāni, etena paṭhamenāpi atthavikappena ‘‘natthi akusalaṃ dhutaṅga’’nti dasseti. Na ca akusalaṃ kiñci dhunātīti akusalaṃ kiñci pāpaṃ na ca dhunāti eva appaṭipakkhato. Yesaṃ samādānānaṃ taṃ akusalaṃ ñāṇaṃ viya aṅganti katvā tāni dhutaṅgānīti vucceyyuṃ. Iminā dutiyenāpi atthavikappena ‘‘natthi akusalaṃ dhutaṅga’’nti dasseti. Nāpi akusalantiādi tatiyaatthavikappavasena yojanā. Tasmātiādi vuttassevatthassa nigamanaṃ.
“那些”指的是无畏山寺的住众。因为他们说头陀支只是施设。如果是这样,那么由于头陀支在胜义上并不存在,抖落烦恼的意义便不会存在,受持的意义也不会存在。为了显示他们的话与圣典相违,所以说“脱离善三法”等。“因此”,由于在施设的主张中,这些过失难以避免,所以不应接受他们的说法,而应接受如前所述的“思”的主张,这就是它的含义。因为这些头陀功德在善三法中属于第一和第三句,所以它们可能与乐受相应,也可能与不苦不乐受相应;可能是异熟法,也可能非异熟非非异熟法;可能是无执取所执取,也可能是无杂染有杂染。同样,也应依其余的三法、二法等,适当地阐明它们的归类。
Yesanti abhayagirivāsike sandhāyāha. Te hi dhutaṅgaṃ nāma paññattīti vadanti. Tathā sati tassa paramatthato avijjamānattā kilesānaṃ dhunanaṭṭhopi na siyā, samādātabbatā cāti tesaṃ vacanaṃ pāḷiyā virujjhatīti dassetuṃ ‘‘kusalattikavinimutta’’ntiādi vuttaṃ. Tasmāti yasmā paññattipakkhe ete dosā dunnivārā, tasmā taṃ tesaṃ vacanaṃ na gahetabbaṃ, vuttanayo cetanāpakkhoyeva gahetabboti attho. Yasmā ete dhutaguṇā kusalattike paṭhamatatiyapadasaṅgahitā, tasmā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikāti evaṃ sesatikadukapadehipi nesaṃ yathārahaṃ saṅgaho vibhāvetabbo.
虽然一切阿罗汉都是已抖落烦恼者,但此处特指依止修习头陀支而抖落烦恼、安住于漏尽的人,称为“已抖落烦恼的人”。同样,一切圣道就实义而言都是抖落烦恼的法,尤其以最上道为最;就假名而言,则指观智等。依最低限度,应视为与头陀支思相应的智。如此说明了“头陀”之后,当应显示“头陀论”时,正如“头陀”有分类,“头陀论”也有两种分类,并且由于遮遣此二,这里便有了四种情况。为显示此义,故说“有头陀”等。
Kāmaṃ sabbopi arahā dhutakileso, idha pana dhutaṅgasevanāmukhena kilese vidhunitvā ṭhito khīṇāsavo ‘‘dhutakileso puggalo’’ti adhippeto. Tathā sabbopi ariyamaggo nippariyāyena kilesadhunano dhammo, visesato aggamaggo. Pariyāyena pana vipassanāñāṇādi. Heṭṭhimaparicchedena dhutaṅgacetanāsampayuttañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ dhutaṃ dassetvā dhutavāde dassetabbe yasmā dhutavādabhedena dhuto viya dhutabhedena dhutavādopi duvidho, tasmā tesaṃ, tadubhayapaṭikkhepassa ca vasena catukkamettha sambhavatīti taṃ dassetuṃ ‘‘atthi dhuto’’tiādi vuttaṃ.
“Tayidaṃ”是不变词,意为“此即是彼”。“名为头陀法”:在修习头陀支时,通过抖落敌对恶法而生起,由此得名“头陀”的头陀支思所资助的法,称为头陀法。少欲与知足,以不贪着未得及已得资具的方式生起,其本质是无贪。由于正确削除、切断以资具贪等为因的浮动等杂染,并从群聚、交际等分离中令心远离,因此严厉与远离也是无贪与无痴。这两法皆被包含、为其所摄,因为二者只是转起状态的特殊表现。凭借这些善法而生起的“此是此”智——即出家人应安住于粪扫衣支等,如所教导那样受持并守护头陀功德,此智即是“此是此性”。因此说“此是此性即是智”。“在所遮止的对象上”,指居士衣等被各个头陀支所遮止的对象。“贪”,即渴爱。“就在那些上”,指就在所遮止的对象上。“覆盖过患者”,指覆盖守护之苦、过失、行为、盗贼怖等过患。“所开许的”,指轨范师以无欲贪受用的方式所开许的乐触敷具、覆衣等。“以受用为门”,即以受用为门径,意谓藉由那种借口。“以极严厉为门”,即以极为严厉的行道为门,意谓也遮止那些行持最上者所行的方式。
Tayidanti nipāto, tassa ‘‘so aya’’nti attho. Dhutadhammā nāmāti dhutaṅgasevanāya paṭipakkhabhūtānaṃ pāpadhammānaṃ dhunanavasena pavattiyā ‘‘dhuto’’ti laddhanāmāya dhutaṅgacetanāya upakārakā dhammāti katvā dhutadhammā nāma. Asampattasampattesu paccayesu alubbhanākārena pavattanato appicchatā santuṭṭhitā ca atthato alobho. Paccayagedhādihetukānaṃ lolatādīnaṃ saṃkilesānaṃ sammadeva likhanato chedanato gaṇasaṅgaṇikādibhedato saṃsaggato cittassa vivecanato sallekhatā pavivekatā ca alobho amohoti imesu dvīsu dhammesu anupatanti tadantogadhā tappariyāpannā honti, tadubhayasseva pavattivisesabhāvato. Imehi kusaladhammehi atthī idamatthī, yena ñāṇena pabbajitena nāma paṃsukūlikaṅgādīsu patiṭṭhitena bhavitabbanti yathānusiṭṭhaṃ dhutaguṇe samādiyati ceva pariharati ca, taṃ ñāṇaṃ idamatthitā. Tenāha ‘‘idamatthitā ñāṇamevā’’ti. Paṭikkhepavatthūsūti gahapaticīvarādīsu tehi tehi dhutaṅgehi paṭikkhipitabbavatthūsu. Lobhanti taṇhaṃ. Tesveva vāti paṭikkhepavatthūsu eva. Ādīnavapaṭicchādakanti ārakkhadukkhaparādhīnavutticorabhayādiādīnavapaṭicchādakaṃ. Anuññātānanti satthārā nicchandarāgaparibhogavasena anuññātānaṃ sukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādīnaṃ. Paṭisevanamukhenāti paṭisevanadvārena, tena lesenāti attho. Atisallekhamukhenāti ativiya sallekhapaṭipattimukhena, ukkaṭṭhassa vattanakānampi paṭikkhipanavasenāti attho.
依止于微细造作的贪爱,在苦行道中得不到立足之处,因此说「依止苦行道,贪爱便止息」。所谓「削减」,是属于正知者的;由于在念与正知中,愚痴无立足之地,因为不放逸由此而生,所以说「依止削减,不放逸者的愚痴得以断除」。此处的「此处」是指这些头陀支。那里的「那里」是指阿兰若与树下。
Sukhumakaraṇasannissayo rāgo dukkhāya paṭipattiyā patiṭṭhaṃ na labhatīti āha ‘‘dukkhāpaṭipadañca nissāya rāgo vūpasammatī’’ti. Sallekho nāma sampajānassa hoti, satisampajaññe moho apatiṭṭhova appamādasambhavatoti vuttaṃ ‘‘sallekhaṃ nissāya appamattassa moho pahīyatī’’ti. Etthāti etesu dhutaṅgesu. Tatthāti araññarukkhamūlesu.
「头部诸支」:即作为头部的支分,因其对于其余某些支分具有无间性且易于摄持,故有最上支分之意。「不相混杂的支分」:即不与任何支分相混杂,各别独立的支分,如此说。这是指:贪行者、瞋行者乃至痴行者,修习某一头陀支时,其业处得以增长。若因羸弱而不能忍受粗涩之行道,业处便会衰退。但对于大士种性者而言,业处唯会增长,这是意旨所在。若无亲依止缘,业处则不会增长。恰如单一头陀支,从抖落烦恼的意义来说,亦从思的特相来说,故说为「受持思」。
Sīsaṅgānīti sīsabhūtāni aṅgāni, paresampi kesañci nānantarikatāya, sukaratāya ca saṅgaṇhanato uttamaṅgānīti attho. Asambhinnaṅgānīti kehici sambhedarahitāni, visuṃyeva aṅgānīti vuttaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhati rāgacaritassa mohacaritassa dosacaritassāpi, taṃ ekaccaṃ dhutaṅgaṃ sevantassāti adhippāyo. Hāyati kammaṭṭhānaṃ sukumārabhāvenalūkhapaṭipattiṃ asahantassa. Vaḍḍhateva mahāpurisajātikassāti adhippāyo. Na vaḍḍhati kammaṭṭhānaṃ upanissayarahitassa. Ekameva hi dhutaṅgaṃ yathā kilesadhunanaṭṭhena, evaṃ cetanāsabhāvattā. Tenāha ‘‘samādānacetanā’’ti.
依受持并护持全部十三头陀支的补特伽罗而说“有四十二”,进而为显示比丘们护持十三支可同时存在,方说“如果”等语。其中说“能一时受用一切头陀支”。问:若住在露地,如何具足树下住支?答:依“我拒绝遮盖处,我受持树下住支”的宣说,头陀支唯在遮盖处破晓时方遭破坏,而非在露地,是故无破坏之因,该支亦无过失。同样,因对坐卧处无贪求,当知有随得坐处支。阿兰若住支为“离群”学处所遮止,食后不食支为“不残食”学处所遮止,盖因对已受请食之比丘尼,不得作残食而食。又,头陀支的受持,旨在断除对如法事物的贪求,而非对不如法者,以不如法者已为学处本身所遮止故。比丘尼有八支,因僧伽帝衣等与五衣合为三衣之数。如所说者:即比丘所说十三支中,因无三衣决意及羯磨,除去三衣支,沙弥有十二支。七支:即比丘尼所说八支中,除去一支,有七支,亦因无三衣决意及羯磨。紧接“除去三衣支”一语,故说“在学尼与沙弥尼有七支”。适合者:即适合优婆塞身份。
Terasāpi dhutaṅgāni samādāya pariharantānaṃ puggalānaṃ vasena ‘‘dvācattālīsa hontī’’ti vatvā bhikkhūnaṃ terasannampi pariharaṇassa ekajjhaṃyeva sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘ekappahārena sabbadhutaṅgāni paribhuñjituṃ sakkotī’’ti vuttaṃ. Kathaṃ abbhokāse viharantassa rukkhamūlikaṅgaṃ? ‘‘Channaṃ paṭikkhipāmi, rukkhamūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti (visuddhi. 1.32) vacanato channe aruṇaṃ uṭṭhāpitamatte dhutaṅgaṃ bhijjati, na abbhokāse, tasmā bhedahetuno abhāvena tampi arogameva. Tathā senāsanaloluppassa abhāvena yathāsanthatikaṅganti daṭṭhabbaṃ. Āraññikaṅgaṃ gaṇamhā ohīyanasikkhāpadena (pāci. 691-692) paṭikkhittaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ anatirittabhojanasikkhāpadena (pāci. 238-240). Pavāritāya hi bhikkhuniyā atirittaṃ katvā bhuñjituṃ na labbhati. Kappiye ca vatthusmiṃ lolatāpahānāya dhutaṅgasamādānaṃ, na akappiye, sikkhāpadeneva paṭikkhittattā. Aṭṭheva honti bhikkhuniyā saṃkaccikacīvarādīhi saddhiṃ pañcapi ticīvarasaṅkhameva gacchantīti katvā. Yathāvuttesūti bhikkhūnaṃ vuttesu terasasu ticīvarādhiṭṭhānavinayakammābhāvato ṭhapetvā tecīvarikaṅgaṃ dvādasa sāmaṇerānaṃ. Sattāti bhikkhunīnaṃ vuttesu aṭṭhasu ekaṃ pahāya satta ticīvarādhiṭṭhānavinayakammābhāvato. ‘‘Ṭhapetvā tecīvarikaṅga’’nti hi imaṃ anuvattamānameva katvā ‘‘satta sikkhamānasāmaṇerīna’’nti vuttaṃ. Patirūpānīti upāsakabhāvassa anucchavikāni.