第六 说不净业处
6. Asubhakammaṭṭhānaniddeso
膨胀等词义解释
Uddhumātakādipadatthavaṇṇanā
102接下来要说明的是,在遍业处之后所指示的十种无意识者的不净相,也就是:膨胀、青瘀、脓烂、断坏、食残、散乱、斩斫离散、红色、虫聚、骨这十种。其中,膨胀是指人死后,身体像皮囊被风渐渐吹满一样,依次生起肿胀的状态,所以叫膨胀,膨胀就是膨胀相。或者说,因为令人厌恶,所以叫丑陋的膨胀,这是对那种卑贱身体的同义称呼。
Kasiṇānantaramuddiṭṭhesu pana uddhumātakaṃ, vinīlakaṃ, vipubbakaṃ, vicchiddakaṃ, vikkhāyitakaṃ, vikkhittakaṃ, hatavikkhittakaṃ, lohitakaṃ, puḷavakaṃ, aṭṭhikanti dasasu aviññāṇakāsubhesu bhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhāvena uddhumātattā uddhumātaṃ, uddhumātameva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti . Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ.
青瘀,是指身体的颜色变得斑驳混杂,呈现出青黑色,青瘀就是青瘀相。或者说,因为令人厌恶,所以叫丑陋的青瘀,名为青瘀相。具体来说,在肉隆起的地方呈现红色,在脓积聚的地方呈现白色,但大部分地方是青黑色的,在青黑的地方就像披着一块青黑色的布一样;这是对那种卑贱身体的称呼。
Vinīlaṃ vuccati viparibhinnanīlavaṇṇaṃ, vinīlameva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhāne nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
在身体破裂处流出的脓,叫做脓烂,脓烂就是脓烂相。或者说,因为令人厌恶,所以叫丑陋的脓烂,名为脓烂相。这是对那种卑贱身体的同义称呼。
Paribhinnaṭṭhānesu vissandamānaṃ pubbaṃ vipubbaṃ, vipubbameva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
身体被切成两半而裂开的,称为断坏,断坏就是断坏相。或者说,因为令人厌恶,所以叫丑陋的断坏,名为断坏相。这是对从中间被切断的那种卑贱身体的称呼。
Vicchiddaṃ vuccati dvidhā chindanena apadhāritaṃ, vicchiddameva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vicchiddanti vicchiddakaṃ. Vemajjhe chinnassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
身体从这里那里被狗、豺等动物以各种方式啃食,所以叫食残,食残就是食残相。或者说,因为令人厌恶,所以叫丑陋的食残,名为食残相。这是对那种卑贱身体的同义称呼。
Ito ca etto ca vividhākārena soṇasiṅgālādīhi khāditanti vikkhāyitaṃ, vikkhāyitameva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vikkhāyitanti vikkhāyitakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
身体被抛散到各处,这叫散乱,散乱就是散乱相。或者说,因为令人厌恶,所以叫丑陋的散乱,名为散乱相。这是指手在一个地方、脚在一个地方、头在一个地方,像这样被抛散到各处的死尸身体的名称。
Vividhaṃ khittaṃ vikkhittaṃ, vikkhittameva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vikkhittanti vikkhittakaṃ. Aññena hatthaṃ aññena pādaṃ aññena sīsanti evaṃ tato tato khittassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
被刀砍过,并且按照前面说的方式散乱开来,所以叫做“斩斫离散相”。这是指像乌鸦脚印那样,在身体和四肢关节处被刀砍断,按照所说方式散乱开来的死尸身体。
Hatañca taṃ purimanayeneva vikkhittakañcāti . Kākapadākārena aṅgapaccaṅgesu satthena hanitvā vuttanayena vikkhittassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
血流相,是说流出血来、血散布开来,并且从各个地方滴落。这是指被流出的血所涂抹的死尸身体。
Lohitaṃ kirati vikkhipati ito cito ca paggharatīti . Paggharitalohitamakkhitassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
Puḷavā的意思是虫,puḷave kiratīti的意思是散布虫。这是指充满虫的尸体的名称。
Puḷavā vuccanti kimayo, puḷave kiratīti . Kimiparipuṇṇassa chavasarīrassetamadhivacanaṃ.
就是骨头。或者因为令人厌恶而称为丑陋的骨,所以叫骨相。这也是对骨架以及单根骨头的称呼。而且,依靠膨胀相等而生起的各种相,以及在这些相中证得的各种禅那,也都用这些名称。
Aṭṭhiyeva . Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhīti aṭṭhikaṃ. Aṭṭhisaṅkhalikāyapi ekaṭṭhikassapetamadhivacanaṃ. Imāni ca pana uddhumātakādīni nissāya uppannanimittānampi nimittesu paṭiladdhajjhānānampetāneva nāmāni.
膨胀业处
Uddhumātakakammaṭṭhānaṃ
103在这些相里面,想要在膨胀的尸体上生起膨胀相、修习称为“膨胀”的禅那的瑜伽者,应该依照地遍中所说的方法,去亲近前面所说那种类型的老师,学习业处。老师为他讲解业处时,应该把这一切都讲解清楚:为了取得不净相而前往的规定、四周各种相的标记、以十一种方式取相、往返道路的省察,直到以安止的规定为结束。瑜伽者好好学会这一切之后,应该前往前面所说那种类型的住处,去寻找膨胀相。
Tattha uddhumātakasarīre uddhumātakanimittaṃ uppādetvā uddhumātakasaṅkhātaṃ jhānaṃ bhāvetukāmena yoginā pathavīkasiṇe vuttanayeneva vuttappakāraṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Tenassa kammaṭṭhānaṃ kathentena asubhanimittatthāya gamanavidhānaṃ, samantā nimittupalakkhaṇaṃ, ekādasavidhena nimittaggāho, gatāgatamaggapaccavekkhaṇanti evaṃ appanāvidhānapariyosānaṃ sabbaṃ kathetabbaṃ. Tenāpi sabbaṃ sādhukaṃ uggahetvā pubbe vuttappakāraṃ senāsanaṃ upagantvā uddhumātakanimittaṃ pariyesantena vihātabbaṃ.
104这样安住的时候,即使听到人们说:“在某村门、或林口、或路上、或山脚、或树下、或墓地,放着膨胀的尸体”,也不应该立刻就像跳进没有渡口的河里那样赶过去。为什么呢?因为这种不净的地方被野兽和非人所盘踞,他去那里可能有生命危险。或者去那里的路经过村门、沐浴处或田头,在那里异性的色所缘可能进入视野。或者那尸体本身是异性的;男尸对女子不适合,女尸对男子不适合。如果是最近才死去的,甚至可能显得美丽,因此可能有梵行的障碍。但如果他这样思量自己:“这对我这样的人来说并不困难”,那就可以前往。
Evaṃ viharantena ca asukasmiṃ nāma gāmadvāre vā aṭavimukhe vā panthe vā pabbatapāde vā rukkhamūle vā susāne vā uddhumātakasarīraṃ nikkhittanti kathentānaṃ vacanaṃ sutvāpi na tāvadeva atitthena pakkhandantena viya gantabbaṃ. Kasmā? Asubhaṃ hi nāmetaṃ vāḷamigādhiṭṭhitampi amanussādhiṭṭhitampi hoti. Tatrassa jīvitantarāyopi siyā. Gamanamaggo vā panettha gāmadvārena vā nahānatitthena vā kedārakoṭiyā vā hoti. Tattha visabhāgarūpaṃ āpāthamāgacchati, tadeva vā sarīraṃ visabhāgaṃ hoti. Purisassa hi itthisarīraṃ itthiyā ca purisasarīraṃ visabhāgaṃ, tadetaṃ adhunāmataṃ subhatopi upaṭṭhāti, tenassa brahmacariyantarāyopi siyā. Sace pana ‘‘nayidaṃ mādisassa bhāriya’’nti attānaṃ takkayati, evaṃ takkayamānena gantabbaṃ.
105出发去墓地之前,应该先告知僧团里的长老或者某位大家认识的比丘,然后再去。为什么要这样做呢?因为如果他在墓地里,被非人、狮子、老虎等发出的不可意的色、声等所缘击垮,导致四肢发抖,或者吃的东西不消化,或者出现其他病痛,那么他告知过的那位比丘就可以在寺院里妥善照看他的钵和衣,或者派年轻比丘、沙弥去照顾他。另外,有些盗贼,不管有没有犯过案,都可能觉得墓地对他们来说很安全,所以在那里出没。当人们追赶这些盗贼时,盗贼会把财物丢在比丘附近然后逃跑。追赶的人可能会抓住比丘,说:“我们抓到了带着赃物的贼”,然后欺凌他。这时候,他告知过的那位比丘就会向那些人说明:“不要欺凌他;他事先告诉过我,是为了做这项特别修行才去的”,从而救护他。这就是先告知再前往的好处。所以,应该先告知像前面所说的那样一位比丘,然后怀着对不净相的热切期待,像刹帝利前往灌顶处、像人去祭祀堂献供、或者像穷人去挖掘宝藏那样,快乐而喜悦地,依照注疏所说的方法前往。
Gacchantena ca saṅghattherassa vā aññatarassa vā abhiññātassa bhikkhuno kathetvā gantabbaṃ. Kasmā? Sace hissa susāne amanussasīhabyagghādīnaṃ rūpasaddādianiṭṭhārammaṇābhibhūtassa aṅgapaccaṅgāni vā pavedhenti, bhuttaṃ vā na parisaṇṭhāti, añño vā ābādho hoti. Athassa so vihāre pattacīvaraṃ surakkhitaṃ karissati. Dahare vā sāmaṇere vā pahiṇitvā taṃ bhikkhuṃ paṭijaggissati. Apica susānaṃ nāma nirāsaṅkaṭṭhānanti maññamānā katakammāpi akatakammāpi corā samosaranti. Te manussehi anubaddhā bhikkhussa samīpe bhaṇḍakaṃ chaḍḍetvāpi palāyanti. Manussā ‘‘sahoḍḍhaṃ coraṃ addasāmā’’ti bhikkhuṃ gahetvā viheṭhenti. Athassa so ‘‘mā imaṃ viheṭhayittha, mamāyaṃ kathetvā iminā nāma kammena gato’’ti te manusse saññāpetvā sotthibhāvaṃ karissati. Ayaṃ ānisaṃso kathetvā gamane. Tasmā vuttappakārassa bhikkhuno kathetvā asubhanimittadassane sañjātābhilāsena yathānāma khattiyo abhisekaṭṭhānaṃ, yajamāno yaññasālaṃ, adhano vā pana nidhiṭṭhānaṃ pītisomanassajāto gacchati, evaṃ pītisomanassaṃ uppādetvā aṭṭhakathāsu vuttena vidhinā gantabbaṃ. Vuttañhetaṃ –
学习膨胀不净相的人,独自一人、没有同伴而行,正念现前、不忘失,守护诸根、不让心向外散乱,同时留心观察往返的道路。到了放置膨胀不净相的地方,他对那里的石头、蚁丘、树、灌木或藤蔓,各自根据它们自身的相状,结合所缘来作标记。这样做了之后,他从颜色、标志、形状、方位、处所、界限、关节、孔隙、凹陷处、凸起处、周边等十一个方面,依照其特定的个别自性来观察膨胀不净相,直到确认这个相已经被善巧地摄取、善巧地忆持、善巧地确定。他善取、善忆持、善确定这个相之后,独自一人、没有同伴而行,正念现前、不忘失,守护诸根、不让心向外散乱,留心观察往返的道路。他经行的时候,决意让经行的方向朝向那个相;坐下的时候,也预备好朝向那个相的座位。
‘‘Uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā asammuṭṭhāya antogatehi indriyehi abahigatena mānasena gatāgatamaggaṃ paccavekkhamāno. Yasmiṃ padese uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā vammikaṃ vā rukkhaṃ vā gacchaṃ vā lataṃ vā sanimittaṃ karoti, sārammaṇaṃ karoti. Sanimittaṃ katvā sārammaṇaṃ katvā uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ sabhāvabhāvato upalakkheti, vaṇṇatopi liṅgatopi saṇṭhānatopi disatopi okāsatopi paricchedatopi sandhito vivarato ninnato thalato samantato. So taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karoti , sūpadhāritaṃ upadhāreti, suvavatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ suggahitaṃ katvā sūpadhāritaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ vavatthapetvā eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā asammuṭṭhāya antogatehi indriyehi abahigatena mānasena gatāgatamaggaṃ paccavekkhamāno. So caṅkamantopi tabbhāgiyaññeva caṅkamaṃ adhiṭṭhāti. Nisīdantopi tabbhāgiyaññeva āsanaṃ paññapeti.
标记四周的各种相状,有什么目的、有什么利益呢?标记四周的各种相状,是以不迷乱为目的,以不迷乱为利益。用十一种方式取相,有什么目的、有什么利益呢?用十一种方式取相,是以系缚住心为目的,以系缚住心为利益。留心观察往返的道路,有什么目的、有什么利益呢?留心观察往返的道路,是以使心保持在正道上为目的,以使心保持在正道上为利益。
‘‘Samantā nimittupalakkhaṇā kimatthiyā kimānisaṃsāti? Samantā nimittupalakkhaṇā asammohatthā asammohānisaṃsā. Ekādasavidhena nimittaggāho kimatthiyo kimānisaṃsoti? Ekādasavidhena nimittaggāho upanibandhanattho upanibandhanānisaṃso. Gatāgatamaggapaccavekkhaṇā kimatthiyā kimānisaṃsāti? Gatāgatamaggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā vīthisampaṭipādanānisaṃsā.
他见到这些利益之后,把这个所缘看作珍宝,生起恭敬心,内心爱乐,把心系缚在那个所缘上,心想:‘依靠这条道路,我确实将从老死中解脱。’他远离欲、远离不善法,有寻有伺,具足由远离而生的喜乐,安住于初禅。他证得了色界初禅、天住,以及由修习所成就的福业事。
‘‘So ānisaṃsadassāvī ratanasaññī hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā sampiyāyamāno tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ upanibandhati ‘addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmī’ti. So vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Tassādhigataṃ hoti rūpāvacaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ dibbo ca vihāro bhāvanāmayañca puññakiriyavatthu’’nti.
106因此,如果有人是为了考验自己调伏心的能力而去墓地看尸体,他可以击槌集众之后再去。但是,以修习业处为首要目的而去的人,应该独自一人、没有同伴,不舍弃根本业处,正确地作意于业处,为了驱除墓地中狗等危险,手持手杖或棍杖而行;善巧地安立正念,使正念不忘失;由于使以意为第六的诸根向内收摄,心不向外散乱,这样前往。
Tasmā yo cittasaññattatthāya sivathikadassanaṃ gacchati, so ghaṇḍiṃ paharitvā gaṇaṃ sannipātetvāpi gacchatu. Kammaṭṭhānasīsena pana gacchantena ekakena adutiyena mūlakammaṭṭhānaṃ avissajjetvā taṃ manasikaronteneva susāne soṇādiparissayavinodanatthaṃ kattaradaṇḍaṃ vā yaṭṭhiṃ vā gahetvā, sūpaṭṭhita bhāvasampādanena asammuṭṭhaṃ satiṃ katvā, manacchaṭṭhānañca indriyānaṃ antogatabhāvasampādanato abahigatamanena hutvā gantabbaṃ.
从精舍出来的时候,应当标记门:‘我是从某个方向、某扇门出来的。’然后,应该确定所走的道路:‘这条道路是朝东方,或者朝西方、北方、南方,或者朝四维。’‘在这个地方向左走,在这个地方向右走,在这个地方有石头,在这个地方有蚁丘,在这个地方有树,在这个地方有灌木,在这个地方有藤蔓。’像这样确定行路路线,前往不净相所在的地方。但是不应该逆风而行。因为逆风而行的话,尸体的臭味冲击鼻子之后,可能会扰乱大脑,或者让人把吃的东西呕出来,或者生起后悔心:‘我竟然来到这样的尸体旁边。’所以,应该避免逆风,顺风前往。如果没办法走顺风的路线,中间有山、悬崖、石头、篱笆、荆棘丛、水域或沼泽地,就应该用袈裟的一角掩住鼻子走。这是他的行持规定。
Vihārato nikkhamanteneva asukadisāya asukadvārena nikkhantomhīti dvāraṃ sallakkhetabbaṃ. Tato yena maggena gacchati, so maggo vavatthapetabbo, ayaṃ maggo pācinadisābhimukho vā gacchati, pacchimauttaradakkhiṇadisābhimukho vā vidisābhimukhovāti. Imasmiṃ pana ṭhāne vāmato gacchati, imasmiṃ ṭhāne dakkhiṇato, imasmiṃ cassa ṭhāne pāsāṇo , imasmiṃ vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latāti. Evaṃ gamanamaggaṃ vavatthapentena nimittaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. No ca kho paṭivātaṃ. Paṭivātaṃ gacchantassa hi kuṇapagandho ghānaṃ paharitvā matthaluṅgaṃ vā saṅkhobheyya, āhāraṃ vā chaḍḍāpeyya, vippaṭisāraṃ vā janeyya ‘‘īdisaṃ nāma kuṇapaṭṭhānaṃ āgatomhī’’ti. Tasmā paṭivātaṃ vajjetvā anuvātaṃ gantabbaṃ. Sace anuvātamaggena na sakkā hoti gantuṃ, antarā pabbato vā papāto vā pāsāṇo vā vati vā kaṇṭakaṭṭhānaṃ vā udakaṃ vā cikkhallaṃ vā hoti, cīvarakaṇṇena nāsaṃ pidahitvā gantabbaṃ. Idamassa gamanavattaṃ.
107这样走过去之后,不要马上盯着不净相看,应该先确定好站立的方向。因为如果站在某个方向,所缘(指禅修对象,这里即不净相)看不清楚,心也不适合用功,就应该避开那个位置,改站在所缘清晰显现、心感到舒适的地方。要避开逆风和顺风的位置。站在逆风处,尸体的臭味会逼得人心散乱;站在顺风处,如果那里有非人(鬼道众生)居住,他们可能会生气,做出无意义的伤害。所以应该稍微移开一点,站在不太顺风的地方。这样站好之后,也不要站得太远、太近、对着脚边或对着头边。站得太远,所缘看不清楚;太近又容易生起恐怖;站在脚边或头边,整个不净相就不能平等地显现出来。因此,应该站在不太远也不太近、观看时感觉舒适的地方,正对着身体中间的部分。
Evaṃ gatena pana na tāva asubhanimittaṃ oloketabbaṃ. Disā vavatthapetabbā. Ekasmiṃ hi disābhāge ṭhitassa ārammaṇañca na vibhūtaṃ hutvā khāyati, cittañca na kammaniyaṃ hoti. Tasmā taṃ vajjetvā yattha ṭhitassa ārammaṇañca vibhūtaṃ hutvā khāyati, cittañca kammaniyaṃ hoti, tattha ṭhātabbaṃ. Paṭivātānuvātañca pahātabbaṃ. Paṭivāte ṭhitassa hi kuṇapagandhena ubbāḷhassa cittaṃ vidhāvati. Anuvāte ṭhitassa sace tattha adhivatthā amanussā honti, te kujjhitvā anatthaṃ karonti. Tasmā īsakaṃ ukkamma nātianuvāte ṭhātabbaṃ. Evaṃ tiṭṭhamānenāpi nātidūre nāccāsanne nānupādaṃ nānusīsaṃ ṭhātabbaṃ. Atidūre ṭhitassa hi ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti. Accāsanne bhayamuppajjati. Anupādaṃ vā anusīsaṃ vā ṭhitassa sabbaṃ asubhaṃ samaṃ na paññāyati. Tasmā nātidūre nāccāsanne olokentassa phāsukaṭṭhāne sarīravemajjhabhāge ṭhātabbaṃ.
108这样站好之后,就应该观察之前所说的四周各种相,也就是“在那个地方,对石头……乃至对藤蔓,各以其相而作相”的意思。其中,观察的方法是这样的:如果那个不净相的四周、在视线范围之内有石头,就应该这样确定:“这石头是高还是低、小还是大、褐色还是黑色还是白色、长形还是圆形。”然后应该这样观察它们之间的相对位置:“在这个地方,这是石头,这是不净相;这是不净相,这是石头。”如果有蚁冢,也应该确定:“是高还是低、小还是大、褐色还是黑色还是白色、长形还是圆形。”然后应该这样观察:“在这个地方,这是蚁冢,这是不净相。”如果有树,应该这样确定:“这是毕钵罗榕树,或是榕树,或是迦恰迦榕树,或是迦毗陀树;是高还是矮、小还是大、黑色还是白色。”然后应该这样观察:“在这个地方,这是树,这是不净相。”如果有灌木,应该这样确定:“这是辛迪灌木,或是迦罗曼达灌木,或是迦纳维罗灌木,或是拘兰达迦灌木;是高还是矮、小还是大。”然后应该这样观察:“在这个地方,这是灌木,这是不净相。”如果有藤蔓,也应该确定:“这是南瓜藤,或是葫芦藤,或是褐藤,或是黑藤,或是臭藤。”然后应该这样观察:“在这个地方,这是藤蔓,这是不净相;这是不净相,这是藤蔓。”
Evaṃ ṭhitena ‘‘tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā…pe… lataṃ vā sanimittaṃ karotī’’ti evaṃ vuttāni samantā nimittāni upalakkhetabbāni. Tatridaṃ upalakkhaṇavidhānaṃ, sace tassa nimittassa samantā cakkhupathe pāsāṇo hoti, so ‘‘ayaṃ pāsāṇo ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vā seto vā dīgho vā parimaṇḍalo vā’’ti vavatthapetabbo. Tato ‘‘imasmiṃ nāma okāse ayaṃ pāsāṇo idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃ pāsāṇo’’ti sallakkhetabbaṃ. Sace vammiko hoti, sopi ‘‘ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vā seto vā dīgho vā parimaṇḍalo vā’’ti vavatthapetabbo. Tato ‘‘imasmiṃ nāma okāse ayaṃ vammiko idaṃ asubhanimitta’’nti sallakkhetabbaṃ. Sace rukkho hoti, sopi ‘‘assattho vā nigrodho vā kacchako vā kapītano vā ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vā seto vā’’ti vavatthapetabbo. Tato ‘‘imasmiṃ nāma okāse ayaṃ rukkho idaṃ asubhanimitta’’nti sallakkhetabbaṃ. Sace gaccho hoti, sopi ‘‘sindivā karamando vā kaṇavīro vā kuraṇḍako vā ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā’’ti vavatthapetabbo. Tato ‘‘imasmiṃ nāma okāse ayaṃ gaccho idaṃ asubhanimitta’’nti sallakkhetabbaṃ. Sace latā hoti, sāpi ‘‘lābu vā kumbhaṇḍī vā sāmā vā kāḷavalli vā pūtilatā vā’’ti vavatthapetabbā. Tato ‘‘imasmiṃ nāma okāse ayaṃ latā idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃ latā’’ti sallakkhetabbaṃ.
109而之前所说的“以其相而作相、与所缘相关而作相”,其实就包含在这里面了。因为反复地确定,就叫做“以其相而作相”;每次都这样成对地结合着确定:“这是石头,这是不净相;这是不净相,这是石头”,就叫做“与所缘相关而作相”。
Yaṃ pana vuttaṃ sanimittaṃ karoti sārammaṇaṃ karotīti, taṃ idheva antogadhaṃ. Punappunaṃ vavatthapento hi sanimittaṃ karoti nāma. Ayaṃ pāsāṇo idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃ pāsāṇoti evaṃ dve dve samāsetvā samāsetvā vavatthapento sārammaṇaṃ karoti nāma.
这样做了“以其相而作相”和“与所缘相关而作相”之后,由于说到“依自性状态而确定”,所以应该用那个不与其他东西共有的、只属于它自身的膨胀状态的自性来作意。意思是:应该以自性、以特相,把它确定为“膨胀相”。
Evaṃ sanimittaṃ sārammaṇañca katvā pana sabhāvabhāvato vavatthapetīti vuttattā yvāssa sabhāvabhāvo anaññasādhāraṇo attaniyo uddhumātakabhāvo, tena manasikātabbaṃ. Vaṇitaṃ uddhumātakanti evaṃ sabhāvena sarasena vavatthapetabbanti attho.
110这样确定之后,应该从颜色、特征、形状、方向、处所、界限这六种方式来取相。具体怎么取呢?那位瑜伽者(禅修者)应该这样确定:“这个身体是肤色黑的人的身体,或是肤色白的人的身体,或是黄皮肤的人的身体。”不应该用女性相或男性相来确定,而应该依特征这样确定:“这个身体是处在生命第一阶段的人的身体,或是处在中年阶段的人的身体,或是处在最后阶段的人的身体。”以形状来取:对于膨胀相,应该只依膨胀者的形状这样确定:“这是它头的形状,这是颈的形状,这是手的形状,这是胸的形状,这是腹的形状,这是肚脐的形状,这是臀部的形状,这是大腿的形状,这是小腿的形状,这是脚的形状。”以方向来取:应该这样确定:“这个身体有两个方向,就是从肚脐以下属于低下的方向,从肚脐以上属于上方的方向。”或者也可以这样确定:“我站在这个方向,不净相在那个方向。”以处所来取:应该这样确定:“手在这个位置,脚在这个位置,头在这个位置,身体中央在这个位置。”或者也可以这样确定:“我在这个位置,不净相在那个位置。”以界限来取:应该这样确定:“这个身体下面以脚底为界,上面以头发末梢为界,周围以皮肤为界;在这样界定的空间里,充满了三十二种尸体部分。”或者也可以这样确定:“这是它手的界限,这是脚的界限,这是头的界限,这是身体中央部分的界限。”或者也可以按已经取到的范围这样界定:“这膨胀相就只有这么多,是这个样子的。”然而,女性的身体不适合男性禅修者用来修习,男性的身体也不适合女性禅修者;因为对于异性的身体,所缘不会清晰地显现,只会成为不正悸动(指欲念扰动)的因缘。就像《中部注疏》里说的:“即使正在腐坏,女人也会侵入男子的心并停留在那里。”因此,应该只对同性的身体以这六种方式取相。
Evaṃ vavatthapetvā vaṇṇatopi liṅgatopi saṇṭhānatopi disatopi okāsatopi paricchedatopīti chabbidhena nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Tena hi yoginā idaṃ sarīraṃ kāḷassa vā odātassa vā maṅguracchavino vāti vavatthapetabbaṃ. pana itthiliṅgaṃ vā purisaliṅgaṃ vāti avavatthapetvā paṭhamavaye vā majjhimavaye vā pacchimavaye vā ṭhitassa idaṃ sarīranti vavatthapetabbaṃ. uddhumātakassa saṇṭhānavaseneva idamassa sīsasaṇṭhānaṃ, idaṃ gīvāsaṇṭhānaṃ, idaṃ hatthasaṇṭhānaṃ, idaṃ udarasaṇṭhānaṃ, idaṃ nābhisaṇṭhānaṃ, idaṃ kaṭisaṇṭhānaṃ, idaṃ ūrusaṇṭhānaṃ, idaṃ jaṅghāsaṇṭhānaṃ, idaṃ pādasaṇṭhānanti vavatthapetabbaṃ. pana imasmiṃ sarīre dve disā nābhiyā adho heṭṭhimadisā uddhaṃ uparimadisāti vavatthapetabbaṃ. Atha vā ahaṃ imissā disāya ṭhito asubhanimittaṃ imissāti vavatthapetabbaṃ. pana imasmiṃ nāma okāse hatthā, imasmiṃ pādā, imasmiṃ sīsaṃ, imasmiṃ majjhimakāyo ṭhitoti vavatthapetabbaṃ. Atha vā ahaṃ imasmiṃ okāse ṭhito asubhanimittaṃ imasminti vavatthapetabbaṃ. idaṃ sarīraṃ adho pādatalena upari kesamatthakena tiriyaṃ tacena paricchinnaṃ, yathāparicchinne ca ṭhāne dvattiṃsakuṇapabharitamevāti vavatthapetabbaṃ. Atha vā ayamassa hatthaparicchedo, ayaṃ pādaparicchedo, ayaṃ sīsaparicchedo, ayaṃ majjhimakāyaparicchedoti vavatthapetabbaṃ. Yattakaṃ vā pana ṭhānaṃ gaṇhati, tattakameva idaṃ īdisaṃ uddhumātakanti paricchinditabbaṃ. Purisassa pana itthisarīraṃ itthiyā vā purisasarīraṃ na vaṭṭati. Visabhāge sarīre ārammaṇaṃ na upaṭṭhāti, vipphandanasseva paccayo hoti. ‘‘Ugghāṭitāpi hi itthī purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti (a. ni. 5.55) majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā sabhāgasarīreyeva evaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhitabbaṃ.
111然而,如果有善男子曾在过去诸佛的座下修习过业处、行持过头陀支、研磨过四大种、辨察过诸行、确定过名色、除去了有情想、已经完成了沙门法、具有熏习、已经修过禅修、含有种子、智慧已经成熟、烦恼很少,那么他只要持续地观看,似相就会在那个地方现起。如果这样还不现起,那么当他用这六种方式取相时,似相便会现起。但假如即使这样也不现起,他还应该再用五种方式取相:以关节、以孔隙、以凹处、以凸处、以周围。
Yo pana purimabuddhānaṃ santike āsevitakammaṭṭhāno parihatadhutaṅgo parimadditamahābhūto pariggahitasaṅkhāro vavatthāpitanāmarūpo ugghāṭitasattasañño katasamaṇadhammo vāsitavāsano bhāvitabhāvano sabījo ñāṇuttaro appakileso kulaputto, tassa olokitolokitaṭṭhāneyeva paṭibhāganimittaṃ upaṭṭhāti. No ce evaṃ upaṭṭhāti, athevaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhato upaṭṭhāti. Yassa pana evampi na upaṭṭhāti, tena sandhito vivarato ninnato thalato samantatoti punapi pañcavidhena nimittaṃ gahetabbaṃ.
112这里说的“以关节”,严格来讲是指一百八十个关节。但在膨胀相上,他怎么可能确定出一百八十个关节呢?所以,应该用十四个大关节来确定:右臂三个关节、左臂三个关节、右腿三个关节、左腿三个关节、颈部一个关节、腰部一个关节。“以孔隙”:所谓孔隙,是指两手之间、两脚之间、腹部的空隙、耳孔;应该这样从孔隙来观察确定。眼睛是闭着还是睁着,嘴巴是合着还是张着,也要确定清楚。“以凹处”:身体上的凹陷处,比如眼窝、口腔内部或喉咙,要加以确定。或者,如果我是站在低洼处,就要确定身体在高处。“以凸处”:身体上的凸起处,比如膝盖、胸部或额头,要加以确定。或者,如果我是站在高处,就要确定身体在低洼处。“以周围”:应该全面地观察确定整个身体。用智慧在整个身体上运行观察之后,在相最清晰现起的地方,应该把心安住下来,默念:“膨胀相,膨胀相。”如果这样还是不现起,因为腹部末端是最膨胀的地方,就应该把心安住在那里,默念:“膨胀相,膨胀相。”
Tattha ti asītisatasandhito. Uddhumātake pana kathaṃ asītisatasandhayo vavatthapessati. Tasmānena tayo dakkhiṇahatthasandhī, tayo vāmahatthasandhī, tayo dakkhiṇapādasandhī, tayo vāmapādasandhī , eko gīvasandhi, eko kaṭisandhīti evaṃ cuddasamahāsandhivasena sandhito vavatthapetabbaṃ. ti vivaraṃ nāma hatthantaraṃ pādantaraṃ udarantaraṃ kaṇṇantaranti evaṃ vivarato vavatthapetabbaṃ. Akkhīnampi nimmīlitabhāvo vā ummīlitabhāvo vā mukhassa ca pihitabhāvo vā vivaṭabhāvo vā vavatthapetabbo. ti yaṃ sarīre ninnaṭṭhānaṃ akkhikūpo vā antomukhaṃ vā galavāṭako vā, taṃ vavatthapetabbaṃ. Atha vā ahaṃ ninne ṭhito sarīraṃ unnateti vavatthapetabbaṃ. ti yaṃ sarīre unnataṭṭhānaṃ jaṇṇukaṃ vā uro vā nalāṭaṃ vā, taṃ vavatthapetabbaṃ. Atha vā ahaṃ thale ṭhito sarīraṃ ninneti vavatthapetabbaṃ. ti sabbaṃ sarīraṃ samantato vavatthapetabbaṃ. Sakalasarīre ñāṇaṃ cāretvā yaṃ ṭhānaṃ vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhāti, tattha ‘‘uddhumātakaṃ uddhumātaka’’nti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Sace evampi na upaṭṭhāti, udarapariyosānaṃ atirekaṃ uddhumātakaṃ hoti, tattha ‘‘uddhumātakaṃ uddhumātaka’’nti cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
113接下来,对于“他善取那相”等语句,它的含义是这样的:
Idāni ‘‘so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karotī’’tiādīsu ayaṃ –
那位瑜伽者应该用前面说过的取相方法,在那具尸体上好好地取相。要让正念清楚地现起,然后作意。这样反复练习的时候,要好好地保持和确定这个相。站在或坐在离尸体不太远也不太近的地方,睁着眼睛观看,然后取相。应该睁眼观看,闭眼作意“膨胀相的可厌,膨胀相的可厌”,这样练习一百次、一千次。这样反复练习的时候,他的取相就变得善巧纯熟了。什么时候才算善巧纯熟呢?当睁眼观看和闭眼作意时,相都同样清晰地出现在面前,那时就叫作善取。
Tena yoginā tasmiṃ sarīre yathāvuttanimittaggāhavasena suṭṭhu nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā āvajjitabbaṃ. Evaṃ punappunaṃ karontena sādhukaṃ upadhāretabbañceva vavatthapetabbañca. Sarīrato nātidūre nāccāsanne padese ṭhitena vā nisinnena vā cakkhuṃ ummīletvā oloketvā nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. ‘‘Uddhumātakapaṭikkūlaṃ uddhumātakapaṭikkūla’’nti satakkhattuṃ sahassakkhattuṃ ummīletvā oloketabbaṃ, nimmīletvā āvajjitabbaṃ. Evaṃ punappunaṃ karontassa uggahanimittaṃ suggahitaṃ hoti. Kadā suggahitaṃ hoti? Yadā ummīletvā olokentassa nimmīletvā āvajjentassa ca ekasadisaṃ hutvā āpāthamāgacchati, tadā suggahitaṃ nāma hoti.
他这样善巧地取得了那个相,善巧地保持了所保持的,善巧地确定了所确定的之后,如果在那里还不能达到修习的最终目标,那么他在回来的时候,应该用前面说过的方法,独自一人,没有同伴,继续作意那同一个业处,让正念清楚地现起,收摄诸根、心不向外散乱地走向自己的坐卧处。
So taṃ nimittaṃ evaṃ suggahitaṃ katvā sūpadhāritaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ vavatthapetvā sace tattheva bhāvanāpariyosānaṃ pattuṃ na sakkoti, athānena āgamanakāle vuttanayeneva ekakena adutiyena tadeva kammaṭṭhānaṃ manasikarontena sūpaṭṭhitaṃ satiṃ katvā antogatehi indriyehi abahigatena mānasena attano senāsanameva gantabbaṃ.
从坟场出来的时候,就应该确定来时的道路:“我是从哪条路出来的,这条路是朝向东方的,或是朝向西方、北方、南方的,或是朝向某个偏方向的。在这个地方向左拐,在这个地方向右拐,在这个地方有块石头,在这个地方有蚁冢,在这个地方有棵树,在这个地方有灌木丛,在这个地方有藤蔓。”这样确定了来时的道路后,回来经行的时候,也要决意选择与那个方向相应的经行处,意思是应该在朝向不净相那个方向的地面上经行。打坐的时候,也应该设置与那个方向相应的座位。但是,如果那个方向有沟壑、悬崖、大树、篱笆或泥沼,不能在朝向那个方向的地面上经行,因为没有空间,也不能设置座位。那么,即使不看着那个方向,也应该在有空间的合适地方经行和打坐。但是,心一定要朝向那个方向。
Susānā nikkhamanteneva ca āgamanamaggo vavatthapetabbo, yena maggena nikkhantosmi, ayaṃ maggo pācīnadisābhimukho vā gacchati, pacchimauttaradakkhiṇadisābhimukho vā gacchati, vidisābhimukho vā gacchati. Imasmiṃ pana ṭhāne vāmato gacchati, imasmiṃ dakkhiṇato, imasmiṃ cassa ṭhāne pāsāṇo, imasmiṃ vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latāti evaṃ āgamanamaggaṃ vavatthapetvā āgatena caṅkamantenāpi tabbhāgiyova caṅkamo adhiṭṭhātabbo, asubhanimittadisābhimukhe bhūmippadese caṅkamitabbanti attho. Nisīdantena āsanampi tabbhāgiyameva paññapetabbaṃ. Sace pana tassaṃ disāyaṃ sobbho vā papāto vā rukkho vā vati vā kalalaṃ vā hoti, na sakkā taṃdisābhimukhe bhūmippadese caṅkamituṃ, āsanampi anokāsattā na sakkā paññapetuṃ. Taṃ disaṃ anapalokentenāpi okāsānurūpe ṭhāne caṅkamitabbañceva nisīditabbañca. Cittaṃ pana taṃdisābhimukhaṃyeva kātabbaṃ.
114接下来,对于“观察四方诸相有什么作用”等提问,用“为了不迷乱”等话来回答,它的意趣是这样的:如果有人在不适当的时候前往膨胀相的地方,观察了四方诸相之后,为了取相而睁眼观看时,那具死尸就会像站起来一样、像扑过来一样、像追过来一样地现起;他看到那个恐怖可怕的所缘之后,心就散乱得像发狂的人一样,生起恐惧、惊悚,汗毛直竖。因为在圣典所分别的三十八种所缘中,没有其他像这样恐怖的所缘。在这个业处中,有所谓“弃舍禅那的人”。为什么呢?因为这个业处太恐怖了。因此,那位瑜伽者必须振作精神,让正念清楚地现起:“死尸站起来追人,这种事是不存在的。如果站在它旁边的石头或藤蔓会过来,尸体才会过来;可是石头或藤蔓不会过来,尸体也不会过来。这只是你的作意方式,是由想所生、由想所成的;今天你的业处现起了,比丘,不要害怕!”这样排除了恐惧,生起欢喜心之后,应该把心安住在那个相中。这样就能证得殊胜的成就。这就是所谓“观察四方诸相是为了不迷乱”的含义。
Idāni ‘‘samantā nimittupalakkhaṇā kimatthiyā’’tiādipañhānaṃ ‘‘asammohatthā’’tiādivissajjane ayaṃ adhippāyo. Yassa hi avelāyaṃ uddhumātakanimittaṭṭhānaṃ gantvā samantā nimittupalakkhaṇaṃ katvā nimittaggahaṇatthaṃ cakkhuṃ ummīletvā olokentasseva taṃ matasarīraṃ uṭṭhahitvā ṭhitaṃ viya ajjhottharamānaṃ viya anubandhamānaṃ viya ca hutvā upaṭṭhāti, so taṃ bībhacchaṃ bheravārammaṇaṃ disvā vikkhittacitto ummattako viya hoti, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ pāpuṇāti. Pāḷiyaṃ hi vibhattaaṭṭhatiṃsārammaṇesu aññaṃ evarūpaṃ bheravārammaṇaṃ nāma natthi. Imasmiṃ hi kammaṭṭhāne jhānavibbhantako nāma hoti. Kasmā? Atibheravattā kammaṭṭhānassa. Tasmā tena yoginā santhambhetvā satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā matasarīraṃ uṭṭhahitvā anubandhanakaṃ nāma natthi. Sace hi so ‘‘etassa samīpe ṭhito pāsāṇo vā latā vā āgaccheyya, sarīrampi āgaccheyya. Yathā pana so pāsāṇo vā latā vā nāgacchati, evaṃ sarīrampi nāgacchati. Ayaṃ pana tuyhaṃ upaṭṭhānākāro saññajo saññāsambhavo, kammaṭṭhānaṃ te ajja upaṭṭhitaṃ, mā bhāyi bhikkhū’’ti tāsaṃ vinodetvā hāsaṃ uppādetvā tasmiṃ nimitte cittaṃ sañcarāpetabbaṃ. Evaṃ visesamadhigacchati. Idametaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘samantā nimittupalakkhaṇā asammohatthā’’ti.
通过十一种方法完成取相之后,就能让心与业处紧密地连接起来。因为借着睁眼观看这个条件,取相就会生起;把心放在取相上反复修习,似相就会生起;把心放在似相上,就能证得安止定。安住在安止定中,进一步修习观智的人,就能现证阿罗汉果。所以说:“用十一种方法取相,是为了让心与业处紧密连接。”
Ekādasavidhena pana nimittaggāhaṃ sampādento kammaṭṭhānaṃ upanibandhati. Tassa hi cakkhūni ummīletvā olokanapaccayā uggahanimittaṃ uppajjati. Tasmiṃ mānasaṃ cārentassa paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tattha mānasaṃ cārento appanaṃ pāpuṇāti. Appanāyaṃ ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattaṃ sacchikaroti. Tena vuttaṃ ‘‘ekādasavidhena nimittaggāho upanibandhanattho’’ti.
115这里说的“观察来去的路”,目的是为了让修行有个正确的方向。打个比方:一位比丘取了禅修所缘之后往回走,路上要是有人问他:“尊者,今天是什么日子?”或者请教别的问题,又或者想招待他,他可不能想着“我正在修行呢”就一声不吭地走过去。该告诉人家日子就告诉,该回答的问题就回答。如果不知道,就说“我不知道”。遇到人家招待,也要如法地接受。他这么做的时候,之前取的那个还不太稳固的相可能会消失。就算相消失了,被问到日子还是要说,不知道的问题还是要说不知道,知道的事情可以简单回答,该接受的招待也要接受。见到来挂单的比丘,要按规矩招待。其他那些戒律里规定的各种义务——打扫佛塔园、菩提树园、布萨堂、食堂、伙房,对上座阿阇黎和亲教师的义务,对客僧的义务,对准备远行比丘的义务,这些统统都要完成。当他完成这些义务时,那个不稳固的相也会消失。即使他想“我再去取一次相”,也可能因为那个坟场被鬼怪或野兽占了,没法再去;或者那具不净的尸体已经变了样。要知道,膨胀相最多只能保持一两天,接着就会变成青瘀、腐烂等状态。在所有禅修所缘当中,没有比这个更难把握的了。所以,当相就这么消失了的时候,那位比丘应该在自己的住处——不管是夜间住处还是白天住处——坐下来,仔细回想:“我从寺院这道门出去,朝某个方向走,在什么地方左拐,在什么地方右转。那里有块石头,那里有个蚂蚁窝,那里有棵树,那里有丛灌木,那里有片藤蔓。我走的是那条路,在某个地方看到了那具不净的尸体。在那个地方我是朝哪个方向站的,是怎么观察周围各种景象的,取了不净相之后,又从哪个方向离开坟场,沿着哪条路回来,做了些什么事,最后才坐在这里。”就这样,从开始一直回想到自己盘腿坐下的地方,把来去的整条路都回想一遍。当他这样回想的时候,那个相就会清清楚楚地显现出来,就像摆在眼前一样。禅修所缘就这样重新建立起来,修行也就能按照之前的方法继续下去了。所以论中说:“观察来去的路,是为了给修行一个正确的方向。”
ti ettha pana yā gatamaggassa ca āgatamaggassa ca paccavekkhaṇā vuttā, sā kammaṭṭhānavīthiyā sampaṭipādanatthāti attho. Sace hi imaṃ bhikkhuṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā āgacchantaṃ antarāmagge keci ajja, bhante, katimīti divasaṃ vā pucchanti, pañhaṃ vā pucchanti, paṭisanthāraṃ vā karonti, ahaṃ kammaṭṭhānikoti tuṇhībhūtena gantuṃ na vaṭṭati. Divaso kathetabbo, pañho vissajjetabbo. Sace na jānāti, na jānāmīti vattabbaṃ. Dhammiko paṭisanthāro kātabbo. Tassevaṃ karontassa uggahitaṃ taruṇanimittaṃ nassati. Tasmiṃ nassantepi divasaṃ puṭṭhena kathetabbameva. Pañhaṃ ajānantena na jānāmīti vattabbaṃ. Jānantena ekadesena kathetumpi vaṭṭati, paṭisanthāropi kātabbo. Āgantukaṃ pana bhikkhuṃ disvā āgantukapaṭisanthāro kātabbova. Avasesānipi cetiyaṅgaṇavattabodhiyaṅgaṇavattauposathāgāravattabhojanasālājantāgharaācariyupajjhāyaāgantukagamikavattādīni sabbāni khandhakavattāni pūretabbāneva. Tassa tāni pūrentassāpi taṃ taruṇanimittaṃ nassati, puna gantvā nimittaṃ gaṇhissāmīti gantukāmassāpi amanussehi vā vāḷamigehi vā adhiṭṭhitattā susānampi gantuṃ na sakkā hoti, nimittaṃ vā antaradhāyati. Uddhumātakaṃ hi ekameva vā dve vā divase ṭhatvā vinīlakādibhāvaṃ gacchati. Sabbakammaṭṭhānesu etena samaṃ dullabhaṃ kammaṭṭhānaṃ nāma natthi. Tasmā evaṃ naṭṭhe nimitte tena bhikkhunā rattiṭṭhāne vā divāṭhāne vā nisīditvā ahaṃ iminā nāma dvārena vihārā nikkhamitvā asukadisābhimukhaṃ maggaṃ paṭipajjitvā asukasmiṃ nāma ṭhāne vāmaṃ gaṇhi, asukasmiṃ dakkhiṇaṃ. Tassa asukasmiṃ ṭhāne pāsāṇo, asukasmiṃ vammikarukkhagacchalatānamaññataraṃ. Sohaṃ tena maggena gantvā asukasmiṃ nāma ṭhāne asubhaṃ addasaṃ. Tattha asukadisābhimukho ṭhatvā evañcevañca samantā nimittāni sallakkhetvā evaṃ asubhanimittaṃ uggahetvā asukadisāya susānato nikkhamitvā evarūpena nāma maggena idañcidañca karonto āgantvā idha nisinnoti evaṃ yāva pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnaṭṭhānaṃ, tāva gatāgatamaggo paccavekkhitabbo. Tassevaṃ paccavekkhato taṃ nimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purato nikkhittaṃ viya upaṭṭhāti. Kammaṭṭhānaṃ purimākāreneva vīthiṃ paṭipajjati. Tena vuttaṃ ‘‘gatāgatamaggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā’’ti.
116那么,在这里,把心放在膨胀相的可厌上,生起禅那,再以禅那为足处(基础)进一步修习观智的人,应该成为这样的功德见者——他这样想:“确实,我将依靠这条道路,从老死中解脱出来。”
Idāni ti ettha uddhumātakapaṭikkūle mānasaṃ cāretvā jhānaṃ nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhento ‘‘addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmī’’ti evaṃ ānisaṃsadassāvinā bhavitabbaṃ.
就像一个处境悲惨的人,得到了一颗贵重的宝珠后,心里想“我确实得到了一个极难得的东西”,对它生起珍视的想法,生起恭敬心,以极大的喜爱之情,小心翼翼地守护着它。同样地,应该这样想:“我得到了这个难得的业处,就像那个悲惨的人得到了贵重的宝珠一样。因为修四界差别业处的人,辨识的是自己的四大;修入出息念业处的人,辨识的是自己的鼻息;修遍业处的人,做出遍相之后就可以随意修习;像这样,其他的业处都容易获得。然而,这个膨胀相只会停留一天或两天,之后就会变成青瘀等状态,没有比这更难得的了。”应该对这个业处生起珍视的想法,建立起尊重,以珍爱的心守护那个相。在夜间住处和日间住处,应该反复地把心系念于“膨胀相可厌、膨胀相可厌”。应该反复地转向那个相,作意于它。应该以寻思、以伺察来修习。
Yathā pana duggato puriso mahagghaṃ maṇiratanaṃ labhitvā dullabhaṃ vata me laddhanti tasmiṃ ratanasaññī hutvā gāravaṃ janetvā vipulena pemena sampiyāyamāno taṃ rakkheyya, evameva ‘‘dullabhaṃ me idaṃ kammaṭṭhānaṃ laddhaṃ duggatassa mahagghamaṇiratanasadisaṃ. Catudhātukammaṭṭhāniko hi attano cattāro mahābhūte pariggaṇhāti, ānāpānakammaṭṭhāniko attano nāsikavātaṃ pariggaṇhāti, kasiṇakammaṭṭhāniko kasiṇaṃ katvā yathāsukhaṃ bhāveti, evaṃ itarāni kammaṭṭhānāni sulabhāni. ‘Idaṃ pana ekameva vā dve vā divase tiṭṭhati, tato paraṃ vinīlakādibhāvaṃ pāpuṇātī’ti natthi ito dullabhatara’’nti tasmiṃ ratanasaññinā hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā sampiyāyamānena taṃ nimittaṃ rakkhitabbaṃ. Rattiṭṭhāne ca divāṭhāne ca ‘‘uddhumātakapaṭikkūlaṃ uddhumātakapaṭikkūla’’nti tattha punappunaṃ cittaṃ upanibandhitabbaṃ. Punappunaṃ taṃ nimittaṃ āvajjitabbaṃ, manasikātabbaṃ. Takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ.
117当他这样修习的时候,似相就生起了。在这里,取相和似相这两种相的区别是这样的:取相显现的样子是丑陋、可厌、可怖的;而似相呢,则像一个四肢粗壮的人吃饱喝足后躺卧着的样子。在他获得似相的同时,由于不再去注意外在的各种欲乐,以镇伏的力量舍断了欲贪。由于舍断了与贪相应的随烦恼,就像舍断了血,脓也随之被舍断一样,他的嗔恚也被舍断了。同样地,由于精进勤奋,昏沉与睡眠被舍断;由于行持没有后悔的寂静法,掉举与悔恨被舍断;由于所证得的殊胜境界现前,对于教导行道的导师、行道本身以及行道的果报这三者的疑惑被舍断——就这样,五盖被舍断了。就在那个相上,以心的投向为特征的寻,成就了随顺于相之作用的伺,以殊胜证得的获得为缘而生起的喜,由喜心而生起轻安所以称为轻安,以轻安为缘而生起的乐,由于乐者的心能得定,所以以乐为缘而生起的一境性——像这样,各种禅支显现出来。就这样,他的作为初禅影像的近行禅那,也在那一刹那生起了。从此以后,直到初禅的安止以及自在,一切都应该依照地遍中所说的方法来理解。
Tassevaṃ karoto paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tatridaṃ nimittadvayassa nānākaraṇaṃ, uggahanimittaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ bheravadassanaṃ hutvā upaṭṭhāti . Paṭibhāganimittaṃ pana yāvadatthaṃ bhuñjitvā nipanno thūlaṅgapaccaṅgapuriso viya. Tassa paṭibhāganimittapaṭilābhasamakālameva bahiddhā kāmānaṃ amanasikārā vikkhambhanavasena kāmacchando pahīyati. Anunayappahāneneva cassa lohitappahānena pubbo viya byāpādopi pahīyati. Tathā āraddhavīriyatāya thinamiddhaṃ, avippaṭisārakarasantadhammānuyogavasena uddhaccakukkuccaṃ, adhigatavisesassa paccakkhatāya paṭipattidesake satthari paṭipattiyaṃ paṭipattiphale ca vicikicchā pahīyatīti pañca nīvaraṇāni pahīyanti. Tasmiññeva ca nimitte cetaso abhiniropanalakkhaṇo vitakko, nimittānumajjanakiccaṃ sādhayamāno vicāro, paṭiladdhavisesādhigamapaccayā pīti, pītimanassa passaddhisambhavato passaddhi, tannimittaṃ sukhaṃ, sukhitassa cittasamādhisambhavato sukhanimittā ekaggatā cāti jhānaṅgāni pātubhavanti. Evamassa paṭhamajjhānapaṭibimbabhūtaṃ upacārajjhānampi taṅkhaṇaññeva nibbattati. Ito paraṃ yāva paṭhamajjhānassa appanā ceva vasippatti ca, tāva sabbaṃ pathavīkasiṇe vuttanayeneva veditabbaṃ.
青瘀等业处
Vinīlakādikammaṭṭhānāni
118然而,在此之后的青瘀等业处中,凡是像“取青瘀不净相的人,独自一人、没有同伴而去,念已经现前”这样的方式,从前往开始所说的那些相,一切都应该以“取青瘀不净相的人,取脓烂不净相的人”这样的方式,在各个地方只把“膨胀”这个词替换掉,依照前面所说的方法,理解为带有详细抉择的意趣。
Ito paresu pana vinīlakādīsupi yaṃ taṃ ‘‘uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā’’tiādinā nayena gamanaṃ ādiṃ katvā lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ ‘‘vinīlakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto, vipubbakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto’’ti evaṃ tassa tassa vasena tattha tattha uddhumātakapadamattaṃ parivattetvā vuttanayeneva savinicchayādhippāyaṃ veditabbaṃ.
不过,它们之间还是有差别的。对于青瘀相,应该持续作意:“这青瘀不净的样子真可厌,这青瘀不净的样子真可厌。”在这里,取相会以斑驳杂色的样子现起;而似相则会从最显眼的地方现起。
Ayaṃ pana viseso – ‘‘vinīlakapaṭikkūlaṃ vinīlakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittañcettha kabarakabaravaṇṇaṃ hutvā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ pana ussadavasena upaṭṭhāti.
对于脓烂相,应该持续作意:“这脓烂的样子真令人厌恶,这脓烂的样子真令人厌恶。”在这里,取相会以好像正在流脓的样子现起;而似相则会以静止、安定的方式现起。
‘‘vipubbakapaṭikkūlaṃ vipubbakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittaṃ panettha paggharantamiva upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ niccalaṃ sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti.
断坏相可以在战场上、盗贼出没的森林里、国王下令斩杀盗贼的墓地,或者森林中被狮子、老虎咬死的人尸所在之处获得。所以,到了那样的地方后,如果散落在各处的断坏相能一眼全部看到,那是最好的。如果不能一眼看到,不应该自己用手去触摸,因为用手触摸就太亲近了。应该让寺院的杂役、沙弥或其他人把它们收拢放在一处。如果找不到人帮忙,就用竹竿或棍子,保持一指宽的间隔把它们拨近。这样拨近之后,就开始持续作意:“这断坏的样子真令人厌恶,这断坏的样子真令人厌恶。”在这里,取相会显现出好像中间被斩断的样子,而似相则显现为圆满的。
yuddhamaṇḍale vā corāṭaviyaṃ vā susāne vā yattha rājāno core chindāpenti. Araññe vā pana sīhabyagghehi chinnapurisaṭṭhāne labbhati. Tasmā tathārūpaṃ ṭhānaṃ gantvā sace nānādisāyaṃ patitampi ekāvajjanena āpāthamāgacchati iccetaṃ kusalaṃ. No ce āgacchati, sayaṃ hatthena na parāmasitabbaṃ. Parāmasanto hi vissāsaṃ āpajjati. Tasmā ārāmikena vā samaṇuddesena vā aññena vā kenaci ekaṭṭhāne kāretabbaṃ. Alabhantena kattarayaṭṭhiyā vā daṇḍakena vā ekaṅgulantaraṃ katvā upanāmetabbaṃ. Evaṃ upanāmetvā ‘‘vicchiddakapaṭikkūlaṃ vicchiddakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Tattha uggahanimittaṃ majjhe chiddaṃ viya upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ pana paripuṇṇaṃ hutvā upaṭṭhāti.
对于食残相,应该持续作意:“这被吃剩的样子真令人厌恶,这被吃剩的样子真令人厌恶。”在这里,取相会以好像各处都被啃食过的样子现起;而似相则显现为圆满的。
vikkhāyitakapaṭikkūlaṃ vikkhāyitakapaṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittaṃ panettha tahiṃ tahiṃ khāyitasadisameva upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ paripuṇṇaṃva hutvā upaṭṭhāti.
对于散乱相,也应该用断坏相中所说的同样方法,让人或者自己把它们排列成一指宽的间隔,然后持续作意:“这散乱的样子真令人厌恶,这散乱的样子真令人厌恶。”在这里,取相会显现出间隔分明的样子,而似相则显现为圆满的。
mpi vicchiddake vuttanayeneva aṅgulaṅgulantaraṃ kāretvā vā katvā vā ‘‘vikkhittakapaṭikkūlaṃ vikkhittakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Ettha uggahanimittaṃ pākaṭantaraṃ hutvā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ pana paripuṇṇaṃva hutvā upaṭṭhāti.
斩斫离散相也能在断坏相中所说的那些地方获得。所以,到了那里之后,依照前面所说的方法,让人或者自己把它们以一指宽的间隔排列好,然后持续作意:“这被斩斫离散的样子真令人厌恶,这被斩斫离散的样子真令人厌恶。”在这里,取相会显现出可以辨认的斩斫伤口的样子,而似相则完整地现起。
mpi vicchiddake vuttappakāresuyeva ṭhānesu labbhati. Tasmā tattha gantvā vuttanayeneva aṅgulaṅgulantaraṃ kāretvā vā katvā vā ‘‘hatavikkhittakapaṭikkūlaṃ hatavikkhittakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittaṃ panettha paññāyamānaṃ pahāramukhaṃ viya hoti. Paṭibhāganimittaṃ paripuṇṇameva hutvā upaṭṭhāti.
红色相,可以在战场上看到受伤的人手脚被砍断时,或者从破裂的脓疮、疖子等伤口流出红血时获得。所以,见到这种景象后,应该持续作意:“厌恶的红色相、厌恶的红色相。”在这里,取相现起的样子,就像被风吹动的红旗一样飘摇;而似相则静止地现起。
yuddhamaṇḍalādīsu laddhappahārānaṃ hatthapādādīsu vā chinnesu bhinnagaṇḍapīḷakādīnaṃ vā mukhato paggharamānakāle labbhati. Tasmā taṃ disvā ‘‘lohitakapaṭikkūlaṃ lohitakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Ettha uggahanimittaṃ vātappahatā viya rattapaṭākā calamānākāraṃ upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ pana sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti.
虫聚相,是尸体过了两三天之后,从九个孔口涌出成堆的虫时才会有的。而且,它也会根据狗、豺、人、黄牛、水牛、象、马、蟒蛇等身体的大小,像米饭堆一样存在。对于其中任何一处,都应该持续作意:“厌恶的虫聚相、厌恶的虫聚相。”就像小行乞食者帝须长老在迦罗长池中的象尸上现起此相那样。在这里,取相现起的样子像是在蠕动;而似相则像静止的米饭团一样现起。
dvīhatīhaccayena kuṇapassa navahi vaṇamukhehi kimirāsipaggharaṇakāle hoti. Apica taṃ soṇasiṅgālamanussagomahiṃsahatthiassaajagarādīnaṃ sarīrappamāṇameva hutvā sālibhattarāsi viya tiṭṭhati . Tesu yattha katthaci ‘‘puḷavakapaṭikkūlaṃ puḷavakapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Cūḷapiṇḍapātikatissattherassa hi kāḷadīghavāpiyā anto hatthikuṇape nimittaṃ upaṭṭhāsi. Uggahanimittaṃ panettha calamānaṃ viya upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ sālibhattapiṇḍo viya sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti.
“譬如见到被弃置于尸林中的身体,变成骨锁,上面还有肉和红血,由筋腱连结着”等等,是以种种方式来说的。在这里,凡是那副骨锁被放置的地方,都应该用前面说过的方法前往,在四周用石头等做标记,确定所缘,作意“骨,骨”之后,观察它的自性状态,应该以色等十一种行相来取相。
‘‘seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandha’’ntiādinā (ma. ni. 3.154) nayena nānappakārato vuttaṃ. Tattha yattha taṃ nikkhittaṃ hoti, tattha purimanayeneva gantvā samantā pāsāṇādīnaṃ vasena sanimittaṃ sārammaṇaṃ katvā idaṃ aṭṭhikanti sabhāvabhāvato upalakkhetvā vaṇṇādivasena ekādasahākārehi nimittaṃ uggahetabbaṃ.
119但是,如果观察“这是白的”,相就不会现起,因为这样会跟白遍混淆。所以,应该只以厌恶的方式观察“骨,骨”。这里的“相”,是指手等部位的名称。因此,应该依手、足、头、胸、臂、腰、股、小腿等来确定它的相。应该依长、短、圆、方、小、大等来确定形状。“方位”和“地方”跟前面说的方法一样。确定各骨的边界后,选取其中明显现起的部分,应该达到安止。其次,应该依各骨的凹处和凸处来确定。也应该依部分来确定:“我站在低处,骨在高处”,或者“我在高处,骨在低处”。其次,应该依两骨相接的地方来确定关节。应该依骨与骨之间的孔隙来确定有孔隙、无孔隙。然而,在一切处运行智之后,应该确定“在此处是此骨”。如果这样相还是不现起,就应该把心安置在额骨上。
Taṃ pana setanti olokentassa na upaṭṭhāti, odātakasiṇasambhedo hoti. Tasmā aṭṭhikanti paṭikkūlavaseneva oloketabbaṃ. nti idha hatthādīnaṃ nāmaṃ. Tasmā hatthapādasīsaurabāhukaṭiūrujaṅghānaṃ vasena liṅgato vavatthapetabbaṃ. Dīgharassavaṭṭacaturassakhuddakamahantavasena pana vavatthapetabbaṃ. vuttanayā eva. Tassa tassa aṭṭhino pariyantavasena vavatthapetvā yadevettha pākaṭaṃ hutvā upaṭṭhāti, taṃ gahetvā appanā pāpuṇitabbā. Tassa tassa aṭṭhino ninnaṭṭhānathalaṭṭhānavasena pana ca ca vavatthapetabbaṃ. Padesavasenāpi ahaṃ ninne ṭhito, aṭṭhi thale, ahaṃ thale, aṭṭhi ninnetipi vavatthapetabbaṃ. Dvinnaṃ pana aṭṭhikānaṃ ghaṭitaghaṭitaṭṭhānavasena vavatthapetabbaṃ. Aṭṭhikānaṃyeva antaravasena vavatthapetabbaṃ. Sabbattheva pana ñāṇaṃ cāretvā imasmiṃ ṭhāne idamaṭṭhīti vavatthapetabbaṃ. Evampi nimitte anupaṭṭhahante nalāṭaṭṭhimhi cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ.
120正如此处一样,这种以十一种方式取相的方法,也应该在此前的虫聚等不净中,根据它们各自适用的情况来辨察。而且,这个业处对于整副骨锁,乃至对于一块骨,都能成就。因此,在这些骨中的任何一处,以十一种方式取相后,应该作意:“骨的厌恶,骨的厌恶”。在这里,注疏说取相与似相相同,那是就一块骨而言才适合。然而就骨锁而言,在取相中能辨明孔隙,在似相中则显现圆满,这样才适合。即使对于一块骨,取相也现起可厌、怖畏的样子;而似相由于导向近行定,能生起喜悦。
Yathā cettha, evaṃ idaṃ ekādasavidhena nimittaggahaṇaṃ ito purimesu puḷavakādīsupi yujjamānavasena sallakkhetabbaṃ. Idañca pana kammaṭṭhānaṃ sakalāyapi aṭṭhikasaṅkhalikāya ekasmimpi aṭṭhike sampajjati. Tasmā tesu yatthakatthaci ekādasavidhena nimittaṃ uggahetvā ‘‘aṭṭhikapaṭikkūlaṃ aṭṭhikapaṭikkūla’’nti manasikāro pavattetabbo. Idha uggahanimittampi paṭibhāganimittampi ekasadisameva hotīti vuttaṃ, taṃ ekasmiṃ aṭṭhike yuttaṃ. Aṭṭhikasaṅkhalikāya pana uggahanimitte paññāyamāne vivaratā. Paṭibhāganimitte paripuṇṇabhāvo yujjati. Ekaṭṭhikepi ca uggahanimittena bībhacchena bhayānakena bhavitabbaṃ. Paṭibhāganimittena pītisomanassajanakena, upacārāvahattā.
因为在这个场合,注疏中所说的,是开了门路而说的。也就是说,那里说:“在四梵住和十不净中没有似相。在四梵住中,界限的混合就是相;在十不净中,把它作成无分别后,厌恶性就是相。”这样说了之后,又紧接着说:“这里有两种相:取相和似相。取相现起丑陋、可厌、怖畏”等等。因此,我们经过思择后所说的,在这里是适合的。
Imasmiṃ hi okāse yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ dvāraṃ datvāva vuttaṃ. Tathā hi tattha ‘‘catūsu brahmavihāresu dasasu ca asubhesu paṭibhāganimittaṃ natthi. Brahmavihāresu hi sīmasambhedoyeva nimittaṃ. Dasasu ca asubhesu nibbikappaṃ katvā paṭikkūlabhāveyeva diṭṭhe nimittaṃ nāma hotī’’ti vatvāpi puna anantarameva ‘‘duvidhaṃ idha nimittaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittaṃ. Uggahanimittaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ bhayānakaṃ hutvā upaṭṭhātī’’tiādi vuttaṃ. Tasmā yaṃ vicāretvā avocumha, idamevettha yuttaṃ.
再举个例子:摩诃帝须长老只是看见了一颗牙齿骨,整个女性的身体在他眼中就呈现为一堆骨头的聚合。这类情况,就是这里所说的例证。
Apica mahātissattherassa dantaṭṭhikamattāvalokanena sakalitthisarīrassa aṭṭhisaṅghātabhāvena upaṭṭhānādīni cettha nidassanānīti.
如是,此不净法,具足清净德者、十力者所说,千眼者所赞叹;
十力者所说,一一皆为禅那之因。
如此,既了知彼等不净及其修习之法,
于此十不净中,更应了知此杂论。
Iti asubhāni subhaguṇo, dasasatalocanena thutakitti; Yāni avoca dasabalo, ekekajjhānahetunīti. Evaṃ tāni ca tesañca, bhāvanānayamimaṃ viditvāna; Tesveva ayaṃ bhiyyo, pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.
121在这十种不净中,无论你证得的是哪一种禅那,因为贪欲已经被很好地镇伏了,所以你的行为会像一个离贪的人一样,没有贪求。即便如此,你应该知道,这里所说的不净之所以分成这么多种,是根据身体本身所达到的状态,以及根据贪行者的不同类别来划分的。因为尸体在达到令人厌恶的状态时,有的达到膨胀相的自性,有的达到青瘀相或其他任何一种自性。就这样,修行者能得到哪种厌恶相,就在“膨胀相的厌恶”“青瘀相的厌恶”等这些相上去取相。因此你应该明白,这十种不净的区分,是根据身体本身所达到的状态来划分的。
Etesu hi yattha katthaci adhigatajjhāno suvikkhambhitarāgattā vītarāgo viya nilloluppacāro hoti. Evaṃ santepi yvāyaṃ asubhappabhedo vutto, so sarīrasabhāvappattivasena ca rāgacaritabhedavasena cāti veditabbo. Chavasarīraṃ hi paṭikkūlabhāvaṃ āpajjamānaṃ uddhumātakasabhāvappattaṃ vā siyā, vinīlakādīnaṃ vā aññatarasabhāvappattaṃ. Iti yādisaṃ yādisaṃ sakkā hoti laddhuṃ, tādise tādise uddhumātakapaṭikkūlaṃ vinīlakapaṭikkūlanti evaṃ nimittaṃ gaṇhitabbamevāti sarīrasabhāvappattivasena dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo.
具体来说,这些不净相各自适合不同的人:膨胀相,因为它显示了身体形状的破坏,所以适合那些贪著身体形状的人。青瘀相,因为它显示了皮肤色泽的破坏,所以适合那些贪著身体肤色的人。脓烂相,因为它显示了与身体疮口相关的恶臭状态,所以适合那些贪著由花香等引发的体香的人。断坏相,因为它显示了身体内部的裂缝,所以适合那些贪著身体坚实感的人。食残相,因为它显示了肌肉丰满部位的消亡,所以适合那些贪著乳房等身体部位肌肉的人。散乱相,因为它显示了肢体的分散零落,所以适合那些贪著肢体姿态优美的人。斩斫离散相,因为它显示了身体聚合状态的破坏和变异,所以适合那些贪著身体完整感的人。血涂相,因为它显示了血污涂抹的厌恶状态,所以适合那些贪著装饰美丽的人。虫聚相,因为它显示了身体被各种虫类共同占有的性质,所以适合那些把身体执著为“我所有”的人。骨相,因为它显示了身体骨骼的令人厌恶,所以适合那些贪著牙齿长得好看的人。就这样,你应该知道,根据贪行者的不同类别,不净的区分也被说成十种。
Visesato cettha uddhumātakaṃ sarīrasaṇṭhānavipattippakāsanato saṇṭhānarāgino sappāyaṃ. Vinīlakaṃ chavirāgavipattippakāsanato sarīravaṇṇarāgino sappāyaṃ. Vipubbakaṃ kāyavaṇapaṭibaddhassa duggandhabhāvassa pakāsanato mālāgandhādivasena samuṭṭhāpitasarīragandharāgino sappāyaṃ. Vicchiddakaṃ antosusirabhāvappakāsanato sarīre ghanabhāvarāgino sappāyaṃ. Vikkhāyitakaṃ maṃsupacayasampattivināsappakāsanato thanādīsu sarīrappadesesu maṃsupacayarāgino sappāyaṃ. Vikkhittakaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ vikkhepappakāsanato aṅgapaccaṅgalīlārāgino sappāyaṃ. Hatavikkhittakaṃ sarīrasaṅghātabhedavikārappakāsanato sarīrasaṅghātasampattirāgino sappāyaṃ. Lohitakaṃ lohitamakkhitapaṭikkūlabhāvappakāsanato alaṅkārajanitasobharāgino sappāyaṃ. Puḷavakaṃ kāyassa anekakimikulasādhāraṇabhāvappakāsanato kāye mamattarāgino sappāyaṃ. Aṭṭhikaṃ sarīraṭṭhīnaṃ paṭikkūlabhāvappakāsanato dantasampattirāgino sappāyanti evaṃ rāgacaritabhedavasenāpi dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo.
然而,在这十种不净的修行中,情况是这样的:好比在一条水流湍急、不平静的河里,船只有靠桨的力量才能停住,没有桨就停不住。同样地,由于所缘(指不净相)的力量很弱,心只有靠“寻”(将心投向所缘)的力量才能达到一境性而安住,没有“寻”就安住不了。因此,在这里只能获得初禅,不能得到第二禅等更高的禅那。
Yasmā pana dasavidhepi etasmiṃ asubhe seyyathāpi nāma aparisaṇṭhitajalāya sīghasotāya nadiyā arittabaleneva nāvā tiṭṭhati, vinā arittena na sakkā ṭhapetuṃ, evameva dubbalattā ārammaṇassa vitakkabaleneva cittaṃ ekaggaṃ hutvā tiṭṭhati, vinā vitakkena na sakkā ṭhapetuṃ, tasmā paṭhamajjhānamevettha hoti, na dutiyādīni.
虽然这个所缘是令人厌恶的,但在修行中,由于修行者看到了“我确实能依靠这条道路,从老和死中解脱出来”这样的利益,也由于他舍断了各种盖(障碍)所带来的热恼,喜和喜悦还是会生起。这就像一个拾花的人,在粪堆旁边看到“这下我能得到很多工钱了”的利益时,心里会生起欢喜;又像一个被重病折磨的病人,在呕吐和腹泻的时候,因为知道这是排毒的好转迹象,也会感到一些轻松和喜悦。
Paṭikkūlepi ca etasmiṃ ārammaṇe ‘‘addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmī’’ti evamānisaṃsadassāvitāya ceva nīvaraṇasantāpappahānena ca pītisomanassaṃ uppajjati, ‘‘bahuṃ dāni vetanaṃ labhissāmī’’ti ānisaṃsadassāvino pupphachaḍḍakassa gūtharāsimhi viya, ussannabyādhidukkhassa rogino vamanavirecanappavattiyaṃ viya ca.
122这十种不净,从“相”的角度来说,其实只是一种。因为这十种情况的共同特征,就是那种不净、恶臭、鄙恶、违逆的状态。这个相不只是在死尸上会现起,在活人的身体上也会现起。就像住在支提山、见到牙骨的大帝须长老,以及僧护长老的侍者沙弥见到坐在象背上的国王时那样。因为活着的身体,也和死尸一样是不净的。只不过在这里,不净相被外在的装饰覆盖了,所以不明显。然而,这个身体本来就是三百多块骨头的聚合,由一百八十个关节连结,用九百条筋束缚,涂上九百片肉,裹上湿皮,再覆盖上表皮,全身布满孔洞,像一口盛满油脂的锅一样不停地渗漏,是虫类聚居的地方,是各种疾病的处所、一切苦法的基础,就像一个破裂的旧疮。它从九个疮口不断地流出不净:从两眼流出眼垢,从两耳孔流出耳垢,从两鼻孔流出鼻涕,从口流出食物、胆汁、痰、血,从下门流出大小便,从九万九千个毛孔流出不净的汗液,青蝇等围绕着它。如果不用齿木清洁、不漱口、不涂头、不沐浴、不穿下衣、不披上衣等来照料,任其自然,头发就会粗乱地散披着,这样在村落间游走的话,那么即使是国王,与拾花者、旃陀罗等任何人,由于身体同样具有违逆性,也没有差别。就这样,在不净、恶臭、鄙恶、违逆性上,国王或旃陀罗的身体并没有差异。但在这里,人们用齿木、漱口等方法擦去齿垢等,用各种衣服遮盖羞处,用各种颜色的香膏涂抹,用花饰等来装饰,把它弄成可以被执取为“我、我的”的样子。因此,由于被这些外在的装饰所覆盖,人们不知道它如实存在的自性不净相,男人对女人、女人对男人就生起了贪染。但在究竟意义上,这里没有丝毫值得贪染的理由。就像这样,对于头发、体毛、指甲、牙齿、唾液、鼻涕、大小便等,即使是身体的一部分掉落在外面,众生也不愿意用手去触摸,会感到厌恶、羞耻、嫌恶。但对于身体上还留着的其余部分,虽然同样具有违逆性,众生却被无明的黑暗包围,由对自己的贪爱而执取它为“可爱、可意、常、乐、我”。他们这样执取,就像一只老豺狼,在森林中看到开花的紫矿树,被“这是肉块”的颠倒想欺骗了一样。
Dasavidhampi cetaṃ asubhaṃ lakkhaṇato ekameva hoti. Dasavidhassāpi hetassa asuciduggandhajegucchapaṭikkūlabhāvo eva lakkhaṇaṃ. Tadetaṃ iminā lakkhaṇena na kevalaṃ matasarīre, dantaṭṭhikadassāvino pana cetiyapabbatavāsino mahātissattherassa viya, hatthikkhandhagataṃ rājānaṃ olokentassa saṅgharakkhitattherūpaṭṭhākasāmaṇerassa viya ca jīvamānakasarīrepi upaṭṭhāti. Yatheva hi matasarīraṃ, evaṃ jīvamānakampi asubhameva. Asubhalakkhaṇaṃ panettha āgantukena alaṅkārena paṭicchannattā na paññāyati. Pakatiyā pana idaṃ sarīraṃ nāma atirekatisataaṭṭhikasamussayaṃ asītisatasandhisaṅghaṭitaṃ navanhārusatanibandhanaṃ navamaṃsapesisatānulittaṃ allacammapariyonaddhaṃ chaviyā paṭicchannaṃ chiddāvachiddaṃ medakathālikā viya niccuggharitapaggharitaṃ kimisaṅghanisevitaṃ rogānaṃ āyatanaṃ dukkhadhammānaṃ vatthu paribhinnapurāṇagaṇḍo viya navahi vaṇamukhehi satatavissandanaṃ. Yassa ubhohi akkhīhi akkhigūthako paggharati, kaṇṇabilehi kaṇṇagūthako, nāsāpuṭehi siṅghāṇikā, mukhato āhārapittasemharudhirāni, adhodvārehi uccārapassāvā, navanavutiyā lomakūpasahassehi asucisedayūso paggharati. Nīlamakkhikādayo samparivārenti. Yaṃ dantakaṭṭhamukhadhovanasīsamakkhananahānanivāsanapārupanādīhi appaṭijaggitvā yathājātova pharusavippakiṇṇakeso hutvā gāmena gāmaṃ vicaranto rājāpi pupphachaḍḍakacaṇḍālādīsu aññataropi samasarīrapaṭikkūlatāya nibbiseso hoti, evaṃ asuciduggandhajegucchapaṭikkūlatāya rañño vā caṇḍālassa vā sarīre vemattaṃ nāma natthi. Dantakaṭṭhamukhadhovanādīhi panettha dantamalādīni pamajjitvā nānāvatthehi hirikopīnaṃ paṭicchādetvā nānāvaṇṇena surabhivilepanena vilimpitvā pupphābharaṇādīhi alaṅkaritvā ‘‘ahaṃ mama’’nti gahetabbākārappattaṃ karonti. Tato iminā āgantukena alaṅkārena paṭicchannattā tadassa yāthāvasarasaṃ asubhalakkhaṇaṃ asañjānantā purisā itthīsu, itthiyo ca purisesu ratiṃ karonti. Paramatthato panettha rajjitabbakayuttaṭṭhānaṃ nāma aṇumattampi natthi. Tathā hi kesalomanakhadantakheḷasiṅghāṇikauccārapassāvādīsu ekakoṭṭhāsampi sarīrato bahi patitaṃ sattā hatthena chupitumpi na icchanti, aṭṭīyanti harāyanti jigucchanti. Yaṃ yaṃ panettha avasesaṃ hoti, taṃ taṃ evaṃ paṭikkūlampi samānaṃ avijjandhakārapariyonaddhā attasineharāgarattā ‘‘iṭṭhaṃ kantaṃ niccaṃ sukhaṃ attā’’ti gaṇhanti. Te evaṃ gaṇhantā aṭaviyaṃ kiṃsukarukkhaṃ disvā rukkhato apatitapupphaṃ ‘‘ayaṃ maṃsapesī’’ti vihaññamānena jarasiṅgālena samānataṃ āpajjanti. Tasmā –
如同豺狼在森林中,看见开花的紫矿树;
‘我得到肉树了’,如此想着而急速前往。
极其贪婪地咬着落花,
却执取说:‘这地上的不是肉,那树上的才是。’
智者了知落下部分即是不净,
既不如此执取,也应同样视身上残留部分为不净。
所以智者,应见活人或死人;
腐臭之身的自性,远离清净之相。
Yathāpi pupphitaṃ disvā, siṅgālo kiṃsukaṃ vane; Maṃsarukkho mayā laddho, iti gantvāna vegasā. Patitaṃ patitaṃ pupphaṃ, ḍaṃsitvā atilolupo; Nayidaṃ maṃsaṃ aduṃ maṃsaṃ, yaṃ rukkhasminti gaṇhati. Koṭṭhāsaṃ patitaṃyeva, asubhanti tathā budho; Aggahetvāna gaṇheyya, sarīraṭṭhampi naṃ tathā. Imañhi subhato kāyaṃ, gahetvā tattha mucchitā; Bālā karontā pāpāni, dukkhā na parimuccare. Tasmā passeyya medhāvī, jīvato vā matassa vā; Sabhāvaṃ pūtikāyassa, subhabhāvena vajjitaṃ.
即是这样说:
Vuttañhetaṃ –
此身臭秽不净,如尸体,如粪秽堆;
具眼者所呵责,此身却为愚人喜;
湿皮所覆盖,九门大疮;
周身流溢,不净而腐臭。
若将此身内部,翻出外面来,
必当拿起棍棒,赶走乌鸦与犬。
Duggandho asuci kāyo, kuṇapo ukkarūpamo; Nindito cakkhubhūtehi, kāyo bālābhinandito. Allacammapaṭicchanno, navadvāro mahāvaṇo; Samantato paggharati, asuci pūtigandhiyo. Sace imassa kāyassa, anto bāhirako siyā; Daṇḍaṃ nūna gahetvāna, kāke soṇe nivārayeti.
因此,有能力的比丘,无论是活着的身,
Tasmā dabbajātikena bhikkhunā jīvamānasarīraṃ vā hotu
或者,如果是一具死尸,不管在什么地方显现出不净相,就应该立刻在那个地方取相,让这个业处达到安止定。
Matasarīraṃ vā yattha yattha asubhākāro paññāyati, tattha tattheva nimittaṃ gahetvā kammaṭṭhānaṃ appanaṃ pāpetabbanti.
如是为令善士们生起欢悦(pāmojja)而造的《清净道论》(Visuddhimagga)中,
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge