第三 说明受取业处
3. Kammaṭṭhānaggahaṇaniddeso
38现在,根据“安住在戒上的有慧人,应当修习心与慧”这句话,一个安住于戒的人——这戒是通过遵行头陀支而成就,并且以少欲等功德净化了的——应当修习以“心”为题所指示的定。然而,这定被说得非常简略,要了解它尚且不容易,更何况去修习呢?因此,为了详细说明定的修习方法,便提出了以下这些问题。
Idāni yasmā evaṃ dhutaṅgapariharaṇasampāditehi appicchatādīhi guṇehi pariyodāte imasmiṃ sīle patiṭṭhitena ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti vacanato cittasīsena niddiṭṭho samādhi bhāvetabbo. So ca atisaṅkhepadesitattā viññātumpi tāva na sukaro, pageva bhāvetuṃ, tasmā tassa vitthārañca bhāvanānayañca dassetuṃ idaṃ pañhākammaṃ hoti.
什么是定?以什么含义称为定?定的相、味、现起、足处是什么?定有几种?定的杂染是什么?什么是清净?应当如何修习?修习定有什么功德?
Ko samādhi? Kenaṭṭhena samādhi? Kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni? Katividho samādhi? Ko cassa saṃkileso? Kiṃ vodānaṃ? Kathaṃ bhāvetabbo? Samādhibhāvanāya ko ānisaṃsoti?
以下是解答。定是多种多样、品类繁多的。如果一开始就详细解释这一切,不但不能阐明这里所要表达的核心义理,反而会导致更多的混乱。因此,我们只针对这里所要表达的核心来说:善心一境性就是定。
Tatridaṃ vissajjanaṃ. ti samādhi bahuvidho nānappakārako. Taṃ sabbaṃ vibhāvayituṃ ārabbhamānaṃ vissajjanaṃ adhippetañceva atthaṃ na sādheyya, uttari ca vikkhepāya saṃvatteyya, tasmā idhādhippetameva sandhāya vadāma, kusalacittekaggatā samādhi.
以“等持”这个含义称为定。什么是这里所说的等持呢?就是对于同一个所缘,心与心所平等地、正确地被安置与安立。因此,由于那法的威力,心与心所对于同一个所缘,平等地、正确地不散乱、不杂乱而安住,这就应当知道是等持。
ti samādhānaṭṭhena samādhi. Kimidaṃ samādhānaṃ nāma? Ekārammaṇe cittacetasikānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ, ṭhapananti vuttaṃ hoti. Tasmā yassa dhammassānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā samaṃ sammā ca avikkhipamānā avippakiṇṇā ca hutvā tiṭṭhanti, idaṃ samādhānanti veditabbaṃ.
在这里,不散乱是定的相,消灭散乱是味(作用),不动摇是现起(表现)。然而,根据“乐者心定”这句话,应知乐是定的足处(近因)。
ti ettha pana avikkhepalakkhaṇo samādhi, vikkhepaviddhaṃsanaraso, avikampanapaccupaṭṭhāno. ‘‘Sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti vacanato pana sukhamassa padaṭṭhānaṃ.
39以不散乱的特相来说,首先是一种。以近行、安止来分,是二种;同样地,以世间、出世间来分,以有喜、无喜来分,以乐俱、舍俱来分,也是二种。以劣、中、胜来分,是三种;同样地,以有寻有伺等来分,以喜俱等来分,以小、广大、无量为三种。以难行道迟通达等来分,是四种;同样地,以小与小所缘等来分,以四禅支来分,以退分等来分,以欲界等来分,以增上等来分,也是四种。依五法中所说的五禅支来分,是五种。
ti avikkhepalakkhaṇena tāva ekavidho. Upacāraappanāvasena duvidho, tathā lokiyalokuttaravasena sappītikanippītikavasena sukhasahagataupekkhāsahagatavasena ca. Tividho hīnamajjhimapaṇītavasena , tathā savitakkasavicārādivasena pītisahagatādivasena parittamahaggatappamāṇavasena ca. Catubbidho dukkhāpaṭipadādandhābhiññādivasena, tathā parittaparittārammaṇādivasena catujhānaṅgavasena hānabhāgiyādivasena kāmāvacarādivasena adhipativasena ca. Pañcavidho pañcakanaye pañcajhānaṅgavasenāti.
定的一法、二法之解释
Samādhiekakadukavaṇṇanā
这里,第一种二分法的意思很容易明白。依靠六随念处、死随念、寂静随念、食厌逆想以及四界差别所获得的心一境性,还有安止定之前那个阶段的一境性,这些都叫做“近行定”。而根据“初禅的遍作,以无间缘作为初禅的缘”这样的说法,紧接在遍作之后生起的一境性,就是“安止定”。这样,依照近行定和安止定,就有了两种定。
Tattha uttānatthoyeva. channaṃ anussatiṭṭhānānaṃ maraṇassatiyā upasamānussatiyā āhāre paṭikūlasaññāya catudhātuvavatthānassāti imesaṃ vasena laddhacittekaggatā, yā ca appanāsamādhīnaṃ pubbabhāge ekaggatā, ayaṃ . ‘‘Paṭhamassa jhānassa parikammaṃ paṭhamassa jhānassa anantarapaccayena paccayo’’ti ādivacanato pana yā parikammānantarā ekaggatā, ayaṃ ti evaṃ upacārappanāvasena duvidho.
在第二种二分法里:三界内的善心一境性,是“世间定”。与圣道相应的一境性,是“出世间定”。这样,依照世间定和出世间定,就有了两种。
Dutiyaduke tīsu bhūmīsu kusalacittekaggatā lokiyo samādhi. Ariyamaggasampayuttā ekaggatā lokuttaro samādhīti evaṃ lokiyalokuttaravasena duvidho.
在第三种二分法里:在四分法中的前两种禅那,以及五分法中的前三种禅那里,一境性是有喜的定。在其余两种禅那里,一境性是无喜的定。而近行定则可能是有喜的,也可能是无喜的。这样,依照有喜和无喜,就有了两种定。
Tatiyaduke catukkanaye dvīsu pañcakanaye tīsu jhānesu ekaggatā sappītiko samādhi. Avasesesu dvīsu jhānesu ekaggatā nippītiko samādhi. Upacārasamādhi pana siyā sappītiko, siyā nippītikoti evaṃ sappītikanippītikavasena duvidho.
在第四种二分法里:在四分法中的前三种禅那,以及五分法中的前四种禅那里,一境性是乐俱的定。在其余的禅那里,是舍俱的定。而近行定则可能是乐俱的,也可能是舍俱的。这样,依照乐俱和舍俱,就有了两种定。
Catutthaduke catukkanaye tīsu pañcakanaye catūsu jhānesu ekaggatā sukhasahagato samādhi. Avasesasmiṃ upekkhāsahagato samādhi. Upacārasamādhi pana siyā sukhasahagato, siyā upekkhāsahagatoti evaṃ sukhasahagataupekkhāsahagatavasena duvidho.
定三法的解释
Samādhitikavaṇṇanā
在第一种三分法里,刚刚获得的定是下等,还没有达到极善修习的定是中等,已经极善修习并且达到自在的定是殊胜。这样,依照下等、中等、殊胜,就有了三种定。
paṭhamattike paṭiladdhamatto hīno, nātisubhāvito majjhimo, subhāvito vasippatto paṇītoti evaṃ hīnamajjhimapaṇītavasena tividho.
在第二种三分法里,初禅那的定连同近行定,是有寻有伺的。在五分法中,第二禅那的定是无寻唯伺的。这是因为有人在只见到寻的过患、还没有见到伺的过患时,只希望舍断寻而超越初禅那,他获得的定就是无寻唯伺的。这是就这种情况而说的。但在四分法的第二禅那等、五分法的第三禅那等这三种禅那里,一境性是无寻无伺的定。这样,依照有寻有伺、无寻唯伺、无寻无伺,就有了三种定。
Dutiyattike paṭhamajjhānasamādhi saddhiṃ upacārasamādhinā savitakkasavicāro. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto. Yo hi vitakkamatteyeva ādīnavaṃ disvā vicāre adisvā kevalaṃ vitakkappahānamattaṃ ākaṅkhamāno paṭhamajjhānaṃ atikkamati, so avitakkavicāramattaṃ samādhiṃ paṭilabhati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Catukkanaye pana dutiyādīsu pañcakanaye tatiyādīsu tīsu jhānesu ekaggatā avitakkāvicāro samādhīti evaṃ savitakkasavicārādivasena tividho.
在第三种三法里,对于四分法中的前两种禅那、五分法中的前三种禅那,一境性是与喜相伴的定。在同样的这些禅那中,对于四分法的第三禅那、五分法的第四禅那,一境性是与乐相伴的定。在最后的禅那中,是与舍相伴的定。而近行定,则可能是与喜乐相伴,也可能是与舍相伴。这样,根据与喜相伴等情况,定可分为三种。
Tatiyattike catukkanaye ādito dvīsu pañcakanaye ca tīsu jhānesu ekaggatā pītisahagato samādhi. Tesveva tatiye ca catutthe ca jhāne ekaggatā sukhasahagato samādhi. Avasāne upekkhāsahagato. Upacārasamādhi pana pītisukhasahagato vā hoti upekkhāsahagato vāti evaṃ pītisahagatādivasena tividho.
在第四种三法里:属于近行地的一境性是“小定”。色界善心和无色界善心中的一境性是“大定”。与圣道相应的一境性是“无量定”。这样,根据小、大、无量,定分为三种。
Catutthattike upacārabhūmiyaṃ ekaggatā paritto samādhi. Rūpāvacarārūpāvacarakusale ekaggatā mahaggato samādhi. Ariyamaggasampayuttā ekaggatā appamāṇo samādhīti evaṃ parittamahaggatappamāṇavasena tividho.
定四法的解释
Samādhicatukkavaṇṇanā
在四法中,第一种四法包括:苦行道迟通达的定、苦行道速通达的定、乐行道迟通达的定、乐行道速通达的定。
Catukkesu paṭhamacatukke atthi samādhi dukkhāpaṭipado dandhābhiñño, atthi dukkhāpaṭipado khippābhiñño, atthi sukhāpaṭipado dandhābhiñño, atthi sukhāpaṭipado khippābhiññoti.
其中,从最初作意开始,直到各个禅那的近行生起为止,这期间进行的修行,称为“定的修习”;而从近行开始,直到安止为止,这期间进行的修行,则称为“慧”。这种行道对某些人来说是苦的,因为有盖等敌对法的顽强抗拒,造成困扰;意思是说,它不容易修习。对另一些人来说,因为没有那些困难,所以是乐的。通达对某些人是迟的,也就是缓慢生起而不迅速;对另一些人是速的,也就是迅速生起而不缓慢。
Tattha paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva tassa tassa jhānassa upacāraṃ uppajjati, tāva pavattā samādhibhāvanā ti vuccati. Upacārato pana paṭṭhāya yāva appanā, tāva pavattā paññā ti vuccati. Sā panesā paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti, nīvaraṇādipaccanīkadhammasamudācāragahaṇatāya kicchā asukhāsevanāti attho. Ekaccassa tadabhāvena sukhā. Abhiññāpi ekaccassa dandhā hoti mandā asīghappavatti. Ekaccassa khippā amandā sīghappavatti.
在这里,我们将在下文详细说明适宜与不适宜、断除障碍等预备工作,以及安止善巧。在这些内容中,如果一个人修习不适宜的方法,那么他的行道就是苦的,而且通达迟缓;如果修习适宜的方法,那么他的行道就是乐的,而且通达迅速。然而,如果一个人在前阶段修习不适宜的方法,而在后阶段修习适宜的方法,或者在前阶段修习适宜的方法,而在后阶段修习不适宜的方法,那么应该知道他的情况是混合的。同样地,如果一个人没有完成断除障碍等预备工作就去修习,那么他的行道就是苦的;反之则是乐的。如果没有成就安止善巧,那么通达就迟缓;如果已经成就,那么通达就迅速。
Tattha yāni parato sappāyāsappāyāni ca palibodhupacchedādīni pubbakiccāni ca appanākosallāni ca vaṇṇayissāma, tesu yo asappāyasevī hoti, tassa dukkhā paṭipadā dandhā ca abhiññā hoti. Sappāyasevino sukhā paṭipadā khippā ca abhiññā. Yo pana pubbabhāge asappāyaṃ sevitvā aparabhāge sappāyasevī hoti, pubbabhāge vā sappāyaṃ sevitvā aparabhāge asappāyasevī, tassa vomissakatā veditabbā. Tathā palibodhupacchedādikaṃ pubbakiccaṃ asampādetvā bhāvanamanuyuttassa dukkhā paṭipadā hoti. Vipariyāyena sukhā. Appanākosallāni pana asampādentassa dandhā abhiññā hoti. Sampādentassa khippā.
再者,也应该根据渴爱与无明,以及根据是否曾经修习过止与观,来了解这些区别。因为被渴爱所征服的人,他的行道是苦的;没有被征服的人,他的行道是乐的。被无明所征服的人,通达迟缓;没有被征服的人,通达迅速。如果一个人未曾修习止,那么他的行道是苦的;如果曾经修习,那么行道是乐的。如果一个人未曾修习观,那么通达迟缓;如果曾经修习,那么通达迅速。也应该根据烦恼与根来了解这些区别。因为如果一个人烦恼强而根钝,那么他的行道是苦的,而且通达迟缓;但如果根利,通达就迅速。如果一个人烦恼弱而根钝,那么他的行道是乐的,但通达迟缓;但如果根利,通达就迅速。
Apica taṇhāavijjāvasena samathavipassanādhikāravasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo. Taṇhābhibhūtassa hi dukkhā paṭipadā hoti. Anabhibhūtassa sukhā. Avijjābhibhūtassa ca dandhā abhiññā hoti. Anabhibhūtassa khippā. Yo ca samathe akatādhikāro, tassa dukkhā paṭipadā hoti. Katādhikārassa sukhā. Yo pana vipassanāya akatādhikāro hoti, tassa dandhā abhiññā hoti, katādhikārassa khippā. Kilesindriyavasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo. Tibbakilesassa hi mudindriyassa dukkhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññā. Mandakilesassa ca mudindriyassa sukhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā. Tikkhindriyassa pana khippā abhiññāti.
这样,在这些修行方式和通达方式中,如果一个人通过苦行道和迟通达而证得定,那么他的定就叫做“苦行道迟通达”。这个道理在其他三种组合中也是一样的。因此,根据苦行道迟通达等的不同组合,定被分为四种。
Iti imāsu paṭipadāabhiññāsu yo puggalo dukkhāya paṭipadāya dandhāya ca abhiññāya samādhiṃ pāpuṇāti, tassa so samādhi dukkhāpaṭipado dandhābhiññoti vuccati. Esa nayo sesattayepīti evaṃ dukkhāpaṭipadādandhābhiññādivasena catubbidho.
在第二个四法分类中:有一种定是小的、小所缘的;有一种定是小的、无量所缘的;有一种定是无量的、小所缘的;有一种定是无量的、无量所缘的。在这里,凡是还不熟练、不能成为更高禅那之缘的定,就是“小”。如果这种定是依未扩展的所缘而生起的,就是“小所缘”。凡是已经熟练、善加修习、能成为更高禅那之缘的定,就是“无量”。如果这种定是依已扩展的所缘而生起的,就是“无量所缘”。至于它们如何混合搭配,应该依照前面所说的那些相状混合来理解。因此,根据小与小所缘等的不同,定被分为四种。
Dutiyacatukke atthi samādhi paritto parittārammaṇo, atthi paritto appamāṇārammaṇo, atthi appamāṇo parittārammaṇo, atthi appamāṇo appamāṇārammaṇoti. Tattha yo samādhi appaguṇo uparijhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, ayaṃ paritto. Yo pana avaḍḍhite ārammaṇe pavatto, ayaṃ parittārammaṇo. Yo paguṇo subhāvito, uparijhānassa paccayo bhavituṃ sakkoti, ayaṃ appamāṇo. Yo ca vaḍḍhite ārammaṇe pavatto, ayaṃ appamāṇārammaṇo. Vuttalakkhaṇavomissatāya pana vomissakanayo veditabbo. Evaṃ parittaparittārammaṇādivasena catubbidho.
在第三个四法分类中:由于镇伏了诸盖,依寻、伺、喜、乐、定而有五支的第一禅那;此后寻和伺寂止下来,有三支的第二禅那;此后离开了喜,有二支的第三禅那;此后断除了乐,依与舍受俱的定而有二支的第四禅那。如此,作为这四禅那之支分的,有四种定。因此,根据四禅支的不同,定被分为四种。
Tatiyacatukke vikkhambhitanīvaraṇānaṃ vitakkavicārapītisukhasamādhīnaṃ vasena pañcaṅgikaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tato vūpasantavitakkavicāraṃ tivaṅgikaṃ dutiyaṃ, tato virattapītikaṃ duvaṅgikaṃ tatiyaṃ, tato pahīnasukhaṃ upekkhāvedanāsahitassa samādhino vasena duvaṅgikaṃ catutthaṃ. Iti imesaṃ catunnaṃ jhānānaṃ aṅgabhūtā cattāro samādhī honti. Evaṃ catujhānaṅgavasena catubbidho.
在第四个四法分类中:有一种定是退分的,有一种定是住分的,有一种定是胜进分的,有一种定是抉择分的。在这里,由于相反之法的现起,应当知道它是退分性;由于随顺于彼之念的住立,应当知道它是住分性;由于更上殊胜的证得,应当知道它是胜进分性;由于与厌离俱、导向离贪的想与作意的现起,应当知道它是抉择分性。正如经中所说:“获得第一禅那的人,如果与欲俱的想与作意现起,那么他的慧就是退分。如果随顺于彼之念住立,那么他的慧就是住分。如果与无寻俱的想与作意现起,那么他的慧就是胜进分。如果与厌离俱、导向离贪的想与作意现起,那么他的慧就是抉择分。”而与那种慧相应的定也有四种。因此,根据退分等的不同,定被分为四种。
Catutthacatukke atthi samādhi hānabhāgiyo, atthi ṭhitibhāgiyo, atthi visesabhāgiyo, atthi nibbedhabhāgiyo. Tattha paccanīkasamudācāravasena hānabhāgiyatā, tadanudhammatāya satiyā saṇṭhānavasena ṭhitibhāgiyatā, uparivisesādhigamavasena visesabhāgiyatā, nibbidāsahagatasaññāmanasikārasamudācāravasena nibbedhabhāgiyatā ca veditabbā. Yathāha, ‘‘paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasañhitā nibbedhabhāginī paññā’’ti (vibha. 799). Tāya pana paññāya sampayuttā samādhīpi cattāro hontīti. Evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidho.
在第五个四法分类中:欲界定、色界定、无色界定、不系属定,这样有四种定。在这里,一切近行一境性都是欲界定。同样地,色界等善心一境性是其余三种定。因此,根据欲界等的不同,定被分为四种。
Pañcamacatukke kāmāvacaro samādhi, rūpāvacaro samādhi, arūpāvacaro samādhi, apariyāpanno samādhīti evaṃ cattāro samādhī. Tattha sabbāpi upacārekaggatā kāmāvacaro samādhi. Tathā rūpāvacarādikusalacittekaggatā itare tayoti evaṃ kāmāvacarādivasena catubbidho.
在第六个四法分类中:“比丘如果以欲为增上而证得定,证得心一境性,这就称为欲定。比丘如果以精进为增上而证得定,证得心一境性,这就称为精进定。比丘如果以心为增上而证得定,证得心一境性,这就称为心定。比丘如果以审察为增上而证得定,证得心一境性,这就称为审察定。”因此,根据增上的不同,定被分为四种。
Chaṭṭhacatukke ‘‘chandaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati chandasamādhi…pe… vīriyaṃ ce bhikkhu…pe… cittaṃ ce bhikkhu…pe… vīmaṃsaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ , ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhī’’ti (vibha. 432; saṃ. ni. 3.825) evaṃ adhipativasena catubbidho.
在四分法里提到的第二禅,其实可以分成两种:一种是只超越了寻而成就的第二禅,另一种是同时超越了寻和伺而成就的第三禅。所以,我们应该知道,禅那总共有五种。与这些禅那支分相应的定,也有五种。这样,我们就明白,依据五种禅支,定也可以分为五种。
yaṃ catukkabhede vuttaṃ dutiyaṃ jhānaṃ, taṃ vitakkamattātikkamena dutiyaṃ, vitakkavicārātikkamena tatiyanti evaṃ dvidhā bhinditvā pañca jhānāni veditabbāni. Tesaṃ aṅgabhūtā ca pañca samādhīti evaṃ pañcajhānaṅgavasena pañcavidhatā veditabbā.
40关于这一点,《分别论》里已经给出了解答。论中说:“染污法是退分法,清净法是胜进分法。”意思是,对于一个已经证得初禅的人,如果与欲望相关的想和作意在他心中生起,这就是导致退步的智慧,依此类推,可以了解什么是退分法。相反,如果与无寻相关的想和作意生起,这就是导致进步的智慧,依此类推,可以了解什么是胜进分法。
nti ettha pana vissajjanaṃ vibhaṅge vuttameva. Vuttañhi tattha ‘‘saṃkilesanti hānabhāgiyo dhammo. Vodānanti visesabhāgiyo dhammo’’ti (vibha. 828). Tattha ‘‘paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā’’ti (vibha. 799) iminā nayena hānabhāgiyadhammo veditabbo. ‘‘Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā’’ti (vibha. 799) iminā nayena visesabhāgiyadhammo veditabbo.
十种障碍的解释
Dasapalibodhavaṇṇanā
41不过,在这里,我们首先要说明一点:之前提到的各种分类中,比如把定分为世间定和出世间定两种,其中与圣道相应的出世间定,它的修习方法其实已经包含在慧的修习方法里了。因为当你在修习慧的时候,这种定自然也会被修习。所以,关于出世间定,我们就不再单独说明“应该如何修习”了。
ti ettha pana yo tāva ayaṃ lokiyalokuttaravasena duvidhotiādīsu ariyamaggasampayutto samādhi vutto, tassa bhāvanānayo paññābhāvanānayeneva saṅgahito. Paññāya hi bhāvitāya so bhāvito hoti. Tasmā taṃ sandhāya evaṃ bhāvetabboti na kiñci visuṃ vadāma.
这里要详细说明的,是世间定的修习方法。想要修习世间定的人,必须先按照前面讲过的方法,清净自己的戒律,安住在极为清净的戒行中。然后,他应该检查自己有没有十种障碍中的任何一种,如果有,就要先把它断除。接着,去亲近一位能传授业处的善知识,在四十种业处中,选择一种适合自己性格倾向的业处。之后,要避开那些不利于修定的精舍,住在一个有利的精舍里。最后,还要断除各种微细的障碍,并且对于修习的指示,不能有任何遗漏。以上是简要的说明。
Yo panāyaṃ lokiyo, so vuttanayena sīlāni visodhetvā suparisuddhe sīle patiṭṭhitena yvāssa dasasu palibodhesu palibodho atthi, taṃ upacchinditvā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānukūlaṃ cattālīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena bhāvetabboti ayamettha saṅkhepo.
首先,我们来解释“断除他在十种障碍中所有的障碍”这句话。
所谓“十种障碍”,指的是住所、家族、利养、僧众、建筑、旅行、亲属、疾病、读书和神通这十种。这些障碍中,住所、家族、利养、僧众和建筑这五种,在戒律的解说部分已经详细讲过了,所以这里不再重复。
关于“旅行”障碍,是指一个人如果必须去某个地方办事,那么住在适合修行的地方时,就应该放弃旅行。如果他在那里住着,不离开,他的禅修就不会中断。
“亲属”障碍,是指在寺院里,如果亲属包括师父、徒弟、师兄弟、师叔伯等,他们生病了,照顾他们就成了一种障碍。所以应该这样处理:如果这些亲属能照顾自己,就应该让他们自己照顾,或者找人代为照顾,然后继续修行。如果找不到人照顾,就应该亲自照顾,但不能因此中断修行。
同样,如果自己的父母生病了,也应该照顾。如果父母生病时,自己不去照顾,反而只顾修行,这并不合适。但即使照顾父母,也不能中断修行。
如果父母患的是传染病,应该由家人照顾,自己则应该为他们做些能做的事,然后离开去修行。
“疾病”障碍,是指任何疾病都会成为障碍,所以应该用药物治疗。如果服药一两天还不见好转,就应该反思:“我出家修行,不是为了伺候这个身体!”然后继续修行。
“读书”障碍,是指背诵经文等。这对那些忙于读经的人来说是障碍,但对其他人来说不是。
“神通”障碍,是指凡夫的神通,它像随风摇摆的幼苗,又像刚出生的小牛,稍微一点疏忽就会失去。这对修观的人来说是障碍,但对其他人来说不是。
如果这些障碍中的某一种生起了,就应该先处理它。比如,当“住所”障碍生起时,就应该先处理住所的问题。
具体来说,如果住所里有很多杂物,就应该清理干净。如果床椅等物品上积了灰尘,就应该打扫干净。如果住所本身破旧不堪,就应该修缮。
关于“家族”障碍,如果家族中有人对自己有恩,或者需要帮助,就应该先处理。如果只是普通的家族关系,即使不去处理,也不会影响修行。
“利养”障碍,如果早上得到的供养太多,应该先分配给其他人,留下自己的一份。
“僧众”障碍,如果僧众中有人争吵,应该先劝解。如果劝解不了,可以找其他有威望的僧人来调解。如果还是不行,就应该离开那个地方,去其他地方修行。
“建筑”障碍,如果自己负责的建筑工作还没完成,应该先完成。如果材料不足,可以把自己的物品卖掉来补充。如果还是不够,可以找其他人帮忙。如果实在无法完成,就应该放弃,然后专心修行。
总之,这些障碍中,凡是生起的,都应该先处理,然后再专心修行。这就是“断除他在十种障碍中所有的障碍”的意思。
Ayaṃ pana vitthāro, yaṃ tāva vuttaṃ ‘‘yvāssa dasasu palibodhesu palibodho atthi, taṃ upacchinditvā’’ti, ettha –
住所、家族与利养,众及建造为第五;
行旅、亲戚、疾病、经典与神通,此等即为十种。
Āvāso ca kulaṃ lābho, gaṇo kammañca pañcamaṃ; Addhānaṃ ñāti ābādho, gantho iddhīti te dasāti. –
这些就是所谓的十种障碍。其中,“住所”这个事物本身就是“住所障碍”。同样地,“家族”等事物本身也就是“家族障碍”等。
Ime dasa palibodhā nāma. Tattha āvāsoyeva āvāsapalibodho. Esa nayo kulādīsu.
这里说的“住所”,可以指一间内室,也可以指一座僧寮,甚至整个僧园。但住所并不是对所有人都会构成障碍。只有那些热衷于修建等事务、或积存了大量物品、或因任何原因对住所有所牵挂、心被系缚的人,住所才会成为障碍。对其他人来说,住所不是障碍。
Tattha ti ekopi ovarako vuccati ekampi pariveṇaṃ sakalopi saṅghārāmo. Svāyaṃ na sabbasseva palibodho hoti. Yo panettha navakammādīsu ussukkaṃ vā āpajjati, bahubhaṇḍasannicayo vā hoti, yena kenaci vā kāraṇena apekkhavā paṭibaddhacitto, tasseva palibodho hoti, na itarassa.
这里有一个事例:据说有两位善男子从阿努罗陀普拉出发,一路来到大塔寺出家。其中一位精通两部纲要,满五年后举行了自恣,就前往一个叫东肯达罗奇的地方。另一位仍然留在那里。前往东肯达罗奇的那位,在那里住了很久,成为长老后,心想:‘这个地方适合隐居,我应该告诉同伴。’于是出发,一路来到大塔寺。与他同岁的长老见他进来,便上前迎接,接过他的钵和衣,履行了应尽的义务。客长老进入住处后想:‘现在我的同伴应该会送来酥油、糖浆或饮料,因为他在这个城里住了很久。’可是那一夜什么也没有得到。早晨他又想:‘现在他的侍者会送来粥和硬食。’仍然没见到,便想:‘大概没有人送来;等我们进城时,他们一定会给。’清晨两人一起进城,走过一条街,只得到一勺粥,便坐在食堂里喝了。客长老又想:‘也许没有个别施粥;但到了饭时,人们会给殊胜的食物。’可是到了饭时,他们仍然只吃托钵得来的食物。于是客长老问:‘尊者,这是怎么回事?你一直都这样生活吗?’‘是的,贤友。’‘尊者,东肯达罗奇很安乐,我们去那里吧。’长老从城的南门出来时,走上了通往陶匠村的路。客长老问:‘尊者,你为什么走这条路?’‘贤友,你不是称赞东肯达罗奇吗?’‘可是,尊者,你在久住的地方没有任何额外物品吗?’‘是的,贤友。床和椅子属于僧团,已经照常收好了;除此之外什么也没有。’‘可是,尊者,我把手杖、油筒和凉鞋袋都留在那里了。’‘贤友,你只住了一天,就已经积聚了这么多东西吗?’‘是的,尊者。’他内心欢喜,礼敬长老说:‘尊者,像您这样的人,到处都是阿兰若住处。大塔寺安置着四位佛陀的舍利;在铜殿有适宜闻法的地方;可以瞻礼大塔庙,也可以拜见长老;这里就如同佛陀在世之时。您应当住在这里。’第二天,他拿着钵和衣独自离去。对于这样的人,住处不是障碍。
Tatridaṃ vatthu – dve kira kulaputtā anurādhapurā nikkhamitvā anupubbena thūpārāme pabbajiṃsu. Tesu eko dve mātikā paguṇā katvā pañcavassiko hutvā pavāretvā pācinakhaṇḍarājiṃ nāma gato. Eko tattheva vasati. Pācinakhaṇḍarājigato tattha ciraṃ vasitvā thero hutvā cintesi ‘‘paṭisallānasāruppamidaṃ ṭhānaṃ, handa naṃ sahāyakassāpi ārocemī’’ti. Tato nikkhamitvā anupubbena thūpārāmaṃ pāvisi. Pavisantaṃyeva ca naṃ disvā samānavassikatthero paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā vattaṃ akāsi. Āgantukatthero senāsanaṃ pavisitvā cintesi ‘‘idāni me sahāyo sappiṃ vā phāṇitaṃ vā pānakaṃ vā pesessati. Ayañhi imasmiṃ nagare ciranivāsī’’ti. So rattiṃ aladdhā pāto cintesi ‘‘idāni upaṭṭhākehi gahitaṃ yāgukhajjakaṃ pesessatī’’ti. Tampi adisvā ‘‘pahiṇantā natthi, paviṭṭhassa maññe dassatī’’ti pātova tena saddhiṃ gāmaṃ pāvisi. Te dve ekaṃ vīthiṃ caritvā uḷuṅkamattaṃ yāguṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā piviṃsu. Tato āgantuko cintesi ‘‘nibaddhayāgu maññe natthi, bhattakāle idāni manussā paṇītaṃ bhattaṃ dassantī’’ti, tato bhattakālepi piṇḍāya caritvā laddhameva bhuñjitvā itaro āha – ‘‘kiṃ, bhante, sabbakālaṃ evaṃ yāpethā’’ti? Āmāvusoti. Bhante, pācinakhaṇḍarāji phāsukā, tattha gacchāmāti. Thero nagarato dakkhiṇadvārena nikkhamanto kumbhakāragāmamaggaṃ paṭipajji. Itaro āha – ‘‘kiṃ pana, bhante, imaṃ maggaṃ paṭipannatthā’’ti? Nanu tvamāvuso, pācinakhaṇḍarājiyā vaṇṇaṃ abhāsīti? Kiṃ pana, bhante, tumhākaṃ ettakaṃ kālaṃ vasitaṭṭhāne na koci atirekaparikkhāro atthīti? Āmāvuso mañcapīṭhaṃ saṅghikaṃ, taṃ paṭisāmitameva, aññaṃ kiñci natthīti. Mayhaṃ pana, bhante , kattaradaṇḍo telanāḷi upāhanatthavikā ca tatthevāti. Tayāvuso, ekadivasaṃ vasitvā ettakaṃ ṭhapitanti? Āma, bhante. So pasannacitto theraṃ vanditvā ‘‘tumhādisānaṃ, bhante, sabbattha araññavāsoyeva. Thūpārāmo catunnaṃ buddhānaṃ dhātunidhānaṭṭhānaṃ, lohapāsāde sappāyaṃ dhammassavanaṃ mahācetiyadassanaṃ theradassanañca labbhati, buddhakālo viya pavattati. Idheva tumhe vasathā’’ti dutiyadivase pattacīvaraṃ gahetvā sayameva agamāsīti. Īdisassa āvāso na palibodho hoti.
“家族”指的是亲戚家或侍者家。因为对某些人来说,即使是侍者家,如果以“于安乐者安乐”等方式交往而住,也会成为障碍。如果没有家族成员相伴,他连去邻近的精舍闻法都不去。但对某些人来说,即使是父母也不是障碍,比如住在科兰达精舍的长老的外甥——那位年轻比丘那样。
nti ñātikulaṃ vā upaṭṭhākakulaṃ vā. Ekaccassa hi upaṭṭhākakulampi ‘‘sukhitesu sukhito’’tiādinā (vibha. 888; saṃ. ni. 4.241) nayena saṃsaṭṭhassa viharato palibodho hoti, so kulamānusakehi vinā dhammassavanāya sāmantavihārampi na gacchati. Ekaccassa mātāpitaropi palibodhā na honti, koraṇḍakavihāravāsittherassa bhāgineyyadaharabhikkhuno viya.
据说,他为了学习教法而前往罗哈那。长老的姊妹,也就是那位近事女,也常常向长老询问他的消息。有一天,长老想:‘我去把那位年轻人带回来’,便朝罗哈那方向出发。那位年轻人也想:‘我在这里住了很久,现在去拜见亲教师,了解近事女的情况后再回来。’于是从罗哈那离开。两人在大河岸边相遇。他在一棵树下为长老履行了应尽之事。被问到‘你要去哪里?’时,他说明了自己的目的。长老说:‘你做得很好。近事女常常问起你,我也是因此而来。你可以去,我就在这里过雨安居。’便让他离去。他恰好在入雨安居那天到达那座精舍。分配给他的坐卧具,正是他父亲负责护持的那一处。
So kira uddesatthaṃ rohaṇaṃ agamāsi. Therabhaginīpi upāsikā sadā theraṃ tassa pavattiṃ pucchati. Thero ekadivasaṃ daharaṃ ānessāmīti rohaṇābhimukho pāyāsi. Daharopi ‘‘ciraṃ me idha vutthaṃ, upajjhāyaṃ dāni passitvā upāsikāya ca pavattiṃ ñatvā āgamissāmī’’ti rohaṇato nikkhami. Te ubhopi gaṅgātīre samāgacchiṃsu. So aññatarasmiṃ rukkhamūle therassa vattaṃ katvā ‘‘kuhiṃ yāsī’’ti pucchito tamatthaṃ ārocesi. Thero suṭṭhu te kataṃ, upāsikāpi sadā pucchati, ahampi etadatthameva āgato, gaccha tvaṃ, ahaṃ pana idheva imaṃ vassaṃ vasissāmīti taṃ uyyojesi. So vassūpanāyikadivaseyeva taṃ vihāraṃ patto. Senāsanampissa pitarā kāritameva pattaṃ.
第二天,那位父亲来到寺院,问道:“尊者,是谁住进了我们的住处?”听说是一位客比丘,还是个年轻人,他便上前行礼,说道:“尊者,住进我们住处入雨安居的人,是有义务要尽的。”
“什么义务呢,居士?”
“这三个月里,只在我们家接受食物供养;雨安居结束后离开时,也请告知一声。”
那位比丘默然应允。居士回到家后,对家人说:“我们住处来了一位客比丘尊者,大家应当恭敬供养。”他的妻子应声说“太好了”,便精心准备了上等的硬食和软食。
而那位年轻比丘,每到饭食时分,便前往亲戚家。始终没有人认出他来。
Athassa pitā dutiyadivase āgantvā ‘‘kassa, bhante, amhākaṃ senāsanaṃ patta’’nti pucchanto ‘‘āgantukassa daharassā’’ti sutvā taṃ upasaṅkamitvā vanditvā āha – ‘‘bhante, amhākaṃ senāsane vassaṃ upagatassa vattaṃ atthī’’ti. Kiṃ upāsakāti? Temāsaṃ amhākaṃyeva ghare bhikkhaṃ gahetvā pavāretvā gamanakāle āpucchitabbanti. So tuṇhibhāvena adhivāsesi. Upāsakopi gharaṃ gantvā ‘‘amhākaṃ āvāse eko āgantuko ayyo upagato sakkaccaṃ upaṭṭhātabbo’’ti āha. Upāsikā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādesi. Daharopi bhattakāle ñātigharaṃ agamāsi. Na naṃ koci sañjāni.
他在那里住了三个月,每天靠施主家供养的饭食过活。等到雨安居一结束,他就向施主告辞说:“我要走了。”亲戚们挽留他说:“尊者,明天再走吧。”第二天,他们在家供养他吃过饭后,给他装满了一竹筒油、一块糖,还有一块九肘长的布料,说:“尊者,请上路吧。”他接受了这些供养,做了随喜祝愿,然后就朝着罗哈那的方向出发了。
So temāsampi tattha piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā vassaṃvuttho ‘‘ahaṃ gacchāmī’’ti āpucchi. Athassa ñātakā ‘‘sve, bhante, gacchathā’’ti dutiyadivase ghareyeva bhojetvā telanāḷiṃ pūretvā ekaṃ guḷapiṇḍaṃ navahatthañca sāṭakaṃ datvā ‘‘gacchatha, bhante’’ti āhaṃsu. So anumodanaṃ katvā rohaṇābhimukho pāyāsi.
他的亲教师做完自恣之后,在回去的路上,又到了之前见过他的那个地方,见到了他。他在一棵树下为长老履行了各项义务。然后长老问他:‘面容极妙,你见到那位近事女了吗?’他回答:‘是的,尊者。’接着就把全部经过都报告了,用那油涂抹了长老的脚,用糖调了饮料,又把那件衣布供养给长老。他向长老礼敬后说:‘尊者,罗哈那确实适合我。’说完就离开了。长老也回到了精舍,第二天进入国兰达咖村。
Upajjhāyopissa pavāretvā paṭipathaṃ āgacchanto pubbe diṭṭhaṭṭhāneyeva taṃ addasa. So aññatarasmiṃ rukkhamūle therassa vattaṃ akāsi. Atha naṃ thero pucchi ‘‘kiṃ, bhaddamukha, diṭṭhā te upāsikā’’ti? So ‘‘āma, bhante’’ti sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā tena telena therassa pāde makkhetvā guḷena pānakaṃ katvā tampi sāṭakaṃ therasseva datvā theraṃ vanditvā ‘‘mayhaṃ, bhante, rohaṇaṃyeva sappāya’’nti agamāsi. Theropi vihāraṃ āgantvā dutiyadivase koraṇḍakagāmaṃ pāvisi.
那位近事女也一直在想:‘我的兄弟现在会带着我的儿子来。’她常常站在路边望着。她看见长老独自一人走来,心里就想:‘我想我的儿子大概是死了,这位长老才一个人来。’她倒在长老脚下,悲伤哭泣。长老心想:‘想必那位年轻人因为少欲,不让人知道就走了。’他安慰她之后,把一切经过都告诉了她,并从钵袋里取出那件衣布给她看。
Upāsikāpi ‘‘mayhaṃ bhātā mama puttaṃ gahetvā idāni āgacchatī’’ti sadā maggaṃ olokayamānāva tiṭṭhati. Sā taṃ ekakameva āgacchantaṃ disvā ‘‘mato me maññe putto, ayaṃ thero ekakova āgacchatī’’ti therassa pādamūle nipatitvā paridevamānā rodi. Thero ‘‘nūna daharo appicchatāya attānaṃ ajānāpetvāva gato’’ti taṃ samassāsetvā sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā pattatthavikato taṃ sāṭakaṃ nīharitvā dasseti.
近事女生起净信后,朝着儿子离去的方向,伏在地上礼拜说:‘我想,世尊确实是以我儿子这样的比丘为身证者,宣说了《传车经》之道、《那罗迦》之道、《迅速》之道,以及显示四资具知足、修习喜乐等的大圣种之道。他即使在自己亲生母亲家里住了三个月,也不会说“我是儿子,你是母亲”。啊,真是稀有之人!’像这样的人,连父母都不是障碍,何况其他侍者家族呢?”
Upāsikā pasīditvā puttena gatadisābhimukhā urena nipajjitvā namassamānā āha – ‘‘mayhaṃ puttasadisaṃ vata maññe bhikkhuṃ kāyasakkhiṃ katvā bhagavā rathavinītapaṭipadaṃ (ma. ni. 1.252 ādayo), nālakapaṭipadaṃ (su. ni. 684 ādayo), tuvaṭṭakapaṭipadaṃ (su. ni. 921 ādayo), catupaccayasantosabhāvanārāmatādīpakaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadañca (a. ni. 4.28; dī. ni. 3.309) desesi . Vijātamātuyā nāma gehe temāsaṃ bhuñjamānopi ‘ahaṃ putto tvaṃ mātā’ti na vakkhati, aho acchariyamanusso’’ti. Evarūpassa mātāpitaropi palibodhā na honti, pageva aññaṃ upaṭṭhākakula’’nti.
这里说的就是四资具。它们怎么会成为障碍呢?对于有福德的比丘,人们在他所到之处都会大量供养资具。他如果为他们作随喜、说法,就得不到行沙门法的机会。从曙光出现一直到初夜分,他与大众的交往都不会断绝。到了黎明时分,又会有喜欢多得供养的团食者前来说:‘尊者,某某优婆塞、优婆夷、朋友、朋友的女儿想见您。’他准备前往,便说:‘朋友,拿钵和衣来。’就这样,他总是忙碌警觉。因此,这些资具对他成了障碍。他应当舍离众人,在没有人认识他的地方独自行走。这样,那障碍就被断除了。
ti cattāro paccayā. Te kathaṃ palibodhā honti? Puññavantassa hi bhikkhuno gatagataṭṭhāne manussā mahāparivāre paccaye denti. So tesaṃ anumodento dhammaṃ desento samaṇadhammaṃ kātuṃ na okāsaṃ labhati. Aruṇuggamanato yāva paṭhamayāmo, tāva manussasaṃsaggo na upacchijjati. Puna balavapaccūseyeva bāhullikapiṇḍapātikā āgantvā ‘‘bhante, asuko upāsako upāsikā amacco amaccadhītā tumhākaṃ dassanakāmā’’ti vadanti, so gaṇhāvuso, pattacīvaranti gamanasajjova hotīti niccabyāvaṭo, tasseva te paccayā palibodhā honti. Tena gaṇaṃ pahāya yattha naṃ na jānanti, tattha ekakena caritabbaṃ. Evaṃ so palibodho upacchijjatīti.
这里指的是经众或论众。如果因为给他们教授或解答问题而得不到行沙门法的机会,那么这众便是他的障碍。因此应当这样断除它:如果那些比丘已经学得了主要部分,剩下的很少,他应当把那少许教完,然后前往阿兰若;如果他们只学得很少,剩下的还很多,他不应走超过一由旬的距离,应在一由旬范围内去亲近另一位众师,说:‘请您以教授等方式帮助这些尊者。’如果这样还是找不到人,他就应当向众人告假说:‘诸友,我有应办的事;你们去适合自己的地方吧。’然后去做自己的事。
ti suttantikagaṇo vā ābhidhammikagaṇo vā, yo tassa uddesaṃ vā paripucchaṃ vā dento samaṇadhammassa okāsaṃ na labhati, tasseva gaṇo palibodho hoti, tena so evaṃ upacchinditabbo. Sace tesaṃ bhikkhūnaṃ bahu gahitaṃ hoti, appaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ niṭṭhapetvā araññaṃ pavisitabbaṃ. Sace appaṃ gahitaṃ, bahu avasiṭṭhaṃ, yojanato paraṃ agantvā antoyojanaparicchede aññaṃ gaṇavācakaṃ upasaṅkamitvā ‘‘ime āyasmā uddesādīhi saṅgaṇhatū’’ti vattabbaṃ. Evaṃ alabhamānena ‘‘mayhamāvuso, ekaṃ kiccaṃ atthi, tumhe yathāphāsukaṭṭhānāni gacchathā’’ti gaṇaṃ pahāya attano kammaṃ kattabbanti.
这里指的是新造作的事情。在做这件事的过程中,必须知道从木匠等处是否得到了材料,又必须监督他们已经完成和尚未完成的工作,这一切常常成为障碍。他也应当这样断除:如果只剩少许未作,便应当完成它;如果还有很多,若是属于僧伽的修建事业,就交付给僧伽或僧伽负责的比丘;若是属于自己的,就交付给自己负责的人。如果找不到这样的人,就应当把自己的所有施与僧伽,然后离去。
nti navakammaṃ. Taṃ karontena vaḍḍhakīādīhi laddhāladdhaṃ jānitabbaṃ, katākate ussukkaṃ āpajjitabbanti sabbadā palibodho hoti. Sopi evaṃ upacchinditabbo, sace appaṃ avasiṭṭhaṃ hoti niṭṭhapetabbaṃ. Sace bahu, saṅghikañce navakammaṃ, saṅghassa vā saṅghabhārahārakabhikkhūnaṃ vā niyyādetabbaṃ. Attano santakañce, attano bhārahārakānaṃ niyyādetabbaṃ. Tādise alabhantena saṅghassa pariccajitvā gantabbanti.
这里指的是为了赶路而旅行。假如在某个地方,有人想跟着他出家,或者他应该去取得某种生活用品,如果得不到那些东西他就无法安心,那么即使他此时进入山林隐居修行,那种想要去旅行办事的心念也是很难排遣掉的。所以,他应该先去把那件事办妥,然后再全身心投入修行。
nti maggagamanaṃ. Yassa hi katthaci pabbajjāpekkho vā hoti, paccayajātaṃ vā kiñci laddhabbaṃ hoti. Sace taṃ alabhanto na sakkoti adhivāsetuṃ, araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karontassapi gamikacittaṃ nāma duppaṭivinodanīyaṃ hoti, tasmā gantvā taṃ kiccaṃ tīretvāva samaṇadhamme ussukkaṃ kātabbanti.
(七)“亲戚”——在寺院里,指的是老师、亲教师、同住比丘、学童、同一位亲教师的人、同一位老师的人;在俗家,则指母亲、父亲、兄弟等。他们生病了,就会成为修行的障碍。所以,他应该去照顾护理他们,等他们病好了,再断除这个障碍。
ti vihāre ācariyupajjhāyasaddhivihārikaantevāsikasamānupajjhāyakasamānācariyakā, ghare mātā pitā bhātāti evamādikā. Te gilānā imassa palibodhā honti, tasmā so palibodho upaṭṭhahitvā tesaṃ pākatikakaraṇena upacchinditabbo.
在这些情况中,如果亲教师生病了,即使不能很快痊愈,甚至需要终身照料,也应该去做。同样,对于出家的老师、为自己授具足戒的老师、同住比丘、由自己授具足戒和度令出家的学童,以及同一位亲教师的人,也都应该这样照料。至于依止老师、教授老师、依止的学童、教授的学童,以及同一位老师的人,在依止或教授的关系还没有结束期间,应该给予照料;如果自己的能力允许,即使过了那个期间,也应该继续照料。对于母亲和父亲,应该像对待亲教师一样;如果他们住在国境之内,并且指望儿子帮助,就应该给予帮助。如果他们缺少药品,应该把自己的药给他们;如果自己也没有,就应该去乞食寻求,然后给他们。至于兄弟或姊妹,只应该把自己的东西给他们;如果他们没有需要的东西,可以暂时把自己的给他们,以后再取回来;如果取不回来,也不应该抱怨。对于没有血缘关系的姊妹的丈夫,不允许为他制药或者给他药;但是可以给自己的姊妹,并说:‘给你的丈夫。’对兄弟的妻子,也按同样的方式处理。至于他们的子女,因为是血亲,所以允许为他们制药。
Tattha upajjhāyo tāva gilāno sace lahuṃ na vuṭṭhāti, yāvajīvampi paṭijaggitabbo. Tathā pabbajjācariyo upasampadācariyo saddhivihāriko upasampāditapabbājitaantevāsikasamānupajjhāyakā ca. Nissayācariyauddesācariyanissayantevāsikauddesantevāsikasamānācariyakā pana yāva nissayauddesā anupacchinnā, tāva paṭijaggitabbā. Pahontena tato uddhampi paṭijaggitabbā eva. Mātāpitūsu upajjhāye viya paṭipajjitabbaṃ. Sacepi hi te rajje ṭhitā honti, puttato ca upaṭṭhānaṃ paccāsīsanti, kātabbameva. Atha tesaṃ bhesajjaṃ natthi, attano santakaṃ dātabbaṃ. Asati bhikkhācariyāya pariyesitvāpi dātabbameva. Bhātubhaginīnaṃ pana tesaṃ santakameva yojetvā dātabbaṃ. Sace natthi attano santakaṃ tāvakālikaṃ datvā pacchā labhantena gaṇhitabbaṃ. Alabhantena na codetabbā. Aññātakassa bhaginisāmikassa bhesajjaṃ neva kātuṃ na dātuṃ vaṭṭati. ‘‘Tuyhaṃ sāmikassa dehī’’ti vatvā pana bhaginiyā dātabbaṃ. Bhātujāyāyapi eseva nayo. Tesaṃ pana puttā imassa ñātakā evāti tesaṃ kātuṃ vaṭṭatīti.
这里指的是任何疾病。疾病在折磨人的时候会成为障碍,因此应该通过服药来断除它。但如果服药好几天病也不见好,就应该呵责自己:‘我不是你的奴隶,也不是雇工,正是因为在这无始的轮回流转中一直养育你,才遭受了这么多苦’,这样呵责之后,就应该继续修行。
ti yokoci rogo. So bādhayamāno palibodho hoti, tasmā bhesajjakaraṇena upacchinditabbo. Sace pana katipāhaṃ bhesajjaṃ karontassapi na vūpasammati, nāhaṃ tuyhaṃ dāso, na bhaṭako, taṃyeva hi posento anamatagge saṃsāravaṭṭe dukkhaṃ pattoti attabhāvaṃ garahitvā samaṇadhammo kātabboti.
这里指的是对经典教理的持诵。对于那些常常忙于诵习经典等事务的人来说,这是一种障碍,但对其他人来说就不是。关于这一点,有下面这些事例——
ti pariyattiharaṇaṃ. Taṃ sajjhāyādīhi niccabyāvaṭassa palibodho hoti, na itarassa. Tatrimāni vatthūni –
据说,中部诵者天长老前往住在马来亚的天长老那里,请求授与业处。天长老问他:‘具寿,你的经教水平怎么样?’他回答:‘尊者,我通晓中部经典。’天长老说:‘具寿,这部中部经典可以说是很难护持的。当你诵习根本五十经的时候,中间五十经就会涌上心头;诵习中间五十经的时候,后五十经又会涌上心头。你哪里还有时间来修习业处呢?’他回答:‘尊者,从您这里获得业处之后,我就不再看经典了。’他得到业处后,十九年都没有从事诵习,在第二十年证得了阿罗汉果。后来,他对那些为了诵习经典而来的比丘们说:‘具寿们,我已经二十年没有看经典了,但我仍然能够通晓,你们开始吧!’他从头到尾,对一个字母也没有疑惑。
Majjhimabhāṇakadevatthero kira malayavāsidevattherassa santikaṃ gantvā kammaṭṭhānaṃ yāci. Thero kīdisosi, āvuso, pariyattiyanti pucchi. Majjhimo me, bhante, paguṇoti. Āvuso, majjhimo nāmeso dupparihāro, mūlapaṇṇāsaṃ sajjhāyantassa majjhimapaṇṇāsako āgacchati, taṃ sajjhāyantassa uparipaṇṇāsako. Kuto tuyhaṃ kammaṭṭhānanti? Bhante, tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ labhitvā puna na olokessāmīti kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekūnavīsativassāni sajjhāyaṃ akatvā vīsatime vasse arahattaṃ patvā sajjhāyatthāya āgatānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘vīsati me, āvuso, vassāni pariyattiṃ anolokentassa, apica kho kataparicayo ahamettha ārabhathā’’ti vatvā ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā ekabyañjanepissa kaṅkhā nāhosi.
住在迦罗利耶山的龙长老,在放下经本十八年后,为比丘们讲解《界论》。比丘们和村中长老按顺序校对时,连一个问题都没有出错。
Karuḷiyagirivāsīnāgattheropi aṭṭhārasavassāni pariyattiṃ chaḍḍetvā bhikkhūnaṃ dhātukathaṃ uddisi. Tesaṃ gāmavāsikattherehi saddhiṃ saṃsandentānaṃ ekapañhopi uppaṭipāṭiyā āgato nāhosi.
在大寺,有一位名叫三藏小无畏的长老。他还没有学习过各种注释书,就让人敲响金鼓,宣布说:‘我将在五部众的集会中讲解三藏。’比丘僧团回应说:‘这是哪位老师的教法?你只许讲说自己各位老师的教法,不能另作其他解说。’他的戒师见他前来侍奉,便问他:‘具寿,是你让人敲鼓的吗?’‘是的,尊者。’‘为了什么?’‘尊者,我要讲解圣典。’‘具寿无畏,各位老师是怎么解释这一文句的?’‘尊者,他们是这么解释的。’长老说了一声‘嗯’,表示不赞同。他又用三种不同的方式说了三遍:‘尊者,他们是这么解释的。’长老每次都只说‘嗯’,表示不赞同。然后长老说:‘具寿,你最初的解释正是各位老师的路子。但是,因为你并没有亲自从各位老师口中学习,所以你不能坚持说“各位老师是这么说的”。去吧,到我们自己老师那里去学习。’‘尊者,我该去哪里?’‘在河对岸罗哈那国的图拉达拉山寺,有一位名叫大法护的长老,他通达一切圣典。你去他那里吧。’他说:‘好的,尊者。’他礼拜了长老,然后和五百位比丘一起前往大法护长老那里。到了之后,他礼拜长老,然后坐下。长老问他:‘你为什么而来?’‘尊者,为了听闻法义而来。’‘具寿无畏,人们经常来问我《长部》和《中部》的问题,但其余的部分,我已经有三十年没有翻阅了。不过,你可以在夜里在我面前诵出,我白天再为你解释。’他说:‘好的,尊者。’就照这样做了。村民在他住所门口建了一座大讲堂,每天都来听法。长老在白天解释夜里所诵的内容,最后完成了教导。之后,他在无畏长老面前,坐在铺在地上的席子上,说:‘具寿,请为我解说一个业处。’‘尊者,您说什么?我所有的法义不都是从您那里听来的吗?我还能为您解说什么是您不知道的呢?’上座长老说:‘具寿,亲自走过这条路的人,感受是不一样的。’据说,无畏长老当时已经是入流者了。无畏长老为自己的老师传授了业处之后,就回到了阿努罗陀城。后来,他在铜殿讲法时,听闻那位长老已经证得涅槃。他听后说:‘具寿们,把我的衣拿来。’他披上衣后说:‘具寿们,阿罗汉道确实适合我们的老师。具寿们,我们的老师是真正的良种马。他在自己的法弟子面前,坐在席子上,说:“请为我解说一个业处。”具寿们,阿罗汉道确实适合我们的老师。’对于这样的人,典籍并不是障碍。
Mahāvihārepi tipiṭakacūḷābhayatthero nāma aṭṭhakathaṃ anuggahetvāva pañcanikāyamaṇḍale tīṇi piṭakāni parivattessāmīti suvaṇṇabheriṃ paharāpesi. Bhikkhusaṅgho katamācariyānaṃ uggaho, attano ācariyuggahaññeva vadatu, itarathā vattuṃ na demāti āha. Upajjhāyopi naṃ attano upaṭṭhānamāgataṃ pucchi ‘‘tvamāvuso, bheriṃ paharāpesī’’ti? Āma, bhante. Kiṃ kāraṇāti? Pariyattiṃ, bhante, parivattessāmīti. Āvuso abhaya, ācariyā idaṃ padaṃ kathaṃ vadantīti? Evaṃ vadanti, bhanteti. Thero hunti paṭibāhi. Puna so aññena aññena pariyāyena evaṃ vadanti bhanteti tikkhattuṃ āha. Thero sabbaṃ hunti paṭibāhitvā ‘‘āvuso, tayā paṭhamaṃ kathito eva ācariyamaggo, ācariyamukhato pana anuggahitattā ‘evaṃ ācariyā vadantī’ti saṇṭhātuṃ nāsakkhi. Gaccha attano ācariyānaṃ santike suṇāhī’’ti. Kuhiṃ, bhante, gacchāmīti? Gaṅgāya parato rohaṇajanapade tulādhārapabbatavihāre sabbapariyattiko mahādhammarakkhitatthero nāma vasati, tassa santikaṃ gacchāti. Sādhu, bhanteti theraṃ vanditvā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ therassa santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Thero kasmā āgatosīti pucchi. Dhammaṃ sotuṃ, bhanteti. Āvuso abhaya, dīghamajjhimesu maṃ kālena kālaṃ pucchanti. Avasesaṃ pana me tiṃsamattāni vassāni na olokitapubbaṃ. Apica tvaṃ rattiṃ mama santike parivattehi. Ahaṃ te divā kathayissāmīti. So sādhu, bhanteti tathā akāsi. Pariveṇadvāre mahāmaṇḍapaṃ kāretvā gāmavāsino divase divase dhammassavanatthāya āgacchanti. Thero rattiṃ parivatti. Taṃ divā kathayanto anupubbena desanaṃ niṭṭhapetvā abhayattherassa santike taṭṭikāya nisīditvā ‘‘āvuso, mayhaṃ kammaṭṭhānaṃ kathehī’’ti āha. Bhante, kiṃ bhaṇatha, nanu mayā tumhākameva santike sutaṃ? Kimahaṃ tumhehi aññātaṃ kathessāmīti? Tato naṃ thero añño esa, āvuso, gatakassa maggo nāmāti āha. Abhayathero kira tadā sotāpanno hoti. Athassa so kammaṭṭhānaṃ datvā āgantvā lohapāsāde dhammaṃ parivattento thero parinibbutoti assosi. Sutvā ‘‘āharathāvuso, cīvara’’nti cīvaraṃ pārupitvā ‘‘anucchaviko, āvuso, amhākaṃ ācariyassa arahattamaggo. Ācariyo no, āvuso, uju ājānīyo. So attano dhammantevāsikassa santike taṭṭikāya nisīditvā ‘mayhaṃ kammaṭṭhānaṃ kathehī’ti āha. Anucchaviko, āvuso, therassa arahattamaggo’’ti. Evarūpānaṃ gantho palibodho na hotīti.
这是凡夫的神通。它就像仰卧的婴儿、像幼苗一样难以守护,极其微小的原因就能让它遭到破坏。然而,它是观的障碍,不是定的障碍,因为它是证得定之后才能获得的。因此,想要修观的人应该断除神通的障碍,想要修定的人则应该断除其余的障碍。以上首先是关于障碍的详细说明。
ti pothujjanikā iddhi. Sā hi uttānaseyyakadārako viya taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti. Appamattakeneva bhijjati. Sā pana vipassanāya palibodho hoti, na samādhissa, samādhiṃ patvā pattabbato. Tasmā vipassanatthikena iddhipalibodho upacchinditabbo, itarena avasesāti ayaṃ tāva palibodhakathāya vitthāro.
业处教授者之解释
Kammaṭṭhānadāyakavaṇṇanā
42在这里,业处有两种:普遍有用的业处和特别的业处。其中,所谓普遍有用的业处,指的是对比丘僧团等修习慈心,以及死随念。有些人也说包括不净想。
ti ettha pana duvidhaṃ kammaṭṭhānaṃ sabbatthakakammaṭṭhānaṃ pārihāriyakammaṭṭhānañca. Tattha sabbatthakakammaṭṭhānaṃ nāma bhikkhusaṅghādīsu mettā maraṇassati ca. Asubhasaññātipi eke.
修习业处的比丘,首先应当限定范围,对住在界内的比丘僧团修习慈心:‘愿他们安乐,没有恼害。’然后对住在界内的天神修习慈心。然后对行境村中的主宰者修习慈心。然后,依止那里的人类,而对一切众生修习慈心。他对比丘僧团修习慈心,能让共住的人心意柔和,这样他们就容易和他共住。对住在界内的天神修习慈心,由于心意柔和的天神以如法的保护,他得到了妥善的守护。对行境村中的主宰者修习慈心,由于心意柔和的主宰者以如法的保护,他的资具得到了妥善的守护。对那里的人修习慈心,由于他们信任他,他往来时就不会引起他们的不悦。对一切众生修习慈心,他在一切地方行动都没有障碍。以死随念,思惟‘我必定会死’,他就能舍弃不正当的追求;随着悚惧感的增长,就能远离执著而安住。对于熟习不净想的人,即使是天界的所缘,也不能以贪的力量夺取他的心。
Kammaṭṭhānikena hi bhikkhunā paṭhamaṃ tāva paricchinditvā sīmaṭṭhakabhikkhusaṅghe sukhitā hontu abyāpajjāti mettā bhāvetabbā. Tato sīmaṭṭhakadevatāsu. Tato gocaragāmamhi issarajane. Tato tattha manusse upādāya sabbasattesu. So hi bhikkhusaṅghe mettāya sahavāsīnaṃ muducittataṃ janeti. Athassa te sukhasaṃvāsā honti. Sīmaṭṭhakadevatāsu mettāya mudukatacittāhi devatāhi dhammikāya rakkhāya susaṃvihitarakkho hoti. Gocaragāmamhi issarajane mettāya mudukatacittasantānehi issarehi dhammikāya rakkhāya surakkhitaparikkhāro hoti. Tattha manussesu mettāya pasāditacittehi tehi aparibhūto hutvā vicarati. Sabbasattesu mettāya sabbattha appaṭihatacāro hoti. Maraṇassatiyā pana avassaṃ mayā maritabbanti cintento anesanaṃ pahāya uparūpari vaḍḍhamānasaṃvego anolīnavuttiko hoti. Asubhasaññāparicitacittassa panassa dibbānipi ārammaṇāni lobhavasena cittaṃ na pariyādiyanti.
因为它有这么大的帮助作用,而且在一切地方都需要、都应当希求,又是所指的相应修习工作的所缘处,所以称为‘一切处业处’。
Evaṃ bahūpakārattā sabbattha atthayitabbaṃ icchitabbanti ca adhippetassa yogānuyogakammassa ṭhānañcāti nti vuccati.
不过,在四十种业处中,凡是适合某个人性行的,因为他必须常常带着它修习,而且它也是修习更高层次工作的直接原因,所以叫做“随护业处”。这样,凡是给予这两种业处的人,就称为业处施主。
Cattālīsāya pana kammaṭṭhānesu yaṃ yassa cariyānukūlaṃ, taṃ tassa niccaṃ pariharitabbattā uparimassa ca uparimassa bhāvanākammassa padaṭṭhānattā nti vuccati. Iti imaṃ duvidhampi kammaṭṭhānaṃ yo deti, ayaṃ nāma. Taṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ.
善知识——
Kalyāṇamittanti –
可爱、可敬、应受尊重,能说且堪受劝言;
能作甚深之论,不驱使于非处。
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojakoti. (a. ni. 7.37);
具足这些功德,一心一意希望利益他人、安住在增长这一边的善知识。
Evamādiguṇasamannāgataṃ ekantena hitesiṃ vuddhipakkhe ṭhitaṃ kalyāṇamittaṃ.
然而,根据“阿难,正是由于我作为他们的善知识,受生法支配的有情得以从生解脱”等话语,只有正等觉者才是具足一切行相的善知识。因此,当佛陀住世时,在世尊座前领受的业处,才是善取的。
‘‘Mamaṃ hi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī’’ti (saṃ. ni. 1.129; 5.2) ādivacanato pana sammāsambuddhoyeva sabbākārasampanno kalyāṇamitto. Tasmā tasmiṃ sati tasseva bhagavato santike gahitakammaṭṭhānaṃ sugahitaṃ hoti. Parinibbute pana tasmiṃ asītiyā mahāsāvakesu yo dharati, tassa santike gahetuṃ vaṭṭati. Tasmiṃ asati yaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetukāmo hoti, tasseva vasena catukkapañcakajjhānāni nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā āsavakkhayappattassa khīṇāsavassa santike gahetabbaṃ.
不过,那些诸漏尽者会宣称“我是诸漏尽者”来显示自己吗?这有什么不可以说的?他知道对方会实行他的教诫,就会宣示。阿沙古答长老不正是知道那位已经开始修习业处的比丘“此人会实行此业处”,就在空中铺设皮革片,结跏趺坐于其上吗?
Kiṃ pana khīṇāsavo ahaṃ khīṇāsavoti attānaṃ pakāsetīti? Kiṃ vattabbaṃ, kārakabhāvaṃ hi jānitvā pakāseti. Nanu assaguttatthero āraddhakammaṭṭhānassa bhikkhuno ‘‘kammaṭṭhānakārako aya’’nti jānitvā ākāse cammakhaṇḍaṃ paññāpetvā tattha pallaṅkena nisinno kammaṭṭhānaṃ kathesīti.
因此,如果能遇到诸漏尽者,这是好的;如果遇不到,就应该按次第,在不来者、一来者、入流者、得禅那的凡夫、三藏持者、二藏持者、一藏持者之中,依前前者的座下领受业处。如果连一藏持者也没有,就应该从熟习一部结集及其义注、而且自身有惭愧心的人座下领受。因为这样的老师通晓圣典,守护遗产,保护传统,只会随顺各位老师的见解,而不是随顺自己的见解。所以古长老们三遍地说:“有惭愧心者会守护它。”
Tasmā sace khīṇāsavaṃ labhati, iccetaṃ kusalaṃ, no ce labhati, anāgāmisakadāgāmisotāpannajhānalābhīputhujjanatipiṭakadharadvipiṭakadharaekapiṭakadharesu purimassa purimassa santike. Ekapiṭakadharepi asati yassa ekasaṅgītipi aṭṭhakathāya saddhiṃ paguṇā, ayañca lajjī hoti, tassa santike gahetabbaṃ. Evarūpo hi tantidharo vaṃsānurakkhako paveṇīpālako ācariyo ācariyamatikova hoti, na attanomatiko hoti. Teneva porāṇakattherā ‘‘lajjī rakkhissati lajjī rakkhissatī’’ti tikkhattuṃ āhaṃsu.
在这里,前面所说的诸漏尽者等人,只会讲说自己所证得的道。但多闻者由于曾经亲近过各位老师,他的学习和请问已经得到清净,就会从各处选取经文和理由,配合适宜与不适宜的地方,就像大象行走在密林中开出宽广道路一样,来讲解业处。因此,应该亲近这样的业处施与者善知识,履行对他的一切义务,而领受业处。
Pubbe vuttakhīṇāsavādayo cettha attanā adhigatamaggameva ācikkhanti. Bahussuto pana taṃ taṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā uggahaparipucchānaṃ visodhitattā ito cito ca suttañca kāraṇañca sallakkhetvā sappāyāsappāyaṃ yojetvā gahanaṭṭhāne gacchanto mahāhatthī viya mahāmaggaṃ dassento kammaṭṭhānaṃ kathessati. Tasmā evarūpaṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā tassa vattapaṭipattiṃ katvā kammaṭṭhānaṃ gahetabbaṃ.
不过,如果能在同一个住处就遇到这位善知识,那当然很好;如果遇不到,就应该主动前往他住的地方。去的时候,不应该先洗好脚、涂上油、穿上鞋、撑着伞,还让人帮忙拿着油瓶、蜂蜜、糖浆之类的东西,被一群学童簇拥着过去。应该像一个正在旅途中的比丘那样,履行应尽的义务,自己拿着衣和钵,在途中每一个停留的住处都认真做好所有该做的事,保持少欲知足,以最朴素、最不讲究的方式前往。
Sace panetaṃ ekavihāreyeva labhati, iccetaṃ kusalaṃ, no ce labhati, yattha so vasati, tattha gantabbaṃ. Gacchantena ca na dhotamakkhitehi pādehi upāhanā ārūhitvā chattaṃ gahetvā telanāḷimadhuphāṇitādīni gāhāpetvā antevāsikaparivutena gantabbaṃ. Gamikavattaṃ pana pūretvā attano pattacīvaraṃ sayameva gahetvā antarāmagge yaṃ yaṃ vihāraṃ pavisati sabbattha vattapaṭipattiṃ kurumānena sallahukaparikkhārena paramasallekhavuttinā hutvā gantabbaṃ.
进入那位老师所在的住处时,应该在途中就让人准备好齿木,拿着齿木进去。不要心里想着“先稍微休息一下,洗洗脚、涂涂油之后再去见老师”,然后拐进其他的僧房。为什么不能这样呢?因为如果那里有和老师关系不和的比丘,他们问清楚你来访的原因后,可能会宣扬老师的过失,说“你完了,居然去亲近他”,这会让你生起追悔,结果就从那里折返回去了。所以,应该问清楚老师的住处后,直接去那里。
Taṃ vihāraṃ pavisantena antarāmaggeyeva dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ kārāpetvā gahetvā pavisitabbaṃ, na ca ‘‘muhuttaṃ vissametvā pādadhovanamakkhanādīni katvā ācariyassa santikaṃ gamissāmī’’ti aññaṃ pariveṇaṃ pavisitabbaṃ. Kasmā? Sace hissa tatra ācariyassa visabhāgā bhikkhū bhaveyyuṃ, te āgamanakāraṇaṃ pucchitvā ācariyassa avaṇṇaṃ pakāsetvā ‘‘naṭṭhosi, sace tassa santikaṃ āgato’’ti vippaṭisāraṃ uppādeyyuṃ, yena tatova paṭinivatteyya, tasmā ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā ujukaṃ tattheva gantabbaṃ.
如果老师比较年轻,就不应该接受他为自己拿衣钵等物品。如果老师比较年长,就应该上前礼敬老师,然后站在一旁。当老师对你说“贤友,把衣钵放下吧”,这时才放下。如果老师说“喝点水吧”,而你也想喝,那就喝。如果老师说“洗洗脚吧”,不要马上就洗。因为如果这水是老师亲自取来的,那就不合适。但是,如果老师说明“贤友,你洗吧,这水不是我取的,是别人取的”,那就应该在老师看不到的地方,或者像这样隐蔽的角落,或者在露天地面,或者在精舍的僻静处,坐下来洗脚。
Sace ācariyo daharataro hoti, pattacīvarapaṭiggahaṇādīni na sāditabbāni. Sace vuḍḍhataro hoti, gantvā ācariyaṃ vanditvā ṭhātabbaṃ. ‘‘Nikkhipāvuso, pattacīvara’’nti vuttena nikkhipitabbaṃ. ‘‘Pānīyaṃ pivā’’ti vuttena sace icchati pātabbaṃ. ‘‘Pāde dhovāhī’’ti vuttena na tāva pādā dhovitabbā. Sace hi ācariyena ābhataṃ udakaṃ bhaveyya, na sāruppaṃ siyā. ‘‘Dhovāhāvuso, na mayā ābhataṃ, aññehi ābhata’’nti vuttena pana yattha ācariyo na passati, evarūpe paṭicchanne vā okāse, abbhokāse vihārassāpi vā ekamante nisīditvā pādā dhovitabbā.
如果老师拿来油瓶,应该站起身来,用双手恭敬地接过来。因为如果不接受,老师可能会想:“这位比丘从现在开始就不愿意和我共用东西了吗?”从而生起异样的心。但是,接受之后不要马上涂脚。因为如果那是老师用来涂抹身体的油,马上涂脚就不合适。所以,应该先涂头,再涂肩膀等部位。不过,如果老师说明“贤友,这是用于全身的油,也涂脚吧”,那就应该先在头上涂少许,然后再涂脚。做完这些之后,应该说:“尊者,我把这油瓶放回去了。”在老师伸手来接的时候递还给他。
Sace ācariyo telanāḷiṃ āharati uṭṭhahitvā ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetabbā. Sace hi na gaṇheyya, ‘‘ayaṃ bhikkhu ito eva paṭṭhāya sambhogaṃ kopetī’’ti ācariyassa aññathattaṃ bhaveyya. Gahetvā pana na āditova pādā makkhetabbā. Sace hi taṃ ācariyassa gattabbhañjanatelaṃ bhaveyya, na sāruppaṃ siyā. Tasmā sīsaṃ makkhetvā khandhādīni makkhetabbāni. ‘‘Sabbapārihāriyatelamidaṃ, āvuso, pādepi makkhehī’’ti vuttena pana thokaṃ sīse katvā pāde makkhetvā ‘‘imaṃ telanāḷiṃ ṭhapemi, bhante’’ti vatvā ācariye gaṇhante dātabbā.
从到达老师这里的那天起,先不要急着说:“尊者,请您给我讲解业处。”等到第二天,如果老师身边有长期随侍的人,应该先向他请求允许,让自己来做侍奉的工作。如果请求了对方还是不允许,那就找合适的机会去做。做侍奉的时候,要呈上小、中、大三种齿木,还要准备好冷、热两种漱口水以及沐浴水。先看看老师头三天习惯用哪一种,之后就一直呈上那种。如果老师不固定,有什么就用什么,那就把能弄到的呈上就好。何必再多说呢?总之,凡是世尊在《犍度》里制定的那些正确的义务,都应该一一做到。就像经里说的:“诸位比丘,弟子应当对老师正确地履行义务。这里说的正确履行,就是:要早起,脱下鞋子,偏袒一肩,给老师送上齿木和漱口水,铺好座位。如果有粥,要把器皿洗干净,然后呈上粥。”如此等等。
Āgatadivasato paṭṭhāya kammaṭṭhānaṃ me, bhante, kathetha iccevaṃ na vattabbaṃ. Dutiyadivasato pana paṭṭhāya sace ācariyassa pakatiupaṭṭhāko atthi, taṃ yācitvā vattaṃ kātabbaṃ. Sace yācitopi na deti, okāse laddheyeva kātabbaṃ. Karontena khuddakamajjhimamahantāni tīṇi dantakaṭṭhāni upanāmetabbāni. Sītaṃ uṇhanti duvidhaṃ mukhadhovanaudakañca nhānodakañca paṭiyādetabbaṃ. Tato yaṃ ācariyo tīṇi divasāni paribhuñjati, tādisameva niccaṃ upanāmetabbaṃ. Niyamaṃ akatvā yaṃ vā taṃ vā paribhuñjantassa yathāladdhaṃ upanāmetabbaṃ. Kiṃ bahunā vuttena? Yaṃ taṃ bhagavatā ‘‘antevāsikena, bhikkhave, ācariyamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammā vattanā, kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā’’ti (mahāva. 78) ādikaṃ khandhake sammāvattaṃ paññattaṃ, taṃ sabbampi kātabbaṃ.
就这样,通过圆满地履行义务让师长感到满意之后,应该在晚上去礼拜;当被老师遣散说“你去吧”的时候,就应该离去。当师长问:“你为什么而来?”那时就应该说明自己的来意。如果师长不问,却接受了你的服侍,那么过了十天或半个月之后,应该在有一天被遣散时留下来不走,寻找一个机会,告知来意;或者在不是惯常的时间前去,在被问“你来做什么?”的时候,便可以告知来意。如果他说:“你早晨来吧。”那就应该在早晨前往。
Evaṃ vattasampattiyā garuṃ ārādhayamānena sāyaṃ vanditvā yāhīti vissajjitena gantabbaṃ, yadā so kissāgatosīti pucchati, tadā āgamanakāraṇaṃ kathetabbaṃ. Sace so neva pucchati, vattaṃ pana sādiyati, dasāhe vā pakkhe vā vītivatte ekadivasaṃ vissajjitenāpi agantvā okāsaṃ kāretvā āgamanakāraṇaṃ ārocetabbaṃ. Akāle vā gantvā kimatthamāgatosīti puṭṭhena ārocetabbaṃ. Sace so pātova āgacchāti vadati, pātova gantabbaṃ.
但是,如果那个时候他正被胆汁病折磨,腹部灼热,或者因为火界虚弱导致食物不消化,又或者有其他什么疾病困扰,就应该如实说明情况,告诉对方适合自己的时间,然后等到那个时间再去亲近。因为在不适合的时间,即使听到了业处,也无法正确地作意(把心投向所缘)。以上就是对“前往教授业处的善知识处”这句话的详细解释。
Sace panassa tāya velāya pittābādhena vā kucchi pariḍayhati, aggimandatāya vā bhattaṃ na jīrati, añño vā koci rogo bādhati, taṃ yathābhūtaṃ āvikatvā attano sappāyavelaṃ ārocetvā tāya velāya upasaṅkamitabbaṃ. Asappāyavelāya hi vuccamānampi kammaṭṭhānaṃ na sakkā hoti manasikātunti. Ayaṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvāti ettha vitthāro.
43接下来,关于“适合自己的性行”这句话,这里所说的性行有六种:贪行、嗔行、痴行、信行、觉行、寻行。不过,有些人还主张有十四种性行:也就是这六种单独的性行,加上由贪、嗔、痴这三者两两组合以及三者全部集合而成的四种,再加上同样由信、觉、寻这三者组合而成的四种。但如果承认这种分类方式,那么贪等和信等互相组合,还会产生更多种类的性行;因此应该知道,性行简略地归纳起来只有六种。从意义上来说,性行、本性、特性是同一个意思。依据这些性行,人也就只有六种:贪行者、嗔行者、痴行者、信行者、觉行者、寻行者。
Idāni attano cariyānukūlanti ettha ti cha cariyā rāgacariyā, dosacariyā, mohacariyā, saddhācariyā, buddhicariyā, vitakkacariyāti. Keci pana rāgādīnaṃ saṃsaggasannipātavasena aparāpi catasso, tathā saddhādīnanti imāhi aṭṭhahi saddhiṃ cuddasa icchanti. Evaṃ pana bhede vuccamāne rāgādīnaṃ saddhādīhipi saṃsaggaṃ katvā anekā cariyā honti, tasmā saṅkhepena chaḷeva cariyā veditabbā. Cariyā, pakati, ussannatāti atthato ekaṃ. Tāsaṃ vasena chaḷeva puggalā honti rāgacarito, dosacarito, mohacarito, saddhācarito, buddhicarito, vitakkacaritoti.
在这里,信行者和贪行者是相似的,因为贪行者在善法生起的时候,信心会变得强盛,这是由于信的特质与贪的特质很接近。就像在不善的方面,贪表现为亲爱而不过于严厉;同样地,在善的方面,信也是如此。就像贪会去追求各种欲乐的对象作为所缘;同样地,信会去追求戒等各种功德。就像贪不会舍弃那些有害的东西;同样地,信也不会舍弃那些有益的东西。
Tattha yasmā rāgacaritassa kusalappavattisamaye saddhā balavatī hoti, rāgassa āsannaguṇattā. Yathā hi akusalapakkhe rāgo siniddho nātilūkho, evaṃ kusalapakkhe saddhā. Yathā rāgo vatthukāme pariyesati, evaṃ saddhā sīlādiguṇe. Yathā rāgo ahitaṃ na pariccajati, evaṃ saddhā hitaṃ na pariccajati, tasmā rāgacaritassa saddhācarito sabhāgo.
而觉行者和嗔行者是相似的,因为嗔行者在善法生起的时候,智慧会变得强盛,这是由于智慧的特质与嗔的特质很接近。就像在不善的方面,嗔表现为不亲爱、对所缘不执著;同样地,在善的方面,智慧也是如此。又比如,嗔只去寻求那些不真实的过失;同样地,智慧只去寻求那些真实的过失。又比如,嗔是以呵责有情众生的方式生起的;同样地,智慧是以呵责诸行的方式生起的。
Yasmā pana dosacaritassa kusalappavattisamaye paññā balavatī hoti, dosassa āsannaguṇattā. Yathā hi akusalapakkhe doso nissineho na ārammaṇaṃ allīyati, evaṃ kusalapakkhe paññā. Yathā ca doso abhūtampi dosameva pariyesati, evaṃ paññā bhūtaṃ dosameva. Yathā doso sattaparivajjanākārena pavattati, evaṃ paññā saṅkhāraparivajjanākārena, tasmā dosacaritassa buddhicarito sabhāgo.
而寻行者和痴行者是相似的,因为痴行者为了生起那些还未生起的善法而精进努力时,大多数情况下会生起造成障碍的寻(散乱的思惟),这是由于寻的特相与痴的特相很接近。就像痴因为困惑而不得安定;同样地,寻也因为思惟种种方面而不得安定。又比如,痴因为肤浅而摇摆不定;同样地,寻也因为轻率的推测而摇摆不定。
Yasmā pana mohacaritassa anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya vāyamamānassa yebhuyyena antarāyakarā vitakkā uppajjanti, mohassa āsannalakkhaṇattā. Yathā hi moho paribyākulatāya anavaṭṭhito, evaṃ vitakko nānappakāravitakkanatāya. Yathā ca moho apariyogāhaṇatāya cañcalo. Tathā vitakko lahuparikappanatāya, tasmā mohacaritassa vitakkacarito sabhāgoti.
另外有些人根据渴爱、慢、见而提出另外三种性行。在这里,渴爱其实就是贪;慢又和贪相应,所以厌逆与无厌逆这两种情况都没有超出贪行的范围。又因为见是以痴为起因的,所以见行也就归入痴行之中了。
Apare taṇhāmānadiṭṭhivasena aparāpi tisso cariyā vadanti. Tattha taṇhā rāgoyeva, māno ca taṃsampayuttoti tadubhayaṃ rāgacariyaṃ nātivattati . Mohanidānattā ca diṭṭhiyā diṭṭhicariyā mohacariyameva anupatati.
44那么,这些行为倾向是以什么为起因的呢?我们又该如何知道“这个人是贪行者,那个人是嗔行者或其他某种行者”?还有,哪一种行为倾向的人适合修习什么事物?
Tā panetā cariyā kinnidānā? Kathañca jānitabbaṃ ‘‘ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ puggalo dosādīsu aññataracarito’’ti? Kiṃ caritassa puggalassa kiṃ sappāyanti?
关于这个问题,首先有一些人说:前三种行为倾向(贪行、嗔行、痴行)是以过去世的习气为起因,也以界和体液为起因。据说,过去世经常做令人愉悦的事和让人满足的工作的人,会成为贪行者;或者是从天界死后投生到这里的人。过去世经常做砍杀、伤害、捆绑、结仇这类事的人,会成为嗔行者;或者是从地狱、龙类中死后投生到这里的人。过去世经常饮酒、不认真学习与请教的人,会成为痴行者;或者是从畜生道死后投生到这里的人。他们说,这就是以过去世的习气为起因。另外,由于地界和水界这两界比较强盛,这个人会成为痴行者;由于火界和风界这两界比较强盛,会成为嗔行者;由于四界平衡,会成为贪行者。至于体液方面,痰过多的人是贪行者,风过多的人是痴行者;或者说痰过多的人是痴行者,风过多的人是贪行者。他们说,这就是以界和体液为起因。
Tatra purimā tāva tisso cariyā pubbāciṇṇanidānā, dhātudosanidānā cāti ekacce vadanti. Pubbe kira iṭṭhappayogasubhakammabahulo rāgacarito hoti, saggā vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe chedanavadhabandhanaverakammabahulo dosacarito hoti, nirayanāgayonīhi vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe majjapānabahulo sutaparipucchāvihīno ca mohacarito hoti, tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti evaṃ pubbāciṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ ussannattā puggalo mohacarito hoti pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca. Itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā dosacarito. Sabbāsaṃ samattā pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti. Vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito. Vātādhiko rāgacaritoti evaṃ dhātudosanidānāti vadanti.
对于这些说法,我们要知道:过去世多做令人喜悦的善行和清净业的人,或者从天界死后投生到这里的人,并不全都是贪行者;其余那些情况,也不全都是嗔行者或痴行者。同样,诸界按照上面所说的那种方式,并没有一个必然增盛的定则。在关于体液的定则中,只提到了贪和痴两种,而且说法前后自相矛盾。至于信行等其他行为倾向,连一个起因都没有说到。因此,这一切说法都是不确定的。
Tattha yasmā pubbe iṭṭhappayogasubhakammabahulāpi saggā cavitvā idhūpapannāpi ca na sabbe rāgacaritāyeva honti, na itare vā dosamohacaritā. Evaṃ dhātūnañca yathāvutteneva nayena ussadaniyamo nāma natthi. Dosaniyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi ca pubbāparaviruddhameva. Saddhācariyādīsu ca ekissāpi nidānaṃ na vuttameva. Tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacanaṃ.
然而,在这里,我们依据各位义疏师的意见来作一个确定的说法。因为在《增盛说明》中这样讲:“这些有情众生,依过去因的决定,有贪增盛的人、嗔增盛的人、痴增盛的人、无贪增盛的人、无嗔增盛的人以及无痴增盛的人。”
Ayaṃ panettha aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayo, vuttañhetaṃ ussadakittane (dha. sa. aṭṭha. 498) ‘‘ime sattā pubbahetuniyāmena lobhussadā dosussadā mohussadā alobhussadā adosussadā amohussadā ca honti.
具体来说,在积累业的关键时刻,如果某个人的贪很强而相应的无贪很弱,但他的无嗔和无痴很强而相应的嗔和痴很弱,那么他那微弱的无贪就无法战胜强大的贪;但他那强有力的无嗔和无痴却能够战胜相应的嗔和痴。因此,他依着那个业所给予的结生心而投生,成为一个有贪心、但性情和善、没有忿怒,并且具有像金刚一样坚固智慧的人。
Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho balavā hoti alobho mando, adosāmohā balavanto dosamohā mandā, tassa mando alobho lobhaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Adosāmohā pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkoti. Tasmā so tena kammena dinnapaṭisandhivasena nibbatto luddho hoti sukhasīlo akkodhano paññavā vajirūpamañāṇo.
另外,在积累业的关键时刻,如果某个人的贪和嗔都很强,相应的无贪和无嗔都很弱,但他的无痴很强而痴很弱,那么依照前面所说的道理,他既有贪也有嗔;但同时具有智慧,有像金刚一样坚固的智慧,就像达多阿巴亚长老那样。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti alobhādosā mandā, amoho balavā moho mando, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca. Paññavā pana hoti vajirūpamañāṇo dattābhayatthero viya.
在积集业的那一瞬间,如果一个人的贪、无嗔、痴这三种心所力量很强,而其他心所比较弱,那么按照前面所说的方法来判断,他就会成为一个既贪着又愚钝的人,但性情和善,没有嗔怒(就像薄拘罗尊者那样)。
Yassa kammāyūhanakkhaṇe lobhādosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti dandho ca, sīlako pana hoti akkodhano (bākulatthero viya).
同样,在积集业的那一瞬间,如果一个人的贪、嗔、痴三种心所都很强,而无贪等善心所比较弱,那么按照前面所说的方法来判断,他就会成为一个既贪着、又容易忿怒、又愚痴的人。
Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi lobhadosamohā balavanto honti alobhādayo mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca mūḷho ca.
如果在积集业的那一瞬间,一个人的无贪、嗔、痴这三种心所力量很强,而其他心所比较弱,那么按照前面所说的方法来判断,他就会成为一个不贪着、烦恼很少的人,即使看到天界的美妙所缘也不会动摇;但是他仍有嗔心,而且智慧迟钝。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho appakileso hoti dibbārammaṇampi disvā niccalo, duṭṭho pana hoti dandhapañño ca.
如果在积集业的那一瞬间,一个人的无贪、无嗔、痴这三种心所力量很强,而其他心所比较弱,那么按照前面所说的方法来判断,他就会成为一个不贪着、没有嗔怒、性情和善的人,但是比较愚钝。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhādosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti aduṭṭho sīlako ca, dandho pana hoti.
同样,如果在积集业的那一瞬间,一个人的无贪、无嗔、无痴这三种心所力量很强,而其他心所比较弱,那么按照前面所说的方法来判断,他就会成为一个既不贪着又有智慧的人,但是有嗔心,容易发怒。
Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhadosāmohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti paññavā ca, duṭṭho ca pana hoti kodhano.
而如果在积集业的那一瞬间,一个人的无贪、无嗔、无痴三种心所都很强,而贪等不善心所比较弱,那么按照前面所说的方法来判断,他就会成为一个不贪着、没有嗔怒、又有智慧的人,就像大僧伽护长老那样。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe tayopi alobhādosāmohā balavanto honti lobhādayo mandā, so purimanayeneva mahāsaṅgharakkhitatthero viya aluddho aduṭṭho paññavā ca hotī’’ti.
这里说的“贪者”,就是贪行者;“嗔者”和“迟钝者”,分别是嗔行者和痴行者;“有慧者”就是智行者;“无贪者”和“无嗔者”,因为他们本性信顺,所以是信行者。或者换一个角度说:就像由以智慧为眷属的业投生的人是智行者一样,由以强信为眷属的业投生的人是信行者,由以欲寻等为眷属的业投生的人是寻行者,由以贪等混杂为眷属的业投生的人是杂行者。因此应该知道:能产生结生、并以贪等诸法中的某一种为眷属的业,就是各种性行的起因。
Ettha ca yo luddhoti vutto, ayaṃ rāgacarito. Duṭṭhadandhā dosamohacaritā. Paññavā buddhicarito. Aluddhaaduṭṭhā pasannapakatitāya saddhācaritā. Yathā vā amohaparivārena kammunā nibbatto buddhicarito, evaṃ balavasaddhāparivārena kammunā nibbatto saddhācarito. Kāmavitakkādiparivārena kammunā nibbatto vitakkacarito. Lobhādinā vomissaparivārena kammunā nibbatto vomissacaritoti. Evaṃ lobhādīsu aññataraññataraparivāraṃ paṭisandhijanakaṃ kammaṃ cariyānaṃ nidānanti veditabbaṃ.
45至于前面提出的“如何能知道此人是贪行者”等问题,辨别的方法如下:
Yaṃ pana vuttaṃ kathañca jānitabbaṃ ayaṃ puggalo rāgacaritotiādi. Tatrāyaṃ nayo.
从威仪、从作业、从饮食、从见等;
以及从法的现起,来辨知诸性行。
Iriyāpathato kiccā, bhojanā dassanādito; Dhammappavattito ceva, cariyāyo vibhāvayeti.
在这里,贪行者以平常步态行走时,走得很谨慎,慢慢地放下脚,平平地放下,平平地提起,步伐是轻弹的。嗔行者走路像用脚尖掘地一样,很快地放下脚,很快地提起,步伐是拖曳而行的。痴行者以困惑的步态行走,迟疑地放下脚,迟疑地提起,步伐则突然压下。在《摩犍提耶经》的起因中也这样说:
Tattha ti rāgacarito hi pakatigamanena gacchanto cāturiyena gacchati, saṇikaṃ pādaṃ nikkhipati, samaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, ukkuṭikañcassa padaṃ hoti. Dosacarito pādaggehi khaṇanto viya gacchati, sahasā pādaṃ nikkhipati, sahasā uddharati, anukaḍḍhitañcassa padaṃ hoti. Mohacarito paribyākulāya gatiyā gacchati, chambhito viya padaṃ nikkhipati, chambhito viya uddharati, sahasānupīḷitañcassa padaṃ hoti. Vuttampi cetaṃ māgaṇḍiyasuttuppattiyaṃ –
染着者的步伐是轻弹的,
瞋恚者的足迹拖尾长,
愚痴者的足迹骤然重踏,
断除惑障者的足迹如此。」
‘‘Rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave, Duṭṭhassa hoti anukaḍḍhitaṃ padaṃ; Mūḷhassa hoti sahasānupīḷitaṃ, Vivaṭṭacchadassa idamīdisaṃ pada’’nti.
贪行者的站立姿态令人喜悦,姿态柔和;嗔行者姿态僵硬;痴行者姿态混乱。坐姿也是同样的道理。贪行者不慌不忙地铺好卧具,缓缓躺下,收摄四肢,以令人喜悦的姿态入睡;被叫醒时,不急速起身,像迟疑一样缓缓应答。嗔行者匆忙地随便铺好卧具,把身体一扔就睡,皱着眉入睡;被叫醒时,迅速起身,像恼怒一样应答。痴行者把卧具铺得歪斜不正,身体散乱,多半面朝下而睡;被叫醒时,发出哼声,迟缓地起身。然而信行者等,因为与贪行者等相应,所以他们的威仪也和上面所说的一样。如此,首先应从威仪来辨别各种性行。
Ṭhānampi rāgacaritassa pāsādikaṃ hoti madhurākāraṃ, dosacaritassa thaddhākāraṃ, mohacaritassa ākulākāraṃ. Nisajjāyapi eseva nayo. Rāgacarito ca ataramāno samaṃ seyyaṃ paññapetvā saṇikaṃ nipajjitvā aṅgapaccaṅgāni samodhāya pāsādikena ākārena sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca sīghaṃ avuṭṭhāya saṅkito viya saṇikaṃ paṭivacanaṃ deti. Dosacarito taramāno yathā vā tathā vā seyyaṃ paññapetvā pakkhittakāyo bhākuṭiṃ katvā sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca sīghaṃ vuṭṭhāya kupito viya paṭivacanaṃ deti. Mohacarito dussaṇṭhānaṃ seyyaṃ paññapetvā vikkhittakāyo bahulaṃ adhomukho sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca huṅkāraṃ karonto dandhaṃ vuṭṭhāti. Saddhācaritādayo pana yasmā rāgacaritādīnaṃ sabhāgā, tasmā tesampi tādisova iriyāpatho hotīti. Evaṃ tāva iriyāpathato cariyāyo vibhāvaye.
在扫地等事务中,贪行者善巧地拿起扫帚,不慌不忙,不扬散沙粒,像铺设信度瓦罗花坛一样铺开,扫得干净平整。嗔行者紧握扫帚,一副匆忙的样子,向两边扬起沙粒,发出刺耳的声音,扫得不干净、不平整。痴行者松弛地拿着扫帚,转来转去地搅动,扫得不干净、不平整。
ti sammajjanādīsu ca kiccesu rāgacarito sādhukaṃ sammajjaniṃ gahetvā ataramāno vālikaṃ avippakiranto sinduvārakusumasantharamiva santharanto suddhaṃ samaṃ sammajjati. Dosacarito gāḷhaṃ sammajjaniṃ gahetvā taramānarūpo ubhato vālikaṃ ussārento kharena saddena asuddhaṃ visamaṃ sammajjati. Mohacarito sithilaṃ sammajjaniṃ gahetvā samparivattakaṃ āḷolayamāno asuddhaṃ visamaṃ sammajjati.
如同扫地一样,在洗袈裟、染色等一切事务中,贪行者做事精细、柔和、平整、恭敬。嗔行者做事紧绷、僵硬、不平整。痴行者做事不精细、混乱、不平整、没有定则。穿着袈裟时,贪行者穿得不太紧也不太松,令人喜悦而圆整。嗔行者穿得太紧、不圆整。痴行者穿得松弛、凌乱。信行者等应该依照他们与贪行者等的相应关系来了解,因为他们是同分的。如此,应从做事的方式来辨别各种性行。
Yathā sammajjane, evaṃ cīvaradhovanarajanādīsupi sabbakiccesu nipuṇamadhurasamasakkaccakārī rāgacarito. Gāḷhathaddhavisamakārī dosacarito. Anipuṇabyākulavisamāparicchinnakārī mohacarito. Cīvaradhāraṇampi ca rāgacaritassa nātigāḷhaṃ nātisithilaṃ hoti pāsādikaṃ parimaṇḍalaṃ. Dosacaritassa atigāḷhaṃ aparimaṇḍalaṃ. Mohacaritassa sithilaṃ paribyākulaṃ. Saddhācaritādayo tesaṃyevānusārena veditabbā, taṃ sabhāgattāti. Evaṃ kiccato cariyāyo vibhāvaye.
贪行者喜欢油润、甘甜的食物。吃饭时,他们会把食物捏成不太大、圆圆的饭团,细细品味味道,不慌不忙地吃。尝到一点美味,心里就生起欢喜。嗔行者喜欢粗糙、酸味的食物。吃饭时,他们会把食物捏成塞满嘴巴的大饭团,不细细品尝味道,急匆匆地吃。尝到一点不合口味的,心里就生起忧愁。痴行者口味不固定。吃饭时,他们把食物捏得不成形、小小的饭团,丢落在钵里,弄脏嘴巴,心思散乱,一边想着这个那个一边吃。信行者等其他行者的进食方式,可以参照贪行者等来了解,因为他们与贪行者等属于同一类。应当这样从吃东西的方式去辨别各种性行。
ti rāgacarito siniddhamadhurabhojanappiyo hoti, bhuñjamāno ca nātimahantaṃ parimaṇḍalaṃ ālopaṃ katvā rasapaṭisaṃvedī ataramāno bhuñjati, kiñcideva ca sāduṃ labhitvā somanassaṃ āpajjati . Dosacarito lūkhaambilabhojanappiyo hoti, bhuñjamāno ca mukhapūrakaṃ ālopaṃ katvā arasapaṭisaṃvedī taramāno bhuñjati, kiñcideva ca asāduṃ labhitvā domanassaṃ āpajjati. Mohacarito aniyataruciko hoti, bhuñjamāno ca aparimaṇḍalaṃ parittaṃ ālopaṃ katvā bhājane chaḍḍento mukhaṃ makkhento vikkhittacitto taṃ taṃ vitakkento bhuñjati. Saddhācaritādayopi tesaṃyevānusārena veditabbā, taṃsabhāgattāti. Evaṃ bhojanato cariyāyo vibhāvaye.
贪行者见到稍微让人愉悦的景象后,会像感到惊奇一样长时间注视,对小小的优点也生起执著,看不到真实的过失。离开时也像舍不得放下一样,带着留恋离去。嗔行者见到稍微不让人愉悦的景象后,会像感到厌倦一样不会长时间注视,对小小的过失也生起排斥,看不到真实的优点。离开时也像想赶紧丢掉一样,毫无留恋地离去。痴行者见到任何景象后,都随顺别人的看法:听到别人批评就跟着批评,听到别人赞叹就跟着赞叹。他自己则是一种无知的舍,只是单纯的舍。在听声音等其他感官体验上,也是同样的道理。信行者等其他行者,可以参照贪行者等来了解,因为他们属于同一类。应当这样从看东西等行为去辨别各种性行。
ti rāgacarito īsakampi manoramaṃ rūpaṃ disvā vimhayajāto viya ciraṃ oloketi, parittepi guṇe sajjati, bhūtampi dosaṃ na gaṇhāti, pakkamantopi amuñcitukāmova hutvā sāpekkho pakkamati. Dosacarito īsakampi amanoramaṃ rūpaṃ disvā kilantarūpo viya na ciraṃ oloketi, parittepi dose paṭihaññati, bhūtampi guṇaṃ na gaṇhāti, pakkamantopi muñcitukāmova hutvā anapekkho pakkamati. Mohacarito yaṃkiñci rūpaṃ disvā parapaccayiko hoti, paraṃ nindantaṃ sutvā nindati, pasaṃsantaṃ sutvā pasaṃsati, sayaṃ pana aññāṇupekkhāya upekkhakova hoti. Esa nayo saddasavanādīsupi. Saddhācaritādayo pana tesaṃyevānusārena veditabbā, taṃsabhāgattāti. Evaṃ dassanādito cariyāyo vibhāvaye.
贪行者身上,常有谄、诳、慢、恶欲、多欲、不知足、修饰炫耀、轻佻浮华等心理状态现起。嗔行者身上,常有忿、恨、轻蔑、争强、嫉、悭吝等心理状态现起。痴行者身上,常有昏沉、睡眠、掉举、悔恨、疑、顽固执取而不肯舍弃等心理状态现起。信行者身上,常有无碍施、想见圣者、想听闻正法、大喜悦、质直、不诳、在应当净信的对象上生起净信等心理状态现起。慧行者身上,常有容易接受教导、亲近善知识、饮食知量、具足念与正知、勤修觉醒、在应当警觉的事情上生起警觉、对已经警觉的事情如理精勤等心理状态现起。寻行者身上,常有多言、喜欢交际、厌倦修习善法、做事不能完成、夜间冒烟而白天燃烧、心意到处奔走等心理状态现起。应当这样从各种心理状态的现起去辨别各种性行。
ti rāgacaritassa ca māyā, sāṭheyyaṃ, māno, pāpicchatā, mahicchatā, asantuṭṭhitā, siṅgaṃ, cāpalyanti evamādayo dhammā bahulaṃ pavattanti. Dosacaritassa kodho, upanāho, makkho, paḷāso, issā, macchariyanti evamādayo. Mohacaritassa thinaṃ, middhaṃ, uddhaccaṃ, kukkuccaṃ, vicikicchā, ādhānaggāhitā, duppaṭinissaggitāti evamādayo. Saddhācaritassa muttacāgatā, ariyānaṃ dassanakāmatā, saddhammaṃ sotukāmatā, pāmojjabahulatā, asaṭhatā, amāyāvitā, pasādanīyesu ṭhānesu pasādoti evamādayo. Buddhicaritassa sovacassatā, kalyāṇamittatā, bhojanemattaññutā, satisampajaññaṃ, jāgariyānuyogo, saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvego, saṃviggassa ca yoniso padhānanti evamādayo. Vitakkacaritassa bhassabahulatā, gaṇārāmatā, kusalānuyoge arati, anavaṭṭhitakiccatā, rattiṃ dhūmāyanā , divā pajjalanā, hurāhuraṃ dhāvanāti evamādayo dhammā bahulaṃ pavattantīti. Evaṃ dhammappavattito cariyāyo vibhāvaye.
然而,这种辨别性行的方法,并没有以一切行相完整地传承在经文或义疏中,只是依据各位老师的意见而说的,所以不应该把它当作可靠的依据来接受。因为对贪行者所说的威仪等,嗔行者等其他行者如果勤行不放逸,也能做到。而杂行者不会出现特征各异的威仪等。只有义疏中所说的辨别性行的方法,才应当作为可靠的依据来接受。因为义疏中这样说:‘具得他心智的老师,知道弟子的性行后,会相应地讲说业处;没有获得他心智的老师,则应当询问弟子。’因此,应当以他心智或通过询问那个人来了解:这个人是贪行者,或是嗔行者等其他行者中的某一种。
Yasmā pana idaṃ cariyāvibhāvanavidhānaṃ sabbākārena neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ, kevalaṃ ācariyamatānusārena vuttaṃ, tasmā na sārato paccetabbaṃ. Rāgacaritassa hi vuttāni iriyāpathādīni dosacaritādayopi appamādavihārino kātuṃ sakkonti. Saṃsaṭṭhacaritassa ca puggalassa ekasseva bhinnalakkhaṇā iriyāpathādayo na upapajjanti. Yaṃ panetaṃ aṭṭhakathāsu cariyāvibhāvanavidhānaṃ vuttaṃ, tadeva sārato paccetabbaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘cetopariyañāṇassa lābhī ācariyo cariyaṃ ñatvā kammaṭṭhānaṃ kathessati, itarena antevāsiko pucchitabbo’’ti. Tasmā cetopariyañāṇena vā taṃ vā puggalaṃ pucchitvā jānitabbaṃ. Ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosādīsu aññataracaritoti.
46什么性行的人适合什么?这里,首先对贪行者来说,适合的坐卧具是:门槛未经洗净、与地面齐平、未修滴水檐的岩棚,或是草屋、叶屋等其中之一;应当尘土飞扬、蝙蝠遍布、破败损坏、过高或过低、周围荒凉、有危险、道路泥泞不平,其中的床椅也满是臭虫,并且丑陋难看,一看就令人厌恶。适合的内衣和外衣,是边缘破裂、四周线头垂挂如网饼、触感如麻般粗涩、污秽、沉重而难穿着的。适合他的钵,是丑陋的陶钵,因补缀接合而形状难看,或是沉重畸形、如头骨般令人倒胃的铁钵。适合他乞食的道路,是不令人愉悦、远离村落、不平坦的。适合他乞食的村落,是人们仿佛没注意他般走来走去;当他连一家也没得到食物、正要离去时,人们才说‘来吧,尊者’,把他叫入施食堂,给了粥饭,便像把牛赶入牛栏一样不再理会地走开。适合服侍他的人,是奴仆或工人,丑陋、难看、衣服污秽、气味难闻、令人厌恶;他们仿佛漫不经心地丢给他一样供给粥饭。适合的粥、饭和硬食,是粗劣、难看,由稗子、小米、碎米等制成的,或是陈旧酪浆、酸粥、旧蔬菜羹,或任何仅仅用来填饱肚子的食物。适合他的威仪,是站立或经行。适合他的观修所缘,是从青遍开始的任何色遍中,颜色不清净的那一种。这是对贪行者适合的。
Kiṃ caritassa puggalassa kiṃ sappāyanti ettha pana senāsanaṃ tāva rāgacaritassa adhotavedikaṃ bhūmaṭṭhakaṃ akatapabbhārakaṃ tiṇakuṭikaṃ paṇṇasālādīnaṃ aññataraṃ rajokiṇṇaṃ jatukābharitaṃ oluggaviluggaṃ atiuccaṃ vā atinīcaṃ vā ujjaṅgalaṃ sāsaṅkaṃ asucivisamamaggaṃ, yattha mañcapīṭhampi maṅkuṇabharitaṃ durūpaṃ dubbaṇṇaṃ, yaṃ olokentasseva jigucchā uppajjati, tādisaṃ sappāyaṃ. Nivāsanapārupanaṃ antacchinnaṃ olambavilambasuttakākiṇṇaṃ jālapūvasadisaṃ sāṇi viya kharasamphassaṃ kiliṭṭhaṃ bhārikaṃ kicchapariharaṇaṃ sappāyaṃ. Pattopi dubbaṇṇo mattikāpatto vā āṇigaṇṭhikāhato ayopatto vā garuko dussaṇṭhāno sīsakapālamiva jeguccho vaṭṭati. Bhikkhācāramaggopi amanāpo anāsannagāmo visamo vaṭṭati. Bhikkhācāragāmopi yattha manussā apassantā viya caranti, yattha ekakulepi bhikkhaṃ alabhitvā nikkhamantaṃ ‘‘ehi, bhante’’ti āsanasālaṃ pavesetvā yāgubhattaṃ datvā gacchantā gāvī viya vaje pavesetvā anapalokentā gacchanti, tādiso vaṭṭati . Parivisakamanussāpi dāsā vā kammakarā vā dubbaṇṇā duddasikā kiliṭṭhavasanā duggandhā jegucchā, ye acittīkārena yāgubhattaṃ chaḍḍentā viya parivisanti, tādisā sappāyā. Yāgubhattakhajjakampi lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ sāmākakudrūsakakaṇājakādimayaṃ pūtitakkaṃ bilaṅgaṃ jiṇṇasākasūpeyyaṃ yaṃkiñcideva kevalaṃ udarapūramattaṃ vaṭṭati. Iriyāpathopissa ṭhānaṃ vā caṅkamo vā vaṭṭati. Ārammaṇaṃ nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu yaṃkiñci aparisuddhavaṇṇanti idaṃ rāgacaritassa sappāyaṃ.
对嗔行者来说,住所应当是不太高不太低、具足荫凉与水、墙壁柱子阶梯分布完善的、善完成的花环、藤蔓与各种绘画工作而光辉的、地面平滑柔软,如同梵天宫殿般以花鬘、各色布幔装饰庄严的、善设置清净令人愉悦的卧具床椅、到处放置花香和熏香而芬芳的,仅仅看见就能生起欢悦,这样的才适合。而且,通往那住所的道路也应是远离一切危险、清净平坦、装饰完备的。在这里,住所的用具,为了断除虫、臭虫、长虫、老鼠的依处,不应太多,仅一床一椅就足够了。他的下衣和上衣,中国绸、细绸、丝绸、棉布、细麻布等,任何精美的,用其做成一层或两层、轻便的、适合沙门、善染的、清净颜色的,这样的才适合。钵是如同水泡般形状好的、如同宝珠般善磨的、无垢的、适合沙门的清净颜色的、铁制的,这样的才适合。乞食的道路是远离危险的、平坦的、悦意的、村落不太远不太近的,这样的才适合。乞食的村落也是:在那里人们想着‘现在尊者将来’而在洒扫过的地方设置座位、迎接、取钵、引入家中、让坐在设置的座位上、恭敬地亲手施食,这样的才适合。对他来说,施食者是端正的、可喜的、善沐浴的、善涂香的、熏香花香芬芳的、各色清净悦意的衣服装饰庄严的、恭敬作为的,这样的人才适合。粥饭和副食也是具足色香味的、有营养的、悦意的、一切方面精美的、足量的,这样的才适合。威仪方面,对他来说卧或坐才适合。所缘方面,在青等色遍中,任何极清净的颜色。这是对嗔行者适合的。
Dosacaritassa senāsanaṃ nātiuccaṃ nātinīcaṃ chāyūdakasampannaṃ suvibhattabhittithambhasopānaṃ supariniṭṭhitamālākammalatākammanānāvidhacittakammasamujjalasamasiniddhamudubhūmitalaṃ brahmavimānamiva kusumadāmavicitravaṇṇacelavitānasamalaṅkataṃ supaññattasucimanoramattharaṇamañcapīṭhaṃ tattha tattha vāsatthāya nikkhittakusumavāsagandhasugandhaṃ yaṃ dassanamatteneva pītipāmojjaṃ janayati, evarūpaṃ sappāyaṃ. Tassa pana senāsanassa maggopi sabbaparissayavimutto sucisamatalo alaṅkatapaṭiyattova vaṭṭati. Senāsanaparikkhāropettha kīṭamaṅkuṇadīghajātimūsikānaṃ nissayaparicchindanatthaṃ nātibahuko, ekamañcapīṭhamattameva vaṭṭati. Nivāsanapārupanampissa cīnapaṭṭasomārapaṭṭakoseyyakappāsikasukhumakhomādīnaṃ yaṃ yaṃ paṇītaṃ, tena tena ekapaṭṭaṃ vā dupaṭṭaṃ vā sallahukaṃ samaṇasāruppena surattaṃ suddhavaṇṇaṃ vaṭṭati. Patto udakapupphuḷamiva susaṇṭhāno maṇi viya sumaṭṭho nimmalo samaṇasāruppena suparisuddhavaṇṇo ayomayo vaṭṭati. Bhikkhācāramaggo parissayavimutto samo manāpo nātidūranāccāsannagāmo vaṭṭati. Bhikkhācāragāmopi yattha manussā ‘‘idāni ayyo āgamissatī’’ti sittasammaṭṭhe padese āsanaṃ paññāpetvā paccuggantvā pattaṃ ādāya gharaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā sakkaccaṃ sahatthā parivisanti, tādiso vaṭṭati. Parivesakā panassa ye honti abhirūpā pāsādikā sunhātā suvilittā dhūpavāsakusumagandhasurabhino nānāvirāgasucimanuññavatthābharaṇapaṭimaṇḍitā sakkaccakārino, tādisā sappāyā. Yāgubhattakhajjakampi vaṇṇagandharasasampannaṃ ojavantaṃ manoramaṃ sabbākārapaṇītaṃ yāvadatthaṃ vaṭṭati. Iriyāpathopissa seyyā vā nisajjā vā vaṭṭati, ārammaṇaṃ nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu yaṃkiñci suparisuddhavaṇṇanti idaṃ dosacaritassa sappāyaṃ.
对于痴行者来说,他坐或躺的地方应该面向开阔的方位,不能狭窄。坐在那里时,会感觉四周都很开阔。在各种身体姿势中,经行(在一条直线上来回行走)对他最合适。至于他所用的禅修所缘,小的所缘——比如像簸箕或浅盘那么大的——是不合适的。因为在狭窄的空间里,他的心会变得更加迷乱。所以,广大的遍相(禅修时用来专注的扩展对象)才适合他。其他方面的安排,与之前对嗔行者所说的相同。以上就是对痴行者适合的。
Mohacaritassa senāsanaṃ disāmukhaṃ asambādhaṃ vaṭṭati, yattha nisinnassa vivaṭā disā khāyanti , iriyāpathesu caṅkamo vaṭṭati. Ārammaṇaṃ panassa parittaṃ suppamattaṃ sarāvamattaṃ vā (khuddakaṃ) na vaṭṭati. Sambādhasmiñhi okāse cittaṃ bhiyyo sammohamāpajjati, tasmā vipulaṃ mahākasiṇaṃ vaṭṭati. Sesaṃ dosacaritassa vuttasadisamevāti idaṃ mohacaritassa sappāyaṃ.
对于信行者来说,所有对嗔行者所说的安排都适合他。在所缘的选择上,各种随念(如佛随念、法随念等)的修习处也很适合他。
Saddhācaritassa sabbampi dosacaritamhi vuttavidhānaṃ sappāyaṃ. Ārammaṇesu cassa anussatiṭṭhānampi vaṭṭati.
对于智行者来说,在坐卧具等生活安排上,没有什么是不适合的。
Buddhicaritassa senāsanādīsu idaṃ nāma asappāyanti natthi.
对于寻行者(思绪散乱、爱打妄想的人)来说,如果坐卧的地方很开阔、面向四方,坐在那里就能看见园林、树林、莲花池等令人愉悦的景色,以及村落、市镇、地方的布局和泛着青光的山岳,这样的环境是不合适的。因为那只会成为他的妄想心到处奔驰的助缘。因此,他应该住在深邃的洞穴里,或者被森林遮蔽的坐卧处,比如象腹山岩或马兴德窟那样的地方。广大的所缘也不适合他,因为那同样会成为妄想奔驰的助缘;小的所缘才适合他。
Vitakkacaritassa senāsanaṃ vivaṭaṃ disāmukhaṃ yattha nisinnassa ārāmavanapokkharaṇīrāmaṇeyyakāni gāmanigamajanapadapaṭipāṭiyo nīlobhāsā ca pabbatā paññāyanti, taṃ na vaṭṭati, tañhi vitakkavidhāvanasseva paccayo hoti, tasmā gambhīre darīmukhe vanappaṭicchanne hatthikucchipabbhāramahindaguhāsadise senāsane vasitabbaṃ. Ārammaṇampissa vipulaṃ na vaṭṭati. Tādisañhi vitakkavasena sandhāvanassa paccayo hoti. Parittaṃ pana vaṭṭati.
其他方面的安排,与对贪行者所说的相同——这就是对寻行者适合的。以上是在“随顺自己的性行”这一部分中,从性行的类别、起因、辨别方法、适合与不适合的区分这几个方面所作的详细解说。不过,关于随顺性行的业处(禅修方法),还没有完全阐明清楚。这些内容将在紧接着的、对总纲性语句的详细解释中自然呈现出来。
Sesaṃ rāgacaritassa vuttasadisamevāti idaṃ vitakkacaritassa sappāyaṃ. Ayaṃ attano cariyānukūlanti ettha āgatacariyānaṃ pabhedanidānavibhāvanasappāyaparicchedato vitthāro. Na ca tāva cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ sabbākārena āvikataṃ. Tañhi anantarassa mātikāpadassa vitthāre sayameva āvibhavissati.
四十业处的解释
Cattālīsakammaṭṭhānavaṇṇanā
47因此,前面说过“应当在四十种业处中,选取一种适合自己性行的业处”。在这里,应该先通过以下十种方式来了解如何抉择业处:第一、按列举;第二、按只能引至近行定或能引至安止定;第三、按禅那的种类;第四、按超越;第五、按扩展与不扩展;第六、按所缘;第七、按地;第八、按取相;第九、按缘;第十、按适合性行。
Tasmā yaṃ vuttaṃ cattālīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāti ettha saṅkhātaniddesato, upacārappanāvahato, jhānappabhedato, samatikkamato, vaḍḍhanāvaḍḍhanato, ārammaṇato, bhūmito, gahaṇato, paccayato, cariyānukūlatoti imehi tāva dasahākārehi kammaṭṭhānavinicchayo veditabbo.
这里说的“在四十业处中”,指的是下面这四十种业处:十遍、十不净、十随念、四梵住、四无色、一想、一差别。
Tattha ti cattālīsāya kammaṭṭhānesūti hi vuttaṃ, tatrimāni cattālīsa kammaṭṭhānāni dasa kasiṇā, dasa asubhā, dasa anussatiyo, cattāro brahmavihārā, cattāro āruppā, ekā saññā, ekaṃ vavatthānanti.
其中,地遍、水遍、火遍、风遍、青遍、黄遍、红遍、白遍、光遍、限定虚空遍,这十种就是十遍。
Tattha pathavīkasiṇaṃ, āpokasiṇaṃ, tejokasiṇaṃ, vāyokasiṇaṃ, nīlakasiṇaṃ, pītakasiṇaṃ, lohitakasiṇaṃ, odātakasiṇaṃ, ālokakasiṇaṃ, paricchinnākāsakasiṇanti ime .
膨胀相、青瘀相、脓烂相、断坏相、食残相、散乱相、斩斫离散相、血涂相、虫聚相、骸骨相,这十种就是十不净。
Uddhumātakaṃ, vinīlakaṃ, vipubbakaṃ, vicchiddakaṃ, vikkhāyitakaṃ, vikkhittakaṃ, hatavikkhittakaṃ, lohitakaṃ, puḷuvakaṃ, aṭṭhikanti ime .
佛随念、法随念、僧随念、戒随念、施随念、天神随念、死随念、身至念、入出息念、寂止随念,这十种就是十随念。
Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati, maraṇānussati, kāyagatāsati, ānāpānassati, upasamānussatīti imā .
慈、悲、喜、舍,这些是四梵住。
Mettā, karuṇā, muditā, upekkhāti ime .
空无边处、识无边处、无所有处、非想非非想处,这四种是四无色处。食厌逆想是一想。四界差别是一差别。要知道,以上是通过列举的方式来说明和抉择业处。
Ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ, ākiñcaññāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatananti ime . Āhāre paṭikūlasaññā . Catudhātuvavatthānaṃ nti evaṃ saṅkhātaniddesato vinicchayo veditabbo.
除了身至念和入出息念之外,其余的八种随念,再加上食厌逆想和四界差别,这十种业处是导向近行定的。剩下的那些业处,则导向安止定。这样,就是根据导向近行定还是安止定来抉择业处。
ti ṭhapetvā kāyagatāsatiñca ānāpānassatiñca avasesā aṭṭha anussatiyo, āhāre paṭikūlasaññā, catudhātuvavatthānanti imāneva hettha dasakammaṭṭhānāni upacāravahāni. Sesāni appanāvahāni. Evaṃ upacārappanāvahato.
在能导向安止定的业处中,入出息念和十遍这十一种业处,可以证得初禅到第四禅这四种禅那。身至念和十种不净观,只能证得初禅。慈、悲、喜这三种梵住,可以证得初禅到第三禅。而第四梵住(舍梵住)和四种无色界定,只能证得第四禅。以上是按照能证得的禅那层次,来对业处进行的分类抉择。
ti appanāvahesu cettha ānāpānassatiyā saddhiṃ dasa kasiṇā catukkajjhānikā honti. Kāyagatāsatiyā saddhiṃ dasa asubhā paṭhamajjhānikā. Purimā tayo brahmavihārā tikajjhānikā. Catutthabrahmavihāro cattāro ca āruppā catutthajjhānikāti evaṃ jhānappabhedato.
超越有两种:一种是禅支的超越,另一种是所缘的超越。在所有能证得三种禅那和四种禅那的业处中,都存在禅支的超越。也就是说,在同一个所缘上,通过超越寻、伺等禅支,从而证得第二禅、第三禅等更高的禅那。第四梵住(舍梵住)也是这样,它是在慈、悲、喜这同一个所缘上,通过超越喜悦的感受而证得的。而在四种无色界定中,则存在所缘的超越。因为修行者是通过超越前面九种遍中的任何一种所缘,来证得空无边处定;再通过超越虚空等所缘,来证得识无边处定等。在其余的业处中,则没有这两种超越。以上是按照超越的方式来对业处进行的分类抉择。
ti dve samatikkamā aṅgasamatikkamo ca ārammaṇasamatikkamo ca. Tattha sabbesupi tikacatukkajjhānikesu kammaṭṭhānesu aṅgasamatikkamo hoti vitakkavicārādīni jhānaṅgāni samatikkamitvā tesvevārammaṇesu dutiyajjhānādīnaṃ pattabbato. Tathā catutthabrahmavihāre. Sopi hi mettādīnaṃyeva ārammaṇe somanassaṃ samatikkamitvā pattabboti. Catūsu pana āruppesu ārammaṇasamatikkamo hoti. Purimesu hi navasu kasiṇesu aññataraṃ samatikkamitvā ākāsānañcāyatanaṃ pattabbaṃ. Ākāsādīni ca samatikkamitvā viññāṇañcāyatanādīni. Sesesu samatikkamo natthīti evaṃ samatikkamato.
在这四十种业处中,只有十遍的所缘是应当扩大的。因为当你用遍的所缘专注并扩展到多大范围时,你就能在那个范围内,用天耳界听到声音,用天眼看见色法,用他心通了知其他有情的心念。但是,身至念和十种不净观的所缘,不应当扩大。为什么呢?因为它们有确定的位置,而且扩大并没有利益。关于它们位置的确定性,在解释具体修习方法时就会明白。如果去扩大不净观,那只是把尸体的数量变多了,并没有什么好处。关于这一点,在回答索巴咖(Sobhaka)长老的问题时,佛陀也曾说过:'世尊,色想是极为明显的,而骨想则是不明显的。' 在这里,'色想'是就能被扩大的相来说,所以称为'极为明显';而'骨想'是就不能被扩大的相来说,所以称为'不明显'。
ti imesu cattālīsāya kammaṭṭhānesu dasa kasiṇāneva vaḍḍhetabbāni. Yattakañhi okāsaṃ kasiṇena pharati, tadabbhantare dibbāya sotadhātuyā saddaṃ sotuṃ dibbena cakkhunā rūpāni passituṃ parasattānañca cetasā cittamaññātuṃ samattho hoti. Kāyagatāsati pana asubhāni ca na vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Okāsena paricchinnattā ānisaṃsābhāvā ca. Sā ca nesaṃ okāsena paricchinnatā bhāvanānaye āvibhavissati. Tesu pana vaḍḍhitesu kuṇaparāsiyeva vaḍḍhati, na koci ānisaṃso atthi. Vuttampi cetaṃ sopākapañhābyākaraṇe, ‘‘vibhūtā bhagavā rūpasaññā avibhūtā aṭṭhikasaññā’’ti. Tatra hi nimittavaḍḍhanavasena rūpasaññā vibhūtāti vuttā. Aṭṭhikasaññā avaḍḍhanavasena avibhūtāti vuttā.
但是,经典中所说的'他仅以骨想,就遍满了整个大地',这是根据证得骨想时,骨相自然显现的方式而说的。就好比在法阿育王时代,有一只迦陵频伽鸟,看到周围镜壁中自己的影子,就对一切方向都生起了'这是迦陵频伽鸟'的认知,从而发出了甜美的叫声。同样地,那位长老在证得骨想之后,看到一切方向都显现出骨相,心中便思惟:'整个大地都充满了骨头。'
Yaṃ panetaṃ ‘‘kevalaṃ aṭṭhisaññāya, apharī pathaviṃ ima’’nti (theragā. 18) vuttaṃ, taṃ lābhissa sato upaṭṭhānākāravasena vuttaṃ. Yatheva hi dhammāsokakāle karavīkasakuṇo samantā ādāsabhittīsu attano chāyaṃ disvā sabbadisāsu karavīkasaññī hutvā madhuraṃ giraṃ nicchāresi, evaṃ theropi aṭṭhikasaññāya lābhittā sabbadisāsu upaṭṭhitaṃ nimittaṃ passanto kevalāpi pathavī aṭṭhikabharitāti cintesīti.
如果这样,那经典里所说的'不净观禅那有无量的所缘',岂不是和'不应扩大'的说法矛盾了吗?这其实并不矛盾。因为有些修行者,是在膨胀相等大的对象上取相,而有些修行者,则是在小的对象上取相。正因如此,有些人的不净观禅那是小所缘,有些人的则是无量所缘。或者可以这样理解:有些人没有看到扩大的过患而去扩大,经典里说的'无量所缘',正是针对这种情况而说的。然而,因为这样做并没有利益,所以不应当扩大。
Yadi evaṃ yā asubhajjhānānaṃ appamāṇārammaṇatā vuttā, sā virujjhatīti. Sā ca na virujjhati. Ekacco hi uddhumātake vā aṭṭhike vā mahante nimittaṃ gaṇhāti. Ekacco appake. Iminā pariyāyena ekaccassa parittārammaṇaṃ jhānaṃ hoti. Ekaccassa appamāṇārammaṇanti. Yo vā etaṃ vaḍḍhane ādīnavaṃ apassanto vaḍḍheti. Taṃ sandhāya ‘‘appamāṇārammaṇa’’nti vuttaṃ. Ānisaṃsābhāvā pana na vaḍḍhetabbānīti.
和这些业处一样,其余的那些业处也不应当扩大。为什么呢?首先,如果去扩大入出息念的相,所扩大的只不过是一团风罢了,而且这个相还受到鼻孔等固定处所的限制。因此,由于有过患并且受到处所限制,所以不应当扩大。梵住的所缘是有情众生;如果去扩大它的相,所扩大的只是有情的数量而已,这没有什么意义,所以也不应当扩大。经典里所说的'他以与慈俱行的心遍满一方而住'等,是根据总括、含摄的方式来描述的。因为修行者是按顺序,以一间住所、两间住所等,将一方之内的有情都含摄进来而修习时,才说他'遍满一方而住',并不是因为扩大了相。而且这里也没有可以扩大的似相。这里所说的小所缘或无量所缘,也应该根据含摄范围的大小来理解。至于无色界的所缘,虚空不应该扩大,因为它只是遍色被除去后的空无;只应该把它作意为遍色的消失;如果去扩大它,也不会有什么别的结果。识不应该扩大,因为它是具有自性的究竟法,而究竟法是不能被扩大的。识的消失(无所有处)不应该扩大,因为它只是识的不存在。非想非非想处的所缘也不应该扩大,因为它也是究竟法。其余的业处也不应该扩大,因为它们没有相。因为可以扩大的只是似相,而佛随念等业处的所缘并不是似相,所以那些地方也不应当扩大。以上就是按照'扩大与不扩大'的方式,对业处进行的分类抉择。
Yathā ca etāni, evaṃ sesānipi na vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Tesu hi ānāpānanimittaṃ tāva vaḍḍhayato vātarāsiyeva vaḍḍhati, okāsena ca paricchinnaṃ. Iti sādīnavattā okāsena ca paricchinnattā na vaḍḍhetabbaṃ. Brahmavihārā sattārammaṇā, tesaṃ nimittaṃ vaḍḍhayato sattarāsiyeva vaḍḍheyya, na ca tena attho atthi, tasmā tampi na vaḍḍhetabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā’’ti (dī. ni. 1.556) ādi, taṃ pariggahavaseneva vuttaṃ. Ekāvāsadviāvāsādinā hi anukkamena ekissā disāya satte pariggahetvā bhāvento ekaṃ disaṃ pharitvāti vutto. Na nimittaṃ vaḍḍhento. Paṭibhāganimittameva cettha natthi. Yadayaṃ vaḍḍheyya, parittaappamāṇārammaṇatāpettha pariggahavaseneva veditabbā. Āruppārammaṇesupi ākāsaṃ kasiṇugghāṭimattā. Tañhi kasiṇāpagamavaseneva manasi kātabbaṃ. Tato paraṃ vaḍḍhayatopi na kiñci hoti. Viññāṇaṃ sabhāvadhammattā. Na hi sakkā sabhāvadhammaṃ vaḍḍhetuṃ. Viññāṇāpagamo viññāṇassa abhāvamattattā. Nevasaññānāsaññāyatanārammaṇaṃ sabhāvadhammattāyeva na vaḍḍhetabbaṃ. Sesāni animittattā. Paṭibhāganimittañhi vaḍḍhetabbaṃ nāma bhaveyya. Buddhānussatiādīnañca neva paṭibhāganimittaṃ ārammaṇaṃ hoti, tasmā taṃ na vaḍḍhetabbanti evaṃ vaḍḍhanāvaḍḍhanato.
在这四十种业处中,十遍、十不净、入出息念、身至念,这二十二种是以似相作为所缘的。其余的不是以似相为所缘。同样,在十随念中,除去入出息念与身至念,其余八随念、食厌逆想、四界差别、识无边处、非想非非想处,这十二种是以自性法作为所缘。十遍、十不净、入出息念、身至念,这二十二种是以相作为所缘。其余六种是不可说所缘。又有八种在前分阶段的所缘是动摇的,即:脓烂相、红色相、虫聚相、入出息念、水遍、火遍、风遍,以及光明遍中日光圆轮等所成的所缘;而它们的似相则是固定不动的。其余的是不动摇所缘。这就是“依所缘”的抉择。
ti imesu ca cattālīsāya kammaṭṭhānesu dasakasiṇā, dasaasubhā, ānāpānassati, kāyagatāsatīti imāni dvāvīsatipaṭibhāganimittārammaṇāni. Sesāni na paṭibhāganimittārammaṇāni. Tathā dasasu anussatīsu ṭhapetvā ānāpānassatiñca kāyagatāsatiñca avasesā aṭṭha anussatiyo, āhāre paṭikūlasaññā, catudhātuvavatthānaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatananti imāni dvādasa sabhāvadhammārammaṇāni. Dasa kasiṇā, dasa asubhā, ānāpānassati, kāyagatāsatīti imāni dvāvīsati nimittārammaṇāni. Sesāni cha na vattabbārammaṇāni. Tathā vipubbakaṃ, lohitakaṃ, puḷuvakaṃ, ānāpānassati, āpokasiṇaṃ, tejokasiṇaṃ, vāyokasiṇaṃ, yañca ālokakasiṇe sūriyādīnaṃ obhāsamaṇḍalārammaṇanti imāni aṭṭha calitārammaṇāni, tāni ca kho pubbabhāge, paṭibhāgaṃ pana sannisinnameva hoti. Sesāni na calitārammaṇānīti evaṃ ārammaṇato.
这里,十不净、身至念、食厌逆想,这十二种在天界不会生起;这十二种再加上入出息念,这十三种在梵天界不会生起。在无色有中,除了四无色外,其余都不会生起。在人间,这一切都会生起。这就是依地来抉择。
ti ettha ca dasa asubhā, kāyagatāsati, āhāre paṭikūlasaññāti imāni dvādasa devesu nappavattanti. Tāni dvādasa, ānāpānassati cāti imāni terasa brahmaloke nappavattanti . Arūpabhave pana ṭhapetvā cattāro āruppe aññaṃ nappavattati. Manussesu sabbānipi pavattantīti evaṃ bhūmito.
这里也应该依所见、所触、所闻的执取方式来理解抉择。其中,除了风遍,其余九遍与十不净,这十九种应该用所见执取。意思是:在前分阶段,应该用眼睛不断观看而执取它们的相。身至念中,以皮为第五的五种应该用所见执取,其余应该用所闻执取,所以它的所缘应该用所见与所闻来执取。入出息念应该用所触执取;风遍应该用所见与所触执取;其余十八种应该用所闻执取。舍梵住和四无色,初学者不能执取;其余三十五种则可以执取。这就是“依执取”的抉择。
ti diṭṭhaphuṭṭhasutaggahaṇatopettha vinicchayo veditabbo. Tatra ṭhapetvā vāyokasiṇaṃ sesā nava kasiṇā, dasa asubhāti imāni ekūnavīsati diṭṭhena gahetabbāni. Pubbabhāge cakkhunā oloketvā nimittaṃ nesaṃ gahetabbanti attho. Kāyagatāsatiyaṃ tacapañcakaṃ diṭṭhena, sesaṃ sutenāti evaṃ tassā ārammaṇaṃ diṭṭhasutena gahetabbaṃ. Ānāpānassati phuṭṭhena, vāyokasiṇaṃ diṭṭhaphuṭṭhena, sesāni aṭṭhārasa sutena gahetabbāni. Upekkhābrahmavihāro, cattāro āruppāti imāni cettha na ādikammikena gahetabbāni. Sesāni pañcatiṃsa gahetabbānīti evaṃ gahaṇato.
然而,在这些业处中,除了虚空遍外,其余九遍是诸无色的缘;十遍是诸神通的缘;三梵住是第四梵住的缘;每一低下的无色都是各自较高无色的缘;非想非非想处是灭尽定的缘;这一切都是乐住、观以及善趣诸有的缘。这就是“依缘”的抉择。
ti imesu pana kammaṭṭhānesu ṭhapetvā ākāsakasiṇaṃ sesā nava kasiṇā āruppānaṃ paccayā honti, dasa kasiṇā abhiññānaṃ, tayo brahmavihārā catutthabrahmavihārassa, heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ āruppaṃ uparimassa uparimassa, nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodhasamāpattiyā, sabbānipi sukhavihāravipassanābhavasampattīnanti evaṃ paccayato.
在此应该知道依行性适合性的抉择。即:首先,对于贪行者,十不净与身至念,这十一种业处是适合的。对于嗔行者,四梵住与四种色遍,这八种是适合的。对于痴行者和寻行者,入出息念这一种业处是适合的。对于信行者,前六随念是适合的。对于慧行者,死随念、寂止随念、四界差别、食厌逆想,这四种是适合的。其余的遍与无色是适合一切行者的。并且,任何一种遍,对于寻行者应作成小的,对于痴行者应作成无量的。
ti cariyānaṃ anukūlatopettha vinicchayo veditabbo. Seyyathidaṃ – rāgacaritassa tāva ettha dasa asubhā, kāyagatāsatīti ekādasa kammaṭṭhānāni anukūlāni. Dosacaritassa cattāro brahmavihārā, cattāri vaṇṇakasiṇānīti aṭṭha. Mohacaritassa, vitakkacaritassa ca ekaṃ ānāpānassati kammaṭṭhānameva. Saddhācaritassa purimā cha anussatiyo. Buddhicaritassa maraṇassati, upasamānussati, catudhātuvavatthānaṃ, āhāre paṭikūlasaññāti cattāri. Sesakasiṇāni, cattāro ca āruppā sabbacaritānaṃ anukūlāni. Kasiṇesu ca yaṃkiñci parittaṃ vitakkacaritassa, appamāṇaṃ mohacaritassāti.
如此,在此应当知道依诸行适合性的抉择,这一切是依直接对治与极其适当方面而说的。然而,不镇伏贪等烦恼或不帮助信等善法的善修习是不存在的。在《弥醯经》中也说了这个道理:
Evamettha cariyānukūlato vinicchayo veditabboti sabbañcetaṃ ujuvipaccanīkavasena ca atisappāyavasena ca vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā saddhādīnaṃ vā anupakārā kusalabhāvanā nāma natthi. Vuttampi cetaṃ meghiyasutte –
应该进一步修习这四种方法:想要断除贪欲,应当修习不净观;想要断除嗔恨,应当修习慈心观;想要断除散乱的寻思,应当修习入出息念;想要彻底根除我慢,应当修习无常想。
‘‘Cattāro dhammā uttari bhāvetabbā. Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya. Mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya. Ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya. Aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāyā’’ti.
在《罗睺罗经》中,也用“罗睺罗,你应修习慈”这样的方式,对同一种行性说了七种业处。所以,不应该只执著于文句,而应该在每一处都去寻求它的意趣。以上就是“执取业处”这一句里,关于业处论的抉择。
Rāhulasuttepi ‘‘mettaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehī’’tiādinā (ma. ni. 2.120) nayena ekasseva satta kammaṭṭhānāni vuttāni. Tasmā vacanamatte abhinivesaṃ akatvā sabbattha adhippāyo pariyesitabboti ayaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāti ettha kammaṭṭhānakathā vinicchayo.
48然而,“并应执取”这一句的意义,现在来说明如下:就像“那位瑜伽者前往给予业处的善知识”这一句所说的方式,前往了所说那种类型的善知识之后,应该把自己托付给佛陀世尊或老师,并以具足的意乐与胜解来请求业处。
ti imassa pana padassa ayamatthadīpanā. ‘‘Tena yoginā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā’’ti ettha vuttanayeneva vuttappakāraṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā buddhassa vā bhagavato ācariyassa vā attānaṃ niyyātetvā sampannajjhāsayena sampannādhimuttinā ca hutvā kammaṭṭhānaṃ yācitabbaṃ.
这其中,应当这样把自己托付给佛陀世尊:“世尊,我现在把这个有身舍给您。”因为如果没有这样托付,而住在边远的住处,当恐怖的所缘现前时,他不能坚住,便可能退回村落住所,与在家人交往,采取不正当的寻求而走向毁坏。但如果已经这样托付了,当恐怖的所缘现前时,恐惧就不会在他心中生起;事实上,当他省察“你不是已经善巧地把自己托付给佛陀了吗?”时,只会生起喜悦。譬如有人有一匹上等的迦尸布,如果被老鼠或蛾虫咬坏了,他会生起忧愁;但如果他把它施给需要衣服的比丘,即使看见那位比丘把它撕开用来做粪扫衣,他也只会生起喜悦。这里的情况也是如此。
Tatra ‘‘imāhaṃ bhagavā attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī’’ti evaṃ buddhassa bhagavato attā niyyātetabbo. Evañhi aniyyātetvā pantesu senāsanesu viharanto bheravārammaṇe āpāthamāgate santhambhituṃ asakkonto gāmantaṃ osaritvā gihīhi saṃsaṭṭho hutvā anesanaṃ āpajjitvā anayabyasanaṃ pāpuṇeyya. Niyyātitattabhāvassa panassa bheravārammaṇe āpāthamāgatepi bhayaṃ na uppajjati. ‘‘Nanu tayā, paṇḍita, purimameva attā buddhānaṃ niyyātito’’ti paccavekkhato panassa somanassameva uppajjati. Yathā hi purisassa uttamaṃ kāsikavatthaṃ bhaveyya, tassa tasmiṃ mūsikāya vā kīṭehi vā khādite uppajjeyya domanassaṃ . Sace pana taṃ acīvarakassa bhikkhuno dadeyya, athassa taṃ tena bhikkhunā khaṇḍākhaṇḍaṃ kariyamānaṃ disvāpi somanassameva uppajjeyya. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.
向老师交付自身时,也应该说:‘尊者,我把这个有身托付给您。’因为没有交付自身的人,或者是不可教诫的,或者是难以劝告、不接受教诫的,或者是随意而行、不请问老师就去他想去的地方。老师不会以资具或法来摄受他,不会教导隐秘的经典。他得不到这两种摄受,在教法中得不到确立,不久就会陷入破戒或在家的状态。但已经交付自身的人,既不是不可教诫的,也不是随意而行的,而是易于劝告、依止于老师而生活的。他从老师那里获得两种摄受,在教法中达到增长、增盛、广大,就像小乞食帝须长老的弟子们一样。
Ācariyassa niyyātentenāpi ‘‘imāhaṃ, bhante, attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī’’ti vattabbaṃ. Evaṃ aniyyātitattabhāvo hi atajjanīyo vā hoti, dubbaco vā anovādakaro, yenakāmaṃgamo vā ācariyaṃ anāpucchāva yatthicchati, tattha gantā, tamenaṃ ācariyo āmisena vā dhammena vā na saṅgaṇhāti, gūḷhaṃ ganthaṃ na sikkhāpeti. So imaṃ duvidhaṃ saṅgahaṃ alabhanto sāsane patiṭṭhaṃ na labhati, nacirasseva dussīlyaṃ vā gihibhāvaṃ vā pāpuṇāti. Niyyātitattabhāvo pana neva atajjanīyo hoti, na yenakāmaṃgamo, suvaco ācariyāyattavuttiyeva hoti. So ācariyato duvidhaṃ saṅgahaṃ labhanto sāsane vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti cūḷapiṇḍapātikatissattherassa antevāsikā viya.
据说有三位比丘来到长老那里。其中第一位说:‘尊者,如果是为了您的缘故,我能够跳入百人深的悬崖。’第二位说:‘尊者,如果是为了您的缘故,我能够从脚底开始在石板上摩擦,直到这个有身毫无剩余地消灭。’第三位说:‘尊者,如果是为了您的缘故,我能够止息出入息而命终。’长老认为‘这些比丘是堪能者’,便为他们讲说业处。他们依止于他的教诫而住,三人都证得了阿罗汉果。这就是交付自身的利益。因此说‘将自己交付给佛陀世尊或老师’。
Therassa kira santikaṃ tayo bhikkhū āgamaṃsu. Tesu eko ‘‘ahaṃ, bhante, tumhākamatthāyā’’ti vutte sataporise papāte patituṃ ussaheyyanti āha. Dutiyo ‘‘ahaṃ, bhante, tumhākamatthāyā’’ti vutte imaṃ attabhāvaṃ paṇhito paṭṭhāya pāsāṇapiṭṭhe ghaṃsento niravasesaṃ khepetuṃ ussaheyyanti āha. Tatiyo ‘‘ahaṃ, bhante, tumhākamatthāyā’’ti vutte assāsapassāse uparundhitvā kālakiriyaṃ kātuṃ ussaheyyanti āha. Thero bhabbāvatime bhikkhūti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te tassa ovāde ṭhatvā tayopi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti ayamānisaṃso attaniyyātane. Tena vuttaṃ ‘‘buddhassa vā bhagavato ācariyassa vā attānaṃ niyyātetvā’’ti.
49在这里,那位修行者应该用无贪等六种方式,来充分培养自己的志向。因为这样培养志向的人,就能证得三种菩提(觉悟)中的某一种。正如经中所说:‘六种志向引导菩萨们的菩提走向成熟:菩萨们以无贪的志向,在贪中见到过患;以无嗔的志向,在嗔中见到过患;以无痴的志向,在痴中见到过患;以出离的志向,在家庭生活中见到过患;以远离的志向,在人群聚集处见到过患;以舍弃的志向,在一切生存状态和投生去处中见到过患。’因为无论过去、未来还是现在的入流者、一来者、不来者、诸漏尽者、辟支佛、正自觉者,全都是用这六种方式证得各自殊胜成就的。所以,应该用这六种方式来培养志向。同时,还应该全心倾向于这个目标。它的意思是:应该倾向于定、尊重定、趋向于定;倾向于涅槃、尊重涅槃、趋向于涅槃。
ti ettha pana tena yoginā alobhādīnaṃ vasena chahākārehi sampannajjhāsayena bhavitabbaṃ. Evaṃ sampannajjhāsayo hi tissannaṃ bodhīnaṃ aññataraṃ pāpuṇāti. Yathāha, ‘‘cha ajjhāsayā bodhisattānaṃ bodhiparipākāya saṃvattanti, alobhajjhāsayā ca bodhisattā lobhe dosadassāvino, adosajjhāsayā ca bodhisattā dose dosadassāvino, amohajjhāsayā ca bodhisattā mohe dosadassāvino, nekkhammajjhāsayā ca bodhisattā gharāvāse dosadassāvino, pavivekajjhāsayā ca bodhisattā saṅgaṇikāya dosadassāvino, nissaraṇajjhāsayā ca bodhisattā sabbabhavagatīsu dosadassāvino’’ti. Ye hi keci atītānāgatapaccuppannā sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavapaccekabuddhasammāsambuddhā, sabbe te imeheva chahākārehi attanā attanā pattabbaṃ visesaṃ pattā. Tasmā imehi chahākārehi sampannajjhāsayena bhavitabbaṃ. Tadadhimuttatāya pana adhimuttisampannena bhavitabbaṃ. Samādhādhimuttena samādhigarukena samādhipabbhārena, nibbānādhimuttena nibbānagarukena nibbānapabbhārena ca bhavitabbanti attho.
50对于这样具备了志向和坚定信心、前来请求业处(修行方法)的人,如果老师有他心通,就应该观察他的心念活动,从而了解他的性格倾向。没有他心通的老师,则应该通过询问来了解,比如问:‘你是什么性格?哪些心理状态在你身上经常生起?你注意什么对象时会感到舒适?你的心倾向于哪种业处?’这样了解之后,就应该为他讲解适合他性格的业处。
Evaṃ sampannajjhāsayādhimuttino panassa kammaṭṭhānaṃ yācato cetopariyañāṇalābhinā ācariyena cittācāraṃ oloketvā cariyā jānitabbā. Itarena kiṃ caritosi? Ke vā te dhammā bahulaṃ samudācaranti? Kiṃ vā te manasikaroto phāsu hoti? Katarasmiṃ vā te kammaṭṭhāne cittaṃ namatīti evamādīhi nayehi pucchitvā jānitabbā. Evaṃ ñatvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ.
讲解时,应该根据三种情况来采取不同的方式:对于原本就已经掌握这个业处的人,应该让他在一两座的时间里复诵一遍,然后正式传授给他。对于住在附近的人,应该在他每次来的时候,逐步为他讲解。对于学了之后想去别处的人,则应该讲得既不太简略,也不太详细,恰到好处。
Kathentena ca tividhena kathetabbaṃ. Pakatiyā uggahitakammaṭṭhānassa ekaṃ dve nisajjāni sajjhāyaṃ kāretvā dātabbaṃ. Santike vasantassa āgatāgatakkhaṇe kathetabbaṃ. Uggahetvā aññatra gantukāmassa nātisaṃkhittaṃ nātivitthārikaṃ katvā kathetabbaṃ.
在这些业处中,首先讲说地遍(以地作为禅修对象)的时候,应该讲说这九个方面的内容:四种遍的过失、遍的制作方法、制作完成后如何修习、两种相、两种定、七种适当与不适当的情况、十种安止善巧、精进的平衡、以及安止的规定。在讲解其余的业处时,也应该讲说它们各自相应的内容。这一切,都会在它们各自的修习规定部分详细说明。
Tattha pathavīkasiṇaṃ tāva kathentena cattāro kasiṇadosā, kasiṇakaraṇaṃ, katassa bhāvanānayo, duvidhaṃ nimittaṃ, duvidho samādhi, sattavidhaṃ sappāyāsappāyaṃ, dasavidhaṃ appanākosallaṃ, vīriyasamatā, appanāvidhānanti ime nava ākārā kathetabbā. Sesakammaṭṭhānesupi tassa tassa anurūpaṃ kathetabbaṃ. Taṃ sabbaṃ tesaṃ bhāvanāvidhāne āvibhavissati.
当老师这样讲解业处时,那位修行者应该把握住法相,仔细谛听。所谓‘把握相’,就是指:‘这是前面的文句,这是后面的文句,这是它的含义,这是它的意旨,这是它的譬喻’,像这样把每一个要点都铭记在心。因为只有像这样把握住法相、恭敬谛听的人,才能善巧地掌握业处。然后,依靠这个业处,他才能证得殊胜的成就,而不是依靠其他的方法。这就是对‘把握’一词意义的阐明。
Evaṃ kathiyamāne pana kammaṭṭhāne tena yoginā nimittaṃ gahetvā sotabbaṃ. ti idaṃ heṭṭhimapadaṃ, idaṃ uparimapadaṃ, ayamassa attho , ayamadhippāyo, idamopammanti evaṃ taṃ taṃ ākāraṃ upanibandhitvāti attho. Evaṃ nimittaṃ gahetvā sakkaccaṃ suṇantena hi kammaṭṭhānaṃ suggahitaṃ hoti. Athassa taṃ nissāya visesādhigamo sampajjati, na itarassāti ayaṃ gahetvāti imassa padassa atthaparidīpanā.
到这里为止,‘亲近善知识,随顺自己的性格倾向,在四十种业处中选取一种业处’这些内容,已经从各个方面作了详细的解释。
Ettāvatā kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānukūlaṃ cattālīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāti imāni padāni sabbākārena vitthāritāni hontīti.