2. 头陀支的解释
2. Dhutaṅganiddeso
22现在,为了让前面所说的戒律更加清净,修行者需要培养少欲、知足等功德。已经受持戒律的瑜伽者,还应当受持头陀支。这样一来,他的戒律就会被少欲、知足、削减、远离、不积聚、精进、易护持等功德之水洗净污垢,变得极其清净,各种头陀行也会圆满成就。像这样,具足无过失的戒律与头陀行功德、一切行为仪则都清净的人,依止于三种古代的圣种,就有资格证得第四种圣种,名为‘喜乐修习’。因此,我们现在开始论述头陀支。
Idāni yehi appicchatāsantuṭṭhitādīhi guṇehi vuttappakārassa sīlassa vodānaṃ hoti, te guṇe sampādetuṃ yasmā samādinnasīlena yoginā dhutaṅgasamādānaṃ kātabbaṃ. Evañhissa appicchatāsantuṭṭhitāsallekhapavivekāpacayavīriyārambhasubharatādiguṇasalilavikkhālitamalaṃ sīlañceva suparisuddhaṃ bhavissati, vatāni ca sampajjissanti. Iti anavajjasīlabbataguṇaparisuddhasabbasamācāro porāṇe ariyavaṃsattaye patiṭṭhāya catutthassa bhāvanārāmatāsaṅkhātassa ariyavaṃsassa adhigamāraho bhavissati. Tasmā dhutaṅgakathaṃ ārabhissāma.
世尊确实为那些舍弃世间利养、不顾惜身体和生命、希望成就随顺修行的善男子们,允许了十三种头陀支。这十三种是:粪扫衣者支、三衣者支、行乞食者支、次第乞食者支、一食者支、一钵食者支、后食拒绝者支、林住者支、树下住者支、露地住者支、冢间住者支、随所敷设住者支、坐姿支。
Bhagavatā hi pariccattalokāmisānaṃ kāye ca jīvite ca anapekkhānaṃ anulomapaṭipadaṃyeva ārādhetukāmānaṃ kulaputtānaṃ terasadhutaṅgāni anuññātāni. Seyyathidaṃ – paṃsukūlikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, piṇḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ, pattapiṇḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ, āraññikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathāsanthatikaṅgaṃ, nesajjikaṅganti. Tattha –
从善三法,及头陀等分别;
及总说别说,应当了知抉择。
Atthato lakkhaṇādīhi, samādānavidhānato; Pabhedato bhedato ca, tassa tassānisaṃsato. Kusalattikato ceva, dhutādīnaṃ vibhāgato; Samāsabyāsato cāpi, viññātabbo vinicchayo.
23这里,先解释‘粪扫衣’的含义。(一)因为它被丢弃在道路、冢墓、垃圾堆等任何一处尘土上,好像属于那些尘土,所以叫作‘粪扫’;或者,它像尘土一样趋向可厌的状态,所以叫作‘粪扫’,意思是说:它到了令人厌恶的状态。穿着这样得名的粪扫衣,就叫作‘粪扫衣行’;这是他的习惯,所以称为‘粪扫衣者’。粪扫衣者的支分,名为‘粪扫衣支’。这里所说的‘支分’,就是指行动。因此应该知道:由于受持这种行持而成为粪扫衣者,这就是此名称的含义。
Tattha ti tāva rathikasusānasaṅkārakūṭādīnaṃ yattha katthaci paṃsūnaṃ upari ṭhitattā abbhuggataṭṭhena tesu tesu paṃsukūlamivāti paṃsukūlaṃ, atha vā paṃsu viya kucchitabhāvaṃ ulatīti paṃsukūlaṃ, kucchitabhāvaṃ gacchatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ laddhanibbacanassa paṃsukūlassa dhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ , taṃ sīlamassāti . Paṃsukūlikassa aṅgaṃ . Aṅganti kāraṇaṃ vuccati. Tasmā yena samādānena so paṃsukūliko hoti, tassetaṃ adhivacananti veditabbaṃ.
用同样的方法解释:名为僧伽帝、郁多罗僧、安陀会的三衣,是他的习惯,因此他是三衣者。三衣者的支分,名为‘三衣支’。
Eteneva nayena saṅghāṭiuttarāsaṅgaantaravāsakasaṅkhātaṃ ticīvaraṃ sīlamassāti . Tecīvarikassa aṅgaṃ .
然而,称为‘乞食’的各种食物团落下,叫作‘团食’;意思是说:他人所给的食物团落入钵中。他前往各家拾取、寻求那团食,所以称为‘行乞食者’。或者,他的誓愿是为了收集食物团,所以称为‘集食团者’;‘收集’就是为此而游行。集食团者也就是行乞食者。行乞食者的支分,名为‘行乞食支’。
Bhikkhāsaṅkhātānaṃ pana āmisapiṇḍānaṃ pātoti piṇḍapāto, parehi dinnānaṃ piṇḍānaṃ patte nipatananti vuttaṃ hoti. Taṃ piṇḍapātaṃ uñchati taṃ taṃ kulaṃ upasaṅkamanto gavesatīti . Piṇḍāya vā patituṃ vatametassāti piṇḍapātī, patitunti carituṃ, piṇḍapātī eva piṇḍapātiko. Piṇḍapātikassa aṅgaṃ .
所谓‘间断’,是指中间的缺口;离开缺口,就叫作‘无间断’,意思是没有中断。与无间断相伴,名为‘有次第’,意思是说:没有间断地挨家挨户而行。以有次第而行为习惯的人,名为‘次第行者’;次第行者就是‘次第乞食者’。他的支分,名为‘次第乞食支’。
Dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānatoti apadānaṃ, anavakhaṇḍananti attho. Saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanarahitaṃ anugharanti vuttaṃ hoti. Sapadānaṃ carituṃ idamassa sīlanti sapadānacārī, sapadānacārī eva . Tassa aṅgaṃ .
在一坐之中就把饭吃完,这叫作“一座食”;以这个作为戒条来持守的人,就叫作“一座食者”。他所持守的这一条头陀支,就是“一座食支”。
Ekāsane bhojanaṃ ekāsanaṃ, taṃ sīlamassāti . Tassa aṅgaṃ .
由于禁止使用第二个食器,只在一个钵里吃的饭团,就叫作“钵食”。现在,当一个人受持钵食的时候,心里建立起“我只吃钵里的食物”这样的想法,并以这个作为戒条来持守,他就叫作“钵食者”。他所持守的这一条头陀支,就是“一钵食支”。
Dutiyabhājanassa paṭikkhittattā kevalaṃ ekasmiṃyeva patte piṇḍo pattapiṇḍo. Idāni pattapiṇḍagahaṇe pattapiṇḍasaññaṃ katvā pattapiṇḍo sīlamassāti . Tassa aṅgaṃ .
“khalu”是一个表示拒绝意思的不变词。已经表示自己吃饱了之后,在午后所得到的饭食,叫作“午后饭食”;去吃那种午后饭食的行为,就叫作“午后饭食之食用”。对于这种午后饭食的食用,心里建立起“这是午后饭食”的想法后,把拒绝午后饭食当作习惯的人,就叫作“午后饭食者”。而不吃午后饭食的人,就称为“拒午后饭食者”;这是针对那些受持戒条、拒绝额外食物的人所用的名称。不过,义疏中还有一种解释:“khalu 是一种鸟。它用嘴衔着果子,如果那个果子掉下来,它就不再吃了。这位比丘也像那样。”因此叫作“拒午后饭食者”。他所持守的这一条头陀支,就是“拒午后饭食支”。
ti paṭisedhanatthe nipāto. Pavāritena satā pacchā laddhaṃ bhattaṃ pacchābhattaṃ nāma, tassa pacchābhattassa bhojanaṃ pacchābhattabhojanaṃ, tasmiṃ pacchābhattabhojane pacchābhattasaññaṃ katvā pacchābhattaṃ sīlamassāti pacchābhattiko. Na pacchābhattiko . Samādānavasena paṭikkhittātirittabhojanassetaṃ nāmaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ khalūti eko sakuṇo. So mukhena phalaṃ gahetvā tasmiṃ patite puna aññaṃ na khādati. Tādiso ayanti khalupacchābhattiko. Tassa aṅgaṃ .
以住在阿兰若(远离尘嚣的闲静处)作为戒条来持守的人,就叫作“阿兰若住者”。他所持守的这一条头陀支,就是“阿兰若住支”。
Araññe nivāso sīlamassāti . Tassa aṅgaṃ .
住在树下就叫作“树下住”,把树下住当作习惯的人,就叫作“树下住者”。树下住者所持守的这一条头陀支,就是“树下住支”。其余的露地住支、冢间住支,道理也和这一样。
Rukkhamūle nivāso rukkhamūlaṃ, taṃ sīlamassāti . Rukkhamūlikassa aṅgaṃ eseva nayo.
凡是已经被分配好的,就叫作“如所分配的”;这是对第一种被指定了的坐卧具的称呼,也就是像“这是属于你的”这样的坐卧具。习惯于住在那种已经分配好的坐卧具上的人,就叫作“如所分配住者”。他所持守的这一条头陀支,就是“如所分配住支”。
Yadeva santhataṃ yathāsanthataṃ, idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātīti evaṃ paṭhamaṃ uddiṭṭhasenāsanassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmiṃ yathāsanthate viharituṃ sīlamassāti . Tassa aṅgaṃ .
拒绝躺下睡觉、习惯一直坐着过夜的人,叫做“常坐者”。他所持守的这一条,就是“常坐不卧支”。
Sayanaṃ paṭikkhipitvā nisajjāya viharituṃ sīlamassāti . Tassa aṅgaṃ .
不过,上面说的这一切,都是头陀比丘的支分。为什么叫支分呢?因为他通过受持其中某一条或某几条,就能抖落烦恼。或者说,有一种智慧能抖落烦恼,这种智慧就叫“头陀”,而这些修行项目是这种智慧的组成部分,所以称为“头陀支”。还有一种解释:这些修行能抖落与之对立的法,所以叫“头陀”;它们是修行的途径,所以叫“支”。以上,就是先从含义上做的说明。
Sabbāneva panetāni tena tena samādānena dhutakilesattā dhutassa bhikkhuno aṅgāni, kilesadhunanato vā dhutanti laddhavohāraṃ ñāṇaṃ aṅgaṃ etesanti . Atha vā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniddhunanato aṅgāni ca paṭipattiyātipi . Evaṃ tāvettha viññātabbo vinicchayo.
然而,这一切头陀支,都以“受持的思”作为它们的相。这一点也已经说过:“受持者指的是人,他依靠心和心所法来受持,其中受持的思就是头陀支,他所拒绝的事物就是事。”这一切头陀支,都以破除一切贪欲为味,以无贪欲的状态为现起,以少欲等圣法为足处。应当这样来理解此中的抉择。
Sabbāneva panetāni samādānacetanālakkhaṇāni. Vuttampi cetaṃ ‘‘yo samādiyati, so puggalo. Yena samādiyati, cittacetasikā ete dhammā. Yā samādānacetanā, taṃ dhutaṅgaṃ. Yaṃ paṭikkhipati, taṃ vatthū’’ti. Sabbāneva ca loluppaviddhaṃsanarasāni, nilloluppabhāvapaccupaṭṭhānāni appicchatādiariyadhammapadaṭṭhānāni. Evamettha veditabbo vinicchayo.
在受持、规定等五项内容中,关于一切头陀支的受持方式:如果世尊还在世,应当在世尊面前受持;世尊般涅槃后,应当在大声闻面前受持。如果大声闻不在,就在漏尽者面前受持;如果漏尽者不在,就在不来者面前受持;如果不来者不在,就在一来者面前受持;如果一来者不在,就在入流者面前受持;如果入流者不在,就在通达三藏者面前受持;如果通达三藏者不在,就在通达二藏者面前受持;如果通达二藏者不在,就在通达一藏者面前受持;如果通达一藏者不在,就在通达一部者面前受持;如果通达一部者不在,就在义疏师面前受持。如果义疏师也不在,就在持头陀支者面前受持。如果连持头陀支者也不在,那就把塔庙庭院打扫干净,蹲坐下来,如同在正自觉者面前宣说一样来受持。同时,也允许自己受持。在这里,应当讲一讲支提山两位兄弟长老的故事,其中年长的那位对头陀支表现出少欲的品德。以上,首先是适用于一切头陀支的共通说法。
Samādānavidhānatotiādīsu pana pañcasu sabbāneva dhutaṅgāni dharamāne bhagavati bhagavatova santike samādātabbāni. Parinibbute mahāsāvakassa santike. Tasmiṃ asati khīṇāsavassa, anāgāmissa, sakadāgāmissa, sotāpannassa, tipiṭakassa, dvipiṭakassa, ekapiṭakassa, ekasaṅgītikassa, aṭṭhakathācariyassa. Tasmiṃ asati dhutaṅgadharassa, tasmimpi asati cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā sammāsambuddhassa santike vadantena viya samādātabbāni, apica sayampi samādātuṃ vaṭṭati eva. Ettha ca cetiyapabbate dve bhātikattherānaṃ jeṭṭhakabhātu dhutaṅgappicchatāya vatthu kathetabbaṃ. Ayaṃ tāva sādhāraṇakathā.
一、粪扫衣支
1. Paṃsukūlikaṅgakathā
24现在,我们将逐一说明每一支的受持、规定、等级、破坏与功德。首先说粪扫衣支。粪扫衣支用下面两句话中的任何一句来受持:“我拒绝居士所施衣”,或者“我受持粪扫衣支”。这就是粪扫衣支的受持方式。
Idāni ekekassa samādānavidhānappabhedabhedānisaṃse vaṇṇayissāma. tāva ‘‘gahapatidānacīvaraṃ paṭikkhipāmi, paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesu dvīsu vacanesu aññatarena samādinnaṃ hoti. Idaṃ tāvettha .
这样受持了头陀支之后,应当取得下列种类之一的衣布:冢间衣、店前衣、街路布、垃圾布、产床布、沐浴布、洗浴处布、往返冢间所穿布、火烧布、牛啮布、白蚁啮布、鼠啮布、端破布、缘破布、作旗布、塔衣、沙门衣、灌顶衣、神变所成衣、大路衣、风吹来衣、天授衣、海滨衣。从这些衣布中取得一种后,应当把它撕开,丢弃脆弱的部分,清洗坚实的部分,然后制成袈裟。把原先居士所施的旧袈裟舍弃之后,就可以受用这件新制成的袈裟了。
Evaṃ samādinnadhutaṅgena pana tena sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, rathiyacoḷaṃ, saṅkāracoḷaṃ, sotthiyaṃ, nhānacoḷaṃ, titthacoḷaṃ, gatapaccāgataṃ, aggiḍaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ, upacikākhāyitaṃ, undūrakhāyitaṃ, antacchinnaṃ, dasācchinnaṃ, dhajāhaṭaṃ, thūpacīvaraṃ, samaṇacīvaraṃ, ābhisekikaṃ, iddhimayaṃ, panthikaṃ, vātāhaṭaṃ, devadattiyaṃ, sāmuddiyantietesu aññataraṃ cīvaraṃ gahetvā phāletvā dubbalaṭṭhānaṃ pahāya thiraṭṭhānāni dhovitvā cīvaraṃ katvā porāṇaṃ gahapaticīvaraṃ apanetvā paribhuñjitabbaṃ.
这里说的“冢间的”布,就是掉落在坟墓间的布。“店前的”布,是掉在店铺门口的布。“路上布”,是那些求福的人从窗户丢到路上的布片。“垃圾布”,是被人丢在垃圾堆里的布。“胞胎布”,是擦拭过产妇身上的污垢后丢弃的布。据说,帝沙大臣的母亲曾经用一块价值百金的布擦拭产垢,然后心想:“那些穿粪扫衣的比丘会把它捡走吧。”于是叫人把那块布丢在多罗维利路上。比丘们后来捡了它,用来缝补衣服破损的地方。
Tattha nti susāne patitakaṃ. nti āpaṇadvāre patitakaṃ. nti puññatthikehi vātapānantarena rathikāya chaḍḍitacoḷakaṃ. nti saṅkāraṭṭhāne chaḍḍitacoḷakaṃ. nti gabbhamalaṃ puñchitvā chaḍḍitavatthaṃ. Tissāmaccamātā kira satagghanakena vatthena gabbhamalaṃ puñchāpetvā paṃsukūlikā gaṇhissantīti tālaveḷimagge chaḍḍāpesi. Bhikkhū jiṇṇakaṭṭhānatthameva gaṇhanti. nti yaṃ bhūtavejjehi sasīsaṃ nhāpitā kāḷakaṇṇicoḷanti chaḍḍetvā gacchanti.
“浴津布”,是被人丢弃在沐浴渡口的碎布。“往还布”,是人们去坟墓祭拜后,回来沐浴时丢弃的布。“烧残布”,是被火烧过一部分的布,人们会把它丢掉。“牛啮布”等等,意思很明显,就是被牛咬过之类的布,人们也会丢弃。“置旗”,是指人们上船时绑上的旗帜,等他们离开、看不见的时候,就可以取用。战场上竖立的旗帜,在两军都撤离后,也可以取用。
nti nhānatitthe chaḍḍitapilotikā. nti yaṃ manussā susānaṃ gantvā paccāgatā nhatvā chaḍḍenti. nti agginā ḍaḍḍhappadesaṃ. Tañhi manussā chaḍḍenti. ni pākaṭāneva. Tādisānipi hi manussā chaḍḍenti. nti nāvaṃ ārohantā dhajaṃ bandhitvā ārūhanti. Taṃ tesaṃ dassanātikkame gahetuṃ vaṭṭati. Yampi yuddhabhūmiyaṃ dhajaṃ bandhitvā ṭhapitaṃ, taṃ dvinnampi senānaṃ gatakāle gahetuṃ vaṭṭati.
“塔衣”,是指围绕蚁冢做供养时,覆盖在上面的布。“沙门衣”,是指属于比丘的衣服。“灌顶衣”,是指在国王灌顶仪式的地方所丢弃的袈裟。“神变所作衣”,是指佛陀说“来,比丘”时,自然出现的袈裟。“旅者衣”,是指掉落在半路上的衣服。不过,如果是因为主人一时疏忽而掉落的,就应该稍等片刻再取。“风散衣”,是指被风吹到远处掉落的衣服,在看不到主人的情况下可以取用。“天授衣”,是指像阿那律尊者那样,由天神授予的衣服。“海滨衣”,是指被海浪冲到岸上的衣服。
nti vammikaṃ parikkhipitvā balikammaṃ kataṃ. nti bhikkhusantakaṃ. nti rañño abhisekaṭṭhāne chaḍḍitacīvaraṃ. nti ehibhikkhucīvaraṃ. nti antarāmagge patitakaṃ. Yaṃ pana sāmikānaṃ satisammosena patitaṃ, taṃ thokaṃ rakkhitvā gahetabbaṃ. nti vātena paharitvā dūre pātitaṃ, taṃ pana sāmike apassantena gahetuṃ vaṭṭati. nti anuruddhattherassa viya devatāhi dinnakaṃ. nti samuddavīcīhi thale ussāritaṃ.
但是,凡是有人声明“我们布施给僧团”而给予的衣服,或者在托钵乞衣时得到的衣服,都不属于粪扫衣。在比丘所给的衣服中,凡是按照雨安居的年资来分配而给予的,或者是作为坐卧具衣而给予的,也都不算粪扫衣。只有那种没有让人正式接受就给予的衣服,才是粪扫衣。在这当中,如果施主把衣服放在比丘的脚下,而那位比丘又把衣服放在粪扫衣者的手中给予,这叫做“一边清净”;如果施主把衣服放在比丘的手中给予,而那位比丘又把衣服放在粪扫衣者的脚下,这也叫“一边清净”;如果施主把衣服放在比丘的脚下,那位比丘也同样把衣服放在粪扫衣者的脚下给予,这叫做“两边清净”;如果施主把衣服放在比丘手中取得,比丘又把衣服放在粪扫衣者手中给予,这叫做“不显著衣”。粪扫衣者这样了解了粪扫衣的种种区别之后,就应该受用袈裟,这是这一支的规定。
Yaṃ pana saṅghassa demāti dinnaṃ, coḷakabhikkhāya vā caramānehi laddhaṃ, na taṃ paṃsukūlaṃ. Bhikkhudattiyepi yaṃ vassaggena gāhetvā vā dīyati, senāsanacīvaraṃ vā hoti, na taṃ paṃsukūlaṃ. No gāhāpetvā dinnameva paṃsukūlaṃ. Tatrapi yaṃ dāyakehi bhikkhussa pādamūle nikkhittaṃ, tena pana bhikkhunā paṃsukūlikassa hatthe ṭhapetvā dinnaṃ, taṃ ekatosuddhikaṃ nāma. Yaṃ bhikkhuno hatthe ṭhapetvā dinnaṃ, tena pana pādamūle ṭhapitaṃ, tampi ekatosuddhikaṃ. Yaṃ bhikkhunopi pādamūle ṭhapitaṃ, tenāpi tatheva dinnaṃ, taṃ ubhatosuddhikaṃ. Yaṃ hatthe ṭhapetvā laddhaṃ, hattheyeva ṭhapitaṃ, taṃ anukkaṭṭhacīvaraṃ nāma. Iti imaṃ paṃsukūlabhedaṃ ñatvā paṃsukūlikena cīvaraṃ paribhuñjitabbanti idamettha .
修习粪扫衣这一头陀支的比丘有三种:最上等的、中等的和下等的。其中,只捡取坟墓间衣服的,是最上等的粪扫衣者;取用那些被人放在某处、心里想着“出家人会来捡走”的衣服的,是中等的粪扫衣者;接受别人放在自己脚下给予的衣服的,是下等的粪扫衣者。
Ayaṃ pana tayo paṃsukūlikā ukkaṭṭho majjhimo mudūti. Tattha sosānikaṃyeva gaṇhanto hoti. Pabbajitā gaṇhissantīti ṭhapitakaṃ gaṇhanto . Pādamūle ṭhapetvā dinnakaṃ gaṇhanto ti.
在这三种粪扫衣者当中,无论哪一位,只要出于自己的意愿,接受了在家人所布施的衣服,就在那一刹那,他的头陀支就破坏了。这就是这一支的破坏情况。
Tesu yassa kassaci attano ruciyā gihidinnakaṃ sāditakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
从“依粪扫衣而出家”这句话,可以知道有一种与依止相应的修行方式:安住在第一圣种中,没有守护财物的苦,生活自由、不依赖他人,不怕盗贼,没有对受用物的渴爱,资具很适合沙门,正是世尊所赞叹的那种“价格低廉、容易获得而且没有过失”的资具。它能让人生起信心和欢喜,成就少欲等功德果报,增长正行,为后来的人树立一个可以随顺效仿的榜样。
‘‘paṃsukūlacīvaraṃ nissāya pabbajjā’’ti (mahāva. 128) vacanato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, paṭhame ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, ārakkhadukkhābhāvo, aparāyattavuttitā, corabhayena abhayatā, paribhogataṇhāya abhāvo, samaṇasāruppaparikkhāratā, ‘‘appāni ceva sulabhāni ca tāni ca anavajjānī’’ti (a. ni. 4.27; itivu. 101) bhagavatā saṃvaṇṇitapaccayatā, pāsādikatā, appicchatādīnaṃ phalanipphatti, sammāpaṭipattiyā anubrūhanaṃ, pacchimāya janatāya diṭṭhānugatiāpādananti.
为击破魔军,持粪扫衣之修行者;
如战场上披甲之刹帝利,显得庄严。
舍弃迦尸等上等衣物后所持用者;
那为世间导师所持用的粪扫衣,谁不应持用呢?
因此,比丘应善忆自己的誓愿,
应乐于适合瑜伽行者之粪扫衣。
Mārasenavighātāya , paṃsukūladharo yati; Sannaddhakavaco yuddhe, khattiyo viya sobhati. Pahāya kāsikādīni, varavatthāni dhāritaṃ; Yaṃ lokagarunā ko taṃ, paṃsukūlaṃ na dhāraye. Tasmā hi attano bhikkhu, paṭiññaṃ samanussaraṃ; Yogācārānukūlamhi, paṃsukūle rato siyāti.
这是粪扫衣支的受持、规定、区别、破坏、功德的解释。
Ayaṃ tāva paṃsukūlikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
2. 三衣支论
2. Tecīvarikaṅgakathā
25紧接着,只要用“我拒绝第四件袈裟”或者“我受持三衣支”这两句话中的任何一句来宣誓,就完成了受持。
Tadanantaraṃ pana ‘‘catutthakacīvaraṃ paṭikkhipāmi, tecīvarikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,那位受持三衣的比丘得到衣布之后,如果因为条件不方便而暂时不能制作,或者找不到帮忙制衣的人,或者针线等工具还没备齐,在这段时间里,他可以把衣布先放着。这样放置是没有过失的。但是,从开始染色的时候起,就不应该再放置了,否则就成了头陀贼。这是这一项的规定。
Tena pana tecīvarikena cīvaradussaṃ labhitvā yāva aphāsukabhāvena kātuṃ vā na sakkoti, vicārakaṃ vā na labhati, sūciādīsu vāssa kiñci na sampajjati, tāva nikkhipitabbaṃ. Nikkhittapaccayā doso natthi. Rajitakālato pana paṭṭhāya nikkhipituṃ na vaṭṭati, dhutaṅgacoro nāma hoti. Idamassa .
其次,这里也有三种区别。其中,在染色的时候,应该先染安陀会或郁多罗僧,穿上之后再染另一件。披上那件之后,再染僧伽帝。不过,僧伽帝不适合当作下衣来穿。这是他在村落边缘住所的规则。但在阿兰若处,允许把两件一起洗净后再染色。然而,他应该坐在这样的近处:一旦看见有人来,能够立刻把袈裟拉起来披在上身。在染房里,有专供染色时用的袈裟,允许穿着或披着它来做染色工作。也允许穿着或披着同类比丘的袈裟来做染色工作。在那里,他也允许使用该处的坐具、卧具和铺垫,但不允许带走。也允许偶尔使用同类比丘的袈裟。但对于受持三衣头陀支的比丘来说,正在使用的第四件衣物,只允许是肩袈裟,而且它的宽度只限一拃,长度只限三手。
pana ayampi tividho hoti. Tattha rajanakāle paṭhamaṃ antaravāsakaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā rajitvā taṃ nivāsetvā itaraṃ rajitabbaṃ. Taṃ pārupitvā saṅghāṭi rajitabbā. Saṅghāṭiṃ pana nivāsetuṃ na vaṭṭati. Idamassa gāmantasenāsane vattaṃ. Āraññake pana dve ekato dhovitvā rajituṃ vaṭṭati. Yathā pana kañci disvā sakkoti kāsāvaṃ ākaḍḍhitvā uparikātuṃ, evaṃ āsanne ṭhāne nisīditabbaṃ. rajanasālāyaṃ rajanakāsāvaṃ nāma hoti, taṃ nivāsetvā vā pārupitvā vā rajanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. sabhāgabhikkhūnaṃ cīvarāni nivāsetvā vā pārupitvā vā rajanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tatraṭṭhakapaccattharaṇampi tassa vaṭṭati. Pariharituṃ pana na vaṭṭati. Sabhāgabhikkhūnaṃ cīvarampi antarantarā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Dhutaṅgatecīvarikassa pana catutthaṃ vattamānaṃ aṃsakāsāvameva vaṭṭati. Tañca kho vitthārato vidatthi, dīghato tihatthameva vaṭṭati.
然而,对于这三种人来说,在接受第四件衣的那一刹那,就算破坏了头陀支。这就是这一项的破坏。
Imesaṃ pana tiṇṇampi catutthakacīvaraṃ sāditakkhaṇeyeva dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
三衣比丘对于护身的衣服常常感到满足。因此,他就像鸟儿带着翅膀飞行一样,事务很少,避免了贮藏衣物,生活轻便,断除了对多余衣物的贪求,在如法的物品上适量受用,过着减损的生活,成就少欲等功德果报——这些功德都能够成就。
tecīvariko bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena. Tenassa pakkhino viya samādāyeva gamanaṃ, appasamārambhatā, vatthasannidhiparivajjanaṃ, sallahukavuttitā, atirekacīvaraloluppappahānaṃ, kappiye mattakāritāya sallekhavuttitā, appicchatādīnaṃ phalanipphattīti evamādayo guṇā sampajjantīti.
舍断对多余衣的欲求,离积蓄,智者;
知足之乐味者,瑜伽士持三衣。
因此,瑜伽胜者持衣如鸟有翼;
欲求安乐者,当乐于袈裟之制。
Atirekavatthataṇhaṃ, pahāya sannidhivivajjito dhīro; Santosasukharasaññū, ticīvaradharo bhavati yogī. Tasmā sapattacaraṇo, pakkhīva sacīvarova yogivaro; Sukhamanuvicaritukāmo, cīvaraniyame ratiṃ kayirāti.
这是对三衣者支受持、规定、等级、裂隙及功德的解释。
Ayaṃ tecīvarikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
3. 行乞食者支之论
3. Piṇḍapātikaṅgakathā
26只要用「我拒绝额外所得」或「我受持行乞食者支」这两句话中的任何一句来宣誓,就算完成了这项头陀支的受持。
‘‘atirekalābhaṃ paṭikkhipāmi, piṇḍapātikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,行乞食者不应该接受以下这十四种饭食:僧伽饭食、所示饭食、邀请饭食、筹签饭食、半月饭食、持布萨者饭食、月初饭食、来客饭食、行路饭食、病者饭食、病者侍者饭食、精舍饭食、轮值饭食、轮班饭食。但是,如果对方不是说「请取僧伽饭食」之类的话,而是说「僧伽在我们家接受乞食,你们也来接受乞食吧」,这样给予的饭食,是可以接受的。从僧伽那里得到的非饭食物,以及在精舍里煮成的食物,也是允许接受的。这就是它的规定。
Tena pana piṇḍapātikena ‘‘saṅghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimantanabhattaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ, vihārabhattaṃ, dhurabhattaṃ, vārakabhatta’’nti etāni cuddasa bhattāni na sāditabbāni. Sace pana ‘‘saṅghabhattaṃ gaṇhathā’’tiādinā nayena avatvā ‘‘amhākaṃ gehe saṅgho bhikkhaṃ gaṇhātu, tumhepi bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vatvā dinnāni honti, tāni sādituṃ vaṭṭanti. Saṅghato nirāmisasalākāpi vihāre pakkabhattampi vaṭṭatiyevāti idamassa .
行乞食者也有三种:其中,上等的行乞食者,在行乞时,前后有人送给他施食,他也接受;或者他站在施主家门外,施主家拿走他的钵时也给他,盛满施食再送回给他,他也接受;但是,如果那一天要他坐在自己的住所等待施食送来,他就不接受。中等的行乞食者,如果那一天要他坐在住所领受施食,他也接受,不过第二天再这样,他就不接受了。下等的行乞食者,则是明天又明天的施食都接受。然而,中者和下者没有得到无依无靠的自由之乐,而上者得到了。据说:有一次,在某村中正在讲《圣种经》,一位上等的行乞食者对另外两位(中者和下者)说:「贤者!我们去听法吧?」其中一位回答说:「尊者!我因为昨天被一个人请坐在住处,等他今天的施食,已经被约束住了!」另一位也说:「我昨天也已经答应了人家明天的施食了!」于是他俩便失去了闻法的机会。但那位上者则在早晨出去乞食之后,就去领受法味之乐了。
pana ayampi tividho hoti. Tattha puratopi pacchatopi āhaṭabhikkhaṃ gaṇhati, pattadvāre ṭhatvā pattaṃ gaṇhantānampi deti, paṭikkamanaṃ āharitvā dinnabhikkhampi gaṇhati, taṃ divasaṃ pana nisīditvā bhikkhaṃ na gaṇhati. taṃ divasaṃ nisīditvāpi gaṇhati, svātanāya pana nādhivāseti. svātanāyapi punadivasāyapi bhikkhaṃ adhivāseti. Te ubhopi serivihārasukhaṃ na labhanti, ukkaṭṭhova labhati. Ekasmiṃ kira gāme ariyavaṃso hoti, ukkaṭṭho itare āha – ‘‘āyāmāvuso, dhammasavanāyā’’ti. Tesu eko ekenamhi, bhante, manussena nisīdāpitoti āha. Aparo mayā, bhante, svātanāya ekassa bhikkhā adhivāsitāti. Evaṃ te ubho parihīnā. Itaro pātova piṇḍāya caritvā gantvā dhammarasaṃ paṭisaṃvedesi.
这三种人中的任何一人,在接受僧伽饭食等额外所得的刹那,他的头陀支就出现了裂隙。这就是这一项头陀支的裂隙。
Imesaṃ pana tiṇṇampi saṅghabhattādiatirekalābhaṃ sāditakkhaṇeva dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
这项头陀支的功德是:修行方式契合「出家依于团食」这句话,安住于第二圣种(对食物知足),获得不依赖他人的独立生活,受用世尊所赞叹的「价钱便宜、容易获得而且没有过失」的资具,除去懈怠,活命清净,圆满众学的修行方式,不靠他人养活,饶益他人,舍弃骄慢,灭除对味道的贪爱,不违犯众食、相续食以及行的修学处,随顺少欲等的生活方式,增长正当的修行方式,怜悯后学的人(为他们树立榜样)。
‘‘piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjā’’ti (a. ni. 4.27; itivu. 101) vacanato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, dutiye ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, aparāyattavuttitā, ‘‘appāni ceva sulabhāni ca tāni ca anavajjānī’’ti bhagavatā saṃvaṇṇitapaccayatā, kosajjanimmaddanatā, parisuddhājīvatā, sekhiyapaṭipattipūraṇaṃ, aparapositā, parānuggahakiriyā, mānappahānaṃ, rasataṇhānivāraṇaṃ, gaṇabhojanaparamparabhojanacārittasikkhāpadehi anāpattitā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā, sammāpaṭipattibrūhanaṃ, pacchimajanatānukampananti.
满足于团食,不依他人而活;
已断除对食物的贪求,这样的行者便得四方的自由。
他驱除懈怠,活命得以清净;
因此,善慧者不应轻视乞食之行。
Piṇḍiyālopasantuṭṭho, aparāyattajīviko; Pahīnāhāraloluppo, hoti cātuddiso yati. Vinodayati kosajjaṃ, ājīvassa visujjhati; Tasmā hi nātimaññeyya, bhikkhācariyāya sumedhaso.
因为对于这样的人——
Evarūpassa hi –
对于乞食比丘,
自养其身、不由他养;
诸天亦羡慕如是者,
若他不依止利养与名闻。」
‘‘Piṇḍapātikassa bhikkhuno, Attabharassa anaññaposino; Devāpi pihayanti tādino, No ce lābhasilokanissito’’ti.
这是对乞食支的受持、规定、等级、裂隙与功德的解释。
Ayaṃ piṇḍapātikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
4. 次第乞食支论
4. Sapadānacārikaṅgakathā
27只要用「我舍弃贪求而行」或「我受持次第乞食支」这两句话中的任何一句来宣誓,就算完成了这项头陀支的受持。
‘‘loluppacāraṃ paṭikkhipāmi, sapadānacārikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,那位按顺序挨家挨户乞食的比丘,应该先站在村口观察有没有危险。如果某条街道或某个村落有危险,就应该放弃那里,换别的地方去乞食。如果在某户人家门口、某条街或某个村落什么都得不到,就应该把它当作“没有村庄”而离开。在能得到食物的地方,就不应该放弃离开。这位比丘应当比较早进入村落,这样他就可以舍弃不合适的地方,前往别处。但是,如果人们在寺院里布施,或者在半路上迎接他,接过他的钵放进团食,这是允许的。这位比丘即使正在路上行走,到了该乞食的时间才到达村落,也不应该越过那个村子,应当按顺序挨家挨户乞食。在那里如果没得到食物,或者只得到很少,也应当按照村落的顺序继续乞食。这是他的规定。
Tena pana sapadānacārikena gāmadvāre ṭhatvā parissayābhāvo sallakkhetabbo. Yassā racchāya vā gāme vā parissayo hoti, taṃ pahāya aññattha carituṃ vaṭṭati. Yasmiṃ gharadvāre vā racchāya vā gāme vā kiñci na labhati, agāmasaññaṃ katvā gantabbaṃ. Yattha kiñci labhati, taṃ pahāya gantuṃ na vaṭṭati. Iminā ca bhikkhunā kālataraṃ pavisitabbaṃ, evañhi aphāsukaṭṭhānaṃ pahāya aññattha gantuṃ sakkhissati. Sace panassa vihāre dānaṃ dentā antarāmagge vā āgacchantā manussā pattaṃ gahetvā piṇḍapātaṃ denti vaṭṭati. Iminā ca maggaṃ gacchantenāpi bhikkhācāravelāyaṃ sampattagāmaṃ anatikkamitvā caritabbameva. Tattha alabhitvā vā thokaṃ labhitvā vā gāmapaṭipāṭiyā caritabbanti idamassa .
不过,这也分三种情况。其中,上等的修行者:对于从前面拿来的乞食、从后面拿来的乞食,以及拿到食堂去给他的食物,他都不接受;但在门口时,他会交出钵。在这个头陀支中,确实没有人能和大迦叶长老相比;人们甚至只看见过他交出钵的地方。中等的修行者:从前面拿来的、从后面拿来的,以及拿到食堂去给他的食物,他都接受,也在门口交出钵,但不坐着等待乞食。这样他就随顺了最上等的常乞食者。下等的修行者:那一天可以坐着等待。
pana ayampi tividho hoti. Tattha purato āhaṭabhikkhampi pacchato āhaṭabhikkhampi paṭikkamanaṃ āharitvā diyyamānampi na gaṇhati, pattadvāre pana pattaṃ vissajjeti . Imasmiñhi dhutaṅge mahākassapattherena sadiso nāma natthi. Tassapi pattavissaṭṭhaṭṭhānameva paññāyati. purato vā pacchato vā āhaṭampi paṭikkamanaṃ āhaṭampi gaṇhati, pattadvārepi pattaṃ vissajjeti, na pana bhikkhaṃ āgamayamāno nisīdati. Evaṃ so ukkaṭṭhapiṇḍapātikassa anulometi. taṃ divasaṃ nisīditvā āgameti.
然而,对于这三种人,只要生起了贪欲的行为,就算破坏了头陀支。这就是这里的破坏。
Imesaṃ pana tiṇṇampi loluppacāre uppannamatte dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
(功德):在众家族中永远是新人,如同月亮的譬喻;舍离了对家族的悭吝;平等地悲悯众生;没有亲近俗家的过患;不喜欢被邀请;不希求供养;随顺少欲等法而行。
kulesu niccanavakatā, candūpamatā, kulamaccherappahānaṃ, samānukampitā, kulūpakādīnavābhāvo, avhānānabhinandanā, abhihārena anatthikatā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
于诸家族常为新人,如月之喻;
不悭吝,对一切平等悲悯;
解脱亲近俗家等过患,
比丘于此世间次第行乞。
舍断贪婪之行,
垂目而视,仅见一轭之地;
若欲于世间自在而行,
智者应行次第行乞。
Candūpamo niccanavo kulesu, Amaccharī sabbasamānukampo; Kulūpakādīnavavippamutto, Hotīdha bhikkhu sapadānacārī. Loluppacārañca pahāya tasmā, Okkhittacakkhu yugamattadassī; Ākaṅkhamāno bhuvi sericāraṃ, Careyya dhīro sapadānacāranti.
这是次第乞食支的受持、规定、区别、破坏及功德的解释。
Ayaṃ sapadānacārikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
5. 一食者支论
5. Ekāsanikaṅgakathā
28用“我拒绝多座食用食物”或“我受持一食者支”这两句话中的任何一句,就能受持这个头陀支。
‘‘nānāsanabhojanaṃ paṭikkhipāmi, ekāsanikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
因此,那位一食者在食堂坐下时,不应该坐在长老的座位上,应当观察合适的座位,心里想着:“这会轮到我”,然后坐下。如果在他食物还没吃完的时候,老师或戒师来了,他可以起身去履行义务。不过,三藏小无畏长老说:“他应该守护座位,或者守护食物;这个人食物还没吃完,所以可以让他去履行义务,但不应该再吃了。”这是他的规定。
Tena pana ekāsanikena āsanasālāyaṃ nisīdantena therāsane anisīditvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇissatī’’ti patirūpaṃ āsanaṃ sallakkhetvā nisīditabbaṃ. Sacassa vippakate bhojane ācariyo vā upajjhāyo vā āgacchati, uṭṭhāya vattaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tipiṭakacūḷābhayatthero panāha ‘‘āsanaṃ vā rakkheyya bhojanaṃ vā, ayañca vippakatabhojano, tasmā vattaṃ karotu, bhojanaṃ pana mā bhuñjatū’’ti. Idamassa .
不过,这种修行也有三个层次。上等的修行者,不管食物是多是少,只要他的手已经伸向某样食物,就不能再去拿别的食物了。就算别人说“长老什么都没吃啊”,然后拿来酥油之类的东西,也只能当作药来用,不能当作食物吃。中等的修行者,只要钵里的饭还没吃完,就可以再拿别的食物,这叫作“以食物为限者”。下等的修行者,只要还没从座位上站起来,就可以继续吃。他要么是“以水为限者”——因为直到拿洗钵水的时候,他还可以吃;要么是“以座为限者”——因为直到起身离座之前,他都可以吃。
pana ayampi tividho hoti. Tattha appaṃ vā hotu bahu vā, yamhi bhojane hatthaṃ otāreti, tato aññaṃ gaṇhituṃ na labhati. Sacepi manussā ‘‘therena na kiñci bhutta’’nti sappiādīni āharanti, bhesajjatthameva vaṭṭanti, na āhāratthaṃ. yāva patte bhattaṃ na khīyati, tāva aññaṃ gaṇhituṃ labhati. Ayañhi bhojanapariyantiko nāma hoti. yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñjituṃ labhati. So hi udakapariyantiko vā hoti yāva pattadhovanaṃ na gaṇhāti tāva bhuñjanato, āsanapariyantiko vā yāva na vuṭṭhāti tāva bhuñjanato.
但是,这三种修行者,如果吃了多座之食的那一瞬间,就算破坏了这条头陀支。这就是这条头陀支的破坏条件。
Imesaṃ pana tiṇṇampi nānāsanabhojanaṃ bhuttakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
这条头陀支的功德利益是:少病、无病、身体轻快、有力量、安适而住、不犯吃残余食物的过失、断除对味道的贪爱,以及随顺少欲等法而修行。
appābādhatā, appātaṅkatā, lahuṭṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro, anatirittapaccayā anāpatti, rasataṇhāvinodanaṃ appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
乐于一座食者,
牟尼不因食物缘而病;
于味不贪著者,
不损减自己的事业。
如是,为安住轻利之因,
修习清净与削减;
心清净者当生起
瑜伽者一食之喜乐。
Ekāsanabhojane rataṃ, Na yatiṃ bhojanapaccayā rujā; Visahanti rase alolupo, Parihāpeti na kammamattano. Iti phāsuvihārakāraṇe, Sucisallekharatūpasevite; Janayetha visuddhamānaso, Ratimekāsanabhojane yatīti.
这是对一食者支的受持、规定、区别、破坏及功德的解释。
Ayaṃ ekāsanikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
六、一钵食支论
6. Pattapiṇḍikaṅgakathā
29用“我拒绝第二个容器,我受持一钵食支”这两句话中的任何一句来说,就可以受持这条头陀支。
‘‘dutiyakabhājanaṃ paṭikkhipāmi, pattapiṇḍikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,那位受持一钵食支的修行者,在喝粥的时候,如果得到盛在容器里的菜肴,应该先吃菜肴,或者先喝粥。但是,如果把菜肴放进粥里,像腐鱼这类菜肴放进去,粥就会变得不清净;所以,只有让粥保持清净地吃,才是允许的。因此,这条规定是针对那类菜肴说的。不过,像蜂蜜、糖这类不会让粥变味的,可以放进粥里。取用的时候,应该取适量的。生菜允许用手拿着吃;如果不那样做,就应该放进钵里。由于已经拒绝了第二个容器,所以不允许使用其他任何东西,连树叶都不允许。这就是这条头陀支的规定。
Tena pana pattapiṇḍikena yāgupānakāle bhājane ṭhapetvā byañjane laddhe byañjanaṃ vā paṭhamaṃ khāditabbaṃ, yāgu vā pātabbā. Sace pana yāguyaṃ pakkhipati, pūtimacchakādimhi byañjane pakkhitte yāgu paṭikūlā hoti, appaṭikūlameva ca katvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Tasmā tathārūpaṃ byañjanaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ. Yaṃ pana madhusakkarādikaṃ appaṭikūlaṃ hoti, taṃ pakkhipitabbaṃ. Gaṇhantena ca pamāṇayuttameva gaṇhitabbaṃ. Āmakasākaṃ hatthena gahetvā khādituṃ vaṭṭati. Tathā pana akatvā patteyeva pakkhipitabbaṃ. Dutiyakabhājanassa pana paṭikkhittattā aññaṃ rukkhapaṇṇampi na vaṭṭatīti idamassa .
不过,这种修行也有三个层次。其中,上等的修行者,除了吃甘蔗的时候,在进食过程中连渣滓都不允许丢弃;饭团、鱼、肉和饼,也不允许在进食过程中弄碎了再吃。中等的修行者,允许在进食过程中用一只手弄碎食物再吃,他叫作“手行者”。下等的修行者叫作“钵行者”;对他来说,凡是能放进钵里的食物,在进食过程中都允许用手或者用牙齿弄碎了再吃。
pana ayampi tividho hoti. Tattha aññatra ucchukhādanakālā kacavarampi chaḍḍetuṃ na vaṭṭati. Odanapiṇḍamacchamaṃsapūvepi bhinditvā khādituṃ na vaṭṭati. ekena hatthena bhinditvā khādituṃ vaṭṭati, hatthayogī nāmesa. pana pattayogī nāma hoti, tassa yaṃ sakkā hoti patte pakkhipituṃ, taṃ sabbaṃ hatthena vā dantehi vā bhinditvā khādituṃ vaṭṭati.
不过,对于这三种人来说,只要同意使用第二个容器,头陀支就立刻破掉了。这就是这一支的破坏条件。
Imesaṃ pana tiṇṇampi dutiyakabhājanaṃ sāditakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
这一支的功德包括:断除对种种味道的贪爱;断除过度的欲求;对食物只看到它的目的和适量;没有携带盘子等餐具的劳累;进食时不散乱;随顺少欲等修行。
nānārasataṇhāvinodanaṃ. Atricchatāya pahānaṃ, āhāre payojanamattadassitā, thālakādipariharaṇakhedābhāvo, avikkhittabhojitā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
舍离种种容器散乱,垂下眼目;
如同拔除味爱之根的善自制者。
如同把知足持为本性,心意愉悦;
谁还能如一钵食者般受用食物?
Nānābhājanavikkhepaṃ, hitvā okkhittalocano; Khaṇanto viya mūlāni, rasataṇhāya subbato. Sarūpaṃ viya santuṭṭhiṃ, dhārayanto sumānaso; Paribhuñjeyya āhāraṃ, ko añño pattapiṇḍikoti.
以上是对一钵食支的受持方法、规定、分类区别、破坏条件和功德的解释。
Ayaṃ pattapiṇḍikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
7. 拒绝后食支论
7. Khalupacchābhattikaṅgakathā
30拒绝后食支,是用“我拒绝追加食物”或“我受持拒绝后食支”这两句话中的任意一句来受持。
‘‘atirittabhojanaṃ paṭikkhipāmi, khalupacchābhattikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
而受持拒绝后食支的比丘,在表示已经足够之后,就不应该再让人把食物作净(注:指通过仪式使食物如法)然后食用。这是他的规定。
Tena pana khalupacchābhattikena pavāretvā puna bhojanaṃ kappiyaṃ kāretvā na bhuñjitabbaṃ. Idamassa .
不过,这一支也有三种区别。其中,第一口食物本身并没有所谓的“表示已足”;但在吞咽第一口食物时拒绝其他食物,就算作“表示已足”了。因此,上等的修行者这样表示已足后,吞下第一口食物,就不再吃第二口。中等的修行者,会把他已经表示已足的那份食物吃完。下等的修行者,则继续吃,直到从座位上起身为止。
pana ayampi tividho hoti. Tattha yasmā paṭhamapiṇḍe pavāraṇā nāma natthi, tasmiṃ pana ajjhohariyamāne aññaṃ paṭikkhipato hoti, tasmā evaṃ pavārito paṭhamapiṇḍaṃ ajjhoharitvā dutiyapiṇḍaṃ na bhuñjati. yasmiṃ bhojane pavārito, tadeva bhuñjati. pana yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñjati.
这三种人里,不管是谁,只要在表示自己已经吃饱之后,又让人把食物作净(注:指通过特定方式使食物如法)然后吃下去,就在吃的那一瞬间,这条头陀支就破了。这就是这条支的破坏规定。
Imesaṃ pana tiṇṇampi pavāritānaṃ kappiyaṃ kārāpetvā bhuttakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
远离非残余食的犯戒行为;没有贪吃、把肚子填得满满的状态;不贮藏食物;不再到处寻求食物;生活方式随顺少欲等功德。
anatirittabhojanāpattiyā dūrabhāvo, odarikattābhāvo, nirāmisasannidhitā, puna pariyesanāya abhāvo, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
智者无寻求之疲劳,亦不作积蓄;
拒后食之瑜伽者,舍弃贪食之习。
故为善逝所赞叹,能生知足等德之增长;
瑜伽者若欲抖落过失,应修习此头陀支。
Pariyesanāya khedaṃ, na yāti na karoti sannidhiṃ dhīro; Odarikattaṃ pajahati, khalupacchābhattiko yogī. Tasmā sugatapasatthaṃ, santosaguṇādivuḍḍhisañjananaṃ; Dose vidhunitukāmo, bhajeyya yogī dhutaṅgamidanti.
以上就是对拒绝后食支的受持方法、规定、等级、裂隙与功德的解释。
Ayaṃ khalupacchābhattikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
8. 阿兰若住支的讨论
8. Āraññikaṅgakathā
31用“我拒绝村边的坐卧具”或者“我受持阿兰若住支”这两句话中的任何一句,就算完成受持。
‘‘gāmantasenāsanaṃ paṭikkhipāmi, āraññikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
那位阿兰若住者,应该舍弃村边的坐卧具,在阿兰若中迎接破晓。在这里,村本身连同它的界域范围,都算作村。
Tena pana āraññikena gāmantasenāsanaṃ pahāya araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Tattha saddhiṃ upacārena gāmoyeva .
这里所说的“村”,是指:不管是一间屋子还是多间屋子,有围墙或者没有围墙,有人住或者没人住;甚至任何已经停留居住超过四个月的商队,也都称为村。
nāma yo koci ekakuṭiko vā anekakuṭiko vā parikkhitto vā aparikkhitto vā samanusso vā amanusso vā antamaso atirekacātumāsaniviṭṭho yo koci satthopi.
所谓“村的近界”,是指村庄的边界范围。对于有围墙的村庄,如果像阿努罗陀补罗城那样有两道门槛,就以一个中等体力的男子站在两道门槛之间投掷石块,石块落下的地方为界。持律者说,它的相状是:就像年轻人展示力量,伸臂投掷石块,石块落到哪里,哪里以内就是村的近界。但经师们说:是以通常为了驱赶乌鸦而投出的石块落处为准。对于没有围墙的村庄,站在最边缘房屋门口的妇女从器皿中倒水,水落下的地方就是那间房屋的近界。从那里按前面说的方式投一块石头,石头落下的地方为村的范围;再投第二块石头,石头落下的地方就是村的近界。
nāma parikkhittassa gāmassa sace anurādhapurasseva dve indakhīlā honti, abbhantarime indakhīle ṭhitassa thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupāto. Tassa lakkhaṇaṃ yathā taruṇamanussā attano balaṃ dassentā bāhaṃ pasāretvā leḍḍuṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patanaṭṭhānabbhantaranti vinayadharā. Suttantikā pana kākanivāraṇaniyamena khittassāti vadanti. Aparikkhittagāme yaṃ sabbapaccantimassa gharassa dvāre ṭhito mātugāmo bhājanena udakaṃ chaḍḍeti, tassa patanaṭṭhānaṃ gharūpacāro. Tato vuttanayena eko leḍḍupāto gāmo, dutiyo gāmūpacāro.
然而,关于阿兰若,先依律的方式说:“除去村和村的近界之外,这一切都是阿兰若。”依阿毗达摩的方式说:“出了门槛之外,这一切都是阿兰若。”但在现在这部经的方式中,它的相状是:“所谓阿兰若坐卧具,是指距离五百弓。”这五百弓应该用张好弦的老师之弓来测量:从有围墙村庄的门槛,或者从没有围墙村庄第一块石头落下的地方算起,一直量到寺院的围墙为止。
pana vinayapariyāye tāva ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca sabbametaṃ arañña’’nti (pārā. 92) vuttaṃ. Abhidhammapariyāye ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā, sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) vuttaṃ. Imasmiṃ pana suttantikapariyāye ‘‘āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti idaṃ lakkhaṇaṃ. Taṃ āropitena ācariyadhanunā parikkhittassa gāmassa indakhīlato aparikkhittassa paṭhamaleḍḍupātato paṭṭhāya yāva vihāraparikkhepā minitvā vavatthapetabbaṃ.
如果寺院没有围墙,律注中说,应该以最初的坐卧具、或者饭堂、或者固定集会处、或者菩提树、或者塔庙作为边界来测量;即使这些地方离坐卧具很远,也这样测量。但中部注中说,应该除去寺院的近界和村的近界,测量这两处各自投石落点之间的距离。这就是这里的尺度标准。
Sace pana vihāro aparikkhitto hoti, yaṃ sabbapaṭhamaṃ senāsanaṃ vā bhattasālā vā dhuvasannipātaṭṭhānaṃ vā bodhi vā cetiyaṃ vā dūre cepi senāsanato hoti, taṃ paricchedaṃ katvā minitabbanti vuttaṃ. pana vihārassapi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabbanti vuttaṃ. Idamettha pamāṇaṃ.
即使村庄离得很近,住在寺院里能听到人的声音,但因为山、河等阻隔而不能直接走过去;那里的常行道路,即使必须乘船通行,也应该按那条道路计算五百弓的距离。然而,如果有人为了成全这条头陀支,故意在通往近村的道路上处处堵塞,以便拉长路程,他就是在欺骗头陀支。
Sacepi āsanne gāmo hoti, vihāre ṭhitehi mānusakānaṃ saddo suyyati, pabbatanadīādīhi pana antaritattā na sakkā ujuṃ gantuṃ. Yo tassa pakatimaggo hoti, sacepi nāvāya sañcaritabbo, tena maggena pañcadhanusatikaṃ gahetabbaṃ. Yo pana āsannagāmassa aṅgasampādanatthaṃ tato tato maggaṃ pidahati, ayaṃ dhutaṅgacoro hoti.
然而,如果住在阿兰若的比丘,他的戒师或老师生病了,在阿兰若中找不到适宜的东西,他应该把病人带到村边的坐卧具处,并在那里照料。但他应该及时离开,在适合这条头陀支的地方迎接破晓。如果到了破晓时病情加重,他就应该继续照料病人,不必顾虑头陀支的清净。这是这条规定中的开许。
Sace pana āraññikassa bhikkhuno upajjhāyo vā ācariyo vā gilāno hoti, tena araññe sappāyaṃ alabhantena gāmantasenāsanaṃ netvā upaṭṭhātabbo. Kālasseva pana nikkhamitvā aṅgayuttaṭṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace aruṇuṭṭhānavelāyaṃ tesaṃ ābādho vaḍḍhati, tesaṃyeva kiccaṃ kātabbaṃ. Na dhutaṅgasuddhikena bhavitabbanti idamassa .
其次,这条头陀支也有三种区别。其中,上等的修行者应该在一切时间都在阿兰若中让破晓出现。中等的修行者可以在四个月的雨季住在村边。下等的修行者在冬季也可以住在村边。
pana ayampi tividho hoti. Tattha sabbakālaṃ araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. cattāro vassike māse gāmante vasituṃ labhati. hemantikepi.
不过,这三种修行人如果在规定时间内,从阿兰若来到村子附近的坐卧处听法,即使天亮了,头陀支也不会被破坏。听完法回去的路上天亮了,也不会破坏。但是,如果说法的人离座之后,他想“稍微躺一会儿再走”,结果睡着了,这时天亮了;或者他故意在村子附近的坐卧处待到天亮,那头陀支就被破坏了——这是关于破坏方面的判断。
Imesaṃ pana tiṇṇampi yathā paricchinne kāle araññato āgantvā gāmantasenāsane dhammassavanaṃ suṇantānaṃ aruṇe uṭṭhitepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. Sutvā gacchantānaṃ antarāmagge uṭṭhitepi na bhijjati. Sace pana uṭṭhitepi dhammakathike muhuttaṃ nipajjitvā gamissāmāti niddāyantānaṃ aruṇaṃ uṭṭhahati, attano vā ruciyā gāmantasenāsane aruṇaṃ uṭṭhapenti, dhutaṅgaṃ bhijjatīti ayamettha .
住在阿兰若的比丘,如果作意阿兰若想,就能证得尚未证得的定,或者守护已经证得的定,导师也会对他感到满意。正如世尊所说:“那祇多,因此我对那位比丘的阿兰若住感到满意。”住在边远坐卧处的人,他的心不会被不合适的色等所缘扰乱;他远离忧虑,舍弃对生命的贪着,品尝远离之乐的滋味,粪扫衣者等状态也很适合他。
āraññiko bhikkhu araññasaññaṃ manasikaronto bhabbo aladdhaṃ vā samādhiṃ paṭiladdhuṃ laddhaṃ vā rakkhituṃ, satthāpissa attamano hoti. Yathāha – ‘‘tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārenā’’ti (a. ni. 6.42; 8.86). Pantasenāsanavāsino cassa asappāyarūpādayo cittaṃ na vikkhipanti, vigatasantāso hoti, jīvitanikantiṃ jahati, pavivekasukharasaṃ assādeti, paṃsukūlikādibhāvopi cassa patirūpo hotīti.
他远离、不混杂,乐于边远的坐卧具;
以林野住,令怙主之心喜悦。
牟尼独自住在阿兰若,所得之乐;
此乐之味,连同帝释天的诸天也不能获得。
唯有他穿着粪扫衣,如同披着铠甲;
已入阿兰若会遇之中,以余头陀支为武器。
Pavivitto asaṃsaṭṭho, pantasenāsane rato; Ārādhayanto nāthassa, vanavāsena mānasaṃ. Eko araññe nivasaṃ, yaṃ sukhaṃ labhate yati; Rasaṃ tassa na vindanti, api devā saindakā. Paṃsukūlañca esova, kavacaṃ viya dhārayaṃ; Araññasaṅgāmagato, avasesadhutāyudho. Samattho nacirasseva, jetuṃ māraṃ savāhiniṃ; Tasmā araññavāsamhi, ratiṃ kayirātha paṇḍitoti.
以上是阿兰若住支的受持方法、规定、分类、破坏和功德的解释。
Ayaṃ āraññikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
9. 树下住者支论
9. Rukkhamūlikaṅgakathā
32用“我拒绝屋盖”或“我受持树下住者支”这两句话中的任何一句,就可以完成受持。
‘‘channaṃ paṭikkhipāmi, rukkhamūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
因此,树下住者应该避开这些树:两国交界处的树、塔庙树、树脂树、果树、蝙蝠树、空洞树、以及立在精舍中央的树。他应该选择立在精舍边缘的树——这是他的规定。
Tena pana rukkhamūlikena sīmantarikarukkhaṃ, cetiyarukkhaṃ, niyyāsarukkhaṃ, phalarukkhaṃ, vaggulirukkhaṃ, susirarukkhaṃ, vihāramajjhe ṭhitarukkhanti ime rukkhe vivajjetvā vihārapaccante ṭhitarukkho gahetabboti idamassa .
树下住者也有三种区别。其中,上等的修行人选择自己喜欢的树之后,不能叫人去修整那个地方;住在那里时,只可以用脚把落叶拨开。中等的修行人,可以让恰好来到那里的人帮忙修整。下等的修行人,则可以叫寺男或沙弥来清扫、整平地面、撒上沙子,并且围起有门的篱笆,然后住在那里。不过,如果遇到特殊日子,树下住者不应该坐在那个地方,而应该坐在其他隐蔽的地方。
pana ayampi tividho hoti. Tattha yathārucitaṃ rukkhaṃ gahetvā paṭijaggāpetuṃ na labhati. Pādena paṇṇasaṭaṃ apanetvā vasitabbaṃ. taṃ ṭhānaṃ sampattehiyeva paṭijaggāpetuṃ labhati. ārāmikasamaṇuddese pakkositvā sodhāpetvā samaṃ kārāpetvā vālukaṃ okirāpetvā pākāraparikkhepaṃ kārāpetvā dvāraṃ yojāpetvā vasitabbaṃ. Mahadivase pana rukkhamūlikena tattha anisīditvā aññattha paṭicchanne ṭhāne nisīditabbaṃ.
这三种人,只要在屋顶下住上一刹那,头陀支就破坏了。根据增支部诵者的说法:如果明知自己在屋顶下,还待到晨曦出现的那一刻,就算破坏。这是关于破坏的规定。
Imesaṃ pana tiṇṇampi channe vāsaṃ kappitakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Jānitvā channe aruṇaṃ uṭṭhāpitamatteti . Ayamettha .
由于有“依止树下坐卧具而出家”这句话,所以这是一种随顺依止而修行的方式;又因为这些资具被世尊赞叹为“花费少、容易得到、没有过失”,所以是世尊所赞叹的资具;由于常常看见新生的嫩叶不断变化,无常想便得以生起;对坐卧具不会悭吝,对建造、制作等事务也没有爱著;能与诸天神共住;生活也随顺少欲等原则。
rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjāti (mahāva. 128) vacanato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, appāni ceva sulabhāni ca tāni ca anavajjānīti (a. ni. 4.27; itivu. 101) bhagavatā saṃvaṇṇitapaccayatā, abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena aniccasaññāsamuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherakammārāmatānaṃ abhāvo, devatāhi sahavāsitā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
最胜佛陀所赞叹,亦说为依止;
远离者的住处,何处能与树下相比?
除去住所悭吝,为天神所守护;
善持戒者,住于远离的树下;
看见树叶青绿、深红、变黄而落;
便能除遣常想。
因此,这是佛陀的遗赠,
是乐于修习者的栖所;
具眼之人不应轻视远离的树下。
Vaṇṇito buddhaseṭṭhena, nissayoti ca bhāsito; Nivāso pavivittassa, rukkhamūlasamo kuto. Āvāsamaccherahare, devatā paripālite; Pavivitte vasanto hi, rukkhamūlamhi subbato. Abhirattāni nīlāni, paṇḍūni patitāni ca; Passanto tarupaṇṇāni, niccasaññaṃ panūdati. Tasmā hi buddhadāyajjaṃ, bhāvanābhiratālayaṃ; Vivittaṃ nātimaññeyya, rukkhamūlaṃ vicakkhaṇoti.
以上是对树下住支的受持、规定、区别、破坏及功德的解释。
Ayaṃ rukkhamūlikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
10. 露地住支论
10. Abbhokāsikaṅgakathā
33用“我拒绝屋盖和树下”或“我受持露地住支”这两种话中的任何一种说出来,就算受持。
‘‘channañca rukkhamūlañca paṭikkhipāmi, abbhokāsikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,这位露地住者为了听法或参加布萨,可以进入布萨堂。如果进去后下雨了,不必在下雨时出来,等雨停后再出来。他可以进入食堂或火室去履行义务;可以到食堂的屋顶下向长老比丘询问食物的事;在教诵和受学时,也可以进入屋顶下;也可以把错误地放在外面的床、椅等物搬进屋内。如果他在路上替长老拿着资具时遇到下雨,可以进入路旁的休息处。如果他身上没有携带物品,就不可以为了赶到休息处而急行;但可以按平常的步速走过去,进去后住到雨停为止。这些是他的规定。树下住者也适用同样的规则。
Tassa pana abbhokāsikassa dhammassavanāya vā uposathatthāya vā uposathāgāraṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace paviṭṭhassa devo vassati, deve vassamāne anikkhamitvā vassūparame nikkhamitabbaṃ. Bhojanasālaṃ vā aggisālaṃ vā pavisitvā vattaṃ kātuṃ, bhojanasālāya there bhikkhū bhattena āpucchituṃ, uddisantena vā uddisāpentena vā channaṃ pavisituṃ, bahi dunnikkhittāni mañcapīṭhādīni anto pavesetuñca vaṭṭati. Sace maggaṃ gacchantena vuḍḍhatarānaṃ parikkhāro gahito hoti, deve vassante maggamajjhe ṭhitaṃ sālaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace na kiñci gahitaṃ hoti, sālāya ṭhassāmīti vegena gantuṃ na vaṭṭati. Pakatigatiyā gantvā paviṭṭhena pana yāva vassūparamā ṭhatvā gantabbanti idamassa pi eseva nayo.
然而,这也有三种等级。其中,严格者不得靠近树、山或房屋而住,应该只在露地搭起袈裟小屋来住。中等者可以靠近树、山或房屋而住,只要不被它们遮盖就行。宽松者则允许这些:没有凿出滴水边界的山崖、树枝棚、浆硬布棚,以及田园守护者等遗留下来的固定小屋。
pana ayampi tividho hoti. Tattha rukkhaṃ vā pabbataṃ vā gehaṃ vā upanissāya vasituṃ na vaṭṭati. Abbhokāseyeva cīvarakuṭiṃ katvā vasitabbaṃ. rukkhapabbatagehāni upanissāya anto appavisitvā vasituṃ vaṭṭati. acchannamariyādaṃ pabbhārampi sākhāmaṇḍapopi pīṭhapaṭopi khettarakkhakādīhi chaḍḍitā tatraṭṭhakakuṭikāpi vaṭṭatīti.
不过,对于这三类人来说,只要为了过夜而走进有遮盖的地方或树下,头陀支就算破坏了。根据鸯古答拉诵者的说法:如果明知自己待在那里,直到破晓天亮,也算破坏。这就是这一支的破坏规定。
Imesaṃ pana tiṇṇampi vāsatthāya channaṃ vā rukkhamūlaṃ vā paviṭṭhakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Jānitvā tattha aruṇaṃ uṭṭhāpitamatteti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha .
它的利益是:断除对住处的执着障碍,驱除昏沉与睡眠;这种行为与“比丘们如同鹿一般,不执着、无家而住”的赞叹相应;他无所牵挂,能自由地前往四方而住,随顺少欲等生活方式而生活。
āvāsapalibodhupacchedo, thinamiddhapanūdanaṃ, ‘‘migā viya asaṅgacārino, aniketā viharanti bhikkhavo’’ti (saṃ. ni. 1.224) pasaṃsāya anurūpatā, nissaṅgatā, cātuddisatā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
适合出家生活,则易获得;
星宿宝珠之天幕,月光灯焰所照耀。
比丘住于露地,心如鹿一般;
驱除昏沉睡眠,乐住于修习之中。
远离之甘味,不久即能获得;
是故有慧者,应当喜乐露地而住。
Anagāriyabhāvassa , anurūpe adullabhe; Tārāmaṇivitānamhi, candadīpappabhāsite. Abbhokāse vasaṃ bhikkhu, migabhūtena cetasā; Thinamiddhaṃ vinodetvā, bhāvanārāmataṃ sito. Pavivekarasassādaṃ, nacirasseva vindati; Yasmā tasmā hi sappañño, abbhokāsarato siyāti.
以上是对露地住支的受持方法、规定、种类区别、破坏条件与功德的解释。
Ayaṃ abbhokāsikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
11. 墓地住支论
11. Sosānikaṅgakathā
34用“我拒绝非墓地之处”或“我受持墓地住支”这两句话中的任何一句来受持,就算受持了。
‘‘na susānaṃ paṭikkhipāmi, sosānikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,那位冢间住者不应该住在人们建立村落时所划定的“这是墓地”的地方。因为当死尸还没有被火化时,那个地方不能叫做墓地;但从火化的时候开始,即使那个地方被弃置了十二年,它仍然是墓地。
Tena pana sosānikena yaṃ manussā gāmaṃ nivesantā ‘‘idaṃ susāna’’nti vavatthapenti, na tattha vasitabbaṃ. Na hi matasarīre ajjhāpite taṃ susānaṃ nāma hoti, jhāpitakālato pana paṭṭhāya sacepi dvādasavassāni chaḍḍitaṃ, taṃ susānameva.
然而,住在那里的人不应该这样做:让人建造经行处、亭阁等设施,铺设床座,准备饮用水和洗用水,并且以宣说佛法的方式住在那里。因为这是一项重大的头陀支,所以去那里住的人应当不放逸;而且为了防止引起麻烦,应该事先告知僧团长老或国王的地方官员。在经行时,应该用半眼看着火葬柴堆来经行。
Tasmiṃ pana vasantena caṅkamamaṇḍapādīni kāretvā mañcapīṭhaṃ paññapetvā pānīyaparibhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā dhammaṃ vācentena na vasitabbaṃ. Garukaṃ hi idaṃ dhutaṅgaṃ, tasmā uppannaparissayavighātatthāya saṅghattheraṃ vā rājayuttakaṃ vā jānāpetvā appamattena vasitabbaṃ. Caṅkamantena addhakkhikena āḷāhanaṃ olokentena caṅkamitabbaṃ.
前往冢间(墓地)时,应该离开大路,从小路过去。白天就要先确认好那些对象(指尸体等所缘)。这样,到了晚上它们就不会对他显现出恐怖的样子。即使非人(鬼道众生)在夜里一再叫喊、到处游荡,也不应该拿任何东西去打他们。哪怕一天不去冢间也是不合适的。鸯古答拉诵者说:在冢间度过中夜之后,后夜离开是允许的。不应该吃非人所喜欢的软食,比如胡麻粉、豆饭、鱼、肉、牛奶、油、砂糖等。不应该进入俗家人的屋子。这是它的规定。
Susānaṃ gacchantenāpi mahāpathā ukkamma uppathamaggena gantabbaṃ. Divāyeva ārammaṇaṃ vavatthapetabbaṃ. Evañhissa taṃ rattiṃ bhayānakaṃ na bhavissati, amanussā rattiṃ viravitvā viravitvā āhiṇḍantāpi na kenaci paharitabbā. Ekadivasampi susānaṃ agantuṃ na vaṭṭati. Majjhimayāmaṃ susāne khepetvā pacchimayāme paṭikkamituṃ vaṭṭatīti aṅguttarabhāṇakā. Amanussānaṃ piyaṃ tilapiṭṭhamāsabhattamacchamaṃsakhīratelaguḷādikhajjabhojjaṃ na sevitabbaṃ. Kulagehaṃ na pavisitabbanti idamassa .
然而,这也有三种。其中,严格者应该只住在经常有焚烧、经常有死尸、经常有哭泣的地方。中等者,这三种情况中有一种就可以。宽缓者,只要具备前面所说的冢墓基本相(墓地的特征)就可以。
pana ayampi tividho hoti. Tattha yattha dhuvaḍāhadhuvakuṇapadhuvarodanāni atthi, tattheva vasitabbaṃ. tīsu ekasmimpi sati vaṭṭati. vuttanayena susānalakkhaṇaṃ pattamatte vaṭṭati.
然而,这三种人中的任何一位,如果在不是冢间的地方安排住处,头陀支就破坏了。鸯古答拉诵者说:是在他不去冢间的那一天破坏的。这是此处的破坏。
Imesaṃ pana tiṇṇampi na susānamhi vāsaṃ kappanena dhutaṅgaṃ bhijjati. Susānaṃ agatadivaseti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha .
获得死随念、住于不放逸、证得不净相、除去欲贪、常常看见身体的自性、多有悚惧感、舍断无病骄慢等、能忍受怖畏恐惧、被非人所尊重恭敬、行为随顺少欲等。
maraṇassatipaṭilābho, appamādavihāritā, asubhanimittādhigamo, kāmarāgavinodanaṃ, abhiṇhaṃ kāyasabhāvadassanaṃ, saṃvegabahulatā ārogyamadādippahānaṃ, bhayabheravasahanatā, amanussānaṃ garubhāvanīyatā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
冢间住者由常念死之力,
纵然入睡,放逸之失亦不触及;
彼见众多尸体,
其质多亦不为诸欲力所伏。
生起广大悚惧,不生迷醉,
如理精勤,希求涅槃;
冢间住支能引如是众多功德,
故应以趣向涅槃之心而修习。
Sosānikañhi maraṇānusatippabhāvā, Niddāgatampi na phusanti pamādadosā; Sampassato ca kuṇapāni bahūni tassa, Kāmānubhāvavasagampi na hoti cittaṃ. Saṃvegameti vipulaṃ na madaṃ upeti, Sammā atho ghaṭati nibbutimesamāno; Sosānikaṅgamitinekaguṇāvahattā, Nibbānaninnahadayena nisevitabbanti.
**受持**
“我拒绝在家人所施的卧具”这句话,就是受持冢间住支的方法。
**规定**
冢间住比丘不应该这样做:
- 叫人清扫墓地
- 铺草席或树叶
- 洒水或铺地毯
- 把床单、床架搬进墓地
- 在墓地分粥、说法或做其他事
- 住在墓地时,不能贪图舒适安逸
这位比丘不应该:
- 在精舍里铺床睡觉
- 在布萨日或自恣日,为了听法而跑进比丘僧团里
- 为在家人说法
即使是有大神通、有大威力的比丘,也不应该在墓地准备花、香等供品来供养佛塔。
这位比丘应该:
- 勤奋地履行自己的义务
- 在进入墓地时,用木片或小石头做标记,心里想:“某一边是这边,某一边是那边”
- 在墓地过夜时,保持不放逸、正念、正知
- 天亮后离开墓地时,要回头看看,不要走错方向
如果住的地方太舒服,导致天人、龙等非人送来天界的卧具、座位等,他不应该接受。
他也不能接受美味的粥饭等食物。
他应该只住在墓地。
如果某个墓地被认为不吉利,或者有大危险,他可以去别的墓地住。
**区别**
冢间住支有三种:
1. 上等的冢间住者:应该住在没人烧尸、没人丢尸、没人哭泣的地方。
2. 中等的冢间住者:可以住在有人烧尸、丢尸、哭泣的地方。
3. 下等的冢间住者:可以住在村外的坟场,那里有大家公认的“某某死者”的标记。
**破坏**
这三种冢间住者,如果住到在家人施舍的卧具里,他的头陀支就破坏了。
《增支部》的诵者说:这是在接受在家人施舍的卧具时破坏的。
**功德**
冢间住比丘能得到这几种功德:
- 获得“念死”的正念
- 安住在不放逸里
- 证得不死(涅槃)的境界
- 不被贪欲等烦恼征服
- 对感官享乐生起强烈的恐惧心
- 克服对无知的执着
- 增长对生命的紧迫感
- 得到非人的恭敬
这是冢间住支的受持、规定、区别、破坏、功德的解释。
Ayaṃ sosānikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
12. 随所得坐卧具支的解释
12. Yathāsanthatikaṅgakathā
35用「我拒绝贪着坐卧具」或「我受持随所得坐卧具支」这两句话中的任何一句,就可以受持。
‘‘senāsanaloluppaṃ paṭikkhipāmi, yathāsanthatikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,修习「随所得坐卧具」这条头陀支的人,当别人分配给他一个坐卧具,并告诉他「这个给你」时,他接受了就应该知足,不能让别人把已经给他的坐卧具再让出来。这就是这条头陀支的规定。
Tena pana yathāsanthatikena yadassa senāsanaṃ ‘‘idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti gāhitaṃ hoti, teneva tuṭṭhabbaṃ, na añño uṭṭhāpetabbo. Idamassa .
不过,这条头陀支的修行者也有三种层次。其中,上等的修行者,对于自己分到的坐卧具,不会去问:它离得太远吗?太近吗?会不会被非人、长虫等恼害?还是太热或太冷?中等的修行者可以询问这些情况,但不能亲自前去查看。下等的修行者则可以亲自去查看,如果觉得那个坐卧具不合心意,可以另选别的地方。
pana ayampi tividho hoti. Tattha attano pattasenāsanaṃ dūreti vā accāsanneti vā amanussadīghajātikādīhi upaddutanti vā uṇhanti vā sītalanti vā pucchituṃ na labhati. pucchituṃ labhati. Gantvā pana oloketuṃ na labhati. gantvā oloketvā sacassa taṃ na ruccati, aññaṃ gahetuṃ labhati.
不过,对于这三种层次的修行者来说,只要他对坐卧具生起了贪欲,这条头陀支就算破坏了。这就是这条头陀支的破坏情况。
Imesaṃ pana tiṇṇampi senāsanaloluppe uppannamatte dhutaṅgaṃ bhijjatīti ayamettha .
修习这条头陀支的功德是:实践了「应当以所得而满足」(Jā. 1.1.136; Pāci. 793) 这一教诫;为同梵行者谋求利益;舍弃了对坐卧具好坏的分别;断除了认可与不认可的心态;关闭了过度欲求的大门;随顺少欲等善法而行。
‘‘yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabba’’nti (jā. 1.1.136; pāci. 793) vuttovādakaraṇaṃ, sabrahmacārīnaṃ hitesitā, hīnapaṇītavikappapariccāgo, anurodhavirodhappahānaṃ, atricchatāya dvārapidahanaṃ, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
他于最胜的坐卧具不生贪着,得卑下的也不恼怒;
以利益悲悯同梵行新学。
因此,这是圣者所常行、牟尼上首所称赞的;
有智者应当修习,乐随所得卧具。
Yaṃ laddhaṃ tena santuṭṭho, yathāsanthatiko yati; Nibbikappo sukhaṃ seti, tiṇasantharakesupi. Na so rajjati seṭṭhamhi, hīnaṃ laddhā na kuppati; Sabrahmacārinavake, hitena anukampati. Tasmā ariyasatāciṇṇaṃ, munipuṅgavavaṇṇitaṃ; Anuyuñjetha medhāvī, yathāsanthatarāmatanti.
以上是对「随所得卧具支」的受持方法、规定、修行者等级、破坏情况,以及功德的解释。
Ayaṃ yathāsanthatikaṅge samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
13. 常坐不卧支论
13. Nesajjikaṅgakathā
36在「我禁止卧,我受持常坐不卧支」这两句话中,随便用哪一句来宣誓,都可以完成受持。
‘‘seyyaṃ paṭikkhipāmi, nesajjikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
不过,那位常坐不卧的比丘,在夜晚的三个时段中,应该有一个时段起身经行。因为在所有威仪(行住坐卧四种身体姿势)中,只有躺卧是不合适的。这是常坐不卧支的规定。
Tena pana nesajjikena rattiyā tīsu yāmesu ekaṃ yāmaṃ uṭṭhāya caṅkamitabbaṃ. Iriyāpathesu hi nipajjitumeva na vaṭṭati. Idamassa .
不过,常坐不卧支也有三种等级的区别。其中,上等的比丘不可以用背靠、布带、束带。中等的比丘在这三种辅助工具中,可以用任何一种。下等的比丘可以用背靠、布带、束带、枕头、五肢椅、七肢椅。所谓五肢椅,是连同背靠一起制成的椅子;七肢椅,是连同背靠和两边扶手一起制成的椅子。据说,人们为椅无畏长老造了那样的椅子。那位长老后来证得不还果,随后就般涅槃了。
pana ayampi tividho hoti. Tattha neva apassenaṃ, na dussapallatthikā, na āyogapaṭṭo vaṭṭati. imesu tīsu yaṃkiñci vaṭṭati. apassenampi dussapallatthikāpi āyogapaṭṭopi bibbohanampi pañcaṅgopi sattaṅgopi vaṭṭati. Pañcaṅgo pana piṭṭhiapassayena saddhiṃ kato. Sattaṅgo nāma piṭṭhiapassayena ca ubhatopassesu apassayehi ca saddhiṃ kato. Taṃ kira miḷābhayattherassa akaṃsu. Thero anāgāmī hutvā parinibbāyi.
不过,这三种等级的比丘中,任何一人只要一躺卧,他的常坐不卧头陀支就破坏了。这就是这条头陀支的破坏情况。
Imesaṃ pana tiṇṇampi seyyaṃ kappitamatte dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha .
常坐不卧支能断除那种所谓'沉迷于躺卧的快乐、懒散倚靠的快乐、睡眠的快乐而度日'的心的结缚;它适合用来修习一切业处(禅修法门);这种威仪能让人生起信心和欢喜;它能随顺地激发精进;也能增长正行。
‘‘seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharatī’’ti (dī. ni. 3.320; ma. ni. 1.186) vuttassa cetaso vinibandhassa upacchedanaṃ, sabbakammaṭṭhānānuyogasappāyatā, pāsādikairiyāpathatā, vīriyārambhānukūlatā, sammāpaṭipattiyā anubrūhananti.
因证得非世俗的喜乐,
是故智者当精勤,于坐姿之誓愿。
Ābhujitvāna pallaṅkaṃ, paṇidhāya ujuṃ tanuṃ; Nisīdanto vikampeti, mārassa hadayaṃ yati. Seyyasukhaṃ middhasukhaṃ, hitvā āraddhavīriyo; Nisajjābhirato bhikkhu, sobhayanto tapovanaṃ. Nirāmisaṃ pītisukhaṃ, yasmā samadhigacchati; Tasmā samanuyuñjeyya, dhīro nesajjikaṃ vatanti.
以上是对常坐不卧支的受持方法、规定、等级区别、破坏情况与功德的解释。
Ayaṃ nesajjikaṅge samādāna vidhānappabheda bhedānisaṃsavaṇṇanā.
头陀支杂论
Dhutaṅgapakiṇṇakakathā
从善等三法,从头陀等分别,
及从总说与别说,应当了知决择。
Kusalattikato ceva, dhutādīnaṃ vibhāgato; Samāsabyāsato cāpi, viññātabbo vinicchayoti. –
依此偈颂而作解释。
Imissā gāthāya vasena vaṇṇanā hoti.
在这所有的头陀支中,根据修行者是有学(初果到三果的圣者)、凡夫还是漏尽者(阿罗汉)的差别,这些头陀支可能是善的,也可能是无记的,但绝没有不善的头陀支。
Tattha ti sabbāneva hi dhutaṅgāni sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ vasena siyā kusalāni, siyā abyākatāni, natthi dhutaṅgaṃ akusalanti.
如果有人提出:“经文中说‘恶欲、被欲望支配的人,也会成为住林者’等等,所以也存在不善的头陀支。”我们应该这样回答他:我们并不是说“一个人不会以不善心住在森林里”。因为凡是住在森林里的人,就叫做住林者;他可能是恶欲的人,也可能是少欲的人。但是,就像前面说过的,头陀支是比丘的支分;这位比丘因为受持了其中某一支而抖落了烦恼,所以才被称为“已抖落者”。或者说,因为抖落烦恼而得名为“抖落”的智慧,是这些头陀支的支分,所以称为头陀支。又或者说,它们因为抖落了对立的法而称为“抖落”,因为是修行的道路而称为“支分”。然而,没有任何人能因为不善而被称为“已抖落者”,从而使这些头陀支成为他的支分;不善也不能抖落任何东西,使得那些以它为支分的事物可以叫做头陀支。不善既不能抖落对袈裟等的贪著,也不能成为修行道路的支分。因此,“没有不善的头陀支”这个说法是正确的。
Yo pana vadeyya ‘‘pāpiccho icchāpakato āraññiko hotīti ādivacanato (a. ni. 5.181; pari. 325) akusalampi dhutaṅga’’nti. So vattabbo – na mayaṃ ‘‘akusalacittena araññe na vasatī’’ti vadāma. Yassa hi araññe nivāso, so āraññiko. So ca pāpiccho vā bhaveyya appiccho vā. Imāni pana tena tena samādānena dhutakilesattā dhutassa bhikkhuno aṅgāni, kilesadhunanato vā dhutanti laddhavohāraṃ ñāṇaṃ aṅgametesanti dhutaṅgāni. Atha vā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniddhunanato aṅgāni ca paṭipattiyātipi dhutaṅgānīti vuttaṃ. Na ca akusalena koci dhuto nāma hoti, yassetāni aṅgāni bhaveyyuṃ, na ca akusalaṃ kiñci dhunāti, yesaṃ taṃ aṅgantikatvā dhutaṅgānīti vucceyyuṃ. Nāpi akusalaṃ cīvaraloluppādīni ceva niddhunāti paṭipattiyā ca aṅgaṃ hoti. Tasmā suvuttamidaṃ ‘‘natthi akusalaṃ dhutaṅga’’nti.
对于那些主张头陀支脱离善三法的人,从义理上来说,根本就没有头陀支。对于根本不存在的东西,还能因为抖落了什么而称为头陀支呢?而且,他们也会陷入与“受持头陀功德而行”这句话相矛盾的过失;因此不应该接受那种说法。以上首先是就善三法所作的解释。
‘‘Yesampi kusalattikavinimuttaṃ dhutaṅgaṃ, tesaṃ atthato dhutaṅgameva natthi. Asantaṃ kassa dhunanato dhutaṅgaṃ nāma bhavissati. Dhutaguṇe samādāya vattatīti vacanavirodhopi ca nesaṃ āpajjati, tasmā taṃ na gahetabba’’nti ayaṃ tāva kusalattikato vaṇṇanā.
应当了解这五个方面:(1)什么是头陀,(2)什么是说头陀者,(3)什么是头陀法,(4)什么是头陀支,(5)什么样的人适合修习头陀支。
ti dhuto veditabbo. Dhutavādo veditabbo. Dhutadhammā veditabbā. Dhutaṅgāni veditabbāni. Kassa dhutaṅgasevanā sappāyāti veditabbaṃ.
其中,(1)头陀:指的是已经抖落烦恼的人,或者是能够抖落烦恼的法。
Tattha ti dhutakileso vā puggalo kilesadhunano vā dhammo.
(2)说头陀者:在这当中,有四种情况——有的人是头陀但不是宣说头陀的人,有的人不是头陀却是宣说头陀的人,有的人既不是头陀也不是宣说头陀的人,还有的人既是头陀也是宣说头陀的人。
ti ettha pana atthi dhuto na dhutavādo, atthi na dhuto dhutavādo, atthi neva dhuto na dhutavādo, atthi dhuto ceva dhutavādo ca.
其中,凡是自己以头陀支抖落了烦恼,却不以头陀支来教诫、教导他人的人,比如薄拘罗长老,就是“是头陀但不是宣说头陀的人”。正如经中所说:“具寿薄拘罗是头陀,但不是宣说头陀的人。”凡是自己没有以头陀支抖落烦恼,只是以头陀支来教诫、教导他人的人,比如释子乌巴难达长老,就是“不是头陀却是宣说头陀的人”。正如经中所说:“具寿释子乌巴难达不是头陀,却是宣说头陀的人。”凡是这两方面都没有成就的人,比如罗卢陀夷,就是“既不是头陀也不是宣说头陀的人”。正如经中所说:“具寿罗卢陀夷既不是头陀,也不是宣说头陀的人。”凡是这两方面都成就的人,比如法将舍利弗,就是“既是头陀也是宣说头陀的人”。正如经中所说:“具寿舍利弗是头陀,也是宣说头陀的人。”
Tattha yo dhutaṅgena attano kilese dhuni, paraṃ pana dhutaṅgena na ovadati, nānusāsati bākulatthero viya, ayaṃ dhuto na dhutavādo. Yathāha, ‘‘tayidaṃ āyasmā bākulo dhuto na dhutavādo’’ti. Yo pana na dhutaṅgena attano kilese dhuni, kevalaṃ aññe dhutaṅgena ovadati anusāsati upanandatthero viya, ayaṃ na dhuto dhutavādo. Yathāha, ‘‘tayidaṃ āyasmā upanando sakyaputto na dhuto dhutavādo’’ti. Yo ubhayavipanno lāḷudāyī viya, ayaṃ neva dhuto na dhutavādo. Yathāha, ‘‘tayidaṃ āyasmā lāḷudāyī neva dhuto na dhutavādo’’ti. Yo pana ubhayasampanno dhammasenāpati viya, ayaṃ dhuto ceva dhutavādo ca. Yathāha, ‘‘tayidaṃ āyasmā sāriputto dhuto ceva dhutavādo cāti.
所谓头陀法,指的是少欲、知足、减损、远离、唯此所需这五种法。它们伴随着头陀支的思心所而生起,是头陀支的眷属法。因为经典中有“正是依止少欲”等说法,所以这五种法被称为头陀法。其中,少欲和知足的本质是无贪心所;减损和远离则随顺无贪与无痴两种心所;唯此所需就是智慧。具体来说,通过无贪,可以抖落对那些被禁止的物品的贪著;通过无痴,可以抖落那些遮蔽了贪著过患的愚痴。再者,通过无贪,可以抖落那种借着受用允许之物而生起的欲乐沉溺;通过无痴,可以抖落那种借着过度苦行而生起的自我折磨沉溺。因此,应当知道这些法就是头陀法。
ti appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā, pavivekatā, idamatthitāti ime dhutaṅgacetanāya parivārakā pañca dhammā ‘‘appicchataṃyeva nissāyā’’tiādivacanato (a. ni. 5.181; pari. 325) dhutadhammā nāma, tattha appicchatā ca santuṭṭhitā ca alobho. Sallekhatā ca pavivekatā ca dvīsu dhammesu anupatanti alobhe ca amohe ca. Idamatthitā ñāṇameva. Tattha ca alobhena paṭikkhepavatthūsu lobhaṃ, amohena tesveva ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ dhunāti. Alobhena ca anuññātānaṃ paṭisevanamukhena pavattaṃ kāmasukhānuyogaṃ, amohena dhutaṅgesu atisallekhamukhena pavattaṃ attakilamathānuyogaṃ dhunāti. Tasmā ime dhammā dhutadhammāti veditabbā.
应当知道有十三种头陀支:粪扫衣支、三衣支、常乞食支、次第乞食支、一座食支、一钵食支、时后不食支、阿兰若住支、树下住支、露地住支、冢间住支、随处住支、常坐不卧支。它们在含义上,各自的相(特征)、味(作用)等,已经如前文所述。
ti terasa dhutaṅgāni veditabbāni paṃsukūlikaṅgaṃ…pe… nesajjikaṅganti. Tāni atthato lakkhaṇādīhi ca vuttāneva.
什么样的人适合修习头陀支呢?适合贪行者和痴行者。为什么呢?因为修习头陀支既是一条艰难的道路,也是一种减损的住法。依靠这条艰难的道路,贪欲得以止息;依靠这种减损的住法,精勤修行者的愚痴得以断除。或者,在这里,阿兰若住支和树下住支的修习也适合嗔行者。因为住在那些地方不容易与人发生冲突,嗔恚也得以止息。以上是关于“头陀”等分类的解释。
Kassa dhutaṅgasevanā sappāyāti rāgacaritassa ceva mohacaritassa ca. Kasmā? Dhutaṅgasevanā hi dukkhāpaṭipadā ceva sallekhavihāro ca. Dukkhāpaṭipadañca nissāya rāgo vūpasammati. Sallekhaṃ nissāya appamattassa moho pahīyati. Āraññikaṅgarukkhamūlikaṅgapaṭisevanā vā ettha dosacaritassāpi sappāyā. Tattha hissa asaṅghaṭṭiyamānassa viharato dosopi vūpasammatīti ayaṃ dhutādīnaṃ vibhāgato vaṇṇanā.
这些头陀支中,有三个是主要支,五个是单独支,这样合起来共有八支。其中,次第乞食支、一座食支、露地住支,这三个是主要支。因为一个能守护次第乞食支的人,自然也能守护常乞食支;一个能守护一座食支的人,一钵食支和时后不食支也会被妥善守护;一个能守护露地住支的人,对于树下住支或随处住支,又有什么需要特别去守护的呢?这样一来,这三个主要支,再加上阿兰若住支、粪扫衣支、三衣支、常坐不卧支、冢间住支这五个单独支,总共就只有八支了。
ti imāni pana dhutaṅgāni tīṇi sīsaṅgāni, pañca asambhinnaṅgānīti aṭṭheva honti. Tattha sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅganti imāni tīṇi sīsaṅgāni. Sapadānacārikaṅgañhi rakkhanto piṇḍapātikaṅgampi rakkhissati. Ekāsanikaṅgañca rakkhato pattapiṇḍikaṅgakhalupacchābhattikaṅgānipi surakkhanīyāni bhavissanti. Abbhokāsikaṅgaṃ rakkhantassa kiṃ atthi rukkhamūlikaṅgayathāsanthatikaṅgesu rakkhitabbaṃ nāma. Iti imāni tīṇi sīsaṅgāni, āraññikaṅgaṃ, paṃsukūlikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, nesajjikaṅgaṃ, sosānikaṅganti imāni pañca asambhinnaṅgāni cāti aṭṭheva honti.
再者,如果从另一个角度分类,有两支与衣服相关,有五支与团食相关,有五支与坐卧具相关,有一支与精进相关,这样就成了四类。其中,常坐不卧支是与精进相关的。其余的类别,从名称上就很容易理解。
Puna dve cīvarapaṭisaṃyuttāni, pañca piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni, pañca senāsanapaṭisaṃyuttāni, ekaṃ vīriyapaṭisaṃyuttanti evaṃ cattārova honti. Tattha nesajjikaṅgaṃ vīriyapaṭisaṃyuttaṃ. Itarāni pākaṭāneva.
再者,如果从所依的角度来看,一切头陀支只有两种:有十二支是依靠外在资具的,有一支是依靠精进的。如果从应修习和不应修习的角度来看,也只有两种。如果一个人修习头陀支时,他的业处得到增长,那么他就应该修习;如果修习时,他的业处退步了,那么他就不应该修习。但是,如果一个人无论修习还是不修习,他的业处都只增长而不退步,那么他也应该为了怜悯后世的众生而修习。如果一个人无论修习还是不修习,他的业处都不增长,那么他仍然应该修习,目的是为了将来能养成习惯。
Puna sabbāneva nissayavasena dve honti paccayanissitāni dvādasa, vīriyanissitaṃ ekanti. Sevitabbāsevitabbavasenapi dveyeva honti. Yassa hi dhutaṅgaṃ sevantassa kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhati, tena sevitabbāni. Yassa sevato hāyati, tena na sevitabbāni. Yassa pana sevatopi asevatopi vaḍḍhateva, na hāyati, tenāpi pacchimaṃ janataṃ anukampantena sevitabbāni. Yassāpi sevatopi asevatopi na vaḍḍhati, tenāpi sevitabbāniyeva āyatiṃ vāsanatthāyāti.
前面从“应修习”和“不应修习”两个角度来谈头陀支,但如果从“思心所”的角度来看,其实都只是一种。因为头陀支的本质,就是受持时的那一念决心。义疏中也说:“那一念决心,他们说那就是头陀支。”
Evaṃ sevitabbāsevitabbavasena duvidhānipi sabbāneva cetanāvasena ekavidhāni honti. Ekameva hi dhutaṅgaṃ samādānacetanāti. Aṭṭhakathāyampi vuttaṃ ‘‘yā cetanā, taṃ dhutaṅganti vadantī’’ti.
如果按修行者身份来分别说明:比丘有十三支,比丘尼有八支,沙弥有十二支,式叉摩那与沙弥尼有七支,近事男与近事女有两支,这样加起来总共有四十二种情况。如果在露天的地方,有符合林住支条件的坟墓,那么一位比丘也可以同时修习全部头陀支。但对比丘尼来说,林住支和时后不食支这两支,已经被她们应学的学处所禁止;露地住支、树下住支、冢间住支这三支,也很难受持。因为比丘尼不允许没有同伴而独住,而在那样的地方,很难找到志同道合的女伴;即使找到了,也免不了要与人共住。这样一来,修习头陀支的目的就很难达成。因此,由于不能受持这五支,应知比丘尼只有八支。除了三衣者头陀支之外,其余十二支如前面所说,应知属于沙弥;其余七支应知属于式叉摩那与沙弥尼。一食者头陀支和钵食者头陀支这两支,适合近事男与近事女受持。这样就有两种头陀支。这就是“依总类及各别”的解释。
pana bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhunīnaṃ aṭṭha, sāmaṇerānaṃ dvādasa, sikkhamānasāmaṇerīnaṃ satta, upāsakaupāsikānaṃ dveti dvācattālīsa honti. Sace pana abbhokāse āraññikaṅgasampannaṃ susānaṃ hoti, ekopi bhikkhu ekappahārena sabbadhutaṅgāni paribhuñjituṃ sakkoti. Bhikkhunīnaṃ pana āraññikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgañca dvepi sikkhāpadeneva paṭikkhittāni, abbhokāsikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ, sosānikaṅganti imāni tīṇi dupparihārāni. Bhikkhuniyā hi dutiyikaṃ vinā vasituṃ na vaṭṭati. Evarūpe ca ṭhāne samānacchandā dutiyikā dullabhā. Sacepi labheyya saṃsaṭṭhavihārato na mucceyya. Evaṃ sati yassatthāya dhutaṅgaṃ seveyya, svevassā attho na sampajjeyya. Evaṃ paribhuñjituṃ asakkuṇeyyatāya pañca hāpetvā bhikkhunīnaṃ aṭṭheva hontīti veditabbāni. Yathāvuttesu pana ṭhapetvā tecīvarikaṅgaṃ sesāni dvādasa sāmaṇerānaṃ, satta sikkhamānasāmaṇerīnaṃ veditabbāni. Upāsakaupāsikānaṃ pana ekāsanikaṅgaṃ, pattapiṇḍikaṅganti imāni dve patirūpāni ceva sakkā ca paribhuñjitunti dve dhutaṅgānīti evaṃ byāsato dvecattālīsa hontīti ayaṃ samāsabyāsato vaṇṇanā.
到此为止,对于“住戒有慧人”这首偈颂,在以戒、定、慧三门所开示的清净道中,为了成就以少欲、知足等功德而净化前面所说的各种戒的功德,应当受持的头陀支的论说,已经解说完毕。
Ettāvatā ca ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti imissā gāthāya sīlasamādhipaññāmukhena desite visuddhimagge yehi appicchatāsantuṭṭhitādīhi guṇehi vuttappakārassa sīlassa vodānaṃ hoti, tesaṃ sampādanatthaṃ samādātabbadhutaṅgakathā bhāsitā hoti.