4. 人施设论母
4. Puggalapaññattimātikā
一法论母释义
Ekakamātikatthavaṇṇanā
现在是对《人施设》论母注释的说明。其中,就不明显的意义而言,首先关于“六施设”——在“宣说、教导、施设、建立”(《相应部》2.20)所出之处,“施设”是展示、阐明之义;在“床榻座椅已善施设”(《波罗夷》269)所出之处,“施设”是安置、置放之义;此处两种意义都适用。所谓“六施设”,即六种施设、六种展示阐明,亦即六种安置置放。因为,名施设能展示那些或有实质或无实质的种种法,此为“展示阐明”义;以各种区分来安置它们,此为“安置置放”义。至于“蕴施设”等,则是简要显示这些施设的自相。其中,以“蕴”之名而对诸蕴进行施设、展示、阐明、安置、置放,称为“蕴施设”……乃至……以“人”之名而对诸人进行施设、展示、阐明、安置、置放,称为“人施设”。唯有这六种施设存在。其余从世俗说与胜义说而来的施设虽有无量,但此处仅以标志来表显其主要,故只说这些。至于不依巴利正文之方式、总摄一切的“有实施设”等六种名施设,已在诸注疏(《人施设》注疏的论母注释第一)中见到,并已在前文述及,此处不再重说。在这些施设中,对于“人施设”一词——
Idāni puggalapaññattimātikāsaṃvaṇṇanānayo hoti. Tattha anuttānatthato tāva cha paññattiyoti ettha ‘‘ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī’’ti (saṃ. ni. 2.20) āgataṭṭhāne sandassanā pakāsanā paññatti nāma. ‘‘Supaññattaṃ mañcapīṭha’’nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma, idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā cha sandassanā pakāsanātipi, cha ṭhapanā nikkhipanātipi vuttaṃ hoti. Nāmapaññattiyeva hi te te vijjamānāvijjamāne dhamme sandassetītipi. Tena tena koṭṭhāsena ṭhapetītipi. Khandhapaññattītiādi pana saṅkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ ‘‘khandhā’’ti paññāpanā sandassanā pakāsanā ca ṭhapanā nikkhipanā ca khandhapaññatti nāma…pe… puggalānaṃ ‘‘puggalā’’ti paññāpanā sandassanā pakāsanā ca ṭhapanā nikkhipanā ca puggalapaññatti nāma. Imā eva cha paññattiyo vijjanti. Aññāsampi sammutiparamatthakathānaṃ paññattīnaṃ anantattā, upalakkhaṇavasena pana padhānabhāvato ca etāva vuttā. Pāḷimuttakanayena pana sabbasaṅgāhikā vijjamānapaññattiādayo cha nāmapaññattiyo aṭṭhakathāsu (pu. pa. aṭṭha. mātikāvaṇṇanā 1) āgatā, tā ca heṭṭhā vuttāti idha na vuttā. Tāsu idha puggalapaññattipadena avijjamānapaññatti, sesehi vijjamānapaññatti cāti dve eva labbhanti.
然而,依不依注疏的诸轨范师之传承,另有六种施设,即:依取施设、比较施设、综合施设、累积施设、相应施设、相续施设,这些即所谓“义施设”。其中,以五蕴为依而世俗假立的“有情”等;以诸支分为依而假立的“车”等;以月亮等运行轨迹为依而假立的时间、方向等;以彼彼所成之相为依,及以修习之殊胜为依,而假立的遍处之取相、似相等——凡此之类,于各各自性法中,因被视作一个聚合,在胜义的实证层面并无自性可得者,名为“依取施设”。此处所说“施设”,是指所施设的义,并非指施设的行为。凡对彼彼义所作的施设,皆是“无实施设”。
Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti upanidhāpaññatti samodhānapaññatti upanikkhittapaññatti tajjāpaññatti santatipaññattīti, yā ‘‘atthapaññattī’’ti vuccati. Tattha yā khandhapañcakaṃ upādāya nissāya sammatā sattādikā, aṅgāni upādāya rathādikā, candādiparivattādayo upādāya kāladisādikā, taṃtaṃbhūtanimittaṃ, bhāvanāvisesañca upādāya kasiṇādiuggahapaṭibhāganimittādikāti ayaṃ evarūpā sabhāvadhammehi ekattena vā sacchikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvā upādāpaññatti nāma. Paññāpetabbaṭṭhena cesā paññatti vuttā, na pana paññāpanaṭṭhena. Yā tassa tassatthassa paññāpanā, sā avijjamānapaññattiyeva.
再者,依某个其他事物为参照而施设者:如相较于“第一”等而施设的“第二”;相较于“短”而施设的“长”;相较于“远”而施设的“近”等,此为依他相待之比较。“手持伞者”等,为依手中持有物之比较。“戴耳环者”等,为依相应佩戴物之比较。“一车粮食”等,为依所载物之比较。“因陀罗娑罗石窟”等,为依近处所在之比较。“金色”等,为依相似物之比较。“婆罗门村”等,为依其中多数者之比较。“宝石手镯”等,为依其中最胜者之比较——如是种种施设,名为“比较施设”。
Yā pana aññaṃ paṭhamādiṃ upanidhāya apekkhitvā dutiyaṃ rassaṃ dīghaṃ dūraṃ santikantiādikā tadaññāpekkhūpanidhā, chattapāṇītiādikā hatthagatūpanidhā, kuṇḍalītiādikā sampayuttūpanidhā, dhaññasakaṭanti ādikā samāropitūpanidhā, indasālaguhātiādikā avidūragatūpanidhā, suvaṇṇavaṇṇotiādikā paṭibhāgūpanidhā, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulūpanidhā, maṇikaṭakantiādikā tabbisiṭṭhūpanidhāti evamādi anekappakārā paññāpanā, ayaṃ upanidhāpaññatti nāma.
“一堆谷物”等,名为“综合施设”。将前者依次累积而施设的“二、三”等,名为“累积施设”。依于各各自性而施设的“地”等,名为“相应施设”。“八十俱胝”等,名为“相续施设”。
Dhaññarāsītiādikā pana samodhānapaññatti nāma. Purimassa purimassa upanikkhipitvā dve tīṇītiādikā upanikkhittapaññatti nāma. Taṃtaṃsabhāvanissitā pathavīādikā tajjāpaññatti nāma. Āsītikotiādikā pana santatipaññatti nāma.
同样地,依不取注疏的阿阇梨之传规,另有六种施设:依作用施设,如“说法者”等;依形状施设,如“瘦”“胖”等;依性别施设,如“女”“男”等;依界地施设,如“欲界”等及“憍萨罗国”等;依个别施设,如“三龙”等;依无为施设,如“灭”等——共为六施设。
Aṭṭhakathāmuttakeneva ācariyanayena aparāpi dhammakathikādikā kiccapaññatti, kisathūlādikā saṇṭhānapaññatti, itthipurisādikā liṅgapaññatti, kāmāvacarādikā, kosalakādikā ca bhūmipaññatti, tisso nāgotiādikā paccattapaññatti, nirodhādikā asaṅkhatapaññatti cāti cha paññattiyo.
在这十二种施设中,相应施设、部分界地施设以及无为施设,属于有实施设,称为名施设;其余那些以胜义为所余的,则被阐明为义施设中的无实施设等。以上是就未显了之义所作的简释。
Etāsu pana dvādasasu tajjāpaññatti, ekaccā bhūmipaññatti, asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattisaṅkhātā nāmapaññatti, tadaññā paramatthāvasesā, pana atthapaññattīti dīpitā avijjamānādipaññattiyo cāti. Ayaṃ tāvettha anuttānatthato saṃvaṇṇanā.
然而,此中的义决断亦唯随顺巴利之方式而有,离于巴利则不能说明故。又因巴利中最初有五施设,以及作为其义的蕴等已于下文《分别论》中详尽无遗地叙述,故此处以“蕴之施设范围为何?即五蕴:色蕴”等句略作指示——这些与此处前说之义相同。然而,人施设在前未说,故以“人之施设范围为何?随信解脱、随法解脱”等,从一法门乃至十法,安立论母后,再作详细分别;且因其种类若不说明则难以了知,故此处唯就人施设,随顺巴利之方式作简要的义决断:即从此论母所说的一切人中,抽出应知而难知之人,唯从一法等分门中抽取论母,以分别的方式作简要说明。如何说明?“随信解脱、随法解脱,动法者、不动法者,退法者、不退法者,思所成者、护所成者,怖畏现观者、不怖畏现观者,能至者、不能至者,决定者、不决定者,行道者、住果者,等首者、住立劫者,预流者、极七返者、家家者、一种子者,一来者,不还者、中般涅槃者、生般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟者,阿罗汉”——此为一法论母。
Atthanicchayo panetthāpi pāḷinayeneva saddhiṃ hoti, na vinā pāḷiṃ tassa vattumasakkuṇeyyattā . Pāḷiyañca yasmā ādito pañca paññattiyo, tadatthabhūtā khandhādayo ca heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe nippadesato kathitāti tā idha ‘‘kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, yāvatā pañcakkhandhā rūpakkhandho’’tiādinā saṅkhepeneva niddiṭṭhā, tā cetthāpi vuttatthā. Puggalapaññatti pana heṭṭhā na vuttāti ‘‘kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññatti? Samayavimutto, asamayavimutto’’tiādinā ekakādibhedena yāva dasakā dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā vitthāreneva vibhattā, sā ca ñātabbapabhedato avuccamānā dubbiññeyyā, tasmā puggalapaññattiyā eva cettha pāḷinayānusārena saṅkhepato atthanicchayo hoti, so cettha mātikāyaṃ vutte sabbapuggale anuddharitvā ñātabbānaṃ dubbiññeyyānaṃ puggalānaṃ ekakādibhedatova mātikaṃ uddharitvā vibhajanavasena saṅkhepatova hoti. Kathaṃ? ‘‘Samayavimutto asamayavimutto, kuppadhammo akuppadhammo, cetanābhabbo anurakkhaṇābhabbo, bhayūparato abhayūparato, bhabbāgamano abhabbāgamano, niyato aniyato, paṭipannako phale ṭhito, samasīsī ṭhitakappī, sotāpanno sattakkhattuparamo kolaṃkolo ekabījī, sakadāgāmī, anāgāmī antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, arahā’’ti ekakamātikā.
其中,在适宜之时能生起安止定,从色界与无色界等至所摄的八种解脱,从对立之法解脱后,于三种道中,以任何一种随各自因缘灭尽诸漏而住立者,名为“时解脱”。因为“某些漏已灭尽”等语,所以得八等至的凡夫或漏尽者在此不被采纳,应知唯采取得等至的果位有学。纯观漏尽者及一切圣者,就道解脱而言,名为“非时解脱”。因为对于外在的八等至,入定者有获得远离处等之时,也有事务等非时;然而,以道解脱而解脱者,则无如此的时间或非时间。凡是信心强而观慧已发者,无论行或食,无有不得道果通达之时,故应知一切圣者于圣解脱中,皆是非时解脱。前句亦仅就世间等至而言,有学成为时解脱。
Tattha yo appanaṃ nibbattetuṃ yuttapattakāle rūpārūpasamāpattisaṅkhātehi aṭṭhahi vimokkhehi paccanīkadhammato vimuccitvā tīsu maggesu yena kenaci yathāsakaṃ āsave khepetvā vuṭṭhito, ayaṃ samayavimutto nāma. ‘‘Ekacce āsavā parikkhīṇā’’tiādivacanato (pu. pa. 1) hi aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano vā khīṇāsavo vā idha na gahito, samāpattilābhino pana phalaṭṭhasekhāva gahitāti veditabbā. Sukkhavipassakakhīṇāsavo, sabbepi ca ariyā maggavimokkhaṃ sandhāya asamayavimuttā nāma. Bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa pavivekaṭṭhānalābhādisamayopi atthi, vattakaraṇakālādiasamayopi atthi. Maggavimokkhena vimuccanassa pana tādiso samayo vā asamayo vā natthi, yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa vā bhuñjantassa vā maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi, tasmā sabbe ariyā ariyavimokkhe asamayavimuttāti veditabbā. Purimapadepi lokiyasamāpattiññeva sandhāya sekhā samayavimuttā nāma jātā.
由于未得自在,得八等至的凡夫,以及须陀洹、斯陀含两位有学,就八等至而言,名为“动摇法者”。“退堕法者”也唯有这两种。阿那含等由于已善断定障而得自在,以及得等至的凡夫和圣者,就出世间法而言,也名为“不动摇法者”。“不退堕法者”即指这些。“思能者”是指能运用称为“思”的禅那等至而不退堕者。若有人于色界及无色界禅那中,以惯于自在的称为“思”的禅那等至相续运用而不退堕,不运用时便退堕,此运用者名为“思能者”。“守护能者”是指虽不运用,但了知禅那的助益法与非助益法,以守护而能得不退堕者,此人较前者更强。应知是惯于自在者以慧成就,了知助益与非助益法后,能随宜而行。
Avasibhāvā aṭṭhasamāpattilābhī pana puthujjano, sotāpannasakadāgāmino dve sekhā aṭṭhasamāpattiṃ sandhāya kuppadhammo nāma. Parihānadhammotipi duvidhā eva. Anāgāmiādayo suppahīnasamādhipāripanthikattā vasibhāvā samāpattilābhī puthujjano, ariyā ca lokuttaradhammepi sandhāya akuppadhammo nāma. Aparihānadhammoti te eva. Cetanābhabboti cetanāsaṅkhātena jhānasamāpattivaḷañjanena aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Yo hi rūpārūpajjhānesu āciṇṇavasitāya cetanāsaṅkhātāya jhānasamāpattiyā nirantaraṃ vaḷañjamāno tehi na parihāyati, avaḷañjamāno ca parihāyati, ayaṃ vaḷañjamāno cetanābhabbo nāma. Anurakkhaṇābhabboti jhānassa upakārānupakāradhamme jānitvā anurakkhaṇāya avaḷañjamānopi aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo, eso ca purimato balavataro, āciṇṇavasino paññāsampadāya upakārānupakāradhamme jānitvā tadanurūpaṃ paṭipajjanatoti veditabbo.
“怖畏止息者”指因怖畏而从恶止息、远离的有学及善凡夫。其中,后者由四种怖畏——恶趣、轮回、烦恼、诽谤——而从恶远离;有学则由除了恶趣之外的怖畏而远离,因为已解脱恶趣。漏尽者则名为“无怖畏止息者”,因为已断尽怖畏,然而仍应远离诽谤。
Bhayūparatoti bhayena pāpato uparato virato sekho, kalyāṇaputhujjano ca. Tesu pacchimo duggativaṭṭakilesaupavādasaṅkhātehi catūhi bhayehi pāpato oramati, sekho duggativajjehi, apāyehi muttattā. Khīṇāsavo pana abhayūparato nāma samucchinnabhayattā, upavādato pana oramitabbo.
“不能到达者”指不能趣入正性决定者,即那些具足名为无间业的业障、名为决定邪见的烦恼障、名为无因或二因结生的果报障者,以及对佛等无有信心者、于修道如北俱卢洲等无乐欲者、缺乏前生亲依止者——这些一切称为“不能到达者”。与之相反则为“能到达者”。造五无间业与持决定邪见者于地狱为决定者,八种圣者于无取涅槃等为决定者。其余人因无固定趣向,故为“不定者”。北俱卢洲人虽决定生于善趣,但此处唯就邪性、正性之决定而言,故不称其为“决定者”。具道者在道刹那名为“向果行道者”,具果者虽尚未证果,亦名为“住果者”。
Abhabbāgamanoti sammattaniyāmāgamanassa abhabbo, ye ānantariyasaṅkhātena kammāvaraṇena, niyatamicchādiṭṭhisaṅkhātena kilesāvaraṇena, ahetukaduhetukapaṭisandhisaṅkhātena vipākāvaraṇena ca samannāgatā, buddhādīsu ca saddhārahitā, maggabhāvanāya ca uttarakurukādayo viya acchandikā, pubbūpanissayarahitā ca, sabbete abhabbāgamanā nāma. Viparītā bhabbāgamanā nāma. Pañcānantariyaniyatamicchādiṭṭhikā nirayagamane, aṭṭha ariyapuggalā anupādāparinibbānādīsu niyatā nāma. Avasesapuggalā anibaddhagatikatāya aniyatā nāma, uttarakurukā pana sugatiniyatāpi micchattasammattaniyāmasseva idhādhippetattā ‘‘niyatā’’ti na vuttā. Maggasamaṅgī puggalo maggakkhaṇe phalatthāya paṭipannako nāma, phalasamaṅgī phalānuppattiyampi phale ṭhito nāma.
若有人漏尽与命尽同时而无先后,此人名为“等首者”。等首者有三种:威仪等首者、病等首者、命等首者。其中,若有人于四威仪中之一,起观而证阿拉汉,即于该威仪中般涅槃,此名“威仪等首者”。若有人罹患一病,即于病中起观而证阿拉汉,依彼病而般涅槃,此名“病等首者”。若有人以阿罗汉道生起的称为行首的命根,与称为烦恼首的无明,依死心同时灭尽,此名“命等首者”。如何为同时?依时间相同故。因于某时以道灭尽烦恼后,省察智生起,随即般涅槃,以此时间相同,此二首之灭尽亦为同时。此处唯取此命等首者。
Yassa pana apubbācarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca, ayaṃ samasīsī nāma. So ca tividho hoti iriyāpathasamasīsī rogasamasīsī jīvitasamasīsīti. Tattha yo catūsu iriyāpathesu ekasmiṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā tasmiññeva iriyāpathe parinibbāti, ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antoroge eva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti, ayaṃ rogasamasīsī nāma. Yassa pana kilesasīsasaṅkhātā avijjā, arahattamaggena pavattasīsasaṅkhātaṃ jīvitindriyañca cuticittena samaṃ pariyādānaṃ gacchati, ayaṃ jīvitasamasīsī nāma. Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiṃ hi vāre maggena kilese khepite paccavekkhaṇañāṇāni pavattanti, tassānantarameva parinibbāyato imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānampi samaṃ hoti nāma, ayameva jīvitasamasīsī idhādhippeto.
“住劫者”:安住的劫称为住劫,彼有此住劫,故为住劫者。意谓在劫坏灭时,能令劫安住。
Ṭhitakappīti ṭhito kappo ṭhitakappo, svāssa atthīti ṭhitakappī, kappamhi vinassamānamhi kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho.
若有人在具道的那一刹那遇到劫灭,那劫便不会灭去,直到他证得自己应得的果。因此,他们能令正在毁灭的劫停住,故名为“住劫者”。劫灭时虽无教法,因劫灭发生于行境之终;即便如此,为显示道无间果无有障碍,故引此非实之事理。
Sace hi yesaṃ maggasamaṅgikkhaṇe kappavināso bhaveyya, neva tāva kappo vinasseyya, yāvāyaṃ yathāsakaṃ phalaṃ na sacchikarotīti te vinassamānampi kappaṃ ṭhapentīti ṭhitakappino nāma jātāti. Kiñcāpi kappavināsanakāle sāsanaṃ natthi, gatakoṭike hi kāle kappavināso hoti, evaṃ santepi maggānantaraphalassa anantarāyaṃ dīpetuṃ idaṃ abhūtampi kāraṇaṃ āhaṭaṃ.
“须陀洹”指因趣向涅槃之海而得“流”名的道之初证者,但此处意指住于果位者。为显示其分类,说“极七返”等。“极七返”意为他的生存投生最多七次,此后不再取第八有。即于须陀洹中,若有人在人天中结生七次,于第七有作苦之边际,便名“极七返”。“家家”指从家至家、从有至有流转,他依人天两趣而在有中轮回之后作苦之边际,即名“家家”。“一种子”指在业与烦恼上唯有一种种子,仅于一生便成为漏尽者。他们的差别由何而来?是观智与证通的差别。在须陀洹中,若于观智放逸,则为极七返;若稍不放逸,则为家家;若于观智极不放逸,则为一种子。然而,那些极度放逸、乐于轮回者,如给孤独长者、毗舍佉、释迦族等,从最初流转轮回,遍历六欲天,渐次投生梵天界,最终住于阿迦尼吒而入般涅槃,这些人不在此处所取,因为他们反复取人趣。此处唯取那些即使于人趣也仅受生者——极七返、家家、唯以人有一生而入涅槃的一种子。应知,其中依信行者有三种,依慧行者有三种。
Sotāpannoti nibbānasamuddaninnatāya sotasaṅkhātassa maggassa paṭhamasamaṅgī vuccati, idha pana phalaṭṭho adhippeto. Tasseva ca pabhedadassanatthaṃ ‘‘sattakkhattuparamo’’tiādi vuttaṃ. Sattavārā paramā assa bhavūpapattīti sattakkhattuparamo, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti attho. Sotāpanno hi yo sattakkhattuṃ devesu, manussesu ca paṭisandhiṃ gahetvā sattame bhave dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ sattakkhattuparamo nāma. Kulato kulaṃ bhavato bhavaṃ gacchatīti kolaṃkolo. So hi devamanussavasena dve gatiyo bhave saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ kolaṃkolo nāma. Kammapaṭisandhiyā ekaṃ kammaṃ kilesabījaṃ assāti ekabījī. So hi ekasmiññeva bhave khīṇāsavo hoti. Kiṃ panassa bhedassa niyāmakanti? Vipassanābhiññābhedā. Sotāpannesu hi yo vipassanāya pamatto, so sattakkhattuparamo hoti. Yo kiñci appamatto, so kolaṃkolo. Yo pana vipassanāya ativiya appamatto, so ekabījī hoti. Ye pana abhiviya pamattā vaṭṭajjhāsayā anāthapiṇḍikavisākhāsakkādayo, te punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarantā ādito paṭṭhāya cha devaloke osāpetvā brahmalokesupi yathākkamaṃ nibbattitvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbanti, na te idha gahitā. Te hi manussagatiṃ punappunaṃ ādiyanti. Ye pana manussagatiyampi bhavaṃ ādiyanti, tesaṃ vasena sattakkhattuparamo kolaṃkolo mānusikabhavanibbattako eva ekabījī gahito. Te pana saddhādhurena āgatā tayo, paññādhurena āgatā tayoti sotāpanno chabbidho hotīti veditabbo.
“斯陀含”指依结生唯一次来此人趣者,即第二道果的具足者。此处于五种斯陀含中,除去四种,唯取一种。因为有一种斯陀含住于斯陀含果后,即于第二有在此处般涅槃;有一种在此处证果后于天界般涅槃;有一种在天界证果后于第二有即在那里般涅槃;有一种在天界证果后投生此处而般涅槃,这四种此处皆不取。唯取那种在此处证果后投生天界,再由天界投生此处而般涅槃者。应知,此人有两次结生,而一种子只有一次,这是他们的差别。
Paṭisandhivasena pana sakiṃ imaṃ manussagatiṃ āgacchatīti sakadāgāmī, dutiyamaggaphalasamaṅgī. Iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi sakadāgāmiphale ṭhatvā puna dutiyabhave idheva parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā dutiyabhave tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti, ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke nibbattitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayamekova idha gahito. Imassa ca dve paṭisandhiyo, ekabījissa pana ekāvāti idaṃ tesaṃ nānākaraṇanti veditabbaṃ.
「阿那含」是指:依结生而言,不再来欲有者,即具足第三道果者。为显示其分类,故说「中般涅槃者」等。其中,「中般涅槃者」是一种阿那含,他于寿量中途之内便生起阿罗汉道,以烦恼灭尽而般涅槃。他又分三种:生于净居天后随即般涅槃者、未达寿量中途而般涅槃者、达寿量中途而般涅槃者。「生般涅槃者」是指:于寿量中途或其后,乃至接近死时而般涅槃者,即越过寿量中途直至死时而般涅槃。「无行般涅槃者」是指:无需加行、无大苦、不勤策增上精进而般涅槃者。「有行般涅槃者」是指:有加行、有苦、艰难勤策增上精进而般涅槃者。「上流」是指:因向上而行,故有向上之爱流与轮回流;或因向上而行后方可证得,故有向上之道流,因此称为上流。「至阿迦尼吒」是指:前往阿迦尼吒。此处为显示这些阿那含之分类,当知有「上流至阿迦尼吒者」等四种。
Paṭisandhivasena kāmabhavaṃ nāgacchatīti anāgāmī, tatiyamaggaphalasamaṅgī. Tasseva pana pabhedadassanatthaṃ ‘‘antarāparinibbāyī’’tiādi vuttaṃ. Tattha antarāparinibbāyīti āyuvemajjhassa antarā eva arahattamaggaṃ uppādetvā kilesaparinibbānena parinibbāyanasīlo eko anāgāmī. So ca uppannasamanantaraṃ parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ appatvā parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ patvā parinibbāyīti tividho hoti. Upahaccaparinibbāyīti āyuvemajjhaṃ upahacca atikkamitvā, maraṇasamayaṃ vā upahacca upagantvā parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ atikkamitvā yāva maraṇasamayā parinibbāyīti attho. Asaṅkhāraparinibbāyīti asaṅkhārena appadukkhena adhimattappayogaṃ akatvā parinibbāyanasīlo. Sasaṅkhāraparinibbāyīti sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattappayogena parinibbāyanasīlo. Uddhaṃsototi uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotañca, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhaṃ maggasotamassātipi uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedadassanatthampettha uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmītiādi catukkaṃ veditabbaṃ.
其中,若有人从无烦天起,于四天次第投生,随其寿量尽而死,再生于阿迦尼吒而入般涅槃,是名「上流至阿迦尼吒者」。若有人未至阿迦尼吒,于中途般涅槃,是名「上流非至阿迦尼吒者」。若有人从人间直往阿迦尼吒而般涅槃,是名「非上流至阿迦尼吒者」。若有人于下方四净居天中任一处投生,即于彼处般涅槃,是名「非上流非至阿迦尼吒者」。如是,这些阿那含共有四十八种。如何计算?于无烦天,有三种中般涅槃者、一种生般涅槃者、一种上流者,共五种;这些各各依无行般涅槃与有行般涅槃而成为十种。同样,于无热天、善现天、善见天各十种,共四十种。于阿迦尼吒则无上流者,除去依无行、有行所分的二种上流,故有八种。总计四十八种。
Tattha yo avihato paṭṭhāya catūsu yathākkamaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā cuto akaniṭṭhe uppajjitvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana akaniṭṭhaṃ appatvā antarā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo manussaloko akaniṭṭhameva gantvā parinibbāti, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā catūsu suddhāvāsesu aññatarasmiṃ uppajjitvā tattheva parinibbāti, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma . Evamete anāgāmino aṭṭhacattālīsavidhā honti. Kathaṃ? Avihesu tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsototi pañca, te asaṅkhāraparinibbāyisasaṅkhāraparinibbāyivasena dasa honti, evaṃ atappasudassasudassīsūti cattālīsaṃ, akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi, tasmā tattha taṃ sasaṅkhārāsaṅkhāravasena duvidhaṃ uddhaṃsotaṃ vajjetvā aṭṭha cāti aṭṭhacattālīsa honti.
「阿罗汉」是指:因已杀灭烦恼敌等,故漏尽者名为阿罗汉。彼依空等三解脱而分为三种,复各各依四种行道而成为十二种。当知,如同阿罗汉有十二种,斯陀含亦有十二种,须陀洹有二十四种,阿那含有四十八种,此为别类。所有这些圣者唯于此教法中产生,而非于外道。此为一法之解说。
Arahāti kilesārīnaṃ hatattādinā khīṇāsavo arahā nāma. So suññatādivimokkhattayavasena tividho hutvā puna paccekaṃ paṭipadācatukkavasena dvādasavidhā honti. Yathā ca arahā dvādasavidho, evaṃ dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā aṭṭhacattālīsa anāgāminova paccekanti veditabbaṃ. Ime ca sabbe ariyā imasmiṃ sāsane eva uppajjanti, no bahiddhāti. Ekakanayo.
二法等母论义释
Dukādimātikatthavaṇṇanā
在二法、三法等中,以“二种人——易怒者与怨恨者、覆藏者与恼害者……”等开示二法;以“三种人——无期望者、有期望者、离期望者”等开示三法;以“四种人——非善人、比非善人更非善者、善人、比善人更善者”等开示四法;以“五种人——有一种人既犯戒又后悔,且不如实了知心解脱与慧解脱,于其中,他所生起的那些恶不善法无余灭尽;有一种人犯戒但不后悔……无余灭尽;有一种人不犯戒但后悔……无余灭尽;有一种人不犯戒也不后悔……无余灭尽”等详细列出论母。此中一切人虽已阐明,但为免论书篇幅冗长,此处并未全部列出,唯依巴利圣典即可了知。
Dukādīsu ‘‘dve puggalā – kodhano ca upanāhī ca makkhī ca paḷāsī cā’’tiādinā dukañca, ‘‘tayo puggalā – nirāso āsaṃso vigatāso’’tiādinā tikañca, ‘‘cattāro puggalā – asappuriso, asappurisenaasappurisataro, sappuriso, sappurisenasappurisataro’’tiādinā catukkañca, ‘‘pañca puggalā – atthekacco puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti…pe… aparisesā nirujjhanti, atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī ca hoti…pe… aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti…pe… aparisesā nirujjhantī’’tiādinā pañcakañca vitthārato mātikaṃ nikkhipitvā sabbepi te puggalā niddiṭṭhā, idha pana te ganthavitthārabhayena sabbe na uddiṭṭhā, pāḷiyā eva ñātabbāti.
其中,于三法中,“无期望者”是指远离对阿罗汉果之期望的破戒者。他自身无此能力,听闻有能力的持戒同伴证得阿罗汉果时,便如旃陀罗子听闻某位王子灌顶即位一般,对于灌顶成就,不会生起“我何时也能证得阿罗汉果”的期望。“有期望者”是指期望、希求阿罗汉果的持戒者。他因对阿罗汉果的希求而安住于戒成就,听闻某人证得阿罗汉果时,犹如纯种王族之子听闻同类某人灌顶即位,对于灌顶成就,便会生起对阿罗汉果成就的期望。“离期望者”是指阿罗汉。因为他已证得阿罗汉果,于彼处已离期望,犹如已得灌顶的刹帝利对于灌顶成就,应当了知。
Tattha tike nirāsoti arahattāsāya virahito dussīlo. Tassa hi attano abhabbatāya bhabbasahāyakassa sīlavato arahattappattiṃ sutvā, caṇḍālaputtassa viya kassaci rājaputtassa rajjābhisekaṃ sutvā abhisekappattiyaṃ, ‘‘kudāssu nāmāhampi arahattaṃ pāpuṇeyya’’nti arahattappattiyaṃ patthanāpi na uppajjati. Āsaṃsoti arahattaṃ āsīsamāno patthayamāno sīlavā. Tassa hi arahattapatthanāya sīlasampattiyā ṭhitattā kassaci arahattappattiṃ sutvā, ubhatosujātassa rājakumārassa viya tādisassa kassaci rajjābhisekaṃ sutvā abhisekappattiyaṃ, arahattappattiyaṃ patthanā uppajjati. Vigatāsoti arahā. So hi pattaarahattatāya tattha vigatāso hoti pattābhiseko viya khattiyo abhisekappattiyanti veditabbaṃ.
在四法中,具足杀生等不善业道者,名为非善人。若人既自行杀生等,又教令他人行之,此人即是“比非善人更非善者”,意即比非善人更为非善。依前述相反的善法,当知善人与比善人更善者。
Catukke pana pāṇātipātādiakusalakammapathasamannāgato asappuriso nāma. Yo pana sayampi pāṇātipātādīni katvā parañca tattha samādapeti, ayaṃ asappurisenaasappurisataro, asappurisatopi asappurisataroti attho. Vuttapaṭipakkhakusalavasena sappuriso, sappurisenasappurisataro ca veditabbo.
在五法中,“既犯戒又后悔”:此处“犯”字用于指违犯戒律,故其意为:因违犯戒律而犯戒,并由此因缘而后悔。“心解脱”指与果相应的定。“慧解脱”指与果相应的智。“不如实了知”:因未证得,故不能如其自性而了知。“于其中”关联句是——当证得名为阿罗汉果的禅那时,此人一切恶不善法无余灭尽,而他对此并不了知。这些法在道刹那即已灭尽,在果刹那则称为已灭,但此处是依道的作用而说“于果刹那灭”,当知。
Pañcake ārabhati ca vippaṭisārī ca hotīti ettha ārambha-saddo āpattivītikkame vattati, tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā ca vippaṭisārī hotīti attho. Cetovimuttinti phalasampayuttasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalasampayuttañāṇaṃ. Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato nappajānāti. Yatthassāti yasmiṃ arahattaphalasaṅkhāte jhāne adhigate assa puggalassa sabbe pāpakā akusalā dhammā niravasesā nirujjhanti, te nappajānātīti sambandho. Kiñcāpi te maggakkhaṇe eva nirujjhanti nāma, phalakkhaṇe pana niruddhā nāma honti, idha pana maggakiccavasena ‘‘phalakkhaṇe nirujjhantī’’ti vuttāti veditabbā.
“犯戒但不后悔”:他违犯戒律,但为了发露该戒而寻求同分之比丘,或令出罪,故不后悔。“不犯戒但后悔”:他不违犯戒律,但因不精通律制,于非犯戒生起犯戒想,虽已出罪,却因无法消除对犯戒的追悔而后悔。“不犯戒也不后悔”:他既不违犯戒律,也不后悔,但未证得阿罗汉果。那么,此人是哪种人呢?是持戒却懈怠精进的人。因为他想:“我在此佛世中何必入般涅槃?当于未来弥勒正等觉佛世中入般涅槃。”虽持净戒,却不圆满修行。这四种人,应分别加以教导,令其安立于漏尽。如此,他们亦将与那第五种“不犯戒也不后悔、已发勤精进而证得阿罗汉果”的人等同。
Ārabhati na vippaṭisārī ca hotīti āpattiṃ āpajjati, taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati, vuṭṭhāpeti vā, tasmā na vippaṭisārī hoti. Nārabhati vippaṭisārī ca hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyā āpattisaññitāya vuṭṭhitāyapi taṃ āpattiyā vippaṭisāraṃ vinodetuṃ asakkuṇeyyatāya vippaṭisārī hoti. Nārabhati na vippaṭisārī hotīti nārabhati neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Arahattañca na pāpuṇāti. Kataro panesa puggaloti? Sīlavā ossaṭṭhavīriyo puggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Ime cattāropi puggalā tathā tathā ovaditvā āsavakkhaye patiṭṭhāpetabbā. Evaṃ hi tepi yvāyaṃ pañcamo puggalo nārabhati na vippaṭisārī āraddhavīriyo arahattaṃ pāpuṇāti, tena samasamāva bhavissantīti.
从“六”等开始:
Chakkādīsu –
六种人——有一种人,于前所未闻之法,自己现观诸谛,于彼证得一切知性,于诸力获得自在。有一种人……现观诸谛,却不于彼证得一切知性,于诸力不获得自在。有一种人……不现观,于现法中为苦之终结者,并证得声闻波罗蜜。有一种人……不现观,于现法中为苦之终结者,却不证得声闻波罗蜜。有一种人……不现观,于现法中非苦之终结者,为不来者,不再来此世间。有一种人……不现观,于现法中非苦之终结者,为来者,还来此世间。
‘‘Cha puggalā – atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo…pe… abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti, na ca balesu vasibhāvaṃ. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, sāvakapāramiñca pāpuṇāti. Atthekacco puggalo…pe… dukkhassantakaro hoti, na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī hoti āgantā itthatta’’nti –
关于六法:放置了‘七种人——七种水喻人:一次沉没者便一直沉没;浮出后又沉没;浮出后站立;浮出后观察审视;浮出后游向对岸;浮出后获得立足处;浮出后已渡越、到达彼岸、站立于陆地之婆罗门’等七法,‘八种人——四位具道者、四位具果者’之八法,‘九种人——正等觉者、独觉者、俱分解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、法随行者、信随行者’之九法,‘十种人——五种于此得究竟,五种舍此而后得究竟’之十法,作为论母,然后在圣典中作了解释。其中,在六法中,应以第一句看待正等觉者。因为他无师自通,以自己生起的一切知智为近因的阿罗汉道智,从一切方面现证诸谛,达到一切知性,并自在掌握十种智力的缘故。然而,应以第二句看待独觉者。应以第三句看待上首弟子,以第四句看待其余阿罗汉,以第五句看待不还者,以第六句看待须陀洹与斯陀含。因为他们被称为‘来至此状态者’。
Chakkaṃ, ‘‘satta puggalā – satta udakūpamā puggalā sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā paṭigādhappatto hoti, ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato, thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’tiādinā sattakaṃ, ‘‘aṭṭha puggalā – cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā’’ti aṭṭhakaṃ, ‘‘nava puggalā – sammāsambuddho paccekasambuddho ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī’’ti navakaṃ, ‘‘dasa puggalā – pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā’’ti dasakañca mātikaṃ nikkhipitvā pāḷiyaṃ niddeso kato. Tattha chakke paṭhamena padena sammāsambuddho daṭṭhabbo. So hi anācariyako attanā uppāditena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena sabbākārato saccāni abhisambujjhitvā sabbaññutaṃ pāpuṇi, dasañāṇabalesu ca vasibhāvanti. Dutiyena pana paccekasambuddho daṭṭhabbo. Tatiyena aggasāvako, catutthena avasesā arahanto , pañcamena anāgāmī, chaṭṭhena sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbā. Te hi ‘‘āgantā itthatta’’nti vuttāti.
在七法中,以第一句摄取了于教法中未确立信心、具足决定邪见等一向黑暗法者。因为此人犹如海中畏水之人,沉没于轮回恶趣便一直沉没,不再从有中出离,由于缺乏与教法的连结,即使历经无尽时间也只在有中流转。以第二句摄取了虽于教法中获得信心,却如提婆达多等那样,处于信心等退失状态、戒行败坏者。因为此人犹如因某种原因浮出大海后又沉没一般,虽依教法信心浮出,仍沉没于恶趣;然而,此人经过长时间后,将由诸佛等,或由自己以独觉智从有中被救拔,因为于教法中哪怕仅生起一次的信心,也必定导向涅槃,具有解脱性。这即是他与前一种人的差别,否则,若将他单独列出便无意义,应如此理解。以第三句摄取了于教法中生起信心、具足属于住分部分的戒等功德者。因为此人犹如浮出后未见到岸边,而在大海中央观望船等到来,不再沉没,立于高处一般,依教法信心浮出后,虽未见到涅槃,却在观望佛等的同时,住立于天界及戒等之中。然而,以第四句摄取了须陀洹。因为此人犹如浮出后站立,见到岸边,正观察渡越方法一般,依出世间信心浮出后,见到涅槃之岸,正观察渡越方法。以第五句摄取了斯陀含。因为此人犹如在海中见到岸边,正向其游去一般,以第一道见到涅槃之岸后,正向其以第二道游去。以第六句摄取了不还者。因为此人犹如游至岸边后,立于齐腰深水中一般,以第三道住立于阿罗汉附近、有顶天的不退转性中。然而,以第七句摄取了阿罗汉,因为此人犹如渡越后到达彼岸而站立之人一般,渡越四瀑流后,站立于涅槃陆地,名为漏尽婆罗门。
Sattake paṭhamena padena sāsane aniviṭṭhasaddho niyatamicchādiṭṭhidhammehi ekantakāḷakehi samannāgato gahito. So hi samudde udakabhīrukapuriso viya saṃsāre apāye nimuggo nimuggova hoti, na puna bhavato vuṭṭhāti, anantampi kālaṃ bhave eva vicarati sāsanasamāyogābhāvā. Dutiyena padena sāsane paṭiladdhasaddhopi devadattādayo viya saddhādiparihāniyaṃ ṭhito dussīlo gahito. So hi samudde kenaci kāraṇena ummujjitvā puna nimuggo viya sāsanasaddhāya ummujjitvāpi apāye nimujjati eva, ayaṃ pana cirakālātikkamena buddhādīhi, attanā eva vā paccekabodhiñāṇena bhavato uddharaṇīyo hoti sāsane sakiṃ uppannāyapi saddhāya mokkhabhāvena niyamena nibbānāvahattā. Ayameva hissa purimapuggalato viseso, itarathā tassa visuṃ gahaṇe payojanameva na siyāti gahetabbaṃ. Tatiyena sāsane uppannasaddho ṭhitibhāgiyehi sīlādiguṇehi samannāgato gahito. So hi ummujjitvā tīraṃ adisvāva samuddamajjhe nāvādiāgamanaṃ olokento puna animujjitvā uṇṇatappadese ṭhito viya sāsanasaddhāya ummujjitvā nibbānaṃ adisvāva buddhādiṃ olokayamāno sagge, sīlādimhi ṭhito hoti. Catutthena pana sotāpanno gahito. So hi ummujjitvā ṭhito tīraṃ disvā uttaraṇūpāyaṃ vilokayamāno viya lokuttarasaddhāya ummujjitvā nibbānatīraṃ disvā uttaraṇopāyaṃ viloketi. Pañcamena sakadāgāmī gahito. So hi samudde tīraṃ disvā tadabhimukhaṃ pataramāno viya paṭhamamaggena nibbānatīraṃ disvā tadabhimukhaṃ dutiyamaggena patarati nāma. Chaṭṭhena anāgāmī gahito. So hi pataritvā tīraṃ upaggamma kaṭippamāṇe udake ṭhito viya arahattasamīpe satikavāṭapatitthe anāvattidhammatāya tatiyamaggena tiṭṭhati. Sattamena pana arahā gahito, so hi taritvā pāraṃ patvā ṭhitapuriso viya cattāro oghe taritvā nibbānatthale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo nāma hotīti.
于九种人中,俱分解脱者:依色界、无色界等至,以镇伏解脱;依圣道,以正断解脱,而从烦恼解脱。或依无色等至从色身解脱,依圣道从名身解脱,由此两分而得解脱,故亦名俱分解脱者。此有五种:前四种为各各从四种无色等至出定后,观诸行而证阿罗汉果;第五为从灭尽定出定后证阿罗汉果的不还者。其中,最后一种方为严格意义上的俱分解脱者,其余为宽泛意义上的。此处,色界第四禅虽从烦恼身解脱,却未从色身解脱;而无色界则从此两者皆得解脱。因此,应知唯以无色界为近依而证阿罗汉者,方为俱分解脱者,非以色界为近依者。
慧解脱者:依阿罗汉道慧,从诸漏解脱者。此有五种:纯观行者,以及从四种色界禅那出定后证阿罗汉果的四种人。何以故?若证得哪怕一种无色界禅那,便名为俱分解脱者。
Navake ubhatobhāgavimuttoti rūpārūpasamāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, ariyamaggena samucchedavimokkhena kilesato vimutto, arūpasamāpattiyā vā rūpakāyato, maggena ca nāmakāyatoti imehi ubhatobhāgehi vimuttotipi ubhatobhāgavimutto, so catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattappattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattappattaanāgāmino ca vasena pañcavidho, tesu pacchimova nippariyāyato ubhatobhāgavimutto nāma, sesā pariyāyena. Ettha ca rūpāvacaracatutthajjhānaṃ kilesakāyato vimuttampi rūpakāyato avimuttaṃ, arūpāvacaraṃ pana tadabhayatopi vimuttaṃ, tasmā tadeva pādakaṃ katvā arahattappattova ubhatobhāgavimutto hoti, na rūpāvacaranti veditabbaṃ. Paññāvimuttoti arahattamaggapaññāya āsavehi vimutto. So hi sukkhavipassako, catūhi rūpāvacarajjhānehi vuṭṭhāya arahattappattā cattāro cāti pañcavidho. Arūpāvacarajjhānesu hi ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttova nāma hoti.
‘身证者’:指获得色界及无色界禅那的圣者。此有六种,即除入流道位者之外的六种有学。正因如此,在解释中说‘他的一些漏已断尽’。因为对于入流道位者,不能说有任何漏已断尽,只能说‘将断尽’;而对于阿罗汉,则一切漏已断尽,而非一些。他因为亲身证得所触证者,故名身证者;也因为于所证得的诸禅那之后,随即以名身证得灭尽,故名身证者。此处所谓‘以身’,据‘既以名身证得胜义谛,又以慧通达而见’之说,这是除阿罗汉果之外的其余道果的称谓;因此,有些人说,由于以彼身在初禅之后即证得涅槃,亦名身证者。‘见至者’:指纯观行者及获得色界禅那者,即如前所述的六种有学。他因达到所见,故名见至者。‘见’即见解,指初道,其义为于彼之后达到灭尽。亦有读作‘见至者’,其义为:以初道所见之涅槃,再次达到。
Kāyasakkhīti rūpārūpajjhānalābhī ariyo. So hi sotāpattimaggaṭṭhavajjitānaṃ channaṃ sekhānaṃ vasena chabbidho. Teneva hissa ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā’’ti niddese vuttaṃ. Sotāpattimaggaṭṭhassa ca na kecipi āsavā parikkhīṇāti vattabbā, parikkhīyissantīti pana vattabbā, arahato pana sabbepi āsavā parikkhīṇā, na ekacceti. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī, phuṭṭhānaṃ paṭiladdhānaṃ jhānānaṃ anantaraṃ nāmakāyena nirodhaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī, kāyenāti cettha ‘‘nāmakāyena ceva paramatthasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passatī’’ti vacanato arahattaphalaṃ ṭhapetvā sesamaggaphalānametaṃ adhivacanaṃ, tena kāyena paṭhamajjhānānantaraṃ nibbānassa sacchikaraṇatopi kāyasakkhīti keci. Diṭṭhippattoti sukkhavipassako, rūpajjhānalābhī ca yathāvutto chabbidho sekho ca, ayaṃ diṭṭhantappattoti diṭṭhippatto. Dassanaṃ diṭṭhi, paṭhamamaggo, tassa anantaraṃ nirodhappattoti attho. Diṭṭhappattotipi pāṭho, tassa paṭhamamaggena diṭṭhaṃ nibbānaṃ puna pattoti attho.
信解脱者,是指纯观行者、获得色界禅那者,以及如前所述的六种有学。此人因以信而解脱,故称信解脱。然而,此与见至者有何差别?在于其来入的修行方式。见至者是以慧的成就,于前行阶段以少苦而镇伏烦恼而来;信解脱者则因信行偏重,以多苦而镇伏烦恼而来。正是针对这一差别,在分别解说中说:‘有些漏已断尽,但不如见至者那样。’
Saddhāvimuttoti sukkhavipassako, rūpajjhānalābhī ca yathāvutto chabbidho sekho ca. Ayaṃ hi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Kathaṃ panetassa diṭṭhippattato nānattanti? Āgamanīyapaṭipadāya. Diṭṭhippatto hi paññāsampadāya pubbabhāge vipassanāya kilese appadukkhena vikkhambhento āgato, saddhāvimutto pana saddhābahulatāya kilese dukkhena vikkhambhento āgato. Etameva hi bhedaṃ sandhāya niddese ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathādiṭṭhippattassā’’ti vuttaṃ.
随法行者:于入流道刹那,慧根增胜,此人以名为慧之法随行、随念,故称随法行者,这是入流道位者的名称。证果时则称为见至者。随信行者:于入流道刹那,信根增胜,此人以信随行、随念,故称随信行者,这是入流道位者的名称。证果时则称为信解脱者。
Dhammānusārīti yassa sotāpattimaggakkhaṇe paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, ayaṃ paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī, sotāpattimaggaṭṭhassetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti. Saddhānusārīti yassa sotāpattimaggakkhaṇe saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, ayaṃ saddhāya sarati anussaratīti saddhānusārī, sotāpattimaggaṭṭhassetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti.
对于证得出世间法者,有二轭、二种投入、二种顶。其中,信轭与慧轭为二轭。一种为止投入,一种为观投入,是为二种投入。一种以阿罗汉为顶,成为俱分解脱者;一种成为慧解脱者,是为二种顶。凡证得出世间法者,皆以此二法为轭,投入此二处,由此二处而得解脱。其中,有比丘为八等至获得者,以慧为轭,依止而投入,以某一无色等至为近因,修观后证得阿罗汉,此人在入流道刹那称为随法行者。此后于六处称为身证者。证阿罗汉果时,称为俱分解脱者。
Lokuttaradhammaṃ hi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti dve dhurāni nāma. Eko pana samathābhiniveso, eko vipassanābhinivesoti dve abhinivesā. Eko ca arahattaṃ matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti imāni dve sīsāni nāma. Ye hi keci lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattenti, sabbe te dve ime dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphalaṃ patte ubhatobhāgavimutto nāma.
另一类人唯以慧为轭,依观而投入,对纯行或色界禅那中的某一进行遍观后证得阿罗汉,此人在入流道刹那亦称为随法行者。此后于六处称为见至者。证阿罗汉时,称为慧解脱者。
Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma, arahattaṃ patte paññāvimutto nāma.
又有一类,是获得八等至者,他以信为重任,依止于定而专精,以某一无色等至为近因,修起毗婆舍那后,证得阿罗汉。此人在入流道刹那,名为随信行者;从此之后,于其余六处唯名身证者。至证阿罗汉时,唯名俱分解脱者。又有一类,唯以信为重任,依毗婆舍那而专精,于纯观行或于色界禅那之一,确定了法的自性后,修起毗婆舍那,证得阿罗汉。此人在入流道刹那,亦名随信行者;此后于六处,名信解脱者。至证阿罗汉时,名慧解脱者。这七种人,与正自觉者、独觉佛,合为世间九种无上应供者。
Aparo pana aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma, parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahattaṃ patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma, parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahattappatte paññāvimutto nāma. Ime satta puggalā sammāsambuddhapaccekasambuddhehi saddhiṃ nava loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.
于十人组中,五种于此地而般涅槃:极七返者、家家者、一种子者、一来者(欲界结生者)及阿罗汉——此五类唯在欲界地中,以无余依涅槃称为完结。因为这些唯于欲界有身中入般涅槃,不于他处。五种舍此欲界身后而般涅槃:中般涅槃者、生般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至阿迦腻吒者——此五类舍此欲界有身后,唯住梵身而般涅槃。其余诸义,于此易明。这是此处略依圣典方法而作之义决,广说则应取自《人施设》本典及其注疏。
Dasake pañcannaṃ idha niṭṭhāti sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī, sakadāgāmī kāmāvacarapaṭisandhiko, arahā cāti imesaṃ pañcannaṃ idha kāmāvacarabhūmiyaññeva anupādisesanibbānasaṅkhātā niṭṭhāti attho. Kāmāvacarattabhāve eva hi ete parinibbāyanti, nāññasmiṃ. Pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī cāti imesaṃ pañcannaṃ idha kāmāvacare attabhāvaṃ vihāya vijahitvā brahmattabhāve ṭhitānaññeva niṭṭhāti attho. Sesamettha uttānatthamevāti. Ayamettha saṅkhepato pāḷinayena saddhiṃ atthanicchayo, vitthāro pana puggalapaññattipāḷiaṭṭhakathāsu (pu. pa. mātikā 1 ādayo; pu. pa. aṭṭha. mātikāvaṇṇanā 1) gahetabboti.