4. 人施设论母义释
4. Puggalapaññattimātikā
41 段
一法论母的注释
Ekakamātikatthavaṇṇanā
现在是对《人施设》论母注释方式的说明。其中,先从不太明显的含义说起,关于“六施设”这个说法:在“宣说、教导、施设、建立”(《相应部》2.20)出现的地方,“施设”指的是展示、阐明;在“床榻座椅已善施设”(《巴拉基格》269)出现的地方,“施设”指的是安置、放置。在这里,这两种含义都适用。所谓“六施设”,就是说六种施设、六种展示阐明,也是六种安置放置。因为名施设能展示那些存在的或不存在的种种法,所以叫“展示阐明”;以各种区分来安置它们,所以叫“安置放置”。至于“蕴施设”等,则是简要显示这些施设的自相。其中,以“蕴”来施设、展示、阐明、安置、放置诸蕴,就叫“蕴施设”……中略……以“人”来施设、展示、阐明、安置、放置诸人,就叫“人施设”。只有这六种施设存在。其他从世俗说和胜义说而来的施设虽然无量无边,但这里以标志的方式表显其主要者,所以只说这些。至于不依巴利正文的方式、总摄一切的“有实施设”等六种名施设,已在诸注疏(《人施设》注疏论母注释第一)中出现,并且已在前文述及,所以这里不再重说。在这些施设中,这里用“人施设”一词指无实施设,用其余的词指有实施设,这样只得到两种。
Idāni puggalapaññattimātikāsaṃvaṇṇanānayo hoti. Tattha anuttānatthato tāva cha paññattiyoti ettha ‘‘ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī’’ti (saṃ. ni. 2.20) āgataṭṭhāne sandassanā pakāsanā paññatti nāma. ‘‘Supaññattaṃ mañcapīṭha’’nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma, idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā cha sandassanā pakāsanātipi, cha ṭhapanā nikkhipanātipi vuttaṃ hoti. Nāmapaññattiyeva hi te te vijjamānāvijjamāne dhamme sandassetītipi. Tena tena koṭṭhāsena ṭhapetītipi. Khandhapaññattītiādi pana saṅkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ ‘‘khandhā’’ti paññāpanā sandassanā pakāsanā ca ṭhapanā nikkhipanā ca khandhapaññatti nāma…pe… puggalānaṃ ‘‘puggalā’’ti paññāpanā sandassanā pakāsanā ca ṭhapanā nikkhipanā ca puggalapaññatti nāma. Imā eva cha paññattiyo vijjanti. Aññāsampi sammutiparamatthakathānaṃ paññattīnaṃ anantattā, upalakkhaṇavasena pana padhānabhāvato ca etāva vuttā. Pāḷimuttakanayena pana sabbasaṅgāhikā vijjamānapaññattiādayo cha nāmapaññattiyo aṭṭhakathāsu (pu. pa. aṭṭha. mātikāvaṇṇanā 1) āgatā, tā ca heṭṭhā vuttāti idha na vuttā. Tāsu idha puggalapaññattipadena avijjamānapaññatti, sesehi vijjamānapaññatti cāti dve eva labbhanti.
不依注疏的轨范师传承,另外还有六种施设:依取施设、比较施设、综合施设、累积施设、相应施设、相续施设,这六种称为“义施设”。其中,依靠、依据五蕴而假立“有情”等,依靠诸支分而假立“车”等,依靠月亮运行等而假立时间、方向等,依靠彼彼所成之相以及修习的殊胜而假立遍处的取相、似相等——凡属这一类,无论从自性法的一体性来看,还是从实证的胜义来看,其自性都了不可得,就叫做“依取施设”。这里说的“施设”,是从所施设的对象这个角度说的,不是从施设的行为这个角度说的。而施设彼彼对象的那个行为,便只是“无实施设”。
Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti upanidhāpaññatti samodhānapaññatti upanikkhittapaññatti tajjāpaññatti santatipaññattīti, yā ‘‘atthapaññattī’’ti vuccati. Tattha yā khandhapañcakaṃ upādāya nissāya sammatā sattādikā, aṅgāni upādāya rathādikā, candādiparivattādayo upādāya kāladisādikā, taṃtaṃbhūtanimittaṃ, bhāvanāvisesañca upādāya kasiṇādiuggahapaṭibhāganimittādikāti ayaṃ evarūpā sabhāvadhammehi ekattena vā sacchikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvā upādāpaññatti nāma. Paññāpetabbaṭṭhena cesā paññatti vuttā, na pana paññāpanaṭṭhena. Yā tassa tassatthassa paññāpanā, sā avijjamānapaññattiyeva.
另外,还有一种施设叫“比较施设”:它是通过参照别的事物来命名的。比如,相对于“第一”等而说“第二”,相对于“短”而说“长”,相对于“远”而说“近”等等,这些都是依据其他事物来比较而施设的。像“手持伞的人”这类,是依据手里拿着的东西来比较而施设的。像“戴耳环的人”这类,是依据身上佩戴的相应物品来比较而施设的。像“一车粮食”这类,是依据所装载的东西来比较而施设的。像“因陀罗娑罗石窟”这类,是依据附近所在的地方来比较而施设的。像“金色”这类,是依据相似的形象来比较而施设的。像“婆罗门村”这类,是依据那里多数居民的身份来比较而施设的。像“宝石手镯”这类,是依据其中最为殊胜的部分来比较而施设的。如此种种各式各样的施设,就叫做“比较施设”。
Yā pana aññaṃ paṭhamādiṃ upanidhāya apekkhitvā dutiyaṃ rassaṃ dīghaṃ dūraṃ santikantiādikā tadaññāpekkhūpanidhā, chattapāṇītiādikā hatthagatūpanidhā, kuṇḍalītiādikā sampayuttūpanidhā, dhaññasakaṭanti ādikā samāropitūpanidhā, indasālaguhātiādikā avidūragatūpanidhā, suvaṇṇavaṇṇotiādikā paṭibhāgūpanidhā, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulūpanidhā, maṇikaṭakantiādikā tabbisiṭṭhūpanidhāti evamādi anekappakārā paññāpanā, ayaṃ upanidhāpaññatti nāma.
“一堆谷物”这类说法,叫做综合施设。把前项一个一个依次摆出来,然后说“两个、三个”这类,叫做累积施设。依靠各自的自性而说的“地”等,叫做相应施设。“八十岁的人”这类,叫做相续施设。
Dhaññarāsītiādikā pana samodhānapaññatti nāma. Purimassa purimassa upanikkhipitvā dve tīṇītiādikā upanikkhittapaññatti nāma. Taṃtaṃsabhāvanissitā pathavīādikā tajjāpaññatti nāma. Āsītikotiādikā pana santatipaññatti nāma.
不依赖注疏、只按阿阇梨的传统来说,还有另外六种施设:作用施设,比如“说法者”等;形状施设,比如“瘦”“胖”等;性别施设,比如“女人”“男人”等;地界施设,比如“欲界”等,以及“憍萨罗”等;个别施设,比如“帝须龙”等;无为施设,比如“灭”等。这就是六种施设。
Aṭṭhakathāmuttakeneva ācariyanayena aparāpi dhammakathikādikā kiccapaññatti, kisathūlādikā saṇṭhānapaññatti, itthipurisādikā liṅgapaññatti, kāmāvacarādikā, kosalakādikā ca bhūmipaññatti, tisso nāgotiādikā paccattapaññatti, nirodhādikā asaṅkhatapaññatti cāti cha paññattiyo.
在这十二种施设当中,相应施设、某些界地施设以及无为施设,被称为有实施设的名施设;除此之外,其余为胜义剩余者,则被说明为义施设,以及无实施设等。以上就是对这里尚未显明之义所作的简要解释。
Etāsu pana dvādasasu tajjāpaññatti, ekaccā bhūmipaññatti, asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattisaṅkhātā nāmapaññatti, tadaññā paramatthāvasesā, pana atthapaññattīti dīpitā avijjamānādipaññattiyo cāti. Ayaṃ tāvettha anuttānatthato saṃvaṇṇanā.
不过,这里的义理判定也只有在依据巴利原文的方式下才能成立,离开巴利原文就无法说明它。因为在巴利原文中,开头先有五种施设,而作为它们实质的蕴等法,已经在下面的《分别论》中毫无遗漏地讲过了,所以这里只用“蕴的施设到什么程度?就是五蕴:色蕴”这样的方式,简略地指示出来——这些在这里也已经说过了。但人施设下面没有讲过,所以用“人的施设到什么程度?时解脱、非时解脱”等等,从一法一类一直到十法十类,先安立论母,然后详细分别;而它如果不说明可知的分类,就很难让人理解。因此,这里只就人施设,按照巴利原文的方式,简要地作出义理判定:也就是不把论母中所说的一切人都列出来,而是只把应当了知却难以了知的人,从一法一类等分类中提取出来,用分别的方式简要说明。怎样说明呢?“时解脱、非时解脱,可退法者、不可退法者,不能以思者、不能守护者,怖畏所趣者、不怖畏所趣者,能趣入者、不能趣入者,决定者、不决定者,行道者、住果者,等首者、住劫者,入流者、极七返者、家家者、一种子者,一来者,不来者、中般涅槃者、生般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟者,阿拉汉”——这是一法论母。
Atthanicchayo panetthāpi pāḷinayeneva saddhiṃ hoti, na vinā pāḷiṃ tassa vattumasakkuṇeyyattā . Pāḷiyañca yasmā ādito pañca paññattiyo, tadatthabhūtā khandhādayo ca heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe nippadesato kathitāti tā idha ‘‘kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, yāvatā pañcakkhandhā rūpakkhandho’’tiādinā saṅkhepeneva niddiṭṭhā, tā cetthāpi vuttatthā. Puggalapaññatti pana heṭṭhā na vuttāti ‘‘kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññatti? Samayavimutto, asamayavimutto’’tiādinā ekakādibhedena yāva dasakā dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā vitthāreneva vibhattā, sā ca ñātabbapabhedato avuccamānā dubbiññeyyā, tasmā puggalapaññattiyā eva cettha pāḷinayānusārena saṅkhepato atthanicchayo hoti, so cettha mātikāyaṃ vutte sabbapuggale anuddharitvā ñātabbānaṃ dubbiññeyyānaṃ puggalānaṃ ekakādibhedatova mātikaṃ uddharitvā vibhajanavasena saṅkhepatova hoti. Kathaṃ? ‘‘Samayavimutto asamayavimutto, kuppadhammo akuppadhammo, cetanābhabbo anurakkhaṇābhabbo, bhayūparato abhayūparato, bhabbāgamano abhabbāgamano, niyato aniyato, paṭipannako phale ṭhito, samasīsī ṭhitakappī, sotāpanno sattakkhattuparamo kolaṃkolo ekabījī, sakadāgāmī, anāgāmī antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, arahā’’ti ekakamātikā.
在这里,如果有人能在适合生起安止定的时机,凭借被称为色界与无色界等至的八种解脱,从对立之法中解脱,并在三种道中,以任何一种方式随各自情况灭尽诸漏而出起,这种人就叫“时解脱”。因为经中说“有些漏已灭尽”等,所以得八等至的凡夫或漏尽者在这里不算在内;应当知道,这里只取已得等至并且安住于果位的有学。纯观行者中的漏尽者,以及一切圣者,就道解脱来说,叫“非时解脱”。因为对于外在的八等至,入定的人有获得远离处等的时候,也有办事等非时;然而,依道解脱而解脱,并没有那样的时候或非时。一个人信心强,观慧也已发动,那么无论他在行走还是吃饭,都不可能出现不得道果通达的情况。所以应当知道,一切圣者在圣解脱中都是非时解脱。前一句也只是就世间等至来说,有学才叫时解脱。
Tattha yo appanaṃ nibbattetuṃ yuttapattakāle rūpārūpasamāpattisaṅkhātehi aṭṭhahi vimokkhehi paccanīkadhammato vimuccitvā tīsu maggesu yena kenaci yathāsakaṃ āsave khepetvā vuṭṭhito, ayaṃ samayavimutto nāma. ‘‘Ekacce āsavā parikkhīṇā’’tiādivacanato (pu. pa. 1) hi aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano vā khīṇāsavo vā idha na gahito, samāpattilābhino pana phalaṭṭhasekhāva gahitāti veditabbā. Sukkhavipassakakhīṇāsavo, sabbepi ca ariyā maggavimokkhaṃ sandhāya asamayavimuttā nāma. Bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa pavivekaṭṭhānalābhādisamayopi atthi, vattakaraṇakālādiasamayopi atthi. Maggavimokkhena vimuccanassa pana tādiso samayo vā asamayo vā natthi, yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa vā bhuñjantassa vā maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi, tasmā sabbe ariyā ariyavimokkhe asamayavimuttāti veditabbā. Purimapadepi lokiyasamāpattiññeva sandhāya sekhā samayavimuttā nāma jātā.
没有自在力的得八等至的凡夫,以及入流者、一来者这两位有学,就八等至而言,叫做动摇法者。他们也就是退堕法者,同样只有这两种。不来者等有自在力的得等至的凡夫,以及圣者,就出世间法而言,也叫做不动摇法者。他们就是不退堕法者。思能者是指能靠称为思的禅那等至的运用而不退堕的人。因为惯于自在,能相续不断地运用称为思的禅那等至,因此不退堕,而不运用就会退堕,这种运用者就叫思能者。守护能者是指虽然不运用,但能了知对禅那有帮助和无帮助的法,靠守护而能不退堕的人。这种人比前者更强,应当理解为:惯于自在的人有智慧成就,了知有帮助和无帮助的法之后,能按照相应的方法去做。
Avasibhāvā aṭṭhasamāpattilābhī pana puthujjano, sotāpannasakadāgāmino dve sekhā aṭṭhasamāpattiṃ sandhāya kuppadhammo nāma. Parihānadhammotipi duvidhā eva. Anāgāmiādayo suppahīnasamādhipāripanthikattā vasibhāvā samāpattilābhī puthujjano, ariyā ca lokuttaradhammepi sandhāya akuppadhammo nāma. Aparihānadhammoti te eva. Cetanābhabboti cetanāsaṅkhātena jhānasamāpattivaḷañjanena aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Yo hi rūpārūpajjhānesu āciṇṇavasitāya cetanāsaṅkhātāya jhānasamāpattiyā nirantaraṃ vaḷañjamāno tehi na parihāyati, avaḷañjamāno ca parihāyati, ayaṃ vaḷañjamāno cetanābhabbo nāma. Anurakkhaṇābhabboti jhānassa upakārānupakāradhamme jānitvā anurakkhaṇāya avaḷañjamānopi aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo, eso ca purimato balavataro, āciṇṇavasino paññāsampadāya upakārānupakāradhamme jānitvā tadanurūpaṃ paṭipajjanatoti veditabbo.
“怖畏而止息者”,是指由于怖畏而从恶止息、远离的有学,以及善凡夫。在这两者当中,后一种(善凡夫)通过四种怖畏——也就是恶趣、轮回、烦恼、诽谤——而从恶远离;有学则因为已经解脱了恶趣,所以凭借除恶趣之外的三种怖畏而从恶远离。漏已尽者则被称为“无畏而止息者”,因为他已经彻底断尽了怖畏;不过,他还是应当远离诽谤。
Bhayūparatoti bhayena pāpato uparato virato sekho, kalyāṇaputhujjano ca. Tesu pacchimo duggativaṭṭakilesaupavādasaṅkhātehi catūhi bhayehi pāpato oramati, sekho duggativajjehi, apāyehi muttattā. Khīṇāsavo pana abhayūparato nāma samucchinnabhayattā, upavādato pana oramitabbo.
不能到达者,是指不能进入正性决定的人。哪些人呢?就是那些被称作无间业的业障、被称作决定邪见的烦恼障、被称作无因或二因结生的果报障所具足的人,对佛等没有信心的人,对修道没有意愿的人——像北俱卢洲人那样,以及缺乏前世亲依止的人。所有这些人都叫不能到达者。与此相反的人叫能到达者。造五无间业的人和持决定邪见的人,在地狱趣向方面是决定者;八种圣者在无取般涅槃等方面是决定者。其余的人因为没有固定的趣向,所以叫不定者。北俱卢洲人虽然决定生于善趣,但这里只就邪性决定和正性决定而言,所以不称他们为决定者。具足道的人,在道的刹那叫向果行道者;具足果的人,即使果还未生起,也叫住果者。
Abhabbāgamanoti sammattaniyāmāgamanassa abhabbo, ye ānantariyasaṅkhātena kammāvaraṇena, niyatamicchādiṭṭhisaṅkhātena kilesāvaraṇena, ahetukaduhetukapaṭisandhisaṅkhātena vipākāvaraṇena ca samannāgatā, buddhādīsu ca saddhārahitā, maggabhāvanāya ca uttarakurukādayo viya acchandikā, pubbūpanissayarahitā ca, sabbete abhabbāgamanā nāma. Viparītā bhabbāgamanā nāma. Pañcānantariyaniyatamicchādiṭṭhikā nirayagamane, aṭṭha ariyapuggalā anupādāparinibbānādīsu niyatā nāma. Avasesapuggalā anibaddhagatikatāya aniyatā nāma, uttarakurukā pana sugatiniyatāpi micchattasammattaniyāmasseva idhādhippetattā ‘‘niyatā’’ti na vuttā. Maggasamaṅgī puggalo maggakkhaṇe phalatthāya paṭipannako nāma, phalasamaṅgī phalānuppattiyampi phale ṭhito nāma.
如果有人漏尽和命尽同时发生,没有先后之分,这个人就叫“等首者”。等首者有三种:威仪等首者、病等首者、命等首者。
其中,如果有人在这四种威仪中的任何一种里起观,证得阿拉汉果,就在那种威仪中般涅槃,这叫“威仪等首者”。
如果有人得了某种病,就在病中起观,证得阿拉汉果,因为那种病而般涅槃,这叫“病等首者”。
如果有人称为烦恼之首的无明,以及称为转起之首的命根,二者以阿拉汉道和死心同时灭尽,这叫“命等首者”。
怎么算是“同时”呢?由时分同等。因为在那一个时段,以道断除烦恼之后,省察智生起,紧接着就般涅槃,由于时分同等,这两种“首”的灭尽也就叫作同时。这里所指的,正是这种命等首者。
Yassa pana apubbācarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca, ayaṃ samasīsī nāma. So ca tividho hoti iriyāpathasamasīsī rogasamasīsī jīvitasamasīsīti. Tattha yo catūsu iriyāpathesu ekasmiṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā tasmiññeva iriyāpathe parinibbāti, ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antoroge eva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti, ayaṃ rogasamasīsī nāma. Yassa pana kilesasīsasaṅkhātā avijjā, arahattamaggena pavattasīsasaṅkhātaṃ jīvitindriyañca cuticittena samaṃ pariyādānaṃ gacchati, ayaṃ jīvitasamasīsī nāma. Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiṃ hi vāre maggena kilese khepite paccavekkhaṇañāṇāni pavattanti, tassānantarameva parinibbāyato imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānampi samaṃ hoti nāma, ayameva jīvitasamasīsī idhādhippeto.
“住劫者”:安住的劫就是住劫,他拥有这个住劫,所以叫住劫者。意思是说,在劫正在毁灭的时候,他有能力让劫停住。
Ṭhitakappīti ṭhito kappo ṭhitakappo, svāssa atthīti ṭhitakappī, kappamhi vinassamānamhi kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho.
如果有人在成就道的那一刻遇上劫的毁灭,那么劫就不会毁灭,直到他证得自己应当证得的果。因此,他们能让正在毁灭的劫停住,所以被称为“住劫者”。虽然劫毁灭的时候教法已不存在——因为劫的毁灭发生在尽头已至之时——即便如此,为了说明道无间之果没有障碍,这里还是引用了一个并非真实的事例。
Sace hi yesaṃ maggasamaṅgikkhaṇe kappavināso bhaveyya, neva tāva kappo vinasseyya, yāvāyaṃ yathāsakaṃ phalaṃ na sacchikarotīti te vinassamānampi kappaṃ ṭhapentīti ṭhitakappino nāma jātāti. Kiñcāpi kappavināsanakāle sāsanaṃ natthi, gatakoṭike hi kāle kappavināso hoti, evaṃ santepi maggānantaraphalassa anantarāyaṃ dīpetuṃ idaṃ abhūtampi kāraṇaṃ āhaṭaṃ.
所谓“入流者”,是指因为倾向于涅槃之海、而被称为“流”的八正道的最初证得者,但这里指的是已安住于果位的人。为了说明他的分类,才说了“极七返”等话。“极七返”的意思是:他的投生最多七次,此后不再取第八次存在。也就是说,入流者中,有人在人和天界中结生七次,在第七次存在中终结苦,这就叫“极七返”。“家家”是指从一家到另一家、从一种存在到另一种存在流转。他依人和天两条趣向在存在中轮回后终结苦,这就叫“家家”。“一种子”是指在业与结生上唯有一种业、其烦恼种子尚存,仅于一生便成为漏尽者。那么,这一分类的决定因素是什么呢?是观与神通等的差别。入流者中,若于观放逸者,则为极七返;若稍不放逸者,则为家家;若于观极不放逸者,则为一种子。而那些极其放逸、志在轮回者,如给孤独长者、毗舍佉、释迦族等,他们一再于轮回中游转,从最初开始经历六欲天,又依次生于梵天界,住于色究竟天后般涅槃,这些人此处未摄受。因为他们一再取受人趣。而那些于人趣也取受存在者,依他们而言,极七返、家家、受生人趣的一种子才被摄受。他们中,依信根而来的三种、依慧根而来的三种,应知入流者有六种。
Sotāpannoti nibbānasamuddaninnatāya sotasaṅkhātassa maggassa paṭhamasamaṅgī vuccati, idha pana phalaṭṭho adhippeto. Tasseva ca pabhedadassanatthaṃ ‘‘sattakkhattuparamo’’tiādi vuttaṃ. Sattavārā paramā assa bhavūpapattīti sattakkhattuparamo, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti attho. Sotāpanno hi yo sattakkhattuṃ devesu, manussesu ca paṭisandhiṃ gahetvā sattame bhave dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ sattakkhattuparamo nāma. Kulato kulaṃ bhavato bhavaṃ gacchatīti kolaṃkolo. So hi devamanussavasena dve gatiyo bhave saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ kolaṃkolo nāma. Kammapaṭisandhiyā ekaṃ kammaṃ kilesabījaṃ assāti ekabījī. So hi ekasmiññeva bhave khīṇāsavo hoti. Kiṃ panassa bhedassa niyāmakanti? Vipassanābhiññābhedā. Sotāpannesu hi yo vipassanāya pamatto, so sattakkhattuparamo hoti. Yo kiñci appamatto, so kolaṃkolo. Yo pana vipassanāya ativiya appamatto, so ekabījī hoti. Ye pana abhiviya pamattā vaṭṭajjhāsayā anāthapiṇḍikavisākhāsakkādayo, te punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarantā ādito paṭṭhāya cha devaloke osāpetvā brahmalokesupi yathākkamaṃ nibbattitvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbanti, na te idha gahitā. Te hi manussagatiṃ punappunaṃ ādiyanti. Ye pana manussagatiyampi bhavaṃ ādiyanti, tesaṃ vasena sattakkhattuparamo kolaṃkolo mānusikabhavanibbattako eva ekabījī gahito. Te pana saddhādhurena āgatā tayo, paññādhurena āgatā tayoti sotāpanno chabbidho hotīti veditabbo.
按结生来说,只来这个人趣一次的人就是一来者,也就是具足第二道果的人。在这里说的五种一来者中,排除四种,只取一种。因为有的一来者住在第二果之后,就在第二有中在这里般涅槃;有的在这里证果后,在天界般涅槃;有的到了天界后,就在第二有中在那里般涅槃;有的到了天界后,再投生到这里而般涅槃。这四种在这里都不取。只取那种在这里证果后投生天界,再从那里投生到这里而般涅槃的人。要知道,这个人有两次结生,而一种子只有一次,这就是他们之间的差别。
Paṭisandhivasena pana sakiṃ imaṃ manussagatiṃ āgacchatīti sakadāgāmī, dutiyamaggaphalasamaṅgī. Iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi sakadāgāmiphale ṭhatvā puna dutiyabhave idheva parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā dutiyabhave tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti, ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke nibbattitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayamekova idha gahito. Imassa ca dve paṭisandhiyo, ekabījissa pana ekāvāti idaṃ tesaṃ nānākaraṇanti veditabbaṃ.
依结生的方式不再来欲界,就是不来者,也就是具足第三道果的人。为了显示他的分类,才说了“中般涅槃”等说法。其中,中般涅槃者,是在寿命中途之内就生起阿拉汉道,以烦恼灭尽而般涅槃的一种不来者。他又分三种:刚投生后随即般涅槃的,未到寿命中途就般涅槃的,到了寿命中途才般涅槃的。生般涅槃者,是越过了寿命中途,或者接近死亡时才般涅槃,意思是越过寿命中途直到临死时才般涅槃。无行般涅槃者,是不需要加行、没有大苦、不特别用力精进就般涅槃的。有行般涅槃者,是需要加行、有苦、艰难地特别用力精进才般涅槃的。上流者,因为向上而行,所以有向上的渴爱流和轮回流;又因为要向上走才能证得,所以有向上的道流,因此叫上流。至阿迦尼咤者,就是前往阿迦尼咤。这里为了显示这些不来者的分类,应当知道有“上流至阿迦尼咤者”等四种。
Paṭisandhivasena kāmabhavaṃ nāgacchatīti anāgāmī, tatiyamaggaphalasamaṅgī. Tasseva pana pabhedadassanatthaṃ ‘‘antarāparinibbāyī’’tiādi vuttaṃ. Tattha antarāparinibbāyīti āyuvemajjhassa antarā eva arahattamaggaṃ uppādetvā kilesaparinibbānena parinibbāyanasīlo eko anāgāmī. So ca uppannasamanantaraṃ parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ appatvā parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ patvā parinibbāyīti tividho hoti. Upahaccaparinibbāyīti āyuvemajjhaṃ upahacca atikkamitvā, maraṇasamayaṃ vā upahacca upagantvā parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ atikkamitvā yāva maraṇasamayā parinibbāyīti attho. Asaṅkhāraparinibbāyīti asaṅkhārena appadukkhena adhimattappayogaṃ akatvā parinibbāyanasīlo. Sasaṅkhāraparinibbāyīti sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattappayogena parinibbāyanasīlo. Uddhaṃsototi uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotañca, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhaṃ maggasotamassātipi uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedadassanatthampettha uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmītiādi catukkaṃ veditabbaṃ.
在这其中,如果有人从无烦天开始,在四种净居天中依次投生,住满各自的寿量后死去,再投生到阿迦尼咤天并在那里般涅槃,这种人就叫“上流至阿迦尼咤者”。如果有人还没到达阿迦尼咤天,就在中途般涅槃了,这种人叫“上流非至阿迦尼咤者”。如果有人从人间直接去到阿迦尼咤天而般涅槃,这种人叫“非上流至阿迦尼咤者”。如果有人在下方的四种净居天中随便哪一处投生,就在那里般涅槃,这种人叫“非上流非至阿迦尼咤者”。这样,这些不来总共就有四十八种。怎么算的呢?在无烦天,先有三种中般涅槃者、一种生般涅槃者、一种上流者,一共五种;这五种再按无行般涅槃和有行般涅槃来分,就成了十种。同样,无热天、善现天、善见天也各有十种,加起来就是四十种。而在阿迦尼咤天没有上流者,所以把按无行、有行分成的两种上流者去掉,那里就只有八种。这样合计就是四十八种。
Tattha yo avihato paṭṭhāya catūsu yathākkamaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā cuto akaniṭṭhe uppajjitvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana akaniṭṭhaṃ appatvā antarā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo manussaloko akaniṭṭhameva gantvā parinibbāti, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā catūsu suddhāvāsesu aññatarasmiṃ uppajjitvā tattheva parinibbāti, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma . Evamete anāgāmino aṭṭhacattālīsavidhā honti. Kathaṃ? Avihesu tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsototi pañca, te asaṅkhāraparinibbāyisasaṅkhāraparinibbāyivasena dasa honti, evaṃ atappasudassasudassīsūti cattālīsaṃ, akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi, tasmā tattha taṃ sasaṅkhārāsaṅkhāravasena duvidhaṃ uddhaṃsotaṃ vajjetvā aṭṭha cāti aṭṭhacattālīsa honti.
阿拉汉:因为已杀尽烦恼之敌等,漏已尽者就叫做阿拉汉。他依空等三种解脱而分为三种,再各自依四种行道而成为十二种。应当知道,就像阿拉汉有十二种一样,一来有十二种,入流者有二十四种,不来有四十八种,这是分别来说。所有这些圣者都只在这个教法中生起,不在外道中。这是一法之解说。
Arahāti kilesārīnaṃ hatattādinā khīṇāsavo arahā nāma. So suññatādivimokkhattayavasena tividho hutvā puna paccekaṃ paṭipadācatukkavasena dvādasavidhā honti. Yathā ca arahā dvādasavidho, evaṃ dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā aṭṭhacattālīsa anāgāminova paccekanti veditabbaṃ. Ime ca sabbe ariyā imasmiṃ sāsane eva uppajjanti, no bahiddhāti. Ekakanayo.
二法开头的论母义释
Dukādimātikatthavaṇṇanā
在二法等等当中,用“两种人——易怒的人和怀恨的人、覆藏过错的人和争强好胜的人……”这样的方式开示了二法;用“三种人——没有期望的人、有期望的人、已离期望的人”这样的方式开示了三法;用“四种人——不是善人的人、比不是善人的人更不是善人的人、是善人的人、比善人的人更善的人”这样的方式开示了四法;用“五种人——有一种人既有所行动又心生后悔,而且不能如实了知心解脱和慧解脱,在他那里,那些生起的恶不善法会无余灭尽;有一种人有所行动但不心生后悔……无余灭尽;有一种人不行动但心生后悔……无余灭尽;有一种人既不行动也不心生后悔……无余灭尽”这样的方式,详细地列出了论母。所有这些人虽然都已经指明了,但在这里,因为怕论书的篇幅太长,没有全部列出来,应该只从巴利圣典本身去了解。
Dukādīsu ‘‘dve puggalā – kodhano ca upanāhī ca makkhī ca paḷāsī cā’’tiādinā dukañca, ‘‘tayo puggalā – nirāso āsaṃso vigatāso’’tiādinā tikañca, ‘‘cattāro puggalā – asappuriso, asappurisenaasappurisataro, sappuriso, sappurisenasappurisataro’’tiādinā catukkañca, ‘‘pañca puggalā – atthekacco puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti…pe… aparisesā nirujjhanti, atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī ca hoti…pe… aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti…pe… aparisesā nirujjhantī’’tiādinā pañcakañca vitthārato mātikaṃ nikkhipitvā sabbepi te puggalā niddiṭṭhā, idha pana te ganthavitthārabhayena sabbe na uddiṭṭhā, pāḷiyā eva ñātabbāti.
在这三法当中,“无期望者”是指对阿拉汉果没有期盼的破戒者。因为他自己没有能力,所以当他听到有能力的、具戒的同修证得阿拉汉果时,就像旃陀罗之子听到某位王子灌顶登基一样,对于灌顶登基这件事,连“我什么时候也能证得阿拉汉果”这样的期盼都不会生起。“有期望者”是指期盼、希求阿拉汉果的具戒者。因为他怀着对阿拉汉果的希求而安住在戒的成就中,所以当他听到某人证得阿拉汉果时,就像血统纯正的王族之子听到同类的某人灌顶登基一样,对于灌顶登基这件事,会生起对证得阿拉汉果的期盼。“离期望者”是指阿拉汉。因为他已经证得阿拉汉果,所以在这方面已经没有期望,就像已经灌顶登基的刹帝利对登基这件事一样,应当这样理解。
Tattha tike nirāsoti arahattāsāya virahito dussīlo. Tassa hi attano abhabbatāya bhabbasahāyakassa sīlavato arahattappattiṃ sutvā, caṇḍālaputtassa viya kassaci rājaputtassa rajjābhisekaṃ sutvā abhisekappattiyaṃ, ‘‘kudāssu nāmāhampi arahattaṃ pāpuṇeyya’’nti arahattappattiyaṃ patthanāpi na uppajjati. Āsaṃsoti arahattaṃ āsīsamāno patthayamāno sīlavā. Tassa hi arahattapatthanāya sīlasampattiyā ṭhitattā kassaci arahattappattiṃ sutvā, ubhatosujātassa rājakumārassa viya tādisassa kassaci rajjābhisekaṃ sutvā abhisekappattiyaṃ, arahattappattiyaṃ patthanā uppajjati. Vigatāsoti arahā. So hi pattaarahattatāya tattha vigatāso hoti pattābhiseko viya khattiyo abhisekappattiyanti veditabbaṃ.
在四法当中,具足杀生等不善业道的人,就叫作非善人。如果有人自己做了杀生等事,还教别人也去做,这个人就是“比非善人更非善的人”,意思是比非善人还要更非善。反过来,依与所说(不善)相反的善法来看,就应当知道什么是善人,以及什么是比善人更善的人。
Catukke pana pāṇātipātādiakusalakammapathasamannāgato asappuriso nāma. Yo pana sayampi pāṇātipātādīni katvā parañca tattha samādapeti, ayaṃ asappurisenaasappurisataro, asappurisatopi asappurisataroti attho. Vuttapaṭipakkhakusalavasena sappuriso, sappurisenasappurisataro ca veditabbo.
在五法中,“既犯戒又后悔”这句话里,“犯”这个词是用来指违犯戒律,所以意思是:依违犯戒律而犯戒,并且以此为缘而后悔。“心解脱”指与果相应的定。“慧解脱”指与果相应的智。“不如实了知”指因为没有证得,所以不能按照事物的真实样子了知。“于其中”这句的关联是:当名为阿拉汉果的禅那已经证得时,这个人的一切恶不善法无余灭尽,而他不了知这些法。虽然这些法在道刹那被称为正在灭,但在果刹那则被称为已灭,不过这里应当知道,是依照道的作用而说“在果刹那灭”。
Pañcake ārabhati ca vippaṭisārī ca hotīti ettha ārambha-saddo āpattivītikkame vattati, tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā ca vippaṭisārī hotīti attho. Cetovimuttinti phalasampayuttasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalasampayuttañāṇaṃ. Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato nappajānāti. Yatthassāti yasmiṃ arahattaphalasaṅkhāte jhāne adhigate assa puggalassa sabbe pāpakā akusalā dhammā niravasesā nirujjhanti, te nappajānātīti sambandho. Kiñcāpi te maggakkhaṇe eva nirujjhanti nāma, phalakkhaṇe pana niruddhā nāma honti, idha pana maggakiccavasena ‘‘phalakkhaṇe nirujjhantī’’ti vuttāti veditabbā.
他犯了戒,但不后悔:他违犯了戒律,但为了发露那条罪,去找同类的人,或者让对方帮他出罪,所以不后悔。他没有犯戒,却后悔:他没有违犯戒律,但因为不精通律制,把没犯戒当成犯了戒,即使已经出了罪,也没法消除对那条戒的追悔,所以后悔。没有犯戒,也不后悔:他不犯戒,也不后悔,但没有证得阿拉汉果。那么这个人是谁呢?是具戒但放弃了精进的人。他心想:“我何必在这个佛世入般涅槃?我要在未来弥勒正等觉佛出世时入般涅槃。”他虽然戒行清净,却不圆满修行。这四种人都应当根据各自情况加以教导,使他们安立于漏尽。这样一来,他们也会和那第五种人——不犯戒、不后悔、已发勤精进而证得阿拉汉果的人——变得完全一样。
Ārabhati na vippaṭisārī ca hotīti āpattiṃ āpajjati, taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati, vuṭṭhāpeti vā, tasmā na vippaṭisārī hoti. Nārabhati vippaṭisārī ca hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyā āpattisaññitāya vuṭṭhitāyapi taṃ āpattiyā vippaṭisāraṃ vinodetuṃ asakkuṇeyyatāya vippaṭisārī hoti. Nārabhati na vippaṭisārī hotīti nārabhati neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Arahattañca na pāpuṇāti. Kataro panesa puggaloti? Sīlavā ossaṭṭhavīriyo puggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Ime cattāropi puggalā tathā tathā ovaditvā āsavakkhaye patiṭṭhāpetabbā. Evaṃ hi tepi yvāyaṃ pañcamo puggalo nārabhati na vippaṭisārī āraddhavīriyo arahattaṃ pāpuṇāti, tena samasamāva bhavissantīti.
在“六”等(类别)中——
Chakkādīsu –
有六种人。第一种人,对于过去从未听过的法,自己现证诸谛,并在那里达到一切知,在诸力上获得自在。第二种人……现证诸谛,但在那里没有达到一切知,在诸力上也没有获得自在。第三种人……没有现证,但在今生就成为苦的终结者,并达到声闻巴拉密。第四种人……成为苦的终结者,但没有达到声闻巴拉密。第五种人……没有现证,也没有在今生成为苦的终结者,是不来者,不再回到这个世间。第六种人……没有现证,也没有在今生成为苦的终结者,是来者,还会回到这个世间。
‘‘Cha puggalā – atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo…pe… abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti, na ca balesu vasibhāvaṃ. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, sāvakapāramiñca pāpuṇāti. Atthekacco puggalo…pe… dukkhassantakaro hoti, na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī hoti āgantā itthatta’’nti –
先立了六法、七法、八法、九法、十法的论母,然后在圣典中作出解释。其中,在六法里,第一句应当理解为正自觉者。因为他没有老师,凭自己生起的、作为一切知智之基础的阿拉汉道智,从一切方面现证诸谛,达到一切知,并在十种智力和自在掌握上圆满。第二句应当理解为独觉者。第三句应当理解为上首弟子,第四句应当理解为其余阿拉汉,第五句应当理解为不来者,第六句应当理解为入流者和一来者。因为他们被称为“还来此状态者”。
Chakkaṃ, ‘‘satta puggalā – satta udakūpamā puggalā sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā paṭigādhappatto hoti, ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato, thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’tiādinā sattakaṃ, ‘‘aṭṭha puggalā – cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā’’ti aṭṭhakaṃ, ‘‘nava puggalā – sammāsambuddho paccekasambuddho ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī’’ti navakaṃ, ‘‘dasa puggalā – pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā’’ti dasakañca mātikaṃ nikkhipitvā pāḷiyaṃ niddeso kato. Tattha chakke paṭhamena padena sammāsambuddho daṭṭhabbo. So hi anācariyako attanā uppāditena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena sabbākārato saccāni abhisambujjhitvā sabbaññutaṃ pāpuṇi, dasañāṇabalesu ca vasibhāvanti. Dutiyena pana paccekasambuddho daṭṭhabbo. Tatiyena aggasāvako, catutthena avasesā arahanto , pañcamena anāgāmī, chaṭṭhena sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbā. Te hi ‘‘āgantā itthatta’’nti vuttāti.
在七法当中,第一句所指的是:对教法还没有建立信心、具足决定邪见这一类彻底黑暗之法的人。这种人就像在海里怕水的人,沉入轮回的恶趣之后就一直沉在那里,再也不能从生存中浮出来;因为和教法没有连接,哪怕经过无穷的时间,也只在生存中流转。
第二句所指的是:虽然对教法获得了信心,却像提婆达多等人那样,处在信心等退失的状态、戒行败坏的人。这种人就像在海里因为某种原因浮出水面一次,又再沉下去一样,虽然凭对教法的信心浮出来过,仍然沉入恶趣;不过,这种人经过很长时间之后,会被诸佛等救拔出来,或者靠他自己以独觉智从生存中脱出。因为对教法哪怕只生起过一次信心,也必定导向涅槃,具有解脱的作用。这就是他和前一种人的区别;否则,把他单独列出来就没有意义了,应当这样理解。
第三句所指的是:对教法生起了信心、具足属于住分阶段的戒等功德的人。这种人就像浮出水面后还没看见岸边,在大海中间望着船等到来,不再沉下去,站在高处一样;他凭对教法的信心浮出来后,虽然还没看见涅槃,但在仰望佛等的同时,安住在天界和戒等功德当中。
第四句所指的是入流者。这种人就像浮出水面站住后,看见了岸边,正在寻找渡过去的方法一样;他凭出世间的信心浮出来后,看见了涅槃的岸边,正在寻找渡过去的方法。
第五句所指的是一来。这种人就像在海里看见了岸边,正朝着那边游过去一样;他以第一道看见了涅槃的岸边后,正以第二道朝那边游过去。
第六句所指的是不来者。这种人就像游到岸边附近,站在齐腰深的水里一样;他以第三道安住在阿拉汉附近、有顶天的不退转状态中。
第七句所指的是阿拉汉。这种人就像渡过去、到达彼岸后站着的人一样;他渡过了四种瀑流,站在涅槃的陆地上,就叫作漏尽婆罗门。
Sattake paṭhamena padena sāsane aniviṭṭhasaddho niyatamicchādiṭṭhidhammehi ekantakāḷakehi samannāgato gahito. So hi samudde udakabhīrukapuriso viya saṃsāre apāye nimuggo nimuggova hoti, na puna bhavato vuṭṭhāti, anantampi kālaṃ bhave eva vicarati sāsanasamāyogābhāvā. Dutiyena padena sāsane paṭiladdhasaddhopi devadattādayo viya saddhādiparihāniyaṃ ṭhito dussīlo gahito. So hi samudde kenaci kāraṇena ummujjitvā puna nimuggo viya sāsanasaddhāya ummujjitvāpi apāye nimujjati eva, ayaṃ pana cirakālātikkamena buddhādīhi, attanā eva vā paccekabodhiñāṇena bhavato uddharaṇīyo hoti sāsane sakiṃ uppannāyapi saddhāya mokkhabhāvena niyamena nibbānāvahattā. Ayameva hissa purimapuggalato viseso, itarathā tassa visuṃ gahaṇe payojanameva na siyāti gahetabbaṃ. Tatiyena sāsane uppannasaddho ṭhitibhāgiyehi sīlādiguṇehi samannāgato gahito. So hi ummujjitvā tīraṃ adisvāva samuddamajjhe nāvādiāgamanaṃ olokento puna animujjitvā uṇṇatappadese ṭhito viya sāsanasaddhāya ummujjitvā nibbānaṃ adisvāva buddhādiṃ olokayamāno sagge, sīlādimhi ṭhito hoti. Catutthena pana sotāpanno gahito. So hi ummujjitvā ṭhito tīraṃ disvā uttaraṇūpāyaṃ vilokayamāno viya lokuttarasaddhāya ummujjitvā nibbānatīraṃ disvā uttaraṇopāyaṃ viloketi. Pañcamena sakadāgāmī gahito. So hi samudde tīraṃ disvā tadabhimukhaṃ pataramāno viya paṭhamamaggena nibbānatīraṃ disvā tadabhimukhaṃ dutiyamaggena patarati nāma. Chaṭṭhena anāgāmī gahito. So hi pataritvā tīraṃ upaggamma kaṭippamāṇe udake ṭhito viya arahattasamīpe satikavāṭapatitthe anāvattidhammatāya tatiyamaggena tiṭṭhati. Sattamena pana arahā gahito, so hi taritvā pāraṃ patvā ṭhitapuriso viya cattāro oghe taritvā nibbānatthale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo nāma hotīti.
对于九种人中的俱分解脱者:他依靠色界、无色界禅定的镇伏解脱,以及依靠圣道的正断解脱,从烦恼中解脱;也就是依靠无色界禅定从色身解脱,依靠圣道从名身解脱。这两个方面他都已解脱,因此称为俱分解脱者。这种人有五种:前四种逐一从四种无色界禅定出定,观照诸行而证得阿拉汉果;第五种从灭尽定出定而证得阿拉汉果,是不来者。其中,只有最后一种才是严格意义上的俱分解脱者,其余几种都只是宽泛意义上的。这里要注意:色界第四禅虽然已从烦恼身解脱,却还没有从色身解脱;无色界禅定则从这两方面都已解脱。因此应当知道,只有以无色界禅定作为近依而证得阿拉汉果的人,才是俱分解脱者;以色界禅定作为近依的人则不是。
慧解脱者:他通过阿拉汉道的智慧,从诸漏中解脱。这种人也有五种:纯观行者,以及从四种色界禅那出定后证得阿拉汉果的四种人。为什么呢?因为只要证得哪怕一种无色界禅那,就已经称为俱分解脱者了。
Navake ubhatobhāgavimuttoti rūpārūpasamāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, ariyamaggena samucchedavimokkhena kilesato vimutto, arūpasamāpattiyā vā rūpakāyato, maggena ca nāmakāyatoti imehi ubhatobhāgehi vimuttotipi ubhatobhāgavimutto, so catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattappattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattappattaanāgāmino ca vasena pañcavidho, tesu pacchimova nippariyāyato ubhatobhāgavimutto nāma, sesā pariyāyena. Ettha ca rūpāvacaracatutthajjhānaṃ kilesakāyato vimuttampi rūpakāyato avimuttaṃ, arūpāvacaraṃ pana tadabhayatopi vimuttaṃ, tasmā tadeva pādakaṃ katvā arahattappattova ubhatobhāgavimutto hoti, na rūpāvacaranti veditabbaṃ. Paññāvimuttoti arahattamaggapaññāya āsavehi vimutto. So hi sukkhavipassako, catūhi rūpāvacarajjhānehi vuṭṭhāya arahattappattā cattāro cāti pañcavidho. Arūpāvacarajjhānesu hi ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttova nāma hoti.
所谓身证者,就是证得色界和无色界禅那的圣者。他有六种,是按除了入流道位者以外的六种有学来说的。正因为这样,在解释“有些漏已尽”这句话时,说的就是他。因为对入流道位者不能说有任何漏已尽,只能说将会尽;而对阿拉汉来说,则是一切漏都已尽,不是只有一些。他因为亲身触证,所以叫身证者;又因为在所证得的禅那之后,紧接着以名身证得灭尽,所以也叫身证者。这里说的“以身”,根据“既以名身证得胜义谛,又以慧通达而见”这句话,是除阿拉汉果以外其余道果的名称。因此有些人说,由于以那个身在初禅之后证得涅槃,所以也叫身证者。所谓见至者,指纯观行者和获得色界禅那的人,也就是前面说的六种有学。他因为达到了所见,所以叫见至者。见就是见解,指初道,意思是在它之后达到灭尽。也有写成“见至者”的读法,意思是:以初道所见的涅槃,再次达到。
Kāyasakkhīti rūpārūpajjhānalābhī ariyo. So hi sotāpattimaggaṭṭhavajjitānaṃ channaṃ sekhānaṃ vasena chabbidho. Teneva hissa ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā’’ti niddese vuttaṃ. Sotāpattimaggaṭṭhassa ca na kecipi āsavā parikkhīṇāti vattabbā, parikkhīyissantīti pana vattabbā, arahato pana sabbepi āsavā parikkhīṇā, na ekacceti. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī, phuṭṭhānaṃ paṭiladdhānaṃ jhānānaṃ anantaraṃ nāmakāyena nirodhaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī, kāyenāti cettha ‘‘nāmakāyena ceva paramatthasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passatī’’ti vacanato arahattaphalaṃ ṭhapetvā sesamaggaphalānametaṃ adhivacanaṃ, tena kāyena paṭhamajjhānānantaraṃ nibbānassa sacchikaraṇatopi kāyasakkhīti keci. Diṭṭhippattoti sukkhavipassako, rūpajjhānalābhī ca yathāvutto chabbidho sekho ca, ayaṃ diṭṭhantappattoti diṭṭhippatto. Dassanaṃ diṭṭhi, paṭhamamaggo, tassa anantaraṃ nirodhappattoti attho. Diṭṭhappattotipi pāṭho, tassa paṭhamamaggena diṭṭhaṃ nibbānaṃ puna pattoti attho.
所谓“信解脱者”,指的是纯观行者、获得色界禅那的人,以及前面所说的六种有学。此人以信而得解脱,所以叫信解脱。那么,他和见至者有什么不同呢?差别在于进趣的修行之道。见至者依慧的成就,在修行前期以观慧镇伏烦恼,所费的辛苦较少;信解脱者则因信行偏重,镇伏烦恼时所费的辛苦较多。正是针对这个差别,在分别解说中说:“有些漏已断尽,但不像见至者那样。”
Saddhāvimuttoti sukkhavipassako, rūpajjhānalābhī ca yathāvutto chabbidho sekho ca. Ayaṃ hi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Kathaṃ panetassa diṭṭhippattato nānattanti? Āgamanīyapaṭipadāya. Diṭṭhippatto hi paññāsampadāya pubbabhāge vipassanāya kilese appadukkhena vikkhambhento āgato, saddhāvimutto pana saddhābahulatāya kilese dukkhena vikkhambhento āgato. Etameva hi bhedaṃ sandhāya niddese ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathādiṭṭhippattassā’’ti vuttaṃ.
随法行者:在证入流道的那个刹那,如果慧根特别强,这个人就是依靠被称为慧的法而随行、随念,所以叫随法行者。这是对处在入流道位者的称呼。但到了证果的时候,就称为见至者。随信行者:在证入流道的那个刹那,如果信根特别强,这个人就是依靠信而随行、随念,所以叫随信行者。这是对处在入流道位者的称呼。但到了证果的时候,就称为信解脱者。
Dhammānusārīti yassa sotāpattimaggakkhaṇe paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, ayaṃ paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī, sotāpattimaggaṭṭhassetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti. Saddhānusārīti yassa sotāpattimaggakkhaṇe saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, ayaṃ saddhāya sarati anussaratīti saddhānusārī, sotāpattimaggaṭṭhassetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti.
证得出世间法的人,确实有两种承担、两种倾向、两种顶点。其中,信承担与慧承担,就是两种承担。一种是止的倾向,一种是观的倾向,这就是两种倾向。一种以阿拉汉果为顶点,成为俱分解脱者;一种成为慧解脱者,这就是两种顶点。凡是证得出世间法的人,全都以这两种法为承担,倾向于这两种处境,再通过这两种处境得到解脱。在他们当中,那位比丘获得了八等至。他以慧为承担,以依止之力而倾向,并以某一种无色等至作为足处,建立观,然后证得阿拉汉果。这个人在入流道的刹那,称为随法行者。之后在六个阶段中,称为身证者。证得阿拉汉果时,称为俱分解脱者。
Lokuttaradhammaṃ hi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti dve dhurāni nāma. Eko pana samathābhiniveso, eko vipassanābhinivesoti dve abhinivesā. Eko ca arahattaṃ matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti imāni dve sīsāni nāma. Ye hi keci lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattenti, sabbe te dve ime dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphalaṃ patte ubhatobhāgavimutto nāma.
还有另一类人,只把慧当作首要的,依观的力量而专注投入,对纯粹的行或色界诸禅那中的某一种进行观照后,证得阿拉汉果。这个人在入流道的刹那,也叫作法随行者。此后在六个阶段中,叫作见至者。证得阿拉汉果时,叫作慧解脱者。
Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma, arahattaṃ patte paññāvimutto nāma.
还有另一类人,他证得了八种等至,以信心为首要,专注于定力,以某一种无色界等至作为所缘,建立起观禅,最终证得阿拉汉果。这种人在入流道的刹那,叫作随信行者;之后在其余六个阶位中,就叫作身证者。证得阿拉汉果时,就叫作俱分解脱者。还有另一类人,同样以信心为首要,专注于观禅,对纯粹的行法或色界诸禅那中的某一种进行观照后,证得阿拉汉果。这种人在入流道的刹那,也叫作随信行者;之后在六个阶位中,就叫作信解脱者。证得阿拉汉果时,就叫作慧解脱者。这七种人,连同正自觉者和独觉佛,合称为世间九种无上应供者。
Aparo pana aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma, parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahattaṃ patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma, parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahattappatte paññāvimutto nāma. Ime satta puggalā sammāsambuddhapaccekasambuddhehi saddhiṃ nava loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.
在十人这一组里,有五种人在这里就般涅槃:极七返者、家家者、一种子者、一来者——一来者是在欲界结生的——以及阿拉汉。这五种人的“完结”,指的就是只在这欲界地中入无余涅槃。因为他们确实只在欲界的有身中般涅槃,不会在其他地方。另有五种人,是舍离了这里的欲界身之后才般涅槃:中般涅槃者、生般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流往阿迦腻吒者。这五种人的“完结”,指的是舍离了这欲界的有身、命终之后,安住在梵天身中才般涅槃。这里剩下的内容都很浅显易懂。以上就是依圣典方式对义理所作的简要判定;详细解释则应从《人施设》的论母及注疏中获取。
Dasake pañcannaṃ idha niṭṭhāti sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī, sakadāgāmī kāmāvacarapaṭisandhiko, arahā cāti imesaṃ pañcannaṃ idha kāmāvacarabhūmiyaññeva anupādisesanibbānasaṅkhātā niṭṭhāti attho. Kāmāvacarattabhāve eva hi ete parinibbāyanti, nāññasmiṃ. Pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī cāti imesaṃ pañcannaṃ idha kāmāvacare attabhāvaṃ vihāya vijahitvā brahmattabhāve ṭhitānaññeva niṭṭhāti attho. Sesamettha uttānatthamevāti. Ayamettha saṅkhepato pāḷinayena saddhiṃ atthanicchayo, vitthāro pana puggalapaññattipāḷiaṭṭhakathāsu (pu. pa. mātikā 1 ādayo; pu. pa. aṭṭha. mātikāvaṇṇanā 1) gahetabboti.