3. 界论之论母
3. Dhātukathāmātikā
现在,在《分别论》的论母之后——
Idāni vibhaṅgamātikānantaraṃ –
既从不明显之义,亦以简略方式决择义理;
又由分别论之方式,而有注释之方式。
Ayaṃ dhātukathādīnaṃ, sampattā atthavaṇṇanā; Mātikānaṃ yato tasmā, pañcannampi yathārahaṃ. Anuttānatthato ceva, saṅkhepenatthanicchayā; Vibhaṅganayato ceva, hoti saṃvaṇṇanānayo.
其中,首先注释界论的论母。此论母依安立方式分为五种:方法论母、内摄论母、方法入门论母、特相论母、外摄论母。其中,“摄、不摄……乃至……与不相应者所摄、不摄”——此以十四句安立,为显示界论中诸法以摄等门而得分别,故安立此论母,名为方法论母,也称为根本论母。
Tattha dhātukathāmātikāya tāva saṃvaṇṇanā hoti. Sā panesā nikkhepato pañcadhā ṭhitā – nayamātikā abbhantaramātikā nayamukhamātikā lakkhaṇamātikā bāhiramātikāti. Tattha ‘‘saṅgaho, asaṅgaho…pe… vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahita’’nti ayaṃ cuddasahi padehi nikkhittā saṅgahādikena nayena dhātukathāya dhammā vibhattāti dassetuṃ ṭhapitattā nayamātikā nāma, yā ‘‘mūlamātikā’’tipi vuccati.
“五蕴……乃至……作意”——此以一百二十五句安立。由于诸法应以摄等门加以分别,而此法安立于界论内部,故名为内摄论母,也称为界论之论母。
‘‘Pañcakkhandhā…pe… manasikāro’’ti ayaṃ pañcavīsādhikena padasatena nikkhittā saṅgahādinayena vibhajitabbabhāvena dhātukathāya abbhantare eva ṭhapitattā abbhantaramātikā nāma, yā ‘‘dhātukathāmātikā’’tipi vuccati.
“以三法摄,以三法不摄,以四法相应,以四法不相应”——此以四句安立。在蕴等及善三法等论母法中,仅以三蕴、处、界句而显摄与不摄,并以四无色蕴而显相应与不相应;为显示这些摄不摄等方法之入门,故安立此法,名为方法入门论母。
‘‘Tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho, catūhi sampayogo, catūhi vippayogo’’ti ayaṃ catūhi padehi nikkhittā khandhādīsu ca kusalattikādīsu ca mātikādhammesu tīhi khandhāyatanadhātupadeheva saṅgaho asaṅgaho ca, tathā catūhi arūpakkhandhehi sampayogo, vippayogo cāti imesaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ nayānaṃ mukhānīti dassetuṃ ṭhapitattā nayamukhamātikā nāma.
“同分、异分”——此以二句安立,为显示唯依同分、异分之特相而有摄与不摄的方法,以及相应与不相应的方法,故安立,名为特相论母。整部《法集论》都是界论的论母——这是将六十三论句与二百双论句略摄而安立者,由于安立于界论之论母之外,故名为外摄论母。如是,这是对此五种论母中不明显义的注释。
‘‘Sabhāgo visabhāgo’’ti ayaṃ dvīhi padehi nikkhittā sabhāgavisabhāgalakkhaṇavaseneva saṅgahāsaṅgahanayā ceva sampayogavippayoganayā ca hontīti dassetuṃ ṭhapitattā lakkhaṇamātikā nāma. Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikāti ayaṃ chasaṭṭhi tikapadāni, dve ca dukapadasatāni saṅkhipitvā nikkhittā dhātukathā mātikāto bahi ṭhapitattā bāhiramātikā nāma. Evametissā pañcavidhāya mātikāya ayamanuttānatthavaṇṇanā.
在“摄”等之中,首先,“摄”依种类、俱生、作用、计数而有四种。其中,“愿所有刹帝利来,贤友毗舍佉,正语、正业、正命,这些法摄于戒蕴中”——这是种类摄。“愿所有拘萨罗人来,贤友毗舍佉,正精进、正念、正定,这些法摄于定蕴中”——这是俱生摄,意谓由同一处所之俱生关联而摄。“愿所有象兵来,贤友毗舍佉,正见、正思惟,这些法摄于慧蕴中”——这是作用摄。“若眼处入于色蕴之计数,则依此应说‘眼处为色蕴所摄’”——这是计数摄,于此为所意趣。依其对立当知不摄。由他们分别而有“对摄者不摄”等;依同生、同灭、同依处、同所缘而有相应;依其对立而有不相應;由他们分别而有“对相应者不相应”等;由彼二者之混合分别而有“对摄者相应、不相应”等,应如是了知。其余的是已说之义。此为此处不明显句义。
Saṅgahotiādīsu hi saṅgaho tāva jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha ‘‘sabbe khattiyā āgacchantu, yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ jātisaṅgaho nāma. ‘‘Sabbe kosalakā āgacchantu, yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma, ekaṭṭhāne jātisambandhabhāvena saṅgahoti attho. ‘‘Sabbe hatthārohā āgacchantu, yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. ‘‘Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe ‘cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita’’’nti (kathā. 471) ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma, ayamidha adhippeto. Tappaṭipakkhena asaṅgaho veditabbo. Tesaṃ vikappato saṅgahitena asaṅgahitādīni, ekuppādekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāvasena sampayogo, tappaṭipakkhato vippayogo, tesaṃ vikappato sampayuttena vippayuttādīni, tadubhayasaṃsaggavikappato saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttantiādīni ca veditabbāni. Sesaṃ vuttatthameva. Ayaṃ tāvettha anuttānapadattho.
摄与不摄句义释
Saṅgahāsaṅgahapadatthavaṇṇanā
然而,从义理抉择而言,因为内摄论母中的色蕴等及外摄论母中的善等,由世尊以“摄、不摄”等方法论母句,依“以三法摄,以三法不摄”等方法入门论母,随宜安立以作解说,故对蕴等的摄等,依巴利圣典中所说,以简略方式而得义理抉择。以此方式,《分别论》的方法得以了知,因此我们不另作详说。
Atthavinicchayato pana yasmā abbhantaramātikāya rūpakkhandhādīni, bāhiramātikāya kusalādīni ca ‘‘saṅgaho asaṅgaho’’tiādikehi nayamātikāpadehi ‘‘tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho’’tiādinayamukhamātikāvasena yathārahaṃ niddesatthāya bhagavatā ṭhapitāni, tasmā khandhādīnaṃ saṅgahādīnaṃ pāḷiyaṃ vuttānusāreneva saṅkhepato atthavinicchayo hoti. Iminā nayena vibhaṅganayo sakkā ñātunti taṃ visuṃ na vakkhāma.
其中,在“摄与不摄”品中,先就蕴说明如下:色蕴由一蕴、十一处、十一界所摄;由四蕴、一处、七界所不摄。这里所说的“十一处”,指除意处之外的十一处;“十一界”,指除七识界之外的十一界。因为法处同样也摄得某些色法。其余则容易了知。
Tattha saṅgahāsaṅgahavāre khandhānaṃ tāva ayaṃ niddese nayo – rūpakkhandho ekena khandhena ekādasahi āyatanehi ekādasahi dhātūhi saṅgahito. Catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi asaṅgahito. Tattha ekādasahīti manāyatanavajjehi. Dhammāyatanenāpi hi keci rūpadhammā saṅgahitā. Ekādasahīti sattaviññāṇadhātuvajjāhi. Sesaṃ suviññeyyameva.
受等三蕴各各由一蕴、一处、一界所摄,由四蕴、十一处、十七界所不摄;识蕴也是如此。唯独在此处有所不同:识蕴由七识界所摄,由十一界所不摄,差别仅此而已。其中,应当了知,受等三蕴由一法处与一法界所摄。然而,在巴利圣典中,于此处蕴句说明及以下处等说明中,如“色蕴与受蕴由二蕴、十一处、十一界所摄”等,也依二根本等方法详细作了分别。而依这一根本方法,一切处皆容易了知,故我们在此不详述。这便是蕴句说明的方法。
Vedanādayo tayo khandhā yathāsakaṃ ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitā, catūhi khandhehi ekādasahi āyatanehi sattarasahi dhātūhi asaṅgahitā, tathā viññāṇakkhandhopi. Kevalaṃ panettha sattahi viññāṇadhātūhi saṅgahito, ekādasahi dhātūhi asaṅgahitoti ettakameva viseso. Tattha hi vedanādīnaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ ekena dhammāyatanena ca ekāya dhammadhātuyā ca saṅgahitatā veditabbā. Pāḷiyaṃ panettha khandhapadaniddese, upari āyatanādiniddesesu ca ‘‘rūpakkhandho ca vedanākkhandho ca dvīhi khandhehi ekādasahāyatanehi ekādasahi dhātūhi saṅgahitā’’tiādinā (dhātu. 15) dvimūlakādinayenāpi vitthāranayo vibhatto, sopi iminā ekamūlanayānusārena sabbattha suviññeyyoti na vitthārayimhā. Ayaṃ khandhapadaniddesanayo.
对于处句与界句,也应当依循蕴句中所说,随其所应,将“由三摄”与“由三不摄”结合起来而了知。唯独在此处,因为无为法无法归入蕴的范畴,所以于法处、法界中,应知除去无为法之外,其余诸法皆可归入蕴的范畴。
Āyatanadhātupadānampi khandhapade vuttānusāreneva tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho ca yathāyogaṃ yojetvā ñātabbo. Kevalaṃ panettha dhammāyatanadhammadhātūsu asaṅkhatassa khandhasaṅgahābhāvā taṃ ṭhapetvā sesānaṃ khandhesu saṅgaho veditabbo.
于诸谛中,苦谛为一切蕴、处、界所摄。集谛与道谛由行蕴所摄,亦由法处、法界所摄。灭谛不为蕴所摄,唯由法处、法界所摄。
Saccesu dukkhasaccaṃ sabbehi khandhāyatanadhātūhi. Samudayamaggasaccāni saṅkhārakkhandhena, dhammāyatanadhammadhātūhi ca saṅgahitāni. Nirodhasaccaṃ khandhena asaṅgahitaṃ, dhammāyatanadhammadhātūhi eva saṅgahitaṃ.
于诸根中,命根由色蕴与行蕴所摄。乐根等五根由受蕴所摄,信等根由行蕴所摄,而命根等这一切,以及女根、男根等,亦由法处、法界所摄。其余诸根则容易了知。
Indriyesu jīvitindriyaṃ dvīhi rūpakkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Sukhindriyādīni pañca vedanākkhandhena , saddhādīni saṅkhārakkhandhena, sabbāni cetāni jīvitindriyādīni, itthindriyapurisindriyādīnipi dhammāyatanadhammadhātūhi saṅgahitāni. Sesindriyāni suviññeyyāni.
于缘起支中,名色由除去识蕴的四蕴所摄,并由十一处、十一界所摄。于此,应知:在转有中,因名色亦被执取,故声处亦被执取。六处由二蕴所摄,由作为净色与识的六处所摄,由十二界所摄。生有之中,欲有由五蕴所摄,由除声处的十一处所摄,由十七界所摄。色有由五蕴所摄,由除去声等四处、鼻等三处及其识的五处所摄,由八界所摄。无想有唯由色蕴一蕴所摄,因属色法故,由二处、二界所摄。然而,此处鼻等三处,因不起处等作用,虽不为处、界所摄,但应视为由色蕴所摄。又因‘有’纯属所执取,故在取转起异熟的眼识等时,非所执取的声处于彼不被执取,应作如是见。无色有由四蕴所摄,由二处、二界所摄。生、老、死是名色诸法的相状,故由色蕴与行蕴所摄。愁、苦、忧由受蕴所摄。恼由行蕴所摄,并由法处、法界所摄。悲由色蕴、声处、声界所摄。此中其余的缘起支,以及念处、正勤,则易于了知。
Paṭiccasamuppādesu nāmarūpaṃ viññāṇavajjitehi catūhi khandhehi, ekādasahi āyatanadhātūhi ca saṅgahitaṃ. Ettha hi pavattiyaṃ nāmarūpassāpi gahitattā saddāyatanampi gahitanti veditabbaṃ. Saḷāyatanaṃ dvīhi khandhehi, pasādaviññāṇabhūtehi chahi āyatanehi, dvādasahi dhātūhi saṅgahitaṃ. Upapattibhavo pana kāmabhavabhūto pañcahi khandhehi, saddāyatanavajjitehi ekādasahi āyatanehi, sattarasahi dhātūhi. Rūpabhavo pañcahi khandhehi, saddādicatukkaghānādittayatabbiññāṇavajjehi pañcahāyatanehi, aṭṭhahi dhātūhi saṅgahito. Asaññībhavo ekena rūpakkhandhena, rūpadhammavasena dvīhi āyatanadhātūhi saṅgahito. Ghānādittayaṃ panettha āyatanādikiccākaraṇato āyatanadhātūhi asaṅgahitampi rūpakkhandhena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Bhavassa ca ekantamupādinnattā pavattivipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ gahaṇepi anupādinnasaddāyatanassa idha aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Arūpabhavo catūhi khandhehi dvīhi āyatanadhātūhi. Jātijarāmaraṇāni nāmarūpadhammānaṃ lakkhaṇattā dvīhi rūpakkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Sokadukkhadomanassāni vedanākkhandhena. Upāyāso saṅkhārakkhandhena, dhammāyatanadhammadhātūhi ca saṅgahito. Paridevo rūpakkhandhasaddāyatanasaddadhātūhi. Sesāni panettha paṭiccasamuppādaṅgāni, satipaṭṭhānasammappadhānā ca suviññeyyāva.
四神足由二蕴、处、界所摄。此中,当知心神足依于法界、意界及意识界之决定,故不被十六界所摄。诸禅由受蕴与行蕴此二蕴所摄,由一处所摄,并由一界所摄。四无量由一蕴所摄,由一处所摄,并由一界所摄。五根、五力等也是如此。唯独心识由七识界所摄,其差别仅在于此。又当知,所有这些法,不被前述余下的蕴、处、界所摄。
Iddhipādā dvīhi khandhehi, āyatanehi, dhātūhi saṅgahitā. Ettha ca cittiddhipādassa dhammadhātumanoviññāṇadhātuniyamato soḷasahi dhātūhi asaṅgaho veditabbo. Jhānāni dvīhi vedanāsaṅkhārakkhandhehi, ekenāyatanena, ekāya dhātuyā ca saṅgahitāni. Appamaññā ekena khandhena, ekena āyatanena, ekāya dhātuyā saṅgahitā. Evaṃ pañcindriyādīnipi. Kevalaṃ pana cittaṃ sattahi viññāṇadhātūhi saṅgahitanti ettakameva viseso. Sabbesampi cesa vuttāvasesehi khandhāyatanadhātūhi asaṅgahitabhāvo veditabbo.
依循此理,于外论母中亦应如是配合而了知摄与不摄,例如:‘善法、不善法由四蕴、二处、界所摄。而无记法,除无为之法不被蕴所摄外,由五蕴、十二处、十八界所摄。’等等。此是此处的略说,广说则应取自《界论》根本典及注释书。
Iminā nayena bāhiramātikāyapi ‘‘kusalā dhammā, akusalā dhammā catūhi khandhehi, dvīhi āyatanehi, dhātūhi saṅgahitā. Abyākatā pana asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā pañcahi khandhehi dvādasahi āyatanehi aṭṭhārasahi dhātūhi saṅgahitā’’tiādinā yojetvā saṅgahāsaṅgaho ñātabboti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana dhātukathāpāḷiaṭṭhakathāsu (dhātu. 77 ādayo; dhātu. aṭṭha. 77) gahetabboti.
‘以所摄对不摄’句义释
Saṅgahitenaasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在‘已摄、不摄’这一句上,不可能对一切色蕴等词作出解说。然而,此中那些表示色法之部分、不与非色法相混,以及表示识之部分、不与他法相混的词,于此进行解说。当知这些词是依于除意处、法处的十处,除法界的十七界,以及七色根而了知,并非依于色蕴等。正是因此,在圣典中说——
Saṅgahitenaasaṅgahitapade sabbesaṃ rūpakkhandhādipadānaṃ niddeso na sambhavati. Yāni panettha padāni rūpekadesaṃ, arūpena asammissaṃ viññāṇekadesañca aññena asammissaṃ dīpenti, tesamidha niddeso. Tāni pana manāyatanadhammāyatanavajjitānaṃ dasāyatanānaṃ, dhammadhātuvajjitānaṃ sattarasannaṃ dhātūnaṃ, sattarūpindriyānañca vasena veditabbāni, na rūpakkhandhādīnaṃ. Teneva pāḷiyaṃ –
十处、十七界,
七根、无想有、一蕴有,
悲、有见有对,
及无见有对、有所执取。
‘‘Dasāyatanā sattarasa dhātuyo, Sattindriyā asaññābhavo ekavokārabhavo; Paridevo sanidassanasappaṭighaṃ, Anidassanaṃ punadeva sappaṭighaṃ upādā’’ti. (dhātu. 178) –
以上为摄颂。色蕴唯被色蕴所摄,受蕴等亦唯被受蕴等所摄。而且,它们也并非不被任何处、界所摄,故不存在“以所摄而不摄”的情况。因此,此处的义决择唯依如前所述的处而作。此处的特征是:若某法被蕴所摄,却不被处、界所摄;或被蕴、处所摄,却不被界所摄,则该法可称为不被蕴、处、界所摄。如何说?以眼处为例,那些被蕴所摄、被处所摄,却不被界所摄的诸法,它们不被多少蕴、处、界所摄?它们不被四蕴、二处、八界所摄。同样,对于色处等、作为净色与境的诸界以及色根等,应知配合的次第。
Evaṃ uddānagāthā vuttā. Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito, evaṃ vedanākkhandhādīhi ca vedanākkhandhādayova. Tepi ca yehi kehici āyatanadhātūhi asaṅgahitā nāma natthīti tesaṃ saṅgahitena asaṅgahitattābhāvā yathāvuttāyatanānaṃ vasenevettha atthavinicchayo hoti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ khandhapadena saṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi asaṅgahitaṃ, khandhāyatanapadehi vā saṅgahitaṃ hutvā dhātupadena asaṅgahitaṃ, tassa khandhāyatanadhātūhi asaṅgaho vuccati. Kathaṃ? Cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanasaṅgahena, dhātusaṅgahena ca asaṅgahitā, te dhammā katihi khandhehi, āyatanehi, dhātūhi asaṅgahitā? Te dhammā catūhi khandhehi dvīhi āyatanehi aṭṭhahi dhātūhi asaṅgahitā. Evaṃ rūpāyatanādīsupi pasādavisayabhūtesu dhātūsu, rūpindriyādīsu ca yojanakkamo veditabbo.
于此,其方法如下:以眼处而言,那些色法若依蕴摄则被归为色蕴,依处摄与界摄则不被眼处所摄、不被眼界所摄,因为眼处与眼界只是将这同一眼根分别摄入处与界;他们不含眼处的所有色法,不被四无色蕴、二处(眼处与意处)、八界(眼界与七识界)所摄。对于色处等,亦以此方法类推。于此项中,眼处自身被三种摄(蕴摄、处摄、界摄)所摄,故无不被摄的情况,因此它被表述为“依蕴摄被摄、依处摄不被摄、依界摄不被摄”,如此以三种摄与不摄之限定来修饰;又因“以多少蕴”等是就不被蕴等所摄的法而说,故应知眼处与无色蕴共属外部。正如在此以眼处所标示的色法有摄与不摄的情况,而非眼处本身,于以色处等所标示的项中,亦应依理类推。
Tatrāyaṃ nayo – cakkhāyatanena ye rūpadhammā khandhasaṅgahena rūpakkhandhoti saṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena cakkhāyatanena asaṅgahitā, cakkhudhātuyā asaṅgahitā, cakkhāyatanacakkhudhātūhi ekassevetassa cakkhussa visuṃ āyatanadhātūsu saṅgahitattā te cakkhāyatanavirahitā sabbe rūpadhammā catūhi arūpakkhandhehi cakkhāyatanaṃ manāyatananti dvīhi āyatanehi cakkhudhātu sattaviññāṇadhātūti aṭṭhahi dhātūhi asaṅgahitā. Upari rūpāyatanādīsupi eseva nayo. Imasmiṃ hi vāre cakkhāyatanassa attano tīhipi khandhāyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitatāya asaṅgahitattābhāvā khandhasaṅgahena saṅgahitaṃ, āyatanasaṅgahena asaṅgahitaṃ, dhātusaṅgahena asaṅgahitanti evaṃ tīhipi saṅgahitāsaṅgahitavisesanehi visiṭṭhasseva ‘‘katihi khandhehī’’tiādinā khandhādīhi asaṅgahassa vuccamānattā ca arūpakkhandhehi saha bahibhūtatā veditabbā. Yathā cettha cakkhāyatanena upalakkhitānaṃ rūpadhammānaṃyeva saṅgahitena asaṅgahitatā, na cakkhāyatanassa, evaṃ upari rūpāyatanādīhi upalakkhitavārepi yathārahaṃ ñātabbā.
而在其余各目中,凡属眼识界的法,若依蕴摄则被归摄,依处摄则被归摄,依界摄则不被归摄——这些法即不被四蕴、十一处、十二界所归摄。对其余的识界也是如此。在缘起支中,属无想有情的法……这些法不被四蕴、十处、十六界所归摄。属所造色的法……这些法不被四蕴、十一处、十七界所归摄。这四者是前所未见的特殊之处,其理相同。其中,就眼识目而言,‘十二’指除六识界外的其余界,因为六识界本身虽被蕴摄及处摄所归摄,却不被界摄所归摄,因此不被其余的十二界所归摄。对其余的识界,类推可知。
Sesesu pana cakkhuviññāṇadhātuyā ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanasaṅgahena saṅgahitā, dhātusaṅgahena asaṅgahitā, te dhammā catūhi khandhehi ekādasahi āyatanehi dvādasahi dhātūhi asaṅgahitā. Evaṃ sesaviññāṇadhātūsupi. Paṭiccasamuppādaṅgesu asaññībhavena ye dhammā…pe… te dhammā catūhi khandhehi dasahāyatanehi soḷasahi dhātūhi asaṅgahitā. Upādādhammehi ye dhammā…pe… te dhammā catūhi khandhehi ekādasahāyatanehi sattarasahi dhātūhi asaṅgahitāti ime cattāro vārā apubbavisesā samāyeva. Tattha cakkhuviññāṇavāre dvādasahīti cha viññāṇadhātuyo vajjetvā avasesāhi dhātūhi sesā cha viññāṇadhātuyova khandhāyatanasaṅgahehi saṅgahitā, dhātusaṅgaheneva asaṅgahitā. Avasesāhi dvādasahi dhātūhi asaṅgahitāti. Esa nayo sesaviññāṇadhātūsupi.
第二项中,‘以三处’指色处、法处与意处。因为在无想梵天界中,以色处摄及法处摄而有的二处,以生有的方式出现在经典中,而它们为蕴摄所归摄,却不为处摄与界摄所归摄。其余九种色处因与彼二处及意处、法处相关,故说为不被归摄。‘以九界’指色界、法界与七识界。
Dutiye tīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanamanāyatanehi. Asaññibrahmaloke hi rūpāyatanadhammāyatanavasena dve āyatanāni upapattibhavabhāvena pāḷiyaṃ āgatāni, te pana khandhehi saṅgahitāni, āyatanadhātūsu asaṅgahitāni. Tadavasesāni nava rūpāyatanāni, tāni teheva ca dvīhi manāyatanadhammāyatanehi ca asaṅgahitāni nāma honti. Navahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātūhi saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.
第三项中,‘以十’指除去色处与法处。‘以十六’指除去色界与法界。所谓‘无见有对’的九种粗处,它们为蕴摄所归摄,而不为处摄与界摄所归摄;色处与法处二种,则不被其余的处与界所归摄。
Tatiye dasahīti rūpāyatanadhammāyatanavajjehi. Soḷasahīti rūpadhātudhammadhātuvajjāhi. Anidassanasappaṭighāni nāma nava oḷārikāyatanāni, tāni tehi khandhasaṅgahena saṅgahitāni, āyatanadhātusaṅgahehi ca asaṅgahitāni, rūpāyatanadhammāyatanāni dvepi sesehi āyatanadhātūhi asaṅgahitāni nāma honti.
在第四项中,“以十一”是指排除了触处,因为触处的所造色不被处等所摄。其余内容容易了解。以上是“已被摄”与“未被摄”之句的解说方法。
Catutthe ekādasahīti phoṭṭhabbāyatanavajjehi phoṭṭhabbāyatanassa upādādhammehi āyatanādīsu asaṅgahitattā. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ saṅgahitenaasaṅgahitapade nayo.
以不摄对所摄之句义释
Asaṅgahitenasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“以未被摄与已被摄”之句中,那些唯以识或粗色、不相混杂而阐明法处之一分的词句,才被指出。然而,当知这些词句是依三蕴(受等)、除苦谛之外的三谛、除净色与意根之外的十六根,以及依无明、行、触、受、爱、取、业有、生、老死、愁、苦、忧、恼这十四缘起支的词句来说明,而非依色蕴等。因此,在注释书中说:
Asaṅgahitenasaṅgahitapade pana yāni padāni viññāṇena vā oḷārikarūpena vā asammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpenti, tāneva niddisīyanti, tāni pana vedanādīnaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, dukkhasaccavajjitānaṃ tiṇṇaṃ saccānaṃ, pasādamanovajjitānaṃ soḷasannaṃ indriyānaṃ, avijjāsaṅkhāraphassavedanātaṇhupādānakammabhavajātijarāmaraṇasokadukkhadomanassupāyāsavasena cuddasapaccayākārapadānañca vasena veditabbāni, na rūpakkhandhādīnaṃ. Teneva aṭṭhakathāyaṃ –
三蕴、诸谛,以及十六根;
缘起支中,句有十四与十四。
于十种集群中,共有三十句;
小中间二法有二种,大中间二法有八种。
‘‘Tayo khandhā tathā saccā, indriyāni ca soḷasa; Padāni paccayākāre, cuddasūpari cuddasa. ‘‘Samatiṃsa padā honti, gocchakesu dasasvatha; Duve cūḷantaradukā, aṭṭha honti mahantarā’’ti. (dhātu. aṭṭha. 179) –
如此,摄颂已说。这里的特征如下:凡不被‘蕴’之句所摄,而被‘处’、‘界’之句所摄者,正是以三种限定语所修饰的,依蕴等而说其摄属。如何说?那些属于受蕴、依蕴的摄属不被纳入、而依处和界的摄属被纳入的法,它们被多少蕴、多少处、多少界所摄?这些法,除将无为法从蕴中除去之外,被三蕴、一处、一界所摄。
Evaṃ uddānagāthā vuttā. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ khandhapadena asaṅgahitaṃ, āyatanadhātupadehi saṅgahitaṃ, tasseva tīhi visesanehi visiṭṭhassa khandhādīhi saṅgaho vuccati. Kathaṃ? Vedanākkhandhena ye dhammā khandhasaṅgahena asaṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitā, te dhammā katihi khandhehi, āyatanehi, dhātūhi saṅgahitā? Te dhammā asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitāti.
此处的方法如下:以受蕴而言,涅槃、微细色、想与行,依蕴的摄属不被纳入,而依法处、法界的摄属被纳入。其中,涅槃不入蕴的摄属,其余三者入色、想、行三蕴的摄属;而在此,处与界应知一切时唯依法处、法界而存在,因为其他的处、界并不存在;在其中,涅槃亦入摄。因此才说‘除将无为法从蕴中除去’。其意思是:仅在蕴的摄属中除去无为法,而非在其他的摄属中除去。对于想蕴等,也应知如此配合。然而,这里有一差别:那些属于命根的法……这些法被受、想二蕴所摄;色命根、非色命根、涅槃、受、想、识蕴,依蕴的摄属不被纳入,其中只有涅槃、受、想依处和界的摄属被纳入。其余内容容易理解。这是关于‘以不被摄与被摄’之句的方法。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena hi nibbānaṃ, sukhumarūpaṃ, saññāsaṅkhārā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā dhammāyatanadhammadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tesu nibbānaṃ khandhasaṅgahaṃ na gacchati, sesā tīhi rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi saṅgahaṃ gacchanti, āyatanadhātuyo panettha dhammāyatanadhammadhātūnaṃ vaseneva sabbattha veditabbā itarāsaṃ asambhavā, imesu ca nibbānampi saṅgahaṃ gacchati. Teneva hi ‘‘asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā’’ti vuttaṃ. Tassāyamattho – khandhasaṅgahe eva asaṅkhataṃ ṭhapetvā, na itarasaṅgahesūti evaṃ saññākkhandhādīsupi yojanā veditabbā. Ayaṃ pana viseso – jīvitindriyena ye dhammā…pe… te dhammā dvīhi vedanāsaññākkhandhehi saṅgahitā, rūpārūpajīvitindriyehi nibbānavedanāsaññāviññāṇakkhandhā khandhasaṅgahena asaṅgahitā, tesu ca nibbānavedanāsaññāva āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ asaṅgahitenasaṅgahitapade nayo.
以所摄对所摄之句义释
Saṅgahitenasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
而在‘以被摄者而摄’的句中,那些唯显示行蕴的一部分、或受蕴的一部分、或微细色、或声的一部分,且不与其他法混杂的句,才被说明。那些将蕴、处、界中的某一部分当作整体而执取的句,是不恰当的。可是,那些句应依二谛——集谛与道谛、十五根、十一缘起支等来理解。此处的特征如下:凡是自身依蕴等而被摄的,对于那个先被举出的词,再次依蕴等而说其摄。
Saṅgahitenasaṅgahitapade pana yāni padāni saṅkhārekadesaṃ aññena asammissaṃ dīpenti vedanekadesaṃ vā sukhumarūpaṃ vā saddekadesaṃ vā, tāneva niddisīyanti. Khandhāyatanadhātūsu ekampi koṭṭhāsaṃ sakalena gahetvā ṭhitapadāni na yujjanti. Tāni pana dvinnaṃ samudayamaggasaccānaṃ, pannarasindriyānaṃ, ekādasapaṭiccapadādīnañca vasena veditabbāni. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ attanā khandhādivasena saṅgahitehi khandhādito saṅgahitaṃ, tasseva paṭhamaṃ uddhaṭapadassa puna khandhādīhi saṅgaho vuccati.
于此,初始词句的理趣如下:凡那些依集谛而被蕴、处、界三种摄所摄的法,由这些法所摄,且又依蕴、处、界三种摄所摄的法,这些法即由一蕴、一处、一界所摄。因为,依集谛,除了渴爱之外的其余诸行被蕴等摄所摄;反过来,又由那些诸行摄取了渴爱本身;而此渴爱又被行蕴、法处、法界所摄。于其余诸法,理趣亦然。这就是‘已摄而摄’这一词句中的理趣。
Tatrāyaṃ ādipade nayo – samudayasaccena ye dhammā khandhādīhi tīhi saṅgahehipi saṅgahitā, tehi dhammehi ye dhammā khandhādīhi tīhipi saṅgahitā, te dhammā ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitāti. Samudayasaccena hi taṇhāvajjā sesā saṅkhārā khandhādīhi saṅgahehi saṅgahitā, puna tehi ca taṇhāva saṅgahitā, sā ca puna saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūhi saṅgahitā. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ saṅgahitenasaṅgahitapade nayo.
以非所摄而非所摄之词义解释
Asaṅgahitenaasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
然而,在‘以非所摄而非所摄’这一词句中,所要说明的正是那些色蕴等词——它们被执取五蕴的苦谛等词,以及执取与识俱起的微细色的非心所等词所排除。此处的特征如下:凡是被首先举出的色蕴等词,依蕴等即属非所摄;凡是被那些词非所摄的,对于它,又再次依蕴等而说为非所摄。
Asaṅgahitenaasaṅgahitapade pana yāni padāni pañcakkhandhagāhakehi dukkhasaccādīhi, viññāṇena saddhiṃ sukhumarūpagāhakehi acetasikādīhi ca padehi vivajjitāni rūpakkhandhādīni, tāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ paṭhamaṃ uddhaṭena rūpakkhandhādipadena khandhādito asaṅgahitaṃ, yaṃ tehi asaṅgahitaṃ, tasseva puna khandhādīhi asaṅgaho vuccati.
于此,有一词句的连结方式:凡那些依色蕴而未被蕴、处、界三种摄所摄的法,由这些法所不摄,且又未被蕴、处、界三种摄所摄的法,这些法即不被一蕴、一处、七界所摄。因为,依色蕴,其余四蕴与涅槃不被蕴摄所摄;然而,依处、界等摄,除了识之外,受等法为法处及色蕴之一部分所摄,因此,唯有识被说为依三种蕴摄等而不被色蕴所摄。反过来,与彼识一同的,连同涅槃的四蕴,不被蕴等所摄;而所有这些,又再次不被作为识的一蕴、一处、七界所摄。这就是‘以非所摄而非所摄’这一词句中的理趣。
Tatrāyaṃ ekapadayojanā – rūpakkhandhena ye dhammā khandhādīhi tīhipi asaṅgahehi asaṅgahitā, tehi dhammehi ye dhammā khandhādīhi tīhi asaṅgahitā, te dhammā ekena khandhena ekenāyatanena sattahi dhātūhi asaṅgahitā. Rūpakkhandhena hi cattāro khandhā, nibbānañca khandhasaṅgahena asaṅgahitā, āyatanādīhi pana viññāṇameva ṭhapetvā vedanādayo dhammāyatanena rūpakkhandhekadesena saṅgahitāti viññāṇameva tīhipi khandhasaṅgahādīhi rūpakkhandhena asaṅgahitaṃ nāma. Tena puna viññāṇena saddhiṃ sanibbānā cattāro khandhā khandhādīhi asaṅgahitā, te sabbepi puna viññāṇabhūtena ekena khandhena ekenāyatanena sattahi dhātūhi asaṅgahitāti. Ayaṃ asaṅgahitenaasaṅgahitapade nayo.
相应与不相应之词义解释
Sampayogavippayogapadatthavaṇṇanā
在相应与不相应的词句中,若某些词显示为与涅槃或色相混合的七识界中,不与任何一界不相应的非色法,则无法以法处、苦谛等来说明这些词。然而,对于那些显示与某些识界不相应、与色相混合的非色法,或显示纯粹所缘,或显示整个色蕴的词——如色有、色蕴、善等——在相应词句中无法说明,但在不相应词句中则可说明。对于无色蕴,无论是各别说明,还是两个、三个或部分说明,在相应与不相应这两种情况下皆可。因为依‘与四相应,与四不相应,同分、异分’之说,唯与四无色蕴同分、在同一相续中、同一刹那生起的无色蕴,才得以互相相应。然而,色法对色,色法对涅槃,以及涅槃对色,皆无相应;同样,色与涅槃对于无色蕴亦无相应。因为它们对于他们是异分,正如无色蕴对于色与涅槃是异分一样;同样,不同相续、不同刹那的非色法亦无相应,因为它们由于相续和刹那的异分性,对于他们也是异分。不过,此处的异分是就一般意义而取,因为对于它们,相应也可能无差别地存在。但在特别区分而安立眼识及其相应等时,
Sampayogavippayogapade pana yāni padāni nibbānena, rūpena vā missesu sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte arūpadhamme pakāsenti, tesaṃ dhammāyatanadukkhasaccādīnaṃ niddeso na sambhavati. Kāhici pana viññāṇadhātūhi vippayuttānaṃ rūpamissārūpadhammānaṃ, kevalānārammaṇānaṃ vā sakalarūpakkhandhānaṃ vā pakāsakānaṃ rūpabhavarūpakkhandhakusalādipadānaṃ sampayogapade eva niddeso na sambhavati, vippayogapade pana sambhavati. Arūpakkhandhānaṃ pana paccekaṃ, dvinnaṃ, tiṇṇaṃ, tadekadesānaṃ vā tadubhayepi sambhavati. ‘‘Catūhi sampayogo, catūhi vippayogo, sabhāgo visabhāgo’’ti hi vacanato catūhi arūpakkhandheheva sabhāgānaṃ ekasantāne ekakkhaṇeva uppannānaṃ arūpakkhandhānaṃ eva aññamaññaṃ sampayogo labbhati. Rūpadhammānaṃ pana rūpena, nibbānena vā, nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthi, tathā rūpanibbānānaṃ arūpakkhandhehi. Visabhāgā hi te tesaṃ yathā arūpakkhandhānaṃ rūpanibbānehi, evaṃ bhinnasantānikehi nānakkhaṇikehi arūpadhammehipi saddhiṃ natthiyeva. Tepi hi tesaṃ santānakkhaṇavisabhāgatāya visabhāgā eva. Ayaṃ pana visabhāgatā idha sāmaññato na gahitā tesaṃ avisesena sampayogassāpi sambhavā. Yattha pana visesetvā cakkhuviññāṇataṃsampayuttādayo nikkhittā, tatthāyampi visabhāgatā gahitā. Yattha pana ye aniddhāritavisesanā, tatthāpi sabbathā sampayogalakkhaṇaṃ na sambhavati. So ca tassa ekantena visabhāgoti idha gayhati.
此处理趣如下:色蕴与任何法相应吗?无有。与多少法不相应?与四蕴、一处、七界不相应;与一处、一界的部分不相应。此理趣亦适用于眼处等非所缘法。在有所缘法中,受蕴则与三蕴、一处、七界相应;与一处、一界的部分相应。与一蕴、十处、十界不相应;与一处、一界的部分不相应。此理趣亦适用于想蕴等。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandho kenaci sampayuttoti? Natthi. Katihi vippayutto? Catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayutto, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayutto. Esa nayo cakkhāyatanādianārammaṇesupi. Sārammaṇesu pana vedanākkhandho tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayutto, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayutto. Ekena khandhena dasahi āyatanehi dasahi dhātūhi vippayutto, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayutto. Esa nayo saññākkhandhādīsupi.
其中,‘以一’指以意处。‘以七’指以七识界。‘以某些’指以包含在法处、法界中的受、想、行。在第二种理趣中,‘以三’指除去自身,以其余的无色蕴。‘与某些不相应’指与法处、法界中的想、行不相应。‘与某些不相应’又指与色和涅槃不相应。如此,于上述一切处,应随其所应而知。其余则如前述之理趣。然而,此处有一差别:‘集谛、道谛等与一意识界相应;而胜解则与意界和意识界两者相应。’这便是相应与不相应词句中的理趣。
Tattha ekenāti manāyatanena. Sattahīti viññāṇadhātūhi. Kehicīti dhammāyatanadhammadhātupariyāpannehi vedanāsaññāsaṅkhārehi. Dutiyanaye tīhīti attānaṃ ṭhapetvā sesehi arūpakkhandhehi. Kehici vippayuttoti dhammāyatanadhammadhātūsu saññāsaṅkhārehi. Kehici vippayuttoti rūpanibbānehi. Evaṃ uparipi sabbattha yathānurūpaṃ ñātabbaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Ayaṃ pana viseso ‘‘samudayamaggasaccādayo ekāya manoviññāṇadhātuyā sampayuttā, adhimokkho pana manodhātumanoviññāṇadhātūhi dvīhevā’’ti. Ayaṃ sampayogavippayogapade nayo.
以相应而不相应之词义解释
Sampayuttenavippayuttapadatthavaṇṇanā
而在“以相应说相应”的词条中,对于那些在可相应处,能显示与法界相应之诸法、以及不与其他识混杂之识的词,才予以解说。这些词应当了知:乃依四种无色蕴词、意处、七识界,依意与舍而说的二根,识、触、受三缘起词,触七法组,以及依不苦不乐、有寻有伺、舍俱而说的三种三法词、七大双词等而了知,其余则不可能。因此注释中说:
Sampayuttenavippayuttapade pana sampayogārahapadesu yāni padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme, viññāṇañca aññena asammissaṃ dīpenti, tesameva niddeso. Tāni pana catunnaṃ arūpakkhandhapadānaṃ, manāyatanassa, sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ, manopekkhāvasena dvinnaṃ indriyānaṃ, viññāṇaphassavedanānaṃ tiṇṇaṃ paṭiccasamuppādapadānaṃ, phassasattakassa, adukkhamasukhasavitakkasavicāraupekkhāsahagatānaṃ vasena tiṇṇaṃ tikapadānaṃ, sattamahantaradukapadādīnañca vasena veditabbāni, na itaresaṃ asambhavā. Teneva aṭṭhakathāyaṃ –
四蕴与一处,
二根与七界词;
三种依缘起,及触七组,
三法中分说三种,七大中广列七种;
一者有寻,一者有伺,
另有一种与舍相应。
‘‘Cattāro khandhāyatanañca ekaṃ, Dve indriyā dhātupadāni satta; Tayo paṭiccā atha phassasattakaṃ, Tike tayo satta mahantare ca; Ekaṃ savitakkaṃ savicāramekaṃ, Yuttaṃ upekkhāya ca ekamevā’’ti. (dhātu. aṭṭha. 306) –
摄颂已说。此处所指的特征为:与最初所举之词相应的诸法,对于那些不相应的诸法而言,即与蕴等不相应,故说为“不相应”。
Uddānagāthā vuttā. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena sampayuttā, tehi ye dhammā vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogo vuccati.
此处的方法如下:那些与受蕴相应的法,对于与他们不相应的法来说——这些法不与四蕴、一处、七界相应,与一处、一界部分不相应。那些与眼识界相应的法,对于与他们不相应的法来说——这些法不与任何蕴、处不相应,但与一界不相应。一切处之关联,当如此了知。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Cakkhuviññāṇadhātuyā ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā na kehici khandhāyatanehi vippayuttā, ekāya pana dhātuyā vippayuttāti evaṃ sabbattha yojanā veditabbā.
其中,“那些法”指色与涅槃法,它们不与受相应诸法相应。“一处”指意处。在第二种方法中,“那些法”指有喜的诸法。“不与任何”指除最初举出的眼识界之外,其余的眼、耳、鼻、舌、身、意六识界、与彼相应的法、色及涅槃。由于这一切已含摄所有蕴、处,故不与任何蕴或处不相应;因为自己与自己既非相应,也非不相应。“一界”指眼识界。其余容易了知。这便是“以相应说不相应”这一门的方法。
Tattha te dhammāti rūpanibbānadhammā, te vedanāya sampayuttehi vippayuttā. Ekenāti manāyatanena. Dutiyanaye te dhammāti sappītikā te dhammā. Na kehicīti paṭhamaṃ uddhaṭaṃ cakkhuviññāṇadhātuṃ ṭhapetvā sesā chaviññāṇadhātū, taṃsampayuttā, rūpaṃ, nibbānañca. Tehi sabbesaṃ khandhāyatanānaṃ saṅgahitattā na kehici khandhehi, āyatanehi vā vippayuttā. Na hi sayaṃ attanā vippayujjati, sampayujjati vāti. Ekāyāti cakkhuviññāṇadhātuyā. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ sampayuttenavippayuttapade nayo.
以不相应说相应词义解释
Vippayuttenasampayuttapadatthavaṇṇanā
在“以不相应说相应”这一门中,并不存在依不相应而称为相应的法,只是为了教法的圆满而安立此虚设之词,因此在圣典中的所有场合都说“无、无”。与色蕴等非所缘法不相应的四蕴,它们与其他法也没有相应;受等诸蕴与色、涅槃等同样不相应,它们与任何法都没有相应。这便是“以不相应说相应”这一门的方法。
Vippayuttenasampayuttapade pana vippayuttena sampayutto nāma dhammo natthi, desanāsampadamattāya pana moghampetaṃ padaṃ uddhaṭaṃ, teneva pāḷiyaṃ sabbavāresupi ‘‘natthi natthi’’ icceva vuttaṃ. Rūpakkhandhādianārammaṇadhammehi vippayuttā cattāro khandhā, tesañca aññehi sampayogo natthi. Vedanādīhipi rūpanibbānādīni vippayuttāni, tesañca kenaci sampayogova natthīti. Ayaṃ vippayuttenasampayuttapade nayo.
以相应对相应之句义释
Sampayuttenasampayuttapadatthavaṇṇanā
在“以相应说相应”这一门中,所解说的只是那些不与色混杂、唯显示某一类无色蕴的词,而不是那些显示色与非色混杂的词,也不是显示一切色蕴的词,因为它们不存在相应的关系。事实上,即便是依善等区分的一切无色蕴,也没有其他法可与之相应。此处的特征为:最初举出的那些法,与自相应的法再次相应,其与蕴等的关系便称为相应。
Sampayuttenasampayuttapade pana yāni padāni rūpena asammissaṃ arūpakkhandhekadesameva dīpenti, tesameva niddeso, na rūpārūpasammissānaṃ, sabbarūpakkhandhadīpakānaṃ tesaṃ sampayuttatāyogābhāvā. Sabbārūpakkhandhenāpi hi kusalādinā añño sampayutto nāma natthi. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭā, attanā sampayuttena puna sampayuttā, tesaññeva khandhādīhi sampayogo vuccati.
此处的方法为:与受蕴相应的诸法,以及与他们法相应的诸法,他们法与三蕴、一处、七界相应,与一处……部分相应。与集谛相应的诸法,以及与他们法相应的诸法,他们法与三蕴、一处、一意识界相应,与一蕴、一处、一界部分相应。其余易知。此为“以相应说相应”词条的方法。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayuttā, ekenāyatanena…pe… kehici sampayuttā. Samudayasaccena ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya manoviññāṇadhātuyā sampayuttā, ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayuttāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ sampayuttenasampayuttapade nayo.
以不相应说不相应词义解释
Vippayuttenavippayuttapadatthavaṇṇanā
而在“以不相应说不相应”的词条中,则只就相应词条中已说过的那些词进行解说。此处的特征是:那些法,既与最初举出的词不相应,又与彼不相应法再次不相应,便说他们与蕴等不相应。
Vippayuttenavippayuttapade pana sampayogapade vuttapadāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena vippayuttehi puna vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogo vuccati.
此处的方法为:与色蕴不相应的诸法,以及与他们法不相应的诸法,他们法与四蕴、一处、七界不相应,与一处……部分不相应。与受蕴不相应的诸法,以及与他们法不相应的诸法,他们法与一蕴、十处、十界不相应,与一……部分不相应。其余易知。此为“以不相应说不相应”词条的方法。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena ye dhammā vippayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena…pe… kehici vippayuttā. Vedanākkhandhena ye dhammā vippayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā ekena khandhena dasahāyatanehi dasahi dhātūhi vippayuttā, ekena…pe… kehici vippayuttāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ vippayuttenavippayuttapade nayo.
以摄解释相应不相应词义
Saṅgahitenasampayuttavippayuttapadatthavaṇṇanā
在“以摄说相应不相应”词条中,仅解说此前“以摄说摄”词条中所阐释的集谛等词。此处的特征是:凡最初所举之词为蕴等三者所摄,它们与蕴等的相应与不相应,即称为“相应与不相应”。
Saṅgahitenasampayuttavippayuttapade pana saṅgahitenasaṅgahitapade niddiṭṭhāni samudayasaccādipadāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena khandhādīhi tīhipi saṅgahitā, tesaṃ khandhādīhi sampayogo, vippayogo ca vuccati.
此处所示之理为——依集谛,凡为蕴等三种所摄之诸法,彼诸法与三蕴、一处、七界相应;与一蕴、一处、一界及某些[蕴等]亦相应。与一蕴、十处界不相应;与一处、一界及某些[蕴等]不相应。依女性根,凡为蕴等三种所摄之诸法,彼诸法无任何相应,与四蕴、一处、七界不相应,与一蕴……乃至……与某些[蕴等]不相应。
Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena ye dhammā khandhādīhi tīhipi saṅgahehi saṅgahitā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayuttā, ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayuttā. Ekena khandhena dasahāyatanadhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Itthindriyena ye dhammā khandhādīhi tīhipi saṅgahitā, te dhammā na kehici sampayuttā, catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekena…pe… kehici vippayuttāti.
此中,“以一”指意处。“以一蕴”指行蕴。“某些”指行蕴中,于法处、法界中的渴爱、受、想等。其余甚易了知。此即“依所摄[说]相应不相应词”之理。
Tattha ekenāti manāyatanena. Ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. Kehicīti saṅkhārakkhandhe taṇhāya dhammāyatanadhammadhātūsu taṇhāvedanāsaññāhi. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ saṅgahitenasampayuttavippayuttapade nayo.
依相应解释所摄非所摄诸词之义
Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“相应所摄非所摄”一词中,即如“相应相应”词所指出的受蕴等词那样来指明。此中的相是:那些与最初所举之词相应的法,依蕴等说为“所摄”与“不摄”。
Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade pana sampayuttenasampayuttapade niddiṭṭhāni vedanākkhandhādipadāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena sampayuttā, tesaṃ khandhādīhi saṅgaho, asaṅgaho ca vuccati.
兹述其理:与受蕴相应的诸法,为三蕴、二处、八界所摄,为其余所不摄。与识蕴相应的诸法,为三蕴、一处、一界所摄,为其余所不摄。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi dvīhi āyatanehi aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, sesehi asaṅgahitā. Viññāṇakkhandhena ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitā, sesehi asaṅgahitāti.
此中,“以三”指想蕴等三蕴,与这些相应者即与受相应。“以二”指法处与意处。余者易知。此是“依相应而说所摄非所摄”之理。
Tattha tīhīti saññākkhandhādīhi tīhi. Tehi vedanāya sampayuttā. Dvīhīti dhammāyatanamanāyatanehi. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade nayo.
依非所摄解释相应不相应诸词之义
Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadatthavaṇṇanā
关于“非所摄的相应与不相应”这一词句:凡是用来阐明“细色无识”“有色有识”“纯无色”,或唯阐明粗色乃至细色的词句,即唯指这些。此处的特征是:那些最初所举之法未被蕴等三者所摄的诸法,依其与蕴等的相应或不相应,而被称为相应或不相应。
Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapade pana yāni padāni sukhumarūpaṃ aviññāṇaṃ, arūpaṃ saviññāṇaṃ vā, kevalaṃ arūpaṃ vā thūlarūpassapi kevalaṃ vā, sukhumarūpaṃ dīpenti, tesameva niddeso . Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭadhammehi khandhādīhi tīhipi asaṅgahitā, tesaṃ khandhādīhi sampayogo, vippayogo ca vuccati.
其中的法则如下:那些依色蕴而不被蕴等所摄的诸法,这些法与三蕴相应,与一处、一界以及部分蕴等相应;与一蕴、十处、十界不相应;与一处、一界以及部分蕴等不相应。同样地,对于法处、女性根等,也应如此结合。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena ye dhammā khandhādīhi asaṅgahitā, te dhammā tīhi khandhehi sampayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayuttā, ekena khandhena dasahi āyatanadhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Evaṃ dhammāyatanaitthindriyādīsupi yojanā.
那些依无色有而不被蕴等所摄的诸法,并没有“这些法相应”可言。它们与四蕴、一处、七界不相应,与一处、一界以及部分蕴等不相应。同样地,对于神足、善等词,也应如此结合。
Arūpabhavena ye dhammā khandhādīhi asaṅgahitā, te sampayuttāti natthi. Te catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Evaṃ iddhipādakusalādipadesupi yojanā.
其中,因为识依色蕴并不被三蕴所摄,所以它与受等三蕴相应,与余者则不相应。余者极易明了。这就是“于非所摄中相应不相应词”的道理。
Tattha rūpakkhandhena viññāṇasseva tīhipi asaṅgahitattā tassa tīhi vedanādīhi sampayogo, itarehi ca vippayogo ñātabbo. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ asaṅgahitenasampayuttavippayuttapade nayo.
依不相应解释所摄非所摄诸词之义
Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadatthavaṇṇanā
于“依不相应而说所摄非所摄”的词中,凡是显示纯粹有所缘法或无所缘法的词,或是依自性、生、地、时、相续的差别,显示与某些无色蕴不相应、且夹杂无所缘法的无色蕴的词,如苦谛、无记、小、过去、内等词,唯指出这些;其余法处、命根、名色、六处、生老死、内外、无见无对、无因等词,由于它们全无不相应之可能,故不指出。这里的道理是:最初由所举之词而显示不相应的那些法,依蕴等的所摄与不所摄,便称为所摄与非所摄。
Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade pana yāni padāni kevalānaṃ sārammaṇānaṃ, anārammaṇānaṃ vā dhammānaṃ pakāsakāni ca sabhāvajātibhūmikālasantānavasena bhinnatāya kehici arūpakkhandhehi vippayuttānaṃ anārammaṇadhammamissārūpakkhandhānaṃ pakāsakāni dukkhasaccaabyākataparittaatītaajjhattādipadāni, tesameva niddeso itaresaṃ dhammāyatanajīvitindriyanāmarūpasaḷāyatanajātijarāmaraṇaajjhattabahiddhāanidassanaappaṭighanahetuādīnaṃ tesaṃ kenaci vippayogāsambhavā. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi saṅgaho, asaṅgaho ca vuccati.
此中之理:与色蕴不相应的诸法,这些法为四蕴、二处、八界所摄,为一蕴、十处界所不摄。与苦谛不相应的诸法,这些法为四蕴、二处、二界所摄。其中,与苦谛不相应即指出世间心心所,这些法依受蕴等四蕴、依意界与法界,为二界所摄。其余极易明了。这就是“依不相应说所摄非所摄词”的道理。此是依分别论法,对于此决定义的略说;若要详说,则应从《界论》的本母与注释中汲取。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, ekena khandhena dasahi āyatanadhātūhi asaṅgahitā. Dukkhasaccena ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi dvīhi dhātūhi saṅgahitā. Tattha dukkhasaccena vippayuttā nāma lokuttaracittacetasikāni, te ca dhammā vedanākkhandhādicatukkhandhehi manoviññāṇadhammadhātuvasena dvīhi dhātūhi saṅgahitāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade nayo. Ayamettha saṅkhepato vibhaṅganayena saddhiṃ atthanicchayo, vitthāro pana dhātukathāpāḷiaṭṭhakathāsu (dhātu. 12; dhātu. aṭṭha. 1-2) gahetabboti.