界论论母
3. Dhātukathāmātikā
现在,接着《分别论》的论母之后——
Idāni vibhaṅgamātikānantaraṃ –
这是《界论》等论的义注,如今已经完成;
因此,对于五种论母,也各自按照相应的情况。
既依据不明显之义,也通过简要方式来决定义理。
从分别论的方式来看,也就有了注释的方式。
Ayaṃ dhātukathādīnaṃ, sampattā atthavaṇṇanā; Mātikānaṃ yato tasmā, pañcannampi yathārahaṃ. Anuttānatthato ceva, saṅkhepenatthanicchayā; Vibhaṅganayato ceva, hoti saṃvaṇṇanānayo.
其中,先对《界论》的论母加以注释。这论母按安立方式分为五种:方法论母、内含论母、方法门论母、相论母、外论母。其中,“摄、不摄……省略……与不相应者所摄、不摄”——这一论母以十四句安立;由于安立它是为了显示《界论》诸法依摄等门类而得分别,所以名为方法论母,又称根本论母。
Tattha dhātukathāmātikāya tāva saṃvaṇṇanā hoti. Sā panesā nikkhepato pañcadhā ṭhitā – nayamātikā abbhantaramātikā nayamukhamātikā lakkhaṇamātikā bāhiramātikāti. Tattha ‘‘saṅgaho, asaṅgaho…pe… vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahita’’nti ayaṃ cuddasahi padehi nikkhittā saṅgahādikena nayena dhātukathāya dhammā vibhattāti dassetuṃ ṭhapitattā nayamātikā nāma, yā ‘‘mūlamātikā’’tipi vuccati.
“五蕴……中略……作意”——这一百二十五句所安立的,因为是以摄等门来分别的,且正就安立在界论内部,所以名叫内论母,也叫作界论论母。
‘‘Pañcakkhandhā…pe… manasikāro’’ti ayaṃ pañcavīsādhikena padasatena nikkhittā saṅgahādinayena vibhajitabbabhāvena dhātukathāya abbhantare eva ṭhapitattā abbhantaramātikā nāma, yā ‘‘dhātukathāmātikā’’tipi vuccati.
“以三句摄,以三句不摄,以四句相应,以四句不相应”——这是用四个句子安立的。在蕴等以及善三法等论母法中,仅以蕴、处、界这三句而有摄与不摄,同样以四无色蕴而有相应与不相应;为了显示这些摄、不摄等方法的总入口,所以安立了它,名为方法入门论母。
‘‘Tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho, catūhi sampayogo, catūhi vippayogo’’ti ayaṃ catūhi padehi nikkhittā khandhādīsu ca kusalattikādīsu ca mātikādhammesu tīhi khandhāyatanadhātupadeheva saṅgaho asaṅgaho ca, tathā catūhi arūpakkhandhehi sampayogo, vippayogo cāti imesaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ nayānaṃ mukhānīti dassetuṃ ṭhapitattā nayamukhamātikā nāma.
“同分、异分”——这两句是用来安立的,目的是显示:单凭同分和异分这个特相,就有摄与不摄的方式,以及相应与不相应的方式。因为它是为了这个目的而安立的,所以叫特相论母。整部《法集论》都是《界论》的论母——这是把六十六个三句和两百个二句收拢在一起安立的,因为它被放在《界论》论母之外,所以叫外论母。以上就是对这五种论母中不明显含义的解释。
‘‘Sabhāgo visabhāgo’’ti ayaṃ dvīhi padehi nikkhittā sabhāgavisabhāgalakkhaṇavaseneva saṅgahāsaṅgahanayā ceva sampayogavippayoganayā ca hontīti dassetuṃ ṭhapitattā lakkhaṇamātikā nāma. Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikāti ayaṃ chasaṭṭhi tikapadāni, dve ca dukapadasatāni saṅkhipitvā nikkhittā dhātukathā mātikāto bahi ṭhapitattā bāhiramātikā nāma. Evametissā pañcavidhāya mātikāya ayamanuttānatthavaṇṇanā.
在“摄”等这些词当中,先说“摄”:按种类、俱生、作用、计数,共有四种。
其中,“愿所有刹帝利都来!贤友毗舍佉,正语、正业、正命,这些法被摄在戒蕴里”——这叫作种类摄。
“愿所有憍萨罗人都来!贤友毗舍佉,正精进、正念、正定,这些法被摄在定蕴里”——这叫作俱生摄,意思是:因为在同一个地方、以俱生的关系而摄。
“愿所有象兵都来!贤友毗舍佉,正见、正思惟,这些法被摄在慧蕴里”——这叫作作用摄。
“如果眼处进入色蕴的计数,那么按这个道理就该说‘眼处被色蕴所摄’”——这叫作计数摄,这里要表达的就是这一种。
和它相反的,应当理解为“不摄”。由于它们之间的分别,就有“对已摄者不摄”等等;依同生、同灭、同依处、同所缘,就是“相应”;和它相反,就是“不相应”;由于它们之间的分别,就有“对相应者不相应”等等;由于这两者混合的分别,就有“对已摄者相应、不相应”等等,这些也都应当这样理解。剩下的就是前面已经说过的内容。以上是这里不明显词句的含义。
Saṅgahotiādīsu hi saṅgaho tāva jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha ‘‘sabbe khattiyā āgacchantu, yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ jātisaṅgaho nāma. ‘‘Sabbe kosalakā āgacchantu, yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma, ekaṭṭhāne jātisambandhabhāvena saṅgahoti attho. ‘‘Sabbe hatthārohā āgacchantu, yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. ‘‘Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe ‘cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita’’’nti (kathā. 471) ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma, ayamidha adhippeto. Tappaṭipakkhena asaṅgaho veditabbo. Tesaṃ vikappato saṅgahitena asaṅgahitādīni, ekuppādekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāvasena sampayogo, tappaṭipakkhato vippayogo, tesaṃ vikappato sampayuttena vippayuttādīni, tadubhayasaṃsaggavikappato saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttantiādīni ca veditabbāni. Sesaṃ vuttatthameva. Ayaṃ tāvettha anuttānapadattho.
关于摄与不摄这一句的含义注释
Saṅgahāsaṅgahapadatthavaṇṇanā
从义理抉择的角度来说,因为世尊随宜安立了内论母中的色蕴等,以及外论母中的善等,并用“摄、不摄”这类方法论母句,以“三法所摄、三法所不摄”等方法入门论母来作相应解说,所以对蕴等法的摄与不摄,只要依照巴利圣典中所说的内容,就能以简略的方式完成义理抉择。按这种方式,就能了知《分别论》的方法,所以我们不再另外详说。
Atthavinicchayato pana yasmā abbhantaramātikāya rūpakkhandhādīni, bāhiramātikāya kusalādīni ca ‘‘saṅgaho asaṅgaho’’tiādikehi nayamātikāpadehi ‘‘tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho’’tiādinayamukhamātikāvasena yathārahaṃ niddesatthāya bhagavatā ṭhapitāni, tasmā khandhādīnaṃ saṅgahādīnaṃ pāḷiyaṃ vuttānusāreneva saṅkhepato atthavinicchayo hoti. Iminā nayena vibhaṅganayo sakkā ñātunti taṃ visuṃ na vakkhāma.
在这里,关于“摄与不摄”的部分,先就诸蕴来说明的方式是这样:色蕴由一蕴、十一处、十一界所摄;由四蕴、一处、七界所不摄。这里说的“十一处”,是指除了意处以外的十一处。因为法处也确实摄入了某些色法。“十一界”是指除了七识界以外的十一界。其余内容很容易理解。
Tattha saṅgahāsaṅgahavāre khandhānaṃ tāva ayaṃ niddese nayo – rūpakkhandho ekena khandhena ekādasahi āyatanehi ekādasahi dhātūhi saṅgahito. Catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi asaṅgahito. Tattha ekādasahīti manāyatanavajjehi. Dhammāyatanenāpi hi keci rūpadhammā saṅgahitā. Ekādasahīti sattaviññāṇadhātuvajjāhi. Sesaṃ suviññeyyameva.
受等三蕴,各自被一蕴、一处、一界所摄,不被四蕴、十一处、十七界所摄;识蕴也是如此。不过这里唯一的差别是:识蕴被七识界所摄,不被十一界所摄,差别仅此而已。在这里应当知道,受等三蕴是被一法处和一法界所摄。然而在巴利圣典中,关于蕴句的说明以及后面的处等说明里,也按照“色蕴和受蕴被二蕴、十一处、十一界所摄”等二根本等方式作了详细分别。那广分别若依照这一根本方法,一切地方都很容易理解,所以我们不再详细展开。这就是蕴句说明的方法。
Vedanādayo tayo khandhā yathāsakaṃ ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitā, catūhi khandhehi ekādasahi āyatanehi sattarasahi dhātūhi asaṅgahitā, tathā viññāṇakkhandhopi. Kevalaṃ panettha sattahi viññāṇadhātūhi saṅgahito, ekādasahi dhātūhi asaṅgahitoti ettakameva viseso. Tattha hi vedanādīnaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ ekena dhammāyatanena ca ekāya dhammadhātuyā ca saṅgahitatā veditabbā. Pāḷiyaṃ panettha khandhapadaniddese, upari āyatanādiniddesesu ca ‘‘rūpakkhandho ca vedanākkhandho ca dvīhi khandhehi ekādasahāyatanehi ekādasahi dhātūhi saṅgahitā’’tiādinā (dhātu. 15) dvimūlakādinayenāpi vitthāranayo vibhatto, sopi iminā ekamūlanayānusārena sabbattha suviññeyyoti na vitthārayimhā. Ayaṃ khandhapadaniddesanayo.
处和界这两部分的归类,也要按照蕴那部分所讲的方式,根据情况套用“由三蕴所摄”和“由三蕴所不摄”来理解。不过这里有一点不同:因为无为法不能归入任何蕴,所以在法处和法界当中,要把无为法排除在外,其余的法才可以说能归入诸蕴。
Āyatanadhātupadānampi khandhapade vuttānusāreneva tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho ca yathāyogaṃ yojetvā ñātabbo. Kevalaṃ panettha dhammāyatanadhammadhātūsu asaṅkhatassa khandhasaṅgahābhāvā taṃ ṭhapetvā sesānaṃ khandhesu saṅgaho veditabbo.
在诸谛当中,苦谛被一切蕴、处、界所包含。集谛和道谛被行蕴所包含,也被法处、法界所包含。灭谛不被蕴所包含,只被法处、法界所包含。
Saccesu dukkhasaccaṃ sabbehi khandhāyatanadhātūhi. Samudayamaggasaccāni saṅkhārakkhandhena, dhammāyatanadhammadhātūhi ca saṅgahitāni. Nirodhasaccaṃ khandhena asaṅgahitaṃ, dhammāyatanadhammadhātūhi eva saṅgahitaṃ.
在诸根当中,命根由色蕴和行蕴所包含。乐根等五根由受蕴所包含,信根等由行蕴所包含。而命根等这一切,以及女根、男根等,也都由法处和法界所包含。其余诸根则容易理解。
Indriyesu jīvitindriyaṃ dvīhi rūpakkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Sukhindriyādīni pañca vedanākkhandhena , saddhādīni saṅkhārakkhandhena, sabbāni cetāni jīvitindriyādīni, itthindriyapurisindriyādīnipi dhammāyatanadhammadhātūhi saṅgahitāni. Sesindriyāni suviññeyyāni.
在缘起支当中,名色由除开识蕴之外的四蕴所包含,也由十一种处和十一种界所包含。这里要知道:因为在转起当中,名色也被包含进去了,所以声处也被包含进去了。六处由两蕴所包含,由作为净色和识的六处所包含,由十二界所包含。而生有属于欲有,由五蕴所包含,由除开声处的十一种处所包含,由十七界所包含。色有由五蕴所包含,由除开声等四处以及鼻等三处和属于它们的识之后的五种处所包含,由八界所包含。无想有只由色蕴这一蕴所包含,因为是色法的缘故,由两种处和两种界所包含。不过这里要看到,鼻等三处因为不执行处等功能,虽然不被处和界所包含,但仍应视为被色蕴所包含。又因为“有”完全是所执取的,所以在执取转起异熟的眼识等时,不执取的声处在这里未执取,应当这样理解。无色有由四蕴所包含,由两种处和两种界所包含。生、老、死因为是名色诸法的相状,所以由色蕴和行蕴所包含。愁、苦、忧由受蕴所包含。恼由行蕴所包含,也由法处和法界所包含。悲由色蕴、声处和声界所包含。这里其余的缘起支,以及念处和正勤,都很容易理解。
Paṭiccasamuppādesu nāmarūpaṃ viññāṇavajjitehi catūhi khandhehi, ekādasahi āyatanadhātūhi ca saṅgahitaṃ. Ettha hi pavattiyaṃ nāmarūpassāpi gahitattā saddāyatanampi gahitanti veditabbaṃ. Saḷāyatanaṃ dvīhi khandhehi, pasādaviññāṇabhūtehi chahi āyatanehi, dvādasahi dhātūhi saṅgahitaṃ. Upapattibhavo pana kāmabhavabhūto pañcahi khandhehi, saddāyatanavajjitehi ekādasahi āyatanehi, sattarasahi dhātūhi. Rūpabhavo pañcahi khandhehi, saddādicatukkaghānādittayatabbiññāṇavajjehi pañcahāyatanehi, aṭṭhahi dhātūhi saṅgahito. Asaññībhavo ekena rūpakkhandhena, rūpadhammavasena dvīhi āyatanadhātūhi saṅgahito. Ghānādittayaṃ panettha āyatanādikiccākaraṇato āyatanadhātūhi asaṅgahitampi rūpakkhandhena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Bhavassa ca ekantamupādinnattā pavattivipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ gahaṇepi anupādinnasaddāyatanassa idha aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Arūpabhavo catūhi khandhehi dvīhi āyatanadhātūhi. Jātijarāmaraṇāni nāmarūpadhammānaṃ lakkhaṇattā dvīhi rūpakkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Sokadukkhadomanassāni vedanākkhandhena. Upāyāso saṅkhārakkhandhena, dhammāyatanadhammadhātūhi ca saṅgahito. Paridevo rūpakkhandhasaddāyatanasaddadhātūhi. Sesāni panettha paṭiccasamuppādaṅgāni, satipaṭṭhānasammappadhānā ca suviññeyyāva.
神足由两蕴、处、界所摄。这里应当知道,心神足因为依于法界、意识界的限定,所以不被十六界所摄。诸禅那由受蕴和行蕴这两蕴所摄,由一处所摄,由一界所摄。四无量由一蕴所摄,由一处所摄,由一界所摄。五根等也是如此。只是心识由七识界所摄,差别仅此而已。又应当知道,所有这些法都不被前面所说的其余蕴、处、界所摄。
Iddhipādā dvīhi khandhehi, āyatanehi, dhātūhi saṅgahitā. Ettha ca cittiddhipādassa dhammadhātumanoviññāṇadhātuniyamato soḷasahi dhātūhi asaṅgaho veditabbo. Jhānāni dvīhi vedanāsaṅkhārakkhandhehi, ekenāyatanena, ekāya dhātuyā ca saṅgahitāni. Appamaññā ekena khandhena, ekena āyatanena, ekāya dhātuyā saṅgahitā. Evaṃ pañcindriyādīnipi. Kevalaṃ pana cittaṃ sattahi viññāṇadhātūhi saṅgahitanti ettakameva viseso. Sabbesampi cesa vuttāvasesehi khandhāyatanadhātūhi asaṅgahitabhāvo veditabbo.
按照这个方法,在外论母中也应当这样搭配理解摄与不摄:善法、不善法由四蕴、二处、诸界所摄;而无记法,除了无为法不算在蕴里之外,由五蕴、十二处、十八界所摄。像这样类推搭配,就能知道摄与不摄。这是这里的简略说明,详细说明则应当从《界论》根本典及其注释书中获取。
Iminā nayena bāhiramātikāyapi ‘‘kusalā dhammā, akusalā dhammā catūhi khandhehi, dvīhi āyatanehi, dhātūhi saṅgahitā. Abyākatā pana asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā pañcahi khandhehi dvādasahi āyatanehi aṭṭhārasahi dhātūhi saṅgahitā’’tiādinā yojetvā saṅgahāsaṅgaho ñātabboti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana dhātukathāpāḷiaṭṭhakathāsu (dhātu. 77 ādayo; dhātu. aṭṭha. 77) gahetabboti.
用“已摄”和“未摄”来解释词义
Saṅgahitenaasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“被已摄者所不摄”这一句上,不可能对一切色蕴等词都作出解说。不过,这里那些表示色法的一部分、不与非色法混杂,以及表示识的一部分、不与其他法混杂的词,则在此加以解说。应当知道,这些词是依于除意处和法处之外的十处、除法界之外的十七界,以及七种色根来理解的,而不是依于色蕴等来理解的。正因为如此,在圣典中说——
Saṅgahitenaasaṅgahitapade sabbesaṃ rūpakkhandhādipadānaṃ niddeso na sambhavati. Yāni panettha padāni rūpekadesaṃ, arūpena asammissaṃ viññāṇekadesañca aññena asammissaṃ dīpenti, tesamidha niddeso. Tāni pana manāyatanadhammāyatanavajjitānaṃ dasāyatanānaṃ, dhammadhātuvajjitānaṃ sattarasannaṃ dhātūnaṃ, sattarūpindriyānañca vasena veditabbāni, na rūpakkhandhādīnaṃ. Teneva pāḷiyaṃ –
“十处、十七界,
七根、无想有、一蕴有,
悲泣是有见有对的,
不可见,却又是有对的,并且是被执取的。”
‘‘Dasāyatanā sattarasa dhātuyo, Sattindriyā asaññābhavo ekavokārabhavo; Paridevo sanidassanasappaṭighaṃ, Anidassanaṃ punadeva sappaṭighaṃ upādā’’ti. (dhātu. 178) –
以上就是摄颂。色蕴只被色蕴包含,受蕴等也只被受蕴等包含。而且它们并非不被任何处、界所包含,所以不存在“被包含却又不被包含”的情况。因此,这里的义理抉择就依前面所说的处来进行。这里的判定标准是:某法被蕴包含,却不被处、界包含;或者被蕴、处包含,却不被界包含,那就说它不被蕴、处、界包含。怎么说呢?以眼处为例,那些被蕴包含,却不被处包含、不被界包含的法,它们不被多少蕴、处、界包含?它们不被四蕴、二处、八界包含。同样,对于色处等、作为净色与境的诸界,以及色根等,应当知道配合的次第。
Evaṃ uddānagāthā vuttā. Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito, evaṃ vedanākkhandhādīhi ca vedanākkhandhādayova. Tepi ca yehi kehici āyatanadhātūhi asaṅgahitā nāma natthīti tesaṃ saṅgahitena asaṅgahitattābhāvā yathāvuttāyatanānaṃ vasenevettha atthavinicchayo hoti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ khandhapadena saṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi asaṅgahitaṃ, khandhāyatanapadehi vā saṅgahitaṃ hutvā dhātupadena asaṅgahitaṃ, tassa khandhāyatanadhātūhi asaṅgaho vuccati. Kathaṃ? Cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanasaṅgahena, dhātusaṅgahena ca asaṅgahitā, te dhammā katihi khandhehi, āyatanehi, dhātūhi asaṅgahitā? Te dhammā catūhi khandhehi dvīhi āyatanehi aṭṭhahi dhātūhi asaṅgahitā. Evaṃ rūpāyatanādīsupi pasādavisayabhūtesu dhātūsu, rūpindriyādīsu ca yojanakkamo veditabbo.
这里的方法是:以眼处来说,那些色法如果按蕴来归纳,就被归入色蕴;如果按处和界来归纳,则不被眼处所摄,也不被眼界所摄。因为眼处和眼界只是把同一个眼根分别归入处和界。那些不含眼处的所有色法,不被四无色蕴、二处(眼处和意处)、八界(眼界和七识界)所摄。对色处等其余项目,也依同样的方法类推。在这个项目中,眼处自身被三种归纳(蕴摄、处摄、界摄)所摄,所以不存在不被摄的情况,因此那些以三种摄与不摄的限定来修饰的、离眼处的色法,才被表述为“按蕴摄被摄、按处摄不被摄、按界摄不被摄”。又因为“以多少蕴”等说法是就那些不被蕴等所摄的法而说的,所以应知眼处与无色蕴同属外部。正如在这里,以眼处所标示的色法有被摄和不被摄的情况,而不是眼处本身如此;同样,在以色处等所标示的项目中,也应随相应情况如此理解。
Tatrāyaṃ nayo – cakkhāyatanena ye rūpadhammā khandhasaṅgahena rūpakkhandhoti saṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena cakkhāyatanena asaṅgahitā, cakkhudhātuyā asaṅgahitā, cakkhāyatanacakkhudhātūhi ekassevetassa cakkhussa visuṃ āyatanadhātūsu saṅgahitattā te cakkhāyatanavirahitā sabbe rūpadhammā catūhi arūpakkhandhehi cakkhāyatanaṃ manāyatananti dvīhi āyatanehi cakkhudhātu sattaviññāṇadhātūti aṭṭhahi dhātūhi asaṅgahitā. Upari rūpāyatanādīsupi eseva nayo. Imasmiṃ hi vāre cakkhāyatanassa attano tīhipi khandhāyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitatāya asaṅgahitattābhāvā khandhasaṅgahena saṅgahitaṃ, āyatanasaṅgahena asaṅgahitaṃ, dhātusaṅgahena asaṅgahitanti evaṃ tīhipi saṅgahitāsaṅgahitavisesanehi visiṭṭhasseva ‘‘katihi khandhehī’’tiādinā khandhādīhi asaṅgahassa vuccamānattā ca arūpakkhandhehi saha bahibhūtatā veditabbā. Yathā cettha cakkhāyatanena upalakkhitānaṃ rūpadhammānaṃyeva saṅgahitena asaṅgahitatā, na cakkhāyatanassa, evaṃ upari rūpāyatanādīhi upalakkhitavārepi yathārahaṃ ñātabbā.
在其他各项中,对于眼识界,凡是依蕴摄被归摄、依处摄被归摄、依界摄不被归摄的法,这些法不被四蕴、十一处、十二界所归摄。对其余的识界也是如此。在缘起支中,属于无想有情的法……这些法不被四蕴、十处、十六界所归摄。属于所造色的法……这些法不被四蕴、十一处、十七界所归摄。这四个分都是前所未有的特殊情况,道理相同。其中,在眼识这一分里,“十二”是指除去六识界之后剩下的那些界,因为其余六识界本身虽然被蕴摄和处摄所归摄,却不被界摄所归摄,所以不被那十二界所归摄。对其余的识界,也照这样类推。
Sesesu pana cakkhuviññāṇadhātuyā ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanasaṅgahena saṅgahitā, dhātusaṅgahena asaṅgahitā, te dhammā catūhi khandhehi ekādasahi āyatanehi dvādasahi dhātūhi asaṅgahitā. Evaṃ sesaviññāṇadhātūsupi. Paṭiccasamuppādaṅgesu asaññībhavena ye dhammā…pe… te dhammā catūhi khandhehi dasahāyatanehi soḷasahi dhātūhi asaṅgahitā. Upādādhammehi ye dhammā…pe… te dhammā catūhi khandhehi ekādasahāyatanehi sattarasahi dhātūhi asaṅgahitāti ime cattāro vārā apubbavisesā samāyeva. Tattha cakkhuviññāṇavāre dvādasahīti cha viññāṇadhātuyo vajjetvā avasesāhi dhātūhi sesā cha viññāṇadhātuyova khandhāyatanasaṅgahehi saṅgahitā, dhātusaṅgaheneva asaṅgahitā. Avasesāhi dvādasahi dhātūhi asaṅgahitāti. Esa nayo sesaviññāṇadhātūsupi.
在第二项中,“以三处”是指色处、法处和意处。因为在无想梵天界里,以色处和法处这两种处,是作为投生存在的状态出现在经典中的;但它们被诸蕴所包含,却不被处和界所包含。其余九种色处,则因为不被意处、法处这两处所包含,所以说是“不被包含”。“以九界”是指色界、法界和七识界。
Dutiye tīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanamanāyatanehi. Asaññibrahmaloke hi rūpāyatanadhammāyatanavasena dve āyatanāni upapattibhavabhāvena pāḷiyaṃ āgatāni, te pana khandhehi saṅgahitāni, āyatanadhātūsu asaṅgahitāni. Tadavasesāni nava rūpāyatanāni, tāni teheva ca dvīhi manāyatanadhammāyatanehi ca asaṅgahitāni nāma honti. Navahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātūhi saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.
在第三项中,“以十”是指排除色处和法处。“以十六”是指排除色界和法界。所谓“无见有对”的九种粗处,它们被蕴摄所摄,但不被处摄和界摄所摄;色处和法处这两者,则不被其余的处与界所摄。
Tatiye dasahīti rūpāyatanadhammāyatanavajjehi. Soḷasahīti rūpadhātudhammadhātuvajjāhi. Anidassanasappaṭighāni nāma nava oḷārikāyatanāni, tāni tehi khandhasaṅgahena saṅgahitāni, āyatanadhātusaṅgahehi ca asaṅgahitāni, rūpāyatanadhammāyatanāni dvepi sesehi āyatanadhātūhi asaṅgahitāni nāma honti.
在第四项里,“以十一”是指排除触处,因为触处的所造色不被处等所摄。其余内容容易理解。以上就是“被摄”与“不被摄”这两句的解说方法。
Catutthe ekādasahīti phoṭṭhabbāyatanavajjehi phoṭṭhabbāyatanassa upādādhammehi āyatanādīsu asaṅgahitattā. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ saṅgahitenaasaṅgahitapade nayo.
关于“未被摄受”与“已被摄受”这两个词句的注释
Asaṅgahitenasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“未被摄与已被摄”这一句中,只有那些不混杂识或粗色、而阐明法处一部分的词句,才被指出。不过应当知道,这些词句是依受等三蕴、除苦谛之外的三谛、除净色与意根之外的十六根,以及依无明、行、触、受、渴爱、取、业有、生、老死、愁、苦、忧、恼这十四种缘起支来理解的,而不是依色蕴等来理解。因此,在注释书中说:
Asaṅgahitenasaṅgahitapade pana yāni padāni viññāṇena vā oḷārikarūpena vā asammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpenti, tāneva niddisīyanti, tāni pana vedanādīnaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, dukkhasaccavajjitānaṃ tiṇṇaṃ saccānaṃ, pasādamanovajjitānaṃ soḷasannaṃ indriyānaṃ, avijjāsaṅkhāraphassavedanātaṇhupādānakammabhavajātijarāmaraṇasokadukkhadomanassupāyāsavasena cuddasapaccayākārapadānañca vasena veditabbāni, na rūpakkhandhādīnaṃ. Teneva aṭṭhakathāyaṃ –
“共有三十句,在十个丛中。
小中间二法有两种,大中间二法有八种。”
‘‘Tayo khandhā tathā saccā, indriyāni ca soḷasa; Padāni paccayākāre, cuddasūpari cuddasa. ‘‘Samatiṃsa padā honti, gocchakesu dasasvatha; Duve cūḷantaradukā, aṭṭha honti mahantarā’’ti. (dhātu. aṭṭha. 179) –
偈颂已如上说。这里的判别准则如下:某法若不为蕴这一项所摄,却为处、界两项所摄,那么对这同一法,须以三种限定加以区分,才说它被蕴等所摄。怎么说呢?有些法不为蕴的收摄所摄,却为处、界的收摄所摄,这些法由几蕴、几处、几界所摄呢?这些法,除了把无为法从蕴中除外,是由三蕴、一处、一界所摄。
Evaṃ uddānagāthā vuttā. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ khandhapadena asaṅgahitaṃ, āyatanadhātupadehi saṅgahitaṃ, tasseva tīhi visesanehi visiṭṭhassa khandhādīhi saṅgaho vuccati. Kathaṃ? Vedanākkhandhena ye dhammā khandhasaṅgahena asaṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitā, te dhammā katihi khandhehi, āyatanehi, dhātūhi saṅgahitā? Te dhammā asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitāti.
这里的方法是:涅槃、微细色,以及想和行,从蕴的包含来说,不被蕴所包含,但从法处和法界的包含来说,是被包含的。其中,涅槃不属于蕴的包含范围;其余三类则被色蕴、想蕴、行蕴这三蕴所包含。而在这里,处和界应当只依法处和法界来理解,因为其他的处和界在这件事上并不存在。在这些当中,涅槃也是被包含的。正因为如此,才说“把无为法从蕴中排除出去”。这句话的意思是:只是在蕴的包含当中把无为法排除出去,并不是从其他的包含当中排除出去。对于想蕴等,也应当这样套用理解。不过这里有一个差别:那些与命根相关的法……这些法被受蕴和想蕴这两蕴所包含;而色命根、非色命根、涅槃、受、想、识蕴,从蕴的包含来说不被包含,其中只有涅槃、受和想,从处和界的包含来说是被包含的。其余部分很容易理解。以上就是关于“以不被包含与被包含”这一表述的方法。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena hi nibbānaṃ, sukhumarūpaṃ, saññāsaṅkhārā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā dhammāyatanadhammadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tesu nibbānaṃ khandhasaṅgahaṃ na gacchati, sesā tīhi rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi saṅgahaṃ gacchanti, āyatanadhātuyo panettha dhammāyatanadhammadhātūnaṃ vaseneva sabbattha veditabbā itarāsaṃ asambhavā, imesu ca nibbānampi saṅgahaṃ gacchati. Teneva hi ‘‘asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā’’ti vuttaṃ. Tassāyamattho – khandhasaṅgahe eva asaṅkhataṃ ṭhapetvā, na itarasaṅgahesūti evaṃ saññākkhandhādīsupi yojanā veditabbā. Ayaṃ pana viseso – jīvitindriyena ye dhammā…pe… te dhammā dvīhi vedanāsaññākkhandhehi saṅgahitā, rūpārūpajīvitindriyehi nibbānavedanāsaññāviññāṇakkhandhā khandhasaṅgahena asaṅgahitā, tesu ca nibbānavedanāsaññāva āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ asaṅgahitenasaṅgahitapade nayo.
以所摄对“所摄句义”的注释
Saṅgahitenasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“以所摄而摄”的句子中,那些只显示行蕴的一部分而不与其他法混杂,或显示受蕴的一部分、或微细色、或声的一部分的句子,才被指出。在蕴、处、界中,把任何一个部分当作整体来执取的句子,是不成立的。而那些句子应当依集谛与道谛这两种、十五根、十一缘起支等来理解。这里的特征是:凡由自身依蕴等所摄者从蕴等而被摄,对于那个先被举出的词,再次依蕴等而说其摄。
Saṅgahitenasaṅgahitapade pana yāni padāni saṅkhārekadesaṃ aññena asammissaṃ dīpenti vedanekadesaṃ vā sukhumarūpaṃ vā saddekadesaṃ vā, tāneva niddisīyanti. Khandhāyatanadhātūsu ekampi koṭṭhāsaṃ sakalena gahetvā ṭhitapadāni na yujjanti. Tāni pana dvinnaṃ samudayamaggasaccānaṃ, pannarasindriyānaṃ, ekādasapaṭiccapadādīnañca vasena veditabbāni. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ attanā khandhādivasena saṅgahitehi khandhādito saṅgahitaṃ, tasseva paṭhamaṃ uddhaṭapadassa puna khandhādīhi saṅgaho vuccati.
这里先讲开头这个词句的理路:凡是依集谛而被蕴、处、界这三种摄所摄的法,由那些法所摄、又依蕴、处、界这三种摄所摄的法,这些法是由一蕴、一处、一界所摄。因为依集谛来说,除了渴爱之外的其余诸行,是被蕴等诸摄所摄;再者,渴爱被那些其余诸行所摄,而它又被行蕴、法处、法界所摄。其余各类情况也是同样的理路。这就是“已摄而摄”这个词句的理路。
Tatrāyaṃ ādipade nayo – samudayasaccena ye dhammā khandhādīhi tīhi saṅgahehipi saṅgahitā, tehi dhammehi ye dhammā khandhādīhi tīhipi saṅgahitā, te dhammā ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitāti. Samudayasaccena hi taṇhāvajjā sesā saṅkhārā khandhādīhi saṅgahehi saṅgahitā, puna tehi ca taṇhāva saṅgahitā, sā ca puna saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūhi saṅgahitā. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ saṅgahitenasaṅgahitapade nayo.
以非所摄而非所摄之词义注释
Asaṅgahitenaasaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“以非所摄而非所摄”这一词句中,所要说明的正是那些色蕴等法——它们被执取五蕴的苦谛等词句,以及执取与识俱起的微细色的非心所等词句所排除。这里的判定标准是这样的:凡是首先举出的色蕴等词,依蕴等来说将某法判为非所摄;凡是那些词所非所摄的,对它再次依蕴等而说为非所摄。
Asaṅgahitenaasaṅgahitapade pana yāni padāni pañcakkhandhagāhakehi dukkhasaccādīhi, viññāṇena saddhiṃ sukhumarūpagāhakehi acetasikādīhi ca padehi vivajjitāni rūpakkhandhādīni, tāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – yaṃ paṭhamaṃ uddhaṭena rūpakkhandhādipadena khandhādito asaṅgahitaṃ, yaṃ tehi asaṅgahitaṃ, tasseva puna khandhādīhi asaṅgaho vuccati.
这里有一种逐词连接的解释方式:凡是那些依色蕴而未被蕴、处、界这三类摄所摄的法,以及被这些法(蕴、处、界三类摄)所不摄、并且也未被蕴、处、界这三类摄所摄的法,这些法就不被一蕴、一处、七界所摄。因为,依色蕴来说,其余四蕴和涅槃不被蕴摄所摄;但依处、界等摄来说,除了识以外,受等法被法处和色蕴的一部分所摄。因此,只有识可以说是不被三种蕴摄等(蕴摄、处摄、界摄)中的色蕴所摄。再者,与那识一起的、连同涅槃在内的四蕴,不被蕴等所摄;而所有这些,又不被作为识的一蕴、一处、七界所摄。这就是“以非所摄而非所摄”这一词句中的理趣。
Tatrāyaṃ ekapadayojanā – rūpakkhandhena ye dhammā khandhādīhi tīhipi asaṅgahehi asaṅgahitā, tehi dhammehi ye dhammā khandhādīhi tīhi asaṅgahitā, te dhammā ekena khandhena ekenāyatanena sattahi dhātūhi asaṅgahitā. Rūpakkhandhena hi cattāro khandhā, nibbānañca khandhasaṅgahena asaṅgahitā, āyatanādīhi pana viññāṇameva ṭhapetvā vedanādayo dhammāyatanena rūpakkhandhekadesena saṅgahitāti viññāṇameva tīhipi khandhasaṅgahādīhi rūpakkhandhena asaṅgahitaṃ nāma. Tena puna viññāṇena saddhiṃ sanibbānā cattāro khandhā khandhādīhi asaṅgahitā, te sabbepi puna viññāṇabhūtena ekena khandhena ekenāyatanena sattahi dhātūhi asaṅgahitāti. Ayaṃ asaṅgahitenaasaṅgahitapade nayo.
相应与不相应的词义注释
Sampayogavippayogapadatthavaṇṇanā
在相应与不相应的词句中,有些词是用来显示与涅槃或色混合在一起的七识界中、哪怕与其中任何一个识界都不相应的非色法的,这些词就不能用法处、苦谛等来解说。可是,有些词是用来显示与某些识界不相应、与色混合的非色法,或者显示纯粹无所缘的,或者显示整个色蕴的,比如色有、色蕴、善等词,这些词在相应词句里不能解说,但在不相应词句里可以解说。至于无色蕴,无论是一个一个地解说,还是两个、三个或其中一部分地解说,在相应和不相应两种词句里都可以解说。因为依据“与四相应,与四不相应,同分、异分”这个说法,只有与四无色蕴同分、在同一相续中、同一刹那生起的无色蕴,才彼此相应。然而,色法对色法、色法对涅槃、涅槃对色法,都谈不上相应;同样,色法和涅槃对无色蕴也谈不上相应。因为它们对彼此来说是异分,就像无色蕴对色法和涅槃是异分一样;同样,不同相续、不同刹那的非色法之间也根本没有相应,因为它们由于相续和刹那的异分性,对彼此来说也是异分。不过,这里所说的异分并不是就一般意义而取的,因为对它们来说,相应也可能无差别地存在。但在特别区分并安立了眼识及其相应法等的地方,那里也取了异分。而在那些没有特别限定区分的地方,相应的特征也完全不可能存在。那种情况就绝对是异分,所以这里取为异分。
Sampayogavippayogapade pana yāni padāni nibbānena, rūpena vā missesu sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte arūpadhamme pakāsenti, tesaṃ dhammāyatanadukkhasaccādīnaṃ niddeso na sambhavati. Kāhici pana viññāṇadhātūhi vippayuttānaṃ rūpamissārūpadhammānaṃ, kevalānārammaṇānaṃ vā sakalarūpakkhandhānaṃ vā pakāsakānaṃ rūpabhavarūpakkhandhakusalādipadānaṃ sampayogapade eva niddeso na sambhavati, vippayogapade pana sambhavati. Arūpakkhandhānaṃ pana paccekaṃ, dvinnaṃ, tiṇṇaṃ, tadekadesānaṃ vā tadubhayepi sambhavati. ‘‘Catūhi sampayogo, catūhi vippayogo, sabhāgo visabhāgo’’ti hi vacanato catūhi arūpakkhandheheva sabhāgānaṃ ekasantāne ekakkhaṇeva uppannānaṃ arūpakkhandhānaṃ eva aññamaññaṃ sampayogo labbhati. Rūpadhammānaṃ pana rūpena, nibbānena vā, nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthi, tathā rūpanibbānānaṃ arūpakkhandhehi. Visabhāgā hi te tesaṃ yathā arūpakkhandhānaṃ rūpanibbānehi, evaṃ bhinnasantānikehi nānakkhaṇikehi arūpadhammehipi saddhiṃ natthiyeva. Tepi hi tesaṃ santānakkhaṇavisabhāgatāya visabhāgā eva. Ayaṃ pana visabhāgatā idha sāmaññato na gahitā tesaṃ avisesena sampayogassāpi sambhavā. Yattha pana visesetvā cakkhuviññāṇataṃsampayuttādayo nikkhittā, tatthāyampi visabhāgatā gahitā. Yattha pana ye aniddhāritavisesanā, tatthāpi sabbathā sampayogalakkhaṇaṃ na sambhavati. So ca tassa ekantena visabhāgoti idha gayhati.
这里的方法是:色蕴和任何法相应吗?没有。和多少法不相应?和四蕴、一处、七界不相应;和一处、一界中的某些法不相应。这个道理也适用于眼处等非所缘法。但在有所缘的法中,受蕴和三蕴、一处、七界相应;和一处、一界中的某些法相应。它和一蕴、十处、十界不相应;和一处、一界中的某些法不相应。这个道理也适用于想蕴等。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandho kenaci sampayuttoti? Natthi. Katihi vippayutto? Catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayutto, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayutto. Esa nayo cakkhāyatanādianārammaṇesupi. Sārammaṇesu pana vedanākkhandho tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayutto, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayutto. Ekena khandhena dasahi āyatanehi dasahi dhātūhi vippayutto, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayutto. Esa nayo saññākkhandhādīsupi.
在这里,“以一”是指以意处。“以七”是指以七识界。“以某些”是指包含在法处和法界中的受、想、行。在第二种理趣中,“以三”是指除了自身之外,以其余的无色蕴。“与某些不相应”是指在法处和法界中,与想、行不相应。“与某些不相应”又是指与色和涅槃不相应。如此,进一步在一切处,都应随其相应的情况来理解。其余部分和前面所说的理趣一样。不过,这里有一个差别:“集谛、道谛等与一个意识界相应;而胜解则与意界和意识界两者相应。”这就是相应与不相应词句中的理趣。
Tattha ekenāti manāyatanena. Sattahīti viññāṇadhātūhi. Kehicīti dhammāyatanadhammadhātupariyāpannehi vedanāsaññāsaṅkhārehi. Dutiyanaye tīhīti attānaṃ ṭhapetvā sesehi arūpakkhandhehi. Kehici vippayuttoti dhammāyatanadhammadhātūsu saññāsaṅkhārehi. Kehici vippayuttoti rūpanibbānehi. Evaṃ uparipi sabbattha yathānurūpaṃ ñātabbaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Ayaṃ pana viseso ‘‘samudayamaggasaccādayo ekāya manoviññāṇadhātuyā sampayuttā, adhimokkho pana manodhātumanoviññāṇadhātūhi dvīhevā’’ti. Ayaṃ sampayogavippayogapade nayo.
以相应(法)解说“不相应”词义之注释
Sampayuttenavippayuttapadatthavaṇṇanā
不过,在“相应与不相应词”这一节里,那些在可相应的语境中,能表明与法界相应的诸法、以及不与其他混杂的识的词,才专门加以解说。这些词应当依以下这些来理解:四种无色蕴的词、意处、七识界、依意与舍而说的两种根、识触受这三支缘起词、触的七法组合,以及依不苦不乐、有寻有伺、舍俱而说的三组三法词、七种大双词等;其余的词则不可能这样解说。正因如此,注释书中说:
Sampayuttenavippayuttapade pana sampayogārahapadesu yāni padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme, viññāṇañca aññena asammissaṃ dīpenti, tesameva niddeso. Tāni pana catunnaṃ arūpakkhandhapadānaṃ, manāyatanassa, sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ, manopekkhāvasena dvinnaṃ indriyānaṃ, viññāṇaphassavedanānaṃ tiṇṇaṃ paṭiccasamuppādapadānaṃ, phassasattakassa, adukkhamasukhasavitakkasavicāraupekkhāsahagatānaṃ vasena tiṇṇaṃ tikapadānaṃ, sattamahantaradukapadādīnañca vasena veditabbāni, na itaresaṃ asambhavā. Teneva aṭṭhakathāyaṃ –
“四种蕴和一处,
二根与七界句。
三种依缘,接着是触七组,
于三类中为三,于大中间中为七;
一种是寻伺俱在的,另一种是……
与舍相应,而且是唯一的。”
‘‘Cattāro khandhāyatanañca ekaṃ, Dve indriyā dhātupadāni satta; Tayo paṭiccā atha phassasattakaṃ, Tike tayo satta mahantare ca; Ekaṃ savitakkaṃ savicāramekaṃ, Yuttaṃ upekkhāya ca ekamevā’’ti. (dhātu. aṭṭha. 306) –
这里面的特征是这样:凡是与最初举出的词相应的那些法,与它们不相应的法,就说为彼等与蕴等之不相应。
Uddānagāthā vuttā. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena sampayuttā, tehi ye dhammā vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogo vuccati.
这里的方法是:与受蕴相应的那些法,和它们不相应的那些法,不与四蕴、一处、七界相应,而与一处、一界部分不相应。与眼识界相应的那些法,和它们不相应的那些法,并非与任何蕴、处不相应,只是与一界不相应。应当这样理解一切处的关联方式。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Cakkhuviññāṇadhātuyā ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā na kehici khandhāyatanehi vippayuttā, ekāya pana dhātuyā vippayuttāti evaṃ sabbattha yojanā veditabbā.
在这里,“那些法”指的是色法和涅槃法,它们与受相应的诸法不相应。“一处”指的是意处。在第二种方法中,“那些法”指的是有喜的诸法。“不与任何”指的是:除了最初举出的眼识界之外,其余的耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、意识界,以及与它们相应的法、色法和涅槃。上面所说的这一切既然已经含摄了所有的蕴和处,那么它们与任何蕴或处都不是不相应的。因为自己不可能与自己相应,也不可能与自己不相应。“一界”指的是眼识界。其余部分很容易理解。这就是“以相应说不相应”这一门的方法。
Tattha te dhammāti rūpanibbānadhammā, te vedanāya sampayuttehi vippayuttā. Ekenāti manāyatanena. Dutiyanaye te dhammāti sappītikā te dhammā. Na kehicīti paṭhamaṃ uddhaṭaṃ cakkhuviññāṇadhātuṃ ṭhapetvā sesā chaviññāṇadhātū, taṃsampayuttā, rūpaṃ, nibbānañca. Tehi sabbesaṃ khandhāyatanānaṃ saṅgahitattā na kehici khandhehi, āyatanehi vā vippayuttā. Na hi sayaṃ attanā vippayujjati, sampayujjati vāti. Ekāyāti cakkhuviññāṇadhātuyā. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ sampayuttenavippayuttapade nayo.
以不相应说相应词义的注释
Vippayuttenasampayuttapadatthavaṇṇanā
在“以不相应说相应”这一门里,其实并不存在任何被称为“以不相应而相应”的法。只是为了教法表述的完整,才把这个词条也收列进来,所以巴利圣典里在一切轮项中都只说“没有,没有”。与色蕴等非所缘法不相应的,是受想行识这四蕴,而它们与其余那些法也没有相应。受等诸蕴与色、涅槃等法同样不相应,而色、涅槃等法与任何法都完全没有相应。这就是“以不相应说相应”这一门的方法。
Vippayuttenasampayuttapade pana vippayuttena sampayutto nāma dhammo natthi, desanāsampadamattāya pana moghampetaṃ padaṃ uddhaṭaṃ, teneva pāḷiyaṃ sabbavāresupi ‘‘natthi natthi’’ icceva vuttaṃ. Rūpakkhandhādianārammaṇadhammehi vippayuttā cattāro khandhā, tesañca aññehi sampayogo natthi. Vedanādīhipi rūpanibbānādīni vippayuttāni, tesañca kenaci sampayogova natthīti. Ayaṃ vippayuttenasampayuttapade nayo.
与相应法相应的词义注释
Sampayuttenasampayuttapadatthavaṇṇanā
在“以相应说相应”这一部分中,只是对那些不与色混杂、只显示无色蕴中某一分的词加以解说,而不是对色与非色混杂的词、也不是对显示一切色蕴的词加以解说,因为它们不可能具有相应的关系。因为,即使是以善等区分的一切无色蕴,也没有另一个法可与之相应。这里的要点是:最初举出的那些法,与自身相应的法再次相应,它们与蕴等的关系就称为相应。
Sampayuttenasampayuttapade pana yāni padāni rūpena asammissaṃ arūpakkhandhekadesameva dīpenti, tesameva niddeso, na rūpārūpasammissānaṃ, sabbarūpakkhandhadīpakānaṃ tesaṃ sampayuttatāyogābhāvā. Sabbārūpakkhandhenāpi hi kusalādinā añño sampayutto nāma natthi. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭā, attanā sampayuttena puna sampayuttā, tesaññeva khandhādīhi sampayogo vuccati.
这里的方法是:与受蕴相应的那些法,与那些法相应的那些法,这些法与三蕴、一处、七界相应,与一处……部分相应。与集谛相应的那些法,与那些法相应的那些法,这些法与三蕴、一处、一意识界相应,与一蕴、一处、一界部分相应。其余内容容易理解。这就是“以相应说相应”词条的方法。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayuttā, ekenāyatanena…pe… kehici sampayuttā. Samudayasaccena ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya manoviññāṇadhātuyā sampayuttā, ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayuttāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ sampayuttenasampayuttapade nayo.
以不相应说“不相应”词条的注释
Vippayuttenavippayuttapadatthavaṇṇanā
在“以不相应说不相应”这一词条中,只是把相应词条里已经说过的那些词拿来解说。这里的特征是:最初以所举之词而说不相应的那些法,如果与它们再度不相应,就说这些法与蕴等不相应。
Vippayuttenavippayuttapade pana sampayogapade vuttapadāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena vippayuttehi puna vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogo vuccati.
这里的方法是:与色蕴不相应的那些法,与那些法不相应的那些法,这些法与四蕴、一处、七界不相应,与一处……与某些不相应。与受蕴不相应的那些法,与那些法不相应的那些法,这些法与一蕴、十处、十界不相应,与一……与某些不相应。其余部分很容易理解。这就是“以不相应说不相应”这一词条的方法。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena ye dhammā vippayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena…pe… kehici vippayuttā. Vedanākkhandhena ye dhammā vippayuttā, tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, te dhammā ekena khandhena dasahāyatanehi dasahi dhātūhi vippayuttā, ekena…pe… kehici vippayuttāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ vippayuttenavippayuttapade nayo.
以所摄说明相应与不相应的词义注释
Saṅgahitenasampayuttavippayuttapadatthavaṇṇanā
在“以摄说相应不相应”这一词条里,其实只是在解说前面“以摄说摄”词条中已经讲过的集谛等词条。这里的判定标准是:凡是起初用所举词条——也就是蕴等三种摄——所摄的那些法,它们与蕴等的相应和不相应,就叫做“相应与不相应”。
Saṅgahitenasampayuttavippayuttapade pana saṅgahitenasaṅgahitapade niddiṭṭhāni samudayasaccādipadāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena khandhādīhi tīhipi saṅgahitā, tesaṃ khandhādīhi sampayogo, vippayogo ca vuccati.
这里的方法是:依集谛,凡被蕴等三种摄法所摄的诸法,这些法与三蕴、一处、七界相应,也与一蕴、一处、一界及某些法相应。与一蕴、十处界不相应,与一处、一界及某些法不相应。依女性根,凡被蕴等三种摄法所摄的诸法,这些法不与任何法相应,与四蕴、一处、七界不相应,与一蕴……中略……与某些法不相应。
Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena ye dhammā khandhādīhi tīhipi saṅgahehi saṅgahitā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayuttā, ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayuttā. Ekena khandhena dasahāyatanadhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Itthindriyena ye dhammā khandhādīhi tīhipi saṅgahitā, te dhammā na kehici sampayuttā, catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekena…pe… kehici vippayuttāti.
其中,“以一种”指的是意处。“以一种蕴”指的是行蕴。“以某些”指的是在行蕴中[除]渴爱,在法处、法界中[除]渴爱、受、想。其余部分很容易理解。这就是“依所摄说相应与不相应”这一项的方法。
Tattha ekenāti manāyatanena. Ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. Kehicīti saṅkhārakkhandhe taṇhāya dhammāyatanadhammadhātūsu taṇhāvedanāsaññāhi. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ saṅgahitenasampayuttavippayuttapade nayo.
以相应而所摄与非所摄词义的注释
Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“相应所摄非所摄”这一词条中,则按照“相应相应”词条所指示的那样,只指明受蕴等词。这里的特点是:凡是与最初举出的词相应的法,就说它们被蕴等所摄,或不被摄。
Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade pana sampayuttenasampayuttapade niddiṭṭhāni vedanākkhandhādipadāneva niddisīyanti. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena sampayuttā, tesaṃ khandhādīhi saṅgaho, asaṅgaho ca vuccati.
这里的方法是:与受蕴相应的那些法,被三蕴、二处、八界所包含,不被其余诸蕴、处、界所包含。与识蕴相应的那些法,被三蕴、一处、一界所包含,不被其余诸蕴、处、界所包含。
Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi dvīhi āyatanehi aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, sesehi asaṅgahitā. Viññāṇakkhandhena ye dhammā sampayuttā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya dhātuyā saṅgahitā, sesehi asaṅgahitāti.
这里,“以三”是指想蕴等三类。“与这些相应”是指与受相应。“以二”是指法处和意处。剩下的内容很容易理解。这就是“依相应说所摄与非所摄”这一条目下的方法。
Tattha tīhīti saññākkhandhādīhi tīhi. Tehi vedanāya sampayuttā. Dvīhīti dhammāyatanamanāyatanehi. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade nayo.
依非所摄来解释相应与不相应这两个词的含义
Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadatthavaṇṇanā
再者,在“非所摄的相应与不相应”这一词句里,有些词句是用来显示细色无识、无色有识、纯粹无色、纯粹粗色或细色的;这里所解说的,正是这些词句本身。此中的特点是:那些法不为先前举出的蕴等三者所摄,而它们与蕴等的相应与不相应,即说为相应、不相应。
Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapade pana yāni padāni sukhumarūpaṃ aviññāṇaṃ, arūpaṃ saviññāṇaṃ vā, kevalaṃ arūpaṃ vā thūlarūpassapi kevalaṃ vā, sukhumarūpaṃ dīpenti, tesameva niddeso . Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭadhammehi khandhādīhi tīhipi asaṅgahitā, tesaṃ khandhādīhi sampayogo, vippayogo ca vuccati.
这里的方法是:凡是那些不被蕴等所摄的法,以色蕴来说,这些法与三蕴相应,与一处、一界以及某些法相应;与一蕴、十处、十界不相应,与一处、一界以及某些法不相应。对于法处、女性根等,也应当这样套用。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena ye dhammā khandhādīhi asaṅgahitā, te dhammā tīhi khandhehi sampayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayuttā, ekena khandhena dasahi āyatanadhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Evaṃ dhammāyatanaitthindriyādīsupi yojanā.
凡是依无色有而没有被蕴等所摄的法,就谈不上“相应”。这些法与四蕴、一处、七界不相应,与一处、一界以及某些法不相应。对神足、善等词,也应这样套用。
Arūpabhavena ye dhammā khandhādīhi asaṅgahitā, te sampayuttāti natthi. Te catūhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi vippayuttā, ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayuttā. Evaṃ iddhipādakusalādipadesupi yojanā.
在这里,因为识确实不被色蕴以及其余三者所摄,所以应当知道:它与受等三蕴相应,与其他诸蕴不相应。其余部分很容易理解。这就是“与非所摄相应及不相应”这一词条的处理方式。
Tattha rūpakkhandhena viññāṇasseva tīhipi asaṅgahitattā tassa tīhi vedanādīhi sampayogo, itarehi ca vippayogo ñātabbo. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ asaṅgahitenasampayuttavippayuttapade nayo.
依不相应说所摄非所摄词义的注释
Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadatthavaṇṇanā
在“依不相应而说所摄非所摄”这一条目中,有一类词:它们只用来显示纯粹有所缘的法,或只用来显示无所缘的法;还有一类词,则依自性、生、地、时、相续的差别,用来显示那些与某些无色蕴不相应、又混杂着无所缘法的无色蕴。像苦谛、无记、小、过去、内等词,便属于这一类。这里只指出这些词。至于其余的词,即法处、命根、名色、六处、生老死、内外、无见无对、无因等,则不予指出,因为它们根本不可能与任何法不相应。这里的要点是:那些最先由所举出的词而显示为不相应的法,依蕴等来判定其有所摄与有所不摄,这就称为所摄与非所摄。
Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade pana yāni padāni kevalānaṃ sārammaṇānaṃ, anārammaṇānaṃ vā dhammānaṃ pakāsakāni ca sabhāvajātibhūmikālasantānavasena bhinnatāya kehici arūpakkhandhehi vippayuttānaṃ anārammaṇadhammamissārūpakkhandhānaṃ pakāsakāni dukkhasaccaabyākataparittaatītaajjhattādipadāni, tesameva niddeso itaresaṃ dhammāyatanajīvitindriyanāmarūpasaḷāyatanajātijarāmaraṇaajjhattabahiddhāanidassanaappaṭighanahetuādīnaṃ tesaṃ kenaci vippayogāsambhavā. Idaṃ hettha lakkhaṇaṃ – ye dhammā paṭhamaṃ uddhaṭapadena vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi saṅgaho, asaṅgaho ca vuccati.
这里的方法是:与色蕴不相应的那些法,由四蕴、二处、八界所摄,由一蕴、十处界所不摄。与苦谛不相应的那些法,由四蕴、二处、二界所摄。其中,与苦谛不相应的,就是出世间的心与心所;这些法由受蕴等四蕴、以意识界和法界的方式,由二界所摄。其余部分很容易理解。这就是“不相应所摄非所摄”这一词条的方法。以上是依分别论的方式,对此处含义的简要判定;若要详细展开,则应从《界论》的本文和注释中获取。
Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, ekena khandhena dasahi āyatanadhātūhi asaṅgahitā. Dukkhasaccena ye dhammā vippayuttā, te dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi dvīhi dhātūhi saṅgahitā. Tattha dukkhasaccena vippayuttā nāma lokuttaracittacetasikāni, te ca dhammā vedanākkhandhādicatukkhandhehi manoviññāṇadhammadhātuvasena dvīhi dhātūhi saṅgahitāti. Sesaṃ suviññeyyameva. Ayaṃ vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapade nayo. Ayamettha saṅkhepato vibhaṅganayena saddhiṃ atthanicchayo, vitthāro pana dhātukathāpāḷiaṭṭhakathāsu (dhātu. 12; dhātu. aṭṭha. 1-2) gahetabboti.