第九章
9. Navamo paricchedo
福果报缘解说之注释
Puññavipākapaccayaniddesavaṇṇanā
三十二种异熟心,唯是世间者;
这些异熟心,于结生与转起中。
Bāttiṃsapākacittāni, lokikāneva yāni hi; Etesaṃ pākacittānaṃ, paṭisandhipavattisu.
凡是唯于世间的三十二种异熟心,其相应的福行、非福行等诸行,于诸有、诸胎门、诸趣、诸识住、诸有情居中,在结生与转起时以何种方式成为缘,如是,这些异熟心的诸行,于诸有、诸胎门、诸趣、诸识住、诸有情居中,在结生与转起时,也应以那种方式,被具有分别智的智者所了知。三有与四胎门:依欲有、色有、无色有,建立三有;依卵生、胎生、湿生、化生之胎门,建立四胎门。地狱趣、畜生趣、饿鬼趣、人趣、天趣,名为五趣。由结生想与转起想的差别而有种种分别,由身与色的差别而有种种分别:欲界善趣为种种身、种种想;初禅地与四恶趣地,名为种种身、一想者;第二禅地,名为一身、种种想者;第三禅地、广果地、净居地,名为一身、一想者。与下地所住色共存的七识住:识在这些中住立,故称为‘住’;识所住之处,即名识住。由于无识,无想地不取为识住;由于无根本识,第四无色地不取为识住。若依有情居,则取无想地及第四无色地,如此有情居共有九种。
Yāni lokikāni eva bāttiṃsa pākacittāni honti, etesaṃ pākacittānaṃ puññāpuññādisaṅkhārā bhavādīsu yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu paṭisandhipavattīsu yathā yena pakārena paccayā honti eva, imesaṃ vipākacittānaṃ tepi saṅkhārā bhavādīsu yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu paṭisandhipavattīsu tathā tena pakārena vibhāvinā paṇḍitena viññātabbā. Tayo bhavā catasso ca yoniyo kāmabhavarūpabhavaarūpabhavavasena tayo bhavā, aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena catasso ca yoniyo, nirayagatitiracchānagatipetagatimanussagatidevagativasena gatipañcakaṃ, sandhisaññāya paṭisandhisaññāya nānattā nānābhāvato, kāyassāpi ca rūpakāyassāpi ca nānattā nānābhāvato kāmasugatiyo, nānā attā sabhāvo etassāti nānattā, nānatto rūpakāyo etesanti nānattakāyā, nānā sabhāvo etassāti nānattā, nānattāyeva saññā nānattasaññā, sā etesaṃ atthīti nānattasaññī nāma, paṭhamajjhānabhūmi ca caturāpāyabhūmiyo ca nānattakāyaekattasaññī nāma, dutiyajjhānabhūmi ekattakāyanānattasaññī nāma, tatiyajjhānabhūmivehapphalabhūmisuddhāvāsabhūmiyo ekattakāyaekattasaññī nāma, heṭṭhā ṭhitā rūpehi saddhiṃ sattaviññāṇaṭṭhitiyo, tiṭṭhanti viññāṇāni etthāti ṭhitiyo, viññāṇānaṃ ṭhitiyo viññāṇaṭṭhitiyo, viññāṇassa abhāvato asaññībhūmi na gayhate, catutthāruppabhūmi ca paṭuviññāṇābhāvato na gayhate. Sattāvāsavasena asaññībhūmiṃ, catutthāruppabhūmiñca pana gahetvā te sattāvāsā nava eva honti.
563-8于欲界中,称为福行的八种思,既能令作者圆满,亦令其意乐与应供养之有生起,故称为福;它们能造作异熟与业生色,故称为行;福即是行,故为福行;它们即被称为福行。于欲界中,此称为福行的八种思,对九种果报心——即与舍俱的无因大异熟心所摄的九种果报心——在欲界善趣中,于能造作的思刹那之后有其刹那,故为异刹那;此即异刹那业;此业即是异刹那业;其意为:从能作思之后,属于过去的思。强力的依止缘即是亲依止缘,此处前缀‘upa-’表示强力,故为强力缘。这是依异刹那业缘和强力缘的意义。它们以两种方式在结生时为缘:此八种欲界大善思,除了与舍俱的无因意识界之外,对除了与舍俱的无因意识界之外的有限异熟——即眼、耳、鼻、舌、身、领受、与喜俱的无因善异熟——于转起中,以异刹那业亲依止缘两种方式为缘。此八种欲界大善思,于色有中,对五种果报心——即善异熟心:眼、耳、领受、与喜俱及与舍俱的推度——于转起中,以异刹那业亲依止缘两种方式为缘。然而,于欲界恶趣中,对八种有限善异熟——即眼、耳、鼻、舌、身、领受,以及二种推度——于转起时
563-8.Kāme puññābhisaṅkhārasaññitā aṭṭha cetanā pūrenti attano kārakaṃ pūrenti ca, ajjhāsayaṃ pujjañca bhavaṃ nibbattentīti puññāni, abhisaṅkharonti vipākaṃ, kammajarūpañcāti abhisaṅkhārā, puññāni eva abhisaṅkhārā puññābhisaṅkhārā, teyeva saññitā puññābhisaṅkhārasaññitā, kāme puññābhisaṅkhārasaññitā aṭṭha cetanā. Navannaṃ pākacittānaṃ upekkhāyuttāhetukamahāvipākavasena navannaṃ pākacittānaṃ kāmasugatiyaṃ pana nānā vattamānacetanākhaṇato paraṃ khaṇaṃ etassāti nānākhaṇaṃ, taṃ eva nānakkhaṇikaṃ, tameva kammaṃ nānakkhaṇikakammaṃ, vattamānacetanāto parā atītacetanāti attho. Balavā nissayapaccayo upanissayapaccayo, balavattho cettha upa-saddo, balavapaccayoti attho, nānakkhaṇikakammapaccayavasena balavapaccayavasena cāti attho. Dvedhā dvīhi pakārehi tesaṃ paṭisandhiyaṃ paccayā bhavanti, tā aṭṭha kāmāvacaramahākusalacetanā upekkhāsahitāhetumanoviññāṇadhātuyā vinā upekkhāsahagatāhetumanoviññāṇadhātuṃ vajjetvā parittapākānaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanasomanassayuttāhetukakusalavipākānaṃ dvedhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi pavattiyaṃ paccayā honti. Tāyeva cetanā tā eva aṭṭha kāmāvacaramahākusalacetanā rūpabhave pañcannaṃ pākacittānaṃ kusalavipākacittānaṃ cakkhusotasampaṭicchanasomanassayuttaupekkhāyuttasantīraṇānaṃ dvedhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi pavattiyaṃ paccayā honti. Aṭṭhannaṃ tu parittānaṃ, kāme duggatiyaṃ tathā aṭṭhannaṃ parittānaṃ kusalavipākānaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanānaṃ, dvinnaṃ santīraṇānañca pavatte pavattikkhaṇe paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe pana paccayā na honti. Vuttappakārāva kāme sugatiyaṃ yathāvuttappakārāva aṭṭha kāmāvacaramahākusalacetanā kāmasugatiyaṃ tathā soḷasannaṃ kusalavipākānaṃ pavatte pavattikkhaṇe dvedhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi paccayā honti, pavatte pavattikkhaṇe sattannaṃ kusalavipākānaṃ paccayā honti. Paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe navannaṃ kusalavipākacittānaṃ paccayā honti.
569-74在色界,福行对色界地的五种果报心,于结生时、结生刹那成为缘;非福行在欲界恶趣中有两种。这些非福行,即除却掉举的十一种思,与善相违,于欲界恶趣中,对一种结生识,在结生时、结生刹那,以两种方式——异刹那业亲依止缘——成为缘。十二种不善思,于转起时、转起刹那,成为眼、耳、鼻、舌、身、领受六种不善果报的缘,在结生时、结生刹那则不成为缘。七种不善果报心,在转起时、转起刹那,以及在结生时、结生刹那,成为眼、耳、鼻、舌、身、领受、推度七种不善果报的缘。同样地,在欲界善趣,十二种不善思于转起时、转起刹那,成为彼七种不善果报的缘,在结生时、结生刹那则不成为缘。同样地,在色界有,十二种不善思于转起时、转起刹那,成为彼四种名为眼、耳、领受、推度的不善果报识的缘,在结生时、结生刹那则不成为缘。而且,在欲界有中,当获得不可意色等、不可喜色等所缘时,非福行即成为彼四种非福所生识的缘。确实,所谓‘在欲界有中,当获得可意色等时’等语是真实的。所谓不可意色等境,在梵
569-74.Rūpe puññābhisaṅkhārā, rūpāvacarabhūmiyaṃ pañcannaṃ pākacittānaṃ paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā hontimāpuññasaṅkhārā, kāme duggatiyaṃ dvidhā ime apuññābhisaṅkhārā, imā kusalapaṭipakkhā uddhaccavajjā ekādasa cetanā kāmaduggatiyaṃ ekassa paṭisandhiviññāṇassa paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe dvidhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi paccayā honti. Dvādasa akusalacetanā pavatte pavattikkhaṇe eva channaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanānaṃ akusalavipākānaṃ paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā no honti. Sattannampi bhavanteva pavatte pavattikkhaṇe paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe akusalavipākāni sattannaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanasantīraṇānaṃ paccayā bhavanti. Kāme sugatiyaṃ tesaṃ, sattannampi tatheva ca dvādasākusalacetanā kāme sugatiyaṃ tatheva ca tesaṃ sattannaṃ akusalavipākānaṃ pavatte pavattikkhaṇe paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā na honti. Viññāṇānaṃ catunnampi, tesaṃ rūpabhave tathā tāyeva dvādasākusalacetanā rūpabhave tesaṃ catunnaṃ akusalavipākānaṃ cakkhusotasampaṭicchanasantīraṇasaṅkhātānaṃ viññāṇānaṃ tathā pavatte pavattikkhaṇe paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā na honti. So ca kāmabhaveniṭṭharūpādiupaladdhiyaṃ so ca apuññābhisaṅkhāro kāmabhave aniṭṭharūpādiupaladdhiyaṃ amanāparūpādīni ārammaṇāni upaladdhiyaṃ tesaṃ catunnaṃ apuññajānaṃ viññāṇānaṃ paccayo hoti. Hi saccaṃ ‘‘so ca kāmabhaveniṭṭha-rūpādiupaladdhiya’’ntiādikaṃ vacanaṃ. Aniṭṭharūpādayo nāma visayā brahmaloke na vijjare na vijjanti.
575-6同样地,不动行——‘不动’者,谓不摇动、不震颤、不移动;既是‘不动’又是‘行’,故称不动行。如此,不动行于无色界地,对四种果报心在转起时、转起刹那,以及结生时、结生刹那,成为缘。于诸有中,上述所说的诸缘,依所说方式,在结生与转起时,各依其类,以异刹那业亲依止缘而成为缘;是故,智者应各依其类,如理分别而了知。
575-6.Tathevāneñjasaṅkhāro na iñjati na phandati na calatīti āneñjaṃ, āneñjañca taṃ saṅkhāro cāti āneñjasaṅkhāro, tathā eva āneñjasaṅkhāro arūpāvacarabhūmiyaṃ catunnaṃ pākacittānaṃ pavatte pavattikkhaṇe paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayo hoti. Bhavesvete bhavesu ete vuttappakārā paccayā vuttappakārena paṭisandhipavattīsu yathā ca yena yena ca pakārena nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi paccayā honti, tena paccayā tathā tena tena pakārena vibhāvinā vijānantena paṇḍitena ñeyyā.
577同样的道理亦应了知:在生处等中——即生处、趣、识住、有情居——我于有中所说的道理,智者应当了知。在此,于有中,从最初开始所说的这些话语,仅是略示纲要、仅是略示方法。
577.Eseva ca nayo ñeyyo, yoniādīsu yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu eseva ca nayo bhavesu mayā vutto eva nayo paṇḍitena ñeyyo. Tatridaṃ tatra bhavesu ādito paṭṭhāya vuttaṃ idaṃ vacanaṃ mukhamattanidassanaṃ upāyamattadīpanaṃ hoti.
578-81无差别地,福行依欲界福行与色界福行,在两种有——欲有与色有——中,以相同的方式给予结生后,该行便生起一切果报。同样,在四种生处中亦应了知:如同福行在两种有中那样,在卵生等四种生处中,智者亦当同样了知。“卵生等”一语,是就莲花独觉佛等(生于)人类的情形而说。依众多天、人的情况,在两种趣中,智者亦当同样了知那福行。同样,在种种身等识住中,依种种身种种想、种种身同一想、同一种身种种想、同一种身同一想,在四种识住中,智者应当了知那福行。依种种身种种想、种种身同一想、同一种身种种想、同一种身同一想,在所说的四种有情居中,智者亦当同样了知那福行。如此,依我所说,福行在有、生处、趣、识住、有情居中,相应以两种方式——异刹那业亲依止缘——成为二十一种果报(即十六种欲界善果报与五种色界果报)的缘。
578-81.Avisesena puññābhi-saṅkhāro dvibhavesupi kāmapuññābhisaṅkhāravasena, rūpapuññābhisaṅkhāravasena ca puññābhisaṅkhāro avisesena samānabhāvena dvīsu bhavesu kāmarūpabhavesu paṭisandhiṃ datvā so saṅkhāro sabbapākaṃ janeti nibbatteti. Tathā catūsu viññeyyo, aṇḍajādīsu yonisu dvibhavesu puññābhisaṅkhāro viya tathā catūsu aṇḍajādīsu so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. ‘‘Aṇḍajādīsū’’ti vacanaṃ padumapaccekabuddhānaṃ manussattaṃ sandhāya vuttaṃ. Bahudevamanussānaṃ vasena dvīsu gatīsu eva ca tathā so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. Tathā nānattakāyādi-viññāṇānaṃ ṭhitīsupi nānattakāyanānattasaññīnānattakaāyaekattasaññī ekattakāyanānattasaññī ekattakāyaekattasaññīnaṃ vasena catūsu viññāṇaṭṭhitīsu so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. Nānattakāyanānattasaññīnānattakāyaekattasaññīekattakāyanānattasaññīekattakāyaekattasaññīnaṃ vasena vuttappakārasmiṃ catubbidhe sattāvāse tathā so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena puññābhisaṅkhāro bhavādīsu bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu yathārahaṃ soḷasannaṃ kāmakusalapākānaṃ, pañcannaṃ rūpapākānañcāti ekavīsatipākānaṃ dvidhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayena paccayo hoti.
582-3非福行于欲界有中,依卵生、胎生、湿生、化生之生处,即于卵生等生处;依地狱趣、饿鬼趣、畜生趣,即于三趣;依种种身同一想,即于一种识住;又依种种身同一想,即于一种有情居;以两种方式——异刹那业亲依止缘——于转起时及转起刹那,并于结生时及结生刹那,成为缘。
582-3.Kāme apuññasaṅkhāro kāmabhave aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena aṇḍajādīsu yonīsu nirayagatipetagatitiracchānagativasena tīsu gatīsu nānattakāyaekattasaññīvasena ekissā viññāṇaṭṭhitiyā nānattakāyaekattasaññīvasena ca ekasmiṃ pana sattāvāse dvidhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi pavatte pavattikkhaṇe paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe so apuññābhisaṅkhāro paccayo hoti.
584-6同样地,不动行也是如此。在一种色界有、一种无色界有中,依一种化生趣与一种天趣,并依空无边处地、识无边处地、无所有处地——就这三类识住而言;依四种无色地,就四类有情居而言;以异刹那业亲依止缘这两种方式,成为四种无色果报心的缘。如此,依结生与转起,在有等之中,正如那些行成为这些果报心的缘,智者也应依我所说之方式,如此了知那些行。
584-6.Tathevāneñjasaṅkhāro tathā eva āneñjasaṅkhāro, ekārūpabhave ekasmiṃ arūpabhave ekissā opapātikayoniyā ceva ekissā devagatiyāpi ca ākāsānañcāyatanabhūmi viññāṇañcāyatanabhūmi ākiñcaññāyatanabhūmivasena tīsu eva cittaṭṭhitīsu catunnaṃ arūpabhūmīnaṃ vasena catubbidhe sattāvāse catunnaṃ arūpapākacittānaṃ dvedhā nānakkhaṇikakammopanissayapaccayehi so āneñjābhisaṅkhāro paccayo hoti. Paṭisandhipavattīnaṃ, vasenevaṃ bhavādīsu evaṃ iminā mayā vuttappakārena paṭisandhipavattīnaṃ vasena bhavādīsu yathā ye saṅkhārā esaṃ pākacittānaṃ paccayā honti, tathā te saṅkhārā evaṃ iminā mayā vuttappakārena paṇḍitena vijānitabbā.
587-90色法与无色法之间并无转移,然而色法之间确有转移;心、心所构成的名法之间亦有转移,却不存在一个在转移者。既然没有‘转移’这回事,过去有的色法移转至今有便不成立,那么,结生心又如何、以何种方式于此有中生起呢?心并无转移,从过去有至今有,心能转移者不存在;因此,若不排除过去有之过去因,今生此有中便不会有心的显现。善得诸缘后,唯色法与无色法、唯色法与名法即生起。如是,依我所说,得缘之后,唯色法与无色法、唯色法与名法生起,而趣入、进入另一有、结生。此语乃是依世俗施设而说,并非实有有情,亦无‘有情存活’之词,更不见有‘我’。
587-90.Na rūpārūpadhammānaṃ, saṅkanti pana vijjati rūpadhammānaṃ, cittacetasikasaṅkhātānaṃ nāmadhammānañca saṅkanti pana saṅkamanaṃ pana na vijjati. Saṅkantibhāve asati atītabhavato idha imasmiṃ bhave rūpadhammānaṃ saṅkamanabhāve asati paṭisandhicittaṃ kathaṃ kena pakārena siyā bhaveyya? Natthi cittassa saṅkanti, atītabhavato idha imasmiṃ bhave cittassa saṅkanti saṅkamanaṃ natthi, tato atītabhavato atītaṃ hetuṃ vinā vajjetvā idha imasmiṃ bhave cittassa pātubhāvo na vijjati. Suladdhapaccayaṃ rūpārūpamattaṃ suṭṭhu laddhapaccayaṃ rūpanāmamattaṃ jāyati. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena paccayaṃ labhitvā uppajjamānaṃ rūpārūpamattaṃ rūpanāmamattaṃ jāyati. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena paccayaṃ labhitvā uppajjamānaṃ rūpārūpamattaṃ bhavantaraṃ aññabhavaṃ paṭisandhiṃ upeti upagacchati. Iti vacanaṃ samaññāya lokiyavohārena pavuccate, satto vā natthi, satto jīvoti vevacanaṃ, attā vāpi na vijjati.
591-9将此阐明之后,我将开示有情的结生过程。这一结生过程极难觉知、极难理解、极难了知,我今将其阐明。你们应当善巧地、殷重地觉知此结生过程,善巧地、殷重地作意。其义为:心于种种所缘中不为贪所转,如将无价摩尼宝珠安置于金刚匣中,心便安住。于过去有临终之时,其身体诸根,如午日曝晒之青棕叶般枯萎,眼等诸根坏灭,唯依心所依处而住。当彼之际,依止于所依、依于心所依处而住的身净识……应当了知,此处的‘心’是指有分、意门转向及速行而言。‘先前所随转’者,即于此世之前时,由其随转、惯习之福业或非福业,或彼业相、趣相,作为业果呈现于门。执取彼所缘后,依意门转向与速行之势力,随转心便生起。如是,依我所说之方式而生起的彼识、彼速行心,已得缘、已得所缘缘。所谓无明所覆等患,即当不善速行转起时,彼速行被无明覆蔽之患所覆;当善速行转起时,从彼路心前分转起的无明覆蔽之患,则覆蔽彼业等所缘。渴爱,即与不善速行俱生的贪;或在不善速行转起后,从彼路心前分转起之贪,即为渴爱。令倾向者,即不执取其他所缘,而以坚执之力令其执取业相或趣相所摄之所缘,此为其义。俱生行,即与彼心俱生之
591-9.Tassidaṃ pākaṭaṃ katvā, paṭisandhikkamaṃ pana tassa sattassa idaṃ paṭisandhikkamaṃ sudubbudhaṃ atidubbijānaṃ pākaṭaṃ katvā ahaṃ dassayissāmi, tametaṃ paṭisandhikkamaṃ sādhu sādhukaṃ nibodhatha, sādhu sādhukaṃ manasi karotha, vividhesu ārammaṇesu lobhavasena cittaṃ anāmetvā vajiramañjūsāya anagghamaṇiratanaṃ pakkhipanto viya citte ṭhapetvāti attho. Atītasmiṃ bhave tassa, āsannamaraṇassa hiito bhavato atītasmiṃ bhave āsannamaraṇassa tassa sarīrasmiṃ ātape pakkhittaṃ haritaṃ tālapaṇṇaṃ viya sussamāne sati cakkhundriyādike indriye naṭṭhe hadayavatthumattasmiṃ ṭhite kāyappasādike viññāṇe tasmiṃ khaṇe vatthusannissitaṃ hadayavatthunissitaṃ. ‘‘Citta’’nti vacanaṃ bhavaṅgamanodvārāvajjanajavanaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Pubbānusevitanti ito kālā pubbakāle tena pana anusevitaṃ anuciṇṇaṃ puññaṃ kammaṃ vā apuññaṃ eva vā kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā kammaphalena dvāresu paccupaṭṭhitaṃ ālambitvā manodvārāvajjanajavanavasena sevitacittaṃ pavattati. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena pavattamānaṃ taṃ viññāṇaṃ taṃ javanacittaṃ laddhapaccayaṃ laddhārammaṇapaccayaṃ. Avijjāya paṭicchannādīnave visayeti akusalajavane javite tassa javanassa avijjāya appaṭicchannadose tasmiṃ kammādike ārammaṇe kusalajavane javite tato cittavīthito pubbabhāge pavattāya avijjāya paṭicchannadose tasmiṃ kammādike ārammaṇe. Taṇhāti akusalajavanena sahajo lobho, akusalajavane vā javite tato vīthicittato pubbabhāge pavatto lobho taṇhā. Nametīti aññaṃ ārammaṇaṃ aggāhāpetvā daḷhaggāhavasena taṃ eva kammanimittagatinimittasaṅkhātaṃ ārammaṇaṃ gaṇhāpetīti attho. Sahajā saṅkhārā pana tassa cittassa sahajā ekato jātā cetanā pana tasmiṃ yevārammaṇe khipanti pavattanti. Imasmiṃ paccuppannabhave ekasantativasā pavattāya taṇhāya namīyamānaṃ taṃ viññāṇaṃ orimā tīramhā rajjukaṃ ālambitvā mātikātikkamo puriso viya etaṃ purimaṃ nissayabhūtaṃ hadayavatthuṃ jahati chaḍḍeti, cuticittaṃ uppajjitvā nirujjhatīti attho. Aparaṃ kammasambhūtaṃ nissayaṃ aparaṃ aññakammato sambhūtaṃ nissayabhūtaṃ hadayavatthuṃ labhitvā vā alabhitvāpi vā ārammaṇādīhi paccayehi taṃ paṭisandhisaṅkhātaṃ mānasaṃ pavattati. ‘‘Labhitvā’’ti vacanaṃ kāmarūpabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Alabhitvā’’ti vacanaṃ arūpabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Ettha etesu cittesu purimaṃ ‘‘jahatī’’ti vacanena vuttañceva cittaṃ, cuticittaṃ pacchimaṃ ‘‘ārammaṇādīhi paccayehi pavattatī’’ti vacanena vuttañceva cittaṃ paṭisandhicittaṃ paṇḍitena veditabbaṃ.
600-6此结生心既不是从前生来到这最后生,也不是离于业等因缘而现起;这句话的意思是:此结生心并非从前生来到现在这生命之中,而是由过去生的业等缘而生起。这里以回声、灯、印章等作譬喻,说明结生心虽不是从前生而来,却是由过去生的因所生起。正如回声等虽在别处生起,却以声音等为因,声音等作为缘。也就是说:在此处由人发出的声音、点燃的灯、盖下的印章等,成为在山间等别处生起的回声、灯影、印迹等的因。当那些声音等缘存在时,那些回声等便存在;缘不存在时,它们便不存在。同样地,应当这样理解:识从过去生以现在生识的方式转起,并不是从前生来到现在生。从相续连结来说,以过去生与现在生识的方式转起的识,既不是单一的,也不是绝对别异的,更不是各自独立的。然而,如果相续连结存在,此识是否必定是单一的呢?如果相续连结存在,此识是否必定是一体的呢?就像从牛奶的液态流动状态生起的凝乳状态,在任何时候都不可能变成液态流动的牛奶,它始终是液态流动的牛奶。再者,如果此识是绝对别异的,那么牛奶的主人就不会成为凝乳的主人。在牛奶阶段是牛奶的主人,当舍弃流动状态而生起凝乳时,他不会成为凝乳的主人;这样一来,牛奶的主人就成了另一个人,而不是凝乳的主人。因此
600-6.Tadetaṃ taṃ etaṃ paṭisandhicittaṃ purimā bhavato idha imasmiṃ pacchimabhave nāpi āgataṃ, kammādiñca hetuṃ vinā vajjetvā paṭisandhicittaṃ pātubhūtaṃ na ceva taṃ ettha etasmiṃ vacane etassa paṭisandhicittassa purimā bhavato idha imasmiṃ paccuppannabhave anāgamane atītabhavahetūhi atītabhave kammādipaccayehi etassa paṭisandhicittassa sambhave. Paṭighosadīpamuddādī, bhavantettha nidassanā ettha etasmiṃ tassa paṭisandhicittassa atītabhavato anāgamane atītabhave hetūhi sambhave paṭighosadīpamuddādiatthanidassanā upamā bhavanti. Aññatra aññasmiṃ paṭighosādīnaṃ atthānaṃ pavattiṭṭhāne āgantvā saddādihetukā saddādayo paccayā honti yathā. Idaṃ vuttaṃ hoti – imasmiṃ ṭhāne janehi pavattāpitā saddadīpamuddādayo atthā pabbatantarādīsu aññesu ṭhānesu pavattānaṃ paṭighosadīpamuddādīnaṃ atthānaṃ hetukā honti. Tesu saddādīsu paccayesu santesu ye te paṭighosādayo honti, asantesu na honti yathā, evameva ca viññāṇaṃ atītabhavato paccuppannabhavaviññāṇavasena pavattaṃ viññāṇaṃ vibhāvinā veditabbaṃ. Santānabandhato santānabandhavasena ekatā atītabhavapaccuppannabhavaviññāṇavasena pavattassa viññāṇassa ekībhāvo natthi, nānatāpi tassa viññāṇassa nānābhāvopi paccekabhāvo api. Sati santānabandhe tu, ekantenekatā siyā santānabandhe sati ekantena tassa viññāṇassa ekatā ekībhāvo siyā bhaveyya, khīrasabhāvato paggharaṇasabhāvato khīrato sambhūtaṃ ghanasabhāvaṃ kadācipi kismiñcipi kāle na bhaveyya, sabbadā paggharaṇasabhāvakhīrameva bhaveyyāti attho. Athāpi aparo nayopi sā ekantanānatā tassa viññāṇassa so ekantanānābhāvo yadi bhaveyya, khīrasāmiko so puggalo dadhisāmi na bhaveyya. Khīrakāle khīrassa issarabhūto sāmiko paggharaṇasabhāvaṃ jahitvā dadhissa uppajjamānakāle tassa dadhissa issaro na bhaveyya, tato khīrasāmiko añño puggalo tassa dadhissa anissaro asāmiko bhaveyyāti attho. Yasmā kāraṇā ettha etasmiṃ paṭisandhikkamavinicchaye ekantaekatāpi vā ekantanānatāpi vā samayaññunā viññunā na ceva upagantabbā.
607-10如此,依我所说的道理,当无转生而显现、没有转生显现时,在这人身之中,诸蕴等得以和合生起。由于那些蕴在此人身中灭尽,如果说此世人所作之业的果报之因,要在他世由其他众生、从他业而得果,那就意味着“其他众生”所作的业也能给另一众生带来果报。因此,你们所说的这一切方式并不善妙。在此,问难者说:如果“无转生而显现”等话是确定的,难道不是吗?回答说:在一相续之中,此果报只在一相续中转起,不属于其他众生,也不从他业而生。种子的加行能成就“在一相续中”等义。
607-10.Evaṃ iminā mayā vuttappakārena asaṅkantipātubhāve saṅkantipātubhāvarahite bhave sati imasmiṃ manussattabhāve khandhādisamatā abhisambhūtā ye khandhā honti, etesaṃ idha imasmiṃ manussattabhāve niruddhattā idha imasmiṃ manussattabhāve janehi katassa tassa kammassa phalahetuno phalassa paccayabhūtassa parattha parasmiṃ loke āgamato ceva evaṃ aññassa sattassa aññato kammato hi tato sattato aññena sattena katato aññato ceva kammato taṃ phalaṃ siyā bhaveyya, ‘‘aññassa sattassā’’ti vacanena titthiyasattassapi kammaṃ aññassa ca phalaṃ dadeyyāti attho, tasmā kāraṇā etaṃ sabbaṃ eva ca tumhehi vuttavidhānaṃ na sundaraṃ. Etthāhāti etasmiṃ ṭhāne ṭhatvā codako āha – nanu evaṃ ‘‘asaṅkantipātubhāve bhave satī’’tiādikaṃ vacanaṃ niyatīti? Vuccate – santāne yaṃ phalaṃ etaṃ ekasmiṃ santāne pavattamānaṃ yaṃ etaṃ phalaṃ aññassa sattassa na hoti, aññato kammato na ca hoti, bījānaṃ abhisaṅkhāro etassatthassa ‘‘ekasmiṃ santāne’’tiādikassa etassa atthassa sādhako nipphādako hoti.
611-5然而,在一相续中转起的果报,既不属于其他众生,此果报也不从他业而生。种子的加行能成就“在一相续中”等义:当人们以蜜等物对种子作加行时,在该种子的相续中,最初获得蜜等缘的种子,其后的果因为蜜等对种子的加行而变得甘甜。确实,“种子的加行”等语是真实的。因为那些最初被人们用蜜等种植的种子,由于加行,在后时获得了甘甜,而不是得到了果或果位。如此,依此方式,我所说的“在一相续中”等语,应当由智者了知。再者,还有另一种道理:幼年时所学得的明咒、技艺、医药等业,在老年时具有果报的性质,此“在一相续中”等义,应由智者阐明。
611-5.Ekasmiṃpana santāne, vattamānaṃ phalaṃ pana aññassa sattassāpi vā na hoti, taṃ phalaṃ aññato kammato na hoti. Bījānaṃ abhisaṅkhāro etassatthassa ‘‘ekasmiṃ pana santāne’’tiādikassa etassa atthassa sādhako nipphādako hoti, bījānaṃ abhisaṅkhāre madhuādinā vatthunā janehi kate tassa bījassa santāne paṭhamaṃ laddhapaccayo paṭhamaṃ laddhamadhuādipaccayo tassa bījassa phalaṃ kālantare madhuādinā bījābhisaṅkharaṇato aññasmiṃ kāle madhuro hoti. Hi saccaṃ ‘‘bījānaṃ abhisaṅkhāre’’tiādikaṃ vacanaṃ. Tāni hi tāni eva paṭhamaṃ madhuādinā janehi ropitāni bījāni abhisaṅkharaṇato kālantare madhurabhāvaṃ phalampi vā phalaṭṭhaṃ vā na pāpuṇanti. Evaṃ iminā pakārena idaṃ mayā vuttaṃ ‘‘ekasmiṃ pana santāne’’tiādikaṃ vacanaṃ paṇḍitena ñeyyaṃ. Api ca aparo nayo. Bālakāle taruṇakāle tena taruṇena payuttena vijjāsipposadhādinā kammenāpi tassa vuddhakālasmiṃ phaladānasīlena ayaṃ ‘‘ekasmiṃ pana santāne’’tiādiko attho paṇḍitena dīpetabbo.
616-20问难者又说:即便如此,即便如我所说业是存在的,那业在当下刹那存在时,能成为果的缘;若不存在,则不成为缘。或者,在当下刹那不存在的业,也能成为果的缘?如果存在的业是果的缘,那么在业转起的刹那、业存在时,果就必须与业的因同时成熟。又一种思路:如果已灭去的、曾存在的业能成为异熟的缘,那么果就应在业转起的刹那之前,或在业转起的刹那之后——即在业不存在的时刻生起,这便是其义。若是如此,果便会是恒常的,也就是说果将永远没有业缘。阿阇梨说:在‘诸比丘,应断贪欲,我为证得须陀洹作保证’等经文中,业应被看得如同保证人;从业生起的果应被看得如同须陀洹果。正因为是已作,正因为已造,那业才成为果的缘,既不是因为它是存在的,也不是因为那个不存在的业是存在的。
616-20. Codako punāha – evaṃ santepi taṃ kammaṃ evaṃ iminā mayā vuttappakārena kamme santepi saṃvijjamānepi taṃ kammaṃ etasmiṃyeva khaṇe vijjamānampi vā phalassa paccayo hoti. Atha vāvijjamānakaṃ paccayo na bhaveyya. Etasmiṃyeva khaṇe avijjamānakaṃ kammaṃ vā phalassa paccayo hoti. Sace yadi vijjamānaṃ phalassa paccayo hoti, tappavattikkhaṇepana tassa kammassa pavattikkhaṇe tassa kammassa vijjamānakāle pana hetunā kammeneva saddhiṃ pākena bhavitabbaṃ. Atha vā aparo nayo. Vijjamānaṃ niruddhaṃ kammaṃ vipākassa paccayo yadi bhaveyya, pavattikkhaṇato tassa kammassa pavattikkhaṇato pubbe vā kāle, tassa kammassa pavattikkhaṇato pacchā vā avijjamānakāleti attho. Niccaphalaṃ siyāti sabbadā kammapaccayavirahitaṃ phalaṃ siyāti attho. Ācariyena vuccate – ‘‘lobhaṃ, bhikkhave, pajahatha, sotāpattipaṭilābhāya ahameva pāṭibhogo’’tiādīsu pāṭhesu pāṭibhogo viya kammaṃ daṭṭhabbaṃ. Sotāpattiphalaṃ viya kammato sambhūtaṃ phalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kaṭattāyeva janehi kaṭattāyeva taṃ kammaṃ phalassa paccayo hoti, assa vijjamānattaṃ na ca hoti, tassa avijjamānassa kammassa vijjamānatā vā na ca neva hoti.
621此《阿毗达摩入门》,是阐明胜义、开显真实义之作,能令闻者喜悦与智慧增长。智者不应将心转向种种所缘,而应以殷重作意来听闻。
621.Abhidhammāvatāroyaṃ abhidhammāvatāro ayaṃ paramatthappakāsano bhūtatthadīpano sotūnaṃ puggalānaṃ pītibuddhivivaḍḍhano paṇḍitehi vividhesu ārammaṇesu cittaṃ anāmetvā sakkaccena manasikārena sotabbo.