第七品
7. Sattamo paricchedo
果报心生起说明的注释
Vipākacittappavattiniddesavaṇṇanā
由具有无尽智的离垢者,
由追求功德、心怀悲悯的他;
当果报被宣说时,为了使智慧明晰的缘故,
请听果报心所生之释。
Anantañāṇenaniraṅgaṇena, Guṇesinā kāruṇikena tena; Vutte vipāke matipāṭavatthaṃ, Vipākacittappabhavaṃ suṇātha.
那位具足无尽智、无垢、求功德、具悲悯的胜者,于其所说的果报中,为令智慧明锐、善巧,我今所宣说的果报心所生,即果报心的生起,汝等谛听。
Yena jinena anantañāṇena nikkilesena guṇesinā kāruṇikena tena jinena vutte vipākasmiṃ matipāṭavatthaṃ matichekabhāvatthāya vipākacittappabhavaṃ mayā bhaṇamānaṃ vipākacittappavattiṃ tumhe suṇātha.
377377. 二十九种业,三十二种果,为世尊所开示;业显现于三门,果报显现于六门。
377.Ekūnatiṃsa kammāni, pākā dvattiṃsa bhagavatā dassitā, kammāni tīsu dvāresu dissare, vipākā chasu dvāresu dissanti.
378-9欲界善业,在欲界中,于转起与结生时,各各依其缘、缘取其缘。“彼彼缘”即是“各各缘”;本应说为“彼缘”,因随韵的加入而说为“各各缘”。此为别业持业释复合词。给与种种果报。由一种思,有一种结生,此为世尊所说。由种种业,亦有种种结生。
378-9.Kusalaṃ kāmalokasmiṃ kāmalokamhi kusalaṃ pavatte, paṭisandhiyañca taṃtaṃpaccayamāgamma taṃtaṃpaccayaṃ paṭicca. So so paccayo taṃtaṃpaccayo, ‘‘tatapaccayo’’ti vattabbe niggahītāgamavasena ‘‘taṃtaṃpaccayo’’ti vuttaṃ. Vicchākammadhārayasamāsoyaṃ. Vividhaṃ phalaṃ dadāti. Ekāya cetanāya ekā paṭisandhi bhagavatā pakāsitā. Nānākammehi nānā paṭisandhiyo ca bhavanti.
380-1所谓三因业,即是此三因的、称为欲界的业,能产生三因的果报、二因的果报和无因的果报。所谓二因业,即是此二因的业,不产生三因的果报,而只产生自果的二因果报与无因果报。
380-1.Tihetukaṃ tu yaṃ kammaṃ tihetukaṃ yaṃ kammaṃ pana kāmāvacarasaññitaṃ tihetukaṃ vipākaṃ duhetuñca vipākaṃ ahetuñca vipākaṃ deti. Duhetukaṃ tu yaṃ kammaṃ duhetukaṃ yaṃ kammaṃ pana, taṃ kammaṃ tihetukaṃ vipākaṃ na deti, attano vipākaṃ duhetuñca ahetuñca deti.
382-3由三因业,结生是三因的;也会有二因的结生;没有无因的结生。意谓:由殊胜的三因业,结生为三因;由低劣的三因业,结生为二因。由二因业,结生是二因的;也会有无因的结生;没有三因的结生。意谓:由殊胜的二因业,结生为二因;由低劣的二因业,结生为无因。
382-3.Tihetukenakammena, paṭisandhi tihetukā hoti, duhetukāpi paṭisandhi hoteva, ahetukā paṭisandhi neva hoti, ukkaṭṭhatihetukakammena tihetukā paṭisandhi, omakatihetukakammena duhetukā paṭisandhi hotīti adhippāyo. Duhetukena kammena duhetukā paṭisandhi, ahetukāpi paṭisandhi hoteva, tihetukā paṭisandhi neva hoti. Ukkaṭṭhaduhetukakammena duhetukā paṭisandhi, omakaduhetukakammena ahetukā paṭisandhi hotīti adhippāyo.
384无行业感得无行果报,亦感得有行果报;有行业感得有行果报,同样亦感得无行果报。
384. Asaṅkhārakammaṃ asaṅkhāravipākaṃ deti, sasaṅkhāravipākampi deti, sasaṅkhārakammaṃ sasaṅkhāraphalaṃ, tathā asaṅkhāraphalaṃ deti.
385于此,在这些思之中,一种思——即一种善思,能生起十六种果报心。胜者如此宣说。
385.Ekāya cetanāyettha ettha etāsu cetanāsu ekāya kusalāya cetanāya soḷasavidhā vipākacittāni bhavanti. Iti vacanaṃ jino pakāsaye.
386-92受的转变实依所缘而生起,彼所缘心亦由速行所决定。当与喜俱的善速行运行时,彼所缘也唯与喜相应,这是其义。于与舍俱的善,同理亦然。以欲界善心——即初善——与等同的果报心。第三禅的简别:若有某有情的结生如此,当可爱、强力、可意、极大所缘现于彼有情的眼——眼净色之范围而显现时,在意界,当彼有分被转向、有分流被截断时,于眼识等诸路心生起时,初善——即欲界意——成为速行而生起。速行七次后,当该初大善灭时,即取彼可爱所缘,由与彼初大善相似的彼所缘果报心生起。以其与结生等同,故名‘根本有分’,世尊如是说。而彼所缘心、与喜俱的推度、见、领受——于此路心中,被计入之心,即所计之心,唯有此四种。
386-92. Vedanāparivattanaṃ ārammaṇena hoteva, tadārammaṇacittampi javanena niyāmitaṃ, somanassayutte kusale javane javite tadārammaṇampi somanassayuttameva hotīti attho. Upekkhāyuttakusalepi eseva nayo. Kāmāvacaracittena kusalenādinā paṭhamena kusalena tulyena vipākacittena. Tatiyāvisesanaṃ. Yena sattena gahitā paṭisandhi ce yadi, iṭṭhe balavārammaṇe manāpe atimahantārammaṇe tassa sattassa cakkhussa cakkhupasādassa āpāthaṃ pākaṭabhāvaṃ āgate sati manodhātuyā tāya bhavaṅgasmiṃ āvaṭṭite bhavaṅgasote chindite sati cakkhuviññāṇakādīsu vīthicittesu jātesu paṭhamaṃ kusalaṃ kāmamānasaṃ javanaṃ hutvā jāyate. Sattakkhattuvārāni javitvāna paṭhame mahākusale gate tadeva taṃ eva iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva paṭhamamahākusalena sadisaṃ tadārammaṇavipākacittaṃ. Sandhiyā tulyato paṭisandhiyā tulyabhāvena mūlabhavaṅganti mūlabhavaṅgaṃ nāma bhagavatā pavuccate. Tañca tadārammaṇacittaṃ santīraṇaṃ somanassayuttaṃ santīraṇaṃ dassanaṃ sampaṭicchanaṃ ettha etasmiṃ vīthicitte gaṇanūpagacittāni gaṇanaṃ upagatāni cittāni cattāri eva bhavanti.
393-4当第二善速行心生起时——即在那一刻,那位喜俱因的补特伽罗生起第二善速行心,此时则由该速行引生等果的彼所缘。由于此所缘心与结生心不相似,这个果报心得‘外来有分’与‘彼所缘’两名,如是得此二名。
393-4.Yadā hi dutiyaṃ cittaṃ, kusalaṃ javanaṃ yadā yasmiṃ kāle tasseva somanassatihetuno puggalassa dutiyaṃ kusalaṃ cittaṃ javanaṃ hoti, tadā tasmiṃ kāle tena javanena tulyavipākaṃ tadārammaṇaṃ. Tassa sandhiyā asamānattā tassa tadārammaṇacittassa sandhiyā asamānattā dve nāmāni assa vipākacittassa anena vipākacittena labbhare labbhanti, ‘‘āgantukabhavaṅga’’nti nāmaṃ ‘‘tadārammaṇaka’’nti ca nāmaṃ iti dve nāmāni labbhanti.
395-6当这位补特伽罗生起第三善速行心时,则有与该速行相似的第三果报彼所缘生起。此果报心,世尊称为‘外来有分’。前五种果报心与此第三果报合,共有六心。
395-6. Yadā tasseva puggalassa tatiyaṃ puññaṃ javanaṃ hoti, tadā tena javanena sadisaṃ tatiyaṃ pākaṃ tadārammaṇikaṃ siyā. Idaṃ vipākacittaṃ āgantukabhavaṅganti āgantubhavaṅgaṃ nāma bhagavatā vuccate, purimāni ca pañca vipākacittāni iminā pana tatiyavipākena pana saddhiṃ cha cittāni honti.
397-8当第四善速行心生起时,则有与该速行相等的第四果报,成为彼所缘。此第四果报名为‘外来有分’,亦名‘彼所缘’。前六种果报心与此第四果报合,共有七心。
397-8.Yadā catutthaṃ kusalaṃ javanaṃ hoti, tadā tena javanena tulyaṃ catutthavipākaṃ tadārammaṇabhāvaṃ vaje gaccheyya. Catutthavipākaṃ āgantukabhavaṅgaṃ tadārammaṇanāmakaṃ hoti, purimāni cha pākāni iminā saha catutthapākena satta cittāni honti.
399-403当于某时,在眼门,可喜、中等所缘如此现前时,依前所说之理,转向、见、领受心生起后,于此中等所缘,受依所缘而转,故推度心为舍俱之意。在唯与舍俱的四速行之后,生起与他们速行相等的四果报心。由于绝对、唯与舍受故,与先前的喜俱心不相等,此四心从名称上称为‘后有分’,即喜果报之后的分位有分,此即是义。这些五舍俱果报与前七果报合,成十二果报。智者如是分别说。
399-403.Yadā yasmiṃ kāle tasmiṃ cakkhudvāre iṭṭhamajjhattārammaṇaṃ pana tathā āpāthaṃ āgacchati ca, tadā vuttanayena āvajjanadassanasampaṭicchanacittesu jātesu idha imasmiṃ majjhattārammaṇe ārammaṇavasena vedanā parivattati, tasmā upekkhāsahagataṃ santīraṇaṃ mano hoti. Upekkhāsahagatesu eva catūsupi javanesu javitesu tehi javanehi tulyāni cattāri vipākacittāni jāyare. Accantaṃ ekantena vedanāya upekkhāvedanāya purimehi somanassasahagatehi cittehi asamānattā cattāri cittāni nāmato piṭṭhibhavaṅgāni nāma honti, piṭṭhibhavaṅgāni somanassavipākānaṃ pacchābhāge bhavaṅgānīti attho. Imāni upekkhāsahagatāni pañca vipākāni purimehi sattahi vipākehi saddhiṃ dvādasa vipākāni bhavanti. Iti vacanaṃ dhīro viniddise.
404-6正如在眼门有十二种果报,同样地,在耳门等诸门中也有十二种果报。智者如此宣说:我所说这些果报共有六十种。如此,依我所述的方式,当由一种思所累积、推动的业成熟时,会生起六十种果报,对此言说无需疑惑。在此,以‘取未取’的方式,即在这些果报中,以未取取已取果报的方式,眼门有十二种果报,加上耳识等四种,共有十六种果报。
404-6. Yathā cakkhudvāre dvādasa vipākāni honti, tathā evaṃ sotādīsu dvāresupi dvādasa pākāni honti. Iti vacanaṃ dhīro niddise, ime mayā vuttā vipākā samasaṭṭhi bhavanti. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena ekāya cetanāya kamme āyūhite pavattite samasaṭṭhi vipākāni uppajjanti, imasmiṃ vacane saṃsayo natthi. Gahitāggahaṇenettha ettha etesu vipākesu gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena cakkhudvāre dvādasa pākā, sotaviññāṇakādīni cattāri cāti soḷasa pākāni honti.
407-11正如由一种三因无行善业所累积那样,同样地,由有行三因善业,以及由无行、有行、舍俱善业所累积、推动时,对于这三种善业的果报,由这三种果报所给予的结生,智者应知同样的道理。在此,对于这舍俱的两种,先说明以可喜、中舍境为对象的果报心生起,随后再作显示。之后,在可喜境中,依我随后所说的心生起方式,对于这可喜境,智者应知每一种各有十二种果报。在此,以‘取未取’的方式,即在这些果报中,以未取取已取果报的方式,有十六种果报心。先前由我所说的一切言说,智者应毫无遗漏地了知。
407-11. Ekena tihetukakusalena asaṅkhārikena kammena āyūhite yathā, evameva sasaṅkhāratihetukakusalenāpi asaṅkhārasasaṅkhāraupekkhāsahagatehipi kusalehi kamme āyūhite pavattite tesaṃ tiṇṇaṃ kusalānaṃ vipākehi tīhipi dinnāya paṭisandhiyā eseva nayo paṇḍitena jānitabbo. Idha imasmiṃ upekkhāsahagatadvaye iṭṭhamajjhattagocarassa vasena vipākacittappavattiṃ paṭhamaṃ dassetvā dassetabbātha pacchā tu, iṭṭhasmiṃ gocare idha atha pacchā mayā vuttacittappavattito pacchākāle pana idha imasmiṃ iṭṭhagocare ekekasmiṃ pana dvādasa dvādasa pākā paṇḍitena dassetabbā. Gahitāggahaṇenettha ettha etesu vipākesu gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena soḷasa pākacittāni honti. Pubbe kāle mayā vuttanayeneva sabbaṃ vacanaṃ asesato asesabhāvena paṇḍitena ñeyyaṃ.
412-4由三因业,结生为三因,此义至此已由我宣说。一种业在一有中仅生起一个结生,此后不再生起另一个、第二个结生;但在转起中,则会产生众多果报。确实,“一种业”等言说是真实的:从一粒种子生出一株苗,该种子因缘于转起,由于水等因缘,便会有许多果实。
412-4.Tihetukena kammena, paṭisandhi tihetukā bhavati, iti ayaṃ vāro ettāvatā ettakena vacanena mayā vutto. Ekaṃ kammaṃ ekasmiṃ bhave ekaṃ paṭisandhiṃ janeti, tato paṭisandhito aparaṃ aññaṃ dutiyaṃ paṭisandhiṃ na janeti, pavattiyaṃ anekāni vipākāni sañjaneti. Hi saccaṃ ‘‘ekaṃ kamma’’ntiādikaṃ vacanaṃ. Ekasmā bījā ekato bījato ekaṃ aṅkuraṃ jāyati, assa bījassa bahūni phalāni hetuppavattito salilādihetuppattiyā honti.
415-21由二因业,结生为二因,此语是次第而来的。在此论题中,当以二因、喜俱、无行善心累积业时,若某有情以与二因喜俱善业相等的果报取结生,当可喜所缘现于该有情眼门时,在喜俱、无慧的善心速行七次后,即以彼所缘为对象,紧跟该速行之后,生起一个与彼速行相似、全无行的心。此心名为“根本有分”,亦名为“彼所缘”,二者皆是此心之名。如此,世尊以此方式阐明。在二因有行善速行中,速行之后,亦会生起一个相似的、称为“来客”的彼所缘心。
415-21.Duhetukena kammena, paṭisandhi duhetukā hoti, iti vacanaṃ ayaṃ vāro anupubbena anupaṭipāṭiyā āgato. Idha imasmiṃ adhikāre duhetukena puññena somanassayuttena asaṅkhārikena cittena kamme āyūhite pana duhetukena somanassayuttakusalena tulyena pākena yena sattena gahitā paṭisandhi ce, iṭṭhe ārammaṇe tassa sattassa cakkhudvāre āpāthaṃ āgate somanassayutte ñāṇahīne kusalamānase tasmiṃ duhetuke sattakkhattuṃ javitvāna gate taṃ eva ārammaṇaṃ katvā tadanantaraṃ tassa javanassa anantaraṃ taṃsarikkhakaṃ tena javanena sadisaṃ ekantaṃ asaṅkhārikamānasaṃ jāyati. Tanti taṃ cittaṃ mūlabhavaṅganti mūlabhavaṅgaṃ nāma tadārammaṇamiccapi tadārammaṇaṃ nāma ubhayampi nāmaṃ tasseva nāmaṃ tassa cittassa eva nāmaṃ. Iti evaṃ iminā pakārena bhagavatā paridīpitaṃ. Duhetuke sasaṅkhāre kusale javane javitepi ca taṃsamaṃ tena cittena sadisaṃ āgantukasaṅkhātaṃ tadārammaṇamānasaṃ hoti.
422-9同样地,在可喜、中舍境中,两种二因舍俱速行之后,生起两个与彼速行相似的彼所缘心,这些彼所缘心名为“后盾有分”,亦名“来客有分”。推度心二种、见心、领受心,以及此二种有分,如是眼门有八种果报。依我所言,于五门中各作八种果报,转起中共有四十种果报。其中,以“取未取”之理,即在此诸果报中,以未取已取果报的方式,眼门有八种果报,加上耳、鼻等果报,共有十二种果报。如此,依我所言,当由一种思所累积、所推动的业成熟时,则有十二种果报。此言已由战胜善战者开示。对于以二因等相似果报取结生的有情,其法已由无垢者宣说。由二因业,结生为二因,此节至此已由我宣说。
422-9.Tatheva ca tathā eva ca iṭṭhamajjhattagocare duhetūnaṃ dvinnaṃ upekkhāyuttānaṃ javanānaṃ anantaraṃ tādisāni tehi javanehi sadisāni dve tadārammaṇamānasāni jāyante, tesaṃ tadārammaṇamānasānaṃ ‘‘piṭṭhibhavaṅga’’nti nāmaṃ, ‘‘āgantukabhavaṅga’’nti ca nāmaṃ hoti. Santīraṇadvayañceva dassanaṃ sampaṭicchanaṃ imāni dve bhavaṅgāni cāti aṭṭha vipākā cakkhudvāre honti. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena pañcasu dvāresupi ca aṭṭha aṭṭha vipāke katvā pavattiyaṃ cattālīsa vipākāni bhavanti. Gahitāggahaṇenettha, cakkhudvāre panaṭṭha ca ettha etesu vipākesu gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena cakkhudvāre aṭṭha ca vipākā sotaghānādinā vipākena saddhiṃ dvādasa eva vipākāni bhavanti. Ekāya cetanāyevaṃ evaṃ iminā mayā vuttappakārena ekāya cetanāya kamme āyūhite pavattite pana sati dvādaseva vipākāni bhavanti. Iti vacanaṃ vijitakusalayuddhasaṅgāmena pakāsitaṃ desitaṃ. Duhetukattayenāpi, sesena sadisena tu mayā vuttato duhetuto sesena duhetukattayenāpi sadisena pākena ādinnasandhino gahitapaṭisandhikassa sattassa evaṃ nayo mato kathito niraṅgaṇena. Duhetukena kammena duhetukā paṭisandhi hoti. Iti ayaṃ vāro ca ettāvatā ettakena vacanena mayā vutto.
430-8以二因的业,结生为无因——这一说法是次第而来的。在四种二因善心中,若以其中任何一种有因之业已造作、已令转起,对于以此二因善速行的果报——即舍俱的无因意识界而结生的有情,其结生不可被智者们称为“与业相似”。确实有“结生不可说”等语。业是二因,结生是无因。对此有身之有情,当他成长、长大后,在眼门出现可爱或中容的所缘时,于四种福善速行中的某一种速行之末,此无因心即以彼所缘的方式生起。关于这一点,无疑惑、无犹豫:该无因心即是根本有分,且即是彼所缘。在眼识等诸路心生起时,也有唯与舍俱的推度。在此,于推度与彼所缘二种果报作用中,除去其一,以取一而舍其余的方式,在此可爱、中容的所缘上,可计入的心只有三种。
430-8.Duhetukena kammena ahetukā paṭisandhi hoti, iti ayaṃ vāro anupubbena paṭipāṭiyā āgato. Tesu catūsupi duhetukesu kusalesu cittesu aññatareneva hetukena kamme āyūhite pavattite sati tasseva duhetukassa kusalajavanassa pākabhūtāya upekkhāsahagatāhetukāya manoviññāṇadhātuyā ādinnapaṭisandhino sattassa sā paṭisandhi kammasadisā nāma na vattabbā paṇḍitehi. Hi saccaṃ ‘‘paṭisandhi na vattabbā’’tiādikaṃ vacanaṃ. Kammaṃ duhetukaṃ hoti, paṭisandhi ahetukā hoti. Tassa dehino sattassa vuḍḍhimupetassa vuḍḍhiṃ upagatassa cakkhudvāre pana iṭṭhamajjhattagocare āpāthamāgate sati duhetukānaṃ catunnaṃ puññānaṃ yassa kassaci javanassa avasānamhi idaṃ ahetukaṃ mano tadārammaṇabhāvena jāyati. Ettha etasmiṃ vacane saṃsayo sandeho natthi, taṃ ahetukacittaṃ mūlabhavaṅgañca tadārammaṇameva ca hoti. Cakkhuviññāṇakādīsupi vīthicittesu jātesu upekkhāsahagataṃyeva santīraṇampi ca hoti. Tesu ekaṃ ṭhapetvāna, gahitāggahaṇenidha tesu dvīsu santīraṇatadārammaṇakiccesu vipākesu ekaṃ santīraṇakiccaṃ tadārammaṇakiccaṃ taṃ cittaṃ ṭhapetvā gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena idha iṭṭhamajjhattārammaṇe gaṇanūpagacittāni tīṇiyeva bhavanti.
439-41当可爱的所缘在眼门出现时,那时的推度唯与喜俱,彼所缘心也唯与喜俱。在推度与彼所缘的两种果报作用中,各取一种——或为推度作用之心,或为彼所缘作用之心,加上前面的三种,便共有四种果报。如此,依我所说之理,于五门中各有四种果报心,故在转起中有二十种果报心。
439-41.Iṭṭhe ārammaṇe cakkhu-dvāre āpāthamāgate tadā santīraṇañceva somanassayuttaṃyeva hoti, tadārammaṇamānasañca somanassayuttaṃyeva hoti, tesu santīraṇatadārammaṇakiccesu vipākesu ekekaṃ santīraṇakiccaṃ, tadārammaṇakiccaṃ vā cittaṃ gahetvā purimāni ca tīṇi cattāri eva vipākāni bhavanti. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena pañcasu dvāresupi cattāri cattāri vipākacittānīti pavattiyaṃ vipākāni vīsati cittāni honti.
442-8然而在眼门有四种果报,在此以取一而舍其余的方式——即舍弃其余已取的果报——在眼门,于可爱所缘上,与耳、鼻等的果报一同,无因八法便如此成立。对于无因结生之有情,不会生起二因或三因的彼所缘;对于二因结生之有情,不会生起三因的彼所缘。在善趣中,以何种果报结生,其彼所缘或与该结生果报相等,或更为低劣。关于人间,我所说的无因八法,是以善趣及人间的情形为缘而说。然而在四恶趣中——“恶趣”意为远离善法、无所依怙之处——在转起中,无因八法也为恶趣众生所得。但长老为地狱众生说法——“长老”意为具有坚固法者,即第二上首弟子、具足神通的大目犍连长老,他为生于地狱的有情说法,如“坐于我膝上”等,意为令天降下。当他化现香与风时,那些地狱众生见到长老、听闻法、嗅香、饮水、触柔软之风,他们的眼识等五种唯是福生、唯是善果报,二种推度唯是福生、唯是善果报,以及一种唯是福生的意界——如此成为八法。
442-8.Cakkhudvāre tu cattāri, gahitāggahaṇenidha gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena cakkhudvāre pana cattāri vipākāni idha imasmiṃ iṭṭhārammaṇe sotaghānādinā vipākena saddhiṃ ahetukaṃ aṭṭhakaṃ hoti eva. Ahetukapaṭisandhissa sattassa duhetukaṃ, tihetukaṃ vā tadārammaṇaṃ na bhave na bhaveyya, duhetupaṭisandhino sattassa tihetukaṃ tadārammaṇaṃ na bhave. Jātā sugatiyaṃ yena, pākena paṭisandhi tu sugatiyaṃ yena pākena paṭisandhi jātā, tena vipākena tulyampi, hīnaṃ vā tesaṃ tadārammaṇaṃ bhaveyya. Manussalokaṃ sandhāya, vuttañcāhetukaṭṭhakaṃ sugatiyaṃ ahetukaṭṭhakañca manussalokañca sandhāya paṭicca kāraṇaṃ katvā mayā vuttaṃ. Catūsupi apāyesu pana apeto ayo patiṭṭhā etehīti apāyo, tesu. Pavatte ahetukaṃ aṭṭhakaṃ āpāyikehi labbhati. Thero nerayikānaṃ tu, dhammaṃ deseti vassati thiro thirakāradhammo yasmiṃ atthīti thero, dutiyaaggasāvakabhūto iddhimā moggallānatthero nerayikānaṃ niraye jātānaṃ sattānaṃ dhammaṃ deseti vassati, ‘‘ucchaṅge maṃ nisīditvā’’tiādīsu viya devaṃ vassāpetīti attho. Gandhaṃ vāyuñca māpeti yadā, tadā pana tesaṃ nerayikānaṃ sattānaṃ tehi nerayikasattehi theraṃ disvā, dhammañca sutvā, gandhañca ghāyitvā jalaṃ udakañca pivataṃ pivantānaṃ muduṃ vāyuñca tehi phusataṃ phusantānaṃ tesaṃ nerayikasattānaṃ cakkhuviññāṇakādīni pañcapi puññajāni eva kusalavipākāni eva santīraṇadvayaṃ puññajaṃ eva kusalavipākaṃ eva puññajā eva ekā manodhātu iti aṭṭhakaṃ hoti.
449-50至此,所谓“眼识等唯是福生”等语,是我依可爱、中容所缘的欲界福善速行而说。关于彼所缘心,我以“彼所缘心为速行所限定”等语所说的那种限定性,是就善心而言:当喜俱的欲界善速行生起时,彼所缘也唯是喜俱;当舍俱的欲界善速行生起时,彼所缘也唯是舍俱。但这并非就舍俱的不善速行而言——当疑等不善速行生起时,彼所缘也可以是喜俱,这是意旨所在。此语亦为阿阇梨所阐明。
449-50.Ayaṃ tāva kathā ‘‘cakkhuviññāṇakādīni puññajānevā’’tiādikā ayaṃ kathā iṭṭhaiṭṭhamajjhattagocare kāmāvacare puññānaṃ javanānaṃ vasena mayā vuttā. Tadārammaṇacetaso tadārammaṇacittassa yaṃ niyamattaṃ ‘‘tadārammaṇamānasaṃ javanena niyāmita’’ntiādivacanena mayā vuttaṃ, taṃ niyamattaṃ kusalaṃ sandhāya vuttaṃ. Somanassayutte kāmāvacarakusale javite tadārammaṇampi somanassayuttameva hoti, upekkhāyutte kāmāvacarakusale javite tadārammaṇampi upekkhāyuttameva hoti, netaṃ akusale upekkhāyutte vicikicchādike akusale javane pana javite somanassayuttampi tadārammaṇaṃ hotīti adhippāyo. Itipi vacanaṃ ācariyena dīpitaṃ.
451-7就此意旨而言,当四种喜俱的不善心在可爱所缘上速行时,随后便生起喜俱的无因意识界——即在那不善速行之后,以彼所缘的方式生起。当六种舍俱的不善心在可爱、中容所缘上速行时,随后便生起唯是福生、舍俱的无因意识界——即在那六种舍俱的不善速行之后,以彼所缘的方式生起。在可爱所缘的情形中,例如对佛像等可爱所缘生疑者——疑惑“是佛耶?非佛耶?”之有情,或掉举之有情,其彼所缘心是喜俱的无因果报,成为有分之末。当喜俱心速行时,智者应寻求五种唯喜俱的彼所缘心;当舍俱心速行时,智者应寻求六种舍俱的彼所缘心。
451-7.Idha imasmiṃ adhippāye akusalacittesu somanassayuttesu catūsupi iṭṭhe ārammaṇe tesu cittesu javitesu somanassayuttā ahetumanoviññāṇadhātu tadanantaraṃ tesaṃ akusalajavanānaṃ anantaraṃ tadārammaṇabhāvena jāyati. Upekkhāyuttesu chasu akusalacittesu iṭṭhamajjhatte gocare javitesu puññajā upekkhāsahagatā ahetumanoviññāṇadhātu eva tadanantaraṃ vā tesaṃ upekkhāsahagatānaṃ channaṃ akusalajavanānaṃ anantaraṃ tadārammaṇabhāvena jāyati. Iṭṭhārammaṇayogasmiṃ buddharūpādiiṭṭhārammaṇayogasmiṃ kaṅkhato ‘‘buddho nu kho, no buddho’’ti kaṅkhantassa sattassa uddhatassa vā sattassa tadārammaṇamānasaṃ somanassayuttaṃ ahetukaṃ vipākaṃ hoti piṭṭhibhavaṅgaṃ. Somanassayute citte, javane javite pana somanassayuttā eva pañca tadārammaṇamānasā paṇḍitena gavesitabbā. Upekkhāsahagate citte javane pana javite sati upekkhāsahagatā cha ca tadārammaṇamānasā paṇḍitena gavesitabbā.
458-63以三因喜俱心结生的有情,从禅那退失而生懊恼、省察该禅那时,会生起忧俱之心。在那忧俱速行之后,生起何种心?你应说出、讲明那忧俱速行之后的心。因为在《发趣论》中,世尊已否定并遮止忧之后生起喜;在《发趣论》中,世尊已否定并遮止喜之后生起忧。而依广大心、缘广大心,在速行与速行之间,彼所缘心于彼处、于该缘法中,亦为世尊所否定与遮止。因此,并无有分之落,亦无彼所缘生起。那么,在它们(有分与彼所缘)不存在时,其因为何?当作何解?我们应问那因是什么。你应以阿毗达摩师的立场,说出、讲明那个因。舍俱的三因意识界,可以作为善与不善果报的彼所缘心。
458-63.Tihetusomanassena, ādinnapaṭisandhino sattassa jhānato parihīnassa vippaṭisārino taṃ jhānaṃ paccavekkhato paccavekkhantassa domanassayuttaṃ cittaṃ hoti. Tassa domanassassa anantaraṃ kiṃ mānasaṃ jāyate, tvaṃ domanassayuttajavanassa anantaramānasaṃ brūhi kathehi. Paṭṭhāne paṭisiddhā hi domanassassānantaraṃ somanassassa uppatti paṭṭhāne paṭisiddhā paṭṭhānappakaraṇe bhagavatā nivāritā, assa somanassassa vā anantaraṃ domanassassa uppatti paṭṭhāne paṭṭhānappakaraṇe paṭisiddhā bhagavatā nivāritā. Mahaggataṃ panārabbha mahaggataṃ paṭicca javane javitepi ca tadārammaṇamānasaṃ tattheva tasmiṃ paṭṭhāne eva paṭisiddhaṃ bhagavatā nivāritaṃ. Tasmā kāraṇā bhavaṅgapāto vā tadārammaṇameva vā na hoti. Kiṃ nu kātabbaṃ tesaṃ bhavaṅgatadārammaṇānaṃ abhāve kāraṇaṃ yaṃ kātabbaṃ, amhehi taṃ kāraṇaṃ kiṃ nu pucchāma, taṃ tadatthaṃ ābhidhammikabhāvena ābhidhammika taṃ kāraṇaṃ vada vadāhi. Upekkhāsahagatāhetumanoviññāṇadhātu puññāpuññavipākā tadārammaṇikā siyā bhaveyya.
464-7彼所缘没有转向吗?彼所缘心如何、依何种方式生起?有分与转向之心仅是转向而已吗?道与果的无间也无转向吗?我从灭尽定出定的比丘那里听闻到,果心生起的情形如此,因此依我之见,并无转向。纵无转向,心还是生起吧!摒除转向,让心无转向而生起!贤者,那彼所缘心的所缘是什么?你若知其所缘,请为我说。无有所缘——此心若离所缘、无有对象,则不能生起。诚然,‘无有所缘’等语是真实的。当忧俱速行取广大所缘而运行时,彼所缘心即在那速行心刹那,取欲界所缘中某一有限所缘而生起。
464-7.Imassa tadārammaṇassa āvajjanaṃ kiṃ natthi? Taṃ tadārammaṇamānasaṃ kathaṃ kena pakārena jāyate? Bhavaṅgaāvajjanānaṃ cittānaṃ kiṃ āvajjanamattaṃ? Maggassa anantarassa ca phalassāpi kiṃ āvajjanaṃ natthi? Nirodhā ca nirodhato vuṭṭhahantassa bhikkhuno phalacittassa vāti mayā sutaṃ, evaṃ iminā mayā vuttappakārena āvajjanaṃ natthi. Vinā āvajjanenāpi, hotu jāyatu mānasaṃ cittaṃ āvajjanena vinā āvajjanaṃ vajjetvā hotu jāyatu, kimassārammaṇaṃ assa tadārammaṇamānasassa kiṃ ārammaṇaṃ, paṇḍita, tvaṃ ārammaṇaṃ yadi jānāsi, taṃ ārammaṇaṃ brūhi mayhaṃ kathehi. Vinā ārammaṇenetaṃ etaṃ mānasaṃ ārammaṇena vinā ārammaṇaṃ vajjetvā na jāyati. Hi saccaṃ ‘‘vinā ārammaṇeneta’’ntiādikaṃ vacanaṃ, tadārammaṇamānasaṃ yadā domanassayuttaṃ javanaṃ mahaggatārammaṇaṃ javati, tadā tasmiṃyeva javanacittakkhaṇe parittesu kāmāvacarārammaṇesu yaṃ kiñci parittārammaṇaṃ ārabbha paṭicca jāyati.
468-73智者应知此五种定法:时节种子定法、时节定法、种子定法、业法决定性、业定法、戒等波罗蜜法决定性,以及心的定法。其中,在此五定法中,一切树木能一次同时承载花果等,此由时节所成,这便是时节定法。而种种种子各自产生与同类相应的果——即从那些种子生出同类的谷物之果,这便是种子定法。椰子果顶端有孔洞的状态,是由种子所生、从种子而生的定法。三因之业施予三因的果报、二因的果报及无因的果报,这便是业定法。菩萨诞生、胜莲诞生之刹那,大地震动等种种殊胜特相,这便是戒等波罗蜜法决定性。由于所依的境,当信心生起时,在此心路中,转向等心次第生起,这便是心定法。
468-73.Utubījaniyāmo ca utuniyāmo bījaniyāmo ca kammadhammaniyāmatā ca kammaniyāmatā ca sīlādipāramīdhammaniyāmatā ca cittassa niyāmo cāti pañca niyāmatā paṇḍitena ñeyyā. Tattha tesu pañcasu niyāmesu sabbesaṃ pana rukkhānaṃ ekappahārena phalapupphādidhāraṇaṃ utu, ayaṃ utuniyāmatā. Tesaṃ tesaṃ tu bījānaṃ, taṃtaṃtulyaphalubbhavo tesaṃ tesaṃ bījānaṃ pana tehi tehi bījehi tulyānampi sassānaṃ phalānaṃ uppatti, ayaṃ bījaniyāmatā . Matthake nāḷikerassa nāḷikeraphalassa matthake chiddattaṃ chiddabhāvo, ayaṃ bījajo bījato jāto niyāmo. Tihetukakammaṃ tihetukañca vipākaṃ duhetukañca vipākaṃ ahetukañca vipākaṃ yato yaṃ kammaṃ deti, ayaṃ kammaniyāmatā. Bodhisattassa jātiyaṃ jinaṅkurassa jātikkhaṇe medanīkampanādikaṃ anekavisesattaṃ, ayaṃ sīlādipāramīdhammaniyāmatā. Tena gocarena pasādasmiṃ ghaṭṭite sati idha imasmiṃ cittavīthiyaṃ āvajjanādīnaṃ cittānaṃ uppatti, ayaṃ cittaniyāmatā.
474若有明智之人,具备智慧与功德,驱除了散乱之恶与痴暗,不依止于暗,出离无明,若他愿意,这位智者便能击破愚盲凡夫心中的黑暗,击破那依止黑暗之心的黑暗,犹如点燃明灯。‘努力’(payatto)即是依于方法精进、殷勤,故称为努力者;他应当恒时修学,通过读诵、受持与思惟而研学。
474. Yo puggalo dhīro dhīrasampanno guṇasampanno vikkhittapāpo mohandhakārāpagamaṃ andhakāramanissāya avijjānissaraṇaṃ yadicche sace iccheyya, so dhīro imaṃ abhidhammāvatārappakaraṇaṃ andhajjanānaṃ andhasadisabālajanānaṃ hadayandhakāraṃ viddhaṃsanaṃ andhakārasannissitassa yassa hadayassa viddhaṃsanakaraṃ jalantaṃ dīpaṃ jalamānaṃ dīpaṃ. Payattoti pakārena yatati vīriyaṃ karotīti payatto, satataṃ sabbadā sikkhetha sajjhāyanadhāraṇacintanavasena sikkheyya.