第十六章
16. Soḷasamo paricchedo
神通解说之注释
Abhiññāniddesavaṇṇanā
1043-7“Para”(其他)意为“使其殊胜”,即“特别”之义。“即使在第四禅的程度”,意思是“即使在色界第四禅的程度”,并非必须依靠无色界禅,这是其意旨。因为即使未证得无色界禅,已作加行的比丘也有能力成就神通。在这里,仅举第四禅,便已包含其下的三禅。若对这些禅那尚未获得自在,则连第四禅也无法生起。在说明了“可以致力于神通”之后,为了显示其中的目的,而说“名为神通”等。“已达究竟”是指由于证得了功德利益及修习之乐,而达到终点、成就。因为通过修习三摩地,世间神通作为其所生之果而持续显现。此人于神通与三摩地皆得善巧,安住其中,便能安乐地成就智慧之修习。
1043-7.Paranti visiṭṭhaṃ katvā, visesatoti attho. Catutthajjhānamattepīti rūpāvacaracatutthajjhānamattepi, nāvassaṃ arūpajjhānehīti adhippāyo. Arūpāvacarajjhānaṃ appaṭiladdhopi hi katādhikāro bhikkhu abhiññā sampādetuṃ samattho hoti. Ettha catutthajjhānaggahaṇeneva heṭṭhā tīṇi jhānāni gahitāni. Tesu hi aciṇṇavasī catutthajjhānaṃ uppādetumpi na sakkoti. Abhiññāsu anuyogaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vatvā tattha payojanaṃ dassetuṃ ‘‘abhiññānāmā’’tiādi vuttaṃ. Niṭṭhaṅgatāti adhigatānisaṃsatāya ceva bhāvanāsukhatāya ca niṭṭhaṃ nipphattiṃ gatā. Samādhibhāvanāya hi lokiyābhiññā udayaphalabhāvena pākaṭā. So abhiññāya ca samādhinā ca samannāgato sukheneva paññābhāvanaṃ sampādessati.
1048-9“天”等,是从自性上对世间神通的列举。“天眼、天耳”表示天眼智与天耳智。“神通”即神变智。然而,欲证得这些神通的初修瑜伽行者,由于必须在八种遍处(以白遍为最终)中证得第四禅,并依此为基础,或生起无色等至,或不生起,然后以遍处顺、遍处逆等十四种方式调伏其心。因为若不如此调伏,过去未曾修习的初修瑜伽行者,将无法成就五种神通,因此为了显示必须作此心的调伏,而说“以遍处顺等”。所谓“以遍处顺等”,即遍处顺、遍处逆、遍处顺逆、禅那顺、禅那逆、禅那顺逆、禅那跳跃、遍处跳跃、禅那遍处跳跃、支的转换、所缘的转换、支与所缘的转换、支的确定、所缘的确定——以此十四种方式。
1048-9.Dibbānītiādi lokiyābhiññānaṃ sarūpato uddisanaṃ. Dibbāni cakkhusotānīti dibbacakkhuñāṇaṃ, dibbasotañāṇañcāti dasseti. Iddhīti iddhividhañāṇaṃ. Imā pana abhiññāyo pattukāmena ādikammikena yoginā yasmā odātakasiṇapariyantesu aṭṭhasu kasiṇesu catutthajjhānaṃ, tabbasena ca arūpasamāpattiyo nibbattetvā vā na vā kasiṇānulomatādīhi cuddasahi ākārehi cittaṃ dametabbaṃ. Na hi evaṃ adametvā pubbe abhāvitabhāvano ādikammiko yogāvacaro pañca abhiññāyo nipphādessatīti tasmā taṃ cittaparidamanaṃ avassaṃ kātabbanti dassetuṃ ‘‘kasiṇānulomatādīhī’’tiādi vuttaṃ. Kasiṇānulomatādīhīti kasiṇānulomatā kasiṇapaṭilomatā kasiṇānulomapaṭilomatā jhānānulomatā jhānapaṭilomatā jhānānulomapaṭilomatā jhānukkantikatā kasiṇukkantikatā jhānakasiṇukkantikatā aṅgasaṅkantikatā ārammaṇasaṅkantikatā aṅgārammaṇasaṅkantikatā aṅgavavatthāpanatā ārammaṇavavatthāpanatāti imehi cuddasahi ākārehi.
其中,于八种遍处中,依顺序入定百次、千次,同样依逆序入定,以及依顺序与逆序入定——依此三种方式而说遍处顺等。从初禅开始,直至非想非非想处,这称为禅那顺。从它们逆序而行,称为禅那逆。依顺序与逆序而行,称为禅那顺逆。
Tattha aṭṭhasu kasiṇesu paṭipāṭiyā satakkhattuṃ sahassakkhattumpi samāpajjanaṃ, tatheva uppaṭipāṭiyā, paṭipāṭiuppaṭipāṭivasena ca samāpajjananti imesaṃ tiṇṇaṃ ākārānaṃ vasena kasiṇānulomatādayo vuttā. Paṭhamajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanaṃ, ayaṃ jhānānulomatā nāma. Tesaṃ paṭilomato jhānapaṭilomatā nāma. Anulomapaṭilomato jhānaanulomapaṭilomatā nāma.
于地遍入初禅已,即于同一遍处入第三禅;其后越过该遍处,入空无边处,继入无所有处。如此不越遍处,唯以禅那间一而跳跃,名为禅那跳跃。于水遍等为根本之运用,亦应如是知。于地遍入初禅已,复于火遍入同一禅那,次入青遍,次入赤遍;如此不越禅那,唯以遍处间一而跳跃,名为遍处跳跃。于地遍入初禅已,于火遍入第三禅,越过青遍而入空无边处,由赤遍入无所有处;依此,既跳跃禅那亦跳跃遍处,名为禅那遍处跳跃。
Pathavīkasiṇe paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā tattheva tatiyaṃ samāpajjati, tato tadeva ugghāṭetvā ākāsānañcāyatanaṃ, tato ākiñcaññāyatananti evaṃ kasiṇaṃ anokkamitvā jhānasseva ekantarikabhāvena ukkamanaṃ jhānukkantikatā nāma. Evaṃ āpokasiṇādimūlikāpi yojanā kātabbā. Pathavīkasiṇe paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā puna tadeva tejokasiṇe, tato nīlakasiṇe, tato lohitakasiṇeti jhānaṃ anukkamitvā kasiṇasseva ekantarikabhāvena ukkamanaṃ kasiṇukkantikatā nāma. Pathavīkasiṇe paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā, tejokasiṇe tatiyaṃ , nīlakasiṇaṃ ugghāṭetvā ākāsānañcāyatanaṃ, lohitakasiṇato ākiñcaññāyatananti iminā nayena jhānassa ceva kasiṇassa ca ukkamanaṃ jhānakasiṇukkantikatā nāma.
于地遍入初禅已,即于同一遍处亦入其余诸禅,此谓支转换。于一切遍处中,于一一遍唯入同一禅那,此谓所缘转换。于地遍入初禅已,于水遍入第二禅,于火遍入第三禅,于风遍入第四禅,越过青遍而入空无边处,由黄遍入识无边处,由赤遍入无所有处,由白遍入非想非非想处;如是超越诸支与诸所缘,称为支与所缘的转换。
Pathavīkasiṇe paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā tattheva itaresampi samāpajjanaṃ aṅgasaṅkantikatā nāma. Sabbakasiṇesu ekekasseva samāpajjanaṃ ārammaṇasaṅkantikatā nāma. Pathavīkasiṇe paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā, āpokasiṇe dutiyaṃ, tejokasiṇe tatiyaṃ, vāyokasiṇe catutthaṃ, nīlakasiṇaṃ ugghāṭetvā ākāsānañcāyatanaṃ, pītakasiṇato viññāṇañcāyatanaṃ, lohitakasiṇato ākiñcaññāyatanaṃ, odātakasiṇato nevasaññānāsaññāyatananti evaṃ aṅgānaṃ, ārammaṇānañca samatikkamanaṃ aṅgārammaṇasaṅkantikatā nāma.
确定“初禅具有五支”、第二禅具有四支、第三禅具有三支、第四禅具有二支、空无边处……乃至非想非非想处——如此唯对禅支作确定,名为支确定。同样,唯对所缘作确定,如“此是地遍,此是水遍”等,名为所缘确定。又,有部派亦主张有支与所缘确定。然而,以此不在注释书中出现之故,必非修习之所乐。然能以如是十四种方式调御其心者,于证得八等至之百人、千人中,唯有一人方能成办。
Paṭhamajjhānaṃ nāma pañcaṅgikanti vavatthapetvā dutiyaṃ caturaṅgikaṃ, tatiyaṃ tivaṅgikaṃ, catutthaṃ duvaṅgikaṃ, ākāsānañcāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatananti evaṃ jhānaṅgamattasseva vavatthāpanaṃ aṅgavavatthāpanaṃ nāma. Tathā ‘‘idaṃ pathavīkasiṇaṃ, idaṃ āpokasiṇa’’ntiādinā ārammaṇamattasseva vavatthāpanaṃ ārammaṇavavatthāpanaṃ nāma. Aṅgārammaṇavavatthāpanampi eke icchantīti. Aṭṭhakathāsu pana anāgatattā addhā taṃ bhāvanāsukhaṃ na hoti. Imehi pana cuddasahi ākārehi cittaparidamanaṃ kātuṃ aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ satesu, sahassesu vā ekova sakkoti.
1050-1“已调御”者,谓以十四种行相而得调御。“已等至”者,谓以第四禅之等至而得等至。“已清净”者,谓由于远离诸盖,复不因对立法而现起扰动,依彼中舍所成就的念清净之全分或一分而清净。“极明净”者,犹如经过打磨的纯金,因极为清净而极明净,即说为“极光净”;或说由寻伺之动摇息灭,故为极明净。“无垢”者,谓无有诸如“如我这般成就等至者,应当……”等念头,亦无因禅那证得之缘而生起的“啊!愿我的老师再三请问,然后我向比丘们说法”等恶欲行;由无有这些恶欲行,故为无垢。“无随烦恼”者,谓名为随烦恼的贪等,以其能令心趋入并染污,已被断除;或由“欲贪是心的随烦恼,嗔恚……”等所说,心的随烦恼已断,故为无随烦恼。“柔软”者,由娴熟善修习故柔软,即说为“达自在”。“达自在”者,谓心达于自在,如善揉之皮革、善加工之漆一般柔软。“可作业”者,由柔软故而能趣入四神足,是为可作业,即说为“堪任神变等神通业”。心柔软生起,则堪任作业,犹如善炼之金,此二者皆唯由善修习故。如说:“诸比丘!我不见有其他一法,能如此修习多修习故,柔软且可作业,如心。”(增支部1.47)“安住”者,谓于这些清净……
1050-1.Danteti cuddasahi ākārehi dante. Samāhiteti catutthajjhānasamādhinā samāhite. Suddheti nīvaraṇadūrībhāvena, paccanīkasamanepi abyāvaṭāya tatramajjhattupekkhāya sampāditasatipārisuddhiyā sabbhāvena vā suparisuddhe. Pariyodāteti sudhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena viya parisuddhattāyeva pariyodāte, pabhassareti vuttaṃ hoti. Atha vā vitakkavicārakkhobhavirahavasena pariyodāteti vuttaṃ hoti. Anaṅgaṇeti ‘‘mādisassa samādhisampannassa īdisena bhavitabba’’nti evaṃ jhānapaṭilābhapaccayānaṃ ‘‘aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā’’tiādinayappavattānaṃ pāpakānaṃ icchāvacarānaṃ abhāvena anaṅgaṇe. Anupakkileseti upagantvā kilissanaṭṭhena upakkilesasaṅkhātānaṃ rāgādīnaṃ, ‘‘abhijjhā cittassa upakkileso, byāpādo, kodho’’tiādinā āgatānaṃ cittupakkilesānaṃ vā vigatattā vigatupakkilese. Mudubhūteti paguṇabhāvāpādanena subhāvitattā mudubhūte, vasibhāvappatteti vuttaṃ hoti. Vasibhāvappattañhi cittaṃ suparimadditaṃ viya cammaṃ suparikammakatā viya ca lākhā mudūti vuccati. Kammanīyeti muduttāyeva iddhipādabhāvūpagamanena kammakkhame, vikubbanādiiddhikammayogyeti vuttaṃ hoti. Mudujātañhi cittaṃ kammakkhamaṃ hoti, sudhantamiva suvaṇṇaṃ, ubhayampi cetaṃ subhāvitattāyeva hoti. Yathāha – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ muduñca hoti kammaniyañca, yathayidaṃ, bhikkhave, citta’’nti (a. ni. 1.47). Ṭhiteti etesu parisuddhabhāvādīsu niccalaṃ avaṭṭhite, bhāvanāpāripūriyā vā paṇītabhāvaṃ sammasitvā ṭhite. Acaleti ṭhitattāyeva akampe, āneñjappatteti vuttaṃ hoti. Mudukammaññabhāvehi vā attano vase ṭhitattā ṭhite, saddhādīhi pariggahitattā assaddhiyādīhi akampanato acale.
“具足八支”:是将安住与不动分别执取,而将“已等至”别立为一支。然于他们分别执取时,由于清净等是已等至心的支分,故应知不将“已等至”执取为一个支分,而以清净等八支为具足。“为神通变化”:是为神通的范畴,或为神通的分类。就实义而言,所谓神通变化,是令一身成多身等种种变化的因缘——神足智。“引出”:为证神足智,将作意心从遍所缘引出,导向神足智。“神通变化”:于此,成就故为神通,生起、获得故说为变化。凡是生起、获得的,即说为成就。如说:
Aṭṭhaṅgasampanneti ṭhitiacalatānaṃ visuṃ visuṃ aggahaṇena samāhiteti visuṃ ekaṅgaṃ katvā. Tāsaṃ pana visuṃ visuṃ gahaṇe suvisuddhatādīnaṃ samāhitacittassa aṅgabhūtattā samāhiteti imaṃ aṅgabhāvena aggahetvā suvisuddhatādīhi aṭṭhahi aṅgehi sampannatā veditabbā. Iddhividhāyāti iddhikoṭṭhāsatthāya, iddhippabhedāya vā. Atthato pana iddhividhā nāma ekassa bahubhāvādianekavidhānapaccayabhūtaṃ abhiññāñāṇaṃ. Abhinīharatīti abhiññādhigamatthāya parikammacittaṃ kasiṇārammaṇato apanetvā abhiññābhimukhaṃ peseti. Iddhivikubbananti ettha ijjhatīti iddhi, nipphajjati paṭilabbhatīti vuttaṃ hoti. Yañhi nipphajjati, paṭilabbhati ca, taṃ ijjhatīti vuccati. Yathāha –
“若欲乐欲者,其心即成就”等。(《经集》772;《大义释》1;《指导论》5,44)
‘‘Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhatī’’tiādi; (Su. ni. 772; mahāni. 1; netti. 5,44);
神通即是变化,是舍弃自性相的作用,故称神通变化。这是就诸神通中神通变化为首要而说,或是就神通与变化合说为神通变化。至于单独执取,也应依所说之理来理解。
Iddhiyeva vikubbanaṃ pakativaṇṇavijahanakiriyanti iddhivikubbanaṃ, idaṃ iddhīsu vikubbaniddhiyā padhānabhāvato vuttaṃ, iddhi ca vikubbanañcāti vā iddhivikubbanaṃ. Visuṃ gahaṇampi vuttakāraṇeneva daṭṭhabbaṃ.
1052-4然而,为显示应当如何成就它,故说“神足禅那”等。于此,有说“渐次进入四禅,从第四禅出”者,这不合理。因为随所乐入定是为调伏心,而且只有第四禅是神足的基础,并非其他禅。百……乃至……千:如果想百,就作意“我成百、我成百”;如果想千,就作意“我成千、我成千”。这是遍作心。“遍作心”是指从基础禅那出之后,以“我成百”等转起的欲界心,以及基础禅那。证……乃至……复入:在此,先入神足禅那是为了定遍作心,再入则是决意心强力执取。决意:随观百之后,在随后转起的三或四个随作心无间生起的决断作用,即以名为“决意”的神足智作出决断,生起百,这是它的含义。事实上,“决意”在一切处都指神足智。
1052-4. Yathā pana taṃ nipphādetabbaṃ, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘abhiññāpādakajjhāna’’ntiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘anupubbena cattāri jhānāni samāpajjitvā catutthajjhānato vuṭṭhāyā’’ti keci, taṃ ayuttaṃ. Yadicchakaṃ samāpajjanatthañhi cittaparidamanaṃ, catutthajjhānameva ca abhiññāpādakaṃ, na itarāni. Sataṃ…pe… mānasanti sace sataṃ icchati, ‘‘sataṃ homi, sataṃ homī’’ti, sace sahassaṃ icchati, ‘‘sahassaṃ homi, sahassaṃ homī’’ti evaṃ parikammamānasaṃ katvā. ‘‘Parikammamānasa’’nti ca pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘sataṃ homī’’tiādinā pavattitakāmāvacaracittaṃ, pādakajjhānañca. Abhi…pe… punāti ettha pubbe abhiññāpādakajjhānasamāpajjanaṃ parikammacittassa samādhānatthaṃ, puna samāpajjanaṃ adhiṭṭhānacittassa balaggāhatthaṃ. Adhiṭṭhātīti sataṃ āvajjetvā tato paraṃ pavattānaṃ tiṇṇaṃ, catunnaṃ vā pubbabhāgacittānaṃ anantarā uppannena sanniṭṭhāpanavasena adhiṭṭhānanti laddhanāmena abhiññāñāṇena sanniṭṭhānaṃ karoti, sataṃ nipphādetīti attho. ‘‘Adhiṭṭhāna’’nti hi sabbattha abhiññāñāṇaṃ vuccati.
1055-7“相所缘”是指似相所缘。“于此,遍作意以百为所缘等”:在此,在遍作、决意等中,以“我成百”转起的遍作心——欲界心,随每一心而各以百为所缘,因为各自以“我成百”转起。以千等为所缘的道理也是如此。“它的决意心也如此”:是指那种关于百等的决意心也是如此。然而它们以百等为所缘,是依色相,而不是依有情施设。因为应当示现的是百或千的色,并非施设。在此,如果只生起青色的百,虽然色依各部肢体而有差异,但因为青色相同,每一个遍作心都只缘取青色而生起。
1055-7.Nimittārammaṇanti paṭibhāganimittārammaṇaṃ. Parikammamanānettha satārammaṇikānīti ettha etesu parikammādhiṭṭhānesu parikammamānasāni ‘‘sataṃ homī’’ti pavattāni kāmāvacaramānasāni satārammaṇikāni ekekassa cittassa vasena satārammaṇikāni honti paccekaṃ ‘‘sataṃ homī’’ti pavattanato. Sahassārammaṇādīsupi eseva nayo. Tadādhiṭṭhānacittampīti tassa satādikassa adhiṭṭhānacittampi. Satārammaṇikatā ca pana nesaṃ vaṇṇavasena, no sattapaññattivasena. Rūpañhi sataṃ vā sahassaṃ vā katvā dassetabbaṃ, na paññatti. Ettha ca yadi nīlavaṇṇameva sataṃ abhinipphādeti, vaṇṇassa taṃtaṃsantānavasena nānattepi nīlavasena ekattā ekamekaṃ parikammacittaṃ sabbaṃ nīlajātaṃ ālambati.
然而,若种种不同颜色、不同作用的遍作心也有多个,则每一遍作心各取一种颜色为所缘,并在各颜色上起不同作用。但决意心即使取了颜色的共性,也能产生具有各种不同颜色的遍作所缘,因为神通境界具有不可思议的威力。所谓‘如同安止心’,这个‘如同’是针对神通智心与初生起的禅那心在相似状态上说的,并非指它具有安止性。正因如此,前面才用‘已取’和‘未取’来加以区别。‘第四禅的’是指与色界第四禅相应之心。若问:‘如此,第四禅与此心有何差别?’答:‘只是遍作有差别。’因为在此,除遍作的差别之外,别无其他差别。在安止之前生起的三或四个速行心,依‘已取’或‘未取’而称为遍作、近行、随顺,最后一个称为种姓心等,其余都相同。因此说‘其余在此与前相同’。以上是神变智的解释。
Yadi pana nānāvaṇṇanānākiriyaparikammacittānampi bahubhāvo hoti, ekamekaṃ ekekavaṇṇaṃ, ekekavaṇṇesu ca nānākiriyaṃ ārammaṇaṃ karoti. Adhiṭṭhānacittaṃ pana vaṇṇasāmaññaṃ gahetvāpi parikammārammaṇaṃ nānāvaṇṇavantaṃ abhinipphādeti acinteyyānubhāvattā iddhivisayassa. Appanācittaṃ viyāti viya-ggahaṇaṃ abhiññācittassa, jhānacittassa ca paṭhamuppattiyaṃ sadisabhāvato vuttaṃ, na tassa appanābhāvato. Teneva hi pubbe vuttaggahaṇena visesitanti. Catutthajjhānikanti rūpāvacaracatutthajjhānavantaṃ, tena sampayuttaṃ. Yadi evaṃ catutthajjhānassa, imassa ca ko visesoti āha ‘‘parikammavisesovā’’ti. Na hettha parikammavisesaṃ vinā añño viseso atthi. Appanāya pubbabhāgappavattānipi tīṇi cattāri javanāni gahitaggahaṇena, aggahitaggahaṇena vā parikammopacārānulomāni sabbapacchimaṃ gotrabhunāmakantiādi sesaṃ samānameva. Tenāha ‘‘sesaṃ pubbasamaṃ idhā’’ti. Iddhividhañāṇavaṇṇanā.
10581058. 天耳:因为与诸天的耳净色相似——不被胆汁、痰等所障碍,具有即使在远处也能取所缘的能力;因为是通过天住而获得的;又因为自身依止于天住,所以是‘天’的。由于能作听闻的作用,以及与其相似,所以是‘耳’。‘此’是指教示中‘天眼与天耳’所指示的天耳,这就是‘此’的意思。
1058.Dibbasotanti devatānaṃ pittasemhādīhi apalibuddhehi dūrepi ārammaṇaggahaṇasamatthehi dibbasotapasādehi samānattā, dibbavihāravasena paṭiladdhattā, attanā ca dibbavihārasannissitattā dibbaṃ, savanaṭṭhena sotakiccakaraṇato, taṃsadisatāya ca sotaṃ. Idanti yaṃ uddese ‘‘dibbāni cakkhusotānī’’ti (abhidha. 1048) dibbasotaṃ uddiṭṭhaṃ, taṃ idanti attho.
1059-641059-64. 因为要先转向粗的声音,之后再转向细的声音,所以说‘大的和细的’。为熟悉之故,首先在森林中,以狮子等声音为起始,一切声音从粗开始,按次第转向细的声音;同样,在东方等方向,对于粗和细的声音,应作意声音的相。那些声音即使对于他的自然心也是明显的,而对于遍作心则更为明显。‘他的’是指那位瑜伽行者。‘声音的相’是指如前所述的粗或细的声音,依之而得的粗细之相。‘作意者’是指以遍作心这样作意:‘在此方向,此声音是粗的,或是细的’。‘在声音中’是指在那些成为遍作心所缘境的粗或细的声音中。‘某一种’是指由于反复作遍行,心经常作意的那一种声音。若问:‘如果神通智心也取遍作心所取的同一所缘,那么它与遍作心有何差别?’答:遍作心只取未曾听闻的声音之相,而神通智心即使取未曾听闻的声音,也是以听闻的方式而取,成为通达义理的缘,这就是它们的差别。‘善闻者’是指精通教理者。
1059-64. Paṭhamaṃ oḷārikasaddaṃ āvajjetvā pacchā sukhumasaddassa āvajjitabbato āha ‘‘mahanto sukhumopi cā’’ti. Paricayakaraṇatthañhi paṭhamaṃ araññe sīhādīnaṃ sadde ādiṃ katvā sabbe oḷārikato paṭṭhāya yathānukkamena sukhumasaddā āvajjitabbā, tathā puratthimādīsu disāsu oḷārikānampi sukhumānampi saddānaṃ saddanimittaṃ manasi kātabbaṃ. Tassa te saddā pakaticittassapi pākaṭā honti, parikammacittassa pana ativiya pākaṭā. Tassāti tassa yogino. Saddassa nimittanti oḷārikassa, sukhumassa vā saddassa yathāvuttaṃ upādāyupādāya labbhamānaoḷārikasukhumākāraṃ. Manasi kubbatoti ‘‘imissā disāya ayaṃ saddo oḷāriko, sukhumo vā’’ti evaṃ parikammacittena manasi karontassa. Saddesūti ye parikammacittassa visayabhūtā oḷārikā, sukhumā vā saddā, tesu. Aññataranti yattha parikammakaraṇavasena abhiṇhaṃ manasikāro pavatto, taṃ ekaṃ saddaṃ. Yadi abhiññācittampi parikammena gahitameva ārammaṇaṃ karoti, ko pana tassa, imassa vā visesoti? Vuccate – parikammacittaṃ asutassa gahaṇato saddamattaṃ gaṇhāti, abhiññācittaṃ pana asutampi gaṇhantaṃ savanākārena gahaṇato atthāvabodhassa paccayabhāveneva gaṇhātīti ayametesaṃ viseso. Sutakovidāti pariyattiyaṃ chekā.
1065-61065-6. “已得强力”,意为已得力量,达到坚固的状态。问:所扩大的根本禅那所缘,应有多大范围?答:“在此之内的”等。以根本禅那的所缘──遍相,作意“遍满这些范围”而入根本禅那时,其遍相便遍满该范围而安住。他从等至出定后,即使不再入根本禅那,由于修习纯熟,也能转向各种不同的声音。在此,缘取某一种声音而生起转向之后,即生起四个或五个速行心,其中最后一个为神通心。如此,对于他所想听到的任何声音,转向该处之后,便以神通智了知。然而,未如此扩大遍相者,则须再入根本禅那。因他必须再入根本禅那,出定后,以神通智心听闻该处的声音。正因如此,才说“以根本所缘……听闻,此说有疑”。然而,神变通获得者不同於其他神通获得者,不仅以现存的声音等为所缘,更能从无而创造新的色法,因此在任何情况下都须两次入根本禅那方能成就。此处所说的一指、二指,是就微细声音而言。
1065-6.Thāmajātanti jātathāmaṃ, daḷhabhāvappattanti attho. Vaḍḍhetabbaṃ pādakajjhānārammaṇaṃ kittakanti āha ‘‘etthantaragata’’ntiādi. Pādakajjhānassa hi ārammaṇabhūtaṃ kasiṇanimittaṃ ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ pharatū’’ti manasi karitvā pādakajjhānaṃ samāpajjantassa kasiṇanimittaṃ tattakaṃ ṭhānaṃ pharitvā tiṭṭhati. So samāpattito vuṭṭhāya puna pādakajjhānaṃ asamāpajjitvāpi anekappabhedepi sadde āvajjati subhāvitabhāvanattā. Tattha aññataraṃ saddaṃ ārabbha uppannāvajjanānantaraṃ cattāri, pañca vā javanāni uppajjanti, tesu pacchimaṃ iddhicittaṃ hoti. Evaṃ yattakaṃ saddaṃ icchati, tattakaṃ tattha gataṃ āvajjitvā abhiññāñāṇena jānāti. Yena pana evaṃ kasiṇanimittaṃ avaḍḍhitaṃ, tena punapi pādakajjhānaṃ samāpajjitabbameva. So hi taṃ ṭhānagatasaddaṃ pādakajjhānaṃ samāpajjitvāva tato vuṭṭhāya abhiññācittena suṇāti. Tato eva hi ‘‘pādakārammaṇena…pe… suṇātīti sāsaṅkaṃ vadatī’’ti (visuddhi. mahā. 2.400) vuttaṃ. Iddhividhalābhī pana sesābhiññalābhino viya vijjamānasaddādiārammaṇamattameva akatvā āgantukarūpanimmāpanato sabbathāpi dvikkhattuṃ pādakajjhānaṃ samāpajjitvāva taṃ nipphādeti. Ekaṅguladvaṅgula-ggahaṇañcettha sukhumasaddāpekkhāya kataṃ.
10681068. “听闻”,指如此反复辨别后,成为以听闻而得自在的神通者,对所转向的声音加以听闻。“即使各别”,指纵使种种声音同时大作喧腾,上至梵天世界,如法螺声、大鼓声、铙钹声等一时俱起,若有欲依其体相一一确定之心,便能各别了知:“这是螺声,这是鼓声,这是铙钹声”。这是天耳智的解释。
1068.Suṇantoti evaṃ paricchinditvā paricchinditvā savanena vasikatābhiñño hutvā yathāvajjite suṇanto. Pāṭiyekkampīti ekajjhaṃ pavattamānepi yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ katvā uṭṭhite saṅkhabherīpaṇavādisadde paccekaṃ vatthubhedena vavatthāpetukāmatāya sati ‘‘ayaṃ saṅkhasaddo, ayaṃ bherīsaddo, ayaṃ paṇavasaddo’’tiādinā paccekaṃyeva vavatthāpetuṃ sakkotiyevāti. Dibbasotañāṇavaṇṇanā.
1069-731069-73. “心所遍知之思”:遍行即所遍,意为以有贪等方式分别而了知。因为对於诸界而言,其“趣向”之义即是“觉知”之义。心之所遍,为心所遍;存於意中者,为意所生,即是智。心所遍亦即意所生,故称心所遍知之思。“依天眼力”,即依天眼的亲依止缘。因为天眼是生起此心遍知智的预备行。“因此”:因此智唯依天眼力而生起,故说因此。“以天眼”:以因与天眼相似等而被称为“天眼”的天眼智照见,如此连接。“心脏”:并非心所依处,而是指心脏肉团。据说其外如莲蕾之形,内如苦瓜之果。因依止於此,上文所说的血液得以停留。而心所依处则依止於此血液而转起。“见血”:见到血液的颜色。因为天眼智所见也只是颜色。正因如此,它因与眼相似而被称为“眼”。“他”。
1069-73.Cetopariyamānasanti pariyātīti pariyaṃ, sarāgādivasena paricchijja jānātīti attho. Yesañhi dhātūnaṃ gati attho, buddhipi tesaṃ attho hotīti. Cetaso pariyaṃ cetopariyaṃ, manasi bhavanti mānasaṃ, ñāṇaṃ, cetopariyañca taṃ mānasañcāti cetopariyamānasaṃ. Dibbacakkhuvasenevāti dibbacakkhuupanissayeneva. Tañhi etassa uppādane parikammaṃ. Tasmāti yasmā idaṃ dibbacakkhuvaseneva pavattati, tasmā. Dibbena cakkhunāti dibbasadisatādīhi ‘‘dibbacakkhū’’ti laddhavohārena dibbacakkhuñāṇena disvāti sambandho. Hadayanti na hadayavatthu, atha kho hadayamaṃsapesi. Yaṃ bahi kamalamakuḷasaṇṭhānaṃ anto kosātakīphalasadisanti vuccati. Tañhi nissāya idāni vuccamānaṃ lohitaṃ tiṭṭhati. Hadayavatthu pana imaṃ lohitaṃ nissāya pavattati. Lohitaṃ disvāti lohitassa vaṇṇaṃ disvā. Dibbacakkhunopi hi vaṇṇameva dissati. Teneva hi taṃ cakkhusadisattā ‘‘cakkhū’’ti vuccati. Parassāti aññassa. Yathā hi yo paro na hoti, so attā, evaṃ yo attā na hoti, so paro. Kathaṃ pana dibbacakkhunā lohitassa vaṇṇadassanena paracittaṃ viññeyyanti āha ‘‘somanassayute’’tiādi. Lohitanti rattaṃ nigrodhaphalasamānavaṇṇaṃ. Kāḷakanti jambusadisavaṇṇaṃ. Tilatelūpamanti anena pasannabhāvamāha.
然而,当心中有喜俱等心所时,业生的血液如何能呈现种种颜色?虽然依于心所依处的诸界确是业生的,但那血液并不仅为业生,因为其中也存在着四相续色。因此,注释书中说:‘见他人心脏血液的颜色后,(了知)此色是喜根等起的,此色是忧根等起的,此色是舍根等起的。’(《清净道论》2.401)即便如此,对于其中非心生的色,难道不应有如上所述的颜色差别吗?应有,因为其余相续色会随顺它。正如在行走等时,心生色被时节生、业生、食生色所随顺,否则身体不可能移到其他地方;同样,在此,心生色也被其余相续色所随顺。欢喜或愤怒时,眼睛显出的颜色差别,即可视为这一道理的例证。因此,由与喜等相应之心俱起的心等起色之力,令其余俱生的色也呈现种种颜色,故善说‘血应是血’等。‘见心脏血液’:首先以推论智见到血液。‘应令其达到有力状态’:应令其生起并达到有力状态。
Kathaṃ pana citte somanassa sahagatādimhi sati kammajassa lohitassa vividhavaṇṇabhāvāpattīti? Kiñcāpi hadayavatthusannissitabhūtāni kammajāneva, taṃ pana lohitaṃ kammajamevāti natthi catusantatirūpassapi tattha labbhamānattā. Teneva hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘idaṃ rūpaṃ somanassindriyasamuṭṭhānaṃ, idaṃ domanassindriyasamuṭṭhānaṃ, idaṃ upekkhindriyasamuṭṭhānanti parassa hadayalohitavaṇṇaṃ passitvā’’ti (visuddhi. 2.401) vuttaṃ. Evampi yaṃ tattha acittajaṃ, tassa yathāvuttavaṇṇabhedena na bhavitabbanti? Bhavitabbaṃ sesasantatirūpānaṃ tadanuvattanato. Yathā hi gamanādīsu cittajarūpāni utujakammajāhārajarūpehi anuvattīyanti, aññathā kāyassa desantarappattiyeva na siyāti, evamidhāpi cittajarūpaṃ sesasantatirūpehi anuvattīyati, pasādakodhavelāsu ca cakkhussa vaṇṇabhedāpattiyeva tassatthassa nidassanaṃ daṭṭhabbaṃ, tasmā somanassādiyuttacittānurūpaṃ uppannacittasamuṭṭhānarūpavasena sesatisamuṭṭhānarūpānampi nānāvaṇṇatā hotiyevāti suṭṭhu vuttaṃ ‘‘lohitaṃ lohitaṃ siyā’’tiādi. Disvā hadayalohitanti paṭhamaṃ tāva anumānañāṇena lohitaṃ disvā. Kātabbaṃ thāmataṃ gatanti uppādetvā thāmabhāvaṃ gataṃ kātabbaṃ.
因为想要生起心遍知智的瑜伽行者,必须已证得天眼,依前文所述的方法,使具足八支的色界第四禅成为堪能引发(神通)的,并扩大光明,以天眼见依止于他人心脏肉片而转起的血液颜色,此时以‘喜俱’、‘忧俱’或‘舍俱’的方式,通过把握理趣而确定此心,然后进入基本禅那,出定后作意:‘我知此心’,应如此作遍作(预备行)。即使百次、千次,也应反复进入基本禅那,出定后同样修习。当他如此以天眼见心脏血液颜色等方法修习时,先前所确定的‘现在心遍知智将生起’的那颗心,即以其为所缘,意门转向生起,三或四个欲界速行心速行。第四或第五个是神通心,属于色界第四禅。其中,与此安止心相应的智,即是心遍知智。因为此智现量通达并阐明那曾作遍作的他心而生起,正如天眼智之于色、天耳智之于声。此后,则以欲界心确定有贪等,如同确定蓝色等。
Cetopariyañāṇañhi uppādetukāmena yoginā dibbacakkhulābhinā eva satā heṭṭhā vuttanayena rūpāvacaracatutthajjhānaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ abhinīhārakkhamaṃ katvā ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā parassa hadayamaṃsapesiṃ nissāya vattamānassa lohitassa vaṇṇadassanena idāni imassa cittaṃ ‘‘somanassasahagata’’nti vā ‘‘domanassasahagata’’nti vā ‘‘upekkhāsahagata’’nti vā nayaggāhavasena vavatthāpetvā pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘imassa cittaṃ jānāmī’’ti parikammaṃ kātabbaṃ. Kālasatampi kālasahassampi punappunaṃ pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tatheva paṭipajjitabbaṃ. Tassevaṃ dibbena cakkhunā hadayalohitavaṇṇadassanādividhinā paṭipajjantassa ‘‘idāni cetopariyañāṇaṃ uppajjissatī’’ti yaṃ tadā pavattatīti vavatthāpitaṃ cittaṃ, taṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ tīṇi cattāri vā javanāni kāmāvacarāni javanti. Catutthaṃ, pañcamaṃ vā abhiññācittaṃ rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ . Tattha yaṃ tena appanācittena sampayuttaṃ ñāṇaṃ, idaṃ cetopariyañāṇaṃ. Tañhi yattha anena parikammaṃ kataṃ, taṃ parassa cittaṃ paccakkhato paṭivijjhantaṃ vibhāventameva hutvā pavattati, rūpaṃ viya ca dibbacakkhuñāṇaṃ, saddaṃ viya ca dibbasotañāṇaṃ. Tato paraṃ pana kāmāvacaracittehi sarāgādivavatthāpanaṃ hoti nīlādivavatthāpanaṃ viya.
1074-51074-5. 然而,对于已如此证得的心遍知智,令其达到有力状态的方法,也与证得的方法相似,在此阿阇黎仅开示了这一点。‘如此达到有力’等,是显示达到有力状态的功德。‘一切’:此词应与‘欲界心、色无色界中的意’两者结合,即五十四种欲界心、十五种色界心、十二种无色界心,一切皆各别了知其有贪等差别,这是其义。此神通说是依凡夫而言,故此处未提及出世间心。因为上位者或同分的圣者了知下位者或同分者的心,而下位者不了知上位者的心。正如这样,未于无色界禅那作习行的凡夫,或有学,也不了知无色界心。然而,此处依得八等至者而说,也了知色界心。但阿罗汉即使未于无色界作习行,由于已断除覆蔽它的无明,故也了知彼心。心遍知智释义。
1074-5. Evamadhigatassa pana cetopariyañāṇassa thāmagamanavidhānampi adhigamavidhānasadisameva, tadevettha ācariyena dassitaṃ. Evaṃ thāmagatetiādi thāmagamanānisaṃsadassanaṃ. Sabbamevāti idaṃ ‘‘kāmāvacaracittaṃ, rūpārūpesu mānasa’’nti ubhayapadenapi sambandhitabbaṃ, catupaṇṇāsavidhaṃ kāmāvacaracittaṃ, pañcadasarūpāvacaracittaṃ, dvādasaarūpāvacaracittanti sabbameva, paccekaṃ sarāgādippabhedakaṃ vijānātīti attho. Puthujjanassa vasenāyaṃ abhiññākathāti lokuttaracittaṃ idha anuddhaṭaṃ. Tampi hi uparimo, sadiso vā ariyo heṭṭhimassa, sadisassa ca cittaṃ jānāti, heṭṭhimo pana uparimassa cittaṃ na jānāti. Yathā cetaṃ, evaṃ arūpāvacarajjhāne akatābhiniveso puthujjano, sekhopi vā arūpāvacaracittaṃ na jānāti. Aṭṭhasamāpattikassa pana vasena idhārūpāvacaracittassāpi jānanaṃ vuttaṃ. Arahā pana āruppe akatābhinivesopi tappaṭicchādakaavijjāya vihatattā tampi jānātiyeva. Cetopariyañāṇavaṇṇanā.
1076-7过去在往昔生中曾居住、在自己相续中生起,并以自识亲近行境而被受用的诸蕴,称为宿住。即使是已被他识所了知的,过去也曾在此处住过,故亦名宿住,然而此类唯是诸佛在断除轮回之随念等中所行的境界。于宿住中,能明了各自体相的智,即是宿住智。依此智而有的随念,便是对他们宿住的随念。在下三禅中,依其相应方便,以喜、乐令身心满足,因此才说要成就四禅,故说“然而诸禅……”等。否则,可能被理解为“成就基础禅之后才……”的意思。以哪一座姿坐下而开始随念,此座姿在此处即是最末的那一座姿。
1076-7. Pubbe atītajātīsu nivāsā nivutthā attano santāne pavattā, saparaviññāṇehi gocarāsevanāya āsevitā ca khandhā pubbenivāsā. Paraviññāṇaviññātāpi hi pubbe nivasiṃsu etthāti pubbenivāsāti vuccanti, te pana chinnavaṭumakānussaraṇādīsu buddhānaṃyeva visayā, pubbe nivāsesu sarūpavibhāvakaṃ ñāṇaṃ pubbenivāsañāṇaṃ. Tena. Tadanussatīti tesaṃ pubbenivāsānaṃ anussati. Heṭṭhā tīsu jhānesu yathārahaṃ pītisukhehi kāyacittānaṃ sampīṇanāya cattāri jhānāni samāpajjitabbānīti āha ‘‘jhānāni panā’’tiādi. Aññathā pādakajjhānaṃ samāpajjitvāyevāti vuttaṃ siyā. Yāya nisajjāya nisinnassa anussaraṇārambho, sā idha sabbapacchimā nisajjā.
1078-80从那时起……乃至……次第:即在该有中,将先前有等中所作的一切都总括起来,以“一切皆应作意”等方式,依各别的昼夜等而显示。日夜中所作,即从最后那一座姿开始,逆序作意整个日夜所作之事:铺设座位、进入住处等。应作意什么?即在此期间所作的一切,皆应唯以逆序作意,这是其义。然而,这些事即使对自然心也显而易见,对遍作心则更为明显。若其中有何不明显处,则应再次进入基础禅,出定后再作意,如此便会如灯火点燃一般明显。因为进入基础禅,就像磨刀石对于刀一样,能令念与慧变得锋利,因此它们通过进入该禅而达到极度的清净。在先前有中,即从紧邻此有的先前有中。
1078-80.Tato pabhuti…pe… kkamāti tasmiṃ bhave purimabhavādīsu kataṃ sabbampi saṅgahetvā sabbamāvajjitabbantiādinā visuṃ visuṃ rattindivādivasena dasseti. Divaserattiyaṃ katanti sabbapacchimanisajjāto paṭṭhāya āsanapaññāpanaṃ senāsanappavesananti paṭilomena sakalaṃ rattindivaṃ katakiccaṃ āvajjitabbaṃ. Katamāvajjitabbanti yaṃ etthantare katakiccaṃ, sabbaṃ taṃ paṭilomakkameneva āvajjitabbanti attho. Ettakaṃ pana pakaticittassapi pākaṭaṃ, parikammacittassa pana atipākaṭameva. Sace panettha kiñci na pākaṭaṃ hoti, puna pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya āvajjitabbaṃ, ettakena dīpe jalite viya pākaṭaṃ hoti. Pādakajjhānasamāpajjanañhi satthakassa viya nisānasilā satipaññānaṃ nisitabhāvāvahaṃ, tasmā tā taṃsamāpajjanena paramanepakkappattā honti. Purimasmiṃ bhaveti imamhā bhavā anantare purimasmiṃ bhave.
1081“已生的名色”,即由各自因缘所生的名色。“善巧”,即应妥善地、毫无遗漏地作意。因为对于此神通已作加行的比丘,有可能在第一次即能揭开结生,以死心刹那的名色为所缘;若不能如此,也不应舍弃努力,而应反复进入基础禅,出定后反复作意。然而,在作意时,诸师长说应先作意色,后作意名。另有一些人则说相反的顺序。
1081.Nibbattaṃ nāmarūpañcāti attano paccayehi nibbattanāmarūpaṃ. Sādhukanti suṭṭhu aparihāpetvā āvajjitabbaṃ. Pahoti hi imissā abhiññāya katādhikāro bhikkhu paṭhamavāreneva paṭisandhiṃ ugghāṭetvā cutikkhaṇe nāmarūpaṃ ārammaṇaṃ kātuṃ, tathā asakkontenāpi dhuranikkhepaṃ akatvā pādakajjhānameva punappunaṃ samāpajjitabbaṃ, tato ca vuṭṭhāya punappunaṃ āvajjitabbaṃ. Āvajjantena ca pana paṭhamaṃ rūpaṃ āvajjitvā pacchā nāmaṃ āvajjitabbanti ācariyā. Apare pana vipariyāyena vadanti.
此处,从最后一座开始,直至结生,以之为所缘而生起的智,由于不以过去生中所住之法为所缘,故不称为宿住随念智,那仅是遍作智。然而,当超越结生,以死心刹那生起的名色为所缘,生起意门转向;彼灭尽后,依前述方式生起安止心,与此相应的智即名为宿住随念智。因此说‘然而当……时’等。
Tattha pacchimanisajjāto pabhuti yāva paṭisandhito ārammaṇaṃ katvā pavattañāṇaṃ atītajātīsu nivutthadhammārammaṇābhāvato pubbenivāsānussatiñāṇaṃ nāma na hoti, taṃ pana parikammañāṇameva. Yadā panassa paṭisandhiṃ atikkamma cutikkhaṇe uppannaṃ nāmarūpaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tasmiṃ niruddhe vuttanayena appanācittaṃ uppajjati, tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ nāma. Tenāha ‘‘yadā panā’’tiādi.
在此有人问:是以同一个神通心,将死心刹那现行的名色全部取为所缘呢,还是以不同的心各别而取?对此,若以同一个心取,则如同从远处观看画布,不能以明晰的形态确定;若以不同的心各别而取,是否需各别进入基础禅等?两种方式都没有过失。因为神变境界不可思议,所以即使以同一个神通心观察名色,也是以明晰的形态观察,并非以不明晰的形态观察;或者以另一个心:即先进入基础禅,出定后,由于已作遍作且心已等持,即使不再进入禅定,也能作意并以之为所缘。宿住随念智论释。
Etthāha – kiṃ ekeneva abhiññācittena cutikkhaṇe pavattanāmarūpaṃ sabbampi ārammaṇaṃ karoti, udāhu aññena aññenāti. Kiñcettha yadi ekeneva, dūrato cittapaṭaṃ pekkhantassa viya anirūpitarūpena vavatthānaṃ hoti. Yadi ca aññena aññena, visuṃ visuṃ pādakajjhānasamāpajjanādinā bhavitabbanti? Ubhayathāpi na doso. Iddhivisayassa hi acinteyyattā ekenapi abhiññācittena nāmarūpe passanto nirūpitarūpeneva passati, na anirūpitarūpeneva passati, aññenapi vā paṭhamameva pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya samāhitacittena kataparikammassa pavattitattā puna samāpajjanaṃ vinā āvajjitvā ārammaṇaṃ karotiyevāti. Pubbenivāsānussatiñāṇavaṇṇanā.
1086-8‘以天眼’:由于与天相似、依天住而获得、自身依止于天住,或因有大光明等,故称为‘天’;以能见色的意义,如同眼一般,故称为‘眼’。正如肉眼依于识而住,似乎在显示平坦与不平坦,然而此(天眼)比彼更殊胜地行使眼的作用,因此既是天又是眼,故名天眼。以彼天眼。‘以遍为所缘’:即依于八遍而以遍为所缘。‘令堪能引摄’:即以十四种调心法、成就八支,令心堪能、适合作业、适合朝向天眼智、适合派遣。应补充‘火遍……乃至……遍也应令其邻近’。‘应令邻近’:即应令其成为天眼智生起的近因,在那里令近行禅更为熟练,将其增长,令其在想要的时刻适合现起而安立。‘在此’:即在此以天眼见色的范围中。‘最胜’:即被阐明为最胜,因为光明遍以释放光明的自性而作光明,故与其他相比更为殊胜,因此被阐明为殊胜。
1086-8.Dibbacakkhunāti dibbasadisattā, dibbavihāravasena paṭilabhitabbattā, attanā ca dibbavihārasannissitattā mahājutikatādīhi vā dibbaṃ, rūpadassanaṭṭhena cakkhumivāti cakkhu. Yathā hi maṃsacakkhu viññāṇādhiṭṭhitaṃ samavisamaṃ ācikkhantaṃ viya pavattati, idaṃ pana tato sātisayaṃ cakkhukiccakārīti dibbañca taṃ cakkhu cāti dibbacakkhu, tena dibbacakkhunā. Kasiṇārammaṇanti aṭṭhannampi kasiṇānaṃ vasena kasiṇārammaṇaṃ. Abhinīhārakkhamaṃ katvāti cuddasavidhena cittaparidamanena aṭṭhaṅgasampannatākaraṇena abhinīhārakkhamaṃ dibbacakkhuñāṇābhimukhaṃ pesanārahaṃ pesanayogyaṃ katvā. ‘‘Tejo…pe… kasiṇampi vā āsannaṃ kātabba’’nti pāṭhaseso. Āsannaṃ kātabbanti dibbacakkhuñāṇuppattiyā samīpabhūtaṃ kāraṇabhūtaṃ kātabbaṃ, tattha upacārajjhānaṃ paguṇataraṃ katvā taṃ vaḍḍhetvā icchitakkhaṇe upaṭṭhānayogyaṃ katvā ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti. Etthāti imasmiṃ dibbacakkhunā rūpadassanavisaye. Seṭṭhanti paridīpitanti ālokakasiṇasseva pabhāvissajjanasabhāvena ālokakaraṇena itarehi visiṭṭhattā visiṭṭhanti paridīpitaṃ.
1089-90生起:即依照初禅解说中所说的方法,由近行禅的生起而生起。因为伴随近行禅的生起,似相亦同时生起。当基础禅存在时,若仅依安止的状态,则没有力量以自力遍满光明,也不能如所愿地令其安住;然而遍作却能够达成这两者,因此说应在近行地中增长它,故说“近行地”等。在此,“近行地”应理解为令光明安住之力所行的遍作心本身。安止:即依禅那的安止。因为未做遍作者,不能以神通力成就安止。因此说“依止于基础禅”。“依止于基础禅”,即成为基础禅的所缘,而非天眼的遍作所依或遍作所缘,若是后者,则由于没有增长光明,将不能见色——这是其意趣。
1089-90.Uppādetvāti paṭhamajjhānaniddese vuttanayena upacārajjhānuppādanena uppādetvā. Upacārajjhānuppattiyā hi saddhiṃ paṭibhāganimittuppatti. Yasmā pādakajjhānaṃ vijjamāneyeva āloke appanāvasena pavattimattaṃ vinā attano balena ālokaṃ pharituṃ na sakkoti, nāpi yathāpatthaṭaṃ thāvaraṃ kātuṃ, parikammaṃ pana tadubhayampi kātuṃ samatthaṃ, tasmā upacārabhūmiyaṃyeva taṃ vaḍḍhetabbanti āha ‘‘upacārabhūmiya’’ntiādi. Upacārabhūmīti cettha ālokassa thāvarakaraṇavasappavattaṃ parikammacittamevāti daṭṭhabbaṃ. Appananti jhānavasena appanaṃ. Na hi akataparikammassa abhiññāvasena appanā sijjhati. Tenāha ‘‘pādakajjhānanissita’’nti. Pādakajjhānanissitanti pādakajjhānārammaṇaṃ hoti, na dibbacakkhussa parikammanissitaṃ parikammārammaṇaṃ hoti, tathā ca sati ālokavaḍḍhanābhāvato rūpadassanaṃ na siyāti adhippāyo.
1091-3“内……修习”:应观内在的色法,即已进入内在的色法,而非外在,因为天眼所见并不由散乱生起的因所致。即使遍满光明,肉眼也不会现前。因为此时已经超越了遍作的轮转。这里所说的“遍作”,就是如前所述以遍相为所缘的近行定;当观见色法时,它并不转起。而依遍光明见色法,以及遍光明本身,都依赖遍作而有,因此当遍作不转起时,这两者也都不存在。故说“光明也”等。当光明消失时,色法也不可见;当观见色法时,遍作的轮转已超越;当致力于遍作时,则有以遍相为所缘的智,此时色法可见。为说明应如何修习,故说“因此”等。
1091-3.Anto…pe… bhaveti antogatameva rūpagataṃ passitabbaṃ bhave, na bahiddhā vikkhepuppattihetubhāvato passitabbaṃ dibbacakkhunāti adhippāyo. Na hi āloke pharitepi maṃsacakkhussa āpāthaṃ hoti. Parikammassa vāro hi atikkamati tāvadeti idha parikammaṃ nāma yathāvuttakasiṇārammaṇaṃ upacārajjhānaṃ, taṃ rūpagataṃ passato na pavattati, kasiṇālokavasena ca rūpagatadassanaṃ kasiṇāloko ca parikammavasenāti tadubhayampi parikammassa appavattiyā na hoti. Tenāha ‘‘ālokopī’’tiādi. Tasmiṃ antarahite rūpagatampi na ca dissati, rūpagataṃ passato parikammassa vāro atikkamati, parikammapasutassa kasiṇārammaṇañāṇaṃ hotīti rūpagataṃ dissati, kathaṃ paṭipajjitabbanti āha ‘‘tenā’’tiādi.
1094-9“如此次第”:即反复进入根本禅定,出定后频频遍满光明。“光明有力”:即光明能够长久安住,如此便能长时间观见色法。因此说“光明在此”等。为了以草炬的譬喻阐明此义,说“草炬”等。据说,有一人夜间持草炬赶路,草炬熄灭后,他便看不清高低不平之处。于是他将草炬在地上摩擦,重新点燃,燃烧后放射出比先前更大的光明。如此一再地点燃熄灭的草炬,渐渐地太阳升起来了。太阳升起后,他想:“草炬已无用”,便丢弃它,在白天继续行路。其中,草炬的光明如同遍作阶段的遍光明;草炬熄灭时看不清高低不平之处,如同在观见色法时,由于遍作的轮转超越,光明消失而看不见色法;摩擦草炬如同反复进入根本禅定;草炬发出比先前更大的光明,如同再次作遍作时,遍满更强大的光明;太阳升起,如同达到有力光明后,按所增长的界限遍满而安住;丢弃草炬在白天行路,如同增长已遍满的光明后,以有力的光明在白天也观见色法。至此,已说明了天眼转向的种种遍作以及天眼智,但未说明其生起次第。为说明此,说“生起次第也”等。这在前面已说过的道理中,容易理解。
1094-9.Evaṃ anukkamenāti punappunaṃ pādakajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya abhiṇhaṃ ālokapharaṇena. Āloko thāmavāti ālokagato ciraṭṭhāyī siyā, tathā ca sati tattha sucirampi rūpagataṃ passateva. Tena vuttaṃ ‘‘āloko etthā’’tiādi. Svāyamattho tiṇukkūpamāya vibhāvetabboti dassento āha ‘‘tiṇukkāyā’’tiādi. Eko kira rattiyaṃ tiṇukkāya maggaṃ paṭipajji, tassa sā tiṇukkā vijjhāyi, athassa samavisamāni na paññāyiṃsu, so taṃ tiṇukkaṃ bhūmiyaṃ ghaṃsitvā puna ujjālesi, sā pajjalitvā purimālokato mahantaramālokaṃ akāsi, evaṃ punappunaṃ vijjhātaṃ ujjālayato kamena sūriyo uṭṭhāsi, sūriye uṭṭhite ‘‘ukkāya kammaṃ natthī’’ti taṃ chaḍḍetvā divasampi agamāsi. Tattha ukkāloko viya parikammakāle kasiṇāloko, ukkāya vijjhātāya samavisamānaṃ adassanaṃ viya rūpagataṃ passato parikammassa vārātikkamena āloke antarahite rūpagatānaṃ adassanaṃ, ukkāya ghaṃsanaṃ viya punappunaṃ pādakajjhānasamāpajjanaṃ, ukkāya purimālokato mahantatarālokakaraṇaṃ viya puna parikammaṃ karoto balavatarālokapharaṇaṃ, sūriyuṭṭhānaṃ viya thāmagatālokassa yathāvaḍḍhitaparicchedaṃ pharitvā avaṭṭhānaṃ, tiṇukkaṃ chaḍḍetvā divasampi gamanaṃ viya padittālokaṃ vaḍḍhetvā thāmagatenālokena divasampi rūpadassanaṃ. Ettāvatā ca dibbacakkhussa nānāvajjanaparikammañceva dibbacakkhuñāṇañca dassitaṃ, na tassa uppattikkamoti taṃ dassetuṃ ‘‘uppādanakkamopī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva. Tāni cattāri pañca vāti potthakesu likhanti. ‘‘Tīṇi cattāri vā panā’’ti pāṭho.
1100其中,“成就义利之心”:为了某义利而修行,由于能成办此义利,故称成就义利之心。当此心生起时,那些本非肉眼所能见及的色——如处腹内、依于心所依处、依于地下、在墙后、山后、壁垒后、处于其他轮围界中的色——悉皆现前,犹如显现在眼前一般。而且,在此处,能如实辨别色法自相的心,正是这如同眼识的心,而非依转向、预备行而转起的前分心。因为那些心即使取著所缘,也不能如实辨别而转起,犹如转向心、领受心等。
1100. Tattha atthasādhakacittanti yadatthāyesa paṭipanno, tassa tadatthasādhanato atthasādhakabhūtaṃ cittaṃ. Tasmiñhi uppanne maṃsacakkhussa anāpāthayogyaṃ antokucchigataṃ hadayavatthunissitaṃ heṭṭhāpathavītalanissitaṃ tirokuṭṭapabbatapākāragataṃ paracakkavāḷagatanti idaṃ rūpaṃ āpāthaṃ āgacchati, maṃsacakkhunā dissamānaṃ viya hoti. Tadeva cettha rūpaṃ sarūpato vibhāvanasamatthaṃ cakkhuviññāṇaṃ viya. Na pana āvajjanaparikammavasena pavattāni pubbabhāgacittāni. Tāni hi ārammaṇaṃ karontānipi na yāthāvato taṃ vibhāvetvā pavattanti āvajjanasampaṭicchanādicittāni viyāti.
1101-2难道未来分智与随业趣智这两种神通智不存在吗?为何在此未作说明?于是说“未来分智”等。它们依天眼而成就,因为无需单独的预备行,仅由证得天眼智,它们便作为天眼智的眷属而得成就。正因如此,它们被称为天眼智的附属智。犹如须弥山的腰带山等附属之处,依须弥山的成就而成就,故称为附属物;同样,这些智依天眼智的成就而成就,当知为其附属。
1101-2. Nanu ca anāgataṃsañāṇaṃ yathākammūpagañāṇanti dve abhiññāñāṇāni atthi, kasmā tāni idha na dassitānīti āha ‘‘anāgataṃsañāṇassā’’tiādi. Ijjhanti dibbacakkhunāti visuṃ parikammassa abhāvato dibbacakkhuñāṇapaṭilābheneva tassa parivārāni hutvā paṭiladdhāni honti. Tatoyeva hi tāni tassa paribhaṇḍañāṇānīti vuccanti. Yathā hi sinerussa parivāraṭṭhāniyāni taṃsiddhiyā siddhāni mekhalaṭṭhānāni paribhaṇḍānīti vuccanti, evaṃ imānipi dibbacakkhusiddhiyā siddhāni tassa paribhaṇḍānīti veditabbāni.
此事且置不论。然则,为何未说明死生智?因此说“死生智”等。实际上,当天眼智辨别死时与生时的色法时,因其转起于死生之中,故称为“死生智”;而在辨别其余色法时,则称为“天眼”。因此,从胜义上说,以两个名称出现的,实为同一智。天眼智与死生智仅是言辞上的差别。在有些地方,“意所成智”作为单独的神通智出现,其意义即是神变智。——天眼智注释。
Hotu tāva evametaṃ, cutūpapātañāṇaṃ pana kiṃ na dassitanti āha ‘‘cutūpapātañāṇampī’’tiādi. Dibbacakkhuñāṇameva hi cutiyaṃ, upapattiyañca rūpaṃ vibhāventaṃ cutūpapāte pavattattā ‘‘cutūpapātañāṇa’’nti vuccati, avasesarūpavibhāvanakāle ‘‘dibbacakkhū’’ti vuccati, tasmā paramatthato nāmadvayena āgataṃ ekameva ñāṇaṃ, dibbacakkhuñāṇaṃ cutūpapātañāṇanti pana byañjanatoyeva nānanti. Katthaci manomayañāṇantipi visuṃ abhiññāñāṇaṃ āgataṃ, taṃ atthato iddhividhañāṇameva. Dibbacakkhuñāṇavaṇṇanā.
1103“在此”者,即于此教法中。“以此舟航”者,即以此名为《入阿毗达摩》的舟航。
1103.Idhāti imasmiṃ sāsane. Anena tarenāti anena abhidhammāvatāranāmakena tarena.