第十三章
13. Terasamo paricchedo
作用证知之解释
Kārakapaṭivedhavaṇṇanā
“Niddiṭṭhāti”:通过略说、广说等方式已被开示。“Kusalādayoti”:善与不善。然而,这些未被开示——这是句子的连结。前面虽然像说“作用者”那样没有说出“感知者”,但由于论者执取“我是作用者、感知者”,所以提到了“该作用者、感知者”。其意旨为:善与不善也可能不存在,否则会导致无因的过失。这些善与不善所依存的状态,即是“tadāyattavuttino”。“Tesaṃ”:指善与不善等。“Tasmāti”:因为没有作用者,善与不善及其异熟便不存在。“Niratthikāti”:即使开示了,也因没有可令觉悟者而毫无意义。即便说“这不是无意义”,并说“有意义”,也只是为了让别人更加执取。世间也有如此言说,事实正是如此,而非其他。“Tatthāti”:即便没有作用者,却执取“我存在”的情况下。“Anurodhoti”:意为随顺、偏向,即认同。“Idhāti”:即便没有作用者,却执取“善等存在”的情况下。“Virodhoti”:意为排斥。
Niddiṭṭhāti uddesaniddesādivasena dassitā. Kusalādayoti kusalākusalā. Etesaṃ pana na niddiṭṭhoti sambandho . Pubbe ‘‘kārako’’ti vacanaṃ viya ‘‘vedako’’ti avuttepi ‘‘attā kārako vedako’’ti attano laddhitāya ‘‘tassa hi kārakassa vedakassā’’ti vuttaṃ. Kusalākusalānamabhāvopi siyā, itarathā ahetukadosāpattitoti adhippāyo. Tesaṃ kusalākusalānaṃ āyattā vutti etesanti tadāyattavuttino. Tesanti kusalākusalādīnaṃ. Tasmāti kārakābhāve kusalākusalānaṃ, tabbipākānañca abhāvato. Niratthikāti desetvāpi bodhetabbābhāvato niratthikā. ‘‘Nāyaṃ niratthikā’’ti vatvāpi ‘‘sātthikā’’ti vacanaṃ pana parassa daḷhaggāhatthaṃ. Lokepi hi evaṃ vohāraṃ voharanti, evameva bhavati, nāññathātiādi. Tatthāti kārakābhāvepi attā atthīti gahaṇe. Anurodhoti anukūlapakkhapātoti attho. Idhāti kārakābhāvepi kusalādayo atthīti gahaṇe. Virodhoti paṭigho.
如此,即便没有作者,也通过理证确立了善法等之实存,现在为了以世间共许的譬喻来证成,而说“athāpi”等。“Athāpīti”的意思是:即使没有作者。以“地”这一词,即表示地所生者;同样,以“水”这一词,即表示水所生者。“Tejoti”指依冷、暖而有二种火界。“Utūti”指冬季等季节。以“等”字摄取了种子等。能生的缘称为“因”,能维持的缘称为“缘”,所以说“因缘和合”。也就是说:能生果者为因,能持者为缘。
Evaṃ kārakābhāvepi kusalādīnaṃ sabbhāvaṃ yuttito sādhetvā idāni lokasiddhena nidassanena sādhetuṃ ‘‘athāpī’’tiādi vuttaṃ. Athāpīti kārakābhāvepi. Pathavi-ggahaṇena pathavojaṃ dasseti. Tathā āpa-ggahaṇena āpojaṃ. Tejoti sītuṇhavasena duvidhā tejodhātu. Utūti hemantādiutu. Ādi-ggahaṇena bījādike saṅgaṇhāti. Janakapaccayo hetu, anupālanakapaccayo paccayo nāmāti āha ‘‘hetupaccayasāmaggiyā’’ti. ‘‘Phalanibbattako hetu, paccayo anupālanako’’ti hi vuttaṃ.
如此,即便没有作者,也成立了善与不善的转起,现在为了先破斥他人施设的“我”,便开始了“athāpi cetthā”等语。实际上,“我”只是被与慧相离的邪见所计度,但他人却自认为“我以慧而施设”,因此随顺其所执而说为“以慧施设”。“Taṃ upaparikkhissāma tāvāti”的意思是:暂且放下“这没有作者的情况下,善等是有还是无”的思择,我们先来审察那个“我”本身。为了揭示其中的过失而发问,以此意图,不作承诺便问:“kiñcetthā”。意思是:在这里,这个我是有思者,还是无思者?有什么过失呢?对方答:两者都有过失。因为,如果我是无思者,那么它既不是作者,也不是受者,就如同墙壁、树木等物。为了说明“如果这个我是无思者,便可通过推理成立无作者、无受者”,而说“yadi acetano”等。“Anaññoti”是指由于不可分离性,所以无别。不然,“有思者”这一说法本身就不能成立。因为,共存者并不是别体。其意旨为:在那些不可分离而存在的法中,若一者灭,另一者也灭,就像这样,“我”也会灭;若一者不灭,另一者也不灭,就像这样,思也会不灭。
Evaṃ kārakābhāvepi kusalākusalappavattiṃ sādhetvā idāni paraparikappitaṃ attānameva tāva paṭikkhipituṃ ‘‘athāpi cetthā’’tiādi āraddhaṃ. Kāmaṃ paññāparibāhiradiṭṭhiyā eva attā parikappīyati, paro pana ‘‘paññāya parikappemī’’ti maññatīti tassa laddhivasena ‘‘paññāya parikappito’’ti vuttaṃ. Taṃ upaparikkhissāma tāvāti tiṭṭhatu tāva cesā kārakābhāvepi kusalādīnaṃ bhāvābhāvavicāraṇā paṭhamaṃ tameva attānaṃ upaparikkhissāmāti attho. Dosamettha vattukāmo pucchatīti adhippāyena paṭiññaṃ adatvāva pucchanto āha ‘‘kiñcetthā’’ti. Sacetano vā udāhu acetano vāti ettha ko dosoti attho. Itaro ubhayathāpi dosoyeva. Yañhi acetanaṃ attānaṃ, na taṃ kārakaṃ, vedakañca, yathā taṃ pākārataruādayo. ‘‘Acetanovāyaṃ attā’’ti anumānena kārakavedakattābhāvasiddhitoti dassetuṃ ‘‘yadi acetano’’tiādi vuttaṃ. Anaññoti avinibbhogavasena anañño. Itarathā ‘‘sacetano’’ti vacanameva na upapajjeyya. Sahabhāvī nāma añño na hotīti. Attanopi nāso siyāti avinibbhogavuttirūpesu ekassa nāse itarassāpi vināso viya. Cetanāyapi nāso na bhavati avinibbhogarūpesu ekassa avināse itarassāpi avināso viyāti adhippāyo.
先说了“因与思无别”这个理由后,为了进一步证成它,便说了“cetanattānaṃ”等。即使听闻了“若我不灭,则思亦不灭”,对方依然无法应答,其意旨是:思之灭并无特别原因,因此说“atha cetanāyayevā”等。意思是:让“我”灭去就好,留下“思”。因为不存在特别的原因,为何偏袒“我”而排斥“思”呢?“Paṭiññā hīnāti”是指原先的承诺已被舍弃。若非如此,若是你声称我灭时思不灭,这便是“承诺被舍弃”,这无法成立。正是因为“我”与思无别,思灭时“我”也必然灭,所以“我不灭”的说法——你的承诺被舍弃了。或者,从与上所述相反的角度:即使思灭,我也不灭;或即使我不灭,思也灭——你的意图也许是这样。其意旨是:如果二者有别,则会出现我灭而思留存的情形,因为二者本应具有同等的可能性。“Paṭiññāhīno bhavasīti”的意思是:若说思灭而我不灭,你便舍弃了你的承诺。
‘‘Cetanāya anaññattā’’ti kāraṇaṃ vatvā tameva samatthetuṃ ‘‘cetanattāna’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Attano anāse sati cetanāyapi vināso na bhavatī’’ti sutvāpi parassa niruttarabhāvo, cetanāya nāse visesakāraṇābhāvatoti adhippāyenāha ‘‘atha cetanāyayevā’’tiādi. Attāva nassatu, tiṭṭhatu cetanā. Ko hi visesakāraṇābhāve attani anurodho, cetanāya virodhoti adhippāyo. Paṭiññā hīnāti pubbe dinnapaṭiññā parihīnā. Atha na bhavati, ‘‘paṭiññā hīnā’’ti yadi attano vināse cetanāya avināso na bhavati. Cetanattānaṃ anaññabhāvena cetanāya nāse attanopi vināsappasaṅgato attā na nassatīti tava paṭiññā hīnā. Vuttappakārato viparītaṃ vāti yathāvuttappakārato viparītaṃ. Cetanāya vināsepi attā na nassati, attano pana avināsepi cetanā nassatīti evaṃ vā tava adhippāyo siyāti attho. Attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu aññabhāve ubhinnaṃ samānayogakkhamatāya bhavitabbatoti adhippāyo. Paṭiññāhīno bhavasīti cetanāyeva nassati, attā na nassati paṭiññāya hīno bhavasi.
“Idhāti”:指在另一立场中。“Lakkhaṇakatanti”:指由互不相似、相异的特征所造。“Desantarakatanti”:指于不同处所造。“Jāto vedīyati ñāyatīti jātavedo”——此是火的别名,意为“生起即被觉知、被了知”。“Ḍayhamāneti”:指放入炉中被烧煮时。“Eko pavattipadeso imesanti ekadesā, tesaṃ bhāvoti ekadesattaṃ”:指这些法的一个转起部分,也就是一部分,其状态称为“部分性”。
Idhāti aññattha pakkhe. Lakkhaṇakatanti aññamaññavisadisehi bhinnalakkhaṇehi kataṃ. Desantarakatanti bhinnadesakataṃ. Jāto vedīyati ñāyatīti jātavedo, aggissetaṃ adhivacanaṃ. Ḍayhamāneti uddhane pakkhipitvā paccamāne. Eko pavattipadeso imesanti ekadesā, tesaṃ bhāvoti ekadesattaṃ.
“Avinibbhogatoti”:指虽然特征上有差别,但由于处所上不可分离、不相离,故作为“ekadesatte”的同义词而言“avinibbhogabhāvepi”。“Taṃ ayuttanti”:指“二者无部分性”与此不合。“Paṭiññā hīnāti”:若以先前的承诺为标准,则此承诺被舍弃;若以此承诺为标准,则其余承诺被舍弃。又或者,由于“思”与“我”依部分而有别,“我”便成为无思的状态,因此你先前在后续文中所立的“有思的我”这一承诺便被舍弃——应如此理解此处语义。
Avinibbhogatoti lakkhaṇato bhedepi ṭhānavasena avinibbhujjanato avisaṃsaṭṭhattā ‘‘ekadesatte’’tiimasseva vevacanavasena ‘‘avinibbhogabhāvepī’’ti vuttaṃ. Taṃ ayuttanti taṃ ‘‘ubhinnaṃ ekadesatā natthī’’ti iminā saha na yujjati. Paṭiññā hīnāti yadi pubbapaṭiññā pamāṇaṃ, ayaṃ paṭiññā hīnā. Yadi vā pana ayaṃ pamāṇaṃ, itarā hīnāti attho. Atha vā cetanāya attano padesavasena nānatte attano acetanattabhāvappattito ‘‘sacetano attā’’ti heṭṭhā tayā dinnapaṭiññā parihīnāti evamettha attho daṭṭhabbo.
「无思作者即是我」——即把「我」当作无思作者。所谓「先前所说之过患」——即从「若为无思作者」等语开始所说的过患。「因此」——即如此观察时,便不堪受反驳,因此(如此)。
Acetano attāti attā acetanoti katvā. Pubbe vuttadosatoti ‘‘yadi acetano siyā’’tiādinā ādito vuttadosato. Tasmāti yasmā evaṃ upaparikkhiyamāne vimaddanasaho hoti, tasmā.
779“若如是”之说——即:如果从究竟意义上说,没有善恶业的造作者,也没有其果报的受者,既然如此,世尊又为何这样说呢?这便是上下文的衔接。
779.Yadievanti yadi paramatthato kusalākusalānaṃ kārako, tabbipākānañca vedako natthi, evaṃ sante atha kasmā bhagavatā vuttanti sambandho.
“流转”即轮回。由于自己所造的善恶业为缘,作为果报的苦乐也确实是由自己所造作的,故说“苦乐乃自身所造”。
Sandhāvatīti saṃsarati. Attanā katakusalākusalakammapaccayattā vipākabhūtaṃ sukhadukkhampi attanā katameva nāma hotīti vuttaṃ ‘‘sukhadukkhaṃ sayaṃkata’’nti.
780“到达轮回者”——
780.Saṃsāramāpannoti –
诸蕴的次第,以及界与处;
它们无有间断地流转着,即称为‘轮回’。
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca; Abbocchinnaṃ vattamānā, ‘saṃsāro’ti pavuccatī’’ti. (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; visuddhi. 2.619) –
如上所述,依诸蕴次第等而流转的轮回,即是以辗转流转的方式而进行的轮回。‘其苦大怖畏’:对于已落入此轮回的有情,生等诸苦是大怖畏,能引生大怖畏,这就是此句的意义。‘化生者’:即正在出生者。
Evaṃ vuttakhandhapaṭipāṭiādivasappavattaṃ saṃsāraṃ punappunaṃ pavattivasena paṭipanno. Dukkhamassa mahabbhayanti assa saṃsārāpannassa sattassa jātiādidukkhaṃ mahabbhayaṃ mahābhayasaṃvattanakanti attho. Opapātikoti uppajjamāno.
781‘重担’确实即是五蕴——色等五蕴本身就是重担,就像被放在头上的重担一样。‘担重担者’是人,即肩负这五蕴重担的人。‘取重担’是以结生心执取五蕴重担。‘放下重担’则是通过令其不再被执取,以无取般涅槃的方式将重担完全放下。
781.Bhārā have pañcakkhandhāti rūpādayo pañcakkhandhā bhārabhūtā, sīse nikkhittabhārasadisāti vuttaṃ hoti. Bhārahāro ca puggalo tassa pañcakkhandhabhārassa hārako. Bhārādānanti paṭisandhivasena pañcakkhandhabhāraggahaṇaṃ. Bhāranikkhepananti puna aggahetabbatāpādanena anupādāparinibbānavasena bhārassa nikkhipanaṃ.
782‘行’是善业与不善业。‘能’是自在、自主。
782.Yanti kusalākusalakammaṃ. Sakanti āyattaṃ.
783‘一人’与前文相连接。‘一劫中’即是在一劫之中。
783. Ekassa puggalassāti sambandho. Ekena kappenāti ekasmiṃ kappe.
784「不信」等,其义如下文所述。
784.Assaddhotiādi heṭṭhā vuttatthaṃ.
在说了「那也只是依世俗的约定,并非依胜义的真实」之后,为确立此义,便说了「世尊难道不是……」等语。「有何众生」这首偈颂,虽然是毗阇耶长老尼所说,但因为是随顺世尊的意旨而说,故而可视为世尊所说,因此才说「此亦为世尊所说」。
‘‘Tañca kho sammutivasena, na paramatthato’’ti vatvā tadeva patiṭṭhāpetuṃ ‘‘nanu bhagavatā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Kiṃ nu satto’’ti gāthā vajirāya theriyā vuttāpi bhagavato adhippāyavaseneva vuttattā bhagavatā vuttā nāma hotīti katvā vuttaṃ ‘‘bhagavatā idampi vutta’’nti.
785「有何众生」——你执着于:在色、受等之中,究竟有什么名为众生或人?
785.Kiṃ nu sattoti paccesīti rūpavedanādīsu kiṃ nāma satto puggaloti gaṇhāsi.
786“肢体的聚集”——即在轮等部件之中,以轮等部件的组合为义。“声音”则是假名(约定俗成)。
786.Aṅgasambhārāti cakkādiavayavasambhāresu, cakkādiavayavānaṃ samodhānevāti attho. Saddoti vohāro.
“因此”——因为世尊于究竟义上指出无有情,所以如此。其含义是:不应只执取言辞而舍弃意趣。“坚迷执者”:即使显示原因,仍不肯舍弃的执取,即是坚执;仅因无力看清原因而执取,即是迷执。不应成为那样的人,故说“不应……”。“经文之词”即是以应引申义与已决了义两方面而成立的经文。
Tasmāti yasmā evaṃ paramatthato sattassa abhāvo bhagavatā vutto, tasmā. Na vacanamattameva ālambitabbaṃ adhippāyaṃ pahāyāti attho. Daḷhamūḷhova hutvā gaṇhātīti daḷhamūḷhaggāhī, kāraṇe dassitepi apariccajanavasena gahaṇaṃ daḷhaggahaṇaṃ. Kāraṇasseva daṭṭhumasamatthatāvasena gahaṇaṃ mūḷhaggahaṇaṃ. Tādisena na bhavitabbanti āha ‘‘na ca…pe… bhavitabba’’nti. Suttapadānanti neyyatthanītatthavasena ubhayathā ṭhitānaṃ suttantānaṃ.
其意趣为:宣说二谛,是为了种种应调伏众生的缘故。有些人依世俗的教说而得殊胜证悟,便依世俗谛为他们说法;有些人依究竟的教说,便依究竟谛为他们说法。犹如精通各地方言的老师,对来自各地方的学童用各自的语言教导那样。世俗谛与究竟谛:于此,“人、有情、女人、男人、刹帝利、婆罗门、天神”等,虽在究竟义上并不存在,但在世间依约定俗成而成立,这便是世俗谛。“蕴、界、处、念处”等,唯依究竟义而成立,这便是究竟谛。因此阿阇梨说:
Dve saccāni vuttāni tathā tathā vinetabbānaṃ puggalānaṃ vasenāti adhippāyo. Yesañhi sammutidesanāya visesādhigamo hoti, tesaṃ sammutisaccavasena deseti. Yesañca paramatthadesanāya, tesaṃ paramatthavasena deseti. Desabhāsākusalo viya ācariyo taṃtaṃdesavāsimāṇavānaṃ tāya tāya bhāsāya. Sammutisaccaṃ paramatthasaccañcāti ettha ‘‘puggalo satto itthī puriso khattiyo brāhmaṇo devo’’tievamādi paramatthato avijjamānampi loke katasaṅketavasena tathattā sammutisaccaṃ . Khandhadhātuāyatanāni satipaṭṭhānātievamādi paramatthavaseneva tathatthā paramatthasaccaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
约定俗成的言说是真实,依世间共许而成;
胜义的言说是真实,以诸法的如实性为因。(《长部注》1.439-443)
因此,那位善巧世俗言说的世间依怙、天人师,
运用世俗言说时,妄语即不生起。
‘‘Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ; Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ bhūtakāraṇaṃ. (dī. ni. aṭṭha. 1.439-443); ‘‘Tasmā vohārakusalassa, lokanāthassa satthuno; Sammutiṃ voharantassa, musāvādo na jāyatī’’ti.
787-8787-8. 凡是恒常、不间断地思惟这部论典的人,他由此而成就的殊胜智慧,将达至广大的境地。“极令心燃烧而导出消除”——令心之热恼极度导出、消除,故称“极导出”。使疑、犹豫,或者痴得以灭除,成为依止之性,故名“灭疑”。由义理与文句的圆满成就,令智慧增长,故称“令喜”。开显即是殊胜。在此教法中,或在阿毗达摩之中。
787-8. Yo so imaṃ ganthaṃ accantaṃ satatampi cinteti, tassa tato siddhā paramā paññā vepullabhāvaṃ gacchati. Adhiṃ cittasantāpaṃ nīharati apanetīti adhinīharaṃ. Vimatiyā vicikicchāya, mohassa vā vināsaṃ karoti upanissayabhāvatoti vimativināsakaraṃ. Atthabyañjanasampadāya manavaḍḍhanato piyakaraṃ. Vikasatīti dibbati. Idhāti imasmiṃ sāsane, abhidhamme vā.