第六章显示巴利原文
6. Chaṭṭho paricchedo
所缘分类说明之注释显示巴利原文
Ārammaṇavibhāganiddesavaṇṇanā
291-3 “这些”指如前所述的种种分类。然而,难道不是只以“心、心所”等列举了心等,故而应当只解说那些吗?所缘并未被提及,为何在此说到它呢?——考虑到这一质难,便说“离彼,则无有生起”。因为离了所缘,即没有心的生起;确实没有无所缘之心。因此,为断除“此心缘何生起”的疑惑,我今将开示所缘,这便是此义。再者,所缘有多少种?是何体性?因而说“色、声”等。其词义,下文自当解说。“善巧六所缘”,即善巧解说六所缘的佛陀等。显示巴利原文
291-3.Etesanti yathāvuttappabhedānaṃ. Nanu ca ‘‘cittaṃ cetasika’’ntiādinā cittādīniyeva uddiṭṭhānīti tāneva niddisitabbāni, ārammaṇaṃ pana appakataṃ, taṃ kasmā idha vuccatīti codanaṃ manasi karitvā āha ‘‘tena vinā natthi hi sambhavo’’ti. Yasmā ārammaṇena vinā cittasambhavo natthi, na hi anārammaṇaṃ cittaṃ nāma atthi, tasmā ‘‘tayidaṃ cittaṃ kaṃ ārabbha uppajjatī’’ti āsaṅkānivāraṇatthaṃ ito paraṃ ārammaṇaṃ dassayissāmīti attho . Katividhaṃ pana taṃ ārammaṇaṃ, kiṃ sarūpañcāti āha ‘‘rūpaṃ sadda’’ntiādi. Vacanatthaṃ pana nesaṃ sayameva vakkhati. Chaḷārammaṇakovidāti channaṃ ārammaṇānaṃ byākaraṇakusalā buddhādayo.
“诸元素”即四大种。“依止”即依靠。“由四因生起”即由业等四缘而生起。应被指示的,即指示。那是什么?即可见性,眼识之境,与指示一起,故为“有指示”。被撞击,或撞击,即“有对”;由于它,在眼等所依中,当有作用等变异之缘存在时,便产生变异;而它自身,依所依之力,对于已到达者与未到达者,呈现面对面的状态,互相碰撞,这是“有对”之义。其中,自身到达,以及触所依之力的到达,是香、味、鼻、舌、身的情况。其余二者,于两种情况皆未到达,因此,在此处,未到达者的面对面的状态被称为“有对”。与有对一起,即“有有对”。它既是有指示,又是有有对,故为“有指示有有对”。于此,有人问:凡有可见性者,即是有指示;而可见性即是眼识之境。它既与色处无异,如何能与指示一起而称为“有指示”呢?答曰:虽无异,但为了以其他法来简别色处,故将其说如他物,而说“与指示一起,为有指示”。因为,对于以法自性之共相而合为一的诸法,那能作差别的差异,是适合将其说如他物而作譬喻的。如此,方能了知义理之差别。被称为色所缘者,即如此形态之色,被称为色所缘。这是说:依止四大种,不舍离彼而转起,由业生、心生、时节生、食生,且依青等而显现,并撞击诸根的色,名为色所缘。显示巴利原文
Bhūteti cattāro mahābhūte. Upādāyāti nissāya. Catusamuṭṭhitoti kammādīhi catūhi paccayehi samuṭṭhito. Nidassitabbaṃ nidassanaṃ. Kiṃ taṃ? Daṭṭhabbabhāvo cakkhuviññāṇassa gocarabhāvo , saha nidassanenāti sanidassano. Paṭihaññati, paṭihanananti vā paṭigho, yena byāpārādivikārapaccayantarasahitesu cakkhādīnaṃ nissayesu vikāruppatti, so sayaṃ nissayavasena ca sampattānaṃ, asampattānañca paṭimukhabhāvo aññamaññapatanaṃ paṭighoti attho. Tattha sayaṃ sampattiṃ phoṭṭhabbassa nissayavasena sampatti gandharasaghānajivhākāyānaṃ. Itaresaṃ ubhayathāpi asampatti, tasmā idha asampattānaṃ paṭimukhabhāvo ‘‘paṭigho’’ti vuccati. Saha paṭighenāti sappaṭigho, sanidassano ca so sappaṭigho cāti sanidassanasappaṭigho. Etthāha – yassa daṭṭhabbabhāvo atthi, so sanidassano, cakkhuviññāṇagocarabhāvova daṭṭhabbabhāvo. Tassa ca rūpāyatanato anaññattā kathaṃ saha nidassanena sanidassanoti yujjatīti? Vuccate – anaññattepi tassa aññehi dhammehi rūpāyatanaṃ visesetuṃ aññaṃ viya katvā vuttaṃ ‘‘saha nidassanena sanidassana’’nti. Dhammasabhāvasāmaññena hi ekībhūtesu dhammesu yo nānattakaro viseso, so aññaṃ viya katvā upacārituṃ yutto. Evañhi atthavisesāvabodho hoti. Rūpārammaṇasaññitoti ayaṃ evarūpo vaṇṇo rūpārammaṇanti saññito. Idaṃ vuttaṃ hoti – cattāro mahābhūte upādāya te amuñcitvā pavattamāno kammasamuṭṭhāno cittasamuṭṭhāno utusamuṭṭhāno āhārasamuṭṭhāno ca nīlādivasena dissamāno indriyehi ghaṭṭento ca vaṇṇo rūpārammaṇaṃ nāmāti.
294-7 心与时节,合称“心时节”;由它们生起,或以它们为生起因缘,故名为“心时节生”。与能生起表识的识一同转起的声音,称为有识之声;然而,有识之声并非仅在有识的相续中生起,因为譬如腹鸣等声,亦可由时节所生。显示巴利原文
294-7. Cittañca utu ca cittotu, tehi sambhavati, te vā sambhavā paccayā imassāti cittotusambhavo. Saha viññattisamuṭṭhāpakaviññāṇena pavatto saddo saviññāṇakasaddo, saviññāṇakasaddo pana na kevalaṃ saviññāṇakasantānappavattova kucchisaddādivasena tassa utusamuṭṭhitassāpi sambhavato.
“被持”:以色聚之相续而被执持。“由指示”:因令自身事物明显之故。因为,香能显示“这是香的,这是臭的”;对于被覆盖的花果等,它就像一个告密者,在说“这里有这个”一样。显示巴利原文
Dharīyatīti kalāpaparamparāya sandhārīyati. Sūcanatoti attano vatthussa supākaṭakaraṇato. Gandho hi ‘‘idaṃ sugandhaṃ, idaṃ duggandha’’nti pakāseti, paṭicchannapupphaphalādīni ‘‘idamettha atthī’’ti pesuññaṃ karontaṃ viya hotīti.
“正在尝味”:以享受而正在满足。“他们尝味”:他们吃、他们体验,这是其义。此处,“ra”字是连音字。如此,“正在尝味(rasamānā),他们吃它(naṃ asanti),故为味(rasa)”这一词源解释才是善美的。否则,若说“他们尝味(rasanti),他们享受(assādenti)”,则“正在尝味(rasamānā)”一词便成无用。又或者,从“rasamānā”取“ra”字,从“rasanti”取“sa”字,应见“rasa”的词源解释。显示巴利原文
Rasamānāti assādavasena tussamānā. Rasantīti asanti, anubhavantīti attho. Ettha ra-kāro padasandhikaro. Evañhi ‘‘rasamānā naṃ asantīti raso’’ti niruttinayo sundaro hoti. Itarathā ‘‘rasanti assādentī’’ti vuccamāne ‘‘rasamānā’’ti idaṃ niratthakameva siyā. Atha vā ‘‘rasamānā’’ti ito ra-kāraṃ, ‘‘rasantī’’ti ito sa-kārañca gahetvā ‘‘raso’’ti niruttinayo daṭṭhabbo.
298 298.“被触”:即被撞击。什么称为“所触”呢?说“地、火、风”。以此显示:唯有三界(三种大种)名为身识所知的所触,而非其他。然而,为何此处不取水界?难道冷性不是通过触被了知,而冷性即是水界吗?确实被了知,但并非水界,而是火界本身。因为,当热性微弱时,冷性便增强;并不存在某种称为冷性的别别性质。纯粹是由于热性微弱,而产生了冷的错觉。如何了知此理?因为冷性增强时并不稳定,犹如此岸与彼岸。例如,暑时立于日下后进入阴凉处者,有冷性增强;而从这同一地的地胎中出来者,又有热性增强。再者,在降雪之时等,可见冷能成熟事物,故应知冷性即是火界。若冷性是水界,则在同一色聚中,应与热性一同被获得,因为二界是不相离而转起的;但并非如此获得,故知“冷性非水界”。这是对于主张四大种不相离转者的回答;而对于不主张者,也因在同一色聚中,通过作用可见四大种的同分转起,此已成立,故这即是回答。有些人说“风界是冷性”,对他们这也是回答。若风界是冷性,则在同一色聚中,应与热性一同被获得;但并非如此获得,故知“风界非冷性”。至于那些显示巴利原文
298.Phusīyatīti ghaṭṭīyati. Kiṃ taṃ phoṭṭhabbaṃ nāmāti āha ‘‘pathavītejavāyavo’’ti. Iminā dhātuttayameva kāyaviññāṇaviññeyyabhāvasaṅkhātaphoṭṭhabbaṃ nāma, na aññanti dasseti. Kasmā panettha āpodhātu na gahitā, nanu sītatā phusitvā gayhati, sā ca āpodhātu evāti? Saccaṃ gayhati, na pana āpodhātu, kiñcarahi tejodhātu eva. Mande hi uṇhabhāve sītavuddhi, na sītatā nāma koci guṇo atthi. Kevalaṃ pana uṇhabhāvassa mandatāya sītatābhimāno. Kathaṃ panetaṃ viññātabbanti ce? Sītavuddhiyā anavaṭṭhitabhāvato pārāpāre viya. Tathā hi ghammakāle ātape ṭhatvā chāyaṃ paviṭṭhānaṃ sītavuddhi hoti, tattheva pathavīgabbhato uṭṭhitānaṃ uṇhavuddhi ca. Kiñcarahi himapātasamayādīsu sītassa paripācakattadassanato ca tejodhātu eva sītatāti daṭṭhabbaṃ. Yadi ca sītatā āpodhātu siyā, ekasmiṃ kalāpe uṇhabhāvena saddhiṃ upalabbheyya dvinnaṃ dhātūnaṃ avinibbhogappavattito, na ca panevaṃ upalabbhati, tasmā ñāyati ‘‘na āpodhātu sītatā’’ti . Idaṃ catumahābhūtānaṃ avinibbhogavuttitaṃ icchantānaṃ uttaraṃ, anicchantānampi pana catunnaṃ mahābhūtānaṃ ekasmiṃ kalāpe kiccadassanena sabhāgavuttitāya sādhitāya idameva uttaraṃ. Keci pana ‘‘vāyodhātu sītatā’’ti vadanti, tesampi idameva uttaraṃ. Yadi vāyodhātu sītatā siyā, ekasmiṃ kalāpe uṇhabhāvena saddhiṃ upalabbheyya, na ca panevaṃ upalabbhati, tasmā viññāyati ‘‘na vāyodhātu sītatā’’ti. Ye pana vadanti ‘‘dravatā āpodhātu, sā ca phusitvā gayhatī’’ti, te vattabbā ‘‘dravabhāvopi nāma phusīyatīti idaṃ āyasmantānaṃ adhimānamattaṃ saṇṭhāne viyā’’ti. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
流动、光耀、支持,当触及这三种元素时;
‘我触到流动性’,世间人便如此妄执。
如同触到元素后,便以意执取其形状;
应知,流动性亦复如是,被妄执为现量所触。
显示巴利原文 ‘‘Dravabhāsahavuttīni , tīṇi bhūtāni samphusaṃ; Dravataṃ samphusāmīti, lokoyamabhimaññati. ‘‘Bhūte phusitvā saṇṭhānaṃ, manasā gayhate yathā; Paccakkhato phusāmīti, ñātabbā dravatā tathā’’ti.
299 一切称为“名”者,即一切心、心所与涅槃所摄之名。心与心所因朝向所缘而称为名;涅槃则因令心与心所朝向自己而称为名。色,指完成色。若问“为何不加以区分?”答言“不尔”,故说“除去色等五法”。相,即无常等相。施设,依名假立,有二种施设。显示巴利原文
299.Sabbaṃ nāmanti sabbaṃ cittacetasikanibbānasammataṃ nāmaṃ. Cittacetasikañhi ārammaṇaṃ pati namanato nāmaṃ. Nibbānaṃ pana cittacetasikassa attānaṃ pati nāmanato nāmaṃ. Rūpanti nipphannarūpaṃ. Kiṃ avisesenāti ce, noti āha ‘‘hitvā rūpādipañcaka’’nti. Lakkhaṇānīti aniccādilakkhaṇāni. Paññattīti nāmupādāyavasena duvidhā paññatti.
300 然而,这六种所缘是于一切处皆可获得,还是在某些处仅能获得某些呢?因此说“六所缘”等。于色界地,依色、声、法三者,可得三种所缘。由于彼处无鼻等三根,故香所缘等无法从法所缘中单独获得。于无色有中,因全然无色,故唯得法所缘一种,别无其余,所以说“无色界唯有一法所缘”。难道不是从无色有死后投生于欲有者,在无色有中即以趣相之色相,而现起色所缘吗?确实现起,然彼唯在欲有中成为所缘。因为于当生之有,色相是以趣相而现起的。显示巴利原文
300. Imāni pana chabbidhāni ārammaṇāni sabbāni sabbattha labbhanti, udāhu katthaci kānicīti āha ‘‘chaḷārammaṇānī’’tiādi. Tīṇi rūpeti rūpāvacarabhūmiyaṃ rūpasaddadhammavasena tīṇi ārammaṇāni labbhanti. Ghānādittayassa pana tattha abhāvato gandhārammaṇādīni dhammārammaṇato visuṃ na labbhanti. Arūpabhave pana sabbaso rūpānaṃ abhāvato ekaṃ dhammārammaṇameva labbhati, na aññanti āha ‘‘arūpe dhammārammaṇamekaka’’nti . Nanu ca arūpabhavato cavitvā kāmabhave nibbattantānaṃ arūpabhaveyeva gatinimittavasena rūpārammaṇaṃ upaṭṭhātīti? Saccaṃ upaṭṭhāti, taṃ pana kāmabhaveyeva ārammaṇaṃ. Upapajjitabbabhavasmiñhi vaṇṇo gatinimittavasena upaṭṭhāti.
301-2 如此,从自相与转起差别两方面显示了六种所缘之后,现在为了指出无畏山住者于此的某种违失并加以破斥,而说“因刹那与依处之微细”等。其中,“因刹那与依处之微细”是指刹那与依处皆微细。“那些色等”是关联词。“那些”指那些论师的主张。或者,“那些”因与法所缘有关联,且为确定者之说。因为他们在确定法所缘时,将其与自己相关联,所以出于与法所缘有关联的意趣,而使用“那些”这一属格。以此所说的是:那些色等五种所缘,其刹那如落在烧红铁球上的水滴般极为短暂,其依处如天眼亦无法执取的极微般微细,因此它们不进入各自识的现前范围,唯是意识之境,这些就被称为法所缘——这是那些人的主张;或者,那些人所主张的法所缘即指这些。由此,那些因过去未来状态、因极远极近状态、因被墙等障碍状态而不现前的色等,也被包含在内了。然而,持此主张的那些人——显示巴利原文
301-2. Evaṃ cha ārammaṇāni sarūpato, pavattippabhedato ca dassetvā idāni tesu abhayagirivāsīnaṃ kiñci vippaṭipattiṃ dassetvā taṃ paṭikkhipituṃ ‘‘khaṇavatthuparittattā’’tiādi vuttaṃ. Tattha khaṇavatthuparittattāti khaṇassa ceva vatthuno ca parittattā. Ye rūpādayoti sambandho. Yesanti yesaṃ ācariyānaṃ laddhi. Yesanti vā dhammārammaṇena saha sambandhībhāvato, vuttaṃ vavatthāpakattā ca. Te hi dhammārammaṇaṃ vavatthāpento attanā saha taṃ sambandhenti, tasmā dhammārammaṇena saha sambandhībhāvāpekkhāya ‘‘yesa’’nti sāmivacananti. Iminā pana idaṃ vuttaṃ hoti – ye rūpādayo pañca ārammaṇā santattaayoguḷe patitajalabindu viya parittakkhaṇikā, dibbacakkhunā asakkuṇeyyaggahaṇā paramāṇu viya parittavatthukā, tato ca sakasakaviññāṇānaṃ āpāthaṃ na gacchanti, kevalaṃ pana manoviññāṇasseva gocarā, te dhammārammaṇaṃ nāmāti yesaṃ laddhi, te yesaṃ vā dhammārammaṇaṃ nāmāti. Eteneva ca atītānāgatabhāvena atidūraaccāsannabhāvena, kuṭṭādiantaritābhāvena ca āpāthaṃ anāgacchantānampi rūpādīnaṃ saṅgaho kato hotīti. Evaṃladdhikā pana te –
“贤友,这五种根,境域不同、行境不同,互不经验彼此的行境界域,而意则是它们的皈依处,意亦经验它们的行境界域。”(中部1.455)显示巴利原文
‘‘Imesaṃ kho, āvuso, pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano paṭissaraṇaṃ, mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti (ma. ni. 1.455) –
为显示应援引此经加以破斥,而说“他们应被破斥”等。其中,“应被破斥”指不应随顺。“互不……经验……”指眼根不经验耳根之行境,同样,“耳根不经验眼根之行境”等,即对互不经验、互不领受、互不执取彼此所缘的五根。“它们的”指那五根的。显示巴利原文
Idaṃ suttaṃ āharitvā paṭikkhipitabbāti dassento āha ‘‘te paṭikkhipitabbāvā’’tiādi. Tattha paṭikkhipitabbāvāti na anuvattitabbā. Aññamañña…pe… bhontānanti cakkhundriyaṃ sotindriyassa gocaraṃ na paccanubhoti, tathā ‘‘sotindriyaṃ cakkhundriyassā’’tiādinā aññamaññassa ārammaṇaṃ neva paccanubhontānaṃ nānubhavantānaṃ na gaṇhantānaṃ. Tesanti tesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ.
303 “而意经验彼行境”是与前文的关联。意经验色等五种所缘,以及由“而”字所摄的法所缘,意思是心以这些为所缘。然而,此处的意趣是:如果离开眼等根现前范围的其余诸法成为法所缘,那么以彼为境的心便不称为经验五根之境,而只称为经验自境。如此,则“意也经验它们的行境界域”这句经文便难以成立;而经文是不可逾越的。因此,依所说之理,即使不现于眼等根前、但为意所行的色等,仍是色等所缘,而非属法所缘。以色为所缘的心,若不经验自境而只经验他境,为何不执行见等作用?因为它不依止于彼彼作用所依的依处。那么,为何称为经验五根之境?因为即使不执行见等作用,它依然执取了眼识等所见等的行相,故称为经验五根之境。如果它不执取眼识等所见等的行相,那么依青等而了知色等,便唯是意识在执行,而非五识;如此,那样的了知本身便不存在。因此应知:以不现前之色等为所缘的心,不称为经验自境,而唯是经验五根之境。若有人问:我们并不否定心经验五根之境,然而,它的经验是否因无见等作用而唯属法所缘呢?那也不对,因为经中没有如此说的依据。如果心因无见等作用……显示巴利原文
303. Tañca gocaraṃ mano paccanubhotīti sambandho. Taṃ rūpādipañcavidhaṃ ārammaṇaṃ ca-saddena dhammārammaṇañca mano paccanubhoti, cittaṃ ārammaṇaṃ karotīti attho. Ayaṃ panettha adhippāyo – yadi cakkhādīnamāpāthagatāni vinā avasesā dhammārammaṇā honti, tadā taṃvisayaṃ cittaṃ pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhontaṃ nāma na hoti, attanoyeva pana visayaṃ paccanubhontaṃ nāma hoti. Evañca sati manova tesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotīti dupparihāriyaṃ bhaveyya, na ca taṃ suttavacanaṃ sakkā atikkametuṃ, tasmā vuttanayena cakkhādīnaṃ anāpāthagatāpi manogocarā rūpādayo rūpādiārammaṇāneva honti, na dhammārammaṇāti. Yadi rūpārammaṇaṃ cittaṃ attano visayaṃ nānubhoti, paravisayameva anubhoti, kathaṃ dassanādikiccaṃ na karoti? Taṃtaṃkiccānaṃ nissayabhūtassa vatthuno anissitattā. Kathañcarahi pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhoti nāma? Dassanādikiccassa akaraṇepi cakkhuviññāṇādīhi diṭṭhādiākārasseva gahaṇato pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhoti nāma. Yadi hi cakkhuviññāṇādīhi diṭṭhādiākāraṃ na gaṇhāti, rūpādīnaṃ nīlattādivasena jānanaṃ manoviññāṇameva karoti, na pañcaviññāṇānīti tathā jānanameva na hoti. Tassa pana atthitāyevetaṃ viññātabbaṃ – anāpāthagatarūpādārammaṇaṃ cittaṃ attano visayaṃ na paccanubhoti nāma. Atha kho pañcindriyānaṃ visayameva paccanubhotīti. Atha siyā, na mayaṃ cittassa pañcindriyavisayānubhavanaṃ paṭikkhipāma, tassa pana anubhavanaṃ dassanādikiccavirahena dhammārammaṇavasenevāti ce? Tampi na, sutte tathā āgataṭṭhānassa abhāvato. Yadi hi cittaṃ dassanādikiccavirahena pañcindriyavisayaṃ dhammārammaṇavaseneva paccanubhoti, pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhavamānā manodhātumanoviññāṇadhātupi dhammārammaṇāyeva siyā, evañca sati ‘‘dhammāyatanaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti paṭṭhāne vattabbaṃ siyā, tathā pana avatvā –
色处、声处、香处、味处、触处,对于意界及与之相应的诸法,以所缘缘为缘。(发趣论1.1.2)显示巴利原文
‘‘Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.2),
色处……乃至……法处,对于意识界及与之相应的诸法,以所缘缘为缘。(发趣论1.1.2)显示巴利原文
‘‘Rūpāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti ca (paṭṭhā. 1.1.2) –
既然已经阐明五根的境域,那么意界与意识界在体验这些五根境域时,是基于五根的境域而体验,并非基于法处而体验,对此应视为定论。显示巴利原文
Vuttattā pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhontī manodhātumanoviññāṇadhātu taṃpañcindriyānaṃ visayavasena paccanubhoti, na dhammāyatanavasenāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
304-5 304-5. 如此以一种方式展示了遮遣的方法后,再以另一种理由加以显示,遂说“天眼等”等语。以“等”字收录天耳智。由此可知,其意是说,不仅依前文所述之理不能成立,依此理亦复不能成立。纵然眼等根所不及的色等法可成为法所缘,然而天眼等智亦不会以色等法为所缘,因为它们是执取净色境域中的色、声等所缘。若不如是,则在诸经中,天眼智与天耳智理应被称为法所缘,而非色等所缘;然而它们实被称为色等所缘。因此,眼等所不及的色等法,确实是以色等本身为所缘,而非以法为所缘。显示巴利原文
304-5. Evaṃ ekenākārena paṭikkhepavidhiṃ dassetvā puna aparenapi kāraṇena dassento āha ‘‘dibbacakkhādī’’tiādi. Ādi-ggahaṇena dibbasotañāṇaggahaṇaṃ. Itipi na yujjatīti na kevalaṃ pubbe vutteneva kāraṇena, atha kho imināpi kāraṇena na yujjatīti vuttaṃ hoti. Yadipi cakkhādīnaṃ anāpāthagatarūpādīni dhammārammaṇā nāma honti, tadā dibbacakkhādīni rūpādiārammaṇāni na siyuṃ tesaṃ pasādavisayānaṃ rūpasaddānaṃ pariggaṇhanato, evañca sati suttesu dibbacakkhudibbasotānaṃ dhammārammaṇatāva vattabbā, na rūpādiārammaṇatā, vuttā ca sā, tasmā cakkhādīnaṃ avisayā rūpādayo rūpādārammaṇāneva, na dhammārammaṇāti. Teneva ca dhammasaṅgahepi –
“每当欲界善心生起,此心与喜俱行、与智相应,以色、声、香、味、触、法为所缘,或缘于任何生起之所缘时,于彼刹那有触……乃至……有不散乱。”(《法集论》1)显示巴利原文
‘‘Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hotī’’ti (dha. sa. 1) –
以上已说。再者,若不在范围的色等成为法所缘,则一切知智不以色等为所缘,便成过失。若如此,即有时以色等为所缘,有时以法为所缘;有时以法为所缘,有时以色等为所缘,那么对于这些色等所缘,又如何能有确定之说“这是色等所缘,这是法所缘”呢?决定将不存在,所缘便会混杂,这就是其义。显示巴利原文
Vuttaṃ. Kiñca anāpāthagatānaṃ dhammārammaṇatte sabbaññutaññāṇaṃ rūpādiārammaṇaṃ na hotīti āpajjatīti. Evaṃ satīti yadi kadāci rūpādiārammaṇaṃ hutvā kadāci dhammārammaṇaṃ hoti, kadāci dhammārammaṇaṃ hutvā kadāci rūpādiārammaṇaṃ hoti, tadā tesaṃ rūpādiārammaṇānaṃ niyamopi kathaṃ bhave ‘‘idaṃ rūpādiārammaṇaṃ, idaṃ dhammārammaṇa’’nti niyamo na bhaveyya, ārammaṇasaṅkaro bhaveyyāti attho.
306 306. 这样开示了六种所缘之后,现在为了显示其无间分类,依小所缘等三法而说“一切所缘”等语。六种分类——小所缘三法等——这一切都是所缘,这是其中的关联。所谓“小所缘等三法”即小所缘三法等。因为这里的小所缘三法,省略了中间词而被称为“小三法”。以“等”字摄取了道所缘三法、过去所缘三法、内所缘三法,这三种三法的集合。其中,由“小所缘法、大所缘法、无量所缘法”而来的是小所缘三法。以“道”为首词,由“道所缘法、道因法、道增上法”而来的是道所缘三法。由“过去所缘法、未来所缘法、现在所缘法”而来的是过去所缘三法。由“内所缘法、外所缘法、内外所缘法”而来的是内所缘三法,应当这样了知。显示巴利原文
306. Evaṃ chabbidhaṃ ārammaṇaṃ dassetvā idānissa anantarabhedaṃ parittārammaṇādittikavasena dassento āha ‘‘sabbaṃ ārammaṇa’’ntiādi. Chabbidhaṃ parittattikādikaṃ taṃ etaṃ sabbaṃ ārammaṇanti sambandho. Parittattikādīnanti parittārammaṇattikādīnaṃ. Parittārammaṇattiko hi idha ‘‘parittattiko’’ti vutto majjhapadalopavasena. Ādi-ggahaṇena maggārammaṇattiko atītārammaṇattiko ajjhattārammaṇattikoti imesaṃ tiṇṇaṃ tikānaṃ saṅgaho. Tattha ‘‘parittārammaṇā dhammā, mahaggatārammaṇā dhammā, appamāṇārammaṇā dhammā’’ti evamāgato parittārammaṇattiko. Ādipadavasena ‘‘maggārammaṇā dhammā, maggahetukā dhammā, maggādhipatino dhammā’’ti evamāgato maggārammaṇattiko. ‘‘Atītārammaṇā dhammā, anāgatārammaṇā dhammā, paccuppannārammaṇā dhammā’’ti evamāgato atītārammaṇattiko. ‘‘Ajjhattārammaṇā dhammā, bahiddhārammaṇā dhammā, ajjhattabahiddhārammaṇā dhammā’’ti evamāgato ajjhattārammaṇattikoti veditabbaṃ.
307-9 307-9. “二唯作无因”是指无因唯作二心,即生笑意界,因为另一者也将以广大所缘等为所缘而被说到。“以可爱等分类”等是显示小所缘性的情况。“以可爱等分类”即分为可爱、可爱中立、不可爱、不可爱中立等类别。依顺序,即“色对眼识,声对耳识”等依次而言。对于色等……乃至……三者,即对唯作意界,以及依善、不善异熟而分的二意界,一切皆以色等五境为行境。因为它们依于心所依色,成为眼识等的前后,决定只缘取色等而生起。显示巴利原文
307-9.Kriyāhetudvayanti ahetukakiriyadvayaṃ hasituppādamanodhātu itarassa mahaggatādiārammaṇatāvasenāpi vakkhamānattā. ‘‘Iṭṭhādibhedā’’tiādi parittārammaṇabhāvavibhāvanaṃ. Iṭṭhādibhedāti iṭṭhaiṭṭhamajjhattaaniṭṭhaaniṭṭhamajjhattabhedā. Paṭipāṭiyāti ‘‘rūpaṃ cakkhuviññāṇassa, saddo sotaviññāṇassā’’tiādinā anukkamato. Rūpādi…pe… ttayassa tūti kiriyāmanodhātuyā ceva kusalākusalavipākavibhāgavasena dvinnaṃ manodhātūnañca sabbaṃ rūpādipañcakagocaraṃ . Tā hi hadayavatthuṃ nissāya cakkhuviññāṇādīnaṃ purimapacchimā hutvā niyatā rūpādīneva ārabbha pavattanti.
311 311.“于欲界”即于欲有。在那里,这一切的所依与所缘皆可得。“四种”即此中的唯作意界、善异熟眼识与耳识,以及领受——这四种心。其余诸心因所依与所缘不存在,故不生于彼处。“无有任何”即由于所依与所缘完全不存在,于这些之中无有任何心生起。显示巴利原文
311.Kāmadhātuyanti kāmabhave. Tattha hi nesaṃ sabbesaṃ vatthārammaṇāni upalabbhanti. Cattārīti tesveva kiriyāmanodhātu, kusalavipākacakkhusotaviññāṇāni, tathā sampaṭicchananti imāni cattāri cittāni. Sesāni pana vatthārammaṇābhāvena tattha nuppajjanti. Neva kiñcīti vatthārammaṇānaṃ sabbaso abhāvato etesu kiñci na jāyati.
312-3 312-3.“大异熟”等之义,已如前文第一分释中所说。“现起”即现在。显示巴利原文
312-3.‘‘Mahāpākāna’’ntiādi paṭhamaparicchede vuttatthameva. Paṭuppannāti paccuppannā.
314 314.如此显示了小所缘之后,为显示大所缘与无量所缘,现在说“第二无色心”等。其中,第二无色心以第一无色为所缘,故为大所缘;第四无色心以第三无色为所缘,故为大所缘。“六种”即依善、异熟、唯作各别为三种,而成六种。显示巴利原文
314. Evaṃ parittārammaṇe dassetvā idāni mahaggatārammaṇe appamāṇārammaṇe ca dassetuṃ ‘‘dutiyāruppacittañcā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dutiyāruppacittaṃ paṭhamāruppārammaṇato, catutthāruppaṃ tatiyāruppārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ. Chabbidhanti kusalavipākakiriyāvasena paccekaṃ tividhatāya chappakāraṃ.
316-20 “智已退失”——这些心是智退失者,或因从智退失而称为“智劣”。它们缘取微小所缘……乃至……生起,这八种智不相应心,于有学、凡夫、漏尽者,有时因无关心、不恭敬、身体不适或心不在焉等状态,于不殷重的布施、省察、听法等时,以及于极为熟练的观照中,缘取欲界法而生起时,为小所缘;于极为熟练的初禅等省察时,为大所缘;于遍相、概念等省察时,不可依小所缘等而说。不善心中,四种见相应心,于执取五十四种欲界法及色法为“我”“有情”而执取、味著、欢喜时,为小所缘;以同样方式,缘取二十七种广大法而生起时,为大所缘;缘取概念法而生起时,亦不可依小所缘等而说。见不相应心,于缘取同样那些法而无执取、以味著欢喜的方式生起时;嗔相应心,以忧恼的方式生起时;疑相应心,以犹豫的方式生起时;掉举相应心,以散乱、不寂静的方式生起时,应知为小所缘、大所缘、不可说所缘。唯作心也是如此,也就是唯作心中亦有四种智相应心,这是其含义。“唯作确定”是说明其自性,并非因为善、不善、异熟确定存在而说。显示巴利原文
316-20. Ñāṇaṃ parihīnaṃ etesaṃ, ñāṇato parihīnāti vā ñāṇahīnā. Parittārammaṇā…pe… honti teti aṭṭha ñāṇavippayuttacittuppādā sekhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ kadāci nirussukkabhāvena ādarākaraṇavasena akammaññasarīratāaññavihitatāhi vā asakkaccadānapaccavekkhaṇadhammassavanādīsu atipaguṇavipassanāya ca kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇā. Atipaguṇānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ paccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇā. Kasiṇanimittādipaññattipaccavekkhaṇakāle parittārammaṇādivasena navattabbā. Akusalesu cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā catupaññāsakāmāvacaradhammānaṃ, rūpassa ca ‘‘attā satto’’ti parāmasanaassādanābhinandanakāle parittārammaṇā. Tenevākārena sattavīsatimahaggatadhamme ārabbha pavattakāle mahaggatārammaṇā. Paṇṇattidhamme ārabbha pavattanakāle siyā navattabbā parittārammaṇādivasena. Diṭṭhivippayuttāni teyeva dhamme ārabbha vinā parāmāsena assādanābhinandanavasena pavattiyaṃ, paṭighasampayuttāni domanassavasena pavattiyaṃ, vicikicchāsampayuttaṃ dveḷhakabhāvena, uddhaccasahagataṃ vikkhipanavasena, avūpasamavasena ca pavattiyaṃ parittamahaggatanavattabbārammaṇāti veditabbā. Kriyatopi ca tathāti kiriyacittatopi ñāṇasampayuttā cattāroti attho. Kriyāvoṭṭhabbananti sarūpakathanametaṃ, na pana kusalākusalavipākavoṭṭhabbanassa vijjamānattā.
“境有三种”——依小、大、无量,境亦有三种。如何理解呢?依善与唯作,八种智相应心,于有学、凡夫、漏尽者殷重布施、省察、听法、观照等时,缘取欲界法而生起时,以及于欲界所缘神通的前行、随顺时,为小所缘;于初禅等省察时,于大所缘禅那等的前行时,以及缘取广大法而作意时,为大所缘;于随所得之种姓、清净时,以及省察出世间法时,于涅槃所缘神通的前行时,为无量所缘;于概念省察时,以及于概念所缘禅那、神通的前行时,为不可说。两种神通的小等所缘性,将于第十七品中说明。唯作确定心,作为前述诸法在各自所缘中生起的前导,转向那同样的所缘而生起,故为小等所缘。于五门中以确定的方式生起时,唯是小所缘。显示巴利原文
Tividho hoti gocaroti parittamahaggataappamāṇavasena tividhopi gocaro hoti. Kathaṃ? Kusalakiriyāvasena aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ sakkaccadānapaccavekkhaṇadhammassavanavipassanādīsu kāmāvacaradhamme ārabbha pavattakāle kāmāvacarārammaṇikaabhiññāya parikammānulomakāle ca parittārammaṇā. Paṭhamajjhānādipaccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇajhānādīnaṃ parikammakāle mahaggatadhamme ārabbha sammasanakāle ca mahaggatārammaṇā honti. Yathālābhaṃ gotrabhuvodānakāle pana lokuttaraṃ dhammaṃ paccavekkhaṇakāle ca nibbānārammaṇābhiññāya parikammakāle ca appamāṇārammaṇā. Paṇṇattipaccavekkhaṇakāle paṇṇattārammaṇikajhānābhiññānaṃ parikammakāle ca navattabbā. Abhiññādvayassa parittādiārammaṇataṃ sattarasamaparicchede vakkhati. Kiriyāvoṭṭhabbanampi yathāvuttadhammānaṃ taṃtaṃārammaṇe pavattamānānaṃ purecaraṃ hutvā taṃ tadeva āvajjantaṃ pavattatīti parittādiārammaṇaṃ. Pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ parittārammaṇameva.
“所说之余”——即除了前面所说的之外,剩余的十五种色界心(初禅与第三禅等)、六种无色界善、异熟、唯作心,共二十一种心。“为不可说所缘”——因以不可依小等而说的遍相、概念、有情概念、虚空、识、无所有为所缘,故为不可说所缘。显示巴利原文
Vuttāvasesānīti yathāvuttehi avasiṭṭhāni pannarasa rūpāvacarāni paṭhamatatiyāni, cha arūpāvacarakusalavipākakiriyacittānīti ekavīsati cittāni. Navattabbārammaṇānīti parittādivasena navattabbassa kasiṇādinimittasattapaññattiākāsaviññāṇābhāvassa ārammaṇakaraṇato navattabbārammaṇāni.
321-2 如此,依小所缘三法组说明所缘境分别之后,由于无量所缘的解说已涵盖了道所缘三法组所摄的所缘境分别,因此不再重复,转而依过去所缘三法组来显示,故说“第二无色心”等。其中,第二无色心缘取过去的第一无色识,第四无色心缘取第三无色识,因此决然为过去所缘。“唯现在为境”——这是因为五门心仅于色等正住立时生起。然而,决定性的未来所缘并不存在,因为未来分智亦属第五禅之外的神通。显示巴利原文
321-2. Evaṃ parittārammaṇattikavasena visayīvibhāgaṃ dassetvā idāni yasmā appamāṇārammaṇaniddeseneva maggārammaṇattikasaṅgahitopi visayīvibhāgo niddiṭṭho hoti, tasmā taṃ pahāya atītārammaṇattikavasena dassetuṃ ‘‘dutiyāruppacittañcā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dutiyāruppacittaṃ atītassa paṭhamāruppaviññāṇassa ārammaṇakaraṇato, catutthāruppaṃ tatiyāruppassa ārammaṇakaraṇato ekantaatītārammaṇaṃ. Paccuppannāva gocarāti rūpādimhi dharamāneyeva pañcadvārikacittānaṃ uppajjanato. Anāgatārammaṇaṃ pana niyataṃ kiñci natthi anāgataṃsañāṇassapi pañcamajjhānato abhinnattā.
324-6 或许……未来所缘?首先,八大异熟心在天、人结生时,依业或业相而转起,为过去所缘。有分与死心时,亦同此理。而趣相,有时与业相一起,在结生时及紧随其后的有分时,为现在所缘;同样,在五门中作为彼所缘而转起时,亦为现在所缘。在意门中,则取过去、未来、现在所缘的速行之所缘而转起,故为过去、未来、现在所缘。善、不善异熟无因舍俱意识界二者,亦同此理。唯其差别在于:它们依次为人中天生盲者等,以及一切恶趣众生的结生心;且在五门中,于推度时唯是现在所缘。喜俱者,在五门中作为推度与彼所缘而转起时,为现在所缘;在意门中作为彼所缘时,应知为过去、未来、现在所缘。至于生笑心,是漏尽者在五门中作出喜悦姿态时,为现在所缘;在意门中,依过去等种种法而生笑时,为过去、未来、现在所缘。在‘善、不善’等中,先说善法:四种智相应心生起,于有学、凡夫观察过去等种种蕴、界、处时,于省察时,于过去等所缘神通的前行时,为过去、未来、现在所缘。于概念与涅槃的省察时,于种姓、净化时,于概念与涅槃为所缘的神通前行等时,为非所缘。因为概念与涅槃于此依过去等时间而言,不可说,故以其为所缘者,不可依过去所缘等而说。因此说‘于寂静、概念时’,意为:随其可能,以寂静的涅槃与概念为所缘之时。然而,书本中写作‘sante paññattikālesu’,那是错误的读法。不知其为错误读法者,未觉察到意义的损失,依语词颠倒而解释为‘在概念时存在’的意思。智不相应者,亦应依上述之理了知。唯其差别在于:它们没有对道、果、涅槃的省察。因无智故,不能以出世间法为所缘。显示巴利原文
324-6.Siyā…pe… nāgatagocarāti aṭṭha tāva mahāvipākā devamanussānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha pavattiyaṃ atītārammaṇā. Bhavaṅgacutikālepi eseva nayo. Gatinimittaṃ pana kadāci kammanimittañca ārabbha paṭisandhiggahaṇakāle, tadanantaraṃ bhavaṅgakāle ca paccuppannārammaṇā, tathā pañcadvāre tadārammaṇavasena pavattiyaṃ. Manodvāre pana atītānāgatapaccuppannārammaṇānaṃ javanānaṃ ārammaṇaṃ gahetvā pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā. Kusalākusalavipākāhetukaupekkhāsahagatamanoviññāṇadhātudvayepi eseva nayo. Kevalañhi tā yathākkamaṃ manussesu jaccandhādīnaṃ, apāyesu ca sabbesaṃ paṭisandhi honti. Pañcadvāre ca santīraṇakāle paccuppannārammaṇāva hontīti ayametesaṃ viseso. Somanassasahagatā pana pañcadvāre santīraṇavasena, tadārammaṇavasena ca pavattikāle paccuppannārammaṇā, manodvāre ca tadārammaṇakāle atītānāgatapaccuppannārammaṇāti veditabbā. Hasituppādacittaṃ pana khīṇāsavānaṃ pañcadvāre haṭṭhapahaṭṭhākāraṃ kurumānānaṃ paccuppannārammaṇaṃ hoti, manodvāre atītādibhede dhamme ārabbha hasituppādavasena pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇaṃ. ‘‘Kusalākusalā’’tiādīsu kusalesu tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā sekhaputhujjanānaṃ, atītādibhedāni khandhadhātuāyatanāni sammasanakāle, paccavekkhaṇakāle, atītādiārammaṇikaabhiññānaṃ parikammakāle ca atītānāgatapaccuppannārammaṇā. Paññattinibbānapaccavekkhaṇakāle, gotrabhuvodānakāle, paññattinibbānārammaṇikaabhiññānaṃ parikammādikāle ca navattabbārammaṇā. Paññattinibbānāni hi idha atītādikālavasena navattabbānīti tadārammaṇāni atītārammaṇādivasena navattabbāni. Tenāha ‘‘santapaññattikālepī’’ti, yathāsambhavaṃ santassa nibbānassa, paññattiyā ca ārammaṇakaraṇakāleti attho. Potthakesu pana ‘‘sante paññattikālesū’’ti likhanti, so apāṭho. Tassa pana apāṭhabhāvaṃ ajānantā atthahānimpi asallakkhetvā vacanavipallāsavasena paññattikālasmiṃ satīti atthaṃ likhanti. Ñāṇavippayuttānipi vuttanayeneva veditabbāni. Kevalañhi tesaṃ maggaphalanibbānapaccavekkhaṇāni natthi. Ñāṇavirahena lokuttaradhammārammaṇe asamatthabhāvatoti ayameva viseso.
于不善法中,四种见相应心生起,在乐着、欢喜、执取过去等种种三地法时,为过去等所缘。同样,依概念而转起时,为非所缘。见不相应者,亦同此理。唯其差别在于:此处没有执取。两种瞋相应心生起,在憎恶过去等种种法时,为过去等所缘;在憎恶概念时,为非所缘。疑、掉举相应者,于他们法中,以不确定的状态及未寂静的散乱而转起,为过去、未来、现在、非所缘。于唯作中,八种有因心生起,与善心生起的方式相同。其中,智相应者与善中的智相应者相同,智不相应者与智不相应者相同。唯其差别在于:那些(善心)生起于有学、凡夫,而这些(唯作心)生起于漏尽者。无因唯作意识界舍俱者,在五门中作为确定而转起时,为现在所缘;在意门中,作为以过去、未来、现在所缘及概念、涅槃为所缘的速行的前导时,为过去、未来、现在、非所缘。二神通为过去等所缘,后文将说。非所缘……等:因以遍相概念等为所缘,故不可依过去所缘等而说。显示巴利原文
Akusalesu cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā atītādibhedānaṃ tebhūmakadhammānaṃ assādanābhinandanaparāmasanakāle atītādiārammaṇā. Tatheva paññattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇā. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tattha parāmāsaggahaṇaṃ natthi. Dve paṭighasampayuttacittuppādā atītādibhede dhamme ārabbha dussanakāle atītādiārammaṇā, paṇṇattiṃ ārabbha dussanakāle navattabbārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttā tesu dhammesu aniṭṭhaṅgatabhāvena ca avūpasamavikkhepavasena ca pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Kiriyāsu aṭṭha sahetukacittuppādā kusalacittuppādagatikā eva. Tattha hi ñāṇasampayuttā kusalesu ñāṇasampayuttehi, ñāṇavippayuttā ñāṇavippayuttehi samānā. Kevalaṃ pana te sekhaputhujjanānaṃ uppajjanti, ime khīṇāsavānanti ayamevettha viseso. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu pana upekkhāsahagatā pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ paccuppannārammaṇā, manodvāre atītānāgatapaccuppannārammaṇānañceva paññattinibbānārammaṇānañca javanānaṃ purecārikakāle atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Abhiññādvayassa atītādiārammaṇataṃ vakkhati. Navattabbā…pe… ādināti kasiṇanimittādipaññattārammaṇattā atītārammaṇādinā navattabbā.
327 所谓“唯作五”,即四种智相应唯作心与无因舍俱意识界,共五唯作心。“来自色的第五唯作”,即指名为色界第五禅的唯作神通。“无任何非境”:意谓于过去等分别之法及离时间之法中,无有一法非其境,一切皆是他们所缘。显示巴利原文
327.Kriyā pañcāti ñāṇasampayuttā catasso, ahetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatāti imā pañca kiriyā. Rūpato pañcamī kriyāti rūpāvacarapañcamajjhānasaṅkhātā kiriyābhiññā ca. Natthi kiñci agocaranti atītādibhedesu, kālavimuttesu ca agocaraṃ nāma kiñci natthi, sabbameva nesaṃ gocaraṃ hotīti attho.
依所述之理,即使包含“内在所缘者”的区分,所缘的差别也不难了知,因此未将其单独提出。然而,依其自体应如此理解:识无边处与非想非非想处,此二依善、果报、唯作而有六种心生起,它们缘取自身相续中作为依止的下等定而转起,故为“内在所缘”。色界四禅、初及第三无色界定,以及出世间的善与果报,就各自内部而言,是以“外在”的方式缘取地遍等所缘而转起,故为“外在所缘”。一切欲界善、不善与无记法,以及色界第五禅,皆为“内外所缘”。其中,欲界善中四种智相应心生起时,若省察自身诸蕴等,为“内在所缘”;若省察他身诸蕴等及省察施设与涅槃,为“外在所缘”;依此二者,则为“内外所缘”。智不相应者亦同此理,唯其不省察涅槃。不善法在贪着、欢喜、执取自身诸蕴等时,为“内在所缘”;在缘取他身诸蕴等及无根所摄色遍等处转起时,为“外在所缘”;依此二者,则为“内外所缘”。两种五识及三意界,此十三心生起时,若缘取自身色等,为“内在所缘”;若于他身色等转起,为“外在所缘”;依此二者,则为“内外所缘”。悦俱推度心在五门推度及彼随转时,缘取自身五色等法;在意门彼随转时,缘取其余内在欲界法而转起,为“内在所缘”。显示巴利原文
Vuttanayānusāreneva ajjhattārammaṇattikasaṅgahitopi visayīvibhāgo sakkā viññātunti so visuṃ na uddhaṭo. Sarūpato panesa evaṃ veditabbo – viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti ime tāva kusalavipākakiriyāvasena cha cittuppādā attano santānasambandhaṃ heṭṭhimaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattanato ajjhattārammaṇā. Rūpāvacaracatukkajjhānāni, paṭhamatatiyārūppāni, lokuttarakusalavipākāni ca niyakajjhattato bahibhāvena bahiddhābhūtāni pathavīkasiṇādīni ārabbha pavattito bahiddhārammaṇāni. Sabbeva kāmāvacarakusalākusalābyākatā dhammā rūpāvacarapañcamajjhānañca ajjhattabahiddhārammaṇāni. Tattha kāmāvacarakusalato cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā attano khandhādīni paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, paresaṃ khandhādipaccavekkhaṇe, paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe ca bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ nibbānapaccavekkhaṇā natthi. Akusalāpi attano khandhādīnaṃ assādanābhinandanaparāmāsādikāle ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpakasiṇādīsu ca tatheva pavattikāle bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Dvepañcaviññāṇāni, tisso ca manodhātuyoti ime terasa cittuppādā attano rūpādīni ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā, somanassasahagataṃ santīraṇaṃ pañcadvāre santīraṇatadārammaṇavasena attano pañcarūpādidhamme manodvāre tadārammaṇavasena aññepi ajjhattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, paresaṃ dhammesu pavattamānā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatasantīraṇadvayepi eseva nayo.
而此唯作心在善趣与恶趣中,亦依结生、有分、死及彼随转而于内在等所分类的业等处转起。八大果报心依结生、有分、死及彼随转,于内在等分类的诸法中转起,故为内在等所缘。笑起心亦缘取自身色等,以展现欢笑姿态的方式转起时,为“内在所缘”;于他身色等转起时,为“外在所缘”。在意门中,由省察自身所作唯作而生起笑起心,为“内在所缘”;由省察他作唯作,为“外在所缘”;依此二者,则为“内外所缘”。意门转向心依其意门转向的作用,以及在五门中起确定的作用而转起,为“内在等所缘”。八大唯作心与善心相同,唯前者仅于漏尽者中生起,而善心则于有学及凡夫中生起,其差异仅此而已。色界第五禅的内在等所缘,将于下文中说明。显示巴利原文
Kevalaṃ pana taṃ sugatiduggatīsu paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi ajjhattādibhedesu kammādīsu pavattati. Aṭṭha mahāvipākāni paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇavasena ajjhattādibhedesu dhammesu pavattanato ajjhattādiālambaṇāni. Hasituppādampi attano rūpādīni ārabbha pahaṭṭhākārakaraṇavasena pavattiyaṃ ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpādīsu pavattaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Manodvārepi attano katakiriyapaccavekkhaṇena hasituppādane ajjhattārammaṇaṃ, paresaṃ katakiriyapaccavekkhaṇena bahiddhārammaṇaṃ, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. Manodvārāvajjanaṃ pana manodvāre āvajjanavasena, pañcadvāre ca voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇaṃ. Aṭṭha mahākiriyā kusalagatikāyeva. Kevalañhi tā khīṇāsavānaṃ uppajjanti, kusalāni sekhaputhujjanānanti ettakameva nānattaṃ. Rūpāvacarapañcamajjhānassa ajjhattādiārammaṇataṃ vakkhati.
329 329. 因为是以通称来问“果”和“道”,所以他回答说:“四……乃至……善(福)。”显示巴利原文
329. ‘‘Phalaṃ, magga’’nti ca sāmaññena pucchitattā āha ‘‘cattāro…pe… puññato’’ti.
332-4 332-334. 然而,他们不能了知阿拉汉的道果与果证,善神通也是如此。因此他说“然而于一切”等。这是针对确定心在转向作用的时刻,为方便组成偈颂而说“及确定心”。所说“四……乃至……善(福)”,仅是举例显示与智相应的有学及凡夫心的相续,对于了知最上道果并无能力。然而,善神通心也能以它为所缘。由此,在下文中说“唯作神通意界”。显示巴利原文
332-4. Arahattamaggaphalāni pana te jānituṃ na sakkonti, tathā kusalābhiññā ca . Tenāha ‘‘sabbesu panā’’tiādi. Voṭṭhabbanassa āvajjanakiccasamayaṃ sandhāya gāthābandhasukhatthaṃ ‘‘voṭṭhabbanampi cā’’ti vuttaṃ. ‘‘Cattāro…pe… puññato’’ti idaṃ ñāṇasampayuttassāpi sekhaputhujjanasantānappavattassa aggamaggaphalajānane asamatthatāya nidassanamattaṃ. Kusalābhiññācittampi pana taṃ gocaraṃ kātumasamatthameva. Evañca katvā heṭṭhā ‘‘kriyābhiññā manodhātū’’ti vuttaṃ.
335-8 335-338. “为何”是询问原因。“阿拉汉”等是回答。“Hi”(因为)一词即“yasmā”(由于)的意思。因为凡夫或有学不能了知阿拉汉的道心与果心,所以是这个意思。为了显示他们之所以无能,是由于尚未证得,并且对于未证得的境界,一切都有愚痴与暗昧,因此说“凡夫不知”等。“须陀洹之心”是指须陀洹的道与果,名为出世间心。“斯陀含之心”等也是如此。然而,阿拉汉也能了知世间心。就如经中所说:“那时,恶魔了知世尊心中的所思”。他摄集前面所说的义理而显示,便说“下下”等。如果说“下下”之人不能了知上上之心,那么“上上”之人是不是也不能了知“下下”之心呢?并非如此,因为“上上”之人由自己所证得的境界而能了知,为了显示这一点,他说“上上”等。在说“上上”之后,当应说“下下之”时,只取一个“下”字,以“及”字含摄,因此说“及下心”。显示巴利原文
335-8.Kasmāti kāraṇapucchā. ‘‘Arahato’’tiādi vissajjanaṃ. Hi-saddo ‘‘yasmā’’ti imassa atthe. Yasmā puthujjanā vā sekhā vā arahato maggacittaṃ, phalamānasañca jānituṃ na sakkonti, tasmāti attho. Ayañca nesaṃ asamatthatā anadhigatattā anadhigate ca visaye sabbesampi moho atthevāti dassetuṃ ‘‘puthujjano na jānātī’’tiādi vuttaṃ. Sotāpannassa mānasanti sotāpannassa pāṭipuggalikaṃ maggaphalasaṅkhātalokuttaramānasaṃ. Evaṃ ‘‘sakadāgāmissa mānasa’’ntiādīsupi. Lokiyamānasaṃ pana arahantassāpi jānāti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāyā’’ti. Vuttamevatthaṃ saṅkhipitvā dassento āha ‘‘heṭṭhimo heṭṭhimo’’tiādi. Yatheva heṭṭhimo heṭṭhimo puggalo uparūpari cittaṃ na jānāti, evaṃ uparimo uparimopi heṭṭhimassa heṭṭhimassa cittaṃ na jānātīti ce? No na jānāti, so pana attanā adhigatavisayattā jānātiyevāti dassento āha ‘‘uparūparī’’tiādi. Yathā ‘‘uparūparī’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘heṭṭhimassa heṭṭhimassā’’ti vattabbe ekaṃ heṭṭhima-saddaṃ ca-saddena saṅgahetvā ‘‘heṭṭhimassa ca mānasa’’nti vuttaṃ.
339-41 如此,依以所缘为增上而显示分别之后,现在为了依所缘为增上而显示,说「凡法」等。唯有善为所缘,是为善所缘。「于欲」一词应当关联两处:即「于欲之善所缘,于欲之善与不善」。虽然不善必定是欲界,无需特别说明,然而善却必须特别说明,有鉴于此,「于欲」一词应与上文关联。或是因为也与不善俱行,善唯摄于欲界,所以「于欲」应视为前一词之修饰。显示巴利原文
339-41. Evampi visayīpadhānavasena vibhāgaṃ dassetvā idāni visayappadhānavasena dassetuṃ ‘‘yo dhammo’’tiādi vuttaṃ. Kusalameva ārammaṇanti kusalārammaṇaṃ. Kāmeti padaṃ ubhayattha sambandhitabbaṃ ‘‘kāme kusalārammaṇaṃ kāme kusalākusalassā’’ti. Kiñcāpi hi akusalassa ekantakāmāvacarattā na etassa visesitabbatā atthi, kusalaṃ pana visesitabbamevāti taṃ apekkhāya ‘‘kāme’’ti uparipadena sambandhitabbameva. Atha vā akusalasahacariyato kusalampi kāmāvacarameva gayhatīti ‘‘kāme’’ti idaṃ purimapadasseva visesanaṃ daṭṭhabbaṃ.
「欲界异熟者」:五识与领受等心必定唯以色蕴为所缘,因此其余十一种欲界异熟便成了此处所指。「欲界唯作者」:依所说方式,即指除意界之外的十种欲界唯作心。这些心……都可能成为所缘。其中,就善而言:对自己所行的布施等欲界善业,以净信心随念时;同样,对他人所行善业随喜时;对此两种善业以无常等观照时;以及借助他心智等以有限善为所缘的神通而作遍作等时,善心成为所缘。就不善而言:四种与见相应之心,对欲界善执取乐味、欢喜、执著时;与见不相应之心,纯粹乐味等时;两种与嗔相应之心,对自己或他人所行善业追悔、厌恶时;疑相应之心不确定时;掉举俱行之心尚未平息散乱时,不善心成为所缘。两种神通心中,善神通心方面:有学或凡夫对自己或他人所行善业随念时,了知他心时,了知「以此福业将生于人趣、欲界天」时,了知「未来将行布施等福德、将造作」时;唯作心方面:漏尽者对自己或他人所作业随念等时,也成为所缘。欲界异熟心中,九种善趣结生心以业或业相为所缘而结生时,以及一切彼所缘,在欲界善所缘速行之后作为彼彼之缘时,成为所缘。十种欲界唯作心中,八种大唯作心于漏尽者观照、思惟欲界善时,有限所缘唯作神通作遍作等时,以及生笑心观照布施……显示巴利原文
Kāmāvacarapākassāti pañcaviññāṇasampaṭicchanānaṃ ekantena rūpakkhandhārammaṇattā tadavasesassa ekādasavidhassa kāmāvacaravipākassa. Kāmakriyassāti vuttanayeneva manodhātuvajjitassa dasavidhakāmāvacarakiriyacittassa. Etesaṃ…pe… ārammaṇaṃ siyāti ettha kusalassa tāva attanā katassa dānādikāmāvacarakusalassa pasannacittena anussaraṇakāle, tatheva parehi katassa anumodanakāle, tasseva duvidhassāpi aniccatādivasena paccavekkhaṇakāle , cetopariyañāṇādīnaṃ parittakusalārammaṇikaabhiññānaṃ parikammādikāle ca ārammaṇaṃ hoti. Akusalesu ca catunnaṃ diṭṭhigatasampayuttānaṃ kāmāvacarakusalaṃ ārabbha assādanābhinandanaparāmasanakāle, diṭṭhivippayuttānaṃ kevalaṃ assādanādikāle ca dvinnaṃ paṭighasampayuttānaṃ attanā, parehi ca katakusalamārabbha vippaṭisāradussanakāle, vicikicchācittassa asanniṭṭhānakāle, uddhaccasahagatassa avūpasamavikkhepakāle ca ārammaṇaṃ hoti. Abhiññācittadvaye kusalassa sekhaputhujjanānaṃ attanā, parehi vā katakusalassa anussaraṇakāle, paracittavijānanakāle, ‘‘iminā puññakammena manussesu, kāmāvacaradevesu ca nibbattatī’’ti jānanakāle, ‘‘anāgate dānādīni puññāni karomi, karissatī’’ti jānanakāle ca kiriyacittassāpi khīṇāsavānaṃ attanā, parehi vā katakammānussaraṇakālādīsu ārammaṇaṃ hoti. Kāmāvacaravipākesu navannaṃ sugatipaṭisandhīnaṃ kammakammanimittārammaṇikapaṭisandhikāle, sabbesampi tadārammaṇānaṃ kāmāvacarakusalārammaṇikajavanānantaraṃ tadārammaṇakāle ca ārammaṇaṃ hotīti. Dasavidhakāmāvacarakiriyāsu ca aṭṭhannaṃ mahākiriyacittānaṃ khīṇāsavānaṃ kāmāvacarakusalapaccavekkhaṇasammasanakāle, parittārammaṇikakiriyābhiññānaṃ parikammādikāle, hasituppādassa dānādiṃ paccavekkhitvā tussanakāle, manodvārāvajjanassa pana kāmāvacarakusalārammaṇikajavanānaṃ purecārikakāle ca ārammaṇaṃ hotīti evaṃ kāmāvacarakusalaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ hoti.
342 由此,即从已说的聚,故说「五种聚」。在此,唯作心中的生笑心不可能存在,因为它必定唯以有限为所缘。其中,欲界善方面:首先,有学或凡夫于禅那观照、思惟时,以及以有色界善为所缘的神通作遍作等时;不善方面:依所说方式执著等时;神通心中,善神通方面:有学或凡夫对自己或他人过去生所证禅那随念时,了知他人色界心时,了知「以此业将生于此梵天」时,了知「未来将修习禅那」时;唯作神通方面:漏尽者依所说方式转起时;九种唯作心方面:漏尽者依如前所述方式观照色界善时。如是,色界善成为五种聚的所缘。显示巴利原文
342.Tatoti yathāvuttarāsito. Tenāha ‘‘pañcannaṃ pana rāsīna’’nti. Ettha ca kiriyacittesu hasituppādo na sambhavati ekantaparittārammaṇattā. Tattha kāmāvacarakusalassa tāva sekhaputhujjanānaṃ jhānapaccavekkhaṇasammasanakāle, rūpāvacarakusalārammaṇikaabhiññānaṃ parikammādikāle, akusalassa vuttanayena parāmasanādikāle, abhiññāsu kusalābhiññāya sekhaputhujjanānaṃ attanā, parehi vā atītabhave uppāditajhānānussaraṇakāle, paresaṃ rūpāvacaracittaparicchindanakāle, ‘‘iminā kammena imasmiṃ brahmaloke nibbattissatī’’ti jānanakāle ca ‘‘anāgate jhānaṃ bhāvessatī’’ti vā jānanakāle, kiriyābhiññāya ca khīṇāsavānaṃ yathāvuttavasena pavattikāle ca navavidhassa pana kiriyacittassa khīṇāsavānaṃ heṭṭhā vuttanayena rūpāvacarakusalapaccavekkhaṇakāleti evaṃ rūpāvacarakusalaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ hoti.
343-7 无色善也成为所缘缘,这是其连接。所谓三地善,指一切欲界善、色界善中的善神通、无色界善中的第二与第四善,即此三地善。这道理也适用于“三地唯作”。此处应说“第四第二”或“第四第二”时,因偈颂结构而变格,或省略“tiya”音而说“第四第”。这些情况成为缘:在欲界善与神通善方面,依色界所缘中所说的方式,以第一、第三无色为第二、第四无色之缘;如是,三地善在有学或凡夫了知自相续或他相续中的无色善时;欲界、色界唯作心在有学或凡夫时,对自己所生的第一、第三无色,在漏尽者时,对第二、第四无色的生起;无色唯作心方面;如是,三地唯作依前说方式;不善方面;以及第四、第二无色界异熟方面。如是,此八种聚以无色善为所缘。显示巴利原文
343-7. Āruppakusalañcāpi ārammaṇapaccayo hotīti sambandho. Tebhūmakakusalassāti sabbassa kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalesu kusalābhiññāya, arūpāvacarakusalesu dutiyacatutthakusalassa cāti imassa tebhūmakakusalassa. Esa nayo ‘‘tebhūmakakriyassā’’ti etthāpi. ‘‘Catutthadūna’’nti vā ‘‘catutthadutiyāna’’nti vā vattabbe gāthābandhavasena vibhattiyā, savibhattissa vā tiya-saddassa lopaṃ katvā ‘‘catutthadū’’ti vuttaṃ. Imesaṃ…pe… paccayoti kāmāvacarakusalassa, tāva abhiññākusalassa ca rūpāvacarārammaṇesu vuttanayena dutiyacatutthāruppassa paṭhamatatiyavasenāti evaṃ tebhūmakakusalassa tathā sekhaputhujjanakāle attano santānagatassa, parasantānagatassa vā āruppakusalassa pajānanakāle kāmāvacararūpāvacarakiriyacittassa sekhaputhujjanakāleyeva attanā nibbattitaṃ paṭhamatatiyāruppaṃ ārabbha khīṇāsavakāle dutiyacatutthāruppanibbattane arūpakiriyacittassāti evaṃ tebhūmakakiriyassa heṭṭhā vuttanayeneva akusalassa, catutthadutiyānañca arūpāvacaravipākānanti evametesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ arūpakusalamārammaṇaṃ hoti.
由分别执取的渴爱所摄者,称为“所属”,即三地法聚;非所摄者,称为“非所属”,它即是福,因此名为“非所属福”。与欲界善、唯作的关系:从色,即从色界。四种……恒常:有学圣者于观察道时,在以道为所缘的善神通作遍作等阶段,智相应善;漏尽者于观察道时,在以道为所缘的唯作神通作遍作等阶段,智相应唯作心;当那些速行作为前导而转起时,意门转向;有学圣者了知自己或他人之道时,两种神通。如是,此四种聚以非所属善为所缘。显示巴利原文
Paricchijja gāhikāya taṇhāya āpannanti pariyāpannaṃ, tebhūmakadhammajātaṃ, na pariyāpannanti apariyāpannaṃ, tadeva puññañcāti apariyāpannapuññaṃ. Kāmāvacaratopi kusalassa kiriyassāti sambandho. Rūpatoti rūpāvacarato. Catunnaṃ…pe… sadāti sekhānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇikakusalābhiññāya parikammādikāle ñāṇasampayuttakusalassa, khīṇāsavānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇikakiriyābhiññāya ca parikammakāle ñāṇasampayuttakiriyacittassa, tesaṃ tesaṃ javanānaṃ purecaravasena pavattikāle manodvārāvajjanassa, sekhānaṃ attano, paresaṃ vā maggajānanakāle abhiññādvayassāti evametesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ apariyāpannakusalamārammaṇaṃ hoti.
同样,这也是以不善为所缘。即:有学圣者观察已断与残余烦恼时;有学与凡夫观察自己或他人相续中现行不善法时;对于欲界善心,在以不善为所缘的善神通遍作等阶段;对于色界善心,在回忆自己或他人现行不善法等时;在漏尽者观察已断烦恼、观察他人相续中的不善法等时;在因观察已断烦恼而喜悦时;以及在所有那些速行心的前导阶段,对于欲界唯作心;对于色界唯作心,依善神通所述之理;对于不善心,在以执取、味著、欢喜等方式转起时;对于不善果报推度心,以不含掉举的业为所缘;对于所有十一种彼所缘果报心,在回忆欲界速行心时;如是,对于欲界果报心。因此,这六种心聚以不善为所缘。显示巴利原文
Tathevākusalaṃ…pe… īritanti sekhānaṃ pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇakāle, sekhaputhujjanānaṃ attano, paresaṃ vā santānappavattākusalasammasanakāle, akusalārammaṇikakusalābhiññāya parikammādikāle kāmāvacarakusalassa, attano, paresaṃ vā pavattaakusalānussaraṇādīsu rūpāvacarakusalassa, khīṇāsavānaṃ pahīnakilesapaccavekkhaṇaaññasantānagataakusalasammasanādikāle, pahīnakilesapaccavekkhaṇena tussanakāle, sabbesampi taṃtaṃjavanānaṃ purecarakāle ca kāmāvacarakiriyacittassa, kusalābhiññāya vuttanayena rūpāvacarakiriyacittassa, parāmāsaassādanābhinandanādivasena pavattiyaṃ akusalassa, uddhaccarahitakammārammaṇavasena akusalavipākasantīraṇassa, kāmāvacarajavanānaṃ anussaraṇakāle sabbampi ekādasatadārammaṇavipākassāti evaṃ kāmāvacaravipākānanti evametesaṃ channaṃ rāsīnaṃ akusalamārammaṇaṃ hoti.
348-56 果报所缘缘。即:有学凡夫观察果报时,对欲界善心而言;回忆果报蕴等时,对色界善心而言;依上述之理,漏尽者观察果报时,对欲界善心而言;凡夫阶段,以可爱果报的不存在为所缘而生喜悦时;前述速行心的前导时,对欲界唯作心而言;依善心所缘中所说之理,对色界唯作心而言;以果报为所缘而生起彼所缘时,对于依果报为所缘之业而结生的心,以及依业相转起时,对于欲界果报心;以爱味、欢喜、执取等方式转起时,对于不善心而言。如是,此六种心聚以欲界果报为所缘缘。对于色界果报所缘,亦应依此理类推。唯一区别在于:色界果报并非欲界果报心及唯作心中‘生笑心’的所缘。出世间果报作为欲界善心与唯作心的所缘之理,应依‘无量所缘解说’中所述之理了知。显示巴利原文
348-56.Vipākārammaṇaṃ…pe… paccayoti sekhaputhujjanānaṃ vipākasammasanādikāle kāmāvacarakusalassa, vipākakkhandhānussaraṇādīsu rūpāvacarakusalassa, vuttanayeneva khīṇāsavānaṃ vipākasammasanādikāle, puthujjanakāle aniṭṭhavipākābhāvaṃ ārabbha tussanakāle, yathāvuttajavanānaṃ purecarakāle kāmāvacarakiriyacittassa, kusalesu vuttanayeneva rūpāvacarakiriyacittassa, vipākaṃ ārabbha tadārammaṇappavattiyaṃ vipākārammaṇikakammunā paṭisandhiṃ gaṇhantassa kammanimittavasena pavattiyañca kāmāvacaravipākassa, assādanābhinandanaparāmāsādivasena pavattiyaṃ akusalassāti evametesaṃ channaṃ rāsīnaṃ kāmāvacaravipākamārammaṇapaccayo hotīti. Rūpāvacaravipākārammaṇepi imināva nayena yojanā kātabbā. Kevalañhi taṃ kāmāvacaravipākānaṃ kiriyacittesu ca hasituppādassārammaṇaṃ na hotīti ayamettha viseso. Lokuttaravipākassa kāmāvacarakusalakiriyānamārammaṇakkamo appamāṇārammaṇaniddese vuttanayena veditabbo.
欲界唯作心对于欲界善等六种心聚的所缘理趣,与善所缘中所说相似。唯有一别:在此,那唯在漏尽者相续中决定的九种唯作心,是以他人相续中生起的善与不善为所缘;而有学凡夫于以未来为所缘的神通遍作等时生起的善心,则是以自己相续中的善与不善为所缘。于果报心中,结生、有分、死心此三种果报心并不以业为所缘,这就是唯一的区别。显示巴利原文
Kāmāvacarakiriyacittassa kāmāvacarakusalādīnaṃ channaṃ rāsīnamārammaṇakkamo kusalārammaṇe vuttasadisova. Kevalañhi ettha yadetaṃ khīṇāsavasantānasseva niyataṃ navavidhaṃ kiriyacittaṃ, taṃ parasantānappavattakusalākusalassa, sasantāneva sekhaputhujjanakāle anāgatārammaṇikaabhiññāya parikammādivasappavattakusalassa ārammaṇaṃ hoti. Vipākesu ca paṭisandhibhavaṅgacutisaṅkhātānaṃ vipākānaṃ kammārammaṇavasena ārammaṇaṃ na hotīti ayameva viseso.
色界唯作心对于五种心聚的所缘理趣,与善所缘中所述相似。其差异亦应依欲界唯作所缘中所述之理了知。无色界唯作心对于那五种心聚的所缘境,其理趣亦与所述相似。然而,无色界唯作心的所缘境为:第一、第三无色界唯作心,即以第二、第四无色界为所缘。显示巴利原文
Rūpāvacarakiriyacittassa pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇakkamo kusalārammaṇe vuttasadisova. Visesopi kāmāvacarakiriyārammaṇe vuttanayeneva veditabbo. Āruppakiriyacittassāpi tesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ gocarabhāvo vuttasadisova. Āruppakiriyassa pana paṭhamatatiyaṃ dutiyacatutthasseva gocaro hoti.
357-8 如是,在显示了除色与涅槃之外的所缘之后,现在为了显示色所缘与涅槃所缘,开始宣说‘色是四因生’等。‘色’指二十八种分为大种与所造色的色蕴。虽然并非每一种色都是四因生,但总集的色蕴则确实由四种因生起,因此说‘四因生’。‘对于欲界果报与唯作’指对于欲界果报心及欲界唯作心。对此,于欲界善心:在布施色境等造善业时、以无常等观察颜色等时、在神通的遍作等阶段;于不善心:在乐味、欢喜、执取等阶段;于两种神通:作为神变通的心,在变现黄金、丑色等色时;作为宿住随念通的心,以‘过去世我曾有这样的颜色’等回忆时;作为天眼通的心,在看见死没与结生有情的颜色时;作为天耳通的心,在听闻声音时;作为未来分智的心,以‘于未来我将有这样的颜色’等了知时;于欲界果报心:双五识、领受心与推度心,在相应地认知色等时;悦俱推度心,在推度与彼所缘时;两种舍俱推度心,在推度、彼所缘、以业相与趣相为所缘时;有因果报心,在以业相与趣相为所缘时,以及在彼所缘时;于欲界唯作心:依善心所述之理,对于八大唯作心;……显示巴利原文
357-8. Evaṃ rūpanibbānavajjitamārammaṇaṃ dassetvā idāni rūpārammaṇaṃ, nibbānārammaṇañca dassetuṃ ‘‘rūpaṃ catusamuṭṭhāna’’ntiādi āraddhaṃ. Rūpanti aṭṭhavīsatividho bhūtopādāyabhedabhinno rūpakkhandho. Kiñcāpi na sabbameva rūpaṃ paccekaṃ catusamuṭṭhānaṃ, samudito pana rūpakkhandho catūhi eva samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti katvā vuttaṃ ‘‘catusamuṭṭhāna’’nti. Kāmapākakiriyassāti kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyacittassa ca, tattha ca kāmāvacarakusalassa tāva vaṇṇadānādipuññakiriyakāle, vaṇṇādīnaṃ aniccādivasena sammasanakāle, abhiññāya parikammādikāle, akusalassa assādanābhinandanaparāmāsādikāle, abhiññādvayassa iddhividhabhūtassa suvaṇṇadubbaṇṇādirūpanimmānakāle, pubbenivāsānussatibhūtassa ‘‘purimabhave evaṃvaṇṇo ahosi’’ntiādinā anussaraṇakāle, dibbacakkhubhūtassa cavamānaupapajjamānasattānaṃ vaṇṇadassanakāle, dibbasotabhūtassa saddasavanakāle, anāgataṃsañāṇabhūtassa ‘‘anāgate evaṃvaṇṇo bhavissāmī’’tiādinā jānanakāle, kāmāvacaravipākesu dvipañcaviññāṇasampaṭicchanadvayassa yathāyogaṃ rūpādivijānanakāle, sukhasantīraṇassa santīraṇatadārammaṇakāle, upekkhāsantīraṇadvayassa santīraṇatadārammaṇakammanimittagatinimittārammaṇakāle , sahetukavipākassa kammanimittagatinimittārammaṇakāle, tadārammaṇakāle ca, kāmāvacarakiriyāsu pana kusale vuttanayānusārena aṭṭhamahākiriyacittassa, ‘‘evarūpaṃ vaṇṇādimadāsi’’nti tussanakāle hasituppādassa, pañcadvāramanodvāresu voṭṭhabbanāvajjanakāle manodvārāvajjanassa, pañcadvāre āvajjanakāle pañcadvārāvajjanassa ca ārammaṇaṃ hotīti evaṃ catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ channaṃ rāsīnamārammaṇaṃ hoti.
359-60 为了显示涅槃是六种心聚的所缘,即:种姓清净时,以及以涅槃为所缘的神通遍作等阶段,于欲界三因善心;回忆过去世已证的灭尽等时,于色界善心;依前述之理,于欲界与色界唯作心;在圣道位及其后的果领受与果等阶段,于非所摄的善与果报心。故说‘涅槃所缘’等。‘两者’指依欲界与色界而分的两类。显示巴利原文
359-60. Nibbānaṃ pana gotrabhuvodānakāle, nibbānārammaṇikaabhiññāya parikammādikāle ca kāmāvacaratihetukakusalassa, atītabhave sacchikatanirodhānussaraṇakaālādīsu rūpāvacarakusalassa, vuttanayeneva kāmarūpāvacarakiriyacittassa, maggaṭṭhānaṃ tadanantaraphalavaḷañjanaphalakālesu apariyāpannakusalavipākassa cāti evaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘nibbānārammaṇa’’ntiādi vuttaṃ. Ubhayassāti kāmāvacararūpāvacaravasena duvidhassa.
361-2 ‘多种种类’:依第十二品中当说之理,为种种不同类别。对于九种……的缘,即:欲界善、不善、除引发笑意的意界之外的欲界唯作心,以及两种神通心——这些一切以概念为所缘;色界善、果报、唯作心以遍相之相等为所缘;第一无色界善、果报、唯作心以虚空概念为所缘;第三无色界善等三种心以无的概念为所缘。如是,概念成为这九类心的所缘缘。显示巴利原文
361-2.Nānappakārakanti dvādasamaparicchede vakkhamānanayena nānāvidhappakāraṃ. Navannaṃ…pe… paccayoti kāmāvacarakusalassa, akusalassa, hasituppādamanodhātuvajjitakāmāvacarakiriyacittānañceva dvinnaṃ abhiññācittānañca sabbāpi paññatti, rūpāvacarakusalavipākakiriyānaṃ kasiṇanimittādikā, paṭhamāruppakusalavipākakiriyānaṃ ākāsapaññatti, tatiyāruppakusalādīnaṃ tiṇṇaṃ abhāvapaññattīti evaṃ paññatti navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hotīti.
363-5 如此,在逐一举示某一法成为某一法的所缘之后,如今为将四地之一切心识生起,与六种所缘相连接而作说明,故说“色所缘有二”等三偈。其义如前文所述。显示巴利原文
363-5. Evaṃ yo dhammo yassa dhammassa ārammaṇaṃ hoti, taṃ ekekuddhāravasena dassetvā idāni sabbe catubhūmakacittuppāde chahi ārammaṇehi yojetvā dassetuṃ ‘‘rūpārammaṇikā dve’’tiādi gāthāttayaṃ vuttaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva.
366-9 然而,“第一无色界善”等,其义如前文所述之理,但为阐明无色界所缘中,无色界诸法依有学与无学之分,而有种种不同的转起方式,故予以说明。于善,即:有学与凡夫的第二无色界善之所缘。然而,于果报,虽于漏尽者中生起,亦成为其(第二无色界善)的所缘,因其于过去生中以业相为所缘故。由于在无色界有中,以极其寂静的方式转起的有分心,并非依修习而清净地呈现,故说“第一无色界果报”等。然而,第一(无色界)唯作心,非福(善)之第二无色界心的所缘,亦非果报之第二无色界心的所缘——这是其中的关联。在此,由于漏尽之际无任何善存在,故说“非福(善)”。由于证得空无边处唯作之人中,识无边处果报心并不生起,故说“非果报”。为现法乐住及为入灭尽定而证入诸等至的漏尽者,其第一无色界唯作心成为第二(无色界心)的所缘,故说“然而,第一唯作心”等。显示巴利原文
366-9.‘‘Paṭhamāruppakusala’’ntiādi pana heṭṭhā vuttanayampi arūpāvacarārammaṇesu arūpāvacaradhammānaṃ sekhāsekhavasena nānappakārato pavattiākāraṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Kusalassāti sekhaputhujjanānaṃ dutiyāruppakusalassa. Vipākassa pana khīṇāsavānaṃ pavattamānassāpi ārammaṇaṃ hoti tassa purimabhave kammanimittārammaṇattā. Arūpabhave atisantabhāvena pavattamānaṃ bhavaṅgacittaṃ na bhāvanāya parisuddhaṃ upaṭṭhātīti āha ‘‘paṭhamāruppapāko’’tiādi. Paṭhamaṃ tu kiriyacittaṃ puññassa dutiyāruppacetaso ārammaṇaṃ na hoti, vipākassa dutiyāruppacetaso ārammaṇaṃ na hotīti sambandho. Tattha khīṇāsavakāle kassaci kusalassa abhāvato ‘‘na puññassā’’ti vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanakiriyāsamaṅgissa viññāṇañcāyatanavipākacittaṃ na pavattatīti ‘‘na pākassā’’ti vuttaṃ. Khīṇāsavassa diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ, nirodhasamāpajjanatthañca samāpattiyo samāpajjantassa paṭhamāruppakiriyacittaṃ dutiyassa ārammaṇaṃ hotīti āha ‘‘paṭhamaṃ tu kriyācitta’’ntiādi.
370-3 在说了“二种”之后,为显示彼二种性及三种性,故说“善对于善”、“唯作对于唯作”等。其义如前文所述之理。同样地……其意为:依第一无色界心中所说之理,对于有学与凡夫,所缘有二种;对于漏尽者,所缘有三种。显示巴利原文
370-3. ‘‘Dvidhā’’ti ca vatvā tameva duvidhataṃ, tividhatañca dassetuṃ ‘‘kusalaṃ kusalassā’’ti, ‘‘kriyassāpi kriyā hotī’’ti ca ādi vuttaṃ. Taṃ vuttanayameva. Evameva…pe… siyāti paṭhamāruppacitte vuttanayena sekhaputhujjanānaṃ dvidhā, khīṇāsavānañca tidhā ārammaṇaṃ bhavatīti attho.
374-5 “缘于任何所缘”:即在色、无色、涅槃、概念之中,缘取某一所缘。“任何”指无色界诸法。“人”指在家人或出家的青年。“据说”表示认可,此词与“他更超越”有语法关联。“彼岸”即终点。由于此法具有极其微细、深奥的理趣,如实深入者不能轻易度越,故说“难度”。超越即最上。因为《入阿毗达摩》本身是最上的,所以其部分的彼岸亦是最上。“他”指那位已度越《入阿毗达摩》彼岸的人。他更超越,即并非不能超越它——这是其含义。显示巴利原文
374-5.Yaṃ yaṃ gocaraṃ ārabbhāti rūpārūpanibbānapaññattīsu yaṃ yaṃ gocaraṃ ārabbha. Ye yeti arūpadhammā. Yonaroti yo gahaṭṭho, pabbajito vā māṇavo. Kirāti anumatiyaṃ. Tassa ‘‘uttaratevā’’ti iminā sambandho. Pāranti avasānaṃ. Taṃ imassa paramanipuṇagambhīranayasamaṅgitāya yāthāvato otarantehi akasirena tarituṃ asakkuṇeyyattā duppāpuṇeyyanti katvā āha ‘‘duttara’’nti. Uttaranti uttamaṃ. Abhidhammāvatārassa hi uttamatāya tadekadesabhūtapārampi uttamameva hoti. Soti so samuttiṇṇābhidhammāvatārapāro naro. Uttarateva, na pana na sakkoti taṃ uttaritunti attho.