第三节
3. Tatiyo paricchedo
心所分别之阐释
Cetasikavibhāganiddesavaṇṇanā
89由于名称相同,故说“二增五十”,即依触等名称的共性而有五十二种;然而依相应法的差别,与八十九心相应的触有八十九种等,如此也可有多种。
89.Nāmasāmaññatoyevadvepaññāsāti phassādināmasāmaññena dvīhi adhikā paṇṇāsa honti, sampayuttadhammabhedato pana ekūnanavuticittasampayutto phasso ekūnanavutividhoti evamādinā bahuvidhāpi hontīti attho.
难道触等诸法不是先前已按巴利经典的次序开示过了吗?为何此处不那样说呢?那是因为希望将各自具有自性的法,依其各自的共性归在一处说明。触等乃至作意这十三种,依善、不善、无记的共性而合说;中舍性等乃至喜这二十五种,依善与无记的共性而合说;贪等乃至无惭无愧,依不善性的共性而合说。如此,依各自的共性,将性质相同的法合在一处说明。
Nanu ca phassādayo heṭṭhā pāḷikkamena dassitā, idha pana kasmā na tathā vuttāti? Ekekasabhāvavantānaṃ taṃtaṃsāmaññāpekkhāya ekasmiṃ ṭhāne niddisitukāmattā. Phassādayo hi manakkārāvasānā terasa kusalākusalābyākatasāmaññato ekato vuttā, majjhattādayo muditāvasānā pañcavīsati kusalābyākatasāmaññato, lobhādayo pana anottappāvasānā akusalabhāvasāmaññatoti evaṃ taṃtaṃsāmaññāpekkhāya samānasabhāvā dhammā ekato vuttāti.
90如此列举了触等诸法之后,现在为了显示“这些法在哪些心中可得”,首先开示心的数目,说“五十四种”等。“欲”指欲界。同样,“色”、“无色”也是如此。由于没有漏的所缘,所以这些心中不存在漏,故称无漏。
90. Evaṃ phassādayo dhamme uddisitvā idāni ‘‘ettakesu ayaṃ dhammo samupalabbhatī’’ti cittuppādesu tesaṃ payogaṃ dassetuṃ paṭhamaṃ tāva cittagaṇanaṃ dassento āha ‘‘catupaññāsadhā’’tiādi. Kāmeti kāmāvacareti vuttaṃ hoti. Evaṃ ‘‘rūpe arūpe’’ti etthāpi. Āsavavisayattābhāvato na vijjanti etesu āsavāti anāsavā.
91-2“略说”是相对于广说而言的,并非此处没有略说。从极略的角度来说,有八十九种心生起。“这些”即指这些心生起。我将逐一提取诸触等法的生起,于比丘们的心与心所中,为令其善巧而宣说——这是文句的连接。“一一”就是逐一,因偈颂的格律而省略了e音。
91-2.Samāsatoti vitthārāpekkhāya vuttaṃ, na itopi samāsassa abhāvato. Atisaṅkhepato pana ekūnanavuti cittuppādā honti. Etesūti imesu cittuppādesu. Tesaṃ phassādīnaṃ dhammānaṃ uppattiṃ ekekaṃ uddharitvā cittacetasikesu bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya pavakkhāmīti sambandho. Ekakanti ekekaṃ, gāthābandhavasena e-kāralopo.
93虽然想说明心所的分类,但为了显示与心不相离的法,便将它们与心合在一起,说为“触等五法”。“同生”是说它们一同生起,“同灭”是说一同灭尽,也就是一起生起后一同灭去的意思。
93. Cetasikavibhāgaṃ vattukāmopi avinibbhogadhamme dassetuṃ cittena saha ekato katvā āha ‘‘phassapañcaka’’nti. Ekato uppādo etesanti ekuppādā, saha khīyantīti sahakkhayā, ekato uppajjitvā ekato nirujjhanakāti attho.
94因为在所有一百二十一种心中都可获得,故称“遍一切心所”。虽然在紧接着的偈颂中,通过说明与心同生等性质,已经提到了这些法的遍一切性,但那里只意在说明同生等本身,并非意在说明遍一切性。又或者,那个意义在那里尚不明显,所以在此处再加以显明而说。
94. Sabbesveva ekavīsasatesu cittesu samupalabbhanato sabbasādhāraṇā. Kiñcāpi anantaragāthāya cittena saha ekuppādādibhāvakathaneneva imesaṃ sabbasādhāraṇatā vuttā, tattha pana ekuppādādimattakathanameva icchitaṃ, na sabbasādhāraṇatā. Vuttopi vāyamattho tattha apākaṭattā puna pākaṭaṃ katvā idha vuttoti.
95-100寻在五十五心中被宣说:除去二种五识的四十四欲界心,以及世间与出世间十一种初禅心,合为五十五心,故说“寻……被宣说”。伺在六十六心中生起:即五十五种有寻心,以及十一种第二禅心,合为六十六心,故说“伺……生起”。
95-100. Dvipañcaviññāṇavajjitacatucattālīsakāmāvacaracittesu, lokiyalokuttaravasena ekādasasu paṭhamajjhānikacittesu cāti pañcapaññāsacittesu vitakkassa desitattā āha ‘‘vitakko…pe… samudīrito’’ti. Vicāro pañcapaññāsasavitakkacittesu ceva ekādasasu dutiyajjhānikacittesu cāti chasaṭṭhicittesu uppajjatīti āha ‘‘cāro…pe… jāyate’’ti.
喜在五十一心中生起:除去身识的十八种悦俱欲界心,以及除去第四、第五禅的三十三种色界禅心,于此五十一心中喜生起。乐在六十三心中生起:即于五十一有喜心、十一种第四禅心及善异熟身识中,合为六十三心,乐生起。除去六十三乐俱心及三种苦俱心,于其余五十五心中舍生起,故说“舍在五十五心中”。苦在三种心中生起:即于二种嗔恚心及不善异熟身识中,合为三种心,苦生起。……喜根:在六十三乐俱心中,除去唯一的善异熟身识,其余心中为喜根。依不善异熟身识,唯有一种苦俱心;同样,唯善异熟身识与乐根相应,故说“苦根……乐根”。
Ekapaññāsacittesu pītīti kāyaviññāṇavajjitesu aṭṭhārasasu somanassasahagatakāmāvacaracittesu ceva catutthapañcamajjhānavajjitatettiṃsarūpajjhānikacittesu cāti ekapaññāsacittesu pīti jāyati. Tesaṭṭhiyā sukhanti ekapaṇṇāsasappītikacittesu ceva ekādasasu catutthajjhānikacittesu, kusalavipākakāyaviññāṇe cāti tesaṭṭhiyā cittesu sukhaṃ jāyati. Tesaṭṭhisukhasahagatacittāni ceva tīṇi ca dukkhasahagatānīti chasaṭṭhicitte vajjetvā avasesapañcapaṇṇāsacittesu upekkhā uppajjatīti āha ‘‘upekkhā pañcapaññāsacittesū’’ti. Dukkhaṃ tīsūti dvīsu paṭighacittesu ceva akusalavipākakāyaviññāṇe cāti tīsu cittesu dukkhaṃ jāyati. Hoti…pe… somanassindriyanti tesaṭṭhiyā sukhasahagatacittesu ekameva kāyaviññāṇaṃ apanetvā avasesesu somanassindriyaṃ hoti. Akusalavipākakāyaviññāṇavasena ekameva dukkhindriyasahagataṃ, tathā kusalavipākakāyaviññāṇameva sukhindriyasampayuttanti āha ‘‘dukkhindriyaṃ…pe… sukhindriya’’nti.
精进在除去无因、异熟、唯作、意界的心之外,依中等计算,于一百零五种善、不善、异熟、唯作心中被开示,故说“一百零五……说”。能引导众生于现世与来世之利益,或此世间无有导师,或为一切世间最胜导师、主人,或特为引导所化众生至涅槃城,故为“导师”。定根已于除去疑、与精进相应的心中宣说,故说“一百零四”等。
Ahetukavipākakiriyāmanodhātuvajjitesu majjhimagaṇanāya pañcādhikasataparimitesu kusalākusalavipākakiriyācittesu vīriyaṃ desitanti āha ‘‘pañcuttara…pe… āhā’’ti. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthesu satte vineti, vigato vā nāyako imassa, visiṭṭho vā sabbalokassa nāyako sāmi, visesena vā vineyyasatte nibbānapuraṃ netīti vināyako. Samādhindriyaṃ vicikicchāvajjitavīriyasahagatacittesu vuttanti āha ‘‘catuttarasate’’tiādi.
为了显示除去十八无因心和二一因心之后,欲在其余一百零一心中生起,故说“一切无因心”等。“十种识”,是指依善异熟与不善异熟而分别为二倍的眼、耳、鼻、舌、身五识。
Aṭṭhārasa ahetukacittāni, dve ekahetukacittāni ca vajjetvā avasesaekuttarasate citte chando uppajjatīti dassetuṃ ‘‘sabbāhetukacittānī’’tiādi vuttaṃ. Dasa viññāṇeti kusalākusalavipākavasena dviguṇite cakkhādike pañcaviññāṇe.
102-6102-106.“决定”,是指不像“或然而”那样只是有时如此,这是它的意义。为什么这些法仅于九十一心中生起呢?因此说“于无因中”等。“于七十九中”,是指十二与智相应的欲界心、十五色界心、十二无色界心、四十出世间心,如此于七十九三因心中。“于二十八心中”,是指十六欲界善、大唯作心及十二世间第四禅心,共二十八心。“于四十八中”,即与八俱起的四十八种。“六对”,指身轻安、心轻安等六对。“善与无记”,指与善心相应故为善,与无记心相应故为无记,这是由善巧开示教法的导师——佛陀所宣说。
102-6.Niyatā na yevāpanakā viya kadācīti attho. Kathaṃ panete ekanavutiyā cittesveva jāyantīti āha ‘‘ahetukesū’’tiādi. Ekūnāsītiyāti dvādasa ñāṇasampayuttakāmāvacarāni, pañcadasa rūpāvacarāni, dvādasa arūpāvacarāni, samacattālīsa lokuttaracittānīti evaṃ ekūnāsītiyā tihetukacittesu. Aṭṭhavīsatiyā citteti soḷasasu kāmāvacarakusalamahākiriyāsu, dvādasasu ca lokiyacatutthajjhānacittesu cāti aṭṭhavīsaticittesu. Sāṭṭhake cattālīsavidheti aṭṭhasahite cattālīsavidhe, aṭṭhacattālīsavidheti vuttaṃ hoti. Cha yugaḷānīti kāyapassaddhicittapassaddhādīni cha yugaḷāni. Kusalābyākatā cāti kusalacittasampayogato kusalā, abyākatacittasampayogato abyākatāti kusalenapakāsanavidhānesu chekena satthunā pakāsitā desitāti attho.
108-111108-111.“Saṃsayo”即疑。因为疑是遍处散布、遍处安住,并以“是这样吗?不是这样吗?”而游移不定,故称为疑。于大戒蕴等中寻求、探求者,名为“大寻求者”。这是由彼大寻求者、正自觉者所说。“于八种中”,即于八种与贪俱行之心。“于四种中”,即于他们与见俱行之心。“于与见不俱行的四种中”,这是句子的连接。“于二种中”,即于二种嗔根心。在二种心中生起,而非俱行,即仅在二种嗔根心中生起,而非同时,如同在嫉妒时生起嫉妒,在悭吝时生起悭吝等,以不同形式分别生起。“于五种中”,即于五种有行心。
108-111.Saṃsayoti vicikicchā. Sā hi saṃseti samantato seti, ‘‘evaṃ nu kho, no nu kho’’ti parisappatīti saṃsayo. Mahante sīlakkhandhādike esati gavesatīti mahesī. Tena mahesinā sammāsambuddhena. Aṭṭhasūti aṭṭhalobhasahagatacittesu. Catūsūti tesveva diṭṭhisahagatacittesu. Diṭṭhiviyuttesu catūsūti sambandho. Dvīsvevāti dvīsu dosamūlakacittesu. Dvīsu jāyanti no sahāti dosamūlesveva dvīsu jāyanti, saha pana na uppajjanti, usūyanakāle issā, maccharaṇakāle maccherantiādinā nānā hutvāva uppajjanti. Pañcasūti pañcasu sasaṅkhārikacittesu.
112112. 即使心并非心所,但当依善、不善、无记法进行计数时,便也将心称为“意”。
112. Cittassa cetasikattābhāvepi kusalākusalābyākatadhammānaṃ gaṇanaṭṭhānato ‘‘mano’’ti cittampi vuttaṃ.
114-5114-115. 至此已开示了心所的区分。现在,为了显示每一心生中所得诸聚的支分差别,而说“于二十九心中”等语。触五支聚不是最先出现的吗?此处为何未予说明?因其遍于一切心。的确,不存在任何脱离触五支聚的心生。十一种初禅心为喜俱行,十二种有因欲界心,同样四种不善心,以及乐推度心与生笑心二种——如此于二十九心中,五禅支被认为由五聚所构成。接着于四……中……说明:十一种第二禅心,以及依善、异熟、唯作而有的十二种舍俱有因欲界心,除去二种五识外的六种舍俱无因心,以及八种舍、忧俱不善心——如此这三十七心,依适当的方式,与四禅支相应。其中,十一种第二禅心与伺、喜、乐、定俱行,其余的心则依适当的方式,于舍或忧二中与一,再与寻、伺、定相应,如此与四支相应。
114-5. Ettāvatā cetasikavibhāgaṃ dassetvā idāni ekekasmiṃ cittuppāde labbhamānarāsīsu aṅgavibhāgadassanatthaṃ ‘‘ekūnatiṃsacittesū’’tiādi vuttaṃ. Nanu ca phassapañcamakarāsi sabbapaṭhamaṃ āgatā, sā kasmā na vuttāti? Sabbasādhāraṇabhāvato. Na hi so cittuppādo atthi, yo phassapañcamakavinimuttoti. Ekādasa paṭhamajjhānikāni somanassasahagatāni, dvādasa sahetukakāmāvacarāni, tathā cattāri akusalāni, sukhasantīraṇahasituppādāni dveti ekūnatiṃsacittesu pañcaṅgikaṃ jhānaṃ pañcakarāsisaṅkhātaṃ mataṃ. Catu…pe… niddiseti ekādasa dutiyajjhānikāni, kusalavipākakiriyāvasena dvādasa upekkhāsahagatasahetukakāmāvacarāni, upekkhādomanassasahagatāni aṭṭha akusalāni, dvipañcaviññāṇavajjitaupekkhāsahagatāni cha ahetukacittāni cāti imāni sattatiṃsa cittāni yathāyogaṃ catūhi jhānaṅgehi yuttāni. Ettha hi ekādasa dutiyajjhānikāni vicārapītisukhasamādhīhi sahagatāni, itarāni yathāyogaṃ upekkhādomanassesu ekekena vitakkavicārasamādhīhīti catūhi sampayuttāni.
十一种,即十一种第三禅心,因与喜、乐、心一境性相应,故被说为三支。三十四……被说:十二种无色界心,以及二十二种有漏与无漏的第四、第五禅心,合为三十四心。这些心依适当的方式,或由与舍、心一境性相应,或由与乐、心一境性相应,而说为二支。其中,十一种第四禅心与乐、心一境性俱行,其余的二十三种心则与舍、心一境性俱行。
Ekādasavidhanti ekādasavidhaṃ tatiyajjhānikacittaṃ pītisukhacittekaggatāyogato tivaṅgikamudīritaṃ. Catuttiṃsa…pe… mudīritanti dvādasa arūpāvacaracittāni, dvāvīsati catutthapañcamajjhānikāni sāsavānāsavānīti catuttiṃsa cittāni yathāyogaṃ upekkhekaggatāyogato, sukhekaggatāyogato ca duvaṅgikamudīritaṃ. Catutthajjhānikāni hi ekādasa sukhekaggatāsahitāni, sesāni tevīsati upekkhekaggatāsahitāni.
116“本性无寻”指如第二禅等,不依修习力而本性即无寻的二种五识。于他们心中,虽存有其余禅支,然因缺失寻,不能胜任安止禅的作用。正因如此,注释书中也说:“寻是最后的禅支。”然而,通过修习达到无寻状态的心,依修习力在安止禅的作用中更为善巧,故不应于本性无寻的心中取出禅支。或读作“未被取出”,意为不被取出。
116.Sabhāvenāvitakkesūti dutiyajjhānādayo viya bhāvanābalena vinā sabhāveneva avitakkesu dvipañcaviññāṇesu. Tesu hi vijjamānānipi sesajhānaṅgāni vitakkavirahena upanijjhānakiccesu asamatthāni. Teneva hi aṭṭhakathāyampi ‘‘vitakkapacchimakañhi jhānaṅgaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Bhāvanāya avitakkabhāvappattāni pana bhāvanābaleneva upanijjhānakiccesu paṭutarā, tasmā sabhāvenāvitakkesu jhānaṅgāni na uddhareyya. ‘‘Na uddhaṭā’’ti vā pāṭho, na uddhaṭānīti attho.
若是这样,为何于二种五识中以自性而说心一境性?难道不是因为缺寻即不能胜任禅支作用,无聚的归属,故只应以唯作的方式而说吗?答:善、不善心中不存在的法,在异熟心中亦不可得,因此,即使不执行禅支的作用,于此也依善、不善心中所教导的法则,以自性而说。暂且如此,为何于禅聚中说受?受是遍一切心的,故应于触五支聚中说;又因其为舍等根,故应只于根聚中说,不应于他处说,因他处无受,不是吗?确实如此,然而,受以一切受的共相而在触五支聚中出现,后又以特殊说明于彼处被指出,并非为了将其纳入其中。正因如此,在《法集论》中,于二种五识的摄聚部分,禅支聚未被取出。如同色界中三种大种虽无对碍,但因与欲界有对碍大种相同,故于彼处也有对碍;同样,于二种五识中,受与心一境性虽因无寻而不执行禅的作用,但因与有寻心中相应的禅心受等相同,故以禅支而说,这是合理的。也正因如此,在名色摄要中说:“触五支聚、禅二支聚、根三支聚”。又或,何必作这种理路思辨?了知法性之如来,不……
Yadi evaṃ kasmā dvipañcaviññāṇesu sarūpeneva cittekaggatā vuttā, nanu tassā vitakkavirahena jhānaṅgakicce asamatthatāya rāsibhajanābhāvato yevāpanakavasena vacanaṃ yuttanti ? Vuccate – kusalākusalesu avijjamānadhammassa vipākesupi anupalabbhanato jhānaṅgakiccassa akaraṇepi kusalākusalesu desitaniyāmeneva sarūpena idhāpi vuttā. Hotu tāva etaṃ, jhānarāsiyaṃ vedanā kasmā vuttā. Sā hi sabbacittasādhāraṇabhāvato phassapañcakarāsimhi ceva, upekkhādiindriyabhāvato indriyarāsimhiyeva vattabbā, na itarattha tadabhāvatoti? Saccaṃ, vedanā pana sabbavedanānaṃ sāmaññasabhāvena phassapañcake āgatavedanā ca aparena visesavacanena tattha niddiṭṭhā, na tattha antokaraṇatthaṃ. Teneva hi dhammasaṅgaṇiyaṃ dvipañcaviññāṇesu saṅgahavāre jhānaṅgarāsi na uddhaṭāti rūpadhātuyaṃ tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ appaṭighabhāvepi kāmadhātuyaṃ sappaṭighamahābhūtehi samānabhāvato tatthāpi sappaṭighabhāvo viya dvipañcaviññāṇesu vedanācittekaggatānaṃ vitakkaviyogena jhānakiccākaraṇepi savitakkacittesu jhānacittasamaṅgīvedanādīhi samānattā jhānaṅgabhāvena vacanaṃ nāma yuttaṃ. Teneva ca nāmarūpasamāse ‘‘phassapañcakarāsijhānadukarāsiindriyattikarāsī’’ti vuttanti. Atha vā kiṃ etāya yutticintāya, dhammasabhāvavedinā tathāgatena dhammasabhāvaṃ avirajjhitvā desitanti na ettha anuyogo kātabboti. Ahetukacittānaṃ ārammaṇe suppatiṭṭhitatābhāvena aniyyānikattā vuttaṃ ‘‘sabbā…pe… na uddhare’’ti. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyampi ‘‘hetupacchimako maggo’’ti.
117“于十六心中有三种”:即于十五种无因异熟心及唯作意界这十六种心中,意根、命根及于受根中可得的一种,合为三种根。其中,于善异熟身识界中,以意根、乐根、命根而有三种根;于不善异熟身识界中,与苦根一起有三种;于悦俱推度心中,与喜根一起有三种;于其余十三种心中,与舍根一起有三种。此处说“心”,是就与相应法俱起的心生起而言,因此意根作为依处也是合理的。否则,若“意根”唯指心本身,则心既是自己的依处,便不合理。而“于一中有四”:于一个疑俱心中,以精进根、意根、命根、舍根而有四种。“于十三中有五”:即除去疑俱心的其余十一种不善心,以及两种无因唯作意识界,于此十三种心中,精进根等三根、定根,及于受根中可得的一种,合为五种根。在此,两个瞋根心中,以精进根、定根、意根、命根、忧根而有五种;五个喜俱心中,前四种与喜根一起为五种;其余心中,与舍根一起为五种。
117.Tīṇi soḷasacittesūti pannarasasu ahetukavipākacittesu ceva kiriyāmanodhātumhi cāti soḷasasu cittesu. Manindriyaṃ jīvitindriyaṃ vedanindriyesu labbhamānamekanti tīṇindriyāni honti. Imesupi kusalavipākakāyaviññāṇadhātuyaṃ manindriyasukhindriyajīvitindriyavasena tīṇindriyāni, akusalavipākakāyaviññāṇadhātuyaṃ dukkhindriyena saha tīṇi, sukhasantīraṇe somanassindriyena saha tīṇi, avasesaterasacittesu upekkhindriyena saha tīṇīti. Ettha cittanti sasampayuttadhammassa cittuppādassa adhippetattā manindriyassāpi ādhārabhāvo yujjeyya. Itarathā hi manindriyanti cittasseva gahaṇe tassa attano ca ādhārabhāvo na yujjatīti. Ekasmiṃ pana cattārīti ekasmiṃ vicikicchāsahagate vīriyindriyamanindriyajīvitindriyaupekkhindriyavasena cattāri. Pañca terasasūti ṭhapetvā vicikicchāsahagataṃ avasesāni ekādasa akusalacittāni, kiriyāhetukamanoviññāṇadhātudvayanti terasasu cittesu vīriyindriyādīni tīṇi, samādhindriyaṃ, vedanindriyesu labbhamānaṃ ekanti pañcindriyāni. Ettha hi dvīsu dosamūlesu vīriyindriyasamādhindriyamanindriyajīvitindriyadomanassindriyavasena pañca, pañcasu somanassasahagatesu purimāni cattāri somanassindriyena saddhiṃ pañca, sesesu upekkhindriyena saddhiṃ pañca honti.
118「于十二心中有七种」:即在十二种智不相应心中,信根、念根、定根、精进根、命根、意根,以及受根中可得的一种,合为七根。其中,于六喜俱心中,信等六根与喜根合为七种;于其余六舍俱心中,与舍根合为七种。「于缺一……心中」:即十二欲界智相应心与二十七种世间禅那心,此三十九世间心中,前七根加慧根,共为八根。在此中,六欲界喜俱心与十二色界四禅心,此十八心与喜根相应;其余则与舍根相应,当知为八根。
118.Satta dvādasacittesūti dvādasasu ñāṇavippayuttacittesu saddhāsatisamādhivīriyajīvitamanindriyāni ca vedanindriyesu labbhamānamekanti satta indriyāni. Tattha hi chasu somanassasahagatesu saddhindriyādīni cha somanassindriyena saddhiṃ satta, itaresu chasu upekkhindriyena saddhiṃ satta honti. Ekenūnesu…pe… manesu cāti dvādasa ñāṇasampayuttāni kāmāvacarāni, sattavīsati lokiyajjhānacittāni cāti ekūnacattālīsavidhesu lokiyacittesu purimāni satta, paññindriyañcāti aṭṭheva indriyāni. Ettha hi somanassasahagatesu chasu kāmāvacaresu, dvādasasu rūpāvacaracatukkajjhānesu cāti aṭṭhārasacittesu somanassindriyena, sesesu ca upekkhindriyena saddhiṃ yojetvā aṭṭhindriyāni veditabbāni.
119「于四十心中为九种」:即在四十种出世间心中,前八根,连同未知当知根、已知根、具知根中可得的一种,合为九根。于入流道中,可得未知当知根;从须陀洹果开始,乃至阿罗汉道为止,不复得此根,其位置由已知根取代;于阿罗汉果中,已知根亦不可得,其位置由具知根安立。如是,由于与六根相应的情况并不存在,故有些处为三根,有些处为四根,有些处为五根,有些处为七根,有些处为八根,有些处为九根。由此六种方式,不仅应了知禅支的相应,亦应了知诸根与心生起的相应。
119.Cattālīsāya cittesu navakanti samacattālīsavidhesu lokuttaracittesu purimāni aṭṭhaindriyāni, anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyanti imesu labbhamānamekanti indriyānaṃ navakā. Sotāpattimaggesu hi anaññātaññassāmītindriyaṃ labbhati. Sotāpattiphalato paṭṭhāya arahattamaggapariyosānesu taṃ na labbhati. Tassa ṭhāne aññindriyaṃ. Arahattaphale tampi na labbhati. Tassa ṭhāne aññātāvindriyaṃ tiṭṭhatīti. Evanti chahi indriyehi sampayuttassa abhāvato katthaci tīṇi, katthaci cattāri, katthaci pañca, katthaci satta, katthaci aṭṭha, katthaci navindriyānīti evaṃ chahi ākārehi indriyayogopi, na kevalaṃ jhānaṅgayogova, atha kho indriyehi saha cittuppādānaṃ sampayogopi veditabboti.
120-3120-3. 今为显示道支相应,先指出无道支之心,再显示与道支相应之心生起,故说「非道支」等。此处,即指此一百二十一种分类之心,或指此道支章节所论。「于五双识中」:即于有自性寻的眼等五双识中。虽前已说五双识中无禅支、无因心中无道支,然前文是随章节主题说「非禅支」,此处是随关联说;而「非道支」在前文是随关联说,此处是随章节主题说,故无重复之失。
120-3. Idāni maggaṅgasampayogaṃ dassento paṭhamaṃ tāva yesu cittesu maggaṅgāni na labbhanti, tāni dassetvā pacchā maggaṅgayogacittuppāde dassetuṃ ‘‘amaggaṅgānī’’tiādimāha. Etthāti etasmiṃ ekavīsasatappabhede cittasmiṃ, imasmiṃ maggaṅgādhikāre vā. Viññāṇesu dvipañcasūti sabhāvāvitakkesu cakkhādīsu dvipañcaviññāṇesu. Kiñcāpi heṭṭhā dvipañcaviññāṇesu jhānaṅgābhāvo, ahetukesu ca maggaṅgābhāvo vuttova, ajhānaṅgāni pana tattha adhikāravasena vuttāni, idha pasaṅgāgatavasena. Amaggaṅgāni tattha pasaṅgāgatavasena, idha adhikāravasenāti na koci punaruttidoso.
「一」指的是疑俱心。彼心因与邪思惟、邪精进相应,故具二道支,为二支道心。「于七心中有三种道支」:即四种邪见不相应心、两种瞋根心及掉举俱心。此七心因与邪思惟、邪精进、邪定相应,故具三种道支。「于四十心中……为四支」:即十二种智不相应心、四种邪见相应心,以及除初禅外的二十四种广大心。于此四十心中所得之道,依其相应而别:因与正思惟、正精进、正念、正定相应,或与邪见、邪思惟、邪精进、邪定相应,或与正见、正精进、正念、正定相应,故被视为四支道。其中,十二种智不相应心得前四支,邪见相应心得中四支,其余诸心得后四支。
Ekanti vicikicchāsampayuttaṃ cittaṃ. Tañhi micchāsaṅkappamicchāvāyāmayogato dve maggaṅgāni etthāti dumaggaṅgaṃ. Timaggaṅgāni sattasūti cattāri diṭṭhivippayuttāni, dve dosamūlāni, uddhaccasahagatacittanti sattasu micchāsaṅkappamicchāvāyāmamicchāsamādhiyogato timaggaṅgāni. Cattālīsa…pe… caturaṅgikoti dvādasa ñāṇavippayuttāni, cattāri diṭṭhisampayuttāni, paṭhamajjhānikavajjāni catuvīsati mahaggatacittānīti cattālīsacittesu yo maggo labbhati, so yathāyogaṃ sammāsaṅkappasammāvāyāmasammāsatisammāsamādhiyogato, micchādiṭṭhimicchāsaṅkappamicchāvāyāmamicchāsamādhiyogato, sammādiṭṭhisammāvāyāmasammāsatisammāsamādhiyogato ca caturaṅgiko mato. Tattha ñāṇavippayuttesu dvādasasu paṭhamāni cattāri, diṭṭhisampayuttesu majjhimāni, sesesu pacchimāni labbhanti.
「于十五心中……为五支」:即十二种欲界智相应心及三种世间初禅心,于此十五心中,依正见、正思惟、正精进、正念、正定而有五支道。然则,正语等支是否在欲界心中亦可得?诚然可得,然因本文中未予列出,故此省略。「于三十二心中」:即除初禅外的三十二种出世间心中。「为七支」:因无寻故,正思惟不可得,舍此支后,以其余七道支而说为七支道。
Pañcaddasasu…pe… pañcaṅgikoti dvādasasu ñāṇasampayuttakāmāvacaresu ceva tīsu lokiyapaṭhamajjhānikesu cāti pannarasasu cittesu sammādiṭṭhisammāsaṅkappasammāvāyāmasammāsatisammāsamādhivasena pañcaṅgiko maggo. Nanu ca sammāvācādayo kāmāvacaresu labbhantīti? Saccaṃ labbhanti, pāṭhe pana anāgatattā idha pariccattāti. Dvattiṃsacittesūti paṭhamajjhānikavajjesu dvattiṃsalokuttaracittesu. Sattaṅgikoti avitakkattā sammāsaṅkappo na labbhatīti taṃ pariccajitvā avasesasattamaggaṅgavasena sattaṅgiko vutto.
然而,于正思惟可得之处,则连同彼支共成八支,故说「八支道」等。其中,「于八种心中」是指初禅的八种出世间心。如是,由于不存在与六支道支相应的情况,故有某处二支、某处三支、某处四支、某处五支、某处七支、某处八支,以此六种方式而成立。
Yattha pana sammāsaṅkappo labbhati, tattha tena saha aṭṭhaṅgikoti āha ‘‘maggo aṭṭhasū’’tiādi. Tattha aṭṭhasu cittesūti paṭhamajjhānikesu aṭṭhasu lokuttaracittesu. Evanti chahi maggaṅgehi sampayuttassa abhāvato katthaci dve maggaṅgāni, katthaci tīṇi, katthaci cattāri, katthaci pañca, katthaci satta, katthaci aṭṭhāti evaṃ chahi pakārehi.
124-6现在为说明力的相应,而说“二力”等。其中,依精进力与定力,在唯作无因的两种意界中,各自获得在《分别论》中所说的精进力与定力,故说“于二心中”。于一心中有三种力:即在疑俱心中,有精进力、无惭力、无愧力三种力。于十一心中有四种力:即在除疑俱心外的十一种不善心中,再加定力,合为四力。于十二心中有六种力:即在十二种智不相应心中,有信、精进、念、定、惭、愧六种力。
124-6. Idāni balasampayogaṃ dassento āha ‘‘balāni dve’’tiādi. Tattha vīriyabalasamādhibalavasena dve balāni kiriyāhetukamanoviññāṇadhātudvaye vibhaṅgavāre āgatāni vīriyabalasamādhibalāni paccekaṃ labbhantīti ‘‘dve dvicittesū’’ti vuttaṃ. Ekasmiṃ tīṇīti ekasmiṃ vicikicchāsahagate vīriyabalaahirikabalaanottappabalavasena tīṇi balāni. Ekādasasu cattārīti vicikicchāsahagatavajjesu ekādasasu akusalacittesu samādhibalañceva pubbe vuttāni tīṇīti cattāribalāni. Cha dvādasasūti dvādasasu ñāṇavippayuttacittesu saddhāvīriyasatisamādhihiriottappavasena cha balāni.
在七十九种心中有七种力:即在十二种智相应欲界心、二十七种广大心及四十种出世间心——这七十九种心中,有信、精进、念、定、慧、惭、愧七种力。十六种心无力:即十五种无因异熟心及意界转向心,这十六种心不与力相应,故为无力。如此,由于有五种与力相应的情形,故有某处二力、某处三力、某处四力、某处六力、某处七力,这五种情况为有力;若全无力,则为无力,应当这样了知,这便是应知的义理。应当了知的因之组合等,因其属抉择性质,故此处未说。哪些心与哪些禅支、道支、力、根一同生起,这就是它们的关联。为了作偈颂的便利,将根放在最后。
Ekūnāsītiyāsattāti dvādasasu ñāṇasampayuttakāmāvacaracittesu ceva sattavīsatimahaggatacittesu ca cattālīsāya lokuttaracittesu cāti ekūnāsītividhesu cittesu saddhāvīriyasatisamādhipaññāhiriottappavasena satta balāni. Soḷasevābalānīti pañcadasa ahetukavipākāni, kiriyāmanodhātuāvajjanañcāti soḷasa balavippayogato abalacittāni. Evanti pañcahi balehi sampayuttassa abhāvato katthaci dve, katthaci tīṇi, katthaci cattāri, katthaci cha, katthaci sattāti pañcahi ākārehi sabalaṃ, imesu ekassāpi abhāvato abalampi ca viññeyyaṃ, vijānitabbanti attho. Heturāsiādayo vinicchayabhāvato na vuttāti veditabbaṃ. Yesu cittesu yāni jhānaṅgamaggaṅgabalindriyāni jāyantīti sambandho. Gāthābandhasukhatthaṃ indriyānaṃ osānakaraṇaṃ.