23. 第二十三章
10 段
第二十三章
23. Tevīsatimo paricchedo
烦恼舍断解说之注释
Kilesapahānaniddesavaṇṇanā
1375在此处,乃依因的转喻,以利养等因的名称来指代。所谓「利等为事」,意为随顺是以利养等为其事。
1375.Idhapana imasmiṃ panādhikāre kāraṇūpacārena lābhādikāraṇassa vohārena, lābho ādi vatthu yassa anunayassāti lābhādivatthuko, tassa.
‘微细’者,即微细的欲贪与嗔恚。
Sukhumāti kāmarāgapaṭighā sukhumā.
1376依初道等之智,凡诸结等应断之法,皆归于灭尽、归于破坏;彼彼法即以彼彼无余智,如是善为我所开示。
1376.Yenayena paṭhamamaggādiñāṇena yo yo saṃyojanādiko pahātabbo dhammo ghātaṃ vināsaṃ yāti, so so dhammo tena tena asesena ñāṇena evaṃ sādhu mayā sandassito.
1383‘遍知现观’者,以限定后而了知。‘现观苦’者,即通达苦。
1383.Pariññābhisamayenāti paricchinditvā jānanena. Dukkhaṃ abhisametīti dukkhaṃ paṭivijjhati.
1394瑜伽行者了知这应修习的、有益之林后,便决定证得与乐相应的利益;他驱散、灭尽心中胜妙与下劣的暗障,证得并到达那无碍、不动之迹——即无碍、无身之迹,乃应行、应知的涅槃。
1394.Yo yogī imaṃ viditvā hitabhāvanaṃ vanaṃ vanetabbaṃ viditvā jānitvā ve ekantena sukhasaṃhitaṃ hitaṃ upeti, cittassa tamaṃ anuttamaṃ hīnaṃ vidhūya vināsetvā aviggahakampadaṃ padaṃ aviggahakaṃ sarīrarahitaṃ padaṃ paṭipajjitabbaṃ ñātabbaṃ padaṃ nibbānaṃ upeti pāpuṇāti ca.
如是,在《入阿毗达摩注》中
烦恼舍断解说之注释终了。
第二十三章。
