18. 第十八章
19 段
第十八章
18. Aṭṭhārasamo paricchedo
见清净释之解说
Diṭṭhivisuddhiniddesavaṇṇanā
1175所谓“想”,即只是依于青等为缘而起认知;那想只是就青等为依凭而作单纯的认取。“通达相”,是指通达了悟无常等诸相。
1175.Yāsañjānanamattaṃva, saññā nīlādito panāti sā saññā nīlādivasena sañjānanamattaṃva karoti. Lakkhaṇappaṭivedhanti aniccādilakkhaṇapaṭibujjhanaṃ.
1177即使将那识高举、向上拔擢,也不能令众生到达于道。
1177.Taṃ viññāṇaṃ ussakkitvā uddhaṃ sakkaṃ katvā satte maggaṃ pāpetuṃ na sakkoti.
1178-9以不颠倒的方式通达、了悟一切法的自性,即是智慧的特相。
1178-9. Sabbesaṃ pana dhammānaṃ sabhāvapaṭivedhanaṃ aviparītavasena paṭibujjhanaṃ paññāya lakkhaṇaṃ.
1180定是它的近因,因此称为“定之近因”。
1180. Samādhi āsannakāraṇaṃ etāyāti samādhāsannakāraṇā.
1181“以特相为一”:智慧唯以了悟一切法的特相,而说为一种。
1181.Lakkhaṇenekadhāti sabbadhammaṃ paṭibujjhanalakkhaṇena paññāva ekadhā vuttā.
1183‘以广慧’:喜欢真实、不颠倒之义,故称为‘广’;此人拥有广慧,故名为‘广慧者’,依此而说。
1183.Bhūripaññenāti bhūte atthe aviparīte atthe ramatīti bhūri, bhūri paññā etassāti bhūripañño, tena.
1186-91于义、法、词三种无碍解中,当义无碍解、法无碍解、词无碍解生起时,相应的智也生起。任何依缘而生的果法,即是‘果法’。‘所说义’是圣典的义理。这五种法被称为‘义’,以‘义’为名。能产生果的因,就是能生的缘。‘所说’指圣典的文句。被称为‘法’,以‘法’为名。‘自性词’是不颠倒的言说。‘教法’是所学的法。这些由听闻与证得,依前分加行,于先前转起。
1186-91. Tīsu atthadhammaniruttīsu ca ñāṇesu atthadhammaniruttīsu jātesu ñāṇesu ca ñāṇaṃ. Yaṃ kiñci paccayuppannaṃ phalaṃ dhammajātaṃ. Bhāsitatthoti pāḷiyā attho. Ete pañca dhammā atthasaññitā atthanāmakā. Phalanibbattako hetūti jananako paccayo. Bhāsitanti pāḷi. Dhammasaññitāti dhammanāmakā. Sabhāvaniruttīti aviparītavohāro. Pariyattīti sikkhanaṃ. Savanādhigamehi pubbayogena pubbe pavattanāya.
1192‘于成为地基者’:于成为内观地基者。
1192.Bhūmibhūtesūti vipassanāya bhūmibhūtesu.
1194“以生等为始”:因对生等(轮回)生起恐惧,应修习智慧。
1194.Jananāditoti jātiādito bhītena paññā bhāvetabbā.
1203“以八十一心”:指除去出世间心,作为内观基础的八十一心。
1203.Ekāsītiyā cittenāti lokuttaracittavajjitena vipassanābhūmibhūtena ekāsītiyā cittena.
1208“为破众生痴故”:此处“众生”意为断除愚痴。
1208.Sattasammohaghātatthanti sattoti sammohassa vināsitatthaṃ.
1211‘无作者’:即无希求、无功用,犹如木与绳的会合。
1211.Nirīhakanti īhavirahitaṃ byāpāravirahitaṃ, dārurajjusamāyoge.
1215‘两者因缘而坏’:以彼此互为缘之故。
1215.Ubho bhijjanti paccayāti aññamaññapaccayakāraṇā.
1225‘二边’:即耽著欲乐与自苦行的二边。‘应修习’:应增长见清净。
1225.Antadvayanti kāmasukhallikānuyogaattakilamathānuyogadvayaṃ. Bhāvayeti diṭṭhivisuddhiṃ vaḍḍheyya.
如是,于《入阿毗达摩疏》中
见清净释之解说结束。
第十八章。
