第十六章
16. Soḷasamo paricchedo
神通解说之注释
Abhiññāniddesavaṇṇanā
1045“具念”者,即具足念者。“勤行”者,即精进。
1045.Satāti satisampannena. Anuyoganti vīriyaṃ.
1047于瑜伽行者比丘所证得的神通中,此瑜伽行者比丘的定修习即达究竟圆满。
1047. Yogāvacarabhikkhunā nibbattitāsu abhiññāsu assa yogāvacarassa bhikkhuno samādhibhāvanā niṭṭhaṃ pariyosānaṃ gatā siyā.
1050『已调御』者,即处于已调御的状态。『不动』者,即处于不动的状态。
1050.Danteti dante ṭhite. Acaleti acale ṭhite.
1052-4神通的基础因,即神通基础。若有瑜伽行者希望显现百身或千身,则先进入神通基础禅那,出定后,作欲界遍作意:“我成百,我成百。”然后决意神通基础因的禅那,再次进入,出定后再决意。与此决意俱起的心,即名决意俱的第四禅心,此瑜伽行者便成就百身。这就是神变智。
1052-4. Abhiññāya pādakaṃ kāraṇaṃ abhiññāpādakaṃ yogī sataṃ vāpi sahassaṃ vāpi yadi sace icchati, abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato abhiññāpādakajhānato vuṭṭhāya vuṭṭhahitvā ‘‘sataṃ homi, sataṃ homi’’ iti evaṃ kāmāvacaraparikammamānasaṃ katvā abhiññāya pādakaṃ kāraṇabhūtaṃ jhānaṃ punādhiṭṭhāti puna āpajjitvā tato jhānato vuṭṭhāya puna adhiṭṭhāti , sahādhiṭṭhānena cetasā adhiṭṭhānasaṅkhātena catutthajjhānacittena saha so yogī sataṃ hoti. Iddhividhañāṇaṃ.
1067-8此已证得神通的瑜伽行者,以基础所缘——即名为第四禅的似相所缘——在触所及的范围与行境之中,听闻诸声音。这便是天耳智。
1067-8.Eso adhigatābhiñño yogī pādakārammaṇena catutthajjhānassa paṭibhāganimittasaṅkhātena ārammaṇena phuṭṭhe okāse gate pavatte pana sadde suṇāti. Dibbasotañāṇaṃ.
1069遍知他心、了别他心,故名“他心遍知”。此心即是“他心遍知心”。
1069. Parassa cittaṃ pariyati paricchijjatīti cetopariyaṃ, tameva mānasaṃ cetopariyamānasaṃ.
1070而“依止于心脏”,是指依止于心所依处而转起的血,也就是在心脏囊中流动的血液。
1070.Hadayaṃ pana nissāyāti hadayavatthuṃ nissāya pavattamānalohitaṃ, hadayakose pavattaṃ ruhiranti attho.
1075“欲界心”即欲界众生的欲界心,以及色界、无色界有情在色有、无色有中的意。这是怎样的呢?一切具贪等差别的心,他心遍知智悉能了知。这就是他心遍知智。
1075.Kāmāvacaracittañcāti kāmāvacarasattānaṃ kāmāvacaracittañca. Rūpārūpesu rūpabhavārūpabhavesu sattānaṃ mānasañca. Kiṃ bhūtaṃ? Sarāgādippabhedakaṃ mānasaṃ sabbaṃ cetopariyañāṇaṃ jānāti. Cetopariyañāṇaṃ.
1077-82最后坐,即一切威仪中最后生起的坐姿,比丘应当作意。从这最后之坐开始,逆次第作意自己所行的一切。于此有中,自结生以来,尽其所有时间所造的一切业,彼比丘皆应作意。于前有中,在死心刹那生起的名色,也应善加作意。当比丘如此作意于死心刹那所生的名色时,便以此名色为所缘;在死心刹那,于意门中,意门转向心生起。这便是宿住随念智。
1077-82.Nisajjā sabbapacchimāti sabbesaṃ iriyāpathānaṃ pacchā jātā nisajjā bhikkhunā āvajjitabbā. Tato pabhuti tato sabbapacchimato nisajjāto pabhuti taṃ sabbaṃ pacchimanisajjaṃ ādiṃ katvā paṭilomakkamā paṭilomakkamena sabbaṃ attanā kataṃ āvajjitabbaṃ. Asmiṃ bhave yāva yattakaṃ kālaṃ sandhi paṭisandhi hoti, tāva tattakaṃ kālaṃ kataṃ kiriyaṃ tena bhikkhunā āvajjitabbaṃ. Purimasmiṃ bhavepi cutikkhaṇepi nibbattaṃ nāmarūpañca sādhukaṃ āvajjitabbaṃ. Cutikkhaṇe nibbatte tasmiṃ nāmarūpe evaṃ bhikkhunā āvajjitabbe yadā tadeva tameva nāmarūpaṃ ārammaṇaṃ katvā cutikkhaṇe manodvāre manakkāro manodvārāvajjanacittaṃ uppajjati. Pubbenivāsānussatiñāṇaṃ.
1086-96令以遍为所缘、作为神通基础的禅那堪能引导之后,在这三遍之中,由具福德者。因此,不论是光明遍或是其余二遍,依次第生起后,唯住于近行地,应安立此光明遍。智者不应令安止生起;若生起,此光明遍便会依止于基础禅那,成为基础禅那的所缘。增长之禅那中所包含的色,彼瑜伽行者应于‘有’中观察。当瑜伽行者观察彼色时,遍作之际即告过去;于彼刹那,瑜伽行者的光明也速疾隐没。当彼光明隐没时,色聚之色即不可见。即使安坐终日而作观察,也能见到色。
1086-96. Abhiññāpādakaṃ kasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ abhinīhārakkhamaṃ katvā imesu tīsu kasiṇesu katapuññehi. Tasmā tamitaraṃ vāpīti ālokakasiṇaṃ vā itaraṃ vāpi kasiṇadvayaṃ yathākkamaṃ uppādetvā upacārabhūmiyaṃyeva ṭhatvā taṃ ālokakasiṇaṃ ṭhapetabbaṃ. Appanaṃ paṇḍito na uppādeyya, sace uppādeti, taṃ ālokakasiṇaṃ pādakajjhānanissitaṃ pādakajjhānassa ārammaṇaṃ hoti. Vaḍḍhitassa jhānassa antogadhaṃ rūpaṃ tena yoginā passitabbaṃ bhave bhaveyya. Taṃ rūpaṃ passato passantassa tassa yogino parikammassa vāro atikkamati, tāvade tasmiṃyeva khaṇe ālokopi tassa yogino ālokopi khippaṃ antaradhāyati. Tasmiṃ āloke antarahite rūpagataṃ rūpaṃ na dissati. Divasampi nisīditvā passato rūpadassanaṃ hoti.
1100-1与此心相应者,即与第四禅相应之心。此是未来分智的遍作,也是随业趣智的遍作。这便是天眼智。
1100-1.Taṃcittasaṃyutanti tena catutthajjhānena yuttaṃ cittaṃ. Anāgataṃsañāṇassa parikammaṃ, yathākammūpagassa ñāṇassa ca parikammaṃ. Dibbacakkhuñāṇaṃ.
1103若有比丘于此教法中,专心听闻此论并铭记于心,他便以此论作筏,渡越而抵达阿毗达摩大慧海的彼岸,此即了达其义。
1103. Yo bhikkhu idha imasmiṃ sāsane imaṃ pana ganthaṃ suṇāti, citte karoti ca, so bhikkhu anena tarena iminā ganthena taritvā abhidhammamahaṇṇavapāraṃ yāti pāpuṇāti, jānātīti attho.