9. 业处品
9. Kammaṭṭhānaparicchedo
1自此之后,我将依次宣说止与观两种修习的业处。
1. Samathavipassanānaṃ, bhāvanānamito paraṃ.
Kammaṭṭhānaṃ pavakkhāmi, duvidhampi yathākkamaṃ.
止业处
Samathakammaṭṭhānaṃ
2其中,在止的集合中,有十遍、十不净、十随念、四无量、一想、一差别、四无色,如此七类,即为止业处的集合。
2. Tattha samathasaṅgahe tāva dasa kasiṇāni, dasa asubhā, dasa anussatiyo, catasso appamaññāyo, ekā saññā, ekaṃ vavatthānaṃ, cattāro āruppā ceti sattavidhena samathakammaṭṭhānasaṅgaho.
3贪行者、嗔行者、痴行者、信行者、觉行者、寻行者,如此六种,即为性行的集合。
3. Rāgacaritā dosacaritā mohacaritā saddhācaritā buddhicaritā vitakkacaritā ceti chabbidhena caritasaṅgaho.
4遍作修习、近行修习、安止修习,是为三种修习。
4. Parikammabhāvanā upacārabhāvanā appanābhāvanā ceti tisso bhāvanā.
5遍作相、取相、似相,当知有此三种相。
5. Parikammanimittaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittañceti tīṇi nimittāni ca veditabbāni.
6如何?地遍、水遍、火遍、风遍、青遍、黄遍、赤遍、白遍、虚空遍、光明遍,这些名为十遍。
6. Kathaṃ? Pathavīkasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃ pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ākāsakasiṇaṃ ālokakasiṇañceti imāni dasa kasiṇāni nāma.
7膨胀相、青瘀相、脓烂相、断坏相、食残相、散乱相、斩斫离散相、血涂相、虫聚相、骸骨相,这十种名为十不净。
7. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikañceti ime dasa asubhā nāma.
8佛随念、法随念、僧随念、戒随念、舍随念、天随念、寂止随念、死随念、身至念、入出息念,这十种名为十随念。
8. Buddhānussati dhammānussati saṃghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati upasamānussati maraṇānussati kāyagatāsati ānāpānassati ceti imā dasa anussatiyo nāma.
9慈、悲、喜、舍,这四种名为四无量,也称为梵住。
9. Mettā karuṇā muditā upekkhā ceti imā catasso appamaññāyo nāma, brahmavihāroti ca pavuccati.
10食厌想,名为一想。
10. Āhārepaṭikūlasaññā ekā saññā nāma.
11四界差别,名为一差别。
11. Catudhātuvavatthānaṃ ekaṃ vavatthānaṃ nāma.
12空无边处等四种,名为四无色。如是,在止的解说中,总共有四十种业处。
12. Ākāsānañcāyatanādayo cattāro āruppā nāmāti sabbathāpi samathaniddese cattālīsa kammaṭṭhānāni bhavanti.
13就性行而言,十不净与名为身至念的身分修习,适合贪行者。
13. Caritāsu pana dasa asubhā kāyagatāsatisaṅkhātā koṭṭhāsabhāvanā ca rāgacaritassa sappāyā.
14四梵住与青遍等四遍,适合嗔行者。
14. Catasso appamaññāyo nīlādīni ca cattāri kasiṇāni dosacaritassa.
15入出息念,适合痴行者与寻行者。
15. Ānāpānaṃ mohacaritassa vitakkacaritassa ca,
16佛随念等六种,适合信行者。
16. Buddhānussatiādayo cha saddhācaritassa.
17死随念、寂止随念、想与差别,适合觉行者。
17. Maraṇaupasamasaññāvavatthānāni buddhicaritassa.
18然而,其余一切业处也适合所有行者。在遍业处中,大的遍适合痴行者,小的遍适合寻行者。
18. Sesāni pana sabbānipi kammaṭṭhānāni sabbesampi sappāyāni, tatthāpi kasiṇesu puthulaṃ mohacaritassa, khuddakaṃ vitakkacaritassevāti.
19修习之中,一切处皆可得遍作修习。佛随念等八种业处,以及想与差别这二种,于此十种业处,仅成就近行修习,无安止。
19.Bhāvanāsu sabbatthāpi parikammabhāvanā labbhateva, buddhānussatiādīsu aṭṭhasu saññāvavatthānesu cāti dasasukammaṭṭhānesu upacārabhāvanāva sampajjati, natthi appanā.
20而在其余三十种业处中,则成就安止修习。
20. Sesesu pana samatiṃsakammaṭṭhānesu appanābhāvanāpi sampajjati.
21其中,十遍处与入出息念,为能证得五禅那者。
21. Tatthāpi dasa kasiṇāni ānāpānañca pañcakajjhānikāni.
22十不净与身至念,属初禅。
22. Dasa asubhā kāyagatāsati ca paṭhamajjhānikā.
23慈等三种,属四禅。
23. Mettādayo tayo catukkajjhānikā.
24舍,属五禅。如此,共有二十六种色界禅那业处。
24. Upekkhā pañcamajjhānikāti chabbīsati rūpāvacarajjhānikāni kammaṭṭhānāni.
25然而,四种无色定具有无色禅支。
25. Cattāro pana āruppā āruppajjhānikāti.
26遍作相与取相,于一切处皆可因应获得。
26.Nimittesu pana parikammanimittaṃ uggahanimittañca sabbatthāpi yathārahaṃ pariyāyena labbhanteva.
27然而,似相仅在遍、不净、身分与入出息中可得。在那里,以似相为所缘,近行定与安止定生起。
27. Paṭibhāganimittaṃ pana kasiṇāsubhakoṭṭhāsaānāpānesveva labbhati, tattha hi paṭibhāganimittamārabbha upacārasamādhi appanāsamādhi ca pavattanti.
28如何?当初始修习者于地曼陀罗等处取相时,此所缘即名遍作相,此修习即名遍作修习。
28. Kathaṃ? Ādikammikassa hi pathavīmaṇḍalādīsu nimittaṃ uggaṇhantassa tamārammaṇaṃ parikammanimittanti pavuccati, sā ca bhāvanā parikammabhāvanā nāma.
29然而,当那相被心善取,如同以眼观看一般呈现于意门时,此时该所缘即名为取相,而此修习则得定。
29. Yadā pana taṃ nimittaṃ cittena samuggahitaṃ hoti, cakkhunā passantasseva manodvārassa āpāthamāgataṃ, tadā tamevārammaṇaṃ uggahanimittaṃ nāma, sā ca bhāvanā samādhiyati.
30如是,当此已得定者,此后以遍作定致力于修习那取相时,当那与取相相似、脱离所依色法、名为施设的修习所缘,在心中善加安立、善加投入时,那时便说此似相已生起。
30. Tathā samāhitassa panetassa tato paraṃ tasmiṃ uggahanimitte parikammasamādhinā bhāvanamanuyuñjantassa yadā tappaṭibhāgaṃ vatthudhammavimuccitaṃ paññattisaṅkhātaṃ bhāvanāmayamārammaṇaṃ citte sannisannaṃ samappitaṃ hoti, tadā taṃ paṭibhāganimittaṃ samuppannanti pavuccati.
31从此以后,已断除障碍的、名为欲界定的近行修习,便称成就。
31. Tato paṭṭhāya paripanthavippahīnā kāmāvacarasamādhisaṅkhātā upacārabhāvanā nipphannā nāma hoti.
32此后,以近行定反复修习彼似相者,即证入色界初禅。
32. Tato paraṃ tameva paribhāganimittaṃ upacārasamādhinā samāsevantassa rūpāvacarapaṭhamajjhānamappeti.
33此后,依转向、入定、住定、出定、观察五种自在,令此初禅得成自在。为断寻等粗支、证得伺等细支而精勤者,便依次证入第二禅等,各如其所宜。
33. Tato paraṃ tameva paṭhamajjhānaṃ āvajjanaṃ samāpajjanaṃ adhiṭṭhānaṃ vuṭṭhānaṃ paccavekkhaṇā ceti imāhi pañcahi vasitāhi vasībhūtaṃ katvā vitakkādikamoḷārikaṅgaṃ pahānāya vicārādisukhumaṅgupattiyā padahato yathākkamaṃ dutiyajjhānādayo yathārahamappenti.
34如是,于地遍等二十二种业处中,获得似相。
34. Iccevaṃ pathavīkasiṇādīsu dvāvīsatikammaṭṭhānesu paṭibhāganimittamupalabbhati.
35然而,在其余业处中,四梵住于有情施设中生起。
35. Avasesesu pana appamaññā sattapaññattiyaṃ pavattanti.
36而在除虚空遍之外的诸遍中,当除去任何一种遍的相之后,将所得虚空作为无边相而修习者,即证入第一无色定。
36. Ākāsavajjitakasiṇesu pana yaṃ kiñci kasiṇaṃ ugghāṭetvā laddhamākāsaṃ anantavasena parikammaṃ karontassa paṭhamāruppamappeti.
37他以“那第一无色之识是无限的”而作加行,便证入第二无色定。
37. Tameva paṭhamāruppaviññāṇaṃ anantavasena parikammaṃ karontassa dutiyāruppamappeti.
38他以“那第一无色之识的消失——无所有”而作加行,便证入第三无色定。
38. Tameva paṭhamāruppaviññāṇābhāvaṃ pana ‘‘natthi kiñcī’’ti parikammaṃ karontassa tatiyāruppamappeti.
39他以“这第三无色是寂静的,这第三无色是殊胜的”而作加行,便证入第四无色定。
39. Tatiyāruppaṃ ‘‘santametaṃ, paṇītameta’’nti parikammaṃ karontassa catutthāruppamappeti.
40在其余十种业处中,以佛功德等为所缘而作遍作;当这相被善巧地把握后,就在此处,遍作便得定,近行也成就。
40. Avasesesu ca dasasu kammaṭṭhānesu buddhaguṇādikamārammaṇamārabbha parikammaṃ katvā tasmiṃ nimitte sādhukamuggahite tattheva parikammañca samādhiyati, upacāro ca sampajjati.
41而依神通力转起的色界第五禅,是从神通基础第五禅出定后,转向决意等而作决意等的遍作,于色等所缘中,随其所应而安止。
41. Abhiññāvasena pavattamānaṃ pana rūpāvacarapañcamajjhānaṃ abhiññāpādakapañcamajjhānā vuṭṭhahitvā adhiṭṭheyyādikamāvajjetvā parikammaṃ karontassa rūpādīsu ārammaṇesu yathārahamappeti.
42所谓“神通”——
42. Abhiññā ca nāma –
Iddhividhaṃ dibbasotaṃ, paracittavijānanā; Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.
观业处
Vipassanākammaṭṭhānaṃ
43观业处中,则有戒清净、心清净、见清净、度疑清净、道非道智见清净、行道智见清净、智见清净,这七种清净的集合。
43.Vipassanākammaṭṭhāne pana sīlavisuddhi cittavisuddhi diṭṭhivisuddhi kaṅkhāvitaraṇavisuddhi maggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassanavisuddhi ceti sattavidhena visuddhisaṅgaho.
44无常相、苦相、无我相,是为三相。
44. Aniccalakkhaṇaṃ dukkhalakkhaṇaṃ anattalakkhaṇañceti tīṇi lakkhaṇāni.
45无常随观、苦随观、无我随观,是为三种随观。
45. Aniccānupassanā dukkhānupassanā anattānupassanā ceti tisso anupassanā.
46思惟智、生灭智、坏灭智、怖畏智、过患智、厌离智、欲解脱智、审察智、行舍智、随顺智,如是十种观智。
46. Sammasanañāṇaṃ udayabbayañāṇaṃ bhaṅgañāṇaṃ bhayañāṇaṃ ādīnavañāṇaṃ nibbidāñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ anulomañāṇañceti dasa vipassanāñāṇāni.
47空解脱、无相解脱、无愿解脱,如是三种解脱。
47. Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho ceti tayo vimokkhā.
48空随观、无相随观、无愿随观,是三种解脱门,应当了知。
48. Suññatānupassanā animittānupassanā appaṇihitānupassānā ceti tīṇi vimokkhamukhāni ca veditabbāni.
49如何?别解脱律仪戒、根律仪戒、活命遍净戒、资具依止戒,此四遍净戒,即名戒清净。
49. Kathaṃ ? Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ paccayasannissitasīlañceti catupārisuddhisīlaṃ sīlavisuddhi nāma.
50近行定与安止定,此二种定,即名心清净。
50. Upacārasamādhi appanāsamādhi ceti duvidhopi samādhi cittavisuddhi nāma.
51以相、味、现起、足处把握名色,名为见清净。
51. Lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena nāmarūpa pariggaho diṭṭhivisuddhi nāma.
52对这些名色的缘的把握,即名为度疑清净。
52. Tesameva ca nāmarūpānaṃ paccayapariggaho kaṅkhāvitaraṇavisuddhi nāma.
53此后,对于如此已把握、具有因缘的三地诸行,依过去等类别而分别,以蕴等理趣、依聚而略摄,通过“无常故灭、苦故怖畏、无我故无坚实”,或以长时、或以相续、或以刹那,以思惟智观照三相;对这些诸行,依缘、依刹那,以生灭智随观生灭……
53. Tato paraṃ pana tathāpariggahitesu sappaccayesu tebhūmakasaṅkhāresu atītādibhedabhinnesu khandhādinayamārabbha kalāpavasena saṅkhipitvā ‘‘aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā’’ti addhānavasena santativasena khaṇavasena vā sammasanañāṇena lakkhaṇattayaṃ sammasantassa tesveva paccayavasena khaṇavasena ca udayabbayañāṇena udayabbayaṃ samanupassantassa ca –
‘‘Obhāso pīti passaddhi, adhimokkho ca paggaho; Sukhaṃ ñāṇamupaṭṭhānamupekkhā ca nikanti ce’’ti. –
由把握光明等观随烦恼之障碍,确定道与非道之相,即名道非道智见清净。
Obhāsādivipassanupakkilesaparipanthapariggahavasena maggāmaggalakkhaṇavavatthānaṃ maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma.
54如是脱离障碍者,从生灭智开始,乃至随顺智,以观智的次第修习三相,这九种观智,名为行道智见清净。
54. Tathā paripanthavimuttassa pana tassa udayabbayañāṇato paṭṭhāya yā vānulomā tilakkhaṇaṃ vipassanāparamparāya paṭipajjantassa nava vipassanāñāṇāni paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma.
55当彼如此修习时,观智成熟之际,认为‘安止即将生起’,便截断有分;在意门转向生起之后,有二或三个观心,缘取某个无常等相,以遍作、近行、随顺之名而转起。
55. Tassevaṃ paṭipajjantassa pana vipassanāparipākamāgamma ‘‘idāni appanā uppajjissatī’’ti bhavaṅgaṃ vocchijjitvā uppannamanodvārāvajjanānantaraṃ dve tīṇi vipassanācittāni yaṃ kiñci aniccādilakkhaṇamārabbha parikammopacārānulomanāmena pavattanti.
56达到顶点的那个行舍,即随顺的行舍,也名为‘出起观’。
56. Yā sikhāppattā, sā sānulomā saṅkhārupekkhā vuṭṭhānagāminivipassanāti ca pavuccati.
57此后,种姓心以涅槃为所缘,超越凡夫种姓、现起圣种姓而转起。
57. Tato paraṃ gotrabhucittaṃ nibbānamālambitvā puthujjanagottamabhibhavantaṃ, ariyagottamabhisambhontañca pavattati.
58就在那之后,道心无间生起,遍知苦谛、断除集谛、证得灭谛、修习道谛,由此修习而进入安止路。
58. Tassānantarameva maggo dukkhasaccaṃ parijānanto samudayasaccaṃ pajahanto, nirodhasaccaṃ sacchikaronto, maggasaccaṃ bhāvanāvasena appanāvīthimotarati.
59此后,两三个果心生起之后,便落入有分;随后再截断有分,省察智转起。
59. Tato paraṃ dve tīṇi phalacittāni pavattitvā bhavaṅgapātova hoti, puna bhavaṅgaṃ vocchinditvā paccavekkhaṇañāṇāni pavattanti.
60智者省察道、果及涅槃。
60. Maggaṃ phalañca nibbānaṃ, paccavekkhati paṇḍito.
如是依六清净的次第,应修习这四类道;
此即名为道——智见清净。
Hīne kilese sese ca, paccavekkhati vāna vā. Chabbisuddhikamenevaṃ, bhāvetabbo catubbidho; Ñāṇadassanavisuddhi, nāma maggo pavuccati.
61其中,无我随观舍弃我执,名为空随观,是解脱门。
61. Tattha anattānupassanā attābhinivesaṃ muñcantī suññatānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ hoti.
62无常随观舍弃颠倒相,名为无相随观。
62. Aniccānupassanā vipallāsanimittaṃ muñcantī animittānupassanā nāma.
63苦随观舍弃渴爱的祈向,名为无愿随观。
63. Dukkhānupassanā taṇhāpaṇidhiṃ muñcantī appaṇihitānupassanā nāma.
64因此,若以出起观而观无我,此道名为空解脱。
64. Tasmā yadi vuṭṭhānagāminivipassanā anattato vipassati, suññato vimokkho nāma hoti maggo.
65若以无常而观,即名无相解脱。
65. Yadi aniccato vipassati, animitto vimokkho nāma.
66若以苦而观,即名无愿解脱。如是,道由观故得此三种名称;同样,果由道故,于道心中亦得此名。
66. Yadi dukkhato vipassati, appaṇihito vimokkho nāmāti ca maggo vipassanāgamanavasena tīṇi nāmāni labhati, tathā phalañca maggāgamanavasena maggavīthiyaṃ.
67在果等至的心路中,那些依前述方法修观者,其各自之果生起时,也因依观而来的缘故,而被称为空等解脱。然而,就所缘与自性而言,这三类名称在一切处、对一切人都是相同的。
67. Phalasamāpattivīthiyaṃ pana yathāvuttanayena vipassantānaṃ yathāsakaphalamuppajjamānampi vipassanāgamanavaseneva suññatādivimokkhoti ca pavuccati, ārammaṇavasena pana sarasavasena ca nāmattayaṃ sabbattha sabbesampi samameva ca.
68此中,修习预流道,断除了见与疑,由此断除恶趣者,最多七返人天,名为预流。
68. Ettha pana sotāpattimaggaṃ bhāvetvā diṭṭhivicikicchāpahānena pahīnāpāyagamano sattakkhattuparamo sotāpanno nāma hoti.
69修习一来道,因贪、嗔、痴趋于微薄,名为一来,即唯一次返回此世间。
69. Sakadāgāmimaggaṃ bhāvetvā rāgadosamohānaṃ tanukarattā sakadāgāmī nāma hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā.
70修习不还道,以无余断除欲贪与嗔恚,成为不还者,不再来此世间。
70. Anāgāmimaggaṃ bhāvetvā kāmarāgabyāpādānamanavasesappahānena anāgāmī nāma hoti anāgantvā itthattaṃ.
71修习阿拉汉道,无余断除一切烦恼,成为阿拉汉、漏尽者,为世间最上应施者。
71. Arahattamaggaṃ bhāvetvā anavasesakilesappahānena arahā nāma hoti khīṇāsavo loke aggadakkhiṇeyyoti.
等至的分类
Samāpattibhedo
72在果等至的进程中,一切圣者依各自的果,皆为共通。
72.Phalasamāpattivīthiyaṃ panettha sabbesampi yathāsakaphalavasena sādhāraṇāva.
73而证入灭尽等至,是不来者与阿拉汉所能得的。于此,依序证入初禅等广大等至后出定,于彼处随观彼处诸行法,乃至到达无所有处;其后,作决意等预备工作,证入非想非非想处。在两个安止速行心生起后,心相续便断绝,此时即名为入灭尽等至者。
73.Nirodhasamāpattisamāpajjanaṃ pana anāgāmīnañceva arahantānañca labbhati, tattha yathākkamaṃ paṭhamajjhānādimahaggatasamāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha gate saṅkhāradhamme tattha tattheva vipassanto yāva ākiñcaññāyatanaṃ gantvā tato paraṃ adhiṭṭheyyādikaṃ pubbakiccaṃ katvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjati, tassa dvinnaṃ appanājavanānaṃ parato vocchijjati cittasantati, tato nirodhasamāpanno nāma hoti.
74出定时,不来者的不来果心、阿拉汉的阿拉汉果心唯转起一次,即落入有分;此后,省察智生起。
74. Vuṭṭhānakāle pana anāgāmino anāgāmiphalacittaṃ, arahato arahattaphalacittaṃ ekavārameva pavattitvā bhavaṅgapāto hoti, tato paraṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ pavattati.
75若欲求得修习之真味,当如是修习此最上之双修。
75. Bhāvetabbaṃ paniccevaṃ, bhāvanādvayamuttamaṃ.
Paṭipattirasassādaṃ, patthayantena sāsaneti.
由端正行仪、出身显贵大族者,
由信心增长、德性清净成就者;
名为[某]者,怀着悲悯他人之心,
此所愿之论著已圆满完成。
以此广大之福,如根本甘露,
愿其寿命增长,如谷聚丰盈,达于极顶;
愿智慧明净、德行庄严的知耻比丘,
视此福德威力之生起,为吉祥。
(Ka) cārittasobhitavisālakulodayena , Saddhābhivuḍḍhaparisuddhaguṇodayena; Nampavhayena paṇidhāya parānukampaṃ, Yaṃ patthitaṃ pakaraṇaṃ pariniṭṭhitaṃ taṃ. (Kha) puññena tena vipulena tu mūlasomaṃ; Dhaññādhivāsamuditoditamāyukantaṃ; Paññāvadātaguṇasobhitalajjibhikkhū, Maññantu puññavibhavodayamaṅgalāya.
《阿毗达摩义阐明复注》
Abhidhammatthavibhāvinīṭīkā
造论缘起
Ganthārambhakathā
我以清净的悲智,礼敬彼为诸正自觉者所敬礼的佛陀;
敬礼由正法所生之法,与无垢的僧团。
我礼敬舍利弗大长老——教理通达之智者;
以头顶礼彼坚固者,堪受敬重之最可敬者。
虽然古德已作诸多注释,
然而,依那些注释,并不能于一切处了知此中义理。
因此,对于这部文义隐微、意蕴深广、难以解了的论典,
我将以简略的方式阐明其义,而撰此注释。
(Ka) visuddhakaruṇāñāṇaṃ , buddhaṃ sambuddhapūjitaṃ; Dhammaṃ saddhammasambhūtaṃ, natvā saṃghaṃ niraṅgaṇaṃ. (Kha) sāriputtaṃ mahātheraṃ, pariyattivisāradaṃ; Vanditvā sirasā dhīraṃ, garuṃ gāravabhājanaṃ. (Ga) vaṇṇayissaṃ samāsena, abhidhammatthasaṅgahaṃ; Ābhidhammikabhikkhūnaṃ, paraṃ pītivivaḍḍhanaṃ. (Gha) porāṇehi anekāpi, katā yā pana vaṇṇanā; Na tāhi sakkā sabbattha, attho viññātave idha. (Ṅa) tasmā līnapadānettha, sādhippāyamahāpayaṃ; Vibhāvento samāsena, racayissāmi vaṇṇananti.
造论缘起语之解说
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
1阿阇梨开始造这部具足极殊胜理趣、能通达自宗与他宗深义、能生起极清净广大智慧善巧的论时,为显示所诠、造论方式、论名及造论目的,首先即礼敬三宝,故说“正自觉者”等。
1. Paramavicittanayasamannāgataṃ sakasamayasamayantaragahanaviggāhaṇasamatthaṃ suvimalavipulapaññāveyyattiyajananaṃ pakaraṇamidamārabhantoyamācariyo paṭhamaṃ tāva ratanattayapaṇāmābhidheyya karaṇappakārapakaraṇābhidhānapayojanāni dassetuṃ ‘‘sammāsambuddha’’ntyādimāha.
在此,以“正自觉者……乃至……礼敬”一语显示了礼敬三宝;以“阿毗达摩义摄”一语,通过显示阿毗达摩之义于此中应被摄集,表明这些义理将由此论合集阐明,显示了于一处摄集而说的方式,并标明了随顺其义的论名。而其目的,则由“摄”之一词依其作用即已显示:将阿毗达摩之义摄集于一处时,通过把握与探问等方式了知它们的自相,并由此成就现法与来世的利益,无障碍地得以圆满。这便是此处的总括义。
Ettha hi ‘‘sammāsambuddha…pe… abhivādiyā’’ti iminā ratanattayapaṇāmo vutto, abhidhammatthasaṅgaha’’nti etena abhidheyyakaraṇappakārapakaraṇābhidhānāni abhidhammatthānaṃ idha saṅgahetabbabhāvadassanena tesaṃ iminā samuditena paṭipādetabbabhāvadīpanato, ekattha saṅgayha kathanākāradīpanato, atthānugatasamaññāparidīpanato ca. Payojanaṃ pana saṅgahapadena sāmatthiyato dassitameva abhidhammatthānaṃ ekattha saṅgahe sati taduggahaparipucchādivasena tesaṃ sarūpāvabodhassa, tammūlikāya ca diṭṭhadhammikasamparāyikatthasiddhiyā anāyāsena saṃsijjhanato.
对此,诸阿阇梨虽对礼敬三宝的目的有多种阐说,但尤其期望能断除障碍。正如摄集者所说:“藉由彼之威力,断除障碍。”礼敬三宝,实质上是成就敬礼之行的善思。此善思依所敬者与能敬者的福田与意乐圆满,成为现法可感受者;它以给予已得随顺之业以助力的方式,排拒能障碍其异熟相续的压迫与断除之业,令疾病等障碍不生,从而成就所愿,无所障碍。因此,于造论之始礼敬三宝,是为了已开始之论无障碍地圆满完成,也为了让听者依以礼敬为先的修行,无障碍地圆满把握、受持等。宣说所诠,是因为智者唯有知晓所诠,才能以把握等方式而行;显示造论方式与目的,是为了激发听者的热忱;说出名称,则是为了方便称说。这便是此处的总括义。而其分支义为:礼敬了无等的正自觉者与胜妙的正法、僧伽之后,我将说《阿毗达摩义摄》——这是连结。
Tattha ratanattayapaṇāmappayojanaṃ tāva bahudhā papañcenti ācariyā, visesato pana antarāyanivāraṇaṃ paccāsīsanti. Tathā hi vuttaṃ saṅgahakārehi ‘‘tassānubhāvena hatantarāyo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā). Ratanattayapaṇāmo hi atthato paṇāmakiriyābhinipphādikā kusalacetanā, sā ca vandaneyyavandakānaṃ khettajjhāsayasampadāhi diṭṭhadhammavedanīyabhūtā yathāladdhasampattinimittakassa kammassa anubalappadānavasena tannibbattitavipākasantatiyā antarāyakarāni upapīḷakaupacchedakakammāni paṭibāhitvā tannidānānaṃ yathādhippetasiddhivibandhakānaṃ rogādiantarāyānamappavattiṃ sādheti. Tasmā pakaraṇārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ yathāraddhapakaraṇassa anantarāyena parisamāpanatthañceva sotūnañca vandanāpubbaṅgamāya paṭipattiyā anantarāyena uggahaṇadhāraṇādisaṃsijjhanatthañca. Abhidheyyakathanaṃ pana viditābhidheyyasseva ganthassa viññūhi uggahaṇādivasena paṭipajjitabbabhāvato. Karaṇappakārappayojanasandassanāni ca sotujanasamussāhajananatthaṃ. Abhidhānakathanaṃ pana vohārasukhatthanti ayamettha samudāyattho. Ayaṃ pana avayavattho – sasaddhammagaṇuttamaṃ atulaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādiya abhidhammatthasaṅgahaṃ bhāsissanti sambandho.
其中,自己正确地、圆满地觉悟了一切法,故为‘正自觉者’,即世尊。他以如实通达诸法自相与共相的方式,依由自己累积圆满波罗蜜所生的自然智,自己正确地觉悟、了知了包括有为法与无为法在内的一切法。正如所说:‘自己证知之后,还能指出谁呢?’或者,由于‘觉’字也含有觉醒、绽放之义,因此他也自己正确地觉醒,并非由他人令其觉醒,自己彻底脱离了一切连同习气的愚痴沉睡;犹如莲花因与日光相遇而获得最极美妙的庄严,他因与最上道智相遇而获得以无量功德庄严的一切知智,自己正确地绽放,已达绽放之境。这就是词义。虽然‘正自觉者’一词依上述含义也可用于世尊,但此处以‘无等者’一词加以简别。用秤衡量者为‘等’,即‘同等’,通过省略‘耶’音,‘同等’本身即为‘等’。或者,依衡量义的后缀‘阿’,用秤衡量者为‘等’,非‘等’即是‘无等’,意为以戒等功德在任一方面皆无相似者;或者,他没有等同或相似者,故为‘无等者’,因为在天世间等一切世间中他是最上士。正如所说:‘诸比丘,凡是有情,或无足、或二足、或四足……乃至……如来于他们中被誉为最上。’
Tattha sammā sāmañca sabbadhamme abhisambuddhoti sammā sambuddho, bhagavā. So hi saṅkhatāsaṅkhatabhedaṃ sakalampi dhammajātaṃ yāthāvasarasalakkhaṇapaṭivedhavasena sammā sayaṃ vicitopacitapāramitāsambhūtena sayambhūñāṇena sāmaṃ bujjhi aññāsi. Yathāha ‘‘sayaṃ abhiññāya kamuddiseyya’’nti (mahāva. 11; ma. ni. 1.285; 2.341; dha. pa. 353), atha vā budhadhātussa jāgaraṇavikasanatthesupi pavattanato sammā sāmañca paṭibuddho anaññapaṭibodhito hutvā sayameva savāsanasammohaniddāya accantaṃ vigato, dinakarakiraṇasamāgamena paramarucirasirisobhaggappattiyā vikasitamiva padumaṃ aggamaggañāṇasamāgamena aparimitaguṇagaṇālaṅkatasabbaññutaññāṇappattiyā sammā sayameva vikasito vikāsamanuppattotyattho. Yathāvuttavacanatthayogepi sammāsambuddhasaddassa bhagavati samaññāvasena pavattattā ‘‘atula’’nti iminā viseseti. Tulāya sammito tulyo, soyeva tulo yakāralopavasena. Atha vā sammitatthe akārapaccayavasena tulāya sammito tulo, na tulo atulo, sīlādīhi guṇehi kenaci asadiso, natthi etassa vā tulo sadisoti atulo sadevake loke aggapuggalabhāvato. Yathāha ‘‘yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādi (a. ni. 4.34; 5.32; itivu. 90).
至此,依因圆满、果圆满、利益有情圆满三种方式,完成了对世尊的赞叹。其中,因圆满即与大悲俱行、积累菩提资粮。果圆满则依智圆满、断圆满、威力圆满、色身圆满而有四种。其中,以一切知智为近因的道智及以彼为根的十力等智,为智圆满;令一切烦恼连同习气彻底成为不再生起之法,为断圆满;于如愿成就中得自在,为威力圆满;具足相好庄严的自身成就,犹如以一切世间的眼目灌顶,名为色身圆满。利益有情圆满有意乐与加行两种。其中,即使对提婆达多等怨敌有情也恒常怀有利益的意乐,以及等待未成熟根器者根器成熟之时,此名为意乐;对其他有情,以无求利养恭敬之心,通过三乘之门宣说能出离一切苦的法,此名为加行。
Ettāvatā ca hetuphalasattūpakārasampadāvasena tīhākārehi bhagavato thomanā katā hoti. Tattha hetusampadā nāma mahākaruṇāsamāyogo bodhisambhārasambharaṇañca . Phalasampadā pana ñāṇapahānaānubhāvarūpakāyasampadāvasena catubbidhā. Tattha sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ maggañāṇaṃ, tammūlakāni ca dasabalādiñāṇāni ñāṇasampadā. Savāsanasakalasaṃkilesānamaccantamanuppādadhammatāpādanaṃ pahānasampadā. Yathicchitanipphādane ādhipaccaṃ ānubhāvasampadā. Sakalalokanayanābhisekabhūtā pana lakkhaṇānubyañjanappaṭimaṇḍitā attabhāvasampatti rūpakāyasampadā nāma. Sattūpakāro pana āsayapayogavasena duvidho. Tattha devadattādīsu virodhisattesupi niccaṃ hitajjhāsayatā, aparipākagatindriyānaṃ indriyaparipākakālāgamanañca āsayo nāma. Tadaññasattānaṃ pana lābhasakkārādinirapekkhacittassa yānattayamukhena sabbadukkhaniyyānikadhammadesanā payogo nāma.
其中,前两种果圆满由‘正自觉者’一词显示;其余两种果圆满以及利益有情圆满,则由‘无等者’一词显示;而作为此二者方便之因圆满,则从二词之义力得以显示,因为若没有如是之因,那两种圆满便不可能存在,而若为无因,则会有一切处皆有那些圆满存在的过失。
Tattha purimā dve phalasampadā ‘‘sammāsambuddha’’nti iminā dassitā, itarā pana dve, tathā sattūpakārasampadā ca ‘‘atula’’nti etena, tadupāyabhūtā pana hetusampadā dvīhipi sāmatthiyato dassitā tathāvidhahetubyatirekena tadubhayasampattīnamasambhavato, ahetukatte ca sabbattha tāsaṃ sambhavappasaṅgato.
如此,先以包含三种方式的赞叹为先导,礼敬了佛宝;为开始礼敬其余二宝,而说“与正法及最上僧伽俱”。因为,即便是处于辅助地位的法与僧,其应受礼敬的性质也因连带关系而被了知,正如“与子女俱来”这句话,子女的到来同样被了知一样。
Tadevaṃ tividhāvatthāsaṅgahitathomanāpubbaṅgamaṃ buddharatanaṃ vanditvā idāni sesaratanānampi paṇāmamārabhanto āha ‘‘sasaddhammagaṇuttama’’nti. Guṇībhūtānampi hi dhammasaṃghānaṃ abhivādetabbabhāvo sahayogena viññāyati yathā ‘‘saputtadāro āgatoti puttadārassāpi āgamana’’nti.
其中,由于能住持自己,令不堕于四恶趣和轮回之苦,故称为“法”。依四道、四果、涅槃,法有九种;加上教法,则有十种。而所谓“住持”,即摧毁能导致堕入恶趣等的烦恼:就圣道能断烦恼而言,以及就涅槃作为所缘而成为成就彼义之因而言,此“住持”是通过非譬喻的方式获得的;就果以寂止烦恼的方式随顺于道而转起,以及就教法是证得彼之因而言,这两者应以譬喻的方式来看待。是善士、善人、圣者的法,或者真实存在而非如外道所计执的“我”那样在胜义中不存在,或者善妙、具足善说等功德而非如外道法那样纯属应受呵责,故称为“正法”。彼僧伽,因为是八种圣者的集合,故称“僧伽”;由于具足善行道等殊胜功德,故称“最上”;在诸众中,或在天、人等众中,依上述功德而成为最上,故为“最上僧伽”。与正法及最上僧伽相伴者,即是“与正法及最上僧伽俱”。礼敬那“与正法及最上僧伽俱”者。
Tattha attānaṃ dhārente catūsu apāyesu, vaṭṭadukkhesu ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo, catumaggaphalanibbānavasena navavidho, pariyattiyā saha dasavidho vā dhammo. Dhāraṇañca panetassa apāyādinibbattakakilesaviddhaṃsanaṃ, taṃ ariyamaggassa kilesasamucchedakabhāvato, nibbānassa ca ārammaṇabhāvena tassa tadatthasiddhihetutāya nippariyāyato labbhati, phalassa pana kilesānaṃ paṭippassambhanavasena maggānukūlappavattito, pariyattiyā ca tadadhigamahetutāyāti ubhinnampi pariyāyatoti daṭṭhabbaṃ. Sataṃ sappurisānaṃ ariyapuggalānaṃ, santo vā saṃvijjamāno na titthiyaparikappito attā viya paramatthato avijjamāno santo vā pasattho svākkhātatādiguṇayogato na bāhirakadhammo viya ekantanindito dhammoti saddhammo, gaṇo ca so aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhabhāvato uttamo ca suppaṭipannatādiguṇavisesayogato, gaṇānaṃ, gaṇesu vā devamanussādi samūhesu uttamo yathāvuttaguṇavasenāti gaṇuttamo, saha saddhammena, gaṇuttamena cāti sasaddhammagaṇuttamo, taṃ sasaddhammagaṇuttamaṃ.
“敬礼已”即特别地礼敬之后,远离怖畏、求利、族姓习俗等,以恭敬尊重之心,通过身、语、意三门礼敬后,这是它的意义。“我将说”即我将讲述。“阿毗达摩”:因为已生起的胜义法在此中具足殊胜,故为阿毗达摩;也就是《法集论》等七论,是为阿毗达摩藏;其中所阐释的义理,即是阿毗达摩义;那些义理被收摄于此,或借此收摄那些义理,故称为《阿毗达摩义摄》。
Abhivādiyāti visesato vanditvā, bhayalābhakulācārādivirahena sakkaccaṃ ādarena kāyavacīmanodvārehi vanditvātyattho. Bhāsissanti kathessāmi. Nibbattitaparamatthabhāvena abhi visiṭṭhā dhammā etthātiādinā abhidhammo, dhammasaṅgaṇīādisattapakaraṇaṃ abhidhammapiṭakaṃ, tattha vuttā atthā abhidhammatthā, te saṅgayhanti ettha, etenāti vā abhidhammatthasaṅgahaṃ.
胜义法释
Paramatthadhammavaṇṇanā
22. 如是,先依所期望的目的与因缘,作了礼敬三宝等之后,现在,为了以摄要方式开示诸阿毗达摩之义而建立此论。在简要列举他们时说:“其中所说”等。其中,在彼阿毗达摩中,以善等、蕴等一切方式所说的阿毗达摩义,于胜义中,除去世俗概念,依已生起的胜义法而安立,即:心为识蕴,心所为受等三蕴,色为由四大及所造色所区分的色蕴,涅槃乃作为道果之所缘的无为法。如此,它们以四种方式安立为四类。此为其间的连结。其中,“胜义”即最上、无颠倒之义;或是最上智之境,故为“胜义”。
2. Evaṃ tāva yathādhippetappayojananimittaṃ ratanattayapaṇāmādikaṃ vidhāya idāni yesaṃ abhidhammatthānaṃ saṅgahaṇavasena idaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhapīyati, te tāva saṅkhepato uddisanto āha ‘‘tattha vuttā’’tyādi. Tattha tasmiṃ abhidhamme sabbathā kusalādivasena, khandhādivasena ca vuttā abhidhammatthā paramatthato sammutiṃ ṭhapetvā nibbattitaparamatthavasena cittaṃ viññāṇakkhandho, cetasikaṃ vedanādikkhandhattayaṃ, rūpaṃ bhūtupādāyabhedabhinno rūpakkhandho, nibbānaṃ maggaphalānamārammaṇabhūto asaṅkhatadhammoti evaṃ catudhā catūhākārehi ṭhitāti yojanā. Tattha paramo uttamo aviparīto attho, paramassa vā uttamassa ñāṇassa attho gocaroti paramattho.
“能思惟”故为“心”,即了知所缘之义。如所说:“心以了知境相为特相”。因为,即使有依止、无间等缘,若无有所缘,心亦不生起,故说彼(所缘)为其特相,由此驳斥了无所缘论者的主张。或者,与彼俱生之诸法以此(心)为工具而思惟,故为“心”。又或者,纯粹只是思惟即是“心”。因为所谓“自性法”,即此只是随顺诸缘而生起而已。如此,就胜义而言,一切胜义法皆唯以“有”之义而成立,而依作者或工具等所作的解释,则应视为方便说。实际上,将诸法在其各自作用中视为自主,而安立为“作者”;以及将应被说明的法,因其随顺俱生法聚,而将俱生法聚安立为“作者”,从而安立该法为“工具”,这些都只是从方便说而得。然而,应知如此说明是为了阐明:离开了法的自性,并没有作者等存在。他们也将“种种造作”等作为“心”这个词的含义而加以广释。此处,其要义如下——
Cintetīti cittaṃ, ārammaṇaṃ vijānātīti attho. Yathāha ‘‘visayavijānanalakkhaṇaṃ citta’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 dhammudesavāraphassapañcamakarāsivaṇṇanā). Satipi hi nissayasamanantarādipaccayena vinā ārammaṇena cittamuppajjatīti tassa taṃlakkhaṇatā vuttā, etena nirārammaṇavādimataṃ paṭikkhittaṃ hoti. Cintenti vā etena karaṇabhūtena sampayuttadhammāti cittaṃ. Atha vā cintanamattaṃ cittaṃ. Yathāpaccayaṃ hi pavattimattameva yadidaṃ sabhāvadhammo nāma. Evañca katvā sabbesampi paramatthadhammānaṃ bhāvasādhanameva nippariyāyato labbhati, kattukaraṇavasena pana nibbacanaṃ pariyāyakathāti daṭṭhabbaṃ. Sakasakakiccesu hi dhammānaṃ attappadhānatāsamāropanena kattubhāvo ca, tadanukūlabhāvena sahajātadhammasamūhe kattubhāvasamāropanena paṭipādetabbadhammassa karaṇattañca pariyāyatova labbhati, tathānidassanaṃ pana dhammasabhāvavinimuttassa kattādino abhāvaparidīpanatthanti veditabbaṃ. Vicittakaraṇāditopi cittasaddatthaṃ papañcenti. Ayaṃ panettha saṅgaho –
因其种种造作,或因自性思惟,故名为心;
为业与烦恼所积聚,或同样地,守护那所积聚;
积聚自相续,且有种种所缘故。
‘‘Vicittakaraṇā cittaṃ, attano cittatāya vā; Citaṃ kammakilesehi, citaṃ tāyati vā tathā; Cinoti attasantānaṃ, vicittārammaṇanti cā’’ti.
“存于心内,其转起依属于彼(心)故”,是为心所。因为若离开心,它便无力执取所缘;当心全无时,它则完全不生。然而,心纵使缺少某些心所,仍能于所缘中运转,因此,唯有心所得名为依心而转起者。所以世尊说:“诸法以意为前导”。由此,也遮遣了认为乐等是无心、无常等的邪执。又或可说,“与心相应者”即心所。
Cetasi bhavaṃ tadāyattavuttitāyāti cetasikaṃ. Na hi taṃ cittena vinā ārammaṇaggahaṇasamatthaṃ asati citte sabbena sabbaṃ anuppajjanato, cittaṃ pana kenaci cetasikena vināpi ārammaṇe pavattatīti taṃ cetasikameva cittāyattavuttikaṃ nāma. Tenāha bhagavā ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2), etena sukhādīnaṃ acetanattaniccattādayo vippaṭipattiyopi paṭikkhittā honti. Cetasi niyuttaṃ vā cetasikaṃ.
“被损害故”名为色,即因冷、热等相违之缘而生起变异,或取“被引生”之义。故而世尊说:“为冷所损,为热所损”等。此处,“损害”是指在冷等相违之缘和合时,生起相异的状态。若如此,无色法是否也可称为色?不可。举出“冷”等,是为了表明此处所指是更为显著的损害;否则,仅凭“被损害”这一无差别之说便已足够,何须更举“冷”等?然而,为冷等所触的损害更为显著,故举“冷”等,以显明此处所指即是彼显著之损害。若如此,梵天界中为何有“色”之称谓?彼处并无能造成损害的冷等啊。虽然彼处没有能损害者,却有能资益者,因此依彼资益之缘而有“损害”是可能的。或者,因为不超越彼色之自性,所以彼处也有“色”之称谓。不必过多繁琐解释。
Ruppatīti rūpaṃ, sītuṇhādivirodhipaccayehi vikāramāpajjati, āpādīyatīti vā attho. Tenāha bhagavā ‘‘sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppatī’’tyādi (saṃ. ni. 3.79), ruppanañcettha sītādivirodhipaccayasamavāye visadisuppattiyeva. Yadi evaṃ arūpadhammānampi rūpavohāro āpajjatīti? Nāpajjati sītādiggahaṇasāmatthiyato vibhūtatarasseva ruppanassādhippetattā. Itarathā hi ‘‘ruppatī’’ti avisesavacaneneva pariyattanti kiṃ sītādiggahaṇena, taṃ pana sītādinā phuṭṭhassa ruppanaṃ vibhūtataraṃ, tasmā tadevetthādhippetanti ñāpanatthaṃ sītādiggahaṇaṃ kataṃ. Yadi evaṃ kathaṃ brahmaloke rūpavohāro, na hi tattha upaghātakā sītādayo atthīti? Kiñcāpi upaghātakā natthi, anuggāhakā pana atthi, tasmā taṃvasenettha ruppanaṃ sambhavatīti, atha vā taṃsabhāvānativattanato tattha rūpavohāroti alamatippapañcena.
从称为“有”与“无有”的编织、结缚之渴爱中出离,或依此而熄灭贪火等,故为涅槃。
Bhavābhavaṃ vinanato saṃsibbanato vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantaṃ, nibbāti vā etena rāgaggiādikoti nibbānaṃ.