六、色分别品
6. Rūpaparicchedo
1至此,已分别了具有分类与转起的心及心所诸法;今当宣说色法。
1. Ettāvatā vibhattā hi, sappabhedappavattikā.
Cittacetasikā dhammā, rūpaṃ dāni pavuccati.
2以列举、分别、等起、聚和转起次第,此处摄为五种。
2. Samuddesā vibhāgā ca, samuṭṭhānā kalāpato.
以列举、分别、等起、聚集、转起次第,此处摄为五种。
Pavattikkamato ceti, pañcadhā tattha saṅgaho.
33. 四大种(地、水、火、风)及四大种所造色——这两种色法,以十一种方式摄集。
3. Cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti duvidhampetaṃ rūpaṃ ekādasavidhena saṅgahaṃ gacchati.
4如何?地界、水界、火界、风界,名为大种色。
4. Kathaṃ? Pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu bhūtarūpaṃ nāma.
5眼、耳、鼻、舌、身,名为净色。
5. Cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo pasādarūpaṃ nāma.
6色、声、香、味,以及除水界外、依其余三大种所成的触,名为境色。
6. Rūpaṃ saddo gandho raso āpodhātuvivajjitaṃ bhūtattayasaṅkhātaṃ phoṭṭhabbaṃ gocararūpaṃ nāma.
7女性、男性,名为性色。
7. Itthattaṃ purisattaṃ bhāvarūpaṃ nāma.
8心所依处,名为心色。
8. Hadayavatthu hadayarūpaṃ nāma.
9命根,名为命色。
9. Jīvitindriyaṃ jīvitarūpaṃ nāma.
10段食,名为食色。
10. Kabaḷīkāro āhāro āhārarūpaṃ nāma.
11第十一。如是,此十八种色,总摄为:自性色、特相色、完成色、色色、思惟色。
11. Iti ca aṭṭhārasavidhampetaṃ rūpaṃ sabhāvarūpaṃ salakkhaṇarūpaṃ nipphannarūpaṃ rūparūpaṃ sammasanarūpanti ca saṅgahaṃ gacchati.
12第十二。虚空界,名为限界色。
12. Ākāsadhātu paricchedarūpaṃ nāma.
13第十三。身表与语表,名为表色。
13. Kāyaviññatti vacīviññatti viññattirūpaṃ nāma.
14第十四。色的轻快性、柔软性、适业性与二种表色,名为变化色。
14. Rūpassa lahutā mudutā kammaññatā viññattidvayaṃ vikārarūpaṃ nāma.
15第十五。色的积集、相续、老性与无常性,名为相色。
15. Rūpassa upacayo santati jaratā aniccatā lakkhaṇarūpaṃ nāma.
16第十六。这里,生色只是以积集和相续之名而说。如此,这十一种色,依自性而言,共为二十八种色。
16. Jātirūpameva panettha upacayasantatināmena pavuccatīti ekādasavidhampetaṃ rūpaṃ aṭṭhavīsatividhaṃ hoti sarūpavasena.
17第十七 如何
17. Kathaṃ –
真实净信之境,亦名为心之状态;
依命、食、色,如是成十八种。
限界、表、变化、相,
非完成色有十种,如此便有二十八种色。
Bhūtappasādavisayā, bhāvo hadayamiccapi; Jīvitāhārarūpehi, aṭṭhārasavidhaṃ tathā. Paricchedo ca viññatti, vikāro lakkhaṇanti ca; Anipphannā dasa ceti, aṭṭhavīsavidhaṃ bhave.
18然而,这一切色都是无因、有缘、有漏、有为、世间、欲界、非所缘、不应断除的;虽为一种,但依内、外等而有种种分类。
18. Sabbañca panetaṃ rūpaṃ ahetukaṃ sappaccayaṃ sāsavaṃ saṅkhataṃ lokiyaṃ kāmāvacaraṃ anārammaṇaṃ appahātabbamevāti ekavidhampi ajjhattikabāhirādivasena bahudhā bhedaṃ gacchati.
19如何?五种净色,名为内色;其余的是外色。
19. Kathaṃ? Pasādasaṅkhātaṃ pañcavidhampi ajjhattikarūpaṃ nāma, itaraṃ bāhirarūpaṃ.
20眼等五种净色与心色,此六种色,名为依处色;其余的是非依处色。
20. Pasādahadayasaṅkhātaṃ chabbidhampi vatthurūpaṃ nāma, itaraṃ avatthurūpaṃ.
21眼等五种净色与身表、语表二种表色,此七种色,名为门色;其余的是非门色。
21. Pasādaviññattisaṅkhātaṃ sattavidhampi dvārarūpaṃ nāma, itaraṃ advārarūpaṃ.
22净色、性色、命根所摄的八种色,名为根色;其余的是非根色。
22. Pasādabhāvajīvitasaṅkhātaṃ aṭṭhavidhampi indriyarūpaṃ nāma, itaraṃ anindriyarūpaṃ.
23净色与境色所摄的十二种色,是粗色、近色、有对色;其余的是细色、远色、无对色。
23. Pasādavisayasaṅkhātaṃ dvādasavidhampi oḷārikarūpaṃ santikerūpaṃ, sappaṭigharūpañca, itaraṃ sukhumarūpaṃ dūrerūpaṃ appaṭigharūpañca.
24业所生的色是执受色;其余的是非执受色。
24. Kammajaṃ upādinnarūpaṃ, itaraṃ anupādinnarūpaṃ.
25色处是可见色,其余为不可见色。
25. Rūpāyatanaṃ sanidassanarūpaṃ, itaraṃ anidassanarūpaṃ.
26眼与耳两种依不接触而取境,鼻、舌、身三种依接触而取境,这五种是能执取境之色,其余为不执取境之色。
26. Cakkhādidvayaṃ asampattavasena, ghānādittayaṃ sampattavasenāti pañcavidhampi gocaraggāhikarūpaṃ, itaraṃ agocaraggāhikarūpaṃ.
27颜色、香、味、食素与四大种,此八种为不可分离色,其余为可分离色。
27. Vaṇṇo gandho raso ojā bhūtacatukkañceti aṭṭhavidhampi avinibbhogarūpaṃ, itaraṃ vinibbhogarūpaṃ.
28如此,智者依内等分类,如理分别这二十八种色。
28. Iccevamaṭṭhavīsati-vidhampi ca vicakkhaṇā.
Ajjhattikādibhedena, vibhajanti yathārahaṃ.
色等起之理
Rūpasamuṭṭhānanayo
29业、心、时节、食,这四种称为色等起。
29. Kammaṃ cittaṃ utu āhāro ceti cattāri rūpasamuṭṭhānāni nāma.
30其中,欲界与色界的二十五种善与不善业,作为已造作之业,在内在相续中,从结生开始,于刹那刹那间令业等起色生起。
30. Tattha kāmāvacaraṃ rūpāvacarañceti pañcavīsatividhampi kusalākusalakammamabhisaṅkhataṃ ajjhattikasantāne kammasamuṭṭhānarūpaṃ paṭisandhimupādāya khaṇe khaṇe samuṭṭhāpeti.
31除去无色界异熟与二种五识的七十五种心,从最初的结生心开始,仅于生起时令心等起色生起。
31. Arūpavipākadvipañcaviññāṇavajjitaṃ pañcasattatividhampi cittaṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ paṭhamabhavaṅgamupādāya jāyantameva samuṭṭhāpeti.
32其中,安止速行心也能令威仪屈伸。
32. Tattha appanājavanaṃ iriyāpathampi sannāmeti.
33而确定心、欲界速行心及神通心,亦能令表色生起。
33. Voṭṭhabbanakāmāvacarajavanābhiññā pana viññattimpi samuṭṭhāpenti.
34在此,十三种悦俱速行心亦能令笑生起。
34. Somanassajavanāni panettha terasa hasanampi janenti.
35被称为冷与暖的火界,于达到住位时,便如其所应地令时节等起色于内部和外部生起。
35. Sītuṇhotusamaññātā tejodhātu ṭhitippattāva utusamuṭṭhānarūpaṃ ajjhattañca bahiddhā ca yathārahaṃ samuṭṭhāpeti.
36名为食素的食,在吞咽之时,达到住位即令食等起色生起。
36. Ojāsaṅkhāto āhāro āhārasamuṭṭhānarūpaṃ ajjhoharaṇakāle ṭhānappattova samuṭṭhāpeti.
37其中,心所依处色唯是业所生。
37. Tattha hadayaindriyarūpāni kammajāneva.
38两种表色唯是心所生。
38. Viññattidvayaṃ cittajameva.
39声由心与时节所生。
39. Saddo cittotujo.
40轻快性等三法,由时节、心与食所生。
40. Lahutādittayaṃ utucittāhārehi sambhoti.
41非分离色与虚空界,由四因所生。
41. Avinibbhogarūpāni ceva ākāsadhātu ca. Catūhi sambhūtāni.
42诸相色并非从任何处生起。
42. Lakkhaṇarūpāni na kutoci jāyanti.
43有十八、十五、十三及十二等数。
43. Aṭṭhārasa pannarasa, terasa dvādasāti ca.
Kammacittotukāhāra-jāni honti yathākkamaṃ.
44生起等色法唯是以相为自性故。
44. Jāyamānādirūpānaṃ, sabhāvattā hi kevalaṃ.
Lakkhaṇāni na jāyanti, kehicīti pakāsitaṃ.
45同时生起、同时灭尽、同一依处、共同转起——这即是二十一种色聚。
45. Ekuppādā ekanirodhā ekanissayā sahavuttino ekavīsati rūpakalāpā nāma.
46其中,命根与不可分离色和眼和合,称为眼十法聚。同样地,与耳等相应,依次安立为耳十法聚、鼻十法聚、舌十法聚、身十法聚、女性十法聚、男性十法聚、心所依处十法聚。唯不可分离色与命根和合,称为命九法聚。此九种为业生色法聚。
46. Tattha jīvitaṃ avinibbhogarūpañca cakkhunā saha cakkhudasakanti pavuccati. Tathā sotādīhi saddhiṃ sotadasakaṃ ghānadasakaṃ jivhādasakaṃ kāyadasakaṃ itthibhāvadasakaṃ pumbhāvadasakaṃ vatthudasakañceti yathākkamaṃ yojetabbaṃ. Avinibbhogarūpameva jīvitena saha jīvitanavakanti pavuccati. Ime nava kammasamuṭṭhānakalāpā.
47不可分离色即是纯八法聚。此纯八法聚与身表相合,为身表九法聚;与语表、声相合,为语表十法聚;与轻快性等相合,为轻快性等十一法聚;与身表、轻快性等相合,为身表轻快性等十二法聚;与语表、声、轻快性等相合,为语表声轻快性等十三法聚。如此,共有六种心生色法聚。
47. Avinibbhogarūpaṃ pana suddhaṭṭhakaṃ, tadeva kāyaviññattiyā saha kāyaviññattinavakaṃ, vacīviññattisaddehi saha vacīviññattidasakaṃ, lahutādīhi saddhiṃ lahutādekādasakaṃ, kāyaviññattilahutādidvādasakaṃ, vacīviññattisaddalahutāditerasakañceti cha cittasamuṭṭhānakalāpā.
48纯八法聚、声九法聚、轻快性等十一法聚、声轻快性等十二法聚,此四种为时节生色法聚。
48. Suddhaṭṭhakaṃ saddanavakaṃ lahutādekādasakaṃ saddalahutādidvādasakañceti cattāro utusamuṭṭhānakalāpā.
49纯八法聚与轻快性等十一法聚,这两种是食生色聚。
49. Suddhaṭṭhakaṃ lahutādekādasakañceti dveāhārasamuṭṭhānakalāpā.
50此中,纯八法聚与声九法聚这两种时节生色聚,亦可于外部获得;而其余一切色聚,则唯是内在的。
50. Tattha suddhaṭṭhakaṃ saddanavakañceti dve utusamuṭṭhānakalāpā bahiddhāpi labbhanti, avasesā pana sabbepi ajjhattikamevāti.
51业生、心生、时节生、食生之色聚,应依次第。
51. Kammacittotukāhāra-samuṭṭhānā yathākkamaṃ.
色聚以界限为相,故智者予以分辨;
他们还说:虚空与诸相,非色聚所摄。
Nava cha caturo dveti, kalāpā ekavīsati. Kalāpānaṃ pariccheda-lakkhaṇattā vicakkhaṇā; Na kalāpaṅgamiccāhu, ākāsaṃ lakkhaṇāni ca.
色法转起的次第。
Rūpapavattikkamo
5252. 在欲界中,这一切色法于转起时,皆可随应无缺地获得。
52. Sabbānipi panetāni rūpāni kāmaloke yathārahaṃ anūnāni pavattiyaṃ upalabbhanti.
5353. 于结生时,湿生与化生者最多现起眼、耳、鼻、舌、身、性、心所依十法,即七个十法聚;最劣时,则有时不得眼、耳、鼻、性十法。因此,依他们之有无,当知色聚的减少。
53. Paṭisandhiyaṃ pana saṃsedajānañceva opapātikānañca cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakasaṅkhātāni satta dasakāni pātubhavanti ukkaṭṭhavasena, omakavasena pana cakkhusotaghānabhāvadasakāni kadācipi na labbhanti, tasmā tesaṃ vasena kalāpahāni veditabbā.
5454. 于胎生有情,则现起身、性、心所依十法,即三个十法聚;其中有时亦不得性十法。此后于转起时,次第现起眼十法等。
54. Gabbhaseyyakasattānaṃ pana kāyabhāvavatthudasakasaṅkhātāni tīṇi dasakāni pātubhavanti, tatthāpi bhāvadasakaṃ kadāci na labbhati, tato paraṃ pavattikāle kamena cakkhudasakādīni ca pātubhavanti.
55如是,在欲界,以结生为始的业等起色、以第二个心生为始的心等起色、以住时为始的时节等起色、以食素转射为始的食等起色——这四种等起色聚的相续,犹如灯焰、犹如河流,直至寿尽,无间断地转起。
55. Iccevaṃ paṭisandhimupādāya kammasamuṭṭhānā, dutiyacittamupādāya cittasamuṭṭhānā, ṭhitikālamupādāya utusamuṭṭhānā, ojāpharaṇamupādāya āhārasamuṭṭhānā ceti catusamuṭṭhānarūpakalāpasantati kāmaloke dīpajālā viya, nadīsoto viya ca yāvatāyukamabbocchinnā pavattati.
56然而在死时,从死心生起前第十七心的住时开始,业生色便不再生起;先前已生起的业生色,与死心同时转起之后随即灭去。此后,心生色与食生色也告断绝。再后,仅时节等起色的相续延续,直至称为死尸的阶段。
56. Maraṇakāle pana cuticittoparisattarasamacittassa ṭhitikālamupādāya kammajarūpāni na uppajjanti, puretaramuppannāni ca kammajarūpāni cuticittasamakālameva pavattitvā nirujjhanti, tato paraṃ cittajāhārajarūpañca vocchijjati, tato paraṃ utusamuṭṭhānarūpaparamparā yāva matakaḷevarasaṅkhātā pavattanti.
57如此,已死的有情,在下一生又将再度结生。
57. Iccevaṃ matasattānaṃ, punadeva bhavantare.
Paṭisandhimupādāya, tathā rūpaṃ pavattati.
58于色界中,鼻、舌、身、性四种十法聚以及食生色聚皆不可得。因此,在他们结生时,依眼、耳、心所依而有三种十法聚及命根九法聚,合为四种业等起色聚;于转起时,则有心等起和时节等起的色聚可得。
58. Rūpaloke pana ghānajivhākāyabhāvadasakāni ca āhārajakalāpāni ca na labbhanti, tasmā tesaṃ paṭisandhikāle cakkhusotavatthuvasena tīṇi dasakāni jīvitanavakañceti cattāro kammasamuṭṭhānakalāpā, pavattiyaṃ cittotusamuṭṭhānā ca labbhanti.
59于无想有情中,眼、耳、心所依及声皆不可得,同样,一切心生色亦不可得。因此,他们结生时唯有命根九法聚;转起时,则唯有除去声的时节等起色转起。
59. Asaññasattānaṃ pana cakkhusotavatthusaddāpi na labbhanti, tathā sabbānipi cittajarūpāni, tasmā tesaṃ paṭisandhikāle jīvitanavakameva, pavattiyañca saddavajjitaṃ utusamuṭṭhānarūpaṃ atiricchati.
60如此,在称为欲界、色界、无想的三处,依结生与相续,当知色法生起有二种。
60. Iccevaṃ kāmarūpāsaññīsaṅkhātesu tīsu ṭhānesu paṭisandhipavattivasena duvidhā rūpappavatti veditabbā.
61欲界中有二十八种色,色界中有二十三种色。
61. Aṭṭhavīsati kāmesu, honti tevīsa rūpisu.
于结生时,声、变化、老与死皆不可得;
于转起时则可得,无一法不可得。
Sattaraseva saññīnaṃ, arūpe natthi kiñcipi. Saddo vikāro jaratā, maraṇañcopapattiyaṃ; Na labbhanti pavatte tu, na kiñcipi na labbhati.
62涅槃名为出世间,应以四道智证得,为道与果的所缘;因从名为‘渴爱’的林中出离,故称为涅槃。
62.Nibbānaṃ pana lokuttarasaṅkhātaṃ catumaggañāṇena sacchikātabbaṃ maggaphalānamārammaṇabhūtaṃ vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantattā nibbānanti pavuccati.
63依其自性,涅槃唯是一种,但以分别之理,则有余涅槃界与无余依涅槃界二种。
63. Tadetaṃ sabhāvato ekavidhampi saupādisesanibbānadhātu anupādisesanibbānadhātu ceti duvidhaṃ hoti kāraṇapariyāyena.
64同样地,依行相的差别,有空、无相、无愿三种。
64. Tathā suññataṃ animittaṃ appaṇihitañceti tividhaṃ hoti ākārabhedena.
65不死之境、究竟之境、无为、无上,
65. Padamaccutamaccantaṃ, asaṅkhatamanuttaraṃ.
如是,心、心所、色,以及涅槃,
如来以此四种开显究竟义。
Nibbānamiti bhāsanti, vānamuttā mahesayo. Iti cittaṃ cetasikaṃ, rūpaṃ nibbānamiccapi; Paramatthaṃ pakāsenti, catudhāva tathāgatā.