业处分别释
9. Kammaṭṭhānaparicchedavaṇṇanā
1从这因缘分别之后,我将依次按止与观的次第,说明两种修习的业处:从去除障碍的意义上,称为‘止’;从见无常等种种行相的意义上,称为‘观’。这两种业处,既是二种修习之业生起之处而成为业处(所缘),也是更上瑜伽之业的近因,故为业处(修行之道)。
1.Ito paccayaniddesato paraṃ nīvaraṇānaṃ samanaṭṭhena samathasaṅkhātānaṃ, aniccādivividhākārato dassanaṭṭhena vipassanāsaṅkhātānañca dvinnaṃ bhāvanānaṃ duvidhampi kammaṭṭhānaṃ duvidhabhāvanākammassa pavattiṭṭhānatāya kammaṭṭhānabhūtamārammaṇaṃ uttaruttarayogakammassa padaṭṭhānatāya kammaṭṭhānabhūtaṃ bhāvanāvīthiñca yathākkamaṃ samathavipassanānukkamena pavakkhāmīti yojanā.
止业处
Samathakammaṭṭhānaṃ
性行分别释
Caritabhedavaṇṇanā
3贪即是行、为其本性,故称‘贪行者’。嗔行者等也是如此。‘行的摄集’,是依根本行而对人的摄集;但若依混合,则有六十三种行。正如所说:
3. Rāgo va caritā pakatīti rāgacaritā. Evaṃ dosacaritādayopi. Caritasaṅgahoti mūlacaritavasena puggalasaṅgaho, saṃsaggavasena pana tesaṭṭhi caritā honti. Vuttañhi –
贪等三聚各为七种,信等三聚亦为七种;
依于一根本、二根本,混合即得七七之组。
‘‘Rāgādike tike satta, satta saddhādike tike; Ekadvitikamūlamhi, missato sattasattaka’’nti.
其中,贪行者、嗔行者、痴行者、贪嗔行者、贪痴行者、嗔痴行者、贪嗔痴行者——这是贪等三法中的第一个七组。同样,信行者、觉行者、寻行者、信觉行者、信寻行者、觉寻行者、信觉寻行者——这是信等三法中的第二个七组。如此,两种三法各自不混合时,共有十四种行。然而,当贪等三法与信等三法依一根本、二根本相互结合时:以贪为根本,便有贪信行者、贪觉行者、贪寻行者、贪信觉行者、贪信寻行者、贪觉寻行者、贪信觉寻行者,此为一七组;同样,以嗔为根本,亦有“嗔信行者、嗔觉行者、嗔寻行者”等一七组;以痴为根本,亦有“痴信行者”等一七组。如此,依一根本,便有三七组。依二根本,亦如此有“贪嗔信行者、贪嗔觉行者、贪嗔寻行者”等三七组。依三根本,则有“贪嗔痴信行者”等一七组。如此,依混合的七七组,总计为四十九种行。如是,此四十九种,加上前十四种,应知总为六十三种行。然亦有将邪见一并计入,解说为“六十四种”者。
Ettha hi rāgacaritā dosacaritā mohacaritā rāgadosacaritā rāgamohacaritā dosamohacaritā rāgadosamohacaritāti evaṃ rāgādike tike sattakamekaṃ. Tathā saddhācaritā buddhicaritā vitakkacaritā saddhābuddhicaritā saddhābuddhivitakkacaritā buddhivitakkacaritā saddhābuddhivitakkacaritāti saddhādikepi tike ekanti evaṃ dve tike amissetvā cuddasa caritā honti. Rāgāditike pana ekadvitikamūlavasena saddhāditikena saha yojite rāgasaddhācaritā rāgabuddhicaritā rāgavitakkacaritā rāgasaddhābuddhicaritā rāgasaddhāvitakkacaritā rāgabuddhivitakkacaritā rāgasaddhābuddhivitakkacaritāti rāgamūlanaye ekaṃ sattakaṃ, tathā ‘‘dosasaddhācaritā dosabuddhicaritā dosavitakkacaritā’’tyādinā dosamūlanayepi ekaṃ, ‘‘mohasaddhācaritā’’tyādinā mohamūlanayepi ekanti evaṃ ekamūlanaye sattakattayaṃ hoti. Yathā cettha, evaṃ dvimūlakanayepi ‘‘rāgadosasaddhācaritā rāgadosabuddhicaritā rāgadosavitakkacaritā’’tyādinā sattakattayaṃ. Timūlakanaye pana ‘‘rāgadosamohasaddhācaritā’’tyādinā ekaṃ sattakanti evaṃ missato sattasattakavasena ekūnapaññāsa caritā honti. Iti imā ekūnapaññāsa, purimā ca cuddasāti tesaṭṭhi caritā daṭṭhabbā. Keci pana diṭṭhiyā saddhiṃ ‘‘catusaṭṭhī’’ti vaṇṇenti.
修习分别释
Bhāvanābhedavaṇṇanā
4于修习中,作为准备业或初始业的前分修习,名为「遍作修习」。从镇伏盖障开始,直至种姓〔心〕为止的欲界修习,名为「近行修习」,因其邻近安止,犹如村落的近分等。达到广大状态者,名为「安止修习」,因其以称为「安止」的寻为前导。寻与相应法一同于所缘上如令进入般转起,故称为「安止」,正如其在《法集论》中被表述为「安止、遍止」。然而,依其前导之义,一切广大与无上禅法皆得称为「安止」。
4. Bhāvanāya paṭisaṅkhārakammabhūtā, ādikammabhūtā vā pubbabhāgabhāvanā parikammabhāvanā nāma. Nīvaraṇavikkhambhanato paṭṭhāya gotrabhūpariyosānā kāmāvacarabhāvanā upacārabhāvanā nāma. Appanāya samīpacārittā gāmūpacārādayo viya. Mahaggatabhāvappattā appanābhāvanā nāma appanāsaṅkhātavitakkapamukhattā . Sampayuttadhammehi ārammaṇe appento viya pavattatīti vitakko appanā. Tathā hi so ‘‘appanā byappanā’’ti (dha. sa. 7) niddiṭṭho. Tappamukhatāvasena pana sabbepi mahaggatānuttarajhānadhammā ‘‘appanā’’ti vuccanti.
相分别释
Nimittabhedavaṇṇanā
5遍作之相,因其为所缘,故称「遍作相」,即遍作圆盘等。同一相,犹如以眼见般而应以意取,或为取相者所缘之相,故为「取相」。与之相似、离于色泽等遍作过失之相,因是近行与安止的所缘,故为「似相」。
5. Parikammassa nimittaṃ ārammaṇattāti parikammanimittaṃ, kasiṇamaṇḍalādi. Tadeva cakkhunā diṭṭhaṃ viya manasā uggahetabbaṃ nimittaṃ, uggaṇhantassa vā nimittanti uggahanimittaṃ. Tappaṭibhāgaṃ vaṇṇādikasiṇadosarahitaṃ nimittaṃ upacārappanānaṃ ārammaṇattāti paṭibhāganimittaṃ.
6地即是遍,因不局限于一处而遍满无边,故以「一切」之义,称为「地遍」,亦即遍作圆盘。似相及以彼为所缘的禅那亦得称为「地遍」。水遍等亦是如此。其中,地等四种为「四大遍」,青等四种为「颜色遍」,被区划的空间为「虚空遍」,日月等光明为「光明遍」,应如此知。
6. Pathavīyeva kasiṇaṃ ekadese aṭṭhatvā anantassa pharitabbatāya sakalaṭṭhenāti pathavīkasiṇaṃ, kasiṇamaṇḍalaṃ. Paṭibhāganimittaṃ, tadārammaṇañca jhānaṃ ‘pathavīkasiṇa’nti vuccati. Tathā āpokasiṇādīsupi. Tattha pathavādīni cattāri bhūtakasiṇāni. Nīlādīni cattāri vaṇṇakasiṇāni, paricchinnākāso ākāsakasiṇaṃ, candādiāloko ālokakasiṇanti daṭṭhabbaṃ.
7向上膨胀、肿起的尸体为“膨胀相”,因其可厌而称“膨胀相”。其余诸相亦如此。与白、红等色相杂、大部分呈青黑色的尸体,特称为“青瘀相”。流脓者,为“脓烂相”。身体中间被斩断为二者,为“断坏相”。被犬、豺狼等以种种方式啃食者,为“食残相”。被犬、豺狼等以种种方式撕裂并散掷各处者,为“散乱相”。被以鸦爪等形之武器砍杀而四散者,为“砍斫离散相”。鲜血流溢者,为“血涂相”。蛆虫群涌出者,为“虫聚相”。乃至仅剩骨骸者,为“骨相”。
7. Uddhaṃ dhumātaṃ sūnaṃ chavasarīraṃ uddhumātaṃ, tadeva kucchitaṭṭhenauddhumātakaṃ. Evaṃ sesesupi. Setarattādinā vimissitaṃ yebhuyyena nīlavaṇṇaṃ chavasarīraṃ vinīlakaṃ visesato nīlakanti katvā. Vissavantapubbakaṃ vipubbakaṃ. Majjhe dvidhā chinnaṃ vicchiddakaṃ. Soṇasiṅgālādīhi vividhākārena khāyitaṃ vikkhāyitakaṃ. Soṇasiṅgālādīhi vividhenākārena khaṇḍitvā tattha tattha khittaṃ vikkhittakaṃ. Kākapadādiākārena satthena hanitvā vividhaṃ khittaṃ hatavikkhittakaṃ. Lohitapaggharaṇakaṃ lohitakaṃ. Kimikulapaggharaṇakaṃ puḷavakaṃ. Antamaso ekampi aṭṭhi aṭṭhikaṃ.
8随随而念为“随念”。以阿罗汉等佛功德为所缘的随念,为“佛随念”。以善说等法功德为所缘的随念,为“法随念”。以善行道等僧功德为所缘的随念,为“僧随念”。随念自己无毁等极为清净的戒功德,为“戒随念”。随念自己离垢悭等施舍功德,为“施随念”。将诸天置于作证之位,随念自己之信等功德,如思维“那些具足信等而达到天位的诸天,其功德亦存在于我”,为“天随念”。随念一切苦息灭之涅槃的功德,为“寂止随念”。随念作为命根断绝之死,为“死随念”。于发等身分中生起的念,为“身至念”。入息与出息为“安般”,即呼吸,以其为所缘的念,为“安般念”。
8. Anu anu saraṇaṃ anussati, arahatādibuddhaguṇārammaṇā anussati buddhānussati. Svākkhātatādidhammaguṇārammaṇā anussati dhammānussati. Suppaṭipannatādisaṃghaguṇārammaṇā anussati saṃghānussati. Akhaṇḍatādinā suparisuddhassa attano sīlaguṇassa anussaraṇaṃ sīlānussati. Vigatamalamaccheratādivasena attano cāgānussaraṇaṃ cāgānussati. ‘‘Yehi saddhādīhi samannāgatā devā devattaṃ gatā, tādisā guṇā mayi santī’’ti evaṃ devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano saddhādiguṇānussaraṇaṃ devatānussati. Sabbadukkhūpasamabhūtassa nibbānassa guṇānussaraṇaṃ upasamānussati. Jīvitindriyupacchedabhūtassa maraṇassa anussaraṇaṃ maraṇānussati. Kesādikāyakoṭṭhāse gatā pavattā sati kāyagatāsati. Ānañca apānañca ānāpānaṃ, assāsapassāsā, tadārammaṇā sati ānāpānassati.
9柔和、润泽,故为“慈”;或因存在于友善者之中,故为“慈”。它以给予众生利益和安乐为特相。悲以拔除他人痛苦之欲求为特相。喜以随喜他人成就为特相。舍以对可喜、不可喜事物保持中舍状态为特相。因以无量众生为所缘,故名“无量心”。因是殊胜之住,或因是殊胜者之住,故名“梵住”。
9. Mijjati siniyhatīti mettā, mittesu bhavāti vā mettā, sā sattānaṃ hitasukhūpasaṃharaṇalakkhaṇā. Paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā karuṇā. Parasampattipamodalakkhaṇā muditā. Iṭṭhāniṭṭhesu majjhattākārappavattilakkhaṇā upekkhā. Appamāṇasattārammaṇattā appamaññā. Uttamavihārabhāvato, uttamānaṃ vā vihārabhāvato brahmavihāro.
10依对行走、寻求、受用等的审察,而对段食生起厌恶之想,名为“食厌想”。
10. Gamanapariyesanaparibhogādipaccavekkhaṇavasena kabaḷīkārāhāre paṭikūlanti pavattā saññā āhāre paṭikūlasaññā.
11由地界等四界的自相,以及发等组合部分而作界定,名为“四界差别”。
11. Pathavīdhātuādīnaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ salakkhaṇato kesādisasambhārādito ca vavatthānaṃ catudhātuvavatthānaṃ.
12于无色所缘中转起者,名为“无色”。
12. Arūpe ārammaṇe pavattā āruppā.
适宜分别释
Sappāyabhedavaṇṇanā
13现在,为了说明适合各人性行的业处,而说“于诸性行中”等。贪即是性行、本性,故为“贪行者”,即多贪之人。不净业处是贪的直接对立,故适合此人。入出息念适合痴行者与寻行者,因其为智慧之境,既对治愚痴,又能制止寻的奔逸。佛随念等六种适合信行者,因为它们是增长信之因。
13. Idāni tassa tassa puggalassa caritānukūlakammaṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘caritāsu panā’’tyādimāha. Rāgo va caritaṃ pakati etassāti rāgacarito, rāgabahulo puggalo, rāgassa ujuvipaccanīkabhāvato asubhakammaṭṭhānaṃ tassa sappāyaṃ. Ānāpānaṃ mohacaritassa, vitakkacaritassa ca sappāyaṃ buddhivisayabhāvena mohappaṭipakkhattā, vitakkasandhāvanassa nivārakattā ca. Cha buddhānussatiādayo saddhācaritassa sappāyā saddhāvuddhihetubhāvato.
17死随念与寂止随念的作意适合智慧行者,因为其义甚深,唯以智慧为所缘境。
17.Maraṇaupasamasaññāvavatthānāni buddhicaritassa sappāyāni gambhīrabhāvato buddhiyā eva visayattā.
18“其余”指四种界遍、空遍、光明遍及四无色,共十种。其中,大的遍适合痴行者,因为在狭窄之处心会更趋迷乱。小的遍适合寻行者,因为大的所缘会成为寻而奔驰的缘。这是从直接对立与极适的角度说的。然而,没有任何一种遍等修习不能镇伏贪等,或不能资助信等。
18.Sesānīti catubbidhabhūtakasiṇaākāsaālokakasiṇaāruppacatukkavasena dasavidhāni. Tatthāpīti tesu dasasu kammaṭṭhānesu. Puthulaṃ mohacaritassa sappāyaṃ sambādhe okāse cittassa bhiyyosomattāya sammuyhanato. Khuddakaṃ vitakkacaritassa sappāyaṃ mahantārammaṇassa vitakkasandhāvanapaccayattā. Ujuvipaccanīkato ceva atisappāyatāya cetaṃ vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā, saddhādīnaṃ vā anupakārikā kasiṇādibhāvanā nāma natthi.
修习分别释
Bhāvanābhedavaṇṇanā
19“于一切处”:指在四十业处中,并非一切处都有安止。因为佛功德等是胜义谛,种类繁多,且一一甚深,故于佛随念等十种业处中,由于无法以安止的方式令定建立,所以未达安止,定仅以近行方式安住。然而,出世间定以及第二、第四无色定,即便是对自性法,也由修习的差别而达到安止。出世间定依清净修习的次第而达安止,无色定依超越所缘的修习而达安止。唯有已达安止的第四禅定,才有所谓超越所缘。
19.Sabbatthāpīti cattālīsakammaṭṭhānesupi natthi appanā, buddhaguṇādīnaṃ paramatthabhāvato, anekavidhattā, ekassapi gambhīrabhāvato ca. Buddhānussatiādīsu dasasu kammaṭṭhānesu appanāvasena samādhissa patiṭṭhātuṃ asakkuṇeyyattā appanābhāvaṃ appatvā samādhi upacārabhāvena patiṭṭhāti. Lokuttarasamādhi, pana dutiyacatutthāruppasamādhi ca sabhāvadhammepi bhāvanāvisesavasena appanaṃ pāpuṇāti. Visuddhibhāvanānukkamavasena hi lokuttaro appanaṃ pāpuṇāti. Ārammaṇasamatikkamabhāvanāvasena āruppasamādhi. Appanāppattasseva hi catutthajjhānasamādhino ārammaṇasamatikkamanamattaṃ hoti.
21这些业处具足五禅,或与五禅相应,故称“五禅支业处”。
21. Pañcapi jhānāni etesamatthi, tattha niyuttānīti vā pañcakajjhānikāni.
22由于不净修习的所缘是可厌的,心唯依寻的力量而转起,犹如在湍急河流中依靠桨力的船,因此在不净业处中无法生起无寻禅,故说为“初禅支业处”。
22. Asubhabhāvanāya paṭikūlārammaṇattā caṇḍasotāya nadiyā arittabalena nāvā viya vitakkabaleneva tattha cittaṃ pavattatīti asubhakammaṭṭhāne avitakkajjhānāsambhavato ‘‘paṭhamajjhānikā’’ti vuttaṃ.
23慈、悲、喜这三者,因断除了与忧相应的瞋恚、害与不乐,故唯以与忧对立的喜俱行,因此说“慈等三种是四禅那业处”。
23. Mettākaruṇāmuditānaṃ domanassasahagatabyāpādavihiṃsānabhiratīnaṃ pahāyakattā domanassappaṭipakkhena somanasseneva sahagatatā yuttāti ‘‘mettādayo tayo catukkajjhānikā’’ti vuttā.
24舍断了“愿一切众生得乐、愿其离苦、愿其所得不失”这三种由慈等所起的行,以观业自属而对众生保持中舍——由此修习所生的中舍梵住,其中舍力更强,故不可能与喜俱行,因此说“舍梵住是第五禅那业处”。
24. ‘‘Sabbe sattā sukhitā hontu, dukkhā muccantu, laddhasukhasampattito mā vigacchantū’’ti mettādivasappavattabyāpārattayaṃ pahāya kammassakatādassanena sattesu majjhattākārappavattabhāvanānibbattāya tatramajjhattupekkhāya balavatarattā upekkhābrahmavihārassa sukhasahagatāsambhavato ‘‘upekkhā pañcamajjhānikā’’ti vuttā.
行处差别之解释
Gocarabhedavaṇṇanā
26“随宜”,即随应每一个所缘。由于某些所缘并不明晰,故说为“以间接方式”。
26.Yathārahanti taṃtaṃārammaṇānurūpato. Kassaci ārammaṇassa aparibyattatāya ‘‘pariyāyenā’’ti vuttaṃ.
27确实,唯有在遍、不净、身分、入出息念中,才会有清晰的相生起。
27. Kasiṇāsubhakoṭṭhāsānāpānassatīsveva hi paribyattanimittasambhavoti.
28修习地遍等曼荼罗而取相者:先当清净四遍净戒,断除十种障碍,亲近具足可亲、可敬等功德的善知识,领受适合自己性格的业处,然后舍弃十八种不适合的住处,安住于具足五支的适当住所,断除理发、剪指甲等细小障碍,将遍的曼荼罗等置于面前,于入出息、身分等处安置其心,继而依“地、地”等各各修习的次第,在地遍等所缘中取相。此是这里的略说,详细修法应取自《清净道论》。在此,导师仅以极略方式开示了两种修法,若为阐明其义而加以广说,则过于冗长,故我亦不详述。当此相被心善取时:依如此转起的次第修习,当彼遍作相被心善取时,便已现于意门——即闭眼或去往他处作意时,犹如遍的曼荼罗一般,于意门速行之前显现。
28.Pathavīmaṇḍalādīsu nimittaṃ uggaṇhantassāti ādimhi tāva catupārisuddhisīlaṃ visodhetvā dasavidhaṃ palibodhaṃ upacchinditvā piyagarubhāvanīyādiguṇasamannāgataṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā aṭṭhārasavidhaṃ ananurūpavihāraṃ pahāya pañcaṅgasamannāgate anurūpavihāre viharantassa kesanakhaharaṇādikhuddakapalibodhupacchedaṃ katvā kasiṇamaṇḍalādīni purato katvā ānāpānakoṭṭhāsādīsu cittaṃ ṭhapetvā nisīditvā ‘‘pathavī pathavī’’tyādinā taṃtaṃbhāvanānukkamena pathavīkasiṇādīsu taṃtadārammaṇesu nimittaṃ uggaṇhantassa. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana bhāvanā visuddhimaggato (visuddhi. 1.54 ādayo) gahetabbā. Duvidhampi hi bhāvanāvidhānaṃ idha ācariyena atisaṅkhepato vuttaṃ, tadatthadassanatthañca vitthāranaye āhariyamāne atippapañco siyāti mayampi taṃ na vitthāressāma. Yadā pana taṃ nimittaṃ cittena samuggahitanti evaṃ pavattānupubbabhāvanāvasena yadā taṃ parikammanimittaṃ cittena sammā uggahitaṃ hoti. Manodvārassa āpāthamāgatanti cakkhuṃ nimmīletvā, aññattha gantvā vā manasi karontassa kasiṇamaṇḍalasadisameva hutvā manodvārikajavanānaṃ āpāthaṃ āgataṃ hoti.
29“得定”:由特别达成心一境性,故称为得定。
29.Samādhiyatīti visesato cittekaggatāpattiyā samāhitā hoti.
30依于心等持,故说此人亦是已得定者,即所谓“如是心定者”。“所对应者”:与取相相似,正因如此,它才被称为“似相”。然而,此似相远比取相更为清净。“脱离基法”:即脱离究竟法,或脱离作为遍基的遍圆中之过失。“由修习而生故”:乃修习所成。“善安置”:即妥善安立。
30. Cittasamādhānavasena puggalopi samāhitoyevāti vuttaṃ ‘‘tathā samāhitassā’’ti. Tappaṭibhāganti uggahanimittasadisaṃ, tatoyeva hi taṃ ‘‘paṭibhāganimitta’’nti vuccati. Taṃ pana uggahanimittato atiparisuddhaṃ hoti. Vatthudhammavimuccitanti paramatthadhammato vimuttaṃ, vatthudhammato vā kasiṇamaṇḍalagatakasiṇadosato vinimuttaṃ. Bhāvanāya nibbattattā bhāvanāmayaṃ. Samappitanti suṭṭhu appitaṃ.
31“从此以后”:即从似相生起之后。
31.Tato paṭṭhāyāti paṭibhāganimittuppattito paṭṭhāya.
33于五禅支中,对于每一所缘,生起转向之后,经过四或五个速行与少许有分,便不再继续,而能一再地转向禅支——此转向之能力,名为“转向自在”。欲入定后,经过少许有分,生起转向,随即能够入定——此入定之能力,名为“入定自在”。犹如桥梁截断有分之急流,于所限定之时间安立禅那——此守护有分瀑流之能力,名为“决意自在”。不逾越所限定之时间而能从禅那出定——此出定之能力,名为“出定自在”。复次,不令逾越所限时间而安住禅那,名为决意自在;于所限时间内不提早出定,唯依所限时间出定,名为出定自在——如是详说已足。而“观察自在”仅由转向自在即得成就,因为转向之后的速行心即名为观察速行。“为断寻等粗支”:即由第二禅等,在禅那刹那不令寻等粗支生起。“精进者”:即作前行之修习者。然而,其近行修习名为已成就,应知这是从对寻等的爱乐与镇伏之时起始。“随顺”:即随顺于各禅那的遍所缘等。
33. Pañcasu jhānaṅgesu ekekārammaṇe uppannāvajjanānantaraṃ catupañcajavanakatipayabhavaṅgato paraṃ agantvā aparāparaṃ jhānaṅgāvajjanasamatthatā āvajjanavasitā nāma. Samāpajjitukāmatānantaraṃ katipayabhavaṅgato paraṃ agantvā uppannāvajjanānantaraṃ samāpajjituṃ samatthatā samāpajjanavasitā nāma. Setu viya sīghasotāya nadiyā oghaṃ bhavaṅgavegaṃ upacchinditvā yathāparicchinnakālaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ samatthatā bhavaṅgapātato rakkhaṇayogyatā adhiṭṭhānavasitā nāma. Yathā paricchinnakālaṃ anatikkamitvā jhānato vuṭṭhānasamatthatā vuṭṭhānavasitā nāma. Atha vā yathāparicchinnakālato uddhaṃ gantuṃ adatvā ṭhapanasamatthatā adhiṭṭhānavasitā nāma. Yathāparicchinnakālato anto avuṭṭhahitvā yathākālavaseneva vuṭṭhānasamatthatā vuṭṭhānavasitā nāmāti alamatippapañcena. Paccavekkhaṇavasitā pana āvajjanavasitāya eva siddhā. Āvajjanānantarajavanāneva hi paccavekkhaṇajavanāni nāma. Vitakkādioḷārikaṅgaṃ pahānāyāti dutiyajjhānādīhi vitakkādioḷārikaṅgānaṃ jhānakkhaṇe anuppādāya. Padahatoti parikammaṃ karontassa. Tassa pana upacārabhāvanā nipphannā nāma hoti vitakkādīsu nikantivikkhambhanato paṭṭhāyāti daṭṭhabbaṃ. Yathārahanti taṃtaṃjhānikakasiṇādiārammaṇānurūpaṃ.
36由于虚空遍无法被移除,故说“除虚空(遍)外”。“遍”:即遍的似相。“移除后”:即通过不作意而将其抽除。“以无边之义而作预备修习者”:即缘取虚空而修习“虚空无边、虚空无边”者,并非仅仅修习“无边、无边”。于识无边处也是如此。诸阿阇黎说:即使不念“无边”,仅作意“虚空、虚空”(《清净道论》1.276)、“识、识”(《清净道论》1.281),亦是可以的。
36. Ākāsakasiṇassa ugghāṭetuṃ asakkuṇeyyattā vuttaṃ ‘‘ākāsavajjitesū’’ti. Kasiṇanti kasiṇapaṭibhāganimittaṃ. Ugghāṭetvāti amanasikāravasena uddharitvā. Anantavasena parikammaṃ karontassāti ‘‘anantaṃ ākāsaṃ, anantaṃ ākāsa’’nti ākāsaṃ ārabbha parikammaṃ karontassa, na pana kevalaṃ ‘‘anantaṃ ananta’’nti. Evaṃ viññāṇañcāyatanepi. ‘‘Ananta’’nti avatvāpi ‘‘ākāso ākāso (visuddhi. 1.276), viññāṇaṃ viññāṇa’’nti (visuddhi. 1.281) manasi kātuṃ vaṭṭatīti ācariyā.
39“此是寂静,此是殊胜”而作预备修习者:即由于唯以无(空)为所缘,而修习“此是寂静,此是殊胜”者。
39.‘‘Santametaṃ, paṇītameta’’nti parikammaṃ karontassāti abhāvamattārammaṇatāya ‘‘etaṃ santaṃ, etaṃ paṇīta’’nti bhāventassa.
40“及于其余”:即从遍等能引生安止的业处之外,于佛随念等其余八种业处;“及于想之确定”:即合为十种业处。“作预备修习已”:即依“彼世尊即是阿罗汉,即是正自觉者”等(《清净道论》1.124)所说的方法,作预备修习。“善加把握已”:即如将心导入佛功德等之渠道般,善加把握。“令心于预备修习中得定”:即成就了预备修习中名为安定的修习。近行定亦生起:即镇伏诸盖后,近行定生起。
40.Avasesesu cāti kasiṇādīhi saha appanāvahakammaṭṭhānato avasesesu buddhānussatiādīsu aṭṭhasu , saññāvavatthānesu cāti dasasu kammaṭṭhānesu. Parikammaṃ katvāti ‘‘so bhagavā itipi arahaṃ, itipi sammāsambuddho’’tyādinā (visuddhi. 1.124) vuttavidhānena parikammaṃ katvā. Sādhukamuggahiteti buddhādiguṇaninnapoṇapabbhāracittatāvasena suṭṭhu uggahite. Parikammañca samādhiyatīti parikammabhāvanā samāhitā nipphajjati. Upacāro ca sampajjatīti nīvaraṇāni vikkhambhento upacārasamādhi ca uppajjati.
41“以神通力转起”:即依凭称为神通(殊胜之知)的神变等五种世间神通之力而转起。“从神通所依之第五禅出定后”:以遍的顺逆等十四种行相(《清净道论》2.365)调伏心,令心堪任决意;由于行舍与心一境性的相应与随顺,唯有以地等遍为所缘的色界第五禅,是神通的基础与立足处。因此,入彼第五禅后,从该禅出定。“转向决意等”:于神变智的准备阶段,心转向应决意的变化、应随念的内容,乃至童子相等;于天耳智的准备阶段,转向粗细的声音;于他心智的准备阶段,藉由见到他人心中之色而转向有贪等分别的心;于宿命随念智的准备阶段,转向前生的死心等差别以及过去所住之诸蕴;于天眼智的准备阶段,转向被光明遍满之处的色。
41.Abhiññāvasenapavattamānanti abhivisesato jānanaṭṭhena abhiññāsaṅkhātaṃ iddhividhādipañcalokiyābhiññāvasena pavattamānaṃ, abhiññāpādakapañcamajjhānā vuṭṭhahitvāti kasiṇānulomādīhi cuddasahākārehi (visuddhi. 2.365) cittaṃ paridametvā abhinīhārakkhamaṃ katvā upekkhekaggatāyogato anurūpattā ca rūpāvacarapañcamajjhānameva abhiññānaṃ pādakaṃ patiṭṭhābhūtaṃ pathavādikasiṇārammaṇaṃ pañcamajjhānaṃ, taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya. Adhiṭṭheyyādikamāvajjetvāti iddhividhañāṇassa parikammakāle adhiṭṭhātabbaṃ vikubbanīyaṃ satādikaṃ komārarūpādikaṃ, dibbasotassa parikammakāle thūlasukhumabhedaṃ saddaṃ, cetopariyañāṇassa parikammakāle parassa hadayaṅgatavaṇṇadassanena sarāgādibhedaṃ cittaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇassa parikammasamaye purimabhavesu cuticittādibhedaṃ pubbe nivutthakkhandhaṃ, dibbacakkhussa parikammasamaye obhāsapharitaṭṭhānagataṃ rūpaṃ vā āvajjetvā.
“修习遍作者”:即作意“我成百,我成千”等,而修习遍作者。“于色等中”:即于作为遍作所缘的色、基础禅那、声、他心、过去所住之蕴等种种差别所缘之中。因为,此处神变智有六种所缘:基础禅那、身,以及应决意变化的色等。其中,基础禅那只属过去,身是现在,其余是现在或未来。天耳智唯以声为所缘,且唯属现在。他心智的所缘,如大注疏阿阇黎所说(《清净道论》2.416;《法集论注》1434),唯是心,即于过去七日、未来七日转起的贪等任何三时之心。
Parikammaṃ karontassāti ‘‘sataṃ homi, sahassaṃ homī’’tyādinā parikammaṃ karontassa. Rūpādīsūti parikammavisayabhūtesu rūpapādakajjhānasaddaparacittapubbenivutthakkhandhādibhedesu ārammaṇesu. Ettha hi iddhividhañāṇassa tāva pādakajjhānaṃ, kāyo, rūpādiadhiṭṭhāne rūpādīni cāti cha ārammaṇāni . Tattha pādakajjhānaṃ atītameva, kāyo paccuppanno, itaraṃ paccuppannamanāgataṃ vā. Dibbasotassa pana saddoyeva, so ca kho paccuppanno. Paracittavijānanāya pana atīte sattadivasesu, anāgate sattadivasesu ca pavattaṃ parittādīsu yaṃ kiñci tikālikaṃ cittameva ārammaṇaṃ hotīti mahāaṭṭhakathācariyā (visuddhi. 2.416; dha. sa. aṭṭha. 1434).
然而,结集论师们说“四蕴也是”(《法集论注》1434)。那么,它如何以现在心为所缘呢?难道不是转向所取的那个心本身成为神通心的所缘吗?而且,当转向心以现在心为所缘而灭去时,就在同一刹那,他人的心也灭去了,因此,就时间而言,转向心和速行心不可能有同一所缘。除了道果路心之外,在其他情况下,转向心和速行心怎么可能不被认为是不同所缘呢?在注释书(《清净道论》2.416;《法集论注》1434)中,首先以相续刹那现在为所缘来解释。然而,阿难陀阿阇梨(《法集论根本复注》1434,略有不同)说:“从基础禅那出定后,不区分现在等,只是作意‘我知此心’而作遍作,然后再进入基础禅那,出定后,以无差别的心转向,经过三个或四个遍作心之后,无间地以他心智通达他人的心,如同以天眼(见)色一样。之后,以欲界心确定有贪等,如同确定蓝色等。而且,所有那些(心)都只以现前的心为所缘,在不理想的情况下,由于依神通的方式而生起,故没有不同所缘的过失。”宿住随念智以过去曾住过的诸蕴、与蕴相关的名称种姓以及涅槃为所缘,而天眼则只以现在的色为所缘,这是它们的所缘分别。“如其所应地投入”是指随顺各种遍作而投入。
Saṅgahakārā pana ‘‘cattāropi khandhā’’ti (dha. sa. aṭṭha. 1434) vadanti, kathaṃ panassā paccuppannacittārammaṇatā, nanu ca āvajjanāya gahitameva iddhicittassa ārammaṇaṃ hoti, āvajjanāya ca paccuppannacittamārammaṇaṃ katvā nirujjhamānāya taṃsamakālameva parassa cittampi nirujjhatīti āvajjanajavanānaṃ kālavasena ekārammaṇatā na siyā, maggaphalavīthito aññattha āvajjanajavanānaṃ kathañca nānārammaṇatā na adhippetāti? Aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.416; dha. sa. aṭṭha. 1434) tāva santatiaddhāpaccuppannārammaṇatā yojitā. Ānandācariyo (dha. sa. mūlaṭī. 1434 thoka visadisaṃ) pana bhaṇati ‘‘pādakajjhānato vuṭṭhāya paccuppannādivibhāgaṃ akatvā kevalaṃ ‘imassa cittaṃ jānāmi’cceva parikammaṃ katvā punapi pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya aviseseneva cittaṃ āvajjetvā tiṇṇaṃ, catunnaṃ vā parikammānaṃ anantaraṃ cetopariyañāṇena parassa cittaṃ paṭivijjhati rūpaṃ viya dibbacakkhunā. Pacchā kāmāvacaracittena sarāgādivavatthānampi karoti nīlādivavatthānaṃ viya. Tāni ca sabbāni abhimukhībhūtacittārammaṇāneva, aniṭṭhe ca ṭhāne nānārammaṇatādoso natthi abhinnākārappavattito’’ti. Pubbenivāsānussatiñāṇassa pubbe nivutthakkhandhā, khandhappaṭibaddhāni ca nāmagottāni, nibbānañca ārammaṇaṃ hoti, dibbacakkhussa pana rūpameva paccuppannanti ayametesaṃ ārammaṇavibhāgo. Yathārahamappetīti taṃtaṃparikammānurūpato appeti.
42现在,为了以所缘的差别来说明神通的差别,而说“神变通”等。具有决意等神通种类者,为神变通。因与天耳相似、依止天界住处,故既是天、又是耳的,名为天耳。以此能了知他人的心,故为他心通。以自身相续中曾住,及以所行处曾住的方式,对过去世诸蕴等的随念,是为宿住随念。如前所述,既是天、又是眼的,称为天眼。而“死生智”只是指天眼而已。业报智与未来分智亦依天眼而成就,因为它们没有单独的遍作。其中,对于未来分智,在未来,从第七天以后生起的心与心所,以及从第二天开始所生起的任何法,都是它的所缘。据说,那未来分智在其范围内,与一切知智的行境相同。而对于业报智,应知是以称为善与不善的思,或以四蕴为所缘。
42. Idāni ārammaṇānaṃ bhedena abhiññābhedaṃ dassetuṃ ‘‘iddhividhā’’tyādimāha. Adhiṭṭhānādi iddhippabhedo etissāti iddhividhā. Dibbānaṃ sotasadisatāya, dibbavihārasannissitatāya ca dibbañca taṃ sotañcāti dibbasotaṃ. Paresaṃ cittaṃ viññāyati etāyāti paracittavijānanā. Attano santāne nivutthavasena ceva gocaranivāsavasena ca pubbe atītabhavesu khandhādīnaṃ anussaraṇaṃ pubbenivāsānussati. Vuttanayena dibbañca taṃ cakkhu cāti dibbacakkhu. ‘Cutūpapātañāṇa’nti pana dibbacakkhumeva vuccati. Yathākammūpagañāṇaanāgataṃsañāṇānipi dibbacakkhuvaseneva ijjhanti. Na hi tesaṃ visuṃ parikammaṃ atthi. Tattha anāgataṃsañāṇassa tāva anāgate sattadivasato paraṃ pavattanakaṃ cittacetasikaṃ dutiyadivasato paṭṭhāya pavattanakañca yaṃ kiñci ārammaṇaṃ hoti. Tañhi savisaye sabbaññutaññāṇagatikanti. Yathā kammūpagañāṇassa pana kusalākusalasaṅkhātā cetanā, cattāropi vā khandhā ārammaṇanti daṭṭhabbaṃ.
以行境而有的差别,是行境差别。
Gocaravasena bhedo gocarabhedo.
观业处
Vipassanākammaṭṭhānaṃ
清净差别之解释
Visuddhibhedavaṇṇanā
43以无常等种种方式观照,故名‘观’;无常随观等乃是修习之慧。观的所缘,或观本身即是所缘,故称‘观业处’。在此观业处中,以七种清净摄之——这是上下的关联。
43. Aniccādivasena vividhākārena passatīti vipassanā, aniccānupassanādikā bhāvanāpaññā. Tassā kammaṭṭhānaṃ, sāyeva vā kammaṭṭhānanti vipassanākammaṭṭhānaṃ. Tasmiṃ vipassanākammaṭṭhāne sattavidhena visuddhisaṅgahoti sambandho.
44无常性本身即是相,是所应了知的相;或者,依此而了知,故称‘无常相’。由生灭逼迫所成的苦之状态即是相,故称‘苦相’。他人所施设的自我之无有,即是无我性,这本身即是相,故称‘无我相’。
44. Aniccatāyeva lakkhaṇaṃ lakkhitabbaṃ, lakkhīyati anenāti vā aniccalakkhaṇaṃ. Udayavayapaṭipīḷanasaṅkhātadukkhabhāvo va lakkhaṇanti dukkhalakkhaṇaṃ. Paraparikappitassa attano abhāvo anattatā, tadeva lakkhaṇanti anattalakkhaṇaṃ.
45对于三种相,一一随观,即是无常随观等。
45. Tiṇṇaṃ lakkhaṇānaṃ anu anu passanā aniccānupassanādikā.
46以聚的方法观察蕴等而生起的智,是思惟智。以随观生灭而生起的智,是生灭智。舍离生而安住于灭所生起的智,是坏灭智。以随观诸行为怖畏而生起的智,是怖畏智。对已见怖畏者,以观察过患而生起的智,是过患智。对已见过患者,以生起厌离而生起的智,是厌离智。厌离之后,因欲从诸行解脱而生起的智,是欲解脱智。为令求解脱者获得方便,再次以执取诸行而生起的智,是审察智。对已审察的诸法,舍弃怖畏与欢喜而安住于中舍所生起的智,是行舍智。为成就前九种智的作用,并随顺三十七菩提分法,此智是随顺智。
46. Khandhādīnaṃ kalāpato sammasanavasappavattaṃ ñāṇaṃ sammasanañāṇaṃ. Uppādabhaṅgānupassanāvasappavattañāṇaṃ udayabbayañāṇaṃ. Udayaṃ muccitvā vaye pavattaṃ ñāṇaṃ bhaṅgañāṇaṃ. Saṅkhārānaṃ bhayato anupassanāvasena pavattaṃ ñāṇaṃ bhayañāṇaṃ, diṭṭhabhayānaṃ ādīnavato pekkhaṇavasena pavattaṃ ñāṇaṃ ādīnavañāṇaṃ, diṭṭhādīnavesu nibbindanavasappavattaṃ ñāṇaṃ nibbidāñāṇaṃ. Nibbinditvā saṅkhārehi muccitukamyatāvasena pavattaṃ ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ. Muccanassa upāyasampaṭipādanatthaṃ puna saṅkhārānaṃ pariggahavasappavattaṃ ñāṇaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ. Paṭisaṅkhātadhammesu bhayanandīvivajjanavasena ajjhupekkhitvā pavattaṃ ñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ. Purimānaṃ navannaṃ kiccanipphattiyā, upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānaṃ anukūlaṃ ñāṇaṃ anulomañāṇaṃ.
47由于我空,故为空。以从结缚等解脱之义,故为解脱。由于常相等的不存在,故为无相。由于没有渴爱的愿求,故为无愿。
47. Attasuññatāya suññato. Saṃyojanādīhi vimuccanaṭṭhena vimokkho. Niccanimittādino abhāvato animitto. Paṇihitassa taṇhāpaṇidhissa abhāvato appaṇihito.
49那守护他、令他解脱恶趣等苦的,是别解脱;它本身即是通过防护身恶行等而防护,故为防护;又因等持、受持之义,也是戒,故为别解脱律仪戒。以防护包括意在内的六根对色等境而生起的戒,是根律仪戒。由远离邪命而活命清净所生起的戒,是活命遍净戒。依止资具,以“这是为了彼目的”而省思所生起的戒,是资具依止戒。由于有四种,即通过说戒防护、遍求省思以及清净,故称为四遍净戒。
49. Yo naṃ pāti, taṃ mokkheti apāyādīhi dukkhehīti pātimokkhaṃ, tadeva kāyaduccaritādīhi saṃvaraṇato saṃvaro, samādhānopadhāraṇaṭṭhena sīlañcāti pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ rūpādīsu saṃvaraṇavasena pavattaṃ sīlaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Micchājīva vivajjanena ājīvassa parisuddhivasappavattaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. Paccaye sannissitaṃ tesaṃ idamatthikatāya paccavekkhaṇasīlaṃ paccayasannissitasīlaṃ. Catubbidhattā desanāsaṃvarapariyeṭṭhipaccavekkhaṇavasena, parisuddhattā ca catupārisuddhisīlaṃ nāma.
50心清净,是指通过使心达到离盖的状态而令其清净,或因其以心为首而说,也因其已清净,故得此称。
50.Cittavisuddhi nāma cittassa vinīvaraṇabhāvāpādanavasena visodhanato, cittasīsena niddiṭṭhattā, visuddhattā cāti vā katvā.
51对于以“诸法的共性是相,作用是味,现起的样貌与果是现起”这样所说的相、味等,通过“触以触为相,地以硬为相”等详细地,以及“名以弯曲为相,色以变坏为相”等简略地加以把握,即依自相等而分别执取。这便是对苦谛的确定,名为“见清净”。因为通过名色而显示出“无我”,故为见;又因净除了我见之垢秽,故为清净。
51. ‘‘Dhammānaṃ sāmaññasabhāvo lakkhaṇaṃ, kiccasampattiyo raso, upaṭṭhānākāro, phalañca paccupaṭṭhāna’’nti evaṃ vuttānaṃ lakkhaṇādīnaṃ ‘‘phusanalakkhaṇo phasso, kakkhaḷalakkhaṇā pathavī’’tyādinā vitthārato, ‘‘namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpa’’ntyādinā saṅkhepato ca pariggaho paccattalakkhaṇādivasena paricchijja gahaṇaṃ dukkhasaccavavatthānaṃ diṭṭhivisuddhi nāma ‘‘nāmarūpato attā natthī’’ti dassanato diṭṭhi ca attadiṭṭhimalavisodhanato visuddhi cāti katvā.
52“缘的把握”是指:首先在结生时,名与色依无明、渴爱、取、业之因而生起。在转起时,色依业、心、时节、食之缘,名依眼与色等所依、所缘等之缘。具体而言,由如理作意等四轮的具足而生起善,由相反的缺失而生起不善;依善与不善而生起异熟;依有分等而生起转向;在漏尽者的相续中生起唯作速行,转向亦生起。如此,以共与不共的方式,把握在三时中由对名色转起的现量等所成立的业等诸缘,这便是对集谛的确定,名为“度疑清净”。因为超越了“我于过去时存在吗”等十六种疑,以及“对师的怀疑”等八种疑,故为度疑;又因净除了无因见与不等因见之垢秽,故为清净。
52.Paccayapariggahoti nāmañca rūpañca paṭisandhiyaṃ tāva avijjātaṇhāupādānakammahetuvasena nibbattati. Pavattiyañca rūpaṃ kammacittautuāhārapaccayavasena, nāmañca cakkhurūpādinissayārammaṇādipaccayavasena, visesato ca yonisomanasikārādicatucakkasampattiyā kusalaṃ, tabbipariyāyena akusalaṃ, kusalākusalavasena vipāko bhavaṅgādivasena āvajjanaṃ, khīṇāsavasantānavasena kiriyajavanaṃ, āvajjanañca uppajjatīti evaṃ sādhāraṇāsādhāraṇavasena tīsu addhāsu nāmarūpappavattiyā paccakkhādisiddhassa kammādipaccayassa pariggaṇhanaṃ samudayasaccassa vavatthānaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhi nāma ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhāna’’ntyādikāya (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) soḷasavidhāya, ‘‘sattharikaṅkhatī’’tyādikāya (dha. sa. 1123; vibha. 915) aṭṭhavidhāya ca kaṅkhāya vitaraṇato atikkamanato kaṅkhāvitaraṇā, ahetukavisamahetudiṭṭhimalavisodhanato visuddhi cāti katvā.
53此后,从把握缘之后,对于已由自相确定、由缘确定而把握的、除出世间之外的三地所摄、依过去等差别而区分的名色,开始以蕴等理趣——即依五蕴、六门、六所缘、六门转起之法等所说的蕴等理趣,以聚、总摄的方式略作收摄之后:过去已生的色,正是在过去灭尽;未来将生的色,也将在那里灭尽;现在的色,未至未来即在此灭尽。同样,内、外、细、粗、劣、胜等色也是如此。因此,“无常”以坏灭为义,因走向坏灭,故不应以“我”等执为常;“苦”以怖畏为义,因造成怖畏;“无我”以无坚实为义,因无我等坚实。以及“眼无常……乃至……意;色……乃至……法;眼识……乃至……意识,无常、苦、无我”等。依过去等时、过去等相续、过去等刹那,以成为无之有、生灭、逼迫、无自在之相——所谓的三相思惟,转而现起的聚思惟智,对三相进行思惟、研磨。
53.Tato paccayapariggahato paraṃ tathāpariggahitesu paccattalakkhaṇādivavatthānavasena, paccayavavatthānavasena ca pariggahitesu lokuttaravajjesu tibhūmipariyāpannesu nāmarūpesu atītādibhedabhinnesu khandhādinayamārabbha pañcakkhandhachadvārachaḷārammaṇachadvārappavattadhammādivasena āgataṃ khandhādinayaṃ ārabbha kalāpavasena piṇḍavasena saṅkhipitvā yaṃ atīte jātaṃ rūpaṃ, taṃ atīteva niruddhaṃ. Yaṃ anāgate bhāvi rūpaṃ, tampi tattheva nirujjhissati. Yaṃ paccuppannaṃ, taṃ anāgataṃ appatvā ettheva nirujjhati, tathā ajjhattabahiddhasukhumaoḷārikahīnapaṇītarūpādayo. Tasmā ‘‘aniccaṃ attādivasena na iccaṃ anupagantabbaṃ khayaṭṭhena khayagamanato, dukkhaṃ bhayaṭṭhena bhayakarattā, anattā asārakaṭṭhena attasārādiabhāvenā’’ti ca ‘‘cakkhuṃ aniccaṃ…pe… mano. Rūpaṃ…pe… dhammā. Cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’tyādinā (paṭi. ma. 1.48) atītādiaddhāvasena, atītādisantānavasena, atītādikhaṇavasena ca sammasanañāṇena hutvāabhāvaudayabbayapaṭipīḷanaavasavattanākārasaṅkhātalakkhaṇattayasammasanavasappavattena kalāpasammasanañāṇena lakkhaṇattayaṃ sammasantassa parimajjantassa.
然而,当思惟智生起之后,又对这些诸行作如是观察:“由无明集而有色集,由渴爱、业、食集而有色集;同样,由无明灭而有色灭,由渴爱、业、食灭而有色灭。”在受、想、行蕴中,除去食而加入“由触集、由触灭”;在识蕴中,加入“由名色集、由名色灭”的名色,依缘集的方式与依缘灭的方式,以及不执取缘,仅见现在蕴中生起之相与变易之相,依刹那的方式——如此,每一蕴中由缘有四种,由刹那有一种,共五种生、五种灭,以十种十种见生灭的方式,以五十种行相,以生灭智随观生灭。已开始修观的瑜伽行者,会产生:从身中发出的、称为光明的观心等起之光;与观心俱生的喜,有小喜等五种;同样,以身与心二种、具有身与心不安息灭之相的轻安;称为强信根的胜解;能成就正勤作用、称为精进觉支的策励;极殊胜的乐;如因陀罗所投金刚般、成为三相观的智;成为念处的、能忆念久远所作等、称为现起的念;与等起的观俱生的、成为舍觉支的中舍性,以及于意门转向的舍——这二种舍。当光明等生起时,若以“我从前从未生起过这样的光明”等方式,对此生
Sammasanañāṇe pana uppanne puna tesveva saṅkhāresu ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhākammaāhārasamudayā rūpasamudayo, tathā avijjānirodhā rūpanirodho, taṇhākammaāhāranirodhā rūpanirodho’’ti (paṭi. ma. 1.50) evaṃ rūpakkhandhe vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhesupi āhāraṃ apanetvā ‘‘phassasamudayā phassanirodhā’’ti ca evaṃ phassaṃ pakkhipitvā, viññāṇakkhandhe ‘‘nāmarūpasamudayā nāmarūpanirodhā’’ti nāmarūpaṃ pakkhipitvā paccayasamudayavasena, paccayanirodhavasena ca, paccaye anāmasitvā paccuppannakkhandhesu nibbattilakkhaṇamattassa, vipariṇāmalakkhaṇamattassa ca dassanena khaṇavasena cāti ekekasmiṃ khandhe paccayavasena catudhā, khaṇavasena ekadhā cāti pañcadhā udayaṃ, pañcadhā vayanti dasadasaudayabbayadassanavasena samapaññāsākārehi udayabbayañāṇena udayabbayaṃ samanupassantassa āraddhavipassakassa yogino vipassanācittasamuṭṭhāno sarīrato niccharaṇakaālokasaṅkhāto obhāso, vipassanācittasahajātā khuddikādipañcavidhā (dha. sa. aṭṭha. 1 dhammuddesavāra jhānaṅgarāsivaṇṇanā) pīti, tathā kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā kāyacittavasena duvidhā passaddhi, balavasaddhindriyasaṅkhāto adhimokkho, sammappadhānakiccasādhako vīriyasambojjhaṅgasaṅkhāto paggaho, atipaṇītaṃ sukhaṃ, indavissaṭṭhavajirasadisaṃ tilakkhaṇavipassanābhūtaṃ ñāṇaṃ, satipaṭṭhānabhūtā cirakatādianussaraṇasamatthā upaṭṭhānasaṅkhātā sati, samappavattavipassanāsahajātā upekkhāsambojjhaṅgabhūtā tatramajjhattupekkhā, manodvāre āvajjhanupekkhā cāti duvidhāpi upekkhā, obhāsādīsu uppannesu ‘‘na vata me ito pubbe evarūpo obhāso uppannapubbo’’tyādinā (visuddhi. 2.733) nayena tattha ālayaṃ kurumānā sukhumataṇhā rūpanikanticāti obhāsādīsu dasasu vipassanupakkilesesu uppannesu ‘‘na vata me ito pubbe evarūpā obhāsādayo uppannapubbā addhā maggappattosmi, phalappattosmī’’ti (visuddhi. 2.733) aggahetvā ‘‘ime obhāsādayo taṇhādiṭṭhimānavatthutāya na maggo, atha kho vipassanupakkilesā eva, tabbinimuttaṃ pana vīthipaṭipannaṃ vipassanāñāṇaṃ maggo’’ti evaṃ maggāmaggalakkhaṇassa vavatthānaṃ nicchayanaṃ maggāmaggassa jānanato, dassanato, amagge maggasaññāya visodhanato ca maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma.
54“随顺”是指随顺于谛随顺智。九种观智(见《清净道论》第二册第737段等)即:了知诸蕴生灭的生灭随观智;舍弃生而唯随观灭的坏随观智;对于依坏灭而现起的诸行,如狮子等般随观可怖畏相的可畏随观智;对于如此随观的诸行,如燃烧的房屋般随观过患相的过患随观智;依厌离而转起于所见等过患中的厌离随观智;如鱼之于网等,为欲从三界法中解脱而转起的欲解脱智;为成就解脱方便,如海鸟般于所见等过患中一再审察而达到的审察随观智;如舍弃重担的男子,于所见等过患中,对那些诸行转起舍离相的诸行舍智;由于对无常等相作观照,下方的八种观智以及上方于道刹那应证得的三十七菩提分法,皆随顺于此,在道心路中,于种姓心之前生起、称为谛随顺智的第九随顺智。这九种智,由于是智见清净的前行道,以了知三相等义、现见义及对治而清净,故名为行道智见清净。
54.Yāvānulomāti yāva saccānulomañāṇā. Nava vipassanāñāṇānīti (visuddhi. 2.737 ādayo) khandhānaṃ udayañca vayañca jānanakaṃ udayabbayañāṇaṃ, udayaṃ muñcitvā bhaṅgamattānupekkhakaṃ bhaṅgañāṇaṃ, bhaṅgavasena upaṭṭhitānaṃ sīhādīnaṃ viya bhāyitabbākārānupekkhakaṃ bhayañāṇaṃ, tathānupekkhitānaṃ ādittagharassa viya ādīnavākārānupekkhakaṃ ādīnavañāṇaṃ, diṭṭhādīnavesu nibbindanavasena pavattaṃ nibbidāñāṇaṃ, jālādito macchādikā viya tehi tebhūmakadhammehi muccitukāmatāvasena pavattaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ, muccanupāyasampādanatthaṃ diṭṭhādīnavesupi samuddasakuṇī viya punappunaṃ sammasanavasappattaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ, cattabhariyo puriso viya diṭṭhādīnavesu tesu saṅkhāresu upekkhanākārappavattaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ, aniccādilakkhaṇavipassanatāya heṭṭhā pavattānaṃ aṭṭhannaṃ vipassanāñāṇānaṃ, uddhaṃ maggakkhaṇe adhigantabbānaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammānañca anulomato maggavīthiyaṃ gotrabhuto pubbe pavattaṃ saccānulomikañāṇasaṅkhātaṃ navamaṃ anulomañāṇanti imāni nava ñāṇāni ñāṇadassanavisuddhiyā paṭipadābhāvato tilakkhaṇajānanaṭṭhena, paccakkhato dassanaṭṭhena, paṭipakkhato visuddhattā ca paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma.
55“观之成熟”即观的成熟,指诸行舍智。依止、缘于此智。在当说“现在,名为安止的出世间道将生起”的那一刻,即“现在安止将生起”。“任何”指在诸行舍智所缘取的三种相中的任一种。
55. Vipassanāya paripāko vipassanāparipāko, saṅkhārupekkhāñāṇaṃ. Taṃ āgamma paṭicca. Idāni appanāuppajjissatīti ‘‘idāni appanāsaṅkhāto lokuttaramaggo uppajjissatī’’ti vattabbakkhaṇe. Yaṃ kiñcīti saṅkhārupekkhāya gahitesu tīsu ekaṃ yaṃ kiñci.
56达到观的顶点,即到达了顶端。因与随顺智俱行,故称“有随顺”。此智本身于诸行持中舍的态度,故为“诸行舍”。由于它随顺地从恶趣等、从诸行相中出起,而趣向名为“出起”的道,故称“出起趣向”。
56. Vipassanāya matthakappattiyā sikhāppattā. Anulomañāṇasahitatāya sānulomā. Sā eva saṅkhāresu udāsīnattā saṅkhārupekkhā. Yathānurūpaṃ apāyādito, saṅkhāranimittato ca vuṭṭhahanato vuṭṭhānasaṅkhātaṃ maggaṃ gacchatīti vuṭṭhānagāminī.
57“具证”,即到达、证得。
57.Abhisambhontanti pāpuṇantaṃ.
58“遍知”:指通过决断“苦唯此量,无有增减”而了知。“作证”:指以取所缘的方式现见。“道谛以修习”:对于称为道谛、亦即相应道的第四谛,以成为其俱生等缘的方式而修习增长。同一智成就四种作用,如同灯等具有灯芯与燃烧等四种作用可得而见,对此应依“诸比丘,见苦者……”等(《相应部》5.1100;《清净道论》2.839)教证而信受。
58.Parijānantoti ‘‘ettakaṃ dukkhaṃ, na ito ūnādhika’’nti paricchijja jānanto. Sacchikarontoti ārammaṇakaraṇavasena paccakkhaṃ karonto. Maggasaccaṃ bhāvanāvasenāti maggasaccasaṅkhātassa sampayuttamaggasaṅkhātassa catutthasaccassa sahajātādipaccayo hutvā vaḍḍhanavasena. Ekasseva ñāṇassa catukiccasādhanaṃ padīpādīnaṃ vaṭṭidāhādicatukiccadassanato, ‘‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passatī’’tyādi (saṃ. ni. 5.1100; visuddhi. 2.839) āgamato ca sampaṭicchitabbaṃ.
59“二或三个果心转起后”:随顺于道的生起,有二或三个果心转起。如同为了熄灭已移去火堆之处的余热而以罐浇水一般,即使烦恼已断,它们仍作为令相续中的扰动止息者而转起,因此说“它们的转起”。“省察智”:指以道、果等为所缘的欲界智。对此,有“于解脱有‘解脱’之智”的说法(《大品》23)。
59.Dve tīṇi phalacittāni pavattitvāti magguppattiyā anurūpato dve vā tīṇi vā phalacittāni apanītaggimhi ṭhāne uṇhattanibbāpanatthāya ghaṭehi abhisiñcamānamudakaṃ viya samucchinnakilesepi santāne darathapaṭippassambhakāni hutvā pavattitvā, tesaṃ pavattiyāti vuttaṃ hoti. Paccavekkhaṇañāṇānīti maggaphalādivisayāni kāmāvacarañāṇāni, yāni sandhāya ‘‘vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (mahāva. 23) vuttaṃ.
60现在,为显示省察的范围而说“道及果……”等语。其中,智者省察道:“我确由此道而来”;省察其果:“此是我所得的殊胜利益”;省察涅槃:“此是我所现见的法”。然后省察已断的烦恼:“这些是我已断的烦恼”,或省察残余的烦恼:“这些是残余的”,或根本不省察。有些有学如此省察,有些不省察。在此是说随其所愿。正如大名号帝释天王问:“我内心中有何法未断?”(《中部》1.175;《清净道论》2.812)即问未断的烦恼。而阿罗汉已无残余烦恼可省察,因为一切烦恼已断。因此,应知三种有学有十五种省察智,阿罗汉有四种,共十九种省察智。
60. Idāni paccavekkhaṇāya bhūmiṃ dassetuṃ ‘‘maggaṃ phalañcā’’tyādi vuttaṃ. Tattha ‘‘imināva vatāhaṃ maggena āgato’’ti maggaṃ paccavekkhati. Tato ‘‘ayaṃ nāma me ānisaṃso laddho’’ti tassa phalaṃ, tato ‘‘ayaṃ nāma me dhammo ārammaṇato sacchikato’’ti nibbānañca paṇḍito paccavekkhati. Tato ‘‘ime nāma me kilesā pahīnā’’ti pahīne kilese, ‘‘ime nāma avasiṭṭhā’’ti avasiṭṭhakilese paccavekkhati vā, na vā. Koci sekkho paccavekkhati, koci na paccavekkhati. Tattha kāmacārotyadhippāyo. Tathā hi mahānāmo sakko ‘‘ko su nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno’’ti (ma. ni. 1.175; visuddhi. 2.812) appahīne kilese pucchi. Arahato pana avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ natthi sabbakilesānaṃ pahīnattā, tasmā tiṇṇaṃ sekkhānaṃ pannarasa arahato cattārīti ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇānīti daṭṭhabbaṃ.
“依六清净的次第”(《清净道论》2.662等):指依作为根本的戒清净与心清净二种,以及作为主体的见清净等四种,此六种清净的次第。由于了知四圣谛、现见,以及从烦恼垢中清净,故名为智见清净。
Chabbisuddhikamenāti (visuddhi. 2.662 ādayo) sīlacittavisuddhīnaṃ vasena mūlabhūtānaṃ dvinnaṃ, diṭṭhivisuddhiādīnaṃ vasena sarīrabhūtānaṃ catunnanti etāsaṃ channaṃ visuddhīnaṃ kamena. Catunnaṃ saccānaṃ jānanatā, paccakkhakaraṇato, kilesamalehi visuddhattā ca ñāṇadassanavisuddhi nāma.
“在此”:指于观业处中。
Etthāti vipassanākammaṭṭhāne.
解脱差别之解释
Vimokkhabhedavaṇṇanā
61于此,即该摄颂中。对于诸行,有“我是业的作者、果的受者,此是我的自我”的执著,即是强烈的执取。舍弃此执著,便转起“无我”的随观;由于随观无我空相,此即名为空随观解脱门。从对治方面,以解脱之力,成为称为解脱的出世间道果之门。
61.Tattha tasmiṃ uddese. Saṅkhāresu ‘‘yo attābhiniveso kammassa kārako phalassa ca vedako eso me attā’’ti evaṃ abhiniveso daḷhaggāho, taṃ muñcantī ‘‘anattā’’ti pavattā anupassanāva attasuññatākārānupassanato suññatānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ paṭipakkhato vimuttivasena vimokkhasaṅkhātassa lokuttaraṃ maggaphalassa dvāraṃ hoti.
62于诸行中,“无常”的随观生起时,即舍弃、断除在无常中生起“常”等被称作想、心、见颠倒的颠倒相;由于随观远离颠倒相之相,故为无相随观,即是解脱门。这是连接。
62. Saṅkhāresu ‘‘anicca’’nti pavattā anupassanā anicce ‘‘nicca’’nti (a. ni. 4.49; paṭi. ma. 1.236; vibha. 939) pavattaṃ saññācittadiṭṭhivipallāsasaṅkhātaṃ vipallāsanimittaṃ muñcantī pajahantī vipallāsanimittarahitākārānupassanato animittānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ hotīti sambandho.
63于诸行中,“苦”的随观生起时,即舍弃以“这是我的、这是乐”等方式生起的、称为欲爱、有爱的爱求、爱愿,通过观见苦相而断除;由于随观无愿求之相,故名为无愿随观。
63. ‘‘Dukkha’’nti pavattānupassanā saṅkhāresu ‘‘etaṃ mama, etaṃ sukha’’ntyādinā nayena pavattaṃ kāmabhavataṇhāsaṅkhātaṃ taṇhāpaṇidhiṃ taṇhāpatthanaṃ muñcantī dukkhākāradassanena pariccajantī paṇidhirahitākārānupassanato appaṇihitānupassanā nāma.
64因此,正因为这三者有这样的三种名称,所以,当导向出起的观智以无我而观照时,此道便依其来由而得“空解脱”之名。
64.Tasmāti yasmā etāsaṃ tissannaṃ etāni tīṇi nāmāni, tasmā yadi vuṭṭhānagāminivipassanā anattato vipassati. Maggo suññato nāma vimokkho hoti āgamanavasena laddhanāmattā.
66“以观为来由”:是指以称为观的来由。道与果依此而来,因此在这里,观道称为“来”。
66.Vipassanāgamanavasenāti vipassanāsaṅkhātāgamanavasena. Āgacchati etena maggo, phalañcāti vipassanāmaggo idha āgamanaṃ nāma.
67“依所说之理”:即依前文所说的无我随观等。
“各自之果生起时”:即依所得之道,属于各自的果虽生起,但并非依道之来由,而是唯依观之来由获得三种名称;因为在果等至时,道已不转起,故不与作门相应。
“依所缘”:即因一切行是空、无相、无愿,故缘取具有空、无相、无愿之名的涅槃而转起,依此所缘。
“依自性”:即因涅槃自身无贪等故空,无色相等所缘故无相,无烦恼愿故无愿,依其功德。
“于一切处”:即于道心路及果等至心路中。
“于一切”:即于道及果。
67.Yathāvuttanayenāti pubbe vuttaanattānupassanādivasena. Yathāsakaṃ phalamuppajjamānampīti yathāladdhamaggassa phalabhūtaṃ attano attano phalaṃ uppajjamānampi maggāgamanavasena alabhitvā vipassanāgamanavaseneva tīṇi nāmāni labhati phalasamāpattikāle tadā maggappavattābhāvena tassa dvārabhāvāyogato. Ārammaṇavasenāti sabbasaṅkhārasuññatattā, saṅkhāranimittarahitattā, taṇhāpaṇidhirahitattā ca suññataanimittaappaṇihitanāmavantaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattattā tassa vasena. Sarasavasenāti rāgādisuññatattā, rūpanimittādiārammaṇarahitattā, kilesapaṇidhirahitattā attano guṇavasena. Sabbatthāti maggavīthiyaṃ, phalasamāpattivīthiyañca. Sabbesampīti maggassa, phalassapi.
补特伽罗差别之解释
Puggalabhedavaṇṇanā
68“极七次”:是指在欲界善趣中结生最多七次,而不会再有第八次等欲有,这就是它的含义。关于此,有说:“他们不再受第八有。”然而,诸师长说:对于色界、无色界善趣的有,则超过七次也会往生。
68. Sattakkhattuṃ sattasu vāresu kāmasugatiyaṃ paṭisandhiggahaṇaṃ paramaṃ etassāti sattakkhattuparamo na pana aṭṭhamādikāmabhavagāmītyadhippāyo. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyantī’’ti (khu. pā. 6.9; su. ni. 232; netti. 115). Rūpārūpasugatibhavaṃ pana sattavārato parampi gacchatīti ācariyā.
69“贪瞋痴”中的“痴”,应知此处是指与贪、瞋俱行的痴。
69.Rāgadosamohānanti mohaggahaṇaṃ rāgadosekaṭṭhamohaṃ sandhāyāti daṭṭhabbaṃ.
70四漏已尽者,名为漏尽者。于应供者中最为尊胜,故称无上应供。
70. Khīṇā cattāro āsavā etassāti khīṇāsavo. Dakkhiṇārahesu aggattā aggadakkhiṇeyyo.
等至差别之解释
Samāpattibhedavaṇṇanā
72“一切”,是指四位圣者。
72.Sabbesampīti catunnampi ariyapuggalānaṃ.
73心与心所不转起之灭的等至,名为灭尽定,即于现法中证得心灭而住。此中,不还者与漏尽者,是指生于欲界、色界且获得八等至的不还者,以及漏尽者。于此灭尽定中,依止观双运,乃至无所有处而入。作护衣等预备事:即除去身上系着之物,将衣钵等资具分别放置,决意不为火等所坏,于僧众等待及导师召唤之前出定,并于七日内观察寿行转起。作此四种决意等预备事已。
73. Cittacetasikānaṃ appavattisaṅkhātassa nirodhassa samāpatti nirodhasamāpatti, diṭṭheva dhamme cittanirodhaṃ patvā viharaṇaṃ. Anāgāmīnañcāti kāmarūpabhavaṭṭhānaṃ aṭṭhasamāpattilābhīnameva anāgāmīnaṃ, tathā khīṇāsavānañca. Tatthāti nirodhasamāpattiyaṃ. Yāva ākiñcaññāyatanaṃ gantvāti evaṃ samathavipassanānaṃ yuganaddhabhāvāpādanavasena yāva ākiñcaññāyatanaṃ, tāva gantvā. Adhiṭṭheyyādikanti kāyapaṭibaddhaṃ ṭhapetvā visuṃ visuṃ ṭhapitacīvarādiparikkhāragehādīnaṃ aggiādinā avināsanādhiṭṭhānaṃ, saṃghapaṭimānanasatthupakkosanānaṃ puretaraṃ vuṭṭhānaṃ, sattāhabbhantare āyusaṅkhārappavattiolokananti catubbidhaṃ adhiṭṭhānādikaṃ pubbakiccaṃ katvā.
劝勉之解释
Uyyojanavaṇṇanā
75“修行之味”,即禅那乐、果乐等种种止观修行之味。
75.Paṭipattirasassādanti jhānasukhaphalasukhādibhedaṃ samathavipassanāpaṭipattirasassādaṃ.
如是,名为《阿毗达摩义显明》的《阿毗达摩义摄》注释中,
Iti abhidhammatthavibhāviniyā nāma abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanāya
(一)彼由良善的家族传统而显赫,生于广大之家族;彼由对业等之事的信心,使布施、持戒等功德得以增长与清净;名为Nampa者,心怀悲悯,为饶益他人——令他人于教法中顺利通达、成熟——而发愿祈请,作此论典,至此圆满。这是连缀。
(Ka) cārittena kulācārena sobhite visālakule udayo nibbatti yassa, tena, kammādivisayāya saddhāya abhivuddho parisuddho ca dānasīlādiguṇānaṃ udayo yassa, tena, nampavhayena nampanāmakena, parānukampaṃ sāsane sukhotaraṇaparipācanalakkhaṇaṃ parānuggahaṃ, paṇidhāya patthetvā yaṃ pakaraṇaṃ patthitaṃ abhiyācitaṃ, taṃ ettāvatā pariniṭṭhitanti yojanā.
愿那些因精勤造论所生之广大福德,以圣道智成就极清净慧,以戒等功德而庄严,具足惭愧的比丘们,将此名为‘根本净月’的著名寺院视为福德生起的吉祥之所、财富的安住处,为利乐长久住世。愿住在其中的比丘们亦能如此。这是意趣。
(Kha) tena pakaraṇappasutena vipulena puññena paññāvadātena ariyamaggapaññāparisuddhena sīlādiguṇena sobhitā. Tatoyeva lajjino bhikkhū, dhaññānaṃ adhivāsabhūtaṃ, uditoditaṃ accantappasiddhaṃ, mūlasomaṃ nāma vihāraṃ, puññavibhavassa udayasaṅkhātāya maṅgalatthāya āyukantaṃ maññantu, tattha nivāsino bhikkhū īdisā hontūtyadhippāyo.
1. 在悦意的普拉提那城,由城中的大王、
具大威势的帕拉卡玛巴胡王所建,
他安住于祇园精舍中;
那里殿堂庄严,林园优美,令人心生喜悦。
他具足戒、调伏与自制,令僧众满足;
受具德调伏众所尊敬;
他通达牟尼王教法等众多典籍,
获阿阇梨位,为智者所敬重。
3. 于此,彰显其智慧之威力者
即是律藏等之注释
以《显义灯》等,阐明甘美义理之精华
以此阐明,令善士欢喜。
蒙彼悲悯,我依止于舍利弗长老,
这位长老具足坚固、殊胜的功德宝藏;
我于众多典籍领域获得善巧。
那时,愿我得见他的教法光明照耀,心意清净,
并恭敬礼拜那位由舍利弗所生、为我所敬重的尊者。
1. Ramme pulatthinagare nagarādhirāje, Raññā parakkamabhujena mahābhujena; Kārāpite vasati jetavane vihāre; Yo rammahammiyavarūpavanābhirāme. 2. Sampannasīladamasaṃyamatositehi, Sammānito vasigaṇehi guṇākarehi; Patto munindavacanādisu nekagantha- Jātesu cācariyataṃ mahitaṃ vidūhi. 3. Ñāṇānubhāvamiha yassa ca sūcayantī, Saṃvaṇṇanā ca vinayaṭṭhakathādikānaṃ; Sāratthadīpanimukhā madhuratthasāra- Sandīpanena sujanaṃ paritosayantī. 4. Tassānukampamavalambiya sāriputta- Ttherassa thāmagatasāraguṇākarassa; Yo nekaganthavisayaṃ paṭutaṃ alatthaṃ, Tassesa ñāṇavibhavo vibhavekahetu. 5. Sohametassa saṃsuddha-vāyāmassānubhāvato. Addhāsāsanadāyādo, hessaṃ metteyyasatthuno. 6. Jotayantaṃ tadā tassa, sāsanaṃ suddhamānasaṃ. Passeyyaṃ sakkareyyañca, garuṃ me sārisambhavaṃ. 7. Dinehi catuvīsehi, ṭīkāyaṃ niṭṭhitā yathā. Tathā kalyāṇasaṅkappā, sīghaṃ sijjhantu pāṇinanti.