7. 集摄品释
7. Samuccayaparicchedavaṇṇanā
1以自相、思惟等自相为特征的心、心所、所造色、涅槃——依此区分为七十二种的事法、自性法,已作解说。现在,我将随顺结合之理,依这些自性法各自的聚合,宣说不善聚等分类的聚合与品类。以上是连结。
1.Salakkhaṇā cintanādisalakkhaṇā cittacetasikanipphannarūpanibbānavasena dvāsattatipabhedā vatthudhammā sabhāvadhammā vuttā, idāni tesaṃ yathāyogaṃ sabhāvadhammānaṃ ekekasamuccayavasena yogānurūpato akusalasaṅgahādibhedaṃ samuccayaṃ rāsiṃ pavakkhāmīti yojanā.
2仅将不善法中的同类法聚合在一起,是不善聚。将善等杂类法聚合在一起,是杂聚。对于称为谛现观的圣道所属的诸觉支法,即念住等分类,依其同类事而作的聚合,是觉支聚。依蕴等将一切法聚合在一起,是一切聚。
2. Akusalānameva sabhāgadhammavasena saṅgaho akusalasaṅgaho. Kusalādivasena missakānaṃ saṅgaho missakasaṅgaho, saccābhisambodhisaṅkhātassa ariyamaggassa pakkhe bhavānaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ satipaṭṭhānādibhedānaṃ sabhāgavatthuvasena saṅgaho bodhipakkhiyasaṅgaho. Khandhādivasena sabbesaṃ saṅgaho sabbasaṅgaho.
不善集摄释
Akusalasaṅgahavaṇṇanā
3因为不能了知前际,以长久流转之义,或者如同从伤口渗出的脓液一般,从眼等根门流向诸境,故称为漏。或者,从有流向有顶,从法流向种姓地,流转、转起,故称为漏。此处的“ā”前缀有“界限”之义。界限又分为分际与遍摄两种。其中,如“雨下到巴吒厘子城为止”等,是将动作置于外界而转起的分际。如“声音遍传至有顶”等,是将动作遍满而转起的遍摄。此处应视为遍摄。因为当其他漏存在时,这些漏确实在有顶作为生起处、在种姓地作为所缘中流转。而慢等随眠在有顶与种姓地中,以执取我、我所的方式遍满,并以令陶醉之义而与漏相似,因此唯独这些被确立为漏,应作如此的理解。欲即是漏,为欲漏,也就是欲贪。于色、无色有中的欲贪,为有漏。与禅定之欲、常见相应的贪,亦摄于此。其中,第一是对生有的贪,第二是对业有的贪,第三是与有见相应的贪。六十二种邪见,为见漏。于苦等四圣谛、前际、后际、前后际、缘起等八处中的无知,为无明漏。
3. Pubbakoṭiyā apaññāyanato cirapārivāsiyaṭṭhena, vaṇato vā vissandamānayūsā viya cakkhādito visayesu vissandanato āsavā. Atha vā bhavato ābhavaggaṃ dhammato āgotrabhuṃ savanti pavattantīti āsavā. Avadhiattho cettha ā-kāro, avadhi ca mariyādābhividhivasena duvidho. Tattha ‘‘āpāṭaliputtaṃ vuṭṭho devo’’tyādīsu viya kiriyaṃ bahi katvā pavatto mariyādo. ‘‘Ābhavaggaṃ saddo abbhuggato’’tyādīsu viya kiriyaṃ byāpetvā pavatto abhividhi. Idha pana abhividhimhi daṭṭhabbo. Tathā hete nibbattiṭṭhānabhūte ca bhavagge, gotrabhumhi ca ārammaṇabhūte pavattanti. Vijjamānesu ca aññesu ābhavaggaṃ, āgotrabhuñca savantesu mānādīsu attattaniyaggahaṇavasena abhibyāpanato madakaraṇaṭṭhena āsavasadisatāya ca eteyeva āsavabhāvena niruḷhāti daṭṭhabbaṃ. Kāmoyeva āsavo kāmāsavo, kāmarāgo. Rūpārūpabhavesu chandarāgo bhavāsavo. Jhānanikantisassatadiṭṭhisahagato ca rāgo ettheva saṅgayhati. Tattha paṭhamo upapattibhavesu rāgo, dutiyo kammabhave, tatiyo bhavadiṭṭhisahagato. Dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi diṭṭhāsavo. Dukkhādīsu catūsu saccesu, pubbante, aparante, pubbāparante, paṭiccasamuppādesu cāti aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇaṃ avijjāsavo.
4由于冲走而带走,或由于击打、向下打击而令沉没,故水流被称为“暴流”。而这些(漏)如同暴流般冲走、打击有情,令有情沉没于轮回中,故以其与暴流相似而称为暴流。此处,正是那些漏,依前文所述之义,亦被称为“暴流”。
4. Ottharitvā haraṇato, ohananato vā heṭṭhā katvā hananato osīdāpanato ‘‘ogho’’ti vuccati jalappavāho, ete ca satte ottharitvā hanantā vaṭṭasmiṃ satte osīdāpentā viya hontīti oghasadisatāya oghā, āsavāyeva panettha yathāvuttaṭṭhena ‘‘oghā’’ti ca vuccanti.
5于轮回中,或于造成存在者中,以业异熟将有情与有转起等连结,或以苦将有情连结,故为这些法被称为“轭”,即前文所述之法。
5. Vaṭṭasmiṃ, bhavayantake vā satte kammavipākena bhavantarādīhi, dukkhena vā satte yojentīti yogā, heṭṭhā vuttadhammāva.
6以名身系缚色身,或以现在身系缚未来身,系缚而难以解脱地缠缚,故为身系。以牛戒等戒、以誓愿、或以彼二者为清净,如是执取外在的非实有者,为戒禁取。“唯此真实,其余皆虚妄”的执著与坚固执取,即是此实执。
6. Nāmakāyena rūpakāyaṃ, paccuppannakāyena vā anāgatakāyaṃ ganthenti duppamuñcaṃ veṭhentīti kāyaganthā. Gosīlādinā sīlena, vatena, tadubhayena ca suddhīti evaṃ parato asabhāvato āmasanaṃ parāmāso. ‘‘Idameva saccaṃ, moghamañña’’nti abhinivisanaṃ daḷhaggāho idaṃ saccābhiniveso.
7如蛇捕蛙,强力而牢固地执取所缘,故名为取。欲即是取,或因执取欲而称为欲取。“我以此戒禁等而清净轮回”——如是执取戒禁等,为戒禁取。依之而说,故为论;即于诸蕴,以异与非异的方式,施设二十种我,此为我论。彼即是取,故为我论取。
7. Maṇḍūkaṃ pannago viya bhusaṃ daḷhaṃ ārammaṇaṃ ādiyantīti upādānāni. Kāmoyeva upādānaṃ, kāme upādiyatīti vā kāmupādānaṃ. ‘‘Iminā me sīlavatādinā saṃsārasuddhī’’ti evaṃ sīlavatādīnaṃ gahaṇaṃ sīlabbatupādānaṃ. Vadanti etenāti vādo, khandhehi byatirittābyatirittavasena vīsati parikappitassa attano vādo attavādo. Soyeva upādānanti attavādupādānaṃ.
8它们阻止由禅那等而生起的善心,不令彼心生起,故名为盖;或以障碍慧眼之义,名为盖。于五种欲功德中,强盛的贪染即是欲,以欲求之义故为欲;此欲即是盖,故为欲欲盖。心依此而瞋恚、毁坏,故为瞋恚。以“彼曾对我不利”等九种瞋恨事为近因,故有九种瞋;或与无因的忿怒合为十种瞋。此即是盖,故为瞋恚盖。昏沉与睡眠即是盖,为昏沉睡眠盖。同样,掉举与恶作是掉举恶作盖。为何这些不同之法,各各二种被说为一盖?因为其作用、食、对治相同。昏沉与睡眠有令心生起时陷入懈怠的作用,此作用相同;掉举与恶作有令心不寂静的作用。同样,前二者的食是倦怠、哈欠,以此为因;后二者的食是亲属灾祸等寻思。前二者的对治是精进,后二者的对治是奢摩他。因此古德说:
8. Jhānādivasena uppajjanakakusalacittaṃ nisedhenti tathā tassa uppajjituṃ na dentīti nīvaraṇāni, paññācakkhuno vā āvaraṇaṭṭhena nīvaraṇā. Pañcasu kāmaguṇesu adhimattarāgasaṅkhāto kāmoyeva chandanaṭṭhena chando cāti kāmacchando. Soyeva nīvaraṇanti kāmacchandanīvaraṇaṃ. Byāpajjati vinassati etena cittanti byāpādo, ‘‘anatthaṃ me acarī’’tyādinayappavattanavavidhaāghātavatthupadaṭṭhānatāya navavidho, aṭṭhānakopena saha dasavidho vā doso, soyeva nīvaraṇanti byāpādanīvaraṇaṃ. Thinamiddhameva nīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ. Tathā uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ. Kasmā panete bhinnadhammā dve dve ekanīvaraṇabhāvena vuttāti? Kiccāhārapaṭipakkhānaṃ samānabhāvato. Thinamiddhānañhi cittuppādassa layāpādanakiccaṃ samānaṃ, uddhaccakukkuccānaṃ avūpasantabhāvakāraṇaṃ. Tathā purimānaṃ dvinnaṃ tandīvijambhitā āhāro, hetūtyattho, pacchimānaṃ ñātibyasanādivitakkanaṃ. Purimānañca dvinnaṃ vīriyaṃ paṭipakkhabhūtaṃ, pacchimānaṃ samathoti, tenāhu porāṇā –
懈怠消沉之事,倦怠与亲属寻思;
精进与奢摩他为因,这些是他们的对治。
‘‘Kiccāhāravipakkhānaṃ, ekattā ekamettha hi; Katamuddhaccakukkuccaṃ, thinamiddhañca tādinā. ‘‘Līnatāsantatā kiccaṃ, tandī ñātivitakkanaṃ; Hetu vīriyasamathā, ime tesaṃ virodhino’’ti.
9第九、以未断之义,于相续中随眠而住,故称随眠;意即得到适合的因缘便生起。因为未断的烦恼,在获得因缘时,堪于相续中随眠般地卧着,故此种状态称为“随眠”。严格来说,它们指未来的烦恼;过去与现在的烦恼,因本质相同,也如此称呼。诸法不因时间差别而有本质不同。若仅以未断为随眠,那么一切未断的烦恼岂不都成为随眠?我们并非仅凭未断而称为随眠,而是以未断之义,成为强而有力的烦恼才称随眠。而成为强而有力,乃是欲贪等特有的、不共的性相,故不必争论。欲贪即是随眠,名为欲贪随眠。
9. Appahīnaṭṭhena anu anu santāne sentīti anusayā, anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantītyattho. Appahīnā hi kilesā kāraṇalābhe sati upajjanārahā santāne anu anu sayitā viya hontīti tadavatthā ‘‘anusayā’’ti vuccanti. Te pana nippariyāyato anāgatā kilesā, atītapaccuppannāpi taṃsabhāvattā tathā vuccanti. Na hi kālabhedena dhammānaṃ sabhāvabhedo atthi, yadi appahīnaṭṭhena anusayā, nanu sabbepi kilesā appahīnā anusayā bhaveyyunti? Na mayaṃ appahīnatāmattena ‘‘anusayā’’ti vadāma, atha kho appahīnaṭṭhena thāmagatā kilesā anusayāti. Thāmagamanañca anaññasādhāraṇo kāmarāgādīnameva āveṇiko sabhāvoti alaṃ vivādena. Kāmarāgoyeva anusayo kāmarāgānusayo.
10第十、能结、能缚,故名为结。
10. Saṃyojenti bandhantīti saṃyojanāni.
12第十二、它们令心染污、热恼,或加逼害,故称烦恼。
12. Cittaṃ kilissati upatappati, bādhīyati vā etehīti kilesā.
13第十三、以欲有之名:即是称为欲有的所缘之名。同样地转起:即依戒禁等,以执取其他等方式而转起。
13.Kāmabhavanāmenāti kāmabhavasaṅkhātānaṃ ārammaṇānaṃ nāmena. Tathāpavattanti sīlabbatādīnaṃ parato āmasanādivasena pavattaṃ.
14第十四、漏、暴流、轭、缚,依事、依法,如前所说方式,各各有三种。同样地,取有二种,依爱与见而说。盖有八种,因为将惛沉与睡眠、掉举与追悔分开而计。随眠只有六种,因为欲贪随眠与有贪随眠皆以爱为本质,故合为一。结有九种,因为将两处所说以爱为本质者和以见为本质者各各合为一。烦恼则依经说与阿毗达摩说,有十种。如是,诸恶不善法之摄有九种。于此——
14. Āsavā ca oghā ca yogā ca ganthā ca vatthuto dhammato vuttanayena tayo. Tathā upādānā duve vuttā taṇhādiṭṭhivasena. Nīvaraṇā aṭṭha siyuṃ thinamiddhauddhaccakukkuccānaṃ visuṃ gahaṇato. Anusayā chaḷeva honti kāmarāgabhavarāgānusayānaṃ taṇhāsabhāvena ekato gahitattā. Nava saṃyojanā matā ubhayattha vuttānaṃ taṇhāsabhāvānaṃ, diṭṭhisabhāvānañca ekekaṃ saṅgahitattā. Kilesā pana suttantavasena, abhidhammavasenapi dasa. Iti evaṃ pāpānaṃ akusalānaṃ saṅgaho navadhā vutto. Ettha ca –
无明与嗔恚,一摄于五,一摄于四;
疑摄于三,慢、掉举、惛沉摄于二。
追悔、睡眠、无惭、无愧,是所隐藏者;
诸恶法被摄为一类,如是便成九种摄。
Navāṭṭhasaṅgahā lobha-diṭṭhiyo sattasaṅgahā; Avijjā paṭigho pañca-saṅgaho catusaṅgahā; Kaṅkhā tisaṅgahā mānuddhaccā thinaṃ dvisaṅgahaṃ. Kukkuccamiddhāhirikā-nottappissā nigūhanā; Ekasaṅgahitā pāpā, iccevaṃ navasaṅgahā.
杂集摄释
Missakasaṅgahavaṇṇanā
15第十五、关于诸因所应说的内容,已如前述。
15. Hetūsu vattabbaṃ heṭṭhā vuttameva.
16第十六、“禅支”:以近伺察——即贴近所缘后,以称为“思惟”的方式审察——之义,以及以恰当地烧尽敌对法之义,它们既是禅那又是支;由于作为集合体的组成部分而被认知,故称为禅支。虽然并不存在脱离组成部分的集合体,但如同“军支”“车支”等,它们各自单独时也被称为支,合在一起时便成为禅那。其中,忧是不善禅支,其余禅支则为善、不善、无记。
16. Ārammaṇaṃ upagantvā cintanasaṅkhātena upanijjhāyanaṭṭhena yathārahaṃ paccanīkadhammajhāpanaṭṭhena ca jhānāni ca tāni aṅgāni ca samuditānaṃ avayavabhāvena aṅgīyanti ñāyantīti jhānaṅgāni. Avayavavinimuttassa ca samudāyassa abhāvepi senaṅgarathaṅgādayo viya visuṃ visuṃ aṅgabhāvena vuccanti ekato hutvā jhānabhāvena. Domanassañcettha akusalajhānaṅgaṃ, sesāni kusalākusalābyākatajhānaṅgāni.
17第十七、因为能导向善趣、恶趣与涅槃,所以称为道;这些道的部分,或八支道的支分,即是道支。正见:正确地、不颠倒地观见。此正见依‘有布施’等而有十种,或依遍知等作用而有四种。正思惟:依此而正确地思惟。它又依出离思惟、无嗔思惟、无害思惟而有三种。正语等如前已作分别。正精进:依此而正确地精勤。正念:依此而正确地忆念。这些的差别,将于后文说明。正定:依此而正确地令心等持,即初禅等五种心一境性。邪见等因是通向恶趣之道,故亦属道支。
17. Sugatiduggatīnaṃ, nibbānassa ca abhimukhaṃ pāpanato maggā, tesaṃ pathabhūtāni aṅgāni, maggassa vā aṭṭhaṅgikassa aṅgāni maggaṅgāni. Sammā aviparītato passatīti sammādiṭṭhi. Sā pana ‘‘atthi dinna’’ntyādivasena dasavidhā, pariññādikiccavasena catubbidhā vā. Sammā saṅkappenti etenāti sammāsaṅkappo. So nekkhammasaṅkappaabyāpādasaṅkappaavihiṃsāsaṅkappavasena tividho. Sammāvācādayo heṭṭhā vibhāvitāva. Sammā vāyamanti etenāti sammāvāyāmo. Sammā saranti etāyāti sammāsati. Imesaṃ pana bhedaṃ upari vakkhati. Sammā sāmañca ādhīyati etena cittanti sammāsamādhi, paṭhamajjhānādivasena pañcavidhā ekaggatā. Micchādiṭṭhiādayo duggatimaggattā maggaṅgāni.
18第十八、在见等活动中,以眼识等为根;在与见等同时生起的相续转起中,大多以征相等为根;在命根中,以与业生色俱行的相应法而活命者为根;在思惟、了知中,以相应法为根;在乐等感受状态中,以与乐等俱生之法为根;在信等善法中,以依信等而转起者为根;在‘我将了知未知’的转起中,以如是俱生者为根;在完全了知与已了知的状态中,以依了知等转起的俱生者为根——这些法使自我得以持续随转,以自在之义而称为根,所以说‘眼根’等。然而在注释中,也讲述了其他如根之相状等根义。命根:依色与非色而有二种命根。以‘于无始轮回中,我将了知未知之不死界,或四谛法’这样的意乐而修行者之根,即是未知当知根。了知:依初道所见的界限而不超越地了知,且为根,故为已知根。已了知者:即证得四谛而安住的阿罗汉之根,称为具知根。此处,为显示法的自相而取慧根,为显示补特伽罗意乐作用的差别而取未知当知根等。
18. Dassanādīsu cakkhuviññāṇādīhi, yebhuyyena taṃsahitasantānappavattiyaṃ liṅgādīhi, jīvane jīvantehi kammajarūpasampayuttadhammehi, manane jānane sampayuttadhammehi, sukhitādibhāve sukhitādīhi sahajātehi, saddahanādīsu saddahanādivasappavattehi teheva, ‘‘anaññātaṃ ñassāmī’’ti pavattiyaṃ tathāpavattehi sahajātehi, ājānane aññabhāvibhāve ca ājānanādivasappavattehi sahajātehi attānaṃ anuvattāpentā dhammā issaraṭṭhena indriyāni nāmāti āha ‘‘cakkhundriya’’ntyādi. Aṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 219; visuddhi. 2.525) pana aparepi indaliṅgaṭṭhādayo indriyaṭṭhā vuttā. Jīvitindriyanti rūpārūpavasena duvidhaṃ jīvitindriyaṃ. ‘‘Anamatagge saṃsāre anaññātaṃ amataṃ padaṃ, catusaccadhammameva vā ñassāmī’’ti evamajjhāsayena paṭipannassa indriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ājānāti paṭhamamaggena diṭṭhamariyādaṃ anatikkamitvā jānāti indriyañcāti aññindriyaṃ. Aññātāvino cattāri saccāni paṭivijjhitvā ṭhitassa arahato indriyaṃ aññātāvindriyaṃ. Dhammasarūpavibhāvanatthañcettha paññindriyaggahaṇaṃ, puggalajjhāsayakiccavisesavibhāvanatthaṃ anaññātaññassāmītindriyādīnaṃ gahaṇaṃ.
在此,由于内处是安立众生差别的所依,故先说明内处;然而意根虽也因属于内处的共通性而应在此处说明,但为了与无色根一同显示,故放在命根之后说明;为了显示依这些根而有‘女人’‘男人’的区分,故于彼后说明男女二性根;为了显示这些执受法依此而安立,故在二性根后说明命根;为了显示称为‘众生’的诸法聚合,在相续转起中依这些感受而受到杂染,故于此后说明受等五根;为了显示依这些而希求清净者的资粮,故于此后说明信等五根;为了显示资粮已具足者依这些而得清净,证得清净、所作已办,故于最后说明三无漏根。至此,所欲说明之义已得成就,所以不再采纳其他的根。这就是他们如此次第说示的理由。无须过于冗长。
Ettha ca sattapaññattiyā visesanissayattā ajjhattikāyatanāni ādito vuttāni, manindriyaṃ pana ajjhattikāyatanabhāvasāmaññena ettheva vattabbampi arūpindriyehi saha ekato dassanatthaṃ jīvitindriyānantaraṃ vuttaṃ, sāyaṃ paññatti imesaṃ vasena ‘‘itthī puriso’’ti vibhāgaṃ gacchatīti dassanatthaṃ tadanantaraṃ bhāvadvayaṃ, tayime upādinnadhammā imassa vasena tiṭṭhantīti dassanatthaṃ tato paraṃ jīvitindriyaṃ, sattasaññito dhammapuñjo pabandhavasena pavattamāno imāhi vedanāhi saṃkilissatīti dassanatthaṃ tato vedanāpañcakaṃ, tāhi pana visuddhikāmānaṃ vodānasambhāradassanatthaṃ tato saddhādipañcakaṃ, sambhūtavodānasambhārā ca imehi visujjhantīti visuddhippattā, niṭṭhitakiccā ca hontīti dassanatthaṃ ante tīṇi vuttāni. Ettāvatā adhippetatthasiddhīti aññesaṃ aggahaṇanti idametesaṃ anukkamena desanāya kāraṇanti alamatippapañcena.
19信等七力,对于无信、懈怠、放逸、掉举、无明、无惭、无愧这些相对法,以不可动摇为义;对于相应法,则以坚固性为力。而无惭与无愧二者,仅于相应法中有坚固性(故称为力)。
19. Asaddhiyakosajjapamādauddhaccaavijjāahirikaanottappasaṅkhātehi paṭipakkhadhammehi akampiyaṭṭhena, sampayuttadhammesu thirabhāvena ca saddhādīni satta balāni, ahirikānottappadvayaṃ pana sampayuttadhammesu thirabhāveneva.
20以自己为主而转起之法,显现为增上。如说“有志者何事不成”等。在依靠先前业行等缘而生起的心当中,欲等作为主导,自身在成就诸相应法的同时而转起;而相应法也随顺欲等而转起,因此,欲等即以“自己是主转”的方式显现而转起。其余增上法,则以能障碍其他增上法的作用,以自在义为增上。如同在诸根中,眼识等仅随顺于见等,这仅是根的作用,这便是增上根的区别。
20. Attādhīnappavattīnaṃ patibhūtā dhammā adhipatī. ‘‘Chandavato kiṃnāma na sijjhatī’’tyādikaṃ hi pubbābhisaṅkhārūpanissayaṃ labhitvā uppajjamāne citte chandādayo dhurabhūtā sayaṃ sampayuttadhamme sādhayamānā hutvā pavattanti, te ca tesaṃ vasena pavattanti, tena te attādhīnānaṃ patibhāvena pavattanti. Aññesaṃ adhipatidhammānaṃ adhipatibhāvanivāraṇavasena issariyaṃ adhipatitā. Santesupi indriyantaresu kevalaṃ dassanādīsu cakkhuviññāṇādīhi anuvattāpanamattaṃ indriyatāti ayaṃ adhipatiindriyānaṃ viseso.
21能摄取以食素为第八的色等,故名为食。即:段食摄取以食素为第八的色,触食摄取三受,意思食——也就是福行、非福行、不动行,于三有中摄取结生,识食——也就是结生识,摄取俱生名色。虽然在各自缘生的法中也有其他能摄取者,但因为是内在相续的特殊之缘,唯有这四种称为食。
21. Ojaṭṭhamakarūpādayo āharantīti āhārā. Kabaḷīkārāhāro hi ojaṭṭhamakarūpaṃ āharati, phassāhāro tisso vedanā, manosañcetanāhārasaṅkhātaṃ kusalākusalakammaṃ tīsu bhavesu paṭisandhiṃ. Viññāṇāhārasaṅkhātaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ sahajātanāmarūpeāharati, kiñcāpi sakasakapaccayuppanne āharantā aññepi atthi. Ajjhattikasantatiyā pana visesapaccayattā imeyeva cattāro ‘‘āhārā’’ti vuttā.
对于食段食的众生而言,段食是其色身的特殊缘;即使是由业等所生的色身,也唯有依靠段食的支撑之力,才能维持十年等的相续生起。因此,段食被说为“犹如乳母之于婴儿,犹如支撑之柱之于房屋”。触在触及作为乐等基础的所缘时,便成为乐等受生起之缘,从而成为众生住立之缘。思在累积福业、非福业、不动业时,即成为有之根本生起的缘,从而成为众生住立之缘。识在令名色转起时,即成为众生住立之缘。如此,正因为这些是内在相续的特殊缘,故被称为“食”;触等为第二等,这是依说法的次第而说,并非依生起的次第。
Kabaḷīkārāhārabhakkhānañhi sattānaṃ rūpakāyassa kabaḷīkārāhāro visesapaccayo kammādijanitassapi tassa kabaḷīkārāhārūpatthambhabaleneva dasavassādippavattisambhavato. Tathā hesa ‘‘dhāti viya kumārassa, upatthambhanakayantaṃ viya gehassā’’ti vutto. Phassopi sukhādivatthubhūtaṃ ārammaṇaṃ phusantoyeva sukhādivedanāpavattanena sattānaṃ ṭhitiyā paccayo hoti. Manosañcetanā kusalākusalakammavasena āyūhamānāyeva bhavamūlanipphādanato sattānaṃ ṭhitiyā paccayo hoti. Viññāṇaṃ vijānantameva nāmarūpappavattanena sattānaṃ ṭhitiyā paccayo hotīti evameteyeva ajjhattasantānassa visesapaccayattā ‘‘āhārā’’ti vuttā, phassādīnaṃ dutiyādibhāvo desanākkamato, na uppattikkamato.
26五识无寻,于所缘只是顿然投入,因此其中虽也有舍、苦、乐受,但无审虑的作用,所以不以禅支的意义被列举。因为说“寻是最后的禅支”。在二五识、意界三心与推度三心这十六心中,因为没有精进,所以其中虽有一定程度的定,也不能获得力义。因为说“精进是最后的力”。同样,十八种无因心由于无因,不得道支。因为说“因是最后的道支”——思惟此义,而说“于二五识中”等。连接为“不得禅支”。
26. Pañcaviññāṇānaṃ vitakkavirahena ārammaṇesu abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgabhāvena na uddhaṭāni. ‘‘Vitakkapacchimakaṃ hi jhānaṅga’’nti vuttaṃ. Dvipañcaviññāṇamanodhātuttikasantīraṇattikavasena soḷasacittesu vīriyābhāvato tattha vijjamānopi samādhi balabhāvaṃ na gacchati. ‘‘Vīriyapacchimakaṃ bala’’nti hi vuttaṃ. Tathā aṭṭhārasāhetukesu hetuvirahato maggaṅgāni na labbhanti. ‘‘Hetupacchimakaṃ maggaṅga’’nti (dha. sa. aṭṭha. 438) hi vuttanti imamatthaṃ manasi nidhāyāha ‘‘dvipañcaviññāṇesū’’tyādi. Jhānaṅgāni na labbhantīti sambandho.
27由于缺少胜解,疑心中的一境性只是心的安住而已,并未达到邪定、定根、定力的名称,因此说“同样,在疑心中”等。
27. Adhimokkhavirahato vicikicchācitte ekaggatā cittaṭṭhitimattaṃ, na pana micchāsamādhisamādhindriyasamādhibalavohāraṃ gacchatīti āha ‘‘tathā vicikicchācitte’’tyādi.
28以二因、三因来摄,显示一因心中无增上。“唯于速行中”是一简别,为显示世间异熟心中无增上。因为世间异熟心并非以欲等为前导而转起。由于审察增上不会在二因速行中生起,而随顺于心行等所缘生起的可能性,故说“随其所应”。一处唯得一增上,否则不契增上之特性。因此世尊未如因缘释中说“因是因相应法的因缘”那样,说“增上是增上相应法的”,而是以“欲增上是欲相应法的增上缘”等,唯依各别增上的方式列举增上缘。
28.Dvihetukatihetukaggahaṇena ekahetukesu adhipatīnaṃ abhāvaṃ dasseti. Javanesvevāti avadhāraṇaṃ lokiyavipākesu adhipatīnaṃ asambhavadassanatthaṃ. Na hi te chandādīni purakkhatvā pavattanti. Vīmaṃsādhipatino dvihetukajavanesu asambhavato cittābhisaṅkhārūpanissayassa ca sambhavānurūpato labbhamānataṃ sandhāyāha ‘‘yathāsambhava’’nti. Ekova labbhati, itarathā adhipatibhāvāyogato, teneva hi bhagavatā ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ hetupaccayena paccayo’’tyādinā (paṭṭhā. 1.1.1) hetupaccayaniddese viya ‘‘adhipatī adhipatisampayuttakāna’’ntyādinā avatvā ‘‘chandādhipati chandasampayuttakāna’’ntyādinā (paṭṭhā. 1.1.3) ekekādhipativaseneva adhipatipaccayo uddhaṭo.
29依事与法,因法有六;禅支有五,因为喜、忧、舍依受的共通性合为一受;道支有九,因为邪思惟、邪精进、邪定与正思惟等,以寻、精进、心一境性之自性合而为一。根法有十六,因为五受根依受之共通性合为一,三出世间根与慧根依智之共通性合为一,而色、无色命根各别摄取;力法如前所说有九;增上法说有四;食亦说有四。由善等三类相混合,故名“混合摄”,此即混合摄的七类分别。此中——
29.Vatthuto dhammavasena hetudhammā cha, jhānaṅgāni pañca somanassadomanassupekkhānaṃ vedanāvasena ekato gahitattā, maggaṅgā nava micchāsaṅkappavāyāmasamādhīnaṃ vitakkavīriyacittekaggatāsabhāvena sammāsaṅkappādīhi ekato gahitattā. Indriyadhammā soḷasa pañcannaṃ vedanindriyānaṃ vedanāsāmaññena, tiṇṇaṃ lokuttarindriyānaṃ paññindriyassa ca ñāṇasāmaññena ekato gahitattā, rūpārūpajīvitindriyānañca visuṃ gahitattā, baladhammā pana yathāvuttanayeneva nava īritā, adhipatidhammā cattāro vuttā, āhārā tathā cattāro vuttāti kusalādīhi tīhi samākiṇṇo tatoyeva missakasaṅgaho evaṃnāmako saṅgaho sattadhā vutto. Ettha ca –
五摄所摄者为慧,精进与一境性各为一摄;
心为四法所摄,念则为三法所摄;
思惟、受、信,此三为二法所摄;
其余各各为一法所摄,如是共说二十八法。
Pañcasaṅgahitā paññā, vāyāmekaggatā pana; Catusaṅgahitā cittaṃ, sati ceva tisaṅgahā. Saṅkappo vedanā saddhā, dukasaṅgahitā matā; Ekekasaṅgahā sesā, aṭṭhavīsati bhāsitā.
菩提分集摄释
Bodhipakkhiyasaṅgahavaṇṇanā
30“Paṭṭhātīti”(住立)即是念住:意为依执取不净等而进入之后,于身等所缘上转起;念本身就是住立,故称念住。而此念住,因在身、受、心、法中执取不净、苦、无常、无我之相,以及为断除净、乐、常、我之想颠倒,而有四种,故说“四念住”。其中,“身”是头发等可厌之物的聚集,即身体;或指出息、入息的集合;对其随观,从遍作与观的角度而言,即是身随观。依苦苦、变易苦、行苦而对受随观,即是受随观。同样,依有贪、广大等,通过相应与地的差别,对已分别的心随观,即是心随观。对想、行等诸法,即对已分别各自相的诸法随观,即是法随观。
30. Paṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, asubhaggahaṇādivasena anupavisitvā kāyādiārammaṇe pavattatītyattho, satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Taṃ pana kāyavedanācittadhammesu asubhadukkhāniccānattākāraggahaṇavasena, subhasukhaniccaattasaññāvipallāsappahānavasena ca catubbidhanti vuttaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo, sarīraṃ, assāsapassāsānaṃ vā samūho kāyo , tassa anupassanā parikammavasena, vipassanāvasena ca saraṇaṃ kāyānupassanā. Dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhabhūtānaṃ vedanānaṃ vasena anupassanā vedanānupassanā. Tathā sarāgamahaggatādivasena sampayogabhūmibhedena bhinnasseva cittassa anupassanā cittānupassanā. Saññāsaṅkhārānaṃ dhammānaṃ bhinnalakkhaṇānameva anupassanā dhammānupassanā.
31“Sammā padahanti etenāti”:依此而正确地精勤,故名正精进,即精进。此精进依作用差别而有四种,因此说“四正精进”等。致力于不净作意等业处而精勤,即是精进。“Bhiyyobhāvāya”意为为了增长,即为了增胜。
31. Sammā padahanti etenāti sammappadhānaṃ, vāyāmo. So ca kiccabhedena catubbidhoti āha ‘‘cattāro sammappadhānā’’tyādi. Asubhamanasikārakammaṭṭhānānuyuñjanādivasena vāyamanaṃ vāyāmo. Bhiyyobhāvāyāti abhivuddhiyā.
32“Ijjhati adhiṭṭhānādikaṃ etāyāhi iddhi”:依此而成就决意等,故名神通。神通智即是神足;欲本身就是神足,故称欲神足。
32. Ijjhati adhiṭṭhānādikaṃ etāyāhi iddhi, iddhividhañāṇaṃ iddhiyā pādo iddhipādo, chandoyeva iddhipādo chandiddhipādo.
3535. ‘Bujjhatīti bodhi’:觉悟故为菩提。从开始修观的行者即称瑜伽行者。或者,依彼念等法之集合而觉悟、通达诸谛,或从烦恼睡眠中起,或因无烦恼萎缩,于证得道果时开显,此法之集合即是菩提。此菩提的、或此菩提的支分、因分,故为觉支。而他们依法而有七种,故说‘念等觉支’等。念本身即是妙觉支,或是妙菩提的支分,故称念等觉支。‘Dhamme vicināti upaparikkhatīti dhammavicayo’:于法简择、审察,故为择法,即观智。‘Upekkhā’此处指中舍性。
35. Bujjhatīti bodhi, āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaro. Yāya vā so satiādikāya dhammasāmaggiyā bujjhati saccāni paṭivijjhati, kilesaniddāto vā vuṭṭhāti, kilesasaṅkocābhāvato vā maggaphalappattiyā vikasati, sā dhammasāmaggī bodhi, tassa bodhissa, tassā vā bodhiyā aṅgabhūtā kāraṇabhūtāti bojjhaṅgā, te pana dhammavasena sattavidhāti āha ‘‘satisambojjhaṅgo’’tyādi. Satiyeva sundaro bojjhaṅgo, sundarassa vā bodhissa, sundarāya vā bodhiyā aṅgoti satisambojjhaṅgo. Dhamme vicināti upaparikkhatīti dhammavicayo, vipassanāpaññā. Upekkhāti idha tatramajjhattupekkhā.
4040. 说‘于彼有七种摄’之后,为再显示彼而说‘思惟与轻安等’。其中,精进依四正勤、精进神足、精进根、精进力、精进觉支、正精进,有九种作用,故称九处;念依四念住、念根、念力、念觉支、正念,有八种作用,故称八处;定依定根、定力、定觉支、正定,有四种作用,故称四处;慧依观神足、慧根、慧力、择法觉支、正见,有五种作用,故称五处;信依信根、信力,有二种作用,故称二处。这是作为最上菩提分的殊胜三十七法的最胜、最上分别。
40. ‘‘Sattadhā tattha saṅgaho’’ti vatvāna puna taṃ dassetuṃ ‘‘saṅkappapassaddhi cā’’tyādi vuttaṃ . Tattha vīriyaṃ navaṭṭhānaṃ sammappadhānacatukkavīriyiddhipādavīriyindriyavīriyabalasambojjhaṅgasammāvāyāmavasena navakiccattā, sati aṭṭhaṭṭhānā satipaṭṭhānacatukkasatindriyasatibalasatisambojjhaṅgasammāsativasena aṭṭhakiccattā. Samādhi catuṭṭhāno samādhindriyasamādhibalasamādhisambojjhaṅgasammāsamādhivasena catukiccattā, paññā pañcaṭṭhānā vīmaṃsiddhipādapaññindriyapaññābaladhammavicayasambojjhaṅgasammādiṭṭhivasena pañcakiccattā, saddhā dviṭṭhānā saddhindriyasaddhābalavasena dvikiccattā. Eso uttamānaṃ bodhipakkhiyabhāvena visiṭṭhānaṃ sattatiṃsa dhammānaṃ pavaro uttamo vibhāgo.
4141. 于出世间的八种心中,一切三十七法皆存在,但思惟与喜则或有或无:第二禅心无思惟,第四、第五禅心无喜,故他们或不存。在世间的心里,依戒清净等六清净的转起,随其所宜,某些法于某处各别存在,某些处则无。
41. Lokuttare aṭṭhavidhepi sabbe sattatiṃsa dhammā honti, saṅkappapītiyo na vā honti, dutiyajjhānike saṅkappassa, catutthapañcamajjhānike pītiyā ca asambhavato na honti vā, lokiyepi citte sīlavisuddhādi chabbisuddhipavattiyaṃ yathāyogaṃ taṃtaṃkiccassa anurūpavasena keci katthaci visuṃ visuṃ honti, katthaci na vā honti.
一切集摄释
Sabbasaṅgahavaṇṇanā
42过去、未来、现在等种种差别的同类法,以聚集之义合为一处,即是蕴。因此世尊说:“他们合为一处、总集为一处,此称为色蕴”等。而这些蕴,依器、食、调味、作食者、食者的分别,唯说为五种,故说“色蕴”等。其中,色乃受之所依,故如器;受是所享受者,故如食;想是受味之因,故如调味;行乃造作,故如作食者;识是享受者,故如食者。至此已达成所欲之义,故唯说五种。在说法次第中,此亦是其原因:意欲依次显示于何处食、食何物、以何而食、谁是施食者、谁是食者。
42. Atītānāgatapaccuppannādibhedabhinnā te te sabhāgadhammā ekajjhaṃ rāsaṭṭhena khandhā. Tenāha bhagavā – ‘‘tadekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati rūpakkhandho’’tyādi (vibha. 2), te panete khandhā bhājanabhojanabyañjanabhattakārakabhuñjakavikappavasena pañceva vuttāti āha ‘‘rūpakkhandho’’tyādi . Rūpañhi vedanānissayattā bhājanaṭṭhāniyaṃ, vedanā bhuñjitabbattā bhojanaṭṭhāniyā, saññā vedanāssādalābhahetuttā byañjanaṭṭhāniyā, saṅkhārā abhisaṅkharaṇato bhattakārakaṭṭhāniyā, viññāṇaṃ upabhuñjakattā bhuñjakaṭṭhāniyaṃ. Ettāvatā ca adhippetatthasiddhīti pañceva vuttā. Desanākkamepi idameva kāraṇaṃ yattha bhuñjati, yañca bhuñjati, yena ca bhuñjati, yo ca bhojako, yo ca bhuñjitā, tesaṃ anukkamena dassetukāmattā.
43以取为境之蕴,即取蕴。而他们以取为境而被执取之色等,唯说为五种,故说“色取蕴”等。为摄一切同类法,有漏与无漏法皆无简别地宣说为“五蕴”。为显示观之境地,则唯有漏者宣说为“取蕴”。然而,此处受等有有漏与无漏,色则不然,因唯属欲界。但以同类聚集之义,乃于蕴中宣说;以可被取之义与聚集之义,则于取蕴中宣说,应如此了知。
43. Upādānānaṃ gocarā khandhā upādānakkhandhā, te pana upādānavisayabhāvena gahitā rūpādayo pañcevāti vuttaṃ ‘‘rūpupādānakkhandho’’tyādi. Sabbasabhāgadhammasaṅgahatthaṃ hi sāsavā, anāsavāpi dhammā avisesato ‘‘pañcakkhandhā’’ti desitā. Vipassanābhūmisandassanatthaṃ pana sāsavāva ‘‘upādānakkhandhā’’ti. Yathā panettha vedanādayo sāsavā, anāsavā ca, na evaṃ rūpaṃ, ekantakāmāvacarattā. Sabhāgarāsivasena pana taṃ khandhesu desitaṃ, upādāniyabhāvena, pana rāsivasena ca upādānakkhandhesūti daṭṭhabbaṃ.
44“Āyatanti ettha”,即于此,那些依各门、各所缘的心心所,以各自的作用而接触、精勤;或这些处使他们法延长、扩展;或令漫长的轮回之苦延续、转起;或因它们是眼识等生起之因,故称为“处”。再者,世间中住处、矿藏、集会处、生起处皆称为“处”,因此,这些处亦因是各各门之眼识等与各各所缘的住处,因是它们杂然而转起的矿藏处,因是从门与所缘而集会的集会处,因是于彼处生起的生起处,故称为“处”。而它们作为门者,有六内处;作为所缘者,有六外处,故为十二种,因此说“眼处”等。眼本身即是处,故为眼处。其余亦然。
44. Āyatanti ettha taṃtaṃdvārārammaṇā cittacetasikā tena tena kiccena ghaṭṭenti vāyamanti, āyabhūte vā te dhamme etāni tanonti vitthārenti, āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ nayanti pavattenti, cakkhuviññāṇādīnaṃ kāraṇabhūtānīti vā āyatanāni. Apica loke nivāsaākarasamosaraṇasañjātiṭṭhānaṃ ‘‘āyatana’’nti vuccati, tasmā etepi taṃtaṃdvārikānaṃ, taṃtadārammaṇānañca cakkhuviññāṇādīnaṃ nivāsaṭṭhānatāya, tesameva ākiṇṇabhāvena pavattānaṃ ākaraṭṭhānatāya, dvārārammaṇato samosarantānaṃ samosaraṇaṭṭhānatāya, tattheva uppajjantānaṃ sañjātiṭṭhānatāya ca āyatanāni. Tāni pana dvārabhūtāni ajjhattikāyatanāni cha, ārammaṇabhūtāni ca bāhirāyatanāni chāti dvādasavidhānīti āha ‘‘cakkhāyatana’’ntyādi. Cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ. Evaṃ sesesupi.
在此,内处之中,眼处所缘为可见有对,其相显著,故最先说;随后是所缘为不可见有对的其他诸处,其中又依“未至境而取境”的共性,在眼处之后说耳处;余处之中,鼻处能更迅速地执取所缘,故先说。因为唯有当食物等的气味随风到达鼻处时,方才被感知;其后,依“处所中活动”的共性而说舌处;然后说遍在于一切处的身处;之后说能执取前五处所缘的意处。依此次第,各自所缘的色处等也随之依次而说。
Ettha ajjhattikāyatanesu sanidassanasappaṭighārammaṇattā cakkhāyatanaṃ vibhūtanti taṃ paṭhamaṃ vuttaṃ, tadanantaraṃ anidassanasappaṭighārammaṇāni itarāni, tatthāpi asampattaggāhakasāmaññena cakkhāyatanānantaraṃ sotāyatanaṃ vuttaṃ, itaresu sīghataraṃ ārammaṇaggahaṇasamatthattā ghānāyatanaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ. Purato ṭhapitamattassa hi bhojanādikassa gandho vātānusārena ghāne paṭihaññati, tadanantaraṃ pana padesavuttisāmaññena jivhāyatanaṃ vuttaṃ, tato sabbaṭṭhānikaṃ kāyāyatanaṃ, tato pañcannampi gocaraggahaṇasamatthaṃ manāyatanaṃ, yathāvuttānaṃ pana anukkamena tesaṃ tesaṃ ārammaṇāni rūpāyatanādīni vuttāni.
4545. 保持自性,故称为界。或者,随其可能,以种种方式安立轮回之苦;又如负重者承载重担,诸界为众生所执持、所承载;由于不能自主,它们仅是苦的安立而已;众生又依这些界而随受轮回之苦;如此所安立的,也正于这些界中被衡量、被安立。譬如血肉等为身体的组成部分之界,又如雌黄、雄黄等为矿石的组成部分之界,当知因是组成部分,故称为界。如所说:
45. Attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Atha vā yathāsambhavaṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti, bhārahārehi viya ca bhāro sattehi dhīyanti dhāriyanti, avasavattanato dukkhavidhānamattameva cetā, sattehi ca saṃsāradukkhaṃ anuvidhīyati etāhi, tathāvihitañca etāsveva mīyati ṭhapiyati, rasasoṇitādisarīrāvayavadhātuyo viya, haritālamanosilādiselāvayavadhātuyo viya ca ñeyyāvayavabhūtā cāti dhātuyo. Yathāhu –
“安立、安立之事,被执持、被安立;
依彼而于此被执持,或因此称为界。
‘‘Vidahati vidhānañca, dhīyate ca vidhīyate; Etāya dhīyate ettha, iti vā dhātusammatā; Sarīraselāvayava-dhātuyo viya dhātuyo’’ti.
然而,那些界是将意处依七识界分为七种,与其余十一处合为十八界,所以说“眼界”等。其顺序的道理,应依前述方式了知。
Tā pana manāyatanaṃ sattaviññāṇadhātuvasena sattadhā bhinditvā avasesehi ekādasāyatanehi saha aṭṭhārasadhātū vuttāti āha ‘‘cakkhudhātū’’tyādi. Kamakāraṇaṃ vuttanayena daṭṭhabbaṃ.
46因为是圣者所证悟,故为圣;因为是谛实之性,故为谛,即圣谛。此四者,令四种行道者与四种果位者——即八种圣者得以成就;因为若未证谛,则不成为圣者;若已证谛,则决定成为圣者。又,苦、集、灭、道依次具有逼迫性、生起性、寂灭性、导引性,而非其他;苦等正是具有逼迫等性,而非无逼迫等性。因此,这些以“他处所无、此处具备”之相,是为真实。故古人说:
46. Ariyakarattā ariyāni, tacchabhāvato saccānīti ariyasaccāni. Imāni hi cattāro paṭipannake, cattāro phalaṭṭheti aṭṭhaariyapuggale sādhenti asati saccappaṭivedhe tesaṃ ariyabhāvānupagamanato, sati ca tasmiṃ ekantena tabbhāvūpagamanato ca. Dukkhasamudayanirodhamaggānameva pana yathākkamaṃ bādhakattaṃ pabhavattaṃ nissaraṇattaṃ niyyānikattaṃ, nāññesaṃ, bādhakādibhāvoyeva ca dukkhādīnaṃ, na abādhakādibhāvo, tasmā aññatthābhāvatatthabyāpitāsaṅkhātena lakkhaṇena etāni tacchāni. Tenāhu porāṇā –
四者随顺觉悟,断除四种垢;
四者成就断尽烦恼之圣者。
于他处,逼迫等性实不可得,
而这些并非无逼迫性,因是真实而得以确立。
‘‘Bodhānurūpaṃ cattāro, chindante caturo male; Khīṇadose ca cattāro, sādhentāriyapuggale. ‘‘Aññattha bādhakattādi, na hi etehi labbhati; Nābādhakattametesaṃ, tacchānetānivetato’’ti.
或者是圣者之谛,因为应由他们证悟;或者是圣者、正自觉者之谛,因为由他宣说,故称圣谛。然而,这些依杂染与无杂染之果、因,分为四种,故说“四圣谛”等。其中,因可厌故、空虚故,为苦。于业等缘聚集决定时,作为苦生起的因,故为集,即“苦从此集起”之义;苦之集为苦集。苦之灭,即苦于此中不生,或依此而灭,故为苦灭。前往苦灭,或依此行向苦灭,故为苦灭行道。
Ariyānaṃ vā saccāni tehi paṭivijjhitabbattā, ariyassa vā sammāsambuddhassa saccāni tena desitattāti ariyasaccāni. Tāni pana saṃkiliṭṭhāsaṃkiliṭṭhaphalahetuvasena catubbidhānīti āha ‘‘cattāri ariyasaccānī’’tyādi. Tattha kucchitattā, tucchattā ca dukkhaṃ. Kammādipaccayasanniṭṭhāne dukkhuppattinimittatāya samudayo samudeti etasmā dukkhanti katvā, dukkhassa samudayo dukkhasamudayo. Dukkhassa anuppādanirodho ettha, etenāti vā dukkhanirodho. Dukkhanirodhaṃ gacchati, paṭipajjanti ca taṃ etāyāti dukkhanirodhagāminipaṭipadā.
47依于心所法、十六种微细色与涅槃,共有六十九法;此于诸处中为法处,于诸界中为法界。
47. Cetasikānaṃ, soḷasasukhumarūpānaṃ, nibbānassa ca vasena ekūnasattati dhammā āyatanesu dhammāyatanaṃ, dhātūsu dhammadhātūti ca saṅkhaṃ gacchanti.
49其余心所,即除去受与想所剩下的五十种心所。然而,为何将受与想单独列出?因为在轮回法中,它们是味著与味著之助成。于三地法中,受依味著之力而转起;想则藉由“于不净为净”等想颠倒之力,令受以同样的行相转起,故想成为它的助成。正因它们是轮回的主要因,所以将受、想分离而说。这是阿阇梨所说的:
49.Sesācetasikāti vedanāsaññāhi sesā paññāsa cetasikā. Kasmā pana vedanāsaññā visuṃ katāti? Vaṭṭadhammesu assādatadupakaraṇabhāvato. Tebhūmakadhammesu hi assādavasappavattā vedanā, asubhe subhādisaññāvipallāsavasena ca tassā tadākārappavattīti tadupakaraṇabhūtā saññā, tasmā saṃsārassa padhānahetutāya etā vinibhujjitvā desitāti. Vuttañhetaṃ ācariyena –
为了分别显示轮回法中的味著以及那味著的随行,故举出此二蕴。
‘‘Vaṭṭadhammesu assādaṃ, tadassādupasevanaṃ; Vinibhujja nidassetuṃ, khandhadvayamudāhaṭa’’nti. (nāma. pari. 649);
50然而,涅槃在处与界中已被含摄,为何在蕴中不被含摄?答:“因无分别故”等。因为依过去等分别而区分的,以聚集之义称为蕴;而涅槃因无分别,故从蕴的含摄中出离,此即解脱之义。
50. Nanu ca āyatanadhātūsu nibbānaṃ saṅgahitaṃ, khandhesu kasmā na saṅgahitanti āha ‘‘bhedābhāvenā’’tyādi. Atītādibhedabhinnānañhi rāsaṭṭhena khandhavohāroti nibbānaṃ bhedābhāvato khandhasaṅgahato nissaṭaṃ, vinimuttantyattho.
51依六门、六所缘的分别,而有十二处;依六门、六所缘,及依彼二者而生起的同等数量之识,依次第而有十八界。
51. Channaṃ dvārānaṃ, channaṃ ārammaṇānañca bhedena āyatanāni dvādasa bhavanti, channaṃ dvārānaṃ channaṃ ārammaṇānaṃ tadubhayaṃ nissāya uppannānaṃ tattakānameva viññāṇānaṃ pariyāyena kamena dhātuyo aṭṭhārasa bhavanti.
5252. 此有三种地,故名为三地;三地即是三地所摄。业及其果报在此转起,故为轮回。爱:依欲爱等而有三种;又依六所缘而有十八种;依过去、未来、现在而有五十四种;依内外则有一百零八种爱。然而,众多苦因之中,为何唯说爱为集?因为爱是主要因。爱是业之别异的因,且以成为业之助伴的方式,是苦之别异的因,故爱是苦的殊胜因。道:以苦灭行道之名而说;道是出世间的,故为道;应再结合‘道’的执取。
52. Tisso bhūmiyo imassāti tibhūmaṃ, tibhūmaṃyeva tebhūmakaṃ. Vattati ettha kammaṃ, tabbipāko cāti vaṭṭaṃ. Taṇhāti kāmataṇhādivasena tividhā, puna chaḷārammaṇavasena aṭṭhārasavidhā, atītānāgatapaccuppannavasena catupaññāsavidhā, ajjhattikabāhiravasena aṭṭhasatappabhedā taṇhā. Kasmā pana aññesupi dukkhahetūsu santesu taṇhāyeva samudayoti vuttāti? Padhānakāraṇattā. Kammavicittatāhetubhāvena, hi kammasahāyabhāvūpagamanena ca dukkhavicittatākāraṇattā taṇhā dukkhassa visesakāraṇanti . Maggo dukkhanirodhagāminipaṭipadānāmena vutto maggo lokuttaro matoti maggoti puna maggaggahaṇaṃ yojetabbaṃ.
5353. 与道相应者,即八支道所不摄的其余与道相应的触等,以及果与相应法——这些从四谛的角度来说,并非直接被排除、脱离。然而,从间接意义上说,在‘已知根’的解说中,也提到‘道支、属于道’(《法集论》555),因此可将果法中的正见等归入道谛,其余与道果相应的法则依行苦的共性归入苦谛。如此,在谛的教导中,一切法的总摄性便得以成立。为何说这些蕴等众多法?因为世尊正是如此教导的。为何世尊如此教导?因为意在摄受三类众生。依对名的迷惑、对色的迷惑、对两者的迷惑,以及依利根、中根、钝根,依好略、好中、好广,众生有三类。其中,对迷于名者说取蕴,因为名在其中被分为四种;对迷于色者说取处,因为色在其中被分为十一种;对俱迷者说取界,因为二者在其中被详细分别。同样,对利根者及好略者说取蕴等,应如此配合。而这三种方式,从转起与还灭的两种因来看,确实能带来利益,并非其他。应知这就是谛之摄。
53.Maggayuttā aṭṭhaṅgikavinimuttā sesā maggasampayuttā phassādayo phalañceva sasampayuttanti ete catūhi saccehi vinissaṭā viniggatā nippariyāyato, pariyāyato pana aññātāvindriyaniddesepi ‘‘maggaṅgaṃ maggapariyāpanna’’nti (dha. sa. 555) vuttattā phaladhammesu sammādiṭṭhādīnaṃ maggasacce, itaresañca maggaphalasampayuttānaṃ saṅkhāradukkhasāmaññena dukkhasacce saṅgaho sakkā kātuṃ. Evañhi sati saccadesanāyapi sabbasaṅgāhikatā upapannā hoti. Kasmā panete khandhādayo bahū dhammā vuttāti? Bhagavatāpi tatheva desitattā. Bhagavatāpi kasmā tathā desitāti? Tividhasattānuggahassa adhippetattā. Nāmarūpatadubhayasammuḷhavasena hi tikkhanābhitikkhamudindriyavasena, saṅkhittamajjhimavitthārarucivasena ca tividhā sattā. Tesu nāmasammuḷhānaṃ khandhaggahaṇaṃ nāmassa tattha catudhā vibhattattā, rūpasammuḷhānaṃ āyatanaggahaṇaṃ rūpassa tattha aḍḍhekādasadhā vibhattattā, ubhayamuḷhānaṃ dhātuggahaṇaṃ ubhayesampi tattha vitthārato vibhattattā, tathā tikkhindriyānaṃ, saṅkhittarucikānañca khandhāggahaṇantyādi yojetabbaṃ. Taṃ panetaṃ tividhampi pavattinivattitadubhayahetuvasena diṭṭhameva upakārāvahaṃ. No aññathāti saccaggahaṇanti daṭṭhabbaṃ.
如是,在名为《阿毗达摩义明解》的《阿毗达摩义摄》注释中
Iti abhidhammatthavibhāviniyā nāma abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanāya