色之分别解释
6. Rūpaparicchedavaṇṇanā
1如此,先以心与心所的方式显示了两种阿毗达摩义之后,现在为了显示色法以及其后的涅槃,便接着说“至此为止”等。其连接是:心与心所诸法,其分类已由总说、分说、再分说三种分别阐明,其转起已由转起与结生两种分别阐明,至此,如是诸法已由五种分别予以阐明,因此现在次第说明色法。
1. Evaṃ tāva cittacetasikavasena duvidhaṃ abhidhammatthaṃ dassetvā idāni rūpaṃ, tadanantarañca nibbānaṃ dassetumārabhanto āha ‘‘ettāvatā’’tyādi. Sappabhedappavattikā uddesaniddesapaṭiniddesavasena tīhi paricchedehi vuttappabhedavanto, pavattipaṭisandhivasena dvīhi paricchedehi vuttappavattivanto ca cittacetasikā dhammā ettāvatā pañcahi paricchedehi vibhattā hi yasmā, idāni yathānuppattaṃ rūpaṃ pavuccatīti yojanā.
2现在,为建立已承诺的色法分别义而安立论母,故说“总说”等。略说即总说。以一等的方式分别即分别。果由此生起,故为等起,即业等生色之缘。眼十法聚等为聚。转起次第:即依有时的七种差别,说明色的生起次第。
2. Idāni yathāpaṭiññātarūpavibhāgatthaṃ mātikaṃ ṭhapetuṃ ‘‘samuddesā’’tyādi vuttaṃ. Saṅkhepato uddisanaṃ samuddeso. Ekavidhādivasena vibhajanaṃ vibhāgo, samuṭṭhāti etasmā phalanti samuṭṭhānaṃ, kammādayo rūpajanakapaccayā. Cakkhudasakādayo kalāpā. Pavattikkamato ceti bhavakālasattabhedena rūpānaṃ uppattikkamato.
色之总说解释
Rūpasamuddesavaṇṇanā
3在执受与非执受的相续中,以具足资具的界而成为大、存在、显现,故称“大种”。或者,因为显示种种稀有特相,或显示种种非有,这些之中具有大、稀有或非有,故称“大种”,如同幻师等。如同他们,自身虽无青等自性,却能显现青等所造色,故称“大种”。又或如以可爱色泽、形相等欺骗众生的母夜叉等,通过显现可爱的女色、男色等欺骗众生,因此它们之中有大、非有,故称“大种”。此亦曾说:
3. Upādinnānupādinnasantānesu sasambhāradhātuvasena mahantā hutvā bhūtā pātubhūtāti mahābhūtā (dha. sa. aṭṭha. 584). Athavā anekavidhaabbhutavisesadassanena, anekābhūtadassanena vā mahantāni abbhutāni, abhūtāni vā etesūti mahābhūtā, māyākārādayo. Tehi samānā sayaṃ anīlādisabhāvāneva nīlādiupādāyarūpadassanāditoti mahābhūtā. Manāpavaṇṇasaṇṭhānādīhi vā sattānaṃ vañcikā yakkhiniādayo viya manāpaitthipurisarūpadassanādinā sattānaṃ vañcakattā mahantāni abhūtāni etesūti mahābhūtā. Vuttampi hetaṃ –
“大而显现,或等同大种;以非有欺骗,故称‘大种’。”(《阿毗达摩》626)
‘‘Mahantā pātubhūtāti, mahābhūtasamāti vā;
或者,“大而显现,故称大种”:这些(所造色)在其中成为大,且是存在的,故为“大种”。依大种而生起的色,称为“所造色”。若如此,依“依于一种大种,其余大种……”等语,每一种大种是其余大种的所依,难道它们也会有“所造色性”之过?并非如此,因为“所造色”的名称,仅限于“唯被执取”而成立、依之转起的色。凡是既被大种执取,又执取其他色的,并非所造色。凡是唯被执取,而不执取任何其他色的,才是所造色。因此,大种并无该名称之过。再者,四大种所造的色,具有所造色的特相;而其余三种依之转起的大种,并不具有所造色性。
Vañcakattā abhūtena, ‘mahābhūtā’ti sammatā’’ti. (abhidha. 626);
或者,因其大故,其中所造色与界俱大,故为“大种”。依大种而转起的色,为“所造色”。若如是,依“依一大种而说其余大种……”等语,每一大种皆为其余大种之所依,难道它们也有成为“所造色”的过失?并非如此,因为“所造色”这一名称,唯依“仅被执取”而转起的色而得成立。凡是被大种所执取,同时自身也执取他者,那并非所造色。凡是仅为所执取,而不执取任何他者,那才是所造色。因此,大种并无此名称之过失。此外,四大种所造之色,是所造色的特相,并非说依之而转起的三种亦有所造色性。
Atha vā mahantapātubhāvato mahantāni bhavanti etesu upādārūpāni, bhūtāni cāti mahābhūtāni. Mahābhūte upādāya pavattaṃ rūpaṃ upādāyarūpaṃ. Yadi evaṃ ‘‘ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tato mahābhūtā’’tyādivacanato (paṭṭhā. 1.1.53) ekekamahābhūtā sesamahābhūtānaṃ nissayā hontīti tesampi upādāyarūpatāpasaṅgoti? Nayidamevaṃ upādāyeva pavattarūpānaṃ taṃsamaññāsiddhito. Yañhi mahābhūte upādiyati, sayañca aññehi upādīyati. Na taṃ upādāyarūpaṃ. Yaṃ pana upādīyateva, na kenaci upādīyati, tadeva upādāyarūpanti natthi bhūtānaṃ tabbohārappasaṅgo. Apica catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti upādāyarūpalakkhaṇanti natthi tayo upādāya pavattānaṃ upādāyarūpatāti.
4以住持之义为“地”,如同树木、山岳等的自然地那样,以俱生色的安住处性而显现,即所谓现前。地即是界,以持自相等故、无有情无命故,及类似身体、岩石、肢节之界故,为地界。“水”令俱生色扩展、散布,或令增长、增大,故为水。“火”令成熟,或以锋利性使其余三界温热,故为火。“风”以成为他处生起之因,令界聚到达,故为风。此四者,应依次视为坚硬、凝聚、暖热、支持的特相。
4. Pathanaṭṭhena pathavī, tarupabbatādīnaṃ pakatipathavī viya sahajātarūpānaṃ patiṭṭhānabhāvena pakkhāyati, upaṭṭhātīti vuttaṃ hoti, pathavī eva dhātu salakkhaṇadhāraṇādito nissattanijjīvaṭṭhena sarīraselāvayavadhātusadisattā cāti pathavīdhātu. Āpeti sahajātarūpāni pattharati, āpāyati vā brūheti vaḍḍhetīti āpo. Tejeti paripāceti, niseti vā tikkhabhāvena sesabhūtattayaṃ usmāpetīti tejo. Vāyati desantaruppattihetubhāvena bhūtasaṅghātaṃ pāpetīti vāyo. Catassopi panetā yathākkamaṃ kathinattadavattauṇhattavitthambhanattalakkhaṇāti daṭṭhabbaṃ.
5眼等词的含义前已说明。净色,名为由四大种的清净性为因。它依次以欲见、欲听、欲嗅、欲尝、欲触为因缘的业等起之界清净为特相。其中,眼先于中间黑瞳的虱头大小处,在面向而立者的身体形状生起之处,如油渗透棉层般遍满七层眼膜,以地、水、火、风四界的作用——持、浴、饰、扇为助成,又如刹帝利王子以地、水、火、风四界所作的持、缚、熟、动之力为助,由时节、心、食所支持,由寿所保护,由色等围绕,随宜成就眼识等的依处与门而转起,其余则称为“具资具眼”。如是,耳等亦依次于耳孔内如指穿之形、积集细软毛处,于鼻孔内如山羊足之形,于舌中如莲瓣尖之形处遍满而转起,其余则除业生火的安住处、发端、毛孔、爪端、干皮外,遍满全身而转起。虽然如此,它与其他净色并不混杂,因所依与特相不同故。即使同一所依的色、味等,也因特相差别而不混杂,何况所依不同的净色。
5. Cakkhādīnaṃ vacanattho heṭṭhā kathitova. Pasādarūpaṃ nāma catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasannabhāvahetukattā. Taṃ pana yathākkamaṃ daṭṭhukāmatāsotukāmatāghāyitukāmatāsāyitukāmatāphusitukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ. Tattha cakkhu tāva majjhe kaṇhamaṇḍalassa ūkāsirappamāṇe abhimukhe ṭhitānaṃ sarīrasaṇṭhānuppattipadese telamiva picupaṭalāni sattakkhipaṭalāni byāpetvā dhāraṇanahāpanamaṇḍanabījanakiccāhi catūhi dhātīhi viya khattiyakumāro sandhāraṇabandhanaparipācanasamudīraṇakiccāhi catūhi dhātūhi katūpakāraṃ utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ āyunā paripāliyamānaṃ vaṇṇādīhi parivāritaṃ yathāyogaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ vatthudvārabhāvaṃ sadhentaṃ pavattati, itaraṃ ‘‘sasambhāracakkhū’’ti vuccati. Evaṃ sotādayopi yathākkamaṃ sotabilabbhantare aṅgulivedhanākāraṃ upacitatanutambalomaṃ, nāsikabbhantare ajapadasaṇṭhānaṃ, jivhāmajjhe uppaladalaggasaṇṭhānaṃ padesaṃ abhibyāpetvā pavattanti, itaraṃ pana ṭhapetvā kammajatejassa patiṭṭhānaṭṭhānaṃ kesaggalomagganakhaggasukkhacammāni ca avasesaṃ sakalasarīraṃ pharitvā pavattati. Evaṃ santepi itarehi tassa saṅkaro na hoti bhinnanissayalakkhaṇattā. Ekanissayānipi hi rūparasādīni lakkhaṇabhedato asaṃkiṇṇāti kiṃ pana bhinnanissayā pasādā.
6第六。由于水元素极其微细而无法被触知,故说“水元素被排除,由其余三界构成”。虽然冷性确实通过触而被感知,但那只是火元素。因为在微弱的暖性中,并没有名为冷性的实体,却生起了“冷”的认知。这可由“冷”的认知并不稳固而得知,如同此岸与彼岸。正如热季时,站在阳光下之后走进阴凉处的人会生起“冷”的认知,而在同一处久立的人则会生起“热”的认知。倘若水元素即是冷性,在同一聚中它便应当与暖性一同被感知,然而并非如此,由此可知水元素并非冷性。至于那些主张“水元素就是触知性,且由触而被感知”的人,应当这样对他们说:“所谓触知性由触而感知,只是尊者们的虚妄计度,如同对形状的计度一般。”古德曾这样说:
6. Āpodhātuyā sukhumabhāvena phusituṃ asakkuṇeyyattā vuttaṃ ‘‘āpodhātu vivajjitaṃ bhūtattayasaṅkhāta’’nti. Kiñcāpi hi sītatā phusitvā gayhati, sā pana tejoyeva. Mande hi uṇhatte sītabuddhi sītatāsaṅkhātassa kassaci guṇassa abhāvato. Tayidaṃ sītabuddhiyā anavaṭṭhitabhāvato viññāyati pārāpāre viya. Tathā hi ghammakāle ātape ṭhatvā chāyaṃ paviṭṭhānaṃ sītabuddhi hoti, tattheva cirakālaṃ ṭhitānaṃ uṇhabuddhi. Yadi ca āpodhātu sītatā siyā, uṇhabhāvena saha ekasmiṃ kalāpe upalabbheyya, na cevaṃ upalabbhati, tasmā viññāyati ‘‘na āpodhātu sītatā’’ti. Ye pana ‘‘davatā āpodhātu, sā ca phusitvā gayhatī’’ti vadanti, te vattabbā ‘‘davatā nāma phusitvā gayhatīti idaṃ āyasmantānaṃ abhimānamattaṃ saṇṭhāne viyā’’ti. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
三种界与触知性共存,在触及时,
世人便起妄计:“我触及了触知性。”
如同以意触知诸界之后,便执取其形状;
‘我以现量触知’,此触知性也应如此了知。”
‘‘Davatāsahavuttīni, tīṇi bhūtāni samphusaṃ; Davataṃ samphusāmīti, lokoyamabhimaññati. ‘‘Bhūte phusitvā saṇṭhānaṃ, manasā gaṇhato yathā; Paccakkhato phusāmīti, viññeyyā davatā tathā’’ti.
所谓“境色”,是因它为五识所缘之境。正如牛于其中行走,故称为“境”,此即所缘之名。而这五种境色,依次具有作为眼识等所缘的相,或具有撞击眼等之相。
Gocararūpaṃ nāma pañcaviññāṇavisayabhāvato. Gāvo indriyāni caranti etthāti gocaranti hi ārammaṇassetaṃ nāmaṃ. Taṃ panetaṃ pañcavidhampi yathākkamaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ gocarabhāvalakkhaṇaṃ, cakkhādipaṭihananalakkhaṇaṃ vā.
7第七。女性之状态为女性性(《法集论注》632)。男性之状态为男性性。其中,女性性以女性特征、女性相、女性姿态、女性威仪为特相;男性性以男性特征等为特相。其中,女性的生殖器官为女性特征。由于能让人生起“这是女人”的认知,故女人的体态等称为女性相。不明显的行、住、坐等为女性姿态。女性的身形仪态为女性威仪。男性特征等也应以这方式理解。然而,注疏中对女性特征等有不同解说。将其归纳后,他们这样说:
7. Itthiyā bhāvo itthattaṃ (dha. sa. aṭṭha. 632). Purisassa bhāvo purisattaṃ. Tattha itthiliṅganimittakuttākappahetubhāvalakkhaṇaṃ itthattaṃ, purisaliṅgādihetubhāvalakkhaṇaṃ purisattaṃ. Tattha itthīnaṃ aṅgajātaṃ itthiliṅgaṃ. Sarādhippāyā itthinimittaṃ ‘‘itthī’’ti sañjānanassa paccayabhāvato. Avisadaṭhānagamananisajjādi itthikuttaṃ. Itthisaṇṭhānaṃ itthākappo. Purisaliṅgādīnipi vuttanayena daṭṭhabbāni. Aṭṭhakathāyaṃ pana aññathā itthiliṅgādīni vaṇṇitāni. Taṃ pana evaṃ saṅgahetvā vadanti –
“特征为手等形相,相为微笑等;
姿态为以簸箕等嬉戏,威仪为行走等。”
‘‘Liṅgaṃ hatthādisaṇṭhānaṃ, nimittaṃ mihitādikaṃ; Kuttaṃ suppādinā kīḷā, ākappo gamanādika’’nti.
所谓“性色”,是指依此而有“女人”等称谓及认知。而这性色,如同身根,遍满全身而住。
Bhāvarūpaṃ nāma bhavati etena itthādiabhidhānaṃ, buddhi cāti katvā. Taṃ panetaṃ kāyindriyaṃ viya sakalasarīraṃ pharitvā tiṭṭhati.
8第八:心所依处。心脏即是意界与意识界的所依处,故称心所依处。因此,它以作为该二界依止的状态为特相,并依止于心囊内约半握之量的血液而生起。虽然《色蕴》中未言及它,但应依据教说与理证了知其存在。其中,教说是《发趣论》如此说:“依彼色,意界、意识界及彼相应诸法生起——彼色对意界、意识界及彼相应诸法,以依止缘为缘。”(《发趣论》1.1.8)理证则应如此了知:
8. Hadayameva manodhātumanoviññāṇadhātūnaṃ nissayattā vatthu cāti hadayavatthu. Tathā hi taṃ dhātudvayanissayabhāvalakkhaṇaṃ, tañca hadayakosabbhantare aḍḍhapasatamattaṃ lohitaṃ nissāya pavattati. Rūpakaṇḍe avuttassapi panetassa āgamato, yuttito ca atthibhāvo daṭṭhabbo. Tattha, taṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti ‘‘yaṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.8) evamāgataṃ paṭṭhānavacanaṃ āgamo. Yutti panevaṃ daṭṭhabbā –
为所造色依处的二界,属于欲界有情;
因为它们随色而转,如同眼识等一样。
它们依于眼等,因为眼等是它们的所依;
它们也不依于色等,因为也在外部生起。
它亦非命根,因为命根别有功用;
也非二种性色,因为即使他们不成就时,它也能生起。
是故,当知彼为与彼相异之依处,体以诸界;
由于教说所依与所缘二法的差别,此
《法集论》文中,大牟尼未曾宣说。
‘‘Nipphannabhūtikādhārā, dve dhātū kāmarūpinaṃ; Rūpānubandhavuttittā, cakkhuviññāṇādayo viya. ‘‘Cakkhādinissitānetā, tassaññādhārabhāvato; Nāpi rūpādike tesaṃ, bahiddhāpi pavattito. ‘‘Na cāpi jīvitaṃ tassa, kiccantaraniyuttito; Na ca bhāvadvayaṃ tasmiṃ, asantepi pavattito. ‘‘Tasmā tadaññaṃ vatthu taṃ, bhūtikanti vijāniyaṃ; Vatthālambadukānantu, desanābhedato idaṃ; Dhammasaṅgaṇipāṭhasmiṃ, na akkhātaṃ mahesinā’’ti.
9第九,命根:依此而活命,故为命根;又因它对守护业生色有增上作用,故称为根,是为命根。因此,它以守护业生色为相。尽管俱生诸法各自仅存一刹那,它却能作为它们生起的因,从而守护它们。因为业并非它们持续安住的直接原因,正如食物等不是由食物等所生之法安住的直接原因一样;这是由于业在那一刹那并不存在的缘故。而此命根与消化之火一同,遍满于整个执受身而生起。
9. Jīvanti tenāti jīvitaṃ, tadeva kammajarūpaparipālane ādhipaccayogato indriyanti jīvitindriyaṃ. Tathā hetaṃ kammajarūpaparipālanalakkhaṇaṃ. Yathāsakaṃ khaṇamattaṭṭhāyīnampi hi sahajātānaṃ pavattihetubhāveneva anupālakaṃ. Na hi tesaṃ kammaṃyeva ṭhitikāraṇaṃ hoti āhārajādīnaṃ āhārādi viya kammassa taṅkhaṇābhāvato. Idaṃ pana saha pācanagginā anavasesaupādinnakāyaṃ byāpetvā pavattati.
10第十。以团状而吞咽,故称段食,此处是为显示有物质性的食物而说。而作为有根身支撑之因、流布诸肢节、名为‘味遍摄’的应被吞咽的食物精华——食素,于此称为食色。因此,它或以有根身支撑之因为相,或以摄入第八种食素色为相。
10. Kabaḷaṃ katvā ajjhoharīyatīti kabaḷīkāro āhāro, idañca savatthukaṃ katvā āhāraṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sendriyakāyopatthambhanahetubhūtā pana aṅgamaṅgānusārī rasaharasaṅkhātā ajjhoharitabbāhārasinehabhūtā ojā idha āhārarūpaṃ nāma. Tathā hetaṃ sendriyakāyopatthambhanahetubhāvalakkhaṇaṃ, ojaṭṭhamakarūpāharaṇalakkhaṇaṃ vā.
11第十一。以坚硬等各自自性而被认知,故称自性色。与生、灭等相或无常等相共俱,故为有相色。不由分际等状态所限,唯依自性、从业等缘所生,故称所造色。具有被损害之自性者为色,与之相应者亦称为色,如‘有疮者’、‘青莲花’之说;此处的‘色’字,依惯用也施于非此自性者,故为简别,另加一‘色’字而说‘色色’,正如‘苦苦’。超越分际等状态,唯以自性被认知,由三相观照而得以思察,故为思察色。
11. Kakkhaḷattādinā attano attano sabhāvena upalabbhanato sabhāvarūpaṃ nāma. Uppādādīhi, aniccatādīhi vā lakkhaṇehi sahitanti salakkhaṇaṃ. Paricchedādibhāvaṃ vinā attano sabhāveneva kammādīhi paccayehi nipphannattā nippharūpaṃ nāma. Ruppanasabhāvo rūpaṃ, tena yuttampi rūpaṃ, yathā ‘‘arisaso, nīluppala’’nti, svāyaṃ rūpa-saddo ruḷhiyā ataṃsabhāvepi pavattatīti aparena rūpa-saddena visesetvā ‘‘rūparūpa’’nti vuttaṃ yathā ‘‘dukkhadukkha’’nti. Paricchedādibhāvaṃ atikkamitvā sabhāveneva upalabbhanato lakkhaṇattayāropanena sammasituṃ arahattā sammasanarūpaṃ.
12第十二。不播种故名为空。空即是空,以无命之义而为界,故称空界。它令眼十法聚等各色聚所含之色,不与余聚相混杂,并以此作分限;或被他们所分限,或仅是他们之分限量,此色称为分限色。因为那犹如划割各个色聚。此外,各色聚虽并存,当各聚相触时,各个色的隔离状态即是色的边际,即为空。而那个分限,它自身并不与那些色相触。否则,他们色便不得分限,而成遍满。不遍满即是不触。因此世尊说:‘不被四大所触’(《法集论》637)。
12. Na kassatīti akāso. Akāsoyeva ākāso, nijjīvaṭṭhena dhātu cāti ākāsadhātu. Cakkhudasakādiekekakalāpagatarūpānaṃ kalāpantarehi asaṃkiṇṇabhāvāpādanavasena paricchedakaṃ, tehi vā paricchijjamānaṃ, tesaṃ paricchedamattaṃ vā rūpaṃ paricchedarūpaṃ. Tañhi taṃ taṃ rūpakalāpaṃ paricchindantaṃ viya hoti. Vijjamānepi ca kalāpantarabhūtehi kalāpantarabhūtānaṃ samphuṭṭhabhāve taṃtaṃrūpavivittatā rūpapariyanto ākāso. Yesañca so paricchedo, tehi sayaṃ asamphuṭṭhoyeva. Aññathā paricchinnatā na siyā tesaṃ rūpānaṃ byāpībhāvāpattito. Abyāpitā hi asamphuṭṭhatā. Tenāha bhagavā ‘‘asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehī’’ti (dha. sa. 637).
13第十三条。通过身体的动作表达意图,且自身经由它而可被了知,故为“身表”。通过称为有识之声的言语表达意图,且自身经由它而可被了知,故为“语表”。其中,引发前进等的心所生的风界中,有一种变动之身——它是俱生色的承载、维持与移动的助缘,如同举起巨石时全力抓取所产生的努力之变化一般,以作为色身颤动之缘而被认知的变化,即是身表。它不同于以身体颤动的状态为因的风界,因为身表正是以颤动的身体来表达意图。在没有表之变化的树木摇动等情形中,并不会生起“他在做这个”的意图把握;而在挥手等动作中,把握到颤动的身体之后,紧接着便被不可知的意门速行所了知,因此它自身也通过身体而被了知。
13. Calamānakāyena adhippāyaṃ viññāpeti, sayañca tena viññāyatīti kāyaviññatti. Saviññāṇakasaddasaṅkhātavācāya adhippāyaṃ viññāpeti, sayañca tāya viññāyatīti vacīviññatti. Tattha abhikkamādijanakacittasamuṭṭhānavāyodhātuyā sahajātarūpasanthambhanasandhāraṇacalitesu sahakārīkāraṇabhūto phandamānakāyaphandanataṃhetukavāyodhātuvinimutto mahantaṃ pāsāṇaṃ ukkhipantassa sabbathāmena gahaṇakāle ussāhanavikāro viya rūpakāyassa pariphandanapaccayabhāvena upalabbhamāno vikāro kāyaviññatti. Sā hi phandamānakāyena adhippāyaṃ viññāpeti. Na hi viññattivikārarahitesu rukkhacalanādīsu ‘‘idamesa kāretī’’ti adhippāyaggahaṇaṃ diṭṭhanti. Hatthacalanādīsu ca phandamānakāyaggahaṇānantaraṃ aviññāyamānantarehi manodvārajavanehi gayhamānattā sayañca kāyena viññāyati.
那么,如何以表的方式而有挥手等动作呢?答:在一转向心路过程的七个速行之中,第七个速行所生的风界本身即带有表的变化,它得到由第一速行等所生风界的支持,以作为于他处生起之因的方式,推动心生色;而由先前速行等所生的风界,则只作支持与维持,成为它的助缘。正如在需要七对牛来拉的车中,唯有套在第七轭的牛,在得到下面六轭所套之牛的支持后,才能使车移动;而套在第一轭等的牛,只完成支持与维持,成为它们的助缘。应当如此理解这个道理。
Kathaṃ pana viññattivasena hatthacalanādayo hontīti? Vuccate – ekāvajjanavīthiyaṃ sattasu javanesu sattamajavanasamuṭṭhānavāyodhātu viññattivikārasahitāva paṭhamajavanādisamuṭṭhānāhi vāyodhātūhi laddhopatthambhā desantaruppattihetubhāvena calayati cittajaṃ, purimajavanādisambhūtā pana santhambhanasandhāraṇamattakarā tassa upakārāya hontīti. Yathā hi sattahi yugehi ākaḍḍhitabbasakaṭe sattamayugayuttāyeva goṇā heṭṭhā chasu yugesu yuttagoṇehi laddhūpatthambhā sakaṭaṃ cālenti, paṭhamayugādiyuttā pana upatthambhanasandhāraṇamattameva sādhentā tesaṃ upakārāya honti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
此处所谓的移动,即是于他处生起——因为诸法从生起之地,连发尖许的转移亦不存在。若非如此,它们便无有“无作用”与“刹那性”了。所谓“作为于他处生起之因”,应当这样理解:如同与自身俱生的色,从由下位速行所生之色所安住之处,而于他处生起一样,即与它们一同在那里生起。然而,当心生之色移动时,与它相关的其余色也随之移动,犹如投入河中的干牛粪团一般。同样,那些不能如此移动者——即由第一速行等所生之风界——也具有表的变化,因为朝向此人欲作前进等动作的方向,会有趋彼方向的变化产生。如此之后,当知意门转向也具有令表生起的作用。由令语破之心所生的地界,与位于发声处的执受色一同,作为撞击之缘的一种变化,即是语表。于此应说的,当以身表中所说之理而了知。
Desantaruppattiyeva cettha calanaṃ uppannadesato kesaggamattampi dhammānaṃ saṅkamanābhāvato. Itarathā nesaṃ abyāpārakatā, khaṇikatā ca na siyā. Desantaruppattihetubhāvoti ca yathā attanā sahajarūpāni heṭṭhimajavanasamuṭṭhitarūpehi patiṭṭhitaṭṭhānato aññattha uppajjanti, evaṃ tehi saha tattha uppattiyevāti daṭṭhabbaṃ, ettha pana cittaje calite taṃsambandhena itarampi calati nadīsote pakkhittasukkhagomayapiṇḍaṃ viya. Tathā calayituṃ asakkonti yopi paṭhamajavanādisamuṭṭhānavāyodhātuyo viññattivikārasahitāyeva yena disābhāgena ayaṃ abhikkamādīni pavattetukāmo, tadabhimukhabhāvavikārasambhavato. Evañca katvā manodvārāvajjanassapi viññattisamuṭṭhāpakattaṃ vakkhati. Vacībhedakaracittasamuṭṭhānapathavīdhātuyā akkharuppattiṭṭhānagataupādinnarūpehi saha ghaṭṭanapaccayabhūto eko vikāro vacīviññatti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ kāyaviññattiyaṃ vuttanayena daṭṭhabbaṃ.
然而,这里有一个差别——正如在那里说的是‘把握到颤动身体之后’,在此处则应理解为‘听到可闻声音之后’。而且,由于这里没有支持等,所以不适用‘第七速行所生’等方法。因为声音是与撞击一同生起的,而撞击在第一速行等中也是存在的。在此处,正如见到竖绑的牛头、棕榈叶等形状后,透过紧接着生起、不可知的意门路心,把握到‘牛头等与水共处’的种类想之后,而有对水的把握;同样,把握到颤动身体与发出的声音后,透过紧接着生起、不可知的意门路心,以先前已成就的关联为亲依止,而有带意图的变化的把握。这是两者共通适用的譬喻。
Ayaṃ pana viseso – yathā tattha ‘‘phandamānakāyaggahaṇānantara’’nti vuttaṃ, evamidha ‘‘suyyamānasaddasavanānantara’’nti yojetabbaṃ. Idha ca santhambhanādīnaṃ abhāvato sattamajavanasamuṭṭhitātyādinayo na labbhati. Ghaṭṭanena hi saddhiṃyeva saddo uppajjati. Ghaṭṭanañca paṭhamajavanādīsupi labbhateva. Ettha ca yathā ussāpetvā baddhagosīsatālapaṇṇādirūpāni disvā tadanantarappavattāya aviññāyamānantarāya manodvāravīthiyā gosīsādīnaṃ udakasahacāritappakāraṃ saññāṇaṃ gahetvā udakaggahaṇaṃ hoti, evaṃ vipphandamānasamuccāriyamānakāyasadde gahetvā tadanantarappavattāya aviññāyamānantarāya manodvāravīthiyā purimasiddhasambandhūpanissayāya sādhippāyavikāraggahaṇaṃ hotīti ayaṃ dvinnaṃ sādhāraṇā upamā.
14十四。轻的状态为轻性,柔软的状态为柔软性,适业的状态为适业性。应依次这样看待:如同无病者的色身不粗重,如同极善揉制的皮革不僵硬,如同极善冶炼的黄金对身体的作业完全随顺。虽然轻性等三者彼此不相离,但依各自不同的变化增上色而被说为有差别。因为,与造成迟钝的界扰动相反的缘所生的色变化,是轻性;与造成僵硬的界扰动相反的缘所生的,是柔软性;与造成身体作业不随顺的界扰动相反的缘所生的,是适业性。
14. Lahubhāvo lahutā. Mudubhāvo mudutā. Kammaññabhāvo kammaññatā. Yathākkamañcetā arogino viya rūpānaṃ agarutā suparimadditacammassa viya akathinatā sudhantasuvaṇṇassa viya sarīrakiriyānaṃ anukūlabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Aññamaññaṃ avijahantassapi hi lahutādittayassa taṃtaṃvikārādhikarūpehi nānattaṃ vuccati, dandhattakaradhātukkhobhappaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno hi rūpavikāro lahutā. Thaddhattakaradhātukkhobhappaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno mudutā. Sarīrakiriyānaṃ ananukūlabhāvakaradhātukkhobhappaṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno kammaññatāti.
15十五。积集为积集,即最初的积聚之义,如同在‘施设’等词中,‘upa-’前缀表示最初的意义。相续为相续,即连结之义。其中,从结生开始,直到眼等十法聚的生起,在此期间的色生起,名为积集。此后,名为相续。依各自仅住一刹那的色,以趋向灭尽的方式而衰坏,是为老,那本身就是老性。以恒常的状态而不可得,故为无常,其性质为无常性,即色的变坏。所谓相色,是由于以诸法的不同分位而成为相的原因。
15. Upacayanaṃ upacayo, paṭhamacayotyattho ‘‘upaññatta’’ntyādīsu viya upa-saddassa paṭhamatthajotanato. Santāno santati, pabandhotyattho. Tattha paṭisandhito paṭṭhāya yāva cakkhādidasakānaṃ uppatti, etthantare rūpuppādo upacayo nāma. Tato paraṃ santati nāma. Yathāsakaṃ khaṇamattaṭṭhāyīnaṃ rūpānaṃ nirodhābhimukhabhāvavasena jīraṇaṃ jarā, sāyeva jaratā, niccadhuvabhāvena na iccaṃ anupagantabbanti aniccaṃ, tassa bhāvo aniccatā, rūpaparibhedo. Lakkhaṇarūpaṃ nāma dhammānaṃ taṃtaṃavatthāvasena lakkhaṇahetuttā.
16“即是生色”:从结生开始,色法每一刹那生起,依名为“生”的色法生起状态,关联四种色相续的作用,被视作“色”而称为“生色”。又由相续增长,故称“积集”。依最初与最终所谓生起行相的差别,为应化有情故,《法集论》分别说为“积集与相续”。如此,为显示这些论说中意义并无差别,便说:“诸处之积集,即是色的积集;色的积集,即是色的相续”。“且是十一种”:依同类法摄,即十一种类。
16.Jātirūpamevāti paṭisandhito paṭṭhāya rūpānaṃ khaṇe khaṇe uppattibhāvato jātisaṅkhātaṃ rūpuppattibhāvena catusantatirūpappaṭibaddhavuttittā rūpasammatañca jātirūpameva upacayasantatibhāvena pavuccati paṭhamupariniccattasaṅkhātappavattiākārabhedato veneyyavasena ‘‘upacayo santatī’’ti (dha. sa. 642) vibhajitvā vuttattā. Evañca katvā tāsaṃ niddese atthato abhedaṃ dassetuṃ ‘‘yo āyatanānaṃ ācayo, so rūpassa upacayo. Yo rūpassa upacayo, sā rūpassa santatī’’ti (dha. sa. 641-642) vuttaṃ. Ekādasavidhampīti sabhāgasaṅgahavasena ekādasappakārampi.
17四大种、五净色、四境、二性、心色,连同命根与食色二者,合为十八种。又,界限、二种表色、三种变异、四相,这些色法的界限、变异等特性,若离此则不能由各别缘单独生起,故此十种为“非生色”。如此,总共二十八种。
17. Cattāro bhūtā, pañca pasādā, cattāro visayā, duvidho bhāvo, hadayarūpamiccapi idaṃ jīvitāhārarūpehi dvīhi saha aṭṭhārasavidhaṃ, tathā paricchedo ca duvidhā viññatti, tividho vikāro, catubbidhaṃ lakkhaṇanti rūpānaṃ paricchedavikārādibhāvaṃ vinā visuṃ paccayehi anibbattattā ime anipphannā dasa ceti aṭṭhavīsatividhaṃ bhave.
色之分类解释
Rūpavibhāgavaṇṇanā
18此处为显示如上所说色法由一种等门之理,故说“又此一切”等。无相应的无贪等因,故为“无因”。有各自之缘,故为“有缘”。关乎自身流转的欲漏等与之相合,故为“有漏”。由诸缘所造作,故为“有为”。隶属于名为取蕴的世间,故为“世间”。为欲贪所行之处,故为“欲界”。如同无色法,无任何所缘可执取,故非其所缘,为“无所缘”。不以分断等方式能够断除之性,故为“不可断”。如是,“iti”音表示理趣,由此摄受“无记”等一切一种门之理。
18. Idāni yathāuddiṭṭharūpānaṃ ekavidhādinayadassanatthaṃ ‘‘sabbañca paneta’’ntyādi vuttaṃ. Sampayuttassa alobhādihetuno abhāvā ahetukaṃ. Yathāsakaṃ paccayavantatāya sappaccayaṃ. Attānaṃ ārabbha pavattehi kāmāsavādīhi sahitattā sāsavaṃ. Paccayehi abhisaṅkhatattā saṅkhataṃ. Upādānakkhandhasaṅkhāte loke niyuttatāya lokiyaṃ. Kāmataṇhāya avacaritattā kāmāvacaraṃ. Arūpadhammānaṃ viya kassaci ārammaṇassa aggahaṇato nāssa ārammaṇanti anārammaṇaṃ. Tadaṅgādivasena pahātabbatābhāvato appahātabbaṃ. Iti-saddo pakārattho, tena ‘‘abyākata’’ntyādikaṃ sabbaṃ ekavidhanayaṃ saṅgaṇhāti.
19内色,即所谓“自体”之色,因关涉自身而转起。虽然也有其他内生之色,但依习惯,唯眼等处称为“内”。或者,如同说“若无我等,你便如同枯木”一般,因对自身体有殊胜的资助,故特称眼等为“内”。又或说,关涉名为“自体”的心,依之为门而转起,故为“内”,这便是内色。由此,其余之色成为外在,故其余二十三种为“外色”。
19.Ajjhattikarūpaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ attānaṃ adhikicca uddissa pavattattā. Kāmaṃ aññepi hi ajjhattasambhūtā atthi, ruḷhīvasena pana cakkhādikaṃyeva ajjhattikaṃ. Atha vā ‘‘yadi mayaṃ na homa, tvaṃ kaṭṭhakaliṅgarūpamo bhavissasī’’ti vadantā viya attabhāvassa sātisayaṃ upakārattā cakkhādīneva visesato ajjhattikāni nāma. Attasaṅkhātaṃ vā cittaṃ adhikicca tassa dvārabhāvena pavattatīti ajjhattaṃ, tadeva ajjhattikaṃ. Tato bahibhūtattā itaraṃ tevīsatividhaṃ bāhirarūpaṃ.
20其余二十二种为无执受色。
20. Itaraṃ bāvīsatividhaṃ avatthurūpaṃ.
22八种根色,在五识、性征以及俱生色的护持方面,因增上的作用而称为根。具体而言,五种净色在眼识等中拥有增上作用,因其自身的明、钝等状态,能令眼识等也成为明、钝的状态。两种性根色在女相、男相中也拥有增上作用,虽然它们也是各自依众缘而生起,但多数情况下,它们依自身的性延续而以此种特征生起,并非依根缘之性而生。命根对于业生色的护持则有增上作用,令它们各自于刹那住立,与命根相关联。而且,命根令其以自己确立之法相关联而转起,正如船夫掌舵一般。
22.Aṭṭhavidhampiindriyarūpaṃ pañcaviññāṇesu liṅgādīsu sahajarūpaparipālane ca ādhipaccayogato. Pasādarūpassa hi pañcavidhassa cakkhuviññāṇādīsu ādhipaccaṃ attano paṭumandādibhāvena tesampi paṭumandādibhāvāpādanato. Bhāvadvayassāpi itthiliṅgādīsu ādhipaccaṃ yathāsakaṃ paccayehi uppajjamānānampi tesaṃ yebhuyyena sabhāvakasantāneyeva taṃtadākārena uppajjanato, na pana indriyapaccayabhāvato. Jīvitassa ca kammajaparipālane ādhipaccaṃ tesaṃ yathāsakaṃ khaṇaṭṭhānassa jīvitindriyappaṭibaddhattā. Sayañca attanā ṭhapitadhammasambandheneva pavattati nāviko viya.
23第二十三节。由境与境性成就而粗大,故为“粗色”;正由同一理由,易于执取故,是为“近色”,亦名“逼近色”。其自性相触,及依止处相触者,与不相触者之对向、互相撞击,此即“有对”——譬如有对碍时,弱者便生动摇;同样,于互相面向时,由于无色自性,弱之有分亦生动摇。如是,有对碍者即为“有对”。此中,自性相触者为触处;依止处相触者为鼻、舌、身之香、味处;双方皆不相触者为眼、耳之色、声处,应如此了知。其余十六种,因无粗大等自性故,为“细色”等。
23. Visayavisayibhāvappattivasena thūlattā oḷārikarūpaṃ. Tatoyeva gahaṇassa sukarattā santikerūpaṃ āsannarūpaṃ nāma. Yo sayaṃ, nissayavasena ca sampattānaṃ, asampattānañca paṭimukhabhāvo aññamaññapatanaṃ, so paṭigho viyāti paṭigho. Yathā hi paṭighāte sati dubbalassa calanaṃ hoti, evaṃ aññamaññaṃ paṭimukhabhāve sati arūpasabhāvattā dubbalassa bhavaṅgassa calanaṃ hoti. Paṭigho yassa atthi taṃ sappaṭighaṃ. Tattha sayaṃ sampatti phoṭṭhabbassa, nissayavasena sampatti ghānajivhākāyagandharasānaṃ, ubhayathāpi asampatti cakkhusotarūpasaddānanti daṭṭhabbaṃ. Itaraṃ soḷasavidhaṃ oḷārikatādisabhāvābhāvato sukhumarūpādikaṃ.
24第二十四节。由业所生的十八种色,为“执受色”——因被贪、见所伴随的业作为自果而执取、把持故。其余非执受所执取的十种色,为“非执受色”。
24. Kammato jātaṃ aṭṭhārasavidhaṃ upādinnarūpaṃ taṇhādiṭṭhīhi upetena kammunā attano phalabhāvena ādinnattā gahitattā. Itaraṃ aggahitaggahaṇenadasavidhaṃ anupādinnarūpaṃ.
25第二十五节。与名为可见性的“指示”俱转故,为“有见”。眼识所行境被称为“指示”,此虽与色处无别,但为了依其他法来简别它,可以将其视作别异的法来说,故为“与指示俱”,即“有见”。的确,在由法的自性共相而合一的诸法当中,哪个有差别相以作区分,就应如同别异的法来施设。如此,方能了知义的差别。
25. Daṭṭhabbabhāvasaṅkhātena nidassanena saha vattatīti sanidassanaṃ. Cakkhuviññāṇagocarabhāvo hi nidassananti vuccati tassa ca rūpāyatanato anaññattepi aññehi dhammehi taṃ visesetuṃ aññaṃ viya katvā vattuṃ vaṭṭatīti saha nidassanena sanidassananti. Dhammabhāvasāmaññena hi ekībhūtesu dhammesu yo nānattakaro viseso, so añño viya katvā upacarituṃ yutto. Evañhi atthavisesāvabodho hoti.
26“不触”:因自身不触及行境,或自身不达境处。因为眼与耳不触色与声,它们只是执取不触的所缘。因此说:
26.Asampattavasenāti attānaṃ asampattassa gocarassa vasena, attanā visayappadesaṃ vā asampattavasena. Cakkhusotāni hi rūpasaddehi asampattāni, sayaṃ vā tāni asampattāneva ārammaṇaṃ gaṇhanti. Tenetaṃ vuccati –
而于此中,眼与耳不触而取;
因是生识之因,能取隔碍、遥远、广大之境。
正如远方所处,虽为水晶等所覆障,
城邑等广大之色,眼皆能观见。
若谓“前往境处,遍取而执取”,
于决意之施设,它亦是行境。
若由诸元素之连结,而趣近根之处;
业、心、食素所生之色与声,亦由心所生。
若谓此二者唯执取自身近处;
如是,应观其眼色、其根,及眉毛之形状。
不应有对方位、处所的确定,也不应有对声音的确定;
而箭术师,箭或落于自己耳中。
‘‘Cakkhusotaṃ panetesu, hotāsampattagāhakaṃ; Viññāṇuppattihetuttā, santarādhikagocare. ‘‘Tathā hi dūradesaṭṭhaṃ, phalikāditirohitaṃ; Mahantañca nagādīnaṃ, vaṇṇaṃ cakkhu udikkhati. ‘‘Ākāsādigato kucchi-cammānantarikopi ca; Mahanto ca ghaṇṭādīnaṃ, saddo sotassa gocaro. ‘‘Gantvā visayadesaṃ taṃ, pharitvā gaṇhatīti ce; Adhiṭṭhānavidhānepi, tassa so gocaro siyā. ‘‘Bhūtappabandhato so ce, yāti indriyasannidhiṃ; Kammacittojasambhūto, vaṇṇo saddo ca cittajo. ‘‘Na tesaṃ gocarā honti, na hi sambhonti te bahi; Vuttā ca avisesena, pāṭhe taṃvisayāva te. ‘‘Yadi cetaṃ dvayaṃ attasamīpaṃyeva gaṇhati; Akkhivaṇṇaṃ tathā mūlaṃ, passeyya bhamukassa ca. ‘‘Disādesavavatthānaṃ, saddassa na bhaveyya ca; Siyā ca saravedhissa, sakaṇṇe sarapātana’’nti.
能执取所缘的色法,依止于识,具有各各执取所缘的自性。其余二十三种色法是不能执取所缘的色法,因为没有执取所缘。
Gocaraggāhikarūpaṃ viññāṇādhiṭṭhitaṃ hutvā taṃtaṃgocaraggahaṇasabhāvattā. Itaraṃ tevīsatividhaṃ agocaraggāhikarūpaṃ gocaraggahaṇābhāvato.
27色,意为应被描述、应被看见。能于自身生起之后随即产生色法,故为食素。不可分离色,因无论何处,彼此之间绝无各别分离、各自独存的状态。至于“色界中无香等”之说,诸师亦已于各处予以驳斥。
27. Vaṇṇitabbo daṭṭhabboti vaṇṇo. Attano udayānantaraṃ rūpaṃ janetīti ojā. Avinibbhogarūpaṃ katthacipi aññamaññaṃ vinibhuñjanassa visuṃ visuṃ pavattiyā abhāvato. Rūpaloke gandhādīnaṃ abhāvavādimatampi hi tattha tattha (vibha. mūlaṭī. 227; vibha. anuṭī. 227) ācariyehi paṭikkhittameva.
28在此,“iti”一词亦表方式之义;由此,此处也涵盖未来一切二法、三法等分类。
28.Iccevanti etthapi iti-saddo pakārattho, tena idha anāgatampi sabbaṃ dukatikādibhedaṃ saṅgaṇhāti.
色之等起方式解释
Rūpasamuṭṭhānanayavaṇṇanā
29然而,哪些是那些业等?它们如何、在何处、于何时成为色的生起因?对此,说“其中”等。“从结生开始”,即从结生心生起的刹那开始。“于刹那刹那”,即于每一心的三刹那中无间断地生起——这是所说之意。然而,另有一些师否定心于住刹那及灭刹那有色的生起。对此,虽于前文已述其无住刹那的论证及此处应说者,但为便于理解灭刹那无有色生起的理趣,今总括而说:
29. Kāni pana tāni kammādīni, kathaṃ, kattha, kadā ca rūpasamuṭṭhānānīti āha ‘‘tatthā’’tyādi. Paṭisandhimupādāyāti paṭisandhicittassa uppādakkhaṇaṃ upādāya. Khaṇe khaṇeti ekekassa cittassa tīsu tīsu khaṇesu, nirantaramevāti vuttaṃ hoti. Apare pana cittassa ṭhitikkhaṇaṃ (vibha. mūlaṭī. 20 pakiṇṇakakathāvaṇṇanā), bhaṅgakkhaṇe ca rūpuppādaṃ (vibha. mūlaṭī. 20 pakiṇṇakakathāvaṇṇanā) paṭisedhenti. Tattha kiñcāpi ṭhitikkhaṇābhāve tesaṃ upapatti ceva tattha vattabbañca heṭṭhā kathitameva, idhāpi pana bhaṅgakkhaṇe rūpuppādābhāve upapattiyā tattha vattabbena ca saha sukhaggahaṇatthaṃ saṅgahetvā vuccati –
“已生起与正生起”等语,于《分别论》中如是说;
在灭刹那,是已生起,而非正生起。
“正生起者于生起(刹那),已生起者”等;
唯说坏灭与生起,而非心的住刹那。
‘生起与灭去,以及住立者的变易’;
因(经中)说‘被了知’,若认许‘住立存在’。
由于在一法之中,未曾见到变异性;
是慧之言说,且于该处亦有相续安立;
因此,在圣典中,不说可见心之安住;
在阿毗达摩中,即使是无有,也全然是遮止。
于灭刹那中,色无有生起,是故一切诸缘
有者谓:唯于心之生刹那,色方为因
于此,依于一法中所许之理而说
然而,生起位与灭尽位,确实是不同的。
面向灭的位,即应视为“住立”;
这仅是示导的角度,而非在《分别论》中所教导。
因‘生起等’即说为有为的相;
由是所教导故,于此亦不说相续的住立。
‘‘Uppannuppajjamānanti, vibhaṅge evamādinaṃ; Bhaṅgakkhaṇasmiṃ uppannaṃ, no ca uppajjamānakaṃ. ‘‘Uppajjamānamuppāde, uppannañcātiādinā; Bhaṅguppādāva akkhātā, na cittassa ṭhitikkhaṇo. ‘‘‘Uppādo ca vayo ceva, aññathattaṃ ṭhitassa ca; Paññāyatī’ti (a. ni. 3.47) vuttattā, ṭhiti atthīti ce mataṃ. ‘‘Aññathattassa ekasmiṃ, dhamme anupaladdhito; Paññāṇavacanā ceva, pabandhaṭṭhiti tatthapi. ‘‘Vuttā tasmā na cittassa, ṭhiti dissati pāḷiyaṃ; Abhidhamme abhāvopi, nisedhoyeva sabbathā. ‘‘Yadā samudayo yassa, nirujjhati tadāssa kiṃ; Dukkhamuppajjatītyettha, pañhe noti nisedhato. ‘‘Rūpuppādo na bhaṅgasmiṃ, tasmā sabbepi paccayā; Uppādeyeva cittassa, rūpahetūti kecana. ‘‘Vuccate tattha ekasmiṃ, dhammeyeva yathā matā; Uppādāvatthato bhinnā, bhaṅgāvatthā tatheva tu. ‘‘Bhaṅgassābhimukhāvatthā, icchitabbā ayaṃ ṭhiti; Nayadassanato esā, vibhaṅge na tu desitā. ‘‘Lakkhaṇaṃ saṅkhatasseva, vattumuppādaādinaṃ; Desitattā na tatthāpi, pabandhassa ṭhitīritā. ‘‘Upasaggassa dhātūnamattheyeva pavattito;
所谓“被了知”,即其义为“了知”。
Paññāyatīti cetassa, attho viññāyate iti.
“于色法坏灭之际,无色法的生起,或依心生色之力;”
“抑或,是就无色而说,如《双论》所云。”
‘‘Bhaṅge rūpassa nuppādo, cittajānaṃ vasena vā; Āruppaṃvābhisandhāya, bhāsito yamakassa hi. ‘‘Sabhāvoyaṃ yathālābha-yojanāti tato nahi; Na cittaṭṭhiti bhaṅge ca, na rūpassa asambhavo’’ti.
31由于修习色离贪而生起,因与其因相离且无机会,故无色界果报心不生色;由于与作为生色特殊条件的禅支不相应,故两种五识亦不生色。这十四种心不生色,故说‘除无色界果报及两种五识’。然而,结生心与死心含摄于十九种有分之中,并非别类心,因此未作排除。虽未排除,结生心无后生缘,且依止于未经食生等支持而羸弱的所依而转,又因自己是外来者,且被业生色占据心生色之处而住立,故非生色者。关于死心,注疏中先说:‘在已寂灭的轮回根本相续中,极其寂静而转,唯漏尽者的死心不生色。’然而阿难陀师等说:‘一切死心皆不生色。’其抉择略见于《根本复注》等,详则应如《阿毗达摩义广释》所说之法而观。‘从第一有分开始’,即从结生之后无间生起的第一有分开始。唯在生起时令生,非于住时或灭时,因为依无间等缘之力,唯在生起刹那具有令生的能力。
31. Rūpavirāgabhāvanānibbattattā hetuno tabbidhuratāya, anokāsatāya ca arūpavipākā, rūpajanane visesapaccayehi jhānaṅgehi sampayogābhāvato dvipañcaviññāṇāni cāti cuddasa cittāni rūpaṃ na samuṭṭhāpentīti vuttaṃ ‘‘āruppavipākadvipañcaviññāṇavajjita’’nti. Paṭisandhicittaṃ, pana cuticittañca ekūnavīsati bhavaṅgasseva antogadhattā cittantaraṃ na hotīti na tassa vajjanaṃ kataṃ. Kiñcāpi na kataṃ, pacchājātapaccayarahitaṃ, pana āhārādīhi ca anupatthaddhaṃ dubbalavatthuṃ nissāya pavattattā, attano ca āgantukatāya kammajarūpehi cittasamuṭṭhānarūpānaṃ ṭhānaṃ gahetvā ṭhitattā ca paṭisandhicittaṃ rūpasamuṭṭhāpakaṃ na hoti. Cuticitte pana aṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 636; vibha. aṭṭha. 26 pakiṇṇakakathā) tāva ‘‘vūpasantavaṭṭamūlasmiṃ santāne sātisayaṃ santavuttitāya khīṇāsavasseva cuticittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpetī’’ti (dha. sa. mūlaṭī. 636) vuttaṃ. Ānandācariyādayo pana ‘‘sabbesampi cuticittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpetī’’ti vadanti. Vinicchayo pana nesaṃ saṅkhepato mūlaṭīkādīsu, vitthārato ca abhidhammatthavikāsiniyaṃ vuttanayena daṭṭhabbo. Paṭhamabhavaṅgamupādāyāti paṭisandhiyā anantaranibbattapaṭhamabhavaṅgato paṭṭhāya. Jāyantameva samuṭṭhāpeti, na pana ṭhitaṃ, bhijjamānaṃ vā anantarādipaccayalābhena uppādakkhaṇeyeva janakasāmatthiyayogato.
3232. 威仪路,作为身体活动的运作途径,即行走等姿态。就其实质而言,是彼状态下色法的转起。它也维持身体,即随其转起而给予支撑。正如当有分心被路心间断而转起时,肢体会下沉;然而,当这三十二种及随后将说的二十六种醒转心转起时,便不会如此。此时,肢体得到支撑,随其转起的威仪路状态而现起。
32. Iriyāya kāyikakiriyāya pavattipathabhāvato iriyāpatho, gamanādi, atthato tadavatthā rūpappavatti. Tampi sandhāreti yathāpavattaṃ upatthambheti. Yathā hi vīthicittehi abbokiṇṇe bhavaṅge pavattamāne aṅgāni osīdanti, na evametesu dvattiṃsavidhesu, vakkhamānesu ca chabbīsatiyā jāgaraṇacittesu pavattamānesu. Tadā pana aṅgāni upatthaddhāni yathāpavattairiyāpathabhāveneva pavattanti.
3333. 它们也能生起表色,并非仅仅生起色身威仪。然而,此处虽未作简别之说,亦应知唯有意门转起的确定心与速行心是表色的生起者;同样,令笑生起的心也是如此,因为五门转起之心是羸弱的。虽然在此威仪或表色并非离色而有,但也并非所有生色之心都支撑威仪并引发表色的变化。然而,凡是生起表色的心,必定是威仪的支撑者,因为威仪与表色不相离。为了显示“支撑威仪者”与“生色者”这一差别,才将威仪与表色从色法中分别开示。
33.Viññattimpi samuṭṭhāpenti, na kevalaṃ rūpiriyāpathāneva. Avisesavacanepi panettha manodvārappavattāneva voṭṭhabbanajavanāni viññattisamuṭṭhāpakāni, tathā hāsajanakāni ca pañcadvārappavattānaṃ paridubbalabhāvatoti daṭṭhabbaṃ. Kāmañcettha rūpavinimutto iriyāpatho, viññatti vā natthi, tathāpi na sabbaṃ rūpasamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ iriyāpathūpatthambhakaṃ, viññattivikārajanakañca hoti. Yaṃ pana cittaṃ viññattijanakaṃ, taṃ ekaṃsato iriyāpathūpatthambhakaṃ iriyāpathassa viññattiyā saha avinābhāvato. Iriyāpathūpatthambhakañca rūpajanakanti imassa visesadassanatthaṃ rūpato iriyāpathaviññattīnaṃ visuṃ gahaṇaṃ.
3434. 十三种:即从善心生起四种,从不善心生起四种,从唯作心生起五种,共为十三种。其中,凡夫以八种善与不善心而笑,有学圣者以除去了邪见相应心的六种心而笑,无学圣者则以五种唯作心而笑。诸佛唯以四种有因唯作心而笑,不以无因心而笑,如经中说:“证得了于过去等无碍之智、具足此三法的佛陀、世尊,一切身业皆以智为先导、以智为随转。”(《大义释》69;《小义释·莫伽罗阇问义释》85;《无碍解道》3.5)他们说,佛陀不可能生起没有审察智慧的笑。然而,即使以笑生心而转起,他们的微笑也因随顺宿住、未来分及一切知智,故仍是以智为随转的。如此,在注释书(《法集论注》568)中说:“在他们的那些智的惯行边际,此心令喜而笑生起。”因此,不能阻止佛陀有此笑生心的转起。
34.Terasāti kusalato cattāri, akusalato cattāri, kiriyato pañcāti terasa. Tesu hi puthujjanā aṭṭhahi kusalākusalehi hasanti, sekkhā diṭṭhisahagatavajjitehi, asekkhā pana pañcahi kiriyacittehi, tatthāpi buddhā catūhi sahetukakiriyacitteheva hasanti, na ahetukena ‘‘atītaṃsādīsu appaṭihatañāṇaṃ patvā imehi tīhi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattī’’ti vacanato (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; paṭi. ma. 3.5). Na hi vicāraṇapaññārahitassa hasituppādassa buddhānaṃ pavatti yuttāti vadanti. Hasituppādacittena pana pavattiyamānampi tesaṃ sitakaraṇaṃ pubbenivāsaanāgataṃsasabbaññutaññāṇānaṃ anuvattakattā ñāṇānuparivattiyevāti. Evañca katvā aṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 568) ‘‘tesaṃ ñāṇānaṃ ciṇṇapariyante idaṃ cittaṃ hāsayamānaṃ uppajjatī’’ti vuttaṃ, tasmā na tassa buddhānaṃ pavatti sakkā nivāretuṃ.
35由于获得后生等缘的扶持,在住时刹那,时节与食素才变得有力,因此说“火界达到住时”等。
35. Pacchājātādipaccayūpatthambhalābhena ṭhitikkhaṇeyeva utuojānaṃ balavabhāvoti vuttaṃ ‘‘tejodhātu ṭhitippattā’’tyādi.
37其中,心所依处等九种色唯由业而生,故纯属业生。凡是已生、正生、将生者,即称为“业生”,犹如“已挤出之乳”。
37. Tattha hadayaindriyarūpāni nava kammatoyeva jātattā kammajāneva. Yañhi jātaṃ, jāyati, jāyissati ca, taṃ ‘‘kammaja’’nti vuccati yathā duddhanti.
40轻快性等三种依赖于现前之缘,故非业生;若非如此,它们便应恒常存在。因此说“轻快性等三种从时节、心与食而生”。
40. Paccuppannapaccayāpekkhattā lahutādittayaṃ kammajaṃ na hoti, itarathā sabbadābhāvīhi bhavitabbanti vuttaṃ ‘‘lahutādittayaṃ utucittāhārehi sambhotī’’ti.
43纯粹业生色有九种;于四生中,业生色亦各有九种,故成十八种业生色。依五种变化色、声、非不离色及虚空,心生色有十五种。声、轻快性等三种,非不离色及虚空等九种,合为十三种时节生色。依轻快性等三种、非不离色及虚空,食生色有十二种。
43. Ekantakammajāni nava, catujesu kammajāni navāti aṭṭhārasa kammajāni, pañcavikārarūpasaddaavinibbhogarūpaākāsavasena pannarasa cittajāni, saddo, lahutādittayaṃ, avinibbhogākāsarūpāni navāti terasa utujāni, lahutādittayaavinibbhogākāsavasena dvādasa āhārajāni.
44那些正在生起等色的自性,即是正在生起、正在成熟、正在坏灭的色。除了此自性本身,它们并无自己的生等相,因此说‘相’不由任何缘所生。因为与生等相应的眼等,有生等相;而生等本身则不然。若它们也有生等相,便会陷入无穷之过。然而,在《法集论》(1201)‘色处……乃至……段食,这些法是心等起’等文句中,许可‘生’从某处而生,这亦应理解为:是就那些生色之缘对于色的生起尚未停止作用、在其成就缘力的刹那,以正在生起的法之差别而可得来说的。又如《相应部》中说道:‘诸比丘,生是无常、有为、缘生的。诸比丘,老死是无常、有为、缘生的。’如此说法,在此也是以‘它们是缘生法的相’为意趣。因此,古德们说:
44. Kevalaṃ jāyamānādirūpānaṃ jāyamānaparipaccamānabhijjamānarūpānaṃ sabhāvattā sabhāvamattaṃ vinā attano jātiādilakkhaṇābhāvato lakkhaṇāni kehici paccayehi na jāyantīti pakāsitaṃ. Uppādādiyuttānañhi cakkhādīnaṃ jātiādīni lakkhaṇāni vijjanti, na evaṃ jātiādīnaṃ. Yadi tesampi jātiādīni siyuṃ, evaṃ anavatthānameva āpajjeyya. Yaṃ pana ‘‘rūpāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro. Ime dhammā cittasamuṭṭhānā’’tyādīsu (dha. sa. 1201) jātiyā kutocijātattaṃ anuññātaṃ , tampi rūpajanakapaccayānaṃ rūpuppādanaṃ pati anuparatabyāpārānaṃ paccayabhāvūpagamanakkhaṇe jāyamānadhammavikārabhāvena upalabbhamānataṃ sandhāyāti daṭṭhabbaṃ. Yampi ‘‘jāti, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppanna’’nti vacanaṃ (saṃ. ni. 2.20), tatthāpi paṭiccasamuppannānaṃ lakkhaṇabhāvatoti ayametthābhisandhi. Tenāhu porāṇā –
经典中谓生从某处生,乃方便之说;
诸有为法具此自性,故于三者中说为有为。
‘‘Pāṭhe kutoci jātattaṃ, jātiyā pariyāyato; Saṅkhatānaṃ sabhāvattā, tīsu saṅkhatatoditā’’ti.
色聚配合解释
Kalāpayojanāvaṇṇanā
4545. 然而,这些色虽从业等生起,却非一一单独生起,而是以聚的方式生起。因此,为显示聚的数目与分际及其自相,故说‘同一生起’等。‘俱转者’是指依各别聚中之色而俱转,并非一切聚彼此俱生。
45. Yasmā panetāni rūpāni kammādito uppajjamānānipi na ekekaṃ samuṭṭhahanti, atha kho piṇḍatova. Tasmā piṇḍānaṃ gaṇanaparicchedaṃ, sarūpañca dassetuṃ ‘‘ekuppādā’’tyādi vuttaṃ . Sahavuttinoti visuṃ visuṃ kalāpagatarūpavasena sahavuttino, na sabbakalāpānaṃ aññamaññaṃ sahuppattivasena.
4646. 具有十种量者,名为‘十法聚’,这是对总集的名称;以眼为特征或以眼为主的十法聚,名为‘眼十法聚’。其余类推。
46. Dasa parimāṇā assāti dasakaṃ, samudāyassetaṃ nāmaṃ, cakkhunā upalakkhitaṃ, tappadhānaṃ vā dasakaṃ cakkhudasakaṃ. Evaṃ sesesupi.
47由于语表被摄受,声也被纳入其中,因为语表与声不相离,故说为‘语表十法聚’。
47. Vacīviññattiggahaṇena saddopi saṅgahito hoti tassā tadavinābhāvatoti vuttaṃ ‘‘vacīviññattidasaka’’nti.
50那么,这二十一种聚,是每一聚在一切处皆有呢,还是某些仅于某处有?对此,他说‘其中’等。
50. Kiṃ panete ekavīsati kalāpā sabbepi sabbattha honti, udāhu keci katthacīti āha ‘‘tatthā’’tyādi.
色法转起次第解释
Rūpapavattikkamavaṇṇanā
52现在,为依它们的生起、依转起与结生、以及依生处来显示其转起,故说‘然而,所有这些色’等。‘如其所应’是指随顺于那些自相具足的处所。
52. Idāni nesaṃ sambhavavasena, pavattipaṭisandhivasena, yonivasena ca pavattiṃ dassetuṃ ‘‘sabbānipi panetānī’’tyādi vuttaṃ. Yathārahanti sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ anurūpato.
53五十三、于莲花、树洞、子宫、污物等湿润处所生者,名为湿生。他们有化生,故为化生者,此处唯以殊胜的投生方式为界限而作取舍,犹如说“美貌少女应许配”。有七种十法聚现起,因为是以诸处圆满的方式得见。有时则不可得,这是就生而盲者、生而聋者、生而无鼻者、非男者以及初劫之人等而言。其中,于善趣,由大威势力之业所生的化生者,因无诸根残缺,故无眼、耳、鼻之缺失;湿生者则有缺失;初劫之化生者则无男性根或女性根。于恶趣,眼、耳、男性女性根之缺失,两者皆可有,而鼻之缺失唯就湿生者而言,非就化生者而言,应作如是解。正如《法心分别》中所说:“于欲界投生刹那,或有人十一处现起,或有人十处现起,或有人另类十处现起,或有人九处现起,或有人七处现起”(《分别论》1007),据此,诸根圆满的化生者,除声处外,被说为有十一处。盲者除眼处外有十处,同样聋者除耳处外有十处,盲聋者除彼二处外有九处,胎生者除眼、耳、鼻、舌、声处外,被说为有七处。然而,若有无鼻的化生者存在,则应对盲者、聋者、无鼻者三度说于十处,对盲聋者、盲无鼻者、聋无鼻者三度说于九处,对盲聋无鼻者说于八处,但经典并未如此说。
53. Kamalakuharagabbhamalādisaṃsedaṭṭhānesu jātā saṃsedajā. Upapāto nesaṃ atthīti opapātikā, ukkaṃsagatiparicchedavasena cettha visiṭṭhaupapāto gahito yathā ‘‘abhirūpassa kaññā dātabbā’’ti. Satta dasakāni pātubhavanti paripuṇṇāyatanabhāvena upalabbhanato. Kadāci na labbhanti jaccandhajaccabadhirajaccāghānanapuṃsakaādikappikānaṃ vasena. Tattha sugatiyaṃ mahānubhāvena kammunā nibbattamānānaṃ opapātikānaṃ indriyavekallāyogato cakkhusotaghānālābho saṃsedajānaṃ, bhāvālābho paṭhamakappikaopapātikānaṃ vasenapi. Duggatiyaṃ pana cakkhusotabhāvālābho dvinnampi vasena, ghānālābho saṃsedajānameva vasena, na opapātikānaṃ vasenāti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi dhammahadayavibhaṅge ‘‘kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti, kassaci dasa, kassaci aparānipi dasa, kassaci nava, kassaci sattā’’ti (vibha. 1007) vacanato paripuṇṇindriyassa opapātikassa saddāyatanavajjitāni ekādasāyatanāni vuttāni. Andhassa cakkhāyatanavajjitāni dasa, tathā badhirassa sotāyatanavajjitāni, andhabadhirassa tadubhayavajjitāni nava, gabbhaseyyakassa cakkhusotaghānajivhāsaddāyatanavajjitānisattāyatanāni vuttāni. Yadi pana aghānakopi opapātiko siyā, andhabadhirāghānakānaṃ vasena tikkhattuṃ dasa, andhabadhiraandhāghānakabadhirāghānakānaṃ vasena tikkhattuṃ nava, andhabadhirāghānakassa vasena ca aṭṭha āyatanāni vattabbāni siyuṃ, na panevaṃ vuttāni. Tasmā natthi opapātikassa ghānavekallanti. Tathā ca vuttaṃ yamakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘aghānako opapātiko natthi. Yadi bhaveyya, kassaci aṭṭhāyatanānīti vadeyyā’’ti (yama. aṭṭha. āyatanayamaka. 18-21).
然而,湿生者无鼻的情形却无法否定,因为“于欲界投生刹那”等圣典文句(《分别论》1007)是专就化生胎而说,至于“七处”的取用,则是专就胎生者而说,余处无有是可能故。至于注释书所言“湿生胎者以圆满诸处的方式被摄入化生者而说”,那也仅是就湿生者中诸处圆满者被摄入化生者而说。另有一些人,因《双论》中说鼻与舌相伴而生,便以无舌者不可能存在为由,主张无鼻者亦不存在。对此,应当这样说:恰如眼与耳在色界中可离鼻、舌而生起,鼻与舌则不然,二者不能彼此相离而生起,因为二者于色界中皆不生起;如是,于欲界中,正以其各各不能单独生起的方式,而说他们相伴而生,并非不能这样说。
Saṃsedajānaṃ pana ghānābhāvo na sakkā nivāretuṃ ‘‘kāmadhātuyā upapattikkhaṇe’’tyādipāḷiyā (vibha. 1007) opapātikayonimeva sandhāya, sattāyatanaggahaṇassa ca aññesaṃ asambhavato gabbhaseyyakameva sandhāya vuttattā. Yaṃ pana ‘‘saṃsedajayonikā paripuṇṇāyatanabhāvena opapātikasaṅgahaṃ katvā vuttā’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ, tampi paripuṇṇāyatanaṃyeva saṃsedajānaṃ opapātikesu saṅgahavasena vuttaṃ. Apare pana yamake ghānajivhānaṃ sahacāritā vuttāti ajivhassa asambhavato aghānakassapi abhāvameva vaṇṇenti, tatthāpi yathā cakkhusotāni rūpabhave ghānajivhāhi vinā pavattanti, na evaṃ ghānajivhā aññamaññaṃ vinā pavattanti dvinnampi rūpabhave anuppajjanatoti evaṃ visuṃ visuṃ kāmabhave appavattivasena tesaṃ sahacāritā vuttāti na na sakkā vattunti.
54五十四、住于胎中、母腹中者,为胎生者;他们即是于色等诸法上执为有情,故名胎生有情。此即卵生与胎生。有三种十法聚现起,它们被称为“羯罗蓝色”,当这些法聚集时,犹如从一根羊毛尖上取一滴澄清的芝麻油,取下后悬于尖端的一滴,清澈、明净。有时不可得,是就完全不存在者而言。此后,即是结生之后。于转起时,即第七周,或依复注师的观点为第十一周。次第:眼十法聚现起后,过一周,耳十法聚生起;此后过一周,鼻十法聚生起;此后过一周,舌十法聚生起,如是依次。注释书中也显示了此义。
54. Gabbhe mātukucchiyaṃ sentīti gabbhaseyyakā, teyeva rūpādīsu sattatāya sattāti gabbhaseyyakasattā. Ete aṇḍajajalābujā. Tīṇi dasakāni pātubhavanti, yāni ‘‘kalalarūpa’’nti vuccanti, paripiṇḍitāni ca tāni jātiuṇṇāya ekassa aṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumattāni acchāni vippasannāni. Kadāci na labbhati abhāvakasattānaṃ vasena. Tato paranti paṭisandhito paraṃ. Pavattikāleti sattame sattāhe, ṭīkākāramatena ekādasame sattāhe vā. Kamenāti cakkhudasakapātubhāvato sattāhātikkamena sotadasakaṃ , tato sattāhātikkamena ghānadasakaṃ, tato sattāhātikkamena jivhādasakanti evaṃ anukkamena. Aṭṭhakathāyampi hi ayamattho dassitova.
55五十五、住时:即结生心的住时。与结生心俱生的时节,达到住位后,在其住刹那生起纯八法聚;于彼所生起者,在坏灭刹那等阶段,依次生起时节生色。从食素遍满起:胎生者由母亲所摄入的饮食,湿生与化生者则从口中唾液等处,食素通过味输管遍满身体之时开始。
55.Ṭhitikālanti paṭisandhicittassa ṭhitikālaṃ. Paṭisandhicittasahajātā hi utu ṭhānappattā tassa ṭhitikkhaṇe suddhaṭṭhakaṃ samuṭṭhāpeti, tadā uppannā bhaṅgakkhaṇetyādinā anukkamena utu rūpaṃ janeti. Ojāpharaṇamupādāyāti gabbhaseyyakassa mātu ajjhohaṭāhārato saṃsedajopapātikānañca mukhagatasemhādito ojāya rasaharaṇīanusārena sarīre pharaṇakālato paṭṭhāya.
56五十六、死心之后:指死心之后(的状态)。业生色不再生起,因为在那生起之处已无命根存在。当业生色断绝时,即称之为“死”。如所说:
56. Cuticittaṃ uparimaṃ etassāti cuticittopari. Kammajarūpāni na uppajjanti taduppattiyaṃ maraṇābhāvato. Kammajarūpavicchede hi ‘‘mato’’ti vuccati. Yathāha –
“寿、暖与识,当它们离开此身之时,
那时,他如无用的木柴般,被弃置而卧。
‘‘Āyu usmā ca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ; Apaviddho tadā seti, niratthaṃva kaliṅgara’’nti. (saṃ. ni. 3.95 thokaṃ visadisaṃ);
所谓“此前”,即第十七心的生刹那。此后,心生色与食生色亦断,因为在无命者的相续中,它们已无生起之缘;而已生起的心生色与食生色,则在此后持续片刻而灭尽。另有一些师长主张:“心生色在死心之前即已断绝。”
Puretaranti sattarasamassa uppādakkhaṇe. Tatoparaṃ cittajāhārajarūpañca vocchijjatīti ajīvakasantāne tesaṃ uppattiyā abhāvato yathānibbattaṃ cittajaṃ, āhārajañca tato paraṃ kiñci kālaṃ pavattitvā nirujjhati. Apare pana ācariyā ‘‘cittajarūpaṃ cuticittato puretarameva vocchijjatī’’ti vaṇṇenti.
58五十八、色界中无鼻、舌、身的原因已如前说。然而,男女二根于彼处不转起,因为它们是粗重欲贪的所依,而梵天无此欲贪。食生色聚亦不可得,因无吞食之食,且身内之食亦不能作为生起色法的因缘。外在的时节与食,在获得所依之后,方能生起时节生色与食生色。命九法聚:因身不存在,故以命九法聚代替身十法聚。
58. Rūpaloke ghānajivhākāyānaṃ abhāve kāraṇaṃ vuttameva. Bhāvadvayaṃ pana bahalakāmarāgūpanissayattā brahmānañca tadabhāvato tattha na pavattati. Āhārajakalāpāni ca na labbhanti ajjhohaṭāhārābhāvena sarīragatassapi āhārassa rūpasamuṭṭhāpanābhāvato. Bāhirañhi utuṃ, āhārañca upanissayaṃ labhitvā utuāhārā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Jīvitanavakanti kāyābhāvato kāyadasakaṭṭhāniyaṃ jīvitanavakaṃ.
59五十九、剩余:其余梵天在结生与转起中,相较于应得的色法有所剩余。然而,在死时,由于梵天并无遗弃身体的情况,一切三因生与二因生的色法一并灭尽。
59.Atiricchati sesabrahmānaṃ paṭisandhiyaṃ, pavatte ca upalabhitabbarūpato avasiṭṭhaṃ hoti , maraṇakāle pana brahmānaṃ sarīranikkhepābhāvato sabbesampi tisamuṭṭhānāni, dvisamuṭṭhānāni ca saheva nirujjhanti.
61在色法中,由于鼻、舌、身、男根、女根这五种色不存在,因此有二十三种色。然而,有些人说:“轻快性等三种色在那里也不存在,因为没有使色法变得迟滞等的界扰动。”这种说法并无道理。因为,倘若如此,那么在具因的唯作心中,轻快性等也不应存在,因为它们同样与有待止息的相反法俱起。而“声音是变化”等说法,乃是就普遍共通而言的。
61.Rūpesu tevīsati ghānajivhākāyabhāvadvayavasena pañcannaṃ abhāvato. Keci pana ‘‘lahutādittayampi tesu natthi dandhattakarādidhātukkhobhābhāvato’’ti vadanti, taṃ akāraṇaṃ. Na hi vūpasametabbāpekkhā tabbirodhidhammappavatti tathā sati sahetukakiriyacittesu lahutādīnaṃ abhāvappasaṅgato. ‘‘Saddo vikāro’’tyādi sabbesampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.
涅槃差别解释
Nibbānabhedavaṇṇanā
62至此,已分别解说了心、心所与色法,现在为说明涅槃而说“然而涅槃”等。以“应由四道智证知”来显示涅槃为诸圣者的现量成就。以“是道与果的所缘”来显示其为善凡夫的比量成就。因为,以有为法为所缘或以概念为所缘的智,并不能断除或止息烦恼,然而世间确实有烦恼的断除等。因此,成立了一个与有为及假立法相反的、作为能断除和止息烦恼的道果之所缘的、名为涅槃的法。透过显示现量与比量的成就,也破斥了那些以为涅槃只是虚无者的言论,故不再赘言。在蕴等分类中,对于三地诸法,由于上下编织、连结,故称为“林”;从称为“林”的渴爱中出离,故为“出林”;由于超越了境域,故为“过去”。
62. Ettāvatā cittacetasikarūpāni vibhāgato niddisitvā idāni nibbānaṃ niddisanto āha ‘‘nibbānaṃ panā’’tyādi. ‘‘Catumaggañāṇena sacchikātabba’’nti iminā nibbānassa taṃtaṃariyapuggalānaṃ paccakkhasiddhataṃ dasseti. ‘‘Maggaphalānamārammaṇabhūta’’nti iminā kalyāṇaputhujjanānaṃ anumānasiddhataṃ. Saṅkhatadhammārammaṇañhi, paññattārammaṇaṃ vā ñāṇaṃ kilesānaṃ samucchedapaṭippassambhane asamatthaṃ, atthi ca loke kilesasamucchedādi. Tasmā atthi saṅkhatasammutidhammaviparīto kilesānaṃ samucchedapaṭippassaddhikarānaṃ maggaphalānaṃ ārammaṇabhūto nibbānaṃ nāma eko dhammoti siddhaṃ. Paccakkhānumānasiddhatāsandassanena ca abhāvamattaṃ nibbānanti vippaṭipannānaṃ vādaṃ nisedhetīti alamatippapañcena. Khandhādibhede tebhūmakadhamme heṭṭhupariyavasena vinanato saṃsibbanato vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantattā visayātikkamavasena atītattā.
63“自性”,是指以其自身存在的特相。“取”,是指被欲取等所执取,这是五蕴的别名;取本身即是剩余的烦恼,故为“有余”;与这有余共存,故为“有余依”;那本身就是涅槃界,故为“有余涅槃界”。所谓“以因由的方式”,是指以有余依等加以施设时,以有余依状态作为因由的间接说明。
63.Sabhāvatoti attano santilakkhaṇena. Upādīyati kāmupādādīhīti upādi, pañcakkhandhassetaṃ adhivacanaṃ, upādiyeva seso kilesehīti upādiseso, tena saha vattatīti saupādisesā , sā eva nibbānadhātūti saupādisesanibbānadhātu. Kāraṇapariyāyenāti saupādisesādivasena paññāpane kāraṇabhūtassa upādisesa bhāvābhāvassa lesena.
64从所缘与相应的角度来看,由于没有贪、嗔、痴,故为空;这空本身即是空性。同样地,由于没有贪等诸相,故为无相;由于没有贪等愿求,故为无愿。或者,由于对一切诸行是空的,故为空性;由于一切诸行的相不可得,故为无相;由于渴爱的愿求不可得,故为无愿。
64. Ārammaṇato, sampayogato ca rāgadosamohehi suññattā suññaṃ, suññameva suññataṃ, tathā rāgādinimittarahitattā animittaṃ. Rāgādipaṇidhirahitattā appaṇihitaṃ. Sabbasaṅkhārehi vā suññattā suññataṃ. Sabbasaṅkhāranimittābhāvato animittaṃ. Taṇhāpaṇidhiyā abhāvato appaṇihitaṃ.
65由于没有坏灭,故为“不灭”。由于超越了终极的尽头,故为“究竟”。由于不被因缘所造作,故为“无为”。由于没有比它更上的,或者没有依正理可说的更上者,故为“无上”。由于从“林”(即渴爱)中解脱、一切方面都已远离,故为“出林”。寻求大戒蕴等者,即是“大仙”。
65. Cavanābhāvato accutaṃ. Antassa pariyosānassa atikkantattā accantaṃ. Paccayehi asaṅkhatattā asaṅkhataṃ. Attano uttaritarassa abhāvato, sahadhammena vattabbassa uttarassa vā abhāvato anuttaraṃ. Vānato taṇhāto muttattā sabbaso apagatattā vānamuttā. Mahante sīlakkhandhādike esanti gavesantīti mahesayo. ‘‘Iti citta’’ntyādi chahi paricchedehi vibhattānaṃ cittādīnaṃ nigamanaṃ.
如此,在名为《阿毗达摩义明解》的《阿毗达摩义摄》注释中,
Iti abhidhammatthavibhāviniyā nāma abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanāya