5. 离路之分别的解释
5. Vīthimuttaparicchedavaṇṇanā
1至此已示心路的摄集,今为开示离心路的摄集,而开始说“依心路故”等。其承接如下:依前所说方式,由心路故,于转起中从结生之后直至死为止,名为“转起摄”的摄集已宣说;今次于其后,在连接时、结生时,以及因其邻近而以彼摄也已涵盖死时,转起摄将被宣说。
1. Ettāvatā vīthisaṅgahaṃ dassetvā idāni vīthimuttasaṅgahaṃ dassetumārabhanto āha ‘‘vīthicittavaseneva’’ntyādi. Evaṃ yathāvuttanayena vīthicittavasena pavattiyaṃ paṭisandhito aparabhāge cutipariyosānaṃ pavattisaṅgaho nāma saṅgaho udīrito, idāni tadanantaraṃ sandhiyaṃ paṭisandhikāle, tadāsannatāya taṃgahaṇeneva gahitacutikāle ca pavattisaṅgaho vuccatīti yojanā.
地四句解释
Bhūmicatukkavaṇṇanā
33. 为福所认可者大多已离去,故称恶趣;彼即是地,有情依此而住,故为恶趣地。因众多殊胜成就为依止而生起美好,应往、应生于彼,故为善趣;与欲贪俱行转起的善趣,名为欲善趣;彼即是地,故为欲善趣地。对其余的,也应如此理解。
3. Puññasammatā ayā yebhuyyena apagatoti apāyo, soyeva bhūmi bhavanti ettha sattāti apāyabhūmi. Anekavidhasampattiadhiṭṭhānatāya sobhanā gantabbato upapajjitabbato gatīti sugati, kāmataṇhāsahacaritā sugati kāmasugati, sāyeva bhūmīti kāmasugatibhūmi. Evaṃ sesesupi.
44. 从乐、从幸福离去,故为地狱。横身而行,故为畜生;他们的生处为畜生胎。因此诸有情虽不混杂,却因同生性而似混杂,故名为胎;此就含义而言,是诸蕴转起的差异。由明显之乐离去、已去者,故为饿鬼;为渴爱等所烧之饿鬼等多种类别,其所行境界即为饿鬼境。然而在此处,以畜生胎、饿鬼境之名义所摄取的,即是诸蕴,因为他们并没有这样固定的处所。或者,依据他们所常栖居的森林、山麓等处所,也可摄受空间之义。不闪耀,即不能以自在、游戏等方式闪耀,故为阿修罗,此指饿鬼阿修罗。其余者则非天,是与天敌对,故为阿修罗;此处唯取饿鬼阿修罗,因为其他阿修罗已被摄入三十三天之中,是所欲异熟之果。正如阿阇梨所说:
4. Ayato sukhato niggatoti nirayo. Tiro añcitāti tiracchānā, tesaṃ yoni tiracchānayoni. Yavanti tāya sattā amissitāpi samānajātitāya missitā viya hontīti yoni. Sā pana atthato khandhānaṃ pavattiviseso. Pakaṭṭhena sukhato itā gatāti petā, nijjhāmataṇhikādibhedānaṃ petānaṃ visayo pettivisayo. Ettha pana tiracchānayonipettivisayaggahaṇena khandhānaṃyeva gahaṇaṃ tesaṃ tādisassa paricchinnokāsassa abhāvato. Yattha vā te araññapabbatapādādike nibaddhavāsaṃ vasanti, tādisassa ṭhānassa vasena okāsopi gahetabbo. Na suranti issariyakīḷādīhi na dibbantīti asurā, petāsurā. Itare pana na surā surappaṭipakkhāti asurā, idha ca petāsurānameva gahaṇaṃ itaresaṃ tāvatiṃsesu gahaṇassa icchitattā. Tathā hi vuttaṃ ācariyena –
“在三十三天众中,有吠波质底阿修罗。”(《名称集》438)
‘‘Tāvatiṃsesu devesu, vepacittāsurā gatā’’ti; (Nāma. pari. 438);
5因念、勇猛、梵行堪能等功德而心意超胜,他们心意增上,故称为“人”。正如证得最上念慧的佛陀等,也仅仅是人。此处,赡部洲洲的居民是究竟意义上的人。然而,因与他们有相同的形貌等,连同小洲居民,其余大洲的居民也被称为“人”。世间说:“摩奴,即最初刹帝利的后嗣、子孙,故名为人。”人的居住地,此处即是人;其余也是如此。
5. Satisūrabhāvabrahmacariyayogyatādiguṇehi ukkaṭṭhamanatāya mano ussannaṃ etesanti manussā. Tathā hi paramasatinepakkādippattā buddhādayopi manussabhūtāyeva. Jambudīpavāsino cettha nippariyāyato manussā. Tehi pana samānarūpāditāya saddhiṃ parittadīpavāsīhi itaramahādīpavāsinopi ‘‘manussā’’ti vuccanti. Lokiyā pana ‘‘manuno ādikhattiyassa apaccaṃ puttāti manussā’’ti vadanti. Manussānaṃ nivāsabhūtā bhūmi idha manussā. Evaṃ sesesupi.
因他们信奉四大王,或生于四大王的住处,故为四大王天。与摩伽婆罗门青年一起,三十三位同造福业者投生此处,因此他们共同所行之住处为三十三,亦即三十三天;以彼为住处者,即名为三十三天。然因“千四大王天,千三十三天”之说,其余轮围世界亦有六欲天,故应知这些仅为那些天界的名称。已离去苦、已离苦,故为夜摩天。因自具祥瑞而得满足、喜悦,故为兜率天。于自己所化而得乐,故为化乐天。于他人所化的诸欲令其自在转起,故为他化自在天。
Catūsu mahārājesu bhatti etesaṃ, catunnaṃ vā mahārājānaṃ nivāsaṭṭhānabhūte cātumahārāje bhavāti cātumahārājikā. Māghena māṇavena saddhiṃ tettiṃsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṃsahacaritaṭṭhānaṃ tettiṃsaṃ, tadeva tāvatiṃsaṃ, taṃnivāso etesanti tāvatiṃsāti vadanti. Yasmā pana ‘‘sahassaṃ cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna’’nti (a. ni. 3.81) vacanato sesacakkavāḷesupi chakāmāvacaradevalokā atthi, tasmā nāmamattameva etaṃ tassa devalokassāti gahetabbaṃ. Dukkhato yātā apayātāti yāmā. Attano sirisampattiyā tusaṃ pītiṃ itā gatāti tusitā. Nimmāne rati etesanti nimmānaratino. Paranimmitesu bhogesu attano vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattino.
7因是大梵天的侍从,生于大梵天的会众中,故为梵众天。因处于辅相之位,故为梵辅天。因由禅那等殊胜功德而修习、增长,故为梵天;又因具足容色、长寿等,较梵众天等更为崇高,故为大梵天。这三者同住一地,以殊胜的宝石光芒所照耀。
7. Mahābrahmānaṃ paricārikattā tesaṃ parisati bhavāti brahmapārisajjā. Tesaṃ purohitaṭṭhāne ṭhitattā brahmapurohitā. Tehi tehi jhānādīhi guṇavisesehi brūhitā parivuddhāti brahmāno, vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatādīhi ca brahmapārisajjādīhi mahantā brahmānoti mahābrahmāno. Tayopete paṇītaratanapabhāvabhāsitasamānatalavāsino.
8他们相较于更高的天众,身光微细,故名为“少光天”。他们的光明无有边际,故名为“无量光天”。如同云中闪电,他们的光明从此处至彼处流散、放射,这是因为他们拥有喜俱禅那所生的蕴相续,故名为“光音天”。或者,如火炬之焰,光明从他们身上断断续续,如同散落般流散、放射。又或因具有如前所述之光明,有照耀的习性,故名为“光音天”。这三者同住于一个层面,皆为殊胜的宝石之光所照耀。
8. Uparimehi parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Valāhakato vijju viya ito cito ca ābhā sarati nissarati etesaṃ sappītikajjhānanibbattakkhandhasantānattāti ābhassarā. Daṇḍadīpikāya vā acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati nissaratīti ābhassarā. Yathāvuttāya vā pabhāya ābhāsanasīlāti ābhassarā. Etepi tayo paṇītaratanapabhāvabhāsitekatalavāsino.
9所谓“净”,是指他们那纯粹、坚固、不动摇的身光。相较于更上的梵天,此光微细,故名为“少净天”。他们的净光无有边际,故名为“无量净天”。他们为那称为光耀生起的净光所充满、所遍满,故名为“遍净天”。依照语词,本应说为“Subhākiṇṇā”,但通过缩短开头的“ā”音,并将末尾的“ṇa”音转为“ha”音,故而说为“Subhakiṇhā”。这三者亦同住于一个层面,皆为殊胜的宝石之光所照耀。
9. Subhāti ekagghanā acalā sarīrābhā vuccati, sā uparibrahmehi parittā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Pabhāsamudayasaṅkhātehi subhehi kiṇṇā ākiṇṇāti subhakiṇhā. ‘‘Subhākiṇṇā’’ti ca vattabbe ā-saddassa rassattaṃ, antimaṇa-kārassa ca ha-kāraṃ katvā ‘‘subhakiṇhā’’ti vuttaṃ. Etepi paṇītaratanapabhāvabhāsitekatalavāsino.
10由禅那之光所生,他们拥有广大的果报,故名为“广果天”。仅仅由于修习离贪于想,而生起色法的相续,其心无有想,且依此门而说的其余无色蕴也不存在,故名为“无想”。他们就是那些有情,故名为“无想有情天”。这些天众亦同住于一个层面,皆为殊胜的宝石之光所照耀。此地唯是纯净化、不再还来的不来圣者与阿罗汉的住处,故名为“净居天”。又或因为他们已无随眠、无有嗔恚,所居之处为清净,故名为“净居天”;他们所居之地,亦称净居天。
10. Jhānappabhāvanibbattaṃ vipulaṃ phalametesanti vehapphalā. Saññāvirāgabhāvanānibbattarūpasantatimattattā natthi saññā, taṃmukhena vuttāvasesā arūpakkhandhā ca etesanti asaññā. Teyeva sattāti asaññasattā. Etepi paṇītaratanapabhāvabhāsitekatalavāsino. Suddhānaṃ anāgāmiarahantānameva āvāsāti suddhāvāsā. Anunayapaṭighābhāvato vā suddho āvāso etesanti suddhāvāsā, tesaṃ nivāsabhūmipi suddhāvāsā.
11其中,住于第一层者,不轻易舍离自己所住之处,故名无烦天;住于第二层者,不因任何事物而感到热恼,故名无热天;住于第三层者,因具有极美妙之色,容易被看见,故名善现天;住于第四层者,因具有极清净之见,容易观见,故名善见天;住于第五层者,因成就最为殊胜,无有卑劣,故名色究竟天。
11. Imesu pana paṭhamatalavāsino appakena kālena attano ṭhānaṃ na vijahantīti avihā. Dutiyatalavāsino na kenaci tappantīti atappā. Tatiyatalavāsino paramasundararūpattā sukhena dissantīti sudassā. Catutthatalavāsino suparisuddhadassanattā sukhena passantīti sudassino. Pañcamatalavāsino pana ukkaṭṭhasampattikattā natthi etesaṃ kaniṭṭhabhāvoti akaniṭṭhā.
12在空无边处转起的初无色界果报四蕴,即是空无边处;或者由它们所限定的空间,即是空无边处地。对其余诸处也是如此。
12. Ākāsānañcāyatane pavattā paṭhamāruppavipākabhūtacatukkhandhā eva, tehi paricchinnaokāso vā ākāsānañcāyatanabhūmi. Evaṃ sesesupi.
13凡夫、入流者与一来者,在净居天中完全不存在——这是此处应联系的含义。而通过排除凡夫等,则表明了唯有不还者与阿拉汉能生于彼处。
13. Puthujjanā, sotāpannā ca sakadāgāmino cāpi puggalā suddhāvāsesu sabbathā na labbhantīti sambandho. Puthujjanādīnañca paṭikkhepena anāgāmiarahantānameva tattha lābho vutto hoti.
14“于余处”者,指除净居天、恶趣、无想天之外的其他处所,于那些处,圣者与非圣者皆可得生。
14.Sesaṭṭhānesūti suddhāvāsaapāyaasaññivajjitesu sesaṭṭhānesu ariyā, anariyāpi ca labbhanti.
结生四句解释
Paṭisandhicatukkavaṇṇanā
16“入胎刹那”,也就是结生的刹那。
16.Okkantikkhaṇeti paṭisandhikkhaṇe.
17从出生起即盲,是为“生而盲”。虽然处于出生刹那的卵生与胎生者,一切皆无眼根,然而,有一位有情,在理当生起眼根等之时,却因具足障碍眼根生起的业力,由此所赋予的结生,或因其他业的作用而无法生出眼根,此即名为天生盲。另有人则说:“所谓‘天生盲’,就是在出生时即盲,意指刚出母胎即盲,由此成立二因与三因结生者在母胎中眼根不坏之说。”此中,“天生盲等”的“等”字,即统摄天生聋、天生哑、天生结巴、天生疯狂、黄门、二根者、无性者、畸形等。又有人说:“有些无因结生者,虽具足诸根,却为少寻思者,此类亦由‘等’字所摄。”依地而住故,属于地居趣故,为“地居天众”。苦之聚集故,为“堕恶趣者”。
17. Jātiyā andho jaccandho. Kiñcāpi jātikkhaṇe aṇḍajajalābujā sabbepi acakkhukāva . Tathāpi cakkhādiuppajjanārahakālepi cakkhuppattivibandhakakammappaṭibāhitasāmatthiyena dinnapaṭisandhinā, itarenapi vā kammena anuppādetabbacakkhuko satto jaccandho nāma. Apare pana ‘‘jaccandhoti pasūtiyaṃyeva andho, mātukucchiyaṃ andho hutvā nikkhantoti attho, tena duhetukatihetukānaṃ mātukucchiyaṃ cakkhussa avipajjanaṃ siddha’’nti vadanti. Jaccandhādīnanti ettha ādiggahaṇena jaccabadhirajaccamūgajaccajaḷajaccummattakapaṇḍakaubhatobyañjanakanapuṃsakamammādīnaṃ saṅgaho. Apare pana ‘‘ekacce ahetukapaṭisandhikā avikalindriyā hutvā thokaṃ vicāraṇapakatikā honti, tādisānampi ādisaddena saṅgaho’’ti vadanti. Bhummadeve sitā nissitā taggatikattāti bhummassitā. Sukhasamussayato vinipātāti vinipātikā.
18“于一切处之欲界善趣”者:即依天与人,在七种欲界善趣之中。
18.Sabbatthāpi kāmasugatiyanti devamanussavasena sattavidhāyapi kāmasugatiyaṃ.
21“于他们”者:即于如上所说具结生之人中,或于恶趣等中。寿量的计算并无定规,因为有些人长寿,有些人寿命更长。故他们说——
21.Tesūti yathāvuttapaṭisandhiyuttesu puggalesu, apāyādīsu vā. Āyuppamāṇagaṇanāya niyamo natthi kesañci cirāyukattā, kesañci ciratarāyukattā ca. Tathācāhu –
“堕恶趣者的人寿——”
无有分限;
如曼陀多王之时,
有些夜叉亦长寿。”。
‘‘Āpāyikamanussāyu- Paricchedo na vijjati; Tathā hi kālo mandhātā, Yakkhā keci cirāyuno’’ti. –
因为在恶趣中,业即是量。生于彼处的有情,只要业力未尽,便无死亡;地居天也是如此。生于彼处的有情中,有些仅住七日等,有些则住一劫。人类也是如此,有时寿命无量,有时仅十岁。所谓“长寿者活百岁,或少于此”,以及“不能达第二个百岁”,这是依现在的人而说的。
Apāyesu hi kammameva pamāṇaṃ, tattha nibbattānaṃ yāva kammaṃ nakhīyati. Tāva cavanābhāvato, tathā bhummadevānaṃ. Tesupi hi nibbattā keci sattāhādikālaṃ tiṭṭhanti, keci kappamattampi, tathā manussānampi kadāci tesampi asaṅkhyeyyāyukattā kadāci dasavassāyukattā. ‘‘Yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ jīvati, appaṃ vā bhiyyo (dī. ni. 2.7; saṃ. ni. 1.145; a. ni. 7.74), dutiyaṃ vassasataṃ na pāpuṇātī’’ti idaṃ pana ajjatanakālike sandhāya vuttaṃ.
2222.“天寿五百年”:以人间五十年为一日,依此比例计算月与年,天界尺度的五百年即是其寿量。对此也如此说——
22.Dibbāni pañcavassasatānīti manussānaṃ paññāsa vassāni ekadinaṃ, tadanurūpato māsasaṃvacchare paricchinditvā dibbappamāṇāni pañcavassasatāni āyuppamāṇaṃ hoti. Vuttampi cetaṃ –
三十昼夜为一月,十二月为一年;
依此年数,天寿计为五百年。
‘‘Yāni paññāsa vassāni, manussānaṃ dino tahiṃ; Tiṃsarattidivo māso, māsā dvādasa saṃvaccharaṃ; Tena saṃvaccharenāyu, dibbaṃ pañcasataṃ mata’’nti.
“依人间计算”者,即依人间年数来计算。“由此四倍”者:四大王天以人间五十年为一天,天寿五百天年倍之,即成为三十三天寿一千天年,由此依昼夜与年倍增,故为四倍。这一千天年,依天界计算为一千年,依人间计算则为六十万零九亿年。由此四倍为夜摩天寿:即依三十三天寿所示之量再四倍之,依天界计算为二千年,依人间计算为四十四亿零八万年。由此四倍为兜率天寿:依天界计算为四千年,依人间计算为五十七亿零六十万年。由此四倍为化乐天寿:依天界计算为八千年,依人间计算为二百三十亿零四十八万年。由此四倍为他化自在天寿:依天界计算为一万六千年。
Manussagaṇanāyāti manussānaṃ saṃvaccharagaṇanāya. Tato catugguṇanti cātumahārājikānaṃ paññāsamānussakavassaparimitaṃ divasaṃ, dibbāni ca pañcavassasatāni diguṇaṃ katvā dibbavassasahassāni tāvatiṃsānaṃ sambhavatīti evaṃ divasasaṃvaccharadiguṇavasena catugguṇaṃ, taṃ pana dibbagaṇanāya vassasahassaṃ, manussagaṇanāya saṭṭhivassasatasahassādhikatikoṭippamāṇaṃ hoti. Tato catugguṇaṃ yāmānanti tāvatiṃsānamāyuppamāṇato vuttanayena catugguṇaṃ, dibbagaṇanāya dvisahassaṃ, manussagaṇanāya cattālīsavassasatasahassādhikā cuddasa vassakoṭiyo honti. Tato catugguṇaṃ tusitānanti dibbāni cattāri vassasahassāni, manussagaṇanāya saṭṭhivassasatasahassādhikā sattapaññāsa vassakoṭiyo. Tato catugguṇaṃ nimmānaratīnanti dibbāni aṭṭhavassasahassāni, manussagaṇanāya dve vassakoṭisatāni cattālīsavassasatasahassādhikā tiṃsa vassakoṭiyo ca. Tato catugguṇaṃ paranimmitavasavattīnanti dibbāni soḷasa vassasahassāni.
23他显示人间的计算,说“及九百”等。其关联为:九百与二十一亿年,以及六十万年,此即他化自在天的寿量。
23. Manussagaṇanaṃ pana sayameva dassento āha ‘‘navasatañcā’’tyādi. Vassānaṃ sambandhi navasataṃ ekavīsa koṭiyo, tathā saṭṭhi ca vassasatasahassāni vasavattīsu āyuppamāṇanti sambandho.
25“第二禅地”者,是依四分法所说。其后,于转起时与死殁时,亦唯以如是的有分与死心续转而后灭,此为理趣。
25.Dutiyajjhānabhūmiyanti catukkanayavasena vuttaṃ. Tato paraṃ pavattiyaṃ, cavanakāle ca tathārūpameva bhavaṅgacutivasena pavattitvā nirujjhatīti yojanā.
29“于他们”者,即于他们结生之梵天中。“一劫”者,即无数劫。因为梵众天等三天的寿量,不能以(几个)大劫来划定界限。即使在一劫中,他们也无坏灭,故于满劫中不能成立(寿数)。如此,此世界于七次火坏劫后,第八次是水坏劫;又七次火坏劫后,第八次是水坏劫,如是于八八满劫之末,以风坏灭。其中,依初禅地而火坏,依第二、第三禅地而水坏,依第四禅地而风坏。此亦说为——
29.Tesūti tāhi gahitapaṭisandhikesu brahmesu. Kappassāti asaṅkhyeyyakappassa. Na hi brahmapārisajjādīnaṃ tiṇṇaṃ mahākappavasena āyuparicchedo sambhavati ekakappepi tesaṃ avināsābhāvena paripuṇṇakappe asambhavato. Tathā hesa (visuddhi. 2.409) loko sattavāresu agginā vinassati, aṭṭhame vāre udakena, puna sattavāresu agginā, aṭṭhame vāre udakenāti evaṃ aṭṭhasu aṭṭhakesu paripuṇṇesu pacchime vāre vātena vinassati. Tattha paṭhamajjhānatalaṃ upādāya agginā, dutiyatatiyajjhānatalaṃ upādāya udakena, catutthajjhānatalaṃ upādāya vātena vinassati. Vuttampi cetaṃ –
七次火劫过后,第八次即为水劫;
六十四劫满时,乃为一风劫。
光音天以下以火灭,遍净天以下以水灭;
由风力从广果天开始坏灭,世间如是毁灭。」
‘‘Satta sattagginā vārā, aṭṭhame aṭṭhame dakā; Catusaṭṭhi yadā puṇṇā, eko vāyuvaro siyā. ‘‘Agginābhassarā heṭṭhā, āpena subhakiṇhato; Vehapphalato vātena, evaṃ loko vinassatī’’ti. –
因此,三处初禅地即使在一劫中也不会毁灭,故无法以整个大劫来衡量其存在;应知它们的寿量是以无数劫来计算的。然而,从第二禅地等开始,则以圆满大劫计算,而非以无数劫计算。所谓无数劫,是指:有长、宽各一由旬的芥子堆,每隔百年取走一粒芥子,直至芥子堆耗尽,而大劫仍未灭尽——如此漫长的时间,仅是大劫的四分之一。而小劫,则是:当有情由于饥馑、疾疫、刀兵三种灾变之一而大量毁灭后,依靠残余有情相续所生的善业之力,从人寿十岁开始,寿命逐渐增长至无数岁;其后又因执持非法而渐渐衰减,直至人寿十岁时,再因疾疫等灾变之一导致有情毁灭,如此便划定为一小劫。以这样的小劫计算,一个大劫含有六十四小劫之量;也有人说「是二十小劫的量」。
Tasmā tiṇṇampi paṭhamajjhānatalānaṃ ekakappepi avināsābhāvato sakalakappe tesaṃ sambhavo natthīti asaṅkhyeyyakappavasena tesaṃ āyuparicchedo daṭṭhabbo. Dutiyajjhānāditalato paṭṭhāya pana paripuṇṇassa mahākappassa vasena, na asaṅkhyeyyakappavasena. Asaṅkhyeyyakappoti ca yojanāyāmavitthārato setasāsaparāsito vassasatavassasataccayena ekekabījassa haraṇena sāsaparāsino parikkhayepi akkhayasabhāvassa mahākappassa catutthabhāgo. So pana sattharogadubbhikkhānaṃ aññatarasaṃvaṭṭena bahūsu vināsamupagatesu avasiṭṭhasattasantānappavattakusalakammānubhāvena dasavassato paṭṭhāya anukkamena asaṅkhyeyyāyukappamāṇesu sattesu puna asaddhammasamādānavasena kamena parihāyitvā dasavassāyukesu jātesu rogādīnaṃ aññatarasaṃvaṭṭena sattānaṃ vināsappattiyāva ‘‘ayameko antarakappo’’ti evaṃ paricchinnassa antarakappassa vasena catusaṭṭhiantarakappappamāṇo hoti, ‘‘vīsatiantarakappappamāṇo’’ti ca vadanti.
4545. 「到达空无边处」——即前往空无边处者,他们称为空无边处行者。
45. Ākāsānañcāyatanaṃ upagacchantīti ākāsānañcāyatanūpagā.
49“唯一”:即从地、生、相应法、行相上来说,都是同一的。“同一种姓”:即于同一有中。
49.Ekamevāti bhūmito, jātito, sampayuttadhammato, saṅkhārato ca samānameva. Ekajātiyanti ekasmiṃ bhave.
业四句解释
Kammacatukkavaṇṇanā
50现在,为了从四种角度显示四种业,而说起“能生”等。能生,意思是它能令其生起,因此称为能生业。能支持,意思是它能予以支持,因此称为支持业。靠近而压迫,意思是它靠近之后加以压迫,因此称为压迫业。靠近而毁坏,意思是它靠近之后加以毁坏,因此称为毁坏业。
50. Idāni kammacatukkaṃ catūhākārehi dassetuṃ ‘‘janaka’’ntyādi āraddhaṃ, janayatīti janakaṃ. Upatthambhetīti upatthambhakaṃ. Upagantvā pīḷetīti upapīḷakaṃ. Upagantvā ghātetīti upaghātakaṃ.
其中,在结生与转起中,能产生果报色身的善或不善思,名为能生业。纵使它自己不能直接产生果报,但作为其他业产生久远果报之缘,或是为了不让那苦乐果报的断绝之缘生起,以及为了让增长之缘生起,而顺应能生业之力,成为令其久远转起之缘的善或不善业,名为支持业。通过疾病、界不平衡等相,逼恼其他业所生果报,障碍其久远转起之业,名为压迫业。而对于弱业,破坏其能生之力,产生断绝之缘,阻碍其果报,并自己产生果报的业,名为毁坏业。
Tattha paṭisandhipavattīsu vipākakaṭattārūpānaṃ nibbattakā kusalākusalacetanā janakaṃ nāma. Sayaṃ vipākaṃ nibbattetuṃ asakkontampi kammantarassa cirataravipākanibbattane paccayabhūtaṃ, vipākasseva vā sukhadukkhabhūtassa vicchedapaccayānuppattiyā, upabrūhanapaccayuppattiyā ca janakasāmatthiyānurūpaṃ ciratarappavattipaccayabhūtaṃ kusalākusalakammaṃ upatthambhakaṃ nāma. Kammantarajanitavipākassa byādhidhātusamatādinimittavibādhanena ciratarappavattivinibandhakaṃ yaṃ kiñci kammaṃ upapīḷakaṃ nāma. Dubbalassa pana kammassa janakasāmatthiyaṃ upahacca vicchedakapaccayuppādanena tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayaṃ vipākanibbattakakammaṃ upaghātakaṃ nāma.
能生业与毁坏业的差别在于:能生业不中断其他业的果报而直接引生果报;毁坏业则是先中断再引生。此为注疏中的定论(清净道论2.687;增支部注释2.3.34)。然而,另有阿阇梨说:‘压迫业通过带来多病等缘,间歇地逼迫其他业的果报;毁坏业则彻底断灭它,为其他业让出空间,自身却不产生果报。如此,它与能生业的差别便极为显著。’所谓‘依作用’,即依能生、支持、压迫、毁坏这四种作用。
Janakopaghātakānañhi ayaṃ viseso – janakaṃ kammantarassa vipākaṃ anupacchinditvāva vipākaṃ janeti, upaghātakaṃ upacchedanapubbakanti idaṃ tāva aṭṭhakathāsu (visuddhi. 2.687; a. ni. aṭṭha. 2.3.34) sanniṭṭhānaṃ. Apare pana ācariyā ‘‘upapīḷakakammaṃ bahvābādhatādipaccayopasaṃhārena kammantarassa vipākaṃ antarantarā vibādhati. Upaghātakaṃ pana taṃ sabbaso upacchinditvā aññassa okāsaṃ deti, na pana sayaṃ vipākanibbattakaṃ. Evañhi janakato imassa viseso supākaṭo’’ti vadanti. Kiccavasenāti jananaupatthambhanaupapīḷanaupacchedanakiccavasena.
5151. ‘重业’:指有大罪、具大威力的业,无法被其他业所阻碍。‘近业’:指临终时回忆起的,或在那时所造的业。‘惯行业’:指经常造作的业,或虽仅造作一次而反复串习的业。‘已作业’:指未达到重业等状态,仅仅是曾经造作的业,故应如此称呼。
51.Garukanti mahāsāvajjaṃ, mahānubhāvañca aññena kammena paṭibāhituṃ asakkuṇeyyakammaṃ. Āsannanti maraṇakāle anussaritaṃ, tadā katañca. Āciṇṇanti abhiṇhaso kataṃ , ekavāraṃ katvāpi vā abhiṇhaso samāsevitaṃ. Kaṭattākammanti garukādibhāvaṃ asampattaṃ katamattatoyeva kammanti vattabbakammaṃ.
其中,无论是善或不善,在重与不重之中,重者——不善方面如杀母等业,善方面如大业(禅那业)——即使有其他业存在,也会先成熟,犹如大河淹没细流一般。因此,它被称为‘重业’。若没有重业,在远近之中,近者——临终时忆念的——会先成熟;临终时所造者更不必说。若没有近业,在惯行与不惯行之中,惯行者——无论善戒或恶戒——会先成熟。而已作业,若得串习,在前述诸业俱无时,便牵引结生。是故,重业最先成熟;无重业则近业成熟;无近业则惯行业成熟;无惯行业则已作业成熟。因此说‘以果报的给予顺序’,意为依给予果报的次第。然而,在《阿毗达摩入门》等中,却说惯行业较近业先成熟。这好比挤满了牛的牛圈,门打开后,即使有强壮有力的牛,但最靠近圈门的那头——哪怕是衰弱的老牛——也会最先出来。同样地,在重业之外的其他善恶业中,由于临终时的邻近,近业会最先给与果报,因此这里先予以说明。
Tattha kusalaṃ vā hotu akusalaṃ vā, garukāgarukesu yaṃ garukaṃ akusalapakkhe mātughātakādikammaṃ , kusalapakkhe mahaggatakammaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati satipi āsannādikamme parittaṃ udakaṃ ottharitvā gacchanto mahogho viya. Tathā hi taṃ ‘‘garuka’’nti vuccati. Tasmiṃ asati dūrāsannesu yaṃ āsannaṃ maraṇakāle anussaritaṃ, tadeva paṭhamaṃ vipaccati, āsannakāle kate vattabbameva natthi. Tasmimpi asati āciṇṇānāciṇṇesu ca yaṃ āciṇṇaṃ susīlyaṃ vā, dussīlyaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Kaṭattākammaṃ pana laddhāsevanaṃ purimānaṃ abhāvena paṭisandhiṃ ākaḍḍhatīti garukaṃ sabbapaṭhamaṃ vipaccati. Garuke asati āsannaṃ, tasmimpi asati āciṇṇaṃ, tasmimpi asati kaṭattākammaṃ. Tenāha ‘‘pākadānapariyāyenā’’ti, vipākadānānukkamenātyattho. Abhidhammāvatārādīsu pana āsannato āciṇṇaṃ paṭhamaṃ vipaccantaṃ katvā vuttaṃ. Yathā pana gogaṇaparipuṇṇassa vajassa dvāre vivaṭe aparabhāge dammagavabalavagavesu santesupi yo vajadvārassa āsanno hoti, antamaso dubbalajaraggavopi, soyeva paṭhamataraṃ nikkhamati, evaṃ garukato aññesu kusalākusalesu santesupi maraṇakālassa āsannattā āsannameva paṭhamaṃ vipākaṃ detīti idha taṃ paṭhamaṃ vuttaṃ.
52“现法”:即现前存在的、现在的自体,于此应知是以领受果报的方式,故称为现法受业。紧接现法之后,投生而应知的业,名为顺生受业。在现法之后又再之后,于任何其他自体应知的业,名为顺后受业。业已存在,但其果报未曾有、现在有或将来有,应如此说者,称为已作业。
52. Diṭṭhadhammo paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo, tattha veditabbaṃ vipākānubhavanavasenāti diṭṭhadhammavedanīyaṃ. Diṭṭhadhammato anantaraṃ upapajjitvā veditabbaṃ upapajjavedanīyaṃ. Apare apare diṭṭhadhammato aññasmiṃ yattha katthaci attabhāve veditabbaṃ kammaṃ aparāpariyavedanīyaṃ. Ahosi eva kammaṃ , na tassa vipāko ahosi, atthi, bhavissati cāti evaṃ vattabbakammaṃ ahosikammaṃ.
于中,因不被对立之法所制伏,并由殊胜的缘获得殊胜性而达到强力状态,依于那样的先前业行,成为具有殊胜力,并在同一生命期中给予果报的第一速行思,名为“现法受业”。此业依所说方式,在强者的相续中,对于具足功德殊胜者,依利益或不利益而转起;由于未得习行而果报微小,不像其他两种业那样需要等待转起相续的止息和机会的获得,它就在此处如同花朵一般,只给予转起果报,即无因的果报。而成就利益的第七速行思成为决断思,按所说方式获得殊胜性,在下一生命期给予果报,名为“次生受业”。而且,它只有在给予结生之后才给予转起果报;若未给予结生,则不给予转起果报,因为死心之后便是次生受业的机会。然而,据说诸师长认为,在给予结生之后,即使于已生起的生命期中,它也给予转起果报。由于不具备前述原因,未达到现法受业等状态,在最初与最后之思的中间转起的五个思,因给予果报的自性尚未断绝,在未来无论何时获得机会时,能在结生和转起中产生果报,名为“后后受业”。而超过各自时限的前两种业,以及第三种业
Tattha paṭipakkhehi anabhibhūtatāya, paccayavisesena paṭiladdhavisesatāya ca balavabhāvappattā tādisassa pubbābhisaṅkhārassa vasena sātisayā hutvā tasmiṃyeva attabhāve phaladāyinī paṭhamajavanacetanā diṭṭhadhammavedanīyaṃ nāma. Sā hi vuttappakārena balavajanasantāne guṇavisesayuttesu upakārānupakāravasappavattiyā, āsevanālābhena appavipākatāya ca itaradvayaṃ viya pavattasantānuparamāpekkhaṃ, okāsalābhāpekkhañca kammaṃ na hotīti idheva pupphamattaṃ viya pavattivipākamattaṃ ahetukaphalaṃ deti. Atthasādhikā pana sattamajavanacetanā sanniṭṭhāpakacetanābhūtā vuttanayena paṭiladdhavisesā anantarattabhāve vipākadāyinī upapajjavedanīyaṃ nāma. Sā ca paṭisandhiṃ datvāva pavattivipākaṃ deti. Paṭisandhiyā pana adinnāya pavattivipākaṃ detīti natthi. Cuti anantarañhi upapajjavedanīyassa okāso. Paṭisandhiyā pana dinnāya jātisatepi pavattivipākaṃ detīti ācariyā. Yathāvuttakaāraṇavirahato diṭṭhadhammavedanīyādibhāvaṃ asampattā ādipariyosānacetanānaṃ majjhe pavattā pañca cetanā vipākadānasabhāvassa anupacchinnattā yadā kadāci okāsalābhe sati paṭisandhipavattīsu vipākaṃ abhinipphādentī aparāpariyavedaniyaṃ nāma. Sakasakakālātītaṃ pana purimakammadvayaṃ, tatiyampi ca saṃsārappavattiyā vocchinnāya ahosikammaṃ nāma.
以果报成熟的时间而言:即于现在、于紧随的下一世、于未来无论何时。如此,前三种业是依各自限定的时间,而后一种业则依那些时间的缺失而说。因为无效业正是由于时间已过,才有此称谓。
Pākakālavasenāti paccuppanne, tadanantare, yadā kadācīti evaṃ purimānaṃ tiṇṇaṃ yathāparicchinnakālavasena, itarassa taṃkālābhāvavasena ca. Ahosikammassa hi kālātikkamatova taṃ vohāro.
53以果报成熟之处而言:即依于结生时,果报所成熟的处所。
53.Pākaṭhānavasenāti paṭisandhiyā vipaccanabhūmivasena.
54现在,为了显示不善等业依身业门等的转起,借由对其说明而揭示这些业的杀生等十种乃至多种分类,于是开始阐释“其中,不善”等。于身门转起的业为身业;同样地,于语门等转起的业是语业等。
54. Idāni akusalādikammānaṃ kāyakammadvārādivasena pavattiṃ, taṃniddesamukhena ca tesaṃ pāṇātipātādivasena dasavidhādibhedañca dassetuṃ ‘‘tattha akusala’’ntyādi āraddhaṃ. Kāyadvāre pavattaṃ kammaṃ kāyakammaṃ. Evaṃ vacīkammādīni.
55对有情,不令其缓慢死去,而作急速断灭,是为杀生。以身或语,对未给予之物而取,是为不与取。于称为邪淫的违犯中,于诸欲而行邪行,是为欲邪行。
55. Pāṇassa saṇikaṃ patituṃ adatvā atīva pātanaṃ pāṇātipāto. Kāyavācāhi adinnassa ādānaṃ adinnādānaṃ. Methunavītikkamasaṅkhātesu kāmesu micchā caraṇaṃ kāmesu micchācāro.
其中,“有情”:从世俗而言是指有情,从胜义而言是指命根。对该有情,起有情想,生起断除命根的加行之思,即是杀生。对他人的物品,起彼物想,生起令其取走的加行之思,即是不与取。依止邪行,通过身门转起,违越不应行处的思,名为欲邪行。据说饮酒也摄于此,因为它在称为味尘的诸欲中属于邪行。所谓“身门”,即名为身表者:以身表意为身表,而此身能表知故,当心为引发前进等而风界增盛的色聚呈现变化状态时,此即身表;作为其助缘的引发身,由于是业转起的门面,故称为业门。
Tattha pāṇoti vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Tasmiṃ pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakappayogasamuṭṭhāpikā vadhakacetanā pāṇātipāto. Parabhaṇḍe tathāsaññino tadādāyakappayogasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Asaddhammasevanavasena kāyadvārappavattā agantabbaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro nāma. Surāpānampi ettheva saṅgayhatīti vadanti rasasaṅkhātesu kāmesu micchācārabhāvato. Kāyaviññattisaṅkhāte kāyadvāreti kāyena adhippāyaviññāpanato, sayañca kāyena viññeyyattā kāyaviññattisaṅkhāte abhikkamādijanakacittajavāyodhātvādhikakalāpassa vikārabhūte santhambhanādīnaṃ sahakārīkāraṇabhūte copanakāyabhāvato, kammānaṃ pavattimukhabhāvato ca kāyadvārasaṅkhāte kammadvāre.
虽然这表确实只是由与各业相应的心生起而产生的,然而,当它如此转起时,对于令其生起的业,便有身业等称谓,因此,它可以作为该业转起的门面来表述。如果只说“于身门所说”这么多,可能有人诘难:“若如此,则业门的确定便不可能。因为于身门转起的称为身业,而身业转起的门面称为身门。可是,以语命令杀生等时,身业也在语门转起,因此不能以门来确定业;同样地,以身作出变化而作妄语等时,语业也在身门转起,因此也不能以业来确定门。”为了显示以多分转起来确定,故说“以多分转起而言”。因为身业确实大多于身门转起,少分于语门转起,因此,由于多分于身门转起,身业的性质得以成立,如同林居者因多分居于林中而得林居者之名。同样地,正是身业多分于身门转起,而非其他业,因此,由于身业多分即在此处转起,身业门的性质得以成立,如同婆罗门村因多分婆罗门居住而得婆罗门村之名。在业门的确定上,没有任何障碍,这是此处的主旨。
Kiñcāpi hi taṃtaṃkammasahagatacittuppādeneva sā viññatti janīyati. Tathāpi tassā tathā pavattamānāya taṃsamuṭṭhāpakakammassa kāyakammādivohāro hotīti sā tasseva pavattimukhabhāvena vattuṃ labbhati. ‘‘Kāyadvāre vuttito’’ti ettakeyeva vutte ‘‘yadi evaṃ kammadvāravavatthānaṃ na siyā. Kāyadvāre hi pavattaṃ ‘kāyakamma’nti vuccati, kāyakammassa ca pavattimukhabhūtaṃ ‘kāyadvāra’nti. Pāṇātipātādikaṃ pana vācāya āṇāpentassa kāyakammaṃ vacīdvārepi pavattatīti dvārena kammavavatthānaṃ na siyā, tathā musāvādādiṃ kāyavikārena karontassa vacīkammaṃ kāyadvārepi pavattatīti kammena dvāravavatthānampi na siyā’’ti ayaṃ codanā paccupaṭṭheyyāti bāhullavuttiyā vavatthānaṃ dassetuṃ ‘‘bāhullavuttito’’ti vuttaṃ. Kāyakammañhi kāyadvāreyeva bahulaṃ pavattati, appaṃ vacīdvāre, tasmā kāyadvāreyeva bahulaṃ pavattanato kāyakammabhāvo siddho vanacarakādīnaṃ vanacarakādibhāvo viya. Tathā kāyakammameva yebhuyyena kāyadvāre pavattati, na itarāni, tasmā kāyakammassa yebhuyyena ettheva pavattanato kāyakammadvārabhāvo siddho brāhmaṇagāmādīnaṃ brāhmaṇagāmādibhāvo viyāti natthi kammadvāravavatthāne koci vibandhoti ayametthādhippāyo.
56“妄”指不实的事物,以此将不实说为真实,即是妄语。它破坏和合,使之粉碎、散乱,或者令可爱之物成为空无,即是离间语。它使自己和他人都变得粗恶,或者如同锯子一般有粗糙的触感,即是粗恶语。“杂秽”:它令安乐与利益消散、消失、破坏,对自己和他人皆无利益,凡如此而说的任何话语,即是杂秽语。
56. Musāti abhūtaṃ vatthu, taṃ tacchato vadanti etenāti musāvādo. Pisati sāmaggiṃ sañcuṇṇeti vikkhipati, piyabhāvaṃ suññaṃ karotīti vā pisuṇā. Attānampi parampi pharusaṃ karoti, kakaco viya kharasamphassāti vā pharusā. Saṃ sukhaṃ, hitañca phalati visarati vināsetīti samphaṃ, attano, paresañca anupakāraṃ yaṃ kiñci, taṃ palapati etenāti samphappalāpo.
其中,怀着将不实之事当作真实告知他人的意图,由这种告知的加行所生起的思,即是妄语。它只在破坏他人利益时才成为业道,否则仅是业。出于离间他人的欲望,或为了令自己被喜爱,由破坏他人关系的语加行所生起的杂染思,即是离间语。它同样只在两人被离间时才成为业道。由伤害他人要害的语加行所生起、全然粗恶的思,即是粗恶语——因为心有柔和时,便无粗恶语。由将无益之事(如讲述盗取凉物等)告知他人的加行所生起的杂染思,即是杂秽语。它只在他人领会了那无益之事时才成为业道。所谓语门,即名语表:能表达意图,且其自身通过语言而被了知,故称语表;它是由破坏性语言的加行所生起、以心为等起的地、水、火、风等色聚的变化状态,也是诸业生起的入口,故称语门。‘通常所说’即指上述所说的道理。
Tattha abhūtaṃ vatthuṃ bhūtato paraṃ viññāpetukāmassa tathā viññāpanappayogasamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So parassa atthabhedakarova kammapatho hoti, itaro kammameva. Paresaṃ bhedakāmatāya, attappiyakāmatāya vā parabhedakaravacīpayogasamuṭṭhāpikā saṃkiliṭṭhacetanā pisuṇavācā, sāpi dvīsu bhinnesuyeva kammapatho. Parassa mammacchedakaravacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusavācā. Na hi cittasaṇhatāya sati pharusavācā nāma hoti. Sītāharaṇādianatthaviññāpanappayogasamuṭṭhāpikā saṃkiliṭṭhacetanā samphappalāpo, so pana parehi tasmiṃ anatthe gahiteyeva kammapatho. Vacīviññattisaṅkhāte vacīdvāreti vācāya adhippāyaṃ viññāpeti, sayañca vācāya viññāyatīti vacīviññattisaṅkhāte vacībhedakarappayogasamuṭṭhāpakacittasamuṭṭhānapathavīdhātvādhikakalāpassa vikārabhūte copanavācābhāvato, kammānaṃ pavattimukhabhāvato ca vacīdvārasaṅkhāte kammadvāre. Bāhullavuttitoti idaṃ vuttanayameva.
57面对他人的成就,以贪欲心加以思虑,即是贪欲。由此而恼害他人的安乐,即是嗔恚。错误、颠倒地看待事物,即是邪见。
57. Parasampattiṃ abhimukhaṃ jhāyati lobhavasena cintetīti abhijjhā. Byāpajjati hitasukhaṃ etenāti byāpādo. Micchā viparītato passatīti micchādiṭṭhi.
其中,‘啊,但愿这成为我的’——像这样对他人财物的贪求,即是贪欲,它仅在将他人财物作意为己有时,才成为业道。‘啊,但愿这个众生毁灭’——这样的意愤,即是嗔恚。以‘没有布施的果报’等方式生起的颠倒见,即是邪见。在此,只有无有见、无因见、无作用见才构成业道的差别。至于这些的支分等详细分别,应依各处(如长部注、法集论注等)所述的方法来理解。‘即使没有表色’,是指没有身表和语表,即不产生那些表色。在此,与产生表色的心相应的贪欲等,都属于思的范畴。
Tattha ‘‘aho vata idaṃ mama siyā’’ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanaṃ abhijjhā, sā parabhaṇḍassa attano nāmaneneva kammapatho hoti. ‘‘Aho vatāyaṃ satto vinasseyyā’’ti evaṃ manopadoso byāpādo. ‘‘Natthi dinna’’ntyādinā nayena viparītadassanaṃ micchādiṭṭhi. Ettha pana natthikaahetukaakiriyadiṭṭhīhiyeva kammapathabhedo. Imesaṃ pana aṅgādivavatthānavasena papañco tattha tattha (dī. ni. aṭṭha. 1.8; dha. sa. aṭṭha. 1 akusalakammapathakathā; pārā. aṭṭha. 2.172) āgatanayena daṭṭhabbo. Aññatrāpi viññattiyāti kāyavacīviññattiṃ vināpi, taṃ asamuṭṭhāpetvāpītyattho. Viññattisamuṭṭhāpakacittasampayuttā cettha abhijjhādayo cetanāpakkhikāva honti.
58“由嗔根而生”:即依俱生等缘,由名为嗔的根而生,或由嗔根心而生,并非由贪根等。因为即使面带笑容的国王,也是以嗔心下令杀生;同样,在粗恶语和嗔恚中,也应依类推知。对于邪见,在应当执取的对象上,总是以贪为前导而执取,故说“邪见亦由贪根生”。其余四种(业道)可由二根生起:若为喜爱的对象、为不喜爱的对象,或为保护自己与亲属等目的而拿取,此不与取由贪根生;若为报复怨敌而拿取,则由嗔根生。若依法律典籍的标准,国王为惩罚恶人而拿取他人财物,以及婆罗门声称“一切皆属婆罗门,由国王所赐,只因他们完全懦弱,他人才能享用,婆罗门只是享用属于自己的东西”等,如此持“自己的东西”之想而拿取任何物品,以及诽谤业果关联者,其不与取由痴根生。同样,在妄语等中,也应依理配合。
58.Dosamūlenajāyantīti sahajātādipaccayena dosasaṅkhātamūlena, dosamūlakacittena vā jāyanti, na lobhamūlādīhi. Hasamānāpi hi rājāno dosacitteneva pāṇavadhaṃ āṇāpenti, tathā pharusavācābyāpādesupi yathārahaṃ daṭṭhabbaṃ. Micchādassanassa abhinivisitabbavatthūsu lobhapubbaṅgamameva abhinivisanato āha ‘‘micchādiṭṭhi ca lobhamūlenā’’ti. Sesāni cattāripi dvīhi mūlehi sambhavantīti yo tāva abhimataṃ vatthuṃ, anabhimataṃ vā attabandhuparittāṇādippayojanaṃ sandhāya harati, tassa adinnādānaṃ lobhamūlena hoti. Veraniyyātanatthaṃ harantassa dosamūlena. Nītipāṭhakappamāṇato duṭṭhaniggahaṇatthaṃ parasantakaṃ harantānaṃ rājūnaṃ, brāhmaṇānañca ‘‘sabbamidaṃ brāhmaṇānaṃ rājūhi dinnaṃ, tesaṃ pana sabbadubbalabhāvena aññe paribhuñjanti, attasantakameva brāhmaṇā paribhuñjantī’’tyādīni vatvā sakasaññāya evaṃ yaṃ kiñci harantānaṃ, kammaphalasambandhāpavādīnañca mohamūlena. Evaṃ musāvādādīsupi yathārahaṃ yojetabbaṃ.
63这(十福业事)依于六种所缘、三种业而生起,也依三种决定而生起,故说“同样,依布施、持戒、修习等”。当以十种方式分别解说时,其中的二种、二种、三种,依次归摄于布施等三者之中。此中理由,我们将在后面阐明。至于它们在六种所缘和三种业门中的生起关联,应依照注释书等(《法集论注》156-159)所述的方法来理解。
63. Chasu ārammaṇesu tividhakammavasena uppajjamānampetaṃ tividhaniyamena uppajjatīti āha ‘‘tathā dānasīlabhāvanāvasenā’’ti. Dasadhā niddisiyamānānaṃ hi dvinnaṃ, puna dvinnaṃ, tiṇṇañca yathākkamaṃ dānādīsu tīsveva saṅgaho. Kāraṇaṃ panettha parato vakkhāma. Chaḷārammaṇesu pana tividhakammadvāresu ca nesaṃ pavattiyojanā aṭṭhakathādīsu (dha. sa. aṭṭha. 156-159) āgatanayena gahetabbā.
6565. 由此而施与,故为布施,即舍离的思。其余诸词亦同。‘善持’故为戒,即令身语业等持、正确安立之义;或‘执持’故为戒,此处执持是指善法的安住处。正如所说‘立于戒’等(相应部1.23, 192)。‘修习’是指以此令善法习行、增长。‘恭敬’是指以此作尊重、行合宜。‘承事’是指忙于各种事务的状态。‘回向功德’是指将自己相续中生起的所得施与。‘随喜功德’是指以此随喜所得。‘听法’是指以此听闻法。‘说法’是指以此宣说法。‘正直见业’是指令见正直。
65. Dīyati etenāti dānaṃ, pariccāgacetanā. Evaṃ sesesupi. Sīlatīti sīlaṃ, kāyavacīkammāni samādahati, sammā ṭhapetītyattho, sīlayati vā upadhāretīti sīlaṃ, upadhāraṇaṃ panettha kusalānaṃ adhiṭṭhānabhāvo. Tathā hi vuttaṃ ‘‘sīle patiṭṭhāyā’’tyādi (saṃ. ni. 1.23, 192). Bhāveti kusale dhamme āsevati vaḍḍheti etāyāti bhāvanā. Apacāyati pūjāvasena sāmīciṃ karoti etenāti apacāyanaṃ. Taṃtaṃkiccakaraṇe byāvaṭassa bhāvo veyyāvaccaṃ. Attano santāne nibbattā patti dīyati etenāti pattidānaṃ. Pattiṃ anumodati etāyāti pattānumodanā. Dhammaṃ suṇanti etenāti dhammassavanaṃ. Dhammaṃ desenti etāyāti dhammadesanā. Diṭṭhiyā ujukaraṇaṃ diṭṭhijukammaṃ.
其中,对于仍有随眠的相续者,出于对他人恭敬、摄受的愿望,将自身现有的物品施舍,如此生起的思,名为布施;为寻求布施物品而生起的思,以及以欢喜心忆念已施之物而生起的前后分思,也都归入此处。同样,其余诸项也应依此类推。以常戒等方式受持五戒、八戒或十戒而圆满者,即使未正式受持而自然远离现前身语恶行者,出家后于戒坛受持防护者,圆满四遍净戒者——他们生起的思,名为戒。在四十种业处及蕴等所缘中,以遍作、观察的方式生起,未达安止、以种姓心为究竟的思,名为修习;学习无过失的明处等所生起的思,也归入此处。
Tattha sānusayasantānavato paresaṃ pūjānuggahakāmatāya attano vijjamānavatthupariccajanavasappavattacetanā dānaṃ nāma, dānavatthupariyesanavasena, dinnassa somanassacittena anussaraṇavasena ca pavattā pubbapacchābhāgacetanā ettheva samodhānaṃ gacchanti. Evaṃ sesesupi yathārahaṃ daṭṭhabbaṃ. Niccasīlādivasena pañca, aṭṭha, dasa vā sīlāni samādiyantassa, paripūrentassa, asamādiyitvāpi sampattakāyavacīduccaritato viramantassa, pabbajantassa, upasampadamāḷake saṃvaraṃ samādiyantassa, catupārisuddhisīlaṃ paripūrentassa ca pavattacetanā sīlaṃ nāma. Cattālīsāya kammaṭṭhānesu, khandhādīsu ca bhūmīsu parikammasammasanavasappavattā appanaṃ appattā gotrabhupariyosānacetanā bhāvanā nāma, niravajjavijjādipariyāpuṇanacetanāpi ettheva samodhānaṃ gacchati.
对于在年龄、德行等方面尊胜的长者,以不期待衣服等回报、无杂染的意乐,通过起迎、让座、递送等礼仪所行的尊崇之思,名为恭敬。对于这些尊长以及病人,以同样的意乐而作种种应行之事的思,名为承事。希望将自身相续中所生的福德与众生共享的思,名为回向功德。对于他人已施或未施的福德,以远离悭吝垢秽之心而随喜的思,名为随喜功德。听闻此法后,依所说的方法而行,心想‘我将获得世间与出世间的功德殊胜,或成为多闻者后以说法等利益他人’,以这种对自己和他人散播利益、无杂染的意乐而听闻利益教导的思,名为闻法;无过失的明处等的听闻思也包含在此中。以不期待利养恭敬等而如理作意,宣说利益教导的思,名为说法;无过失的明处等的教导思也包含在此中。依‘有布施’等理趣而起的正见,以此令见解正直,名为正见业。
Vayasā, guṇehi ca jeṭṭhānaṃ cīvarādīsu paccāsārahitena asaṃkiliṭṭhajjhāsayena paccuṭṭhānaāsanābhinīhārādividhinā bahumānakaraṇacetanā apacāyanaṃ nāma. Tesameva, gilānānañca yathāvuttajjhāsayena taṃtaṃkiccakaraṇacetanā veyyāvaccaṃ nāma. Attano santāne nibbattassa puññassa parehi sādhāraṇabhāvaṃ paccāsīsanacetanā pattidānaṃ nāma. Parehi dinnassa, adinnassapi vā puññassa maccheramalavinissaṭena cittena abbhānumodanacetanā pattānumodanā nāma . Evamimaṃ dhammaṃ sutvā tattha vuttanayena paṭipajjanto ‘‘lokiyalokuttaraguṇavisesassa bhāgī bhavissāmi, bahussuto vā hutvā paresaṃ dhammadesanādīhi anuggaṇhissāmī’’ti evaṃ attano, paresaṃ vā hitapharaṇavasappavattena asaṃkiliṭṭhajjhāsayena hitūpadesasavanacetanā dhammassavanaṃ nāma, niravajjavijjādisavanacetanāpi ettheva saṅgayhati. Lābhasakkārādinirapekkhatāya yoniso manasi karoto hitūpadesacetanā dhammadesanā nāma, niravajjavijjādiupadisanacetanāpi ettheva saṅgahaṃ gacchati. ‘‘Atthi dinna’’ntyādinayappavattasammādassanavasena diṭṭhiyā ujukaraṇaṃ diṭṭhijukammaṃ nāma.
若如此,是否当与智不相应的心生起时,便不能获得正见业这一福行呢?并非不能获得,因为前前后后的思也都摄在各自的福行之中。虽然在令见正直的那一刻,心确实与智相应,但在前后阶段,与智不相应的心也可能生起,因此它也能成就正见业。此处不再赘述。
Yadi evaṃ ñāṇavippayuttacittuppādassa diṭṭhijukammapuññakiriyabhāvo na labbhatīti? No na labbhati purimapacchimacetanānampi taṃtaṃpuññakiriyāsveva saṅgaṇhanato. Kiñcāpi hi ujukaraṇavelāyaṃ ñāṇasampayuttameva cittaṃ hoti, purimapacchābhāge pana ñāṇavippayuttampi sambhavatīti tassapi diṭṭhijukammabhāvo upapajjatīti alamatippapañcena.
在这十种福行之中,回向功德与随喜功德因与布施自性相通,故可归入布施。布施能对治悭吝与嫉妒,此二者亦然。既然所对治相同,自性同一,它们便被摄于布施所成福行之中。恭敬与承事则因具有行持戒的性质,而被摄于戒所成福行。说法、闻法与正见业,由于是在修习善法,故被摄于修所成福行——这是阿阇梨法护长老所说。另有一说则认为:‘说法者与闻法者依教法引发智慧,于诸相洞察之后,反复说法、闻法,这些说法与闻法直接通向通达,因此说法与闻法摄于修所成福行。’亦可说,因具有法施的性质,说法应摄于布施所成福行,正如所言:‘一切布施中,法施最胜。’再者,正见业在一切处都起规范一切福行相的作用。因为无论是布施等当中的哪一类福行,只要被‘有布施’等理路所起的正见净化,便有广大果报、广大利益。正如《长部注》所说:‘正见业是一切福行的规范相。’如此,其余福行依布施、戒、修习而被统摄,故应知福行事简略而言唯有三种,而阿阇梨在下文中也正是这样开示的。
Imesu pana dasasu pattidānānumodanā dāne saṅgahaṃ gacchanti taṃsabhāvattā. Dānampi hi issāmaccherānaṃ paṭipakkhaṃ, etepi. Tasmā samānappaṭipakkhatāya ekalakkhaṇattā te dānamayapuññakiriyavatthumhi saṅgayhanti. Apacāyanaveyyāvaccāsīlamayapuññeva saṅgayhanti cārittasīlabhāvato. Desanāsavanadiṭṭhijukā pana kusaladhammāsevanabhāvato bhāvanāmaye saṅgahaṃ gacchantīti (dī. ni. ṭī. 3.305) ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Apare pana ‘‘desento, suṇanto ca desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā lakkhaṇāni paṭivijjha paṭivijjha deseti, suṇāti ca, tāni ca desanāsavanāni paṭivedhamevāharantīti desanāsavanābhāvanāmaye saṅgahaṃ gacchantī’’ti vadanti. Dhammadānasabhāvato desanā dānamaye saṅgahaṃ gacchatītipi sakkā vattuṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘sabbadānaṃ dhammadānaṃ jinātī’’ti (dha. pa. 354). Tathā diṭṭhijukammaṃ sabbatthāpi sabbesaṃ niyamanalakkhaṇattā. Dānādīsu hi yaṃ kiñci ‘‘atthi dinna’’ntyādinayappavattāya sammādiṭṭhiyā visodhitaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ, evañca katvā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.305; dha. sa. aṭṭha. 156-159 puññākiriyavatthādikathā) ‘‘diṭṭhijukammaṃ sabbesaṃ niyamalakkhaṇa’’nti vuttaṃ. Evaṃ dānasīlabhāvanāvasena tīsu itaresaṃ saṅgaṇhanato saṅkhepato tividhameva puññakiriyavatthu hotīti daṭṭhabbaṃ, tathā ceva ācariyena heṭṭhā dassitaṃ.
67由于它是意业,并无表色生起之因,所以不转起于身门等处。又,这种色界善心是修所成的,并不以布施等方式现起。它到达安止,而前分转起的心仍属欲界。所谓‘依禅支的差别’,是指虽然在行道等方面有种种差别,但依据所超越的支而展现的禅支差别,确为五种。
67.Manokammameva viññattisamuṭṭhāpakattābhāvena kāyadvārādīsu appavattanato. Tañca rūpāvacarakusalaṃ bhāvanāmayaṃ dānādivasena appavattanato. Appanāppattaṃ pubbabhāgappavattānaṃ kāmāvacarabhāvato. Jhānaṅgabhedenāti paṭipadādibhedato anekavidhattepi aṅgātikkamavasena nibbattajjhānaṅgabhedato pañcavidhaṃ hoti.
68‘于此’是指在四种业中,就显著之处而说。‘除掉举之外’,即除开与掉举相应思之外的十一种不善业。问:此处为何与疑相应之业虽无胜解、极为羸弱,却能牵引结生;而与掉举相应之业虽具胜解、比它更强,却不能牵引结生呢?答:因为它并未赋予结生的性质。‘强者能牵引,弱者不能牵引’这一抉择,只适用于那些具有结生性质之业。对于根本不具备结生性质的业,纵然力量强,也不能成为牵引结生的原因。
68.Ārammaṇabhedenāti kasiṇugghāṭimākāsaṃ, ākāsavisayaṃ mano, tadabhāvo, tadālambaṃ viññāṇanti catubbidhanti imesaṃ catunnaṃ ārammaṇānaṃ bhedena.
69“于此”是指在这四种业当中,就其显著之处而说。“除掉举”是指除去了与掉举俱行思的十一种不善业。问:为何与疑俱行的业,虽然由于缺乏胜解而极为羸弱,却能牵引结生;而与掉举俱行的业,虽然与胜解相应,力量比它更强,却不能牵引结生呢?答:因为它不具备给予结生的性质。所谓“强者能牵引,弱者不能”,这一考量,只适用于那些具备给予结生性质的业。对于根本不具备给予结生性质的业而言,其较为强力的性质,并不能成为牵引结生的原因。
69.Etthāti imesu pākaṭṭhānavasena catubbidhesu kammesu. Uddhaccarahitanti uddhaccasahagatacetanārahitaṃ ekādasavidhaṃ akusalakammaṃ. Kiṃ panettha kāraṇaṃ adhimokkhavirahena sabbadubbalampi vicikicchāsahagataṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, adhimokkhasampayogena tato balavantampi uddhaccasahagataṃ nākaḍḍhatīti ? Paṭisandhidānasabhāvābhāvato. Balavaṃ ākaḍḍhati, dubbalaṃ nākaḍḍhatīti hi ayaṃ vicāraṇā paṭisandhidānasabhāvesuyeva. Yassa pana paṭisandhidānasabhāvoyeva natthi, na tassa balavabhāvo paṭisandhiākaḍḍhane kāraṇaṃ.
然而,如何理解与掉举相应者没有给予结生的自性呢?因为它不在见所断法之列。不善法有三种:见所断、修所断,以及或为见所断、或为修所断。其中,邪见相应与疑相应的心生起,称为“见所断”,因为它们必须由以最初证见涅槃而得名为“见”的入流道所断除。掉举相应的心生起,则称为“修所断”,因为它必须由最上的阿罗汉道所断除。上三道,由于是在初道所见之涅槃的基础上,以修习的方式运作,故称为“修习”。而离邪见的忧相应心生起,则或为见所断,或为修所断,因为它们在能导致堕恶趣的情况下,由初道所断;在其余较深、较浅的情况下,则由上诸道所断。在它们当中,即便是“或为见所断”者,也因其与见所断法共通的缘故,在此处通称为“见所断”。
Kathaṃ panetaṃ viññātabbaṃ uddhaccasahagatassa paṭisandhidānasabhāvo natthīti? Dassanenapahātabbesu anāgatattā. Tividhā hi akusalā dassanena pahātabbā, bhāvanāya pahātabbā, siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbāti. Tattha diṭṭhisahagatavicikicchāsahagatacittuppādā dassanena pahātabbā nāma paṭhamaṃ nibbānadassanavasena ‘‘dassana’’nti laddhanāmena sotāpattimaggena pahātabbattā. Uddhaccasahagatacittuppādo bhāvanāya pahātabbo nāma aggamaggena pahātabbattā. Uparimaggattayañhi paṭhamamaggena diṭṭhanibbāne bhāvanāvasena pavattanato ‘‘bhāvanā’’ti vuccati. Diṭṭhivippayuttadomanassasahagatacittuppādā pana siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā tesaṃ apāyanibbattakāvatthāya paṭhamamaggena, sesabahalābahalāvatthāya uparimaggehi pahīyamānattā. Tattha siyā dassanena pahātabbampi dassanena pahātabbasāmaññena idha ‘‘dassanena pahātabba’’nti voharanti.
如果与掉举相应者能给予结生,那么由于不善结生在善趣中不可能发生,它便只会于恶趣中给予结生。而导向恶趣的法,则必定是见所断。若非如此,由于导向恶趣之法未被断除,有学圣者便会有生于恶趣的可能,但这并不合理,因为这与“已从四恶趣中解脱”、“是决定不退堕之法”等经文相违。再者,如果它属于见所断,那么在“或为见所断”这一分类中就应该被提及,但实际上并未被提及。或许有人会说:“导向恶趣的贪、嗔、痴及其相应烦恼”,如此,与掉举相应的思由于在见所断中被提及,便可包含在内。但这种说法不能成立,因为它被明确说为修所断。正如所说:“哪些法是修所断?与掉举相应的心生起。”因此,它在见所断中未被提及,这正好证明了它没有给予结生的性质。然而,在《无碍解道》的分别中……
Yadi ca uddhaccasahagataṃ paṭisandhiṃ dadeyya, tadā akusalapaṭisandhiyā sugatiyaṃ asambhavato apāyesveva dadeyya. Apāyagamanīyañca avassaṃ dassanena pahātabbaṃ siyā. Itarathā apāyagamanīyassa appahīnattā sekkhānaṃ apāyuppatti āpajjati, na ca panetaṃ yuttaṃ ‘‘catūhapāyehi ca vippamutto (khu. pā. 6.11; su. ni. 234), avinipātadhammo’’ti (pārā. 21; saṃ. ni. 5.998) ādivacanehi saha virujjhanato. Sati ca panetassa dassanena pahātabbabhāve ‘‘siyā dassanena pahātabbā’’ti imassa vibhaṅge vattabbaṃ siyā, na ca panetaṃ vuttanti . Atha siyā ‘‘apāyagāminiyo rāgo doso moho tadekaṭṭhā ca kilesā’’ti evaṃ dassanena pahātabbesu vuttattā uddhaccasahagatacetanāya tattha saṅgaho sakkā vattunti. Taṃ na, tassa ekantato bhāvanāya pahātabbabhāvena vuttattā. Vuttañhetaṃ – ‘‘katame dhammā bhāvanāya pahātabbā? Uddhaccasahagato cittuppādo’’ti (dha. sa. 1406), tasmā dassanena pahātabbesu avacanaṃ imassa paṭisandhidānābhāvaṃ sādheti. Nanu ca paṭisambhidāvibhaṅge –
当与舍俱行、与掉举相应的不善心生起,缘取色所缘……乃至……法所缘,或缘取任何所缘时,那时有触……乃至……有不散乱——这些法皆是不善法。对于这些法的智是法无碍解,对于其果报的智是义无碍解。
‘‘Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārabbha tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti, ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 730-731) –
既然掉举相应的心生起已被单独列出,其果报也被列出,那为何认为它没有给予结生?应如何接受?其实,并非就给予结生而列出,乃是就转起果报而言。然而,在《发趣论》中——
Evaṃ uddhaccasahagatacittuppādaṃ uddharitvā tassa vipākopi uddhaṭoti kathamassa paṭisandhidānābhāvo sampaṭicchitabboti? Nāyaṃ paṭisandhidānaṃ sandhāya uddhaṭo. Atha kho pavattivipākaṃ sandhāya. Paṭṭhāne pana –
俱生的见所断思,以业缘为缘,对心等起色;异刹那的见所断思,以业缘为缘,对果报蕴及业生色。
‘‘Sahajātā dassanena pahātabbā cetanā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ kammapaccayena paccayo, nānākkhaṇikā dassanena pahātabbā cetanā vipākānaṃ khandhānaṃ, kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.8.89) –
在举出见所断思的俱生业缘与异刹那业缘之后,引用“‘俱生的修所断思,以业缘为缘,对心等起色’”,其中只列出了修所断思的俱生业缘,而未列出异刹那业缘。由于没有异刹那业缘,便不可能有结生的牵引,因此它绝无给予结生的性质。有人主张:‘由于《发趣论》未列出异刹那业缘,故掉举之思不给予两种果报。’这仅是他们私见。因为《无碍解道》的分别中,即使掉举相应法也列出了转起果报;而《发趣论》正是就结生果报而言,才未列出异刹那业缘。若就转起果报而说异刹那业缘,便会令人误解为它也有结生果报。因此,虽有转起果报,也不说异刹那业缘;由此,并不能阻止其转起果报。故说‘然而于转起’等。而佛授长老等则认为:掉举相应法有修所断与非修所断两种。其中,修所断者转起于有学圣者的相续中,另一种转起于凡夫相续;给予果报的,只是转起于凡夫相续中的那一种,另一种则不给予。他们将掉举相应法分为如此二类,主张一种给予两种果报,另一种全然无果。至于他们对此处的抉择、对此观点的破斥,以及对主张全然无果者的评破……”},{
Dassanena pahātabbacetanāya eva sahajātanānākkhaṇikakammapaccayabhāvaṃ uddharitvā ‘‘sahajātā bhāvanāya pahātabbā cetanā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.8.89) bhāvanāya pahātabbacetanāya sahajātakammapaccayabhāvova uddhaṭo, na pana nānākkhaṇikakammapaccayabhāvo, na ca nānākkhaṇikakammapaccayaṃ vinā paṭisandhiākaḍḍhanaṃ atthi , tasmā natthi tassa sabbathāpi paṭisandhidānanti. Yaṃ paneke vadanti ‘‘uddhaccacetanā ubhayavipākampi na deti paṭṭhāne nānākkhaṇikakammapaccayabhāvassa anuddhaṭattā’’ti, taṃ tesaṃ matimattaṃ paṭisambhidāvibhaṅge uddhaccasahagatānampi pavattivipākassa uddhaṭattā, paṭṭhāne ca paṭisandhivipākabhāvameva sandhāya nānākkhaṇikakammapaccayabhāvassa anuddhaṭattā. Yadi hi pavattivipākaṃ sandhāya nānākkhaṇikakammapaccayabhāvo vucceyya, tadā paṭisandhivipākampissa maññeyyunti labbhamānassapi pavattivipākassa vasena nānākkhaṇikakammapaccayabhāvo na vutto, tasmā na sakkā tassa pavattivipākaṃ nivāretuṃ. Tenāha ‘‘pavattiyaṃ panā’’tyādi. Ācariyabuddhamittādayo pana atthi uddhaccasahagataṃ bhāvanāya pahātabbampi. Atthi na bhāvanāya pahātabbampi, tesu bhāvanāya pahātabbaṃ sekkhasantānappavattaṃ, itaraṃ puthujjanasantānappavattaṃ, phaladānañca puthujjanasantānappavattasseva na itarassāti evaṃ uddhaccasahagataṃ dvidhā vibhajitvā ekassa ubhayavipākadānaṃ, ekassa sabbathāpi vipākābhāvaṃ vaṇṇenti. Yo panettha tesaṃ vinicchayo, yañca tassa nirākaraṇaṃ, yañca sabbathāpi vipākābhāvavādīnaṃ matapaṭikkhepanaṃ idha avuttaṃ, taṃ sabbaṃ paramatthamañjūsādīsu, visesato ca abhidhammatthavikāsiniyā nāma abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ.
“于一切处之欲界”是指依善趣与恶趣而涵盖整个欲界。“随其所应”是指随顺门与所缘。在恶趣中,诸如龙、金翅鸟等大财富境界的异熟识,以及地狱众生在见大目犍连长老等时所生的异熟识,皆是善业之果。因为不善业不可能产生可爱异熟。诚如所说:“诸比丘,此事不可能、无机会,即不善业会产生可爱、可意的异熟。”(《中部》3.131;《增支部》1.284-286;《分别论》809)因此,善业在恶趣中也能产生无因异熟。又由于不同地之业不会产生不同地之异熟,由于修习离欲贪而不会对欲贪境产生识,以及由于广大与无上善业具有全然相似的果报,色界业不会产生无因异熟,因此在色界,那些色等境界也是随其所应而成就的。故说“于一切处之欲界”等。
Sabbatthāpi kāmaloketi sugatiduggativasena sabbasmimpi kāmaloke. Yathārahanti dvārārammaṇānurūpaṃ. Apāyesupi yaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ mahāsampattivisayaṃ vipākaviññāṇaṃ, yañca nirayavāsīnaṃ mahāmoggallānattheradassanādīsu uppajjati vipākaviññāṇaṃ , taṃ kusalakammasseva phalaṃ. Na hi akusalassa iṭṭhavipāko sambhavati. Vuttañhetaṃ ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ akusalassa kammassa iṭṭho kanto vipāko saṃvijjatī’’ti (ma. ni. 3.131; a. ni. 1.284-286; vibha. 809), tasmā kusalakammaṃ apāyesupi ahetukavipākāni janeti. Aññabhūmikassa ca kammassa aññabhūmikavipākābhāvato kāmavirāgabhāvanāya kāmataṇhāvisayaviññāṇuppādanāyogato ekantasadisavipākattā ca mahaggatānuttarakusalānaṃ rūpāvacarakammena ahetukavipākuppattiyā abhāvato rūpalokepi yathārahaṃ rūpādivisayāni tāni abhinipphādetīti vuttaṃ ‘‘sabbatthāpi kāmaloke’’tyādi.
71然而,为显示如此成熟的业以十六种、十二种、八种方式分三类而成熟,故说“于其中”等。“于其中”,是指在如此成熟的善业之中。“殊胜”:由于获得善的眷属,或后来因习行生起而成为殊胜。因为,若某业于其生起时,为前后生起的善业所围绕,或后来由习行而被反复实行,此业即名殊胜。若造作时为不善业所围绕,或后来因生起“我造了恶业”的追悔而被削弱,此业应知为“低劣”。
71. Evaṃ pana vipaccantaṃ kammaṃ soḷasakadvādasakaaṭṭhakavasena tidhā vipaccatīti dassetuṃ ‘‘tatthāpi’’tyādi vuttaṃ. Tatthāpīti evaṃ vipaccamānepi kusalakamme. Ukkaṭṭhanti kusalaparivāralābhato , pacchā āsevanappavattiyā vā visiṭṭhaṃ. Yañhi kammaṃ attano pavattikāle purimapacchābhāgappavattehi kusalakammehi parivāritaṃ, pacchā vā āsevanalābhena samudāciṇṇaṃ. Taṃ ukkaṭṭhaṃ. Yaṃ pana karaṇakāle akusalakammehi parivāritaṃ, pacchā vā ‘‘dukkaṭametaṃ mayā’’ti vippaṭisāruppādanena paribhāvitaṃ, taṃ omakanti daṭṭhabbaṃ.
“结生”是指单一的结生。一个业不会在多生中引发结生,但其转起果报却可在百生乃至千生中发生。如经中所说:“对畜生布施后,可期望百倍的回报。”(《中部》3.379)然而,此处的智是对治生盲等缺失之因的痴,或对治一切不善法,因此与智相应的业不会成为生盲等缺失之缘。所以,三因业即使极为微弱,也只会引生二因结生,而非无因结生。二因业不与智相应,故不能产生智的果报,正如不善业不与无贪相应而不能产生无贪的果报。因此,二因业即使极为殊胜,也只会引生二因结生,而非三因结生。所以说“三因低劣业与二因殊胜业”等。
Paṭisandhinti ekameva paṭisandhiṃ. Na hi ekena kammena anekāsu jātīsu paṭisandhi hoti, pavattivipāko pana jātisatepi jātisahassepi hoti. Yathāha ‘‘tiracchānagate dānaṃ datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379). Yasmā panettha ñāṇaṃ jaccandhādivipattinimittassa mohassa, sabbākusalasseva vā paṭipakkhaṃ, tasmā taṃsampayuttaṃ kammaṃ jaccandhādivipattipaccayaṃ na hotīti tihetukaṃ atidubbalampi samānaṃ duhetukapaṭisandhimeva ākaḍḍhati, nāhetukaṃ. Duhetukañca kammaṃ ñāṇasampayogābhāvato ñāṇaphaluppādane asamatthaṃ, yathā taṃ alobhasampayogābhāvato alobhaphaluppādane asamatthaṃ akusalakammanti taṃ atiukkaṭṭhampi samānaṃ duhetukameva paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, na tihetukanti vuttaṃ ‘‘tihetukamomakaṃ duhetukamukkaṭṭhañcā’’tyādi.
于此或有疑问:如《无碍解道》中说:“由于趣成就,以八因缘而有智相应之生起。”(《无碍解道》1.231)即依善业速行刹那的三因、染着刹那的二因、结生刹那的三因,共八因而有智相应之生起。同样,“由于趣成就,以六因缘而有智不相应之生起。”(《无碍解道》1.233)即依速行刹那的二因、染着刹那的二因、结生刹那的二因,共六因而有智不相应之生起。如此,在“由于趣成就,以七因缘而有智不相应之生起”中,并未说由三因业而有二因结生,因此是否不存在三因业牵引二因结生?并非如此。因为正如由低劣二因业而有(低劣)无因结生一样,由低劣三因业,依其能力相应,亦应只给予二因结生。然而,为了显示业与果报相似,大长老作了有余的论述。否则,由于没有“以四因缘”之说,也会导致由二因业而无无因生起之过失。因此,正如为了显示在善趣中,除生盲聋哑等缺失之无因生起外,由于趣成就而有有因生起,故只举出二因生起,而非无因生起;同样,为了显示业与果报相似,只举出由三因业而有二因生起,而非二因生起,但并非不可得。应如此理解。
Ettha siyā – yathā paṭisambhidāmagge ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hotī’’ti (paṭi. ma. 1.231) kusalassa kammassa javanakkhaṇe tiṇṇaṃ, nikantikkhaṇe dvinnaṃ, paṭisandhikkhaṇe tiṇṇañca hetūnaṃ vasena aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā ñāṇasampayuttūpapatti, tathā ‘‘gatisampattiyā ñāṇavippayutte channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hotī’’ti (paṭi. ma. 1.233) javanakkhaṇe dvinnaṃ, nikantikkhaṇe dvinnaṃ, paṭisandhikkhaṇe dvinnañca hetūnaṃ vasena channaṃ hetūnaṃ paccayā ñāṇavippayuttūpapatti vuttā, evaṃ ‘‘gatisampattiyā ñāṇavippayutte sattannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hotī’’ti tihetukakammena duhetukapaṭisandhiyā avuttattā natthi tihetukassa duhetukapaṭisandhiākaḍḍhananti? Nayidamevaṃ duhetukomakakammena ahetukapaṭisandhiyā viya tihetukomakakammena sāmatthiyānurūpato duhetukapaṭisandhiyāva dātabbattā, kammasarikkhakavipākadassatthaṃ pana mahātherena sāvaseso pāṭho kato. Itarathā ‘‘catunnaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti vacanābhāvato duhetukakammena ahetukūpapattiyāpiabhāvo āpajjati, tasmā yathā sugatiyaṃ jaccandhabadhirādivipattiyā ahetukūpapattiṃ vajjetvā gatisampattiyā sahetukūpapattidassanatthaṃ duhetukūpapatti eva uddhaṭā, na ahetukūpapatti, evaṃ kammasarikkhakavipākadassanatthaṃ tihetukakammena tihetukūpapatti eva uddhaṭā, na duhetukūpapatti, na pana alabbhanatoti daṭṭhabbaṃ.
74以上已依住于转起的三藏小那伽长老之说,显示了一个思有十六果报、于此有十二道及无因八道等的异熟转起。现在为了也显示住于摩罗瓦比的大法护长老之说——一个思有十二果报、于此有十道及无因八道等,故说“无行与有行异熟”等。犹如面容动时,镜中的面容影像也随之而动,同样,无行善业只有无行异熟,而非有行。如此,依教理而有行的差别,这是此处的主旨。然而,由于异熟的行差别是依缘而欲求的,而非依业,因此这被作为某派之说。
74. Evaṃ ekāya cetanāya soḷasa vipākāni ettheva dvādasakamaggo ahetukaṭṭhakampīti pavattassa tipiṭakacūḷanāgattheravādassa vasena vipākappavattiṃ dassetvā idāni ekāya cetanāya dvādasa vipākāni ettheva dasakamaggo ahetukaṭṭhakampīti āgatassa moravāpīvāsīmahādhammarakkhitattheravādassapi vasena dassetuṃ asaṅkhāraṃ sasaṅkhāravipākānī’’tyādi vuttaṃ. Yathā mukhe calite ādāsatale mukhanimittaṃ calati, evaṃ asaṅkhārakusalassa asaṅkhāravipākova hoti, na sasaṅkhāroti evaṃ āgamanatova saṅkhārabhedoti ayametthādhippāyo. Yasmā pana vipākassa saṅkhārabhedo paccayavasena icchito, na kammavasena, tasmā esa kecivādo kato.
“他们的”是指那些持此说者的。“依次”是指按三因殊胜等的次第。“十二果报”是指:依三因殊胜的无行与有行业,依次除去有行四组与除去无行四组,而成十二果报;同样,依三因低劣业与二因殊胜业,除去二因有行二组与除去二因无行二组,而成十果报;依二因低劣业,除去二因二组,而成八果报。如前面“三因殊胜”等所说之理,随其可能,依各自存在的适当情形而举示。
Tesanti tesaṃ evaṃvādīnaṃ. Yathākkamanti tihetukukkaṭṭhādīnaṃ anukkamena. Dvādasa vipākānīti tihetukukkaṭṭhaasaṅkhārikasasaṅkhārikakammassa vasena yathākkamaṃ sasaṅkhārikacatukkavajjitāni, asaṅkhārikacatukkavajjitāni ca dvādasa vipākāni, tathā tihetukomakassa, duhetukukkaṭṭhassa ca kammassa vasena duhetukasasaṅkhāradvayavajjitāni, duhetukāsaṅkhāradvayavajjitāni ca dasa vipākāni, duhetukomakassa vasena duhetukadvayavajjitāni ca aṭṭha vipākāni yathāvuttassa ‘‘tihetukamukkaṭṭha’’ntyādinā vuttanayassa anusārena anussaraṇena yathāsambhavaṃ tassa tassa sambhavānurūpato uddise.
75如同周围破损的碎片一般,威力微弱者,名为“劣”。将其殊胜状态展现出来,名为“胜”;两者中间的状态,名为“中”。于此,“仅获得而未修习者为劣”,这在注释书中只是就一般情况而说;同样,“未善修习、未得圆满自在者为中,极为善修、完全圆满自在者为胜”。然而,此处阿阇梨的意思似乎是:即使是劣,也是指多少有一些修习而言的。正如在名色分别中所说:
75. Parito attaṃ khaṇḍitaṃ viya appānubhāvanti parittaṃ. Pakaṭṭhabhāvaṃ nītanti paṇītaṃ, ubhinnaṃ majjhe bhavaṃ majjhimaṃ. Tattha ‘‘paṭiladdhamattaṃ anāsevitaṃ paritta’’nti avisesatova aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tathā ‘‘nātisubhāvitaṃ aparipuṇṇavasībhāvaṃ majjhimaṃ. Ativiya subhāvitaṃ pana sabbaso paripuṇṇavasībhāvaṃ paṇīta’’nti. Ācariyena panettha parittampi īsakaṃ laddhāsevanamevādhippetanti dissati. Tathā hānena nāmarūpaparicchede –
“在同等修习中获得,存在大威力时;
“未得如是之因,神通则不成就。”(《名义释》474)
‘‘Samānāsevane laddhe, vijjamāne mahabbale; Aladdhā tādisaṃ hetuṃ, abhiññā na vipaccatī’’ti. (nāma. pari. 474);
仅由同地修习所获得的威力,故说能给予广大法之果报;由于没有这种威力,所以说神通“不成就”。由下品的欲、心、精进、观所生者为下劣;由中品的欲等所生者为中等;由殊胜品所生者为殊胜——不必再过多赘述。
Samānabhūmikatova āsevanalābhena balavabhāvato mahaggatadhammānaṃ vipākadānaṃ vatvā tadabhāvato abhiññāya avipaccanaṃ vuttaṃ. Hīnehi chandacittavīriyavīmaṃsāhi nibbattitaṃ vā parittaṃ. Majjhimehi chandādīhi majjhimaṃ. Paṇītehi paṇītanti alamatippapañcena.
8484. “修习第五禅后”的意思是:在尚未成就神通的情况下,修习三种第五禅。然而,已经达到神通却没有果报(即不生神通),阿阇梨以“未得如是之因”等语(《名义释》474)论证了这一点。根本复注作者等则以其他方式论证此点。对此应依《阿毗达摩义阐明》中所说的道理,在相关各处详细理解。“修习想的离贪”的意思是:通过“想是病,想是痈”等,或“愚哉心!妄心!”等方式,观见无色生起的过患;或者,依某些人认为在虚空遍处之后,由限定虚空遍处修习之力而获得无色界定,由其确立殊胜状态,且因无色界有不生的本性,故修习无色离贪——这些乃是认为作业由其他有情所生的邪见外道的主张,这便是其意。而他们以何种行状死于此地,便以该行状生于彼处,应作如是理解。
84.Pañcamajjhānaṃ bhāvetvāti abhiññābhāvaṃ asampattaṃ pañcamajjhānaṃ tividhampi bhāvetvā. Abhiññābhāvappattassa pana avipākabhāvo ‘‘aladdhā tādisa’’ntyādinā (nāma. pari. 474) ācariyena sādhito. Mūlaṭīkākārādayo pana aññathāpi taṃ sādhenti. Taṃ pana saṅkhepato, tattha tattha vitthārato ca abhidhammatthavikāsiniyaṃ vuttanayena daṭṭhabbaṃ. Saññāvirāgaṃ bhāvetvāti ‘‘saññā rogo, saññā gaṇḍo’’tyādinā, ‘‘dhī cittaṃ dhibbataṃ citta’’ntyādinā vā nayena arūpappavattiyā ādīnavadassanena tadabhāve ca paṇītabhāvasanniṭṭhānena vāyokasiṇe kesañci matena paricchinnākāsakasiṇe vā bhāvanābalena tena paṭilabhitabbabhāve arūpassa anibbattisabhāvāpādanavasena arūpavirāgabhāvanaṃ bhāvetvā aññasattesu uppajjanti kammakiriyavādino titthiyā evātyadhippāyo . Te pana yena iriyāpathena idha maranti. Teneva tattha nibbattantīti daṭṭhabbaṃ.
8686.“不还者生于净居天”意指:正是那不还圣者,于凡夫位等时期,或于其后修习三种第五禅,依信等根之差别次第,生于五净居天。
86.Anāgāmino pana suddhāvāsesu uppajjantīti anāgāminoyeva ariyā puthujjanādikāle, pacchāpi vā pañcamajjhānaṃ tividhampi bhāvetvā saddhādiindriyavemattatānukkamena pañcasu suddhāvāsesu uppajjanti.
8787. 所谓“随顺修习,随顺生于无色界”,其解释为:随顺即指依初无色界等之次第。而这一切,皆是就各各禅那之专属地而说。然而,若有贪着,凡夫等则随其所得禅那之地,除净居天外,生于任何一处;同样,于欲有中,也依欲界之业而生。因为经中说:“诸比丘,具戒者之意愿,因清净而成就。”而不还者由于彻底断除了欲贪,故于欲有中不起贪着,因此除欲界外,随其所得禅那之地,生于任何一处。因为在净居天,唯有不还者受生,此为定则;但他们于其他处受生,则无定则。阿阇梨如此说:
87. Yathākkamaṃ bhāvetvā yathākkamaṃ āruppesu uppajjantīti yojanā yathākkamanti ca paṭhamāruppādianukkamena. Sabbampi cetaṃ tassa tasseva jhānassa āveṇikabhūmivasena vuttaṃ. Nikantiyā pana sati puthujjanādayo yathāladdhajjhānassa bhūmibhūtesu suddhāvāsavajjitesu yattha katthaci nibbattanti, tathā kāmabhavepi kāmāvacarakammabalena. ‘Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’ti (a. ni. 8.35) hi vuttaṃ. Anāgāmino pana kāmarāgassa sabbaso pahīnattā kāmabhavesu nikantiṃ na uppādentīti kāmalokavajjite yathāladdhajjhānabhūmibhūte yattha katthaci nibbattanti. Suddhāvāsesu hi anāgāminoyeva nibbattantīti niyamo atthi. Te pana aññattha na nibbattantīti niyamo natthi. Evañca katvā vuttaṃ ācariyena –
不还者生于净居天,
他们生于欲界,不还者除外。(殊胜义释205)
‘‘Suddhāvāsesvanāgāmi-puggalāvopapajjare; Kāmadhātumhi jāyanti, anāgāmivivajjitā’’ti. (parama. vi. 205);
然而,应知这些纯观行者在临终时,必定会生起等至,因为他们在定中已达圆满。注疏中说:“无论是圣者还是非圣者的女人,只要获得八等至,都只生于梵众天。”但在此,生于广果天、色究竟天及第四无色有的圣者,由于该有是最殊胜之有,生于彼处后便不再转生他处;同样,生于上方梵天世界的圣者,不会再生于低于其处的世界。阿阇梨曾说:
Sukkhavipassakāpi panete maraṇakāle ekanteneva samāpattiṃ nibbattenti samādhimhi paripūrakārībhāvatoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Itthiyopi pana ariyā vā anariyā vā aṭṭhasamāpattilābhiniyo brahmapārisajjesuyeva nibbattantī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 809; a. ni. aṭṭha. 1.1.279 ādayo; ma. ni. aṭṭha. 3.130) vuttaṃ. Apicettha vehapphalaakaniṭṭhacatutthāruppabhavānaṃ seṭṭhabhavabhāvato tattha nibbattā ariyā aññattha nuppajjanti, tathā avasesesu uparūpari brahmalokesu nibbattā heṭṭhimaheṭṭhimesu. Vuttañhetaṃ ācariyena –
安住于广果、色究竟与有顶,
一切圣者不复受生于他处;
已生梵天界之圣者,不再受生于下界。《名义释452-453》
‘‘Vehapphale akaniṭṭhe, bhavagge ca patiṭṭhitā; Na punāññattha jāyanti, sabbe ariyapuggalā; Brahmalokagatā heṭṭhā, ariyā nopapajjare’’ti. (nāma. pari. 452-453);
死与结生过程的解说
Cutipaṭisandhikkamavaṇṇanā
8989.在“寿尽”等语中,即使有业力存在,但在各趣中,由于所限定寿命的耗尽而死,称为“寿尽死”。虽然该处尚有剩余寿量,但由于成就该有的业其果报已完全耗尽,且因趣、时等诸缘和合,此时的死亡称为“业尽死”。寿命与业同时耗尽而死,称为“两者尽死”。纵有这两种情况,若有一种此前所造的业作为断除业,以其力故,由刀剑等加行而导致相续断绝;或者,在大福德者中,由某种加行所集的断除业,排除了能令此自体现起的业,使其无力现起,如杜西玛拉王等人,死亡仅由刹那的迁灭而发生,这称为“断除死”。然而,此死不会发生于地狱有情、北俱卢洲人及某些天神。故说:
89.‘‘Āyukkhayenā’’tyādīsu satipi kammānubhāve taṃtaṃgatīsu yathāparicchinnassa āyuno parikkhayena maraṇaṃ āyukkhayamaraṇaṃ. Satipi tattha tattha paricchinnāyusese gatikālādipaccayasāmaggiyañca taṃtaṃbhavasādhakassa kammuno pariniṭṭhitavipākattā maraṇaṃ kammakkhayamaraṇaṃ. Āyukammānaṃ samakameva parikkhīṇattā maraṇaṃ ubhayakkhayamaraṇaṃ. Satipi tasmiṃ duvime purimabhavasiddhassa kassaci upacchedakakammuno balena satthaharaṇādīhi upakkamehi upacchijjamānasantānānaṃ, guṇamahantesu vā katena kenaci upakkamena āyūhitaupacchedakakammunā paṭibāhitasāmatthiyassa kammassa taṃtaṃattabhāvappavattane asamatthabhāvato dusimārakalāburājādīnaṃ viya taṅkhaṇeyeva ṭhānācāvanavasena pavattamaraṇaṃ upacchedakamaraṇaṃ nāma. Idaṃ pana nerayikānaṃ uttarakuruvāsīnaṃ kesañci devānañca na hoti. Tenāhu –
‘‘Upakkamena vā kesañcupacchedakakammunā’’ti. (sa. sa. 62);
死的生起与转起,名为死生起。
Maraṇassa uppatti pavatti maraṇuppatti.
90第九十条。‘临终时’:指临死之时。‘如其所应’:指在种种趣中,随应当生起的有情之相状。然而,对于某些未曾生起(业相)的阿拉汉,仅以现前之名色法等,成为心路乃至死心的所缘,而非以业、业相、趣相等为所缘。‘先前所得’:指先前通过瞻仰塔寺等而获得的。‘作为助缘’:指以花等作为助缘。‘应被获得’:指应被体验。‘成为受用’:指应被享受的天女、宫殿、如意树、地狱火等。因为处于天女、宫殿、如意树、母胎等中的色处,是善趣之相。处于地狱火、地狱狱卒等中的,是恶趣之相。趣的相状,即是趣相。
90.Maraṇakāleti maraṇāsannakāle. Yathārahanti taṃtaṃgatīsu uppajjanakasattānurūpaṃ, katthaci pana anuppajjamānassa khīṇāsavassa yathopaṭṭhitaṃ nāmarūpadhammādikameva cutipariyosānānaṃ gocarabhāvaṃ gacchati, na kammakammanimittādayo. Upaladdhapubbanti cetiyadassanādivasena pubbe upaladdhaṃ. Upakaraṇabhūtanti pupphādivasena upakaraṇabhūtaṃ. Upalabhitabbanti anubhavitabbaṃ. Upabhogabhūtanti accharāvimānakapparukkhanirayaggiādikaṃ upabhuñjitabbaṃ. Accharāvimānakapparukkhamātukucchiādigataṃ hi rūpāyatanaṃ sugatinimittaṃ. Nirayagginirayapālādigataṃ duggatinimittaṃ. Gatiyā nimittaṃ gatinimittaṃ.
第九十条:“由业力”,是指能引生结生的善或不善业的威力。“六门”,是指依照下文将述之理,随其所应而有的六种往生门。若善业成熟,则清净的善心生起;若不善业成熟,则杂染的不善心生起,因此说“正在成熟……杂染”。因此世尊说:“比丘们,如果识住著于总相的味,或住著于别相的味,若于那时命终,就有这样的道理:他将往生二趣中的一趣——地狱或畜生趣。”(《相应部》4.235)其中的“倾向彼处”,是指对当往生的有,犹如倾向于彼处一般;或者,可作分词“倾向彼处”解。“通常”一词的意义,应依据“于他生中通常”处所说的道理来理解。或者又可以这样理解:因为“如其所应”一词已能含摄彼义,所以“通常”一词是用来显示:对于生命突然断灭者,业相的现起并不如缓慢死亡者那样频繁,这应当了知。“以新造作之力”,是指如同当时正在造作那样,以新造作的力量显现自身。
Kammabalenāti paṭisandhinibbattakassa kusalākusalakammassa ānubhāvena. Channaṃ dvārānanti vakkhamānanayena yathāsambhavaṃ channaṃ upapattidvārānaṃ, yadi kusalakammaṃ vipaccati, tadā parisuddhaṃ kusalacittaṃ pavattati, atha akusalakammaṃ, tadā upakkiliṭṭhaṃ akusalacittanti āha ‘‘vipaccamānaka…pe… kiliṭṭhaṃ vā’’ti. Tenāha bhagavā ‘‘nimittassādagadhitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati, anubyañjanassādagadhitaṃ vā, tasmiṃ ce samaye kālaṃ karoti, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ upapajjeyya nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā’’ti (saṃ. ni. 4.235). Tatthoṇataṃ vāti tasmiṃ upapajjitabbabhave oṇataṃ viya, tatthoṇataṃ evāti vā padacchedo. ‘‘Bāhullenā’’ti ettha adhippāyo ‘‘yebhuyyena bhavantare’’ti ettha vuttanayena daṭṭhabbo. Atha vā ‘‘yathāraha’’nti imināva so sakkā saṅgahetunti ‘‘bāhullenā’’ti iminā sahasā occhijjamānajīvitānaṃ saṇikaṃ marantānaṃ viya na abhikkhaṇamevāti dīpitanti viññāyati. Abhinavakaraṇavasenāti taṅkhaṇe kariyamānaṃ viya attānaṃ abhinavakaraṇavasena.
91第九十一条:“临近死亡者”,是指寿命仅剩一个速行心路,或比此稍多而临近死亡者。“于速行心路之心终”,是指于彼所缘终尽的速行心路心,或于速行终尽的速行心路心之终。其中,《法随顺》中说:“从欲有死没后就在该处结生者,是彼所缘终尽;其余情况,则是速行终尽。”“或于有分灭尽”,是指若剩余的寿命较一个速行心路更多,则或于有分灭尽后生起再灭尽。如果剩余寿命仅有一心识刹那,则于速行心路心终,且此时的心唯以过去业等为所缘。“彼无间”,以此遮破中有论者的见解。
91.Paccāsannamaraṇassāti ekavīthippamāṇāyukavasena, tato vā kiñci adhikāyukavasena samāsannamaraṇassa. Vīthicittāvasāneti tadārammaṇapariyosānānaṃ, javanapariyosānānaṃ vā vīthicittānaṃ avasāne. Tattha ‘‘kāmabhavato cavitvā tattheva uppajjamānānaṃ tadārammaṇapariyosānāni, sesānaṃ javanapariyosānānī’’ti dhammānusāraṇiyaṃ vuttaṃ. Bhavaṅgakkhayevāti yadi ekajavanavīthito adhikatarāyuseso siyā, tadā bhavaṅgāvasāne vā uppajjitvā nirujjhati. Atha ekacittakkhaṇāyuseso siyā, tadā vīthicittāvasāne, tañca atītakammādivisayameva. ‘‘Tassānantaramevā’’ti iminā antarābhavavādimataṃ paṭikkhipati.
“如其所应”,是指随顺造业之时与果报给予之时。或者又指,随顺正在成熟的业,依随眠的力量,或依速行俱生的力量而随顺转起,这就是它的意义。难道不是已经说过“被无明随眠所包围”等吗?那么,速行俱生者又如何成为随眠呢?这并无过失,因为它们与随眠相似,所以也可称为随眠。否则,不善业俱生者、有爱俱生者,以及临死速行俱生者,便无法被含摄在内。无明,由于未断而随眠、而转起,故为随眠;被它包围,即是被围绕。渴爱随眠正是其中的根本、主要者,作为俱生因,所以说“以渴爱随眠为根本”。“由行”,是指由善或不善业,由业俱生的触等法的聚集,或者由临死速行俱生者,所产生。因为无明遮蔽了过患的境界,渴爱令心倾向,于是被称为能投掷之行的诸行便投掷而出,如所说——
Yathārahanti kammakaraṇakālassa, vipākadānakālassa ca anurūpavasena. Atha vā vipaccamānakakammānurūpaṃ anusayavasena, javanasahajātavasena vā pavattianurūpatotyattho. Nanu ca ‘‘avijjānusayaparikkhittenā’’tyādi vuttaṃ. Javanasahajātānañca kathaṃ anusayabhāvoti? Nāyaṃ doso anusayasadisatāya tāsampi anusayavohārabhāvato. Itarathā akusalakammasahajātānaṃ bhavataṇhāsahajātānaṃ vā cutiāsannajavanasahajātānañca saṅgaho na siyā. Avijjāva appahīnaṭṭhena anusayanato pavattanato anusayo, tena parikkhittena parivāritena. Taṇhānusayova mūlaṃ padhānaṃ sahakārīkāraṇabhūtaṃ imassāti taṇhānusayamūlako. Saṅkhārenāti kusalākusalakammena kammasahajātaphassādidhammasamudāyena cutiāsannajavanasahajātena vā, tena janiyamānaṃ. Avijjāya hi paṭicchannādīnavavisaye taṇhā nāmeti, khipanakasaṅkhārasammatā yathāvuttasaṅkhārā khipanti, yathāhu –
由无明、渴爱、行所俱生者,乃是堕恶趣者;
然而,由遮蔽境界之过患并令倾向者。’
若未断除,则于其余者,有遮蔽与倾向;
‘而能舍断的诸行,于此便成为善。’(《相应部》164-165)
‘‘Avijjātaṇhāsaṅkhāra-sahajehi apāyinaṃ; Visayādīnavacchādinamanakkhipakehi tu. ‘‘Appahīnehi sesānaṃ, chādanaṃ namanampi ca; Khipakā pana saṅkhārā, kusalāva bhavantihā’’ti. (sa. sa. 164-165);
‘被相应法所执取’,即被与自己相应的触等法,以相应缘等围绕而执取。‘成为俱生法的住立处与前导’,即作为俱生法的依止处而成为主导。正如已说:‘诸法以意为前导’(《法句》1-2)。‘依他生结生之力’,指前生与后生如同相连一般,依结生之力而生起并安住,并非由此处前往他处,此即是义。因为没有任何前生所属之法能跨越至他生,也并非无前生所摄之因而能生起,如回声、灯光、印章等。不应再作冗赘解说。
Sampayuttehi pariggayhamānanti attanā sampayuttehi phassādīhi dhammehi sampayuttapaccayādinā parivāretvā gayhamānaṃ, sahajātānamadhiṭṭhānabhāvena pubbaṅgamabhūtanti attanā sahajātānaṃ patiṭṭhānabhāvena padhānabhūtaṃ. ‘‘Manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2) hi vuttaṃ. Bhavantarapaṭisandhānavasenāti purimabhavantarassa, pacchimabhavantarassa ca aññamaññaṃ ekābaddhaṃ viya paṭisandahanavasena uppajjamānameva patiṭṭhāti, na ito gantvātyadhippāyo. Na hi purimabhavapariyāpanno koci dhammo bhavantaraṃ saṅkamati, nāpi purimabhavapariyāpannahetūhi vinā uppajjati paṭighosapadīpamuddā viyāti alamatippapañcena.
9292. 以微弱状态生起者为微弱生起者。其意旨是:在现前所缘中,当所缘呈现时,于意门依趣相,于五门依业相。结生与有分也能获得现前所缘:首先在意门,结生与四个有分能获得现前所缘;而在五门,则唯有结生能获得现前所缘。正如有人在意门中,缘取呈现的现前趣相而生起以彼所缘为终的心路,紧接着死心生起,其后在持续五个心刹那的所缘中生起的结生与四个有分;以及在五门中,由亲属等呈献的布施物,缘取其颜色等,依适当方式生起心路,紧接着死心之后,在持续一个心刹那的所缘中生起的结生,能获得现前所缘而生起。这是此处的概要,详细说明则应依《清净道论》(清净道论 2.620 等)或《分别论注》(分别论注 227)中“行缘识”句的解说方式来理解。六门所取者:业相为六门所取,趣相为第六门所取,应依可能情况来结合。然而其他论师则不加以区别地解说。在《谛要略》中,也以同样的意旨这样说:
92. Mandaṃ hutvā pavattāni mandappavattāni. Paccuppannārammaṇesu āpāthagatesu manodvāre gatinimittavasena, pañcadvāre kammanimittavasenātyadhippāyo. Paṭisandhibhavaṅgānampi paccuppannārammaṇatā labbhatīti manodvāre tāva paṭisandhiyā catunnaṃ bhavaṅgānañca, pañcadvāre pana paṭisandhiyāva paccuppannārammaṇabhāvo labbhati. Tathā hi kassaci manodvāre āpāthamāgataṃ paccuppannaṃ gatinimittaṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya cittavīthiyā anantaraṃ cuticitte uppanne tadanantaraṃ pañcacittakkhaṇāyuke ārammaṇe pavattāya paṭisandhiyā catunnaṃ bhavaṅgānaṃ, pañcadvāre ca ñātakādīhi upaṭṭhāpitesu deyyadhammesu vaṇṇādike ārabbha yathārahaṃ pavattāya cittavīthiyā cuticittassa ca anantaraṃ ekacittakkhaṇāyuke ārammaṇe pavattāya paṭisandhiyā paccuppannārammaṇe pavatti upalabbhatīti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge(visuddhi. 2.620 ādayo) vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 227) vā saṅkhārapaccayāviññāṇapadavaṇṇanāyaṃ vuttanayena daṭṭhabbo. Chadvāraggahitanti kammanimittaṃ chadvāraggahitaṃ, gatinimittaṃ chaṭṭhadvāraggahitanti yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Apare pana avisesato vaṇṇenti. Saccasaṅkhepepi tenevādhippāyena idaṃ vuttaṃ –
“若五门中无业,结生当依二所缘。”(《谛要略》173)
‘‘Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocare’’ti; (Sa. sa. 173);
然而,注释书(《清净道论》2.624-625;《分别论注》227)中说“趣相呈现于意门”,且未提及以彼所缘为终的五门结生;而《根本复注》等则说“由业力所呈现的颜色处,犹如梦者所见或天眼所见,唯以意门为所缘境”(《清净道论大复注》2.623),作出了如此决断的解说,因此诸阿阇梨不纳受他们之说。关于“现前”:在此,趣相作为现前所缘是合理的;至于业相,若指结生业之相,则当其为临死速行所取时,如何能成为现前?因为同一所缘不能既是呈现的所缘,又是结生者,以其缺乏累积且未被反复品尝之故。依“已作已累积”(《法集论》431)之说,唯有反复习行之业方能牵引结生。《无碍解道》(1.232)中亦说,在渴爱刹那由二因缘亦能生起有因结生,因此,即便已是已作已累积之业,唯当被渴爱品尝时方生果报。那么,与结生在同一路心生起的临死速行,如何可称为“反复习行”?而这些者,彼时又如何被黑(渴爱)所执取?再者,现前的业相是临死时生起的五门速行之所缘。注释书(《清净道论》……
Aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.624-625; vibha. aṭṭha. 227) pana ‘‘gatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchatī’’ti vuttattā, tadārammaṇāya ca pañcadvārikapaṭisandhiyā adassitattā, mūlaṭīkādīsu ca ‘‘kammabalena upaṭṭhāpitaṃ vaṇṇāyatanaṃ supinaṃ passantassa viya dibbacakkhussa viya ca manodvāreyeva gocarabhāvaṃ gacchatī’’ti (visuddhi. mahā. 2.623) niyametvā vuttattā tesaṃ vacanaṃ na sampaṭicchanti ācariyā. ‘‘Paccuppannañcā’’ti ettha gatinimittaṃ tāva paccuppannārammaṇaṃ yujjati, kammanimittaṃ pana paṭisandhijanakakammasseva nimittabhūtaṃ adhippetanti kathaṃ tassa cutiāsannajavanehi gahitassa paccuppannabhāvo sambhavati. Na hi tadeva ārammaṇupaṭṭhāpakaṃ, tadeva paṭisandhijanakaṃ bhaveyya upacitabhāvābhāvato anassāditattā ca. ‘‘Katattā upacitattā’’ti (dha. sa. 431) hi vacanato punappunaṃ laddhāsevanameva kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.232) ca nikantikkhaṇe dvinnaṃ hetūnaṃ paccayāpi sahetukapaṭisandhiyā vuttattākatūpacitampi kammaṃ taṇhāya assāditameva vipākaṃ abhinipphādeti, tadā ca paṭisandhiyā samānavīthiyaṃ viya pavattamānāni cutiāsannajavanāni kathaṃ punappunaṃ laddhāsevanāni siyuṃ, kathañca tāni tadā kaṇhāya parāmaṭṭhāni. Apica paccuppannaṃ kammanimittaṃ cutiāsannappavattānaṃ pañcadvārikajavanānaṃ ārammaṇaṃ hoti. ‘‘Pañcadvārikakammañca paṭisandhinimittakaṃ na hoti paridubbalabhāvato’’ti aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.620; vibha. aṭṭha. 227) vuttanti saccametaṃ. Ñātakādīhi upaṭṭhāpitesu pana pupphādīsu sannihitesveva maraṇasambhavato tattha vaṇṇādikaṃ ārabbha cutiāsannavīthito purimabhāgappavattānaṃ paṭisandhijananasamatthānaṃ manodvārikajavanānaṃ ārammaṇabhūtena saha samānattā tadekasantatipatitaṃ cutiāsannajavanaggahitampi paccuppannaṃ vaṇṇādikaṃ kammanimittabhāvena vuttaṃ. Evañca katvā vuttaṃ ānandācariyena ‘‘pañcadvāre ca āpāthamāgacchantaṃ paccuppannaṃ kammanimittaṃ āsannakatakammārammaṇasantatiyaṃ uppannaṃ, taṃsadisañca daṭṭhabba’’nti (vibha. mūlaṭī. 227; visuddhi. mahā. 2.623).
9494. 依适当者:谓与第二、第四、第一、第三结生相应故。
94.Yathārahanti dutiyacatutthapaṭhamatatiyānaṃ paṭisandhīnaṃ anurūpato.
98从无色界死后,除了较低的无色界外,会有更高或同等的无色界结生,因为较高的无色界不累积较低界之业;而由于近行定力强,其果报则成为欲界因结生。从色界死后,除了无因者,由近行定力而有二因或三因结生;从欲界因死后,依适当情况,会有无因等结生,遍及欲有、色有、无色有。此外,从二因、无因死后,唯在欲有中,有三因等结生。
98. Āruppacutiyā paraṃ heṭṭhimāruppavajjitā āruppapaṭisandhiyo honti uparūpariarūpīnaṃ heṭṭhimaheṭṭhimakammassa anāyūhanato, upacārajjhānassa pana balavabhāvato tassa vipākabhūtā kāmatihetukā paṭisandhiyo honti. Rūpāvacaracutiyā paraṃ ahetukarahitā upacārajjhānānubhāveneva duhetukatihetukapaṭisandhiyo siyuṃ, kāmatihetumhā cutito paraṃ sabbā eva kāmarūpārūpabhavapariyāpannā yathārahaṃ ahetukādipaṭisandhiyo siyuṃ. Itaro duhetukāhetukacutito paraṃ kāmesveva bhavesu tihetukādipaṭisandhiyo siyuṃ.
99于结生灭尽之无间,即结生灭后紧接着。‘彼心’:因相似性而沿用彼名称,故称为‘彼心’,如同说‘那些就是药’。当没有路心生起时:即在路心没有间断生起的情况下,它成为死心而灭尽,彼心即是结生心,这是关联之意。
99. Paṭisandhiyā nirodhassa anantarato paṭisandhinirodhānantarato. Tadeva cittanti taṃsadisatāya tabbohārappavattattā tadeva cittaṃ yathā ‘‘tāniyeva osadhānī’’ti. Asati vīthicittuppādeti antarantarā vīthicittānaṃ uppāde asati, cuticittaṃ hutvā nirujjhati tadeva cittanti sambandho.
101其意旨为:它们辗转生起,相续流转,直至轮回的根本被彻底断除。
101.Parivattantā pavattanti yāva vaṭṭamūlasamucchedātyadhippāyo.
102连接如下:如同在此生中有结生、有分、诸路心与死亡,在另一生中又有结生、有分等,此心相续如此流转。然而,有些人认为,这一品只显示了“离心路摄”的内容,因此此处只应取结生、有分和死亡;他们基于此意图,将“结生、有分、诸路心”释为“结生、有分之流”,但这只是其自见,因为在显示了“转起摄”的末尾,意在对所有已摄括之法作一总结。若如此理解,则“智者审察此乃不坚固”一句中,以“此”字指代所有那些法,便十分恰当。他们审察了如前所述的轮回流转是不坚固、无常、坏灭之法后,长久修持,证得了不灭、坚固、无坏灭的涅槃,以道果智亲自证悟,因为在那涅槃中彻底断除了爱欲的系缚,将平等地进入无余依涅槃界,到达彼岸。
102. Yathā iha bhavepaṭisandhi ceva bhavaṅgañca vīthiyo ca cuti ca, tathā puna bhavantare paṭisandhibhavaṅganti evamādikā ayaṃ cittasantati parivattatīti yojanā. Keci pana imasmiṃ paricchede vīthimuttasaṅgahasseva dassitattā paṭisandhibhavaṅgacutīnameva idha gahaṇaṃ yuttantyādhippāyena ‘‘paṭisandhibhavaṅgavīthiyo’’ti imassa paṭisandhibhavaṅgappavāhāti atthaṃ vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ pavattisaṅgahadassanāvasāne tattha saṅgahitānaṃ sabbesameva nigamanassa adhippetattā. Evañhi sati ‘‘paṭisaṅkhāya panetamaddhuva’’nti ettha sabbesameva eta-saddena parāmasanaṃ suṭṭhu upapannaṃ hoti. Etaṃ yathāvuttaṃ vaṭṭapavattaṃ addhuvaṃ aniccaṃ palokadhammaṃ paṭisaṅkhāya paccavekkhitvā budhā paṇḍitā cirāya cirakālaṃ subbatā hutvā accutaṃ dhuvaṃ acavanadhammaṃ padaṃ nibbānaṃ adhigantvā maggaphalañāṇena sacchikatvā tatoyeva suṭṭhu samucchinnasinehabandhanā samaṃ nirupadhisesanibbānadhātuṃ essanti pāpuṇissanti.
如是,在名为《阿毗达摩义显明》的《阿毗达摩义摄》注释中,
Iti abhidhammatthavibhāviniyā nāma abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanāya