第三、杂项品注释
3. Pakiṇṇakaparicchedavaṇṇanā
1现在,为了显示如前所述的心与心所——依受等分类,以及依种种受等差别所区分的心生起之分类——而构成的杂项摄,故以“相应者,如其所宜”等语开始。如其所宜而相应的心与心所诸法,从自性上说:依各自的自性,心虽有八十九种,但依了知所缘的自性共相,则归为一种;一切心所共通的触,依触的自性为一种等,如此成为五十三种。
1. Idāni yathāvuttānaṃ cittacetasikānaṃ vedanādivibhāgato, taṃtaṃvedanādibhedabhinnacittuppādavibhāgato ca pakiṇṇakasaṅgahaṃ dassetuṃ ‘‘sampayuttā yathāyoga’’ntyādi āraddhaṃ. Yathāyogaṃ sampayuttā cittacetasikā dhammā sabhāvato attano attano sabhāvavasena ekūnanavutividhampi cittaṃ ārammaṇavijānanasabhāvasāmaññena ekavidhaṃ, sabbacittasādhāraṇo phasso phusanasabhāvena ekavidhotyādinā tepaññāsa honti.
2现在,对这些法如其所应地,从受乃至所依处而作的摄,即名为受摄等的杂项摄。此摄唯依心生起而建立,唯依彼彼受等差别所区分的心生起,而非在任何地方离开彼心生起而被引导、归纳或摄集,这是它的含义。
2. Idāni tesaṃ dhammānaṃ yathārahaṃ vedanā…pe… vatthuto saṅgaho nāma vedanāsaṅgahādināmako pakiṇṇakasaṅgaho cittuppādavaseneva taṃtaṃvedanādibhedabhinnacittuppādānaṃ vaseneva na katthaci taṃvirahena nīyate upanīyate, āharīyatītyattho.
受摄注释
Vedanāsaṅgahavaṇṇanā
3其中,依乐等受以及与彼俱起的心生起之区分而作的摄,是受摄。不苦不乐受之所以不同于苦和乐,是因为它不涉入苦乐的状态。难道不是依“诸比丘,有二受:乐与苦”的说法,而只有二受吗?确实如此,然而那是将无过失分的不苦不乐摄入乐受,将有过失分的摄入苦受而说的。又,某处经中说“凡任何所感受的,此中皆是苦”,那是依行苦而说一切受皆有苦的自性。如说:“阿难,我依诸行无常、诸行变易而说‘凡任何所感受的,此中皆是苦’。”因此,应知唯有三受。所以世尊说:“诸比丘,有三受:乐、苦、不苦不乐。”然而,此三受在根教说中被说为“乐根、苦根、喜根、忧根、舍根”五种,为依此显示其区分,故说“乐、苦”等。因为依身与心的适意、不适意之别,将乐与苦各别分为二种,说为“乐根、喜根、苦根、忧根”,而舍则因无差别,唯说为“舍根”一种。正如乐与苦对身体作饶益与损害的方式,与对心作的方式不同,舍则不然,因此唯说为一种,故古德说:
3.Tatthāti tesu chasu saṅgahesu. Sukhādivedanānaṃ, taṃsahagatacittuppādānañca vibhāgavasena saṅgaho vedanāsaṅgaho. Dukkhato, sukhato ca aññā adukkhamasukhāma-kārāgamavasena. Nanu ca ‘‘dvemā, bhikkhave, vedanā sukhā dukkhā’’ti (saṃ. ni. 4.267) vacanato dve eva vedanāti? Saccaṃ, taṃ pana anavajjapakkhikaṃ adukkhamasukhaṃ sukhavedanāyaṃ , sāvajjapakkhikañca dukkhavedanāyaṃ saṅgahetvā vuttaṃ. Yampi katthaci sutte ‘‘yaṃ kiñci vedayitamidamettha dukkhassā’’ti (saṃ. ni. 4.259) vacanaṃ, taṃ saṅkhāradukkhatāya sabbavedanānaṃ dukkhasabhāvattā vuttaṃ. Yathāha – ‘‘saṅkhārāniccataṃ, ānanda, mayā sandhāya bhāsitaṃ saṅkhāravipariṇāmatañca yaṃ kiñcivedayitamidamettha dukkhassā’’ti (saṃ. ni. 4.259; itivu. aṭṭha. 52). Tasmā tissoyeva vedanāti daṭṭhabbā. Tenāha bhagavā – ‘‘tisso imā, bhikkhave, vedanā sukhā dukkhā adukkhamasukhā cā’’ti (itivu. 52-53; saṃ. ni. 4.249-251). Evaṃ tividhāpi panetā indriyadesanāyaṃ ‘‘sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriya’’nti (vibha. 219) pañcadhā desitāti taṃvasenapettha vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘sukhaṃ dukkha’’ntyādi vuttaṃ. Kāyikamānasikasātāsātabhedato hi sukhaṃ dukkhañca paccekaṃ dvidhā vibhajitvā ‘‘sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ dukkhindriyaṃ domanassindriya’’nti (vibha. 219) desitā, upekkhā pana bhedābhāvato upekkhindriyanti ekadhāva. Yathā hi sukhadukkhāni aññathā kāyassa anuggahamupaghātañca karonti, aññathā manaso, nevaṃ upekkhā, tasmā sā ekadhāva desitā, tenāhu porāṇā –
身之苦、心之苦,乐与舍受;实唯一种心受,依五根而有差别。
(此段与前段合并,为同一偈颂的后半部分,此处不单独译出)
‘‘Kāyikaṃ mānasaṃ dukkhaṃ, sukhañcopekkhavedanā; Ekaṃ mānasameveti, pañcadhindriyabhedato’’ti. (sa. sa. 74);
其中,以感受可意触为相者,是乐受;以感受不可意触为相者,是苦受。或依自性,或依构想,以感受可意为相者,是喜受;同样,以感受不可意为相者,是忧受;以感受中舍为相者,是舍受。
Tattha iṭṭhaphoṭṭhabbānubhavanalakkhaṇaṃ sukhaṃ. Aniṭṭhaphoṭṭhabbānubhavanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ. Sabhāvato, parikappato vā iṭṭhānubhavanalakkhaṇaṃ somanassaṃ. Tathā aniṭṭhānubhavanalakkhaṇaṃ domanassaṃ. Majjhattānubhavanalakkhaṇā upekkhā.
5五、各别四十四,依世间与出世间之分,有十一种。
5.Catucattālīsa paccekaṃ lokiyalokuttarabhedena ekādasavidhattā.
7七、「其余者」:指除去乐、苦、喜、忧俱行者之后所剩余的,即从不善心中取六、从无因心中取十四、从欲界美心中取十二、从第五禅心中取二十三,如此共计五十五。
7.Sesānīti sukhadukkhasomanassadomanassasahagatehi avasesāni akusalato cha, ahetukato cuddasa, kāmāvacarasobhanato dvādasa, pañcamajjhānikāni tevīsāti sabbānipi pañcapaññāsa.
因摄注释
Hetusaṅgahavaṇṇanā
10十、依贪等因的区分以及与之相应而作的摄,为因摄。所谓因有六种,此为关联。而它们的因性,是令相应法得以善住,即所谓根本的状态。盖因得遇因缘之法,犹如根已深植的树木般坚固,不似无因之法如同水面浮苔。如此,这些因由于与根相似,也被称为「根」。然而,有他说:「成办善等状态,即是因性。」若尔,则因自身便应成为善等,当更寻他因。若说其余相应法的善等状态系属于因,那么与痴俱行之心的因所具的不善状态,便应不系属于因。若其自性即是不善状态,则其余诸因的自性亦有善等状态,如同他们,相应法的善等状态便不系属于因。若善等状态系属于因,则无因法的无记状态便不应存在。是故,于此不必过度推究。实际上,善与不善的善等状态,系属于如理作意与不如理作意。正如所说:「诸比丘,具足如理作意者,未生之善法令生,已生之善法令增长。」而无记法的无记状态,应知系属于无随眠的相续、系属于业、以及系属于非异熟的状态。
10. Lobhādihetūnaṃ vibhāgavasena, taṃsampayuttavasena ca saṅgaho hetusaṅgaho. Hetavo nāma chabbidhā bhavantīti sambandho. Hetubhāvo pana nesaṃ sampayuttānaṃ suppatiṭṭhitabhāvasādhanasaṅkhāto mūlabhāvo. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti, na ahetukā viya jalatale sevālasadisā. Evañca katvā ete mūlasadisatāya ‘‘mūlānī’’ti ca vuccanti. Apare pana ‘‘kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhanaṃ hetubhāvo’’ti vadanti, evaṃ sati hetūnaṃ attano kusalādibhāvasādhano añño hetu maggitabbo siyā. Atha sesasampayuttahetupaṭibaddho tesaṃ kusalādibhāvo, evampi momūhacittasampayuttassa hetuno akusalabhāvo appaṭibaddho siyā. Atha tassa sabhāvato akusalabhāvopi siyā, evaṃ sati sesahetūnampi sabhāvatova kusalādibhāvoti tesaṃ viya sampayuttadhammānampi so hetupaṭibaddho na siyā. Yadi ca hetupaṭibaddho kusalādibhāvo, tadā ahetukānaṃ abyākatabhāvo na siyāti alamatinippīḷanena. Kusalādibhāvo pana kusalākusalānaṃ yonisoayonisomanasikārappaṭibaddho. Yathāha – ‘‘yoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’’tyādi (a. ni. 1.67), abyākatānaṃ pana abyākatabhāvo niranusayasantānappaṭibaddho kammappaṭibaddho avipākabhāvappaṭibaddho cāti daṭṭhabbaṃ.
16十六、今为显了诸因之种类差别,故说“贪、嗔”等语。
16. Idāni hetūnaṃ jātibhedaṃ dassetuṃ ‘‘lobho doso cā’’tyādi vuttaṃ.
作用摄注释
Kiccasaṅgahavaṇṇanā
18十八、依结生等作用之区分,及依具彼作用者之界定而作之摄,是为作用摄。从有至有之连结,乃结生作用。以无间断转起之因性而成为有之支分者,乃有分作用。转向作用等,应依前文所述词义,随其所应而配合。于所缘,依成就彼彼作用而多次或一次速行般转起者,乃速行作用。对于彼彼速行所执取之所缘,作所缘之作用者,乃彼所缘作用。从所生有之消逝,乃死作用。
18. Paṭisandhādīnaṃ kiccānaṃ vibhāgavasena, taṃkiccavantānañca paricchedavasena saṅgaho kiccasaṅgaho. Bhavato bhavassa paṭisandhānaṃ paṭisandhikiccaṃ. Avicchedappavattihetubhāvena bhavassa aṅgabhāvo bhavaṅgakiccaṃ. Āvajjanakiccādīni heṭṭhā vuttavacanatthānusārena yathārahaṃ yojetabbāni. Ārammaṇe taṃtaṃkiccasādhanavasena anekakkhattuṃ, ekakkhattuṃ vā javamānassa viya pavatti javanakiccaṃ. Taṃtaṃjavanaggahitārammaṇassa ārammaṇakaraṇaṃ tadārammaṇakiccaṃ. Nibbattabhavato parigaḷhanaṃ cutikiccaṃ.
1919. 然这些作用,依处而显了,故今为依类别而显示,说“结生”等。此中,结生之处,即结生处。虽说实无离结生之处,然为便于执取,当视为与“石子之身”等语同例,于无分别中作分别想。余处亦然。见等五识之处,为五识处。以“等”字摄了执受处等。
19. Imāni pana kiccāni ṭhānavasena pākaṭāni hontīti taṃ dāni pabhedato dassetuṃ ‘‘paṭisandhī’’tyādi vuttaṃ, tattha paṭisandhiyā ṭhānaṃ paṭisandhiṭhānaṃ. Kāmaṃ paṭisandhivinimuttaṃ ṭhānaṃ nāma natthi, sukhaggahaṇatthaṃ pana ‘‘silāputtakassa sarīra’’ntyādīsu viya abhedepi bhedaparikappanāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ sesesupi. Dassanādīnaṃ pañcannaṃ viññāṇānaṃ ṭhānaṃ pañcaviññāṇaṭhānaṃ. Ādi-saddena sampaṭicchanaṭhānādīnaṃ saṅgaho.
此中,死心与有分之间为结生处。结生与转向之间、速行与转向之间、彼所缘与转向之间、确定与转向之间、有时速行与死心之间、以及彼所缘与死心之间为有分处。有分与五识之间、有分与速行之间为转向处。五门转向与领受之间为五识处。五识与推度之间为领受处。领受与确定之间为推度处。推度与速行之间、推度与有分之间为确定处。确定与彼所缘之间、确定与有分之间、确定与死心之间、意门转向与彼所缘之间、意门转向与有分之间、意门转向与死心之间为速行处。速行与有分之间、速行与死心之间为彼所缘处。速行与结生之间、彼所缘与结生之间、或有分与结生之间,名为死处。
Tattha cutibhavaṅgānaṃ antarā paṭisandhiṭhānaṃ. Paṭisandhiāvajjanānaṃ, javanāvajjanānaṃ, tadārammaṇāvajjanānaṃ, voṭṭhabbanāvajjanānaṃ, kadāci javanacutīnaṃ, tadārammaṇacutīnañca antarā bhavaṅgaṭhānaṃ. Bhavaṅgapañcaviññāṇānaṃ, bhavaṅgajavanānañca antarā āvajjanaṭhānaṃ. Pañcadvārāvajjanasampaṭicchanānamantarā pañcaviññāṇaṭhānaṃ. Pañcaviññāṇasantīraṇānamantarā sampaṭicchanaṭhānaṃ. Sampaṭicchanavoṭṭhabbanānamantarā santīraṇaṭhānaṃ. Santīraṇajavanānaṃ, santīraṇabhavaṅgānañca antarā voṭṭhabbanaṭhānaṃ. Voṭṭhabbanatadārammaṇānaṃ, voṭṭhabbanabhavaṅgānaṃ, voṭṭhabbanacutīnaṃ, manodvārāvajjanatadārammaṇānaṃ, manodvārāvajjanabhavaṅgānaṃ, manodvārāvajjanacutīnañca antarā javanaṭhānaṃ. Javanabhavaṅgānaṃ, javanacutīnañca antarā tadārammaṇaṭhānaṃ. Javanapaṭisandhīnaṃ, tadārammaṇapaṭisandhīnaṃ, bhavaṅgapaṭisandhīnaṃ vā antarā cutiṭhānaṃ nāma.
20二种舍俱推度心,其义为:乐俱推度心没有结生与速行的状态。如此解说时,《发趣论》中“舍俱法缘舍俱法生起,非因缘”等所说之“舍俱”一词,在《分别》中则依速行与结生状态举出了缘依之理:“无因舍俱,一蕴依二蕴,二蕴依一蕴;无因结生刹那,舍俱一蕴依二蕴,二蕴依一蕴。”然而,对于喜俱与乐俱词的分别,仅依速行状态举出:“无因喜俱,一蕴依三蕴……二蕴。无因乐俱,一蕴依二蕴……一蕴。”并非依“无因结生刹那”等结生状态而说,故正如正法教中无说即表示其不存在,因此喜俱与乐俱推度心没有结生状态,但有速行。然而,若于某处对任何可能成立者亦无所说,其因由将于后文显现。
20.Dve upekkhāsahagatasantīraṇāni sukhasantīraṇassa paṭisandhivasappavattibhāvābhāvatotiadhippāyo. Evañca katvā paṭṭhāne ‘‘upekkhāsahagataṃ dhammaṃ paṭicca upekkhāsahagato dhammo uppajjati na hetupaccayā’’ti (paṭṭhā. 4.13.179) evamāgatassa upekkhāsahagatapadassa vibhaṅge ‘‘ahetukaṃ upekkhāsahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho, ahetukapaṭisandhikkhaṇe upekkhāsahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho’’ti (paṭṭhā. 4.13.179) evaṃ pavattipaṭisandhivasena paṭiccanayo uddhaṭo, pītisahagatasukhasahagatapadavibhaṅge pana ‘‘ahetukaṃ pītisahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭiccatayo khandhā…pe… dve khandhā. Ahetukaṃ sukhasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā …pe… eko khandho’’ti (paṭṭhā. 4.13.144, 167) pavattivaseneva uddhaṭo, na pana ‘‘ahetukapaṭisandhikkhaṇe’’tyādinā paṭisandhivasena, tasmā yathādhammasāsane avacanampi abhāvameva dīpetīti na tassa paṭisandhivasena pavatti atthi. Yattha pana labbhamānassapi kassaci avacanaṃ, tattha kāraṇaṃ upari āvi bhavissati.
25意门转向即使于小所缘转起二次或三次,亦无速行作用,因为它并不体验所缘之味,故说“除去二转向”。如此解说时,注释书中说为“立于速行处”。否则应说为“成为速行”。“善、不善、果报与唯作心”者,即:二十一种世间善及出世间善心,十二种不善心,四种出世间果报心,十八种三界唯作心。因为即使仅于一刹那,出世间道等亦因具足彼之自性而称为有速行作用;犹如于一一所缘,一切知智因具有通达一切境的能力,从不舍弃此名称。
25. Manodvārāvajjanassa parittārammaṇe dvattikkhattuṃ pavattamānassapi natthi javanakiccaṃ tassa ārammaṇarasānubhavanābhāvatoti vuttaṃ ‘‘āvajjanadvayavajjitānī’’ti. Evañca katvā vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘javanaṭṭhāne ṭhatvā’’ti (dha. sa. aṭṭha. 498 vipākuddhārakathā). Itarathā ‘‘javanaṃ hutvā’’ti vattabbaṃ siyāti. Kusalākusalaphalakiriyacittānīti ekavīsati lokiyalokuttarakusalāni, dvādasa akusalāni, cattāri lokuttaraphalacittāni, aṭṭhārasa tebhūmakakiriyacittāni. Ekacittakkhaṇikampi hi lokuttaramaggādikaṃ taṃsabhāvavantatāya javanakiccaṃ nāma, yathā ekekagocaravisayampi sabbaññutaññāṇaṃ sakalavisayāvabodhanasāmatthiyayogato na kadāci taṃnāmaṃ vijahatīti.
2727. 如是,依作用差别所说,为依各自可得的作用计数方式,归纳而显示,故说“其中”等。
27. Evaṃ kiccabhedena vuttāneva yathāsakaṃ labbhamānakiccagaṇanavasena sampiṇḍetvā dassetuṃ ‘‘tesu panā’’tyādi vuttaṃ.
33“结生等心的生起”,依名与作用之分,即结生等之名与作用之分;或说,名为“结生等”的那些心生起,依结生等作用之分,有十四种;依处所之分,则唯依结生等的处所差别,显示为十种——这是疏解。一作用处、二作用处、三作用处、四作用处、五作用处之心,依次为六十八,以及二、九、八、二——如此指出了它们的关联。
33. Paṭisandhādayo cittuppādā nāmakiccabhedena paṭisandhādīnaṃ nāmānaṃ, kiccānañca bhedena, atha vā paṭisandhādayo nāma tannāmakā cittuppādā paṭisandhādīnaṃ kiccānaṃ bhedena cuddasa, ṭhānabhedena paṭisandhādīnaṃyeva ṭhānānaṃ bhedena dasadhā pakāsitāti yojanā. Ekakiccaṭhānadvikiccaṭhānatikiccaṭhānacatukiccaṭhānapañcakiccaṭhānāni cittāni yathākkamaṃ aṭṭhasaṭṭhi, tathā dve ca nava ca aṭṭha ca dve cāti niddiseti sambandho.
门摄解释
Dvārasaṅgahavaṇṇanā
3535. 依诸门及依他们门转起之心而作的界限摄,称为门摄。转向等诸无色法,以转起为门之状貌,犹如门,故说为门。
35. Dvārānaṃ , dvārappavattacittānañca paricchedavasena saṅgaho dvārasaṅgaho. Āvajjanādīnaṃ arūpadhammānaṃ pavattimukhabhāvato dvārāni viyāti dvārāni.
36“即是眼”者,即是净眼。
36.Cakkhumevāti pasādacakkhumeva.
37转向等诸意,或意本身即是门,故称意门。有分者,指紧接转向之后的有分。故古德云:
37. Āvajjanādīnaṃ manānaṃ, manoyeva vā dvāranti manodvāraṃ. Bhavaṅganti āvajjanānantaraṃ bhavaṅgaṃ. Tenāhu porāṇā –
‘‘Sāvajjanaṃ bhavaṅgantu, manodvāranti vuccatī’’ti;
39“此处”(tattha)指在眼等诸门中,于眼门依适当情况生起四十六心——这是句子的关联。即:五门转向心一种;眼识等五识以善、不善两类果报而言共七种;确定心一种;欲界速行心以善、不善、无记(唯作)而言共二十九种;彼所缘心不加另外计取,计为八种——如此合为四十六种。“依适当情况”(yathārahaṃ)指随所缘为可爱等、如理或不如理作意、有随眠或无随眠相续等,相应而起的方式。“以一切方式”(sabbathāpi)的关联是:从转向开始,直至彼所缘结束,以一切方式唯是欲界心;或者,关联于以一切方式有五十四心。“以一切方式”的意思是:在各各门所安立的诸心中,不加另外计取,于眼门四十六心之上,再加耳识等四对(八心),便成为五十四心。
39.Tatthāti tesu cakkhādidvāresu cakkhudvāre chacattālīsa cittāni yathārahamuppajjantīti sambandho. Pañcadvārāvajjanamekaṃ, cakkhuviññāṇādīni ubhayavipākavasena satta, voṭṭhabbanamekaṃ, kāmāvacarajavanāni ca kusalākusalanirāvajjanakiriyavasena ekūnatiṃsa, tadārammaṇāni ca aggahitaggahaṇena aṭṭhevāti chacattālīsa. Yathārahanti iṭṭhādiārammaṇe yonisoayonisomanasikāraniranusayasantānādīnaṃ anurūpavasena. Sabbathāpīti āvajjanāditadārammaṇapariyosānena sabbenapi pakārena kāmāvacarānevāti yojanā. Sabbathāpi catupaññāsa cittānīti vā sambandho. Sabbathāpi taṃtaṃdvārikavasena ṭhitāni aggahitaggahaṇena cakkhudvārikesu chacattālīsacittesu sotaviññāṇādīnaṃ catunnaṃ yugaḷānaṃ pakkhepena catupaññāsapītyattho.
41以结生等方式转起的十九种心,不于眼等诸门中转起,亦不从称为意门的有分中转起以执取其他所缘,故为门解脱心。
41. Cakkhādidvāresu appavattanato, manodvārasaṅkhātabhavaṅgato ārammaṇantaraggahaṇavasena appavattito ca paṭisandhādivasena pavattāni ekūnavīsati dvāravimuttāni.
42双五识各自在相应的门中生起,二十六种广大速行心与出世间速行心唯在意门中生起。因此,这三十六心依适当情况,随顺各自所属的门而成为一门心。
42. Dvipañcaviññāṇāni sakasakadvāre, chabbīsati mahaggatalokuttarajavanāni manodvāreyeva uppajjanato chattiṃsa cittāni yathārahaṃ sakasakadvārānurūpaṃ ekadvārikacittāni.
4545. 这些心依其在五门以推度与彼所缘的作用而转起,及在意门以彼所缘的作用而转起,故为六门心;而依其以结生等作用而转起时,则成为门解脱心。
45. Pañcadvāresu santīraṇatadārammaṇavasena, manodvāre ca tadārammaṇavasena pavattanato chadvārikāni ceva paṭisandhādivasappavattiyā dvāravimuttāni ca.
4747. 五门心与六门心合称五–六门心。那些六门心有时亦是门解脱心,故称六门–解脱心。又或,将六门心与六门解脱心合称为‘六门解脱心’,应理解为以部分形态指代全体的省略用法。
47. Pañcadvārikāni ca chadvārikāni ca pañcachadvārikāni. Chadvārikāni ca tāni kadāci dvāravimuttāni cāti chadvārikavimuttāni. Atha vā chadvārikāni ca chadvārikavimuttāni cāti chadvārikavimuttānīti ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo.
所缘摄注释
Ālambaṇasaṅgahavaṇṇanā
4848. 从所缘的自相、分类及其相应之心来统摄,即是所缘摄。当色彩发生变易时,能显现(rūpayati)其入于心相的状态,故称为色(rūpa);它本身犹如弱男子手中的杖等,被心与心所执取,或者说,心与心所前来并在此处喜乐,故称为所缘,因而名为色所缘。能发出响声(saddīyati),故称为声(sadda);其本身即是所缘,故为声所缘。能散发气味(gandhayati),如告密般指示‘此处有此物’而令知其来源,故称为香(gandha);其本身即是所缘,故为香所缘。有情遍尝(rasanti)它,故称为味(rasa);其本身即是所缘,故为味所缘。能被触知(phusīyati),故称为触(phoṭṭhabba);其本身即是所缘,故为触所缘。法(dhamma)以其自性而成为所缘境,故为法所缘。
48. Ārammaṇānaṃ sarūpato, vibhāgato, taṃvisayacittato ca saṅgaho ālambaṇasaṅgaho. Vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ rūpayati hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti rūpaṃ, tadeva dubbalapurisena daṇḍādi viya cittacetasikehi ālambīyati, tāni vā āgantvā ettha ramantīti ārammaṇanti rūpārammaṇaṃ. Saddīyatīti saddo, soyeva ārammaṇanti saddārammaṇaṃ. Gandhayati attano vatthuṃ sūceti ‘‘idamettha atthī’’ti pesuññaṃ karontaṃ viya hotīti gandho, soyeva ārammaṇaṃ gandhārammaṇaṃ. Rasanti taṃ sattā assādentīti raso, soyeva ārammaṇaṃ rasārammaṇaṃ. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ, tadeva ārammaṇaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ. Dhammoyeva ārammaṇaṃ dhammārammaṇaṃ.
4949. 所谓“此处”(tattha),即于他们色等所缘中,“唯色”(rūpameva)即是指名为色处的色。“声等”(saddādayo)即是指名为声处等的声等,以及除去水界、由地、火、风三界所成的触处。
49.Tatthāti tesu rūpādiārammaṇesu, rūpamevāti vaṇṇāyatanasaṅkhātaṃ rūpameva. Saddādayoti saddāyatanādisaṅkhātā saddādayo, āpodhātuvajjitabhūtattayasaṅkhātaṃ phoṭṭhabbāyatanañca.
5050. 除去五种所缘净色(五净色),所余的十六种是细色。
50. Pañcārammaṇapasādāni ṭhapetvā sesāni soḷasa sukhumarūpāni.
5151. “现在”者,即指正在发生的。
51.Paccuppannanti vattamānaṃ.
52“六种”(chabbidhampi)是指以色等为类别的六种所缘。涅槃与施设由于无灭而无法以过去等时间加以论说,故称为“时解脱”。“依适当情况”(yathārahaṃ)是指随顺欲界速行、神通速行、其余广大速行等的相应方式。对于除生笑心之外的欲界速行心,六种所缘中,三时所缘和时解脱所缘皆可成为其所缘;生笑心则唯以三时为所缘,因此说它是一向小所缘。然而,对于以天眼等而转起的神通速行心,依适当情况,六种所缘中的三时所缘和时解脱所缘皆可成为其所缘,其详细分别将在第九品中明了。对于其余广大及出世间速行心,时解脱所缘与过去所缘则依适当情况成为其所缘。
52.Chabbidhampīti rūpādivasena chabbidhampi. Vināsābhāvato atītādikālavasena navattabbattā nibbānaṃ, paññatti ca kālavimuttaṃ nāma. Yathārahanti kāmāvacarajavanaabhiññāsesamahaggatādijavanānaṃ anurūpato. Kāmāvacarajavanānañhi hasituppādavajjānaṃ chabbidhampi tikālikaṃ, kālavimuttañca ārammaṇaṃ hoti. Hasituppādassa tikālikameva. Tathā hissa ekantaparittārammaṇataṃ vakkhati. Dibbacakkhādivasappavattassa pana abhiññājavanassa yathārahaṃ chabbidhampi tikālikaṃ, kālavimuttañca ārammaṇaṃ hoti. Vibhāgo panettha navamaparicchede āvi bhavissati. Sesānaṃ pana kālavimuttaṃ, atītañca yathārahamārammaṇaṃ hoti.
53关联句为:对于称为“门……”等的诸心,六种所缘皆可成为所缘。然而,这些心的所缘,并不像转向心的所缘那样,取未被任何心执取之境而为行境;也不像五门速行心的所缘那样,唯是一向现在;也不像意门速行心的所缘那样,唯是三时,或全无差别地唯是时解脱;更不像临死前诸速行心的所缘那样,以业、业相等方式而为依传承施设的言说所不及。因此说“依可能的方式……被认可”。其中,“依可能的方式”(yathāsambhavaṃ)是指随顺各各结生、有分、死亡心依各门执取等而可能发生的方式。对于欲界结生及有分心,首先,色等五种所缘之中,由六门执取的、依适当情况为现在与过去的、被认可为业相的所缘,可成为其所缘;同样地,对于死亡心,则唯是过去的所缘。然而,对于这三种心,法所缘唯是意门执取的、过去的、被认可为业及业相的所缘;同样地,色所缘中唯有一种是意门执取的、一向现在的、被认可为趣相的所缘。如此,对于欲界结生等心,依可能的方式,由六门执取的、现在与过去的、被认可为业、业相及趣相的所缘,皆可成为所缘。
53. Dvāra…pe… saṅkhātānaṃ chabbidhampi ārammaṇaṃ hotīti sambandho, taṃ pana nesaṃ ārammaṇaṃ na āvajjanassa viya kenaci aggahitameva gocarabhāvaṃ gacchati, na ca pañcadvārikajavanānaṃ viya ekantapaccuppannaṃ, nāpi manodvārikajavanānaṃ viya tikālikameva, avisesena kālavimuttaṃ vā, nāpi maraṇāsannato purimabhāgajavanānaṃ viya kammakammanimittādivasena āgamasiddhivohāravinimuttanti āha ‘‘yathāsambhavaṃ…pe… sammata’’nti. Tattha yathāsambhavanti taṃtaṃbhūmikapaṭisandhibhavaṅgacutīnaṃ taṃtaṃdvāraggahitādivasena sambhavānurūpato. Kāmāvacarānañhi paṭisandhibhavaṅgānaṃ tāva rūpādipañcārammaṇaṃ chadvāraggahitaṃ yathārahaṃ paccuppannamatītañca kammanimittasammatamārammaṇaṃ hoti, tathā cuticittassa atītameva. Dhammārammaṇaṃ pana tesaṃ tiṇṇannampi manodvāraggahitameva atītaṃ kammakammanimittasammataṃ, tathā rūpārammaṇaṃ ekameva manodvāraggahitaṃ ekantapaccuppannaṃ gatinimittasammatanti evaṃ kāmāvacarapaṭisandhādīnaṃ yathāsambhavaṃ chadvāraggahitaṃ paccuppannamatītañca kammakammanimittagatinimittasammatamārammaṇaṃ hoti.
在广大结生等心中,对于色界心以及初禅与第三无色界心,唯是意门所执取的、为施设性的、被认可为业相的法所缘;同样,对于第二与第四无色界心,则唯是过去的法所缘。如此,对于广大结生、有分及死亡心,唯是意门所执取的、施设性或过去性的、被认可为业相的所缘,方可成为其所缘。
Mahaggatapaṭisandhādīsu pana rūpāvacarānaṃ, paṭhamatatiyāruppānañca dhammārammaṇameva manodvāraggahitaṃ paññattibhūtaṃ kammanimittasammataṃ, tathā dutiyacatutthāruppānaṃ atītamevāti evaṃ mahaggatapaṭisandhibhavaṅgacutīnaṃ manodvāraggahitaṃ paññattibhūtaṃ, atītaṃ vā kammanimittasammatameva ārammaṇaṃ hoti.
所谓‘六门所取’,大多是就另一生而言,指被过去临终生起的六门速行所取。因为从无想有情天死没者,其结生所缘在紧临的过去生中并未被任何一门执取,所以此处才用‘大多’一语,说明有其例外。纯粹仅凭业力,其结生的业相等所缘便得呈现。正如《谛要略》中,针对从无想有情天死没者的结生相提问后——
Yebhuyyena bhavantare chadvāraggahitanti bāhullena atītānantarabhave maraṇāsannappavattachadvārikajavanehi gahitaṃ. Asaññībhavato cutānañhi paṭisandhivisayassa anantarātītabhave na kenaci dvārena gahaṇaṃ atthīti tadevettha yebhuyyaggahaṇena byabhicāritaṃ. Kevalañhi kammabaleneva tesaṃ paṭisandhiyā kammanimittādikamārammaṇaṃ upaṭṭhāti. Tathā hi saccasaṅkhepe asaññībhavato cutassa paṭisandhinimittaṃ pucchitvā –
“于另一生所造之业,当其获得时机之际,”
“正是以此业,结生发生于其所呈现的所缘上。”(《谛要略》171)
‘‘Bhavantarakataṃ kammaṃ, yamokāsaṃ labhe tato; Hoti sā sandhi teneva, upaṭṭhāpitagocare’’ti. (sa. sa. 171) –
这里说的是:结生所缘纯粹依业力之力而得以现前。否则,既然连被速行所取的所缘也是依业力之力而令其现起的,那么“即以此”这一限定词的意义便会落空。难道他们的结生所缘,在造业的生存地中,不可能被某门所起的速行所取吗?诚然,若是业与业相所摄的,那是可能的;但趣相所摄的所缘,对一切有情都只在临终时才会现前,因此在造业的生存地中,又怎么可能被取呢?而且,在此处,“六门所取”正是就临终生起的速行所取之缘而说的。同样,阿阇梨就在这同一论题的《胜义抉择》中说道:
Kevalaṃ kammabaleneva paṭisandhigocarassa upaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Itarathā hi javanaggahitassapi ārammaṇassa kammabaleneva upaṭṭhāpiyamānattā ‘‘tenevā’’ti sāvadhāraṇavacanassa adhippāyasuññatā āpajjeyyāti. Nanu ca tesampi paṭisandhigocaro kammabhave kenaci dvārena javanaggahito sambhavatīti? Saccaṃ sambhavati kammakammanimittasammato, gatinimittasammato pana sabbesampi maraṇakāleyeva upaṭṭhātīti kuto tassa kammabhave gahaṇasambhavo. Apicettha maraṇāsannapavattajavanehi gahitameva sandhāya ‘‘chadvāraggahita’’nti vuttaṃ, evañca katvā ācariyena imasmiṃyeva adhikāre paramatthavinicchaye vuttaṃ –
“临终有情,如其现起之所缘,
于六门中,缘彼所缘而生起他世之结生。”(《胜义抉择》89)
‘‘Maraṇāsannasattassa, yathopaṭṭhitagocaraṃ; Chadvāresu tamārabbha, paṭisandhi bhavantare’’ti. (parama. vi. 89);
以“现在”等语,排除了未来所缘成为结生所缘的情形。因为未来所缘既不像过去的业与业相那样曾被经历过,也不像现在的业相与趣相那样呈现于面前。至于业、业相及趣相等的自相,他随后会自行说明。
‘‘Paccuppanna’’ntyādinā anāgatassa paṭisandhigocarabhāvaṃ nivāreti. Na hi taṃ atītakammakammanimittāni viya anubhūtaṃ, nāpi paccuppannakammanimittagatinimittāni viya āpāthagatañca hotīti, kammakammanimittādīnañca sarūpaṃ sayameva vakkhati.
54“于他们中”:即对于那些以色等为所缘、属于现在等业等所缘的诸识。“以色等各一为所缘”:即这些识以每一色等作为所缘。
54.Tesūti rūpādipaccuppannādikammādiārammaṇesu viññāṇesu. Rūpādīsu ekekaṃ ārammaṇaṃ etesanti rūpādiekekārammaṇāni.
55“以色等五种为所缘”:即此识以色等五种作为所缘。
55. Rūpādikaṃ pañcavidhampi ārammaṇametassāti rūpādipañcārammaṇaṃ.
56“其余”:即除了双五识与领受之外,所剩余的十一种欲界异熟心。它们“在一切情况下皆以欲界为所缘”——这些心虽然也能依一切六门、离门及六所缘而生起,但其所缘唯是纯粹欲界自性的六所缘。因为在此,异熟心或以推度等方式缘色等五所缘转起,或以结生等方式,唯缘称为六所缘的欲界所缘转起。
56.Sesānīti dvipañcaviññāṇasampaṭicchanehi avasesāni ekādasa kāmāvacaravipākāni . Sabbathāpi kāmāvacarārammaṇānīti sabbenapi chadvārikadvāravimuttachaḷārammaṇavasappavattākārena nibbattānipi ekantakāmāvacarasabhāvachaḷārammaṇagocarāni. Ettha hi vipākāni tāva santīraṇādivasena rūpādipañcārammaṇe, paṭisandhādivasena chaḷārammaṇasaṅkhāte kāmāvacarārammaṇeyeva pavattanti.
微笑心也是如此:当见到适合作为主要所缘的处所,心生欢喜时,以色为所缘;在分发物品处听到大的声响,心生欢喜,想着“像这样的贪欲已被我断除”时,以声为所缘;以香等供养塔庙而生起欢喜时,以香为所缘;与梵行同修一起分配并食用具足美味的钵食,心生欢喜时,以味为所缘;在履行经行等职责而生起欢喜时,以触为所缘;缘于以宿住智等所取的欲界法而生起欢喜时,以法为所缘。如此,微笑心唯于小法范围内的六所缘中转起。
Hasanacittampi padhānasāruppaṭṭhānaṃ disvā tussantassa rūpārammaṇe, bhaṇḍabhājanaṭṭhāne mahāsaddaṃ sutvā ‘‘evarūpā loluppataṇhā me pahīnā’’ti tussantassa saddārammaṇe, gandhādīhi cetiyapūjanakāle tussantassa gandhārammaṇe, rasasampannaṃ piṇḍapātaṃ sabrahmacārīhi bhājetvā paribhuñjanakāle tussantassa rasārammaṇe, ābhisamācārikavattaparipūraṇakāle tussantassa phoṭṭhabbārammaṇe, pubbenivāsañāṇādīhi gahitakāmāvacaradhammaṃ ārabbha tussantassa dhammārammaṇeti evaṃ parittadhammapariyāpannesveva chasu ārammaṇesu pavattati.
57“不善等”:即十二不善心与八种智不相应速行心。这二十种心,因其本性迟钝,不能缘出世间法而生起,故除九种出世间法外,能缘三界法及概念而生起。因此称为“不善等”。在此,从不善心来说,四种与见相应的心,当缘小法而生起执取、耽着、欢喜时,即以欲界为所缘;以同样方式缘二十七种广大法转起时,以广大为所缘;缘假立法转起时,以概念为所缘。与见不相应的心,也缘那些同样的法,唯以耽着、欢喜的方式转起;与嗔相应者,以瞋恚、追悔的方式;与疑俱者,以不决定的方式;与掉举俱者,以散乱、不安息的方式转起,以小、广大、概念为所缘。善心四种与唯作心四种,这八种智不相应心,当有学、凡夫或漏尽者以不殷重的心行布施、省察、听法等时,若缘小法生起,便以欲界为所缘;在省察极熟练的禅那时,以广大为所缘;在对遍相等进行遍作等时,以概念为所缘。应如此理解。
57. Dvādasākusalaaṭṭhañāṇavippayuttajavanavasena vīsati cittāni attano jaḷabhāvato lokuttaradhamme ārabbha pavattituṃ na sakkontīti navavidhalokuttaradhamme vajjetvā tebhūmakāni, paññattiñca ārabbha pavattantīti āha ‘‘akusalāni cevā’’tyādi. Imesu hi akusalato cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā parittadhamme ārabbha parāmasanaassādanābhinandanakāle kāmāvacarārammaṇā, tenevākārena sattavīsati mahaggatadhamme ārabbha pavattiyaṃ mahaggatārammaṇā, sammutidhamme ārabbha pavattiyaṃ paññattārammaṇā. Diṭṭhivippayuttacittuppādāpi teyeva dhamme ārabbha kevalaṃ assādanābhinandanavasena pavattiyaṃ, paṭighasampayuttā ca dussanavippaṭisāravasena, vicikicchāsahagato aniṭṭhaṅgamanavasena, uddhaccasahagato vikkhipanavasena, avūpasamavasena ca pavattiyaṃ parittamahaggatapaññattārammaṇo, kusalato cattāro, kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇavippayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ asakkaccadānapaccavekkhaṇadhammassavanādīsu parittadhamme ārabbha pavattikāle kāmāvacarārammaṇā, atipaguṇajjhānapaccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇā, kasiṇanimittādīsu parikammādikāle paññattārammaṇāti daṭṭhabbaṃ.
58“除阿罗汉道果之外的一切所缘”:因为这些善速行心只转起于有学和凡夫的相续中。即使是有学,除了世间心之外,也无法了知属于阿罗汉的道果——即他人的心,因为他们未证得彼法;同样,凡夫等也无法了知须陀洹等圣者的心。然而,有学在各自省察自己的道果时、以神通将他人相续中的道果作为所缘而作遍作时,以及以神通心决断道果时,对于与自己同等者及下位者的道果法,有善速行心的转起,因此唯独排除了阿罗汉的道果。而欲界法、广大法、概念法以及涅槃,则在有学和凡夫殷重启白布施、作省察、听闻佛法、行于如理作意、对遍相修习遍作等时,在相应的神通遍作时,在种姓心和净化心生起时,以及以天眼等见诸色等时,成为善速行心的所缘境。
58.Arahattamaggaphalavajjitasabbārammaṇāni sekkhaputhujjanasantānesveva pavattanato. Sekkhāpi hi ṭhapetvā lokiyacittaṃ arahato maggaphalasaṅkhātaṃ pāṭipuggalikacittaṃ jānituṃ na sakkonti anadhigatattā, tathā puthujjanādayopi sotāpannādīnaṃ, sekkhānaṃ pana attano attano maggaphalapaccavekkhaṇesu parasantānagatamaggaphalārammaṇāya abhiññāya parikammakāle, abhiññācitteneva maggaphalānaṃ paricchindanakāle ca attano attano samānānaṃ, heṭṭhimānañca maggaphaladhamme ārabbha kusalajavanānaṃ pavatti atthīti arahattamaggaphalasseva paṭikkhepo kato. Kāmāvacaramahaggatapaññattinibbānāni pana sekkhaputhujjanānaṃ sakkaccadānapaccavekkhaṇadhammassavanasaṅkhārasammasanakasiṇaparikammādīsu taṃtadārammaṇikābhiññānaṃ parikammakāle, gotrabhuvodānakāle, dibbacakkhādīhi rūpavijānanādikāle ca kusalajavanānaṃ gocarabhāvaṃ gacchanti.
59“以一切门缘取一切所缘”的意思是:依于欲界、广大、一切出世间及概念,唯作速行心确实以一切门缘取一切所缘,而非如不善心等那样只是缘取一部分所缘。因为,当唯作速行心依一切知智等而转起时,以及当确定心依各自的前导心而转起时,没有任何一法不在其行境之内。
59.Sabbathāpi sabbārammaṇānīti kāmāvacaramahaggatasabbalokuttarapaññattivasena sabbathāpi sabbārammaṇāni, na pana akusalādayo viya sappadesasabbārammaṇānītyattho. Kiriyajavanānañhi sabbaññutaññāṇādivasappavattiyaṃ, voṭṭhabbanassa ca taṃtaṃpurecārikavasappavattiyaṃ na ca kiñci agocaraṃ nāma atthi.
60在无色界心中,第二和第四无色界心以广大法为所缘,因为它们以第一和第三无色界心为所缘。
60. Paṭhamatatiyāruppārammaṇattā āruppesu dutiyacatutthāni mahaggatārammaṇāni.
61六十一、其余……等等……以施设(概念)为所缘:即十五种色界心,以及初无色界和第三无色界心。这二十一种心依遍处等施设而生起,故以施设为所缘。
61.Sesāni…pe… paññattārammaṇānīti pannarasa rūpāvacarāni, paṭhamatatiyāruppāni cāti ekavīsati kasiṇādipaññattīsu pavattanato paññattārammaṇāni.
63六十三、依二十三种欲界异熟心、五门转向心及生笑心,此二十五种心唯以欲界所缘为所缘,因其狭小。何以故?相对于广大心等而言,欲界心力微弱,如同自身被从四周切割一般,故说为“狭小”。在“六种心唯以广大心为所缘”等一切表述中,应知这是含有决定(限定)义的语法关系。
63. Tevīsatikāmāvacaravipākapañcadvārāvajjanahasanavasena pañcavīsati cittāni paritthamhi kāmāvacarārammaṇe yeva bhavanti. Kāmāvacarañhi mahaggatādayo upādāya mandānubhāvatāya parisamantato attaṃ khaṇḍitaṃ viyāti parittaṃ. ‘‘Cha cittāni mahaggateyevā’’tyādinā sabbattha sāvadhāraṇayojanā daṭṭhabbā.
依处摄之释
Vatthusaṅgahavaṇṇanā
64六十四、依处摄:即依依处的分类,以及依其所依处而限定心的方式所成的摄集。所谓“依处”,是指心与心所依之而住(生起)者,因它们依存于彼。
64. Vatthuvibhāgato , tabbatthukacittaparicchedavasena ca saṅgaho vatthusaṅgaho. Vasanti etesu cittacetasikā tannissayattāti vatthūni.
65六十五、在欲界,所有六依处皆可获得,因为诸根具足者即于此处可得一切依处。而‘亦’字则显示,盲者、聋者等人,某些依处并不存在。
65.Tāni kāmaloke sabbānipi labbhanti paripuṇṇindriyassa tattheva upalabbhanato. Pi-saddena pana andhabadhirādivasena kesañci asambhavaṃ dīpeti.
66六十六、鼻等三根于梵天界不存在,因为梵天众以修习离欲贪之力,于香、味、触已离染,与之相应的净色亦具离染的性质。然而,为了见佛、闻法等目的,于眼与耳并无离染,故眼等二根于彼处可得。
66.Ghānādittayaṃ natthi brahmānaṃ kāmavirāgabhāvanāvasena gandharasaphoṭṭhabbesu virattatāya tabbisayappasādesupi virāgasabhāvato. Buddhadassanadhammassavanādiatthaṃ pana cakkhusotesu avirattabhāvato cakkhādidvayaṃ tattha upalabbhati.
67六十七、于无色界,所有六依处同样不存在,因为无色界众生以修习离色染之力,于彼处一切色法的生起完全无有。
67.Arūpaloke sabbānipi cha vatthūni na saṃvijjanti arūpīnaṃ rūpavirāgabhāvanābalena tattha sabbena sabbaṃ rūpappavattiyā abhāvato.
68“五识界”:此五识,以无有情、无命我的意义而称为界。
68. Pañcaviññāṇāneva nissattanijjīvaṭṭhena dhātuyoti pañcaviññāṇadhātuyo.
69“意界”:唯是意之作用的,即是界。
69. Mananamattā dhātu manodhātu.
70“意识界”:意本身因与殊胜的了别作用相应而称为识,又以无有情、无命我的意义而称为界,故名意识界。或者,意之识界,即是意识界。因为,此界唯以意为无间缘而生起,而意本身即是无间缘,故它与意相关联。如上所述,依推度(三心)、八大果报心、二种嗔恚心、初道心、生笑心及十五种色界心而生起的、与意界和五识界相区别的三十种意识界法,并非仅仅依意界而生起,同样也依心所依处而生起。这便是其关联。
70. Manoyeva visiṭṭhavijānanakiccayogato viññāṇaṃ nissattanijjīvaṭṭhena dhātu cāti manoviññāṇadhātu. Manaso viññāṇadhātūti vā manoviññāṇadhātu. Sā hi manatoyeva anantarapaccayato sambhūyamanasoyeva anantarapaccayabhūtāti manaso sambandhinī hoti. Santīraṇattayassa, aṭṭhamahāvipākānaṃ, paṭighadvayassa, paṭhamamaggassa, hasituppādassa, pannarasarūpāvacarānañca vasena pavattā yathāvuttamanodhātupañcaviññāṇadhātūhi avasesā manoviññāṇadhātu saṅkhātā ca tiṃsa dhammā na kevalaṃ manodhātuyeva, tathā hadayaṃ nissāyeva pavattantīti sambandho.
因为,推度心与八大果报心这十一种心,在无色界中既无相应的门,也无相应的作用,故不生起。与嗔恚相应的两种心,由于没有无瞋的所依境,在色界中尚且不存在,更不必说无色界。初道心,对声闻弟子而言,若缺乏他人音声说法之缘便不会生起,而佛陀与独觉佛又不于人间以外结生;生笑心,因无色界无有身体;色界心,因无色界众生凭借修习远离色法之力,对其所缘的禅那也已离染;因此,在无色界有中,所有这些三十三种心都不生起。它们都唯依心所依处而生起。
Santīraṇamahāvipākāni hi ekādasa dvārābhāvato, kiccābhāvato ca āruppe na uppajjanti . Paṭighassa anīvaraṇāvatthassa abhāvato taṃsahagataṃ cittadvayaṃ rūpalokepi natthi, pageva āruppe. Paṭhamamaggopi paratoghosapaccayābhāve sāvakānaṃ anuppajjanato, buddhapaccekabuddhānañca manussalokato aññattha anibbattanato, hasanacittañca kāyābhāvato, rūpāvacarāni arūpīnaṃ rūpavirāgabhāvanāvasena tadārammaṇesu jhānesupi virattabhāvato arūpabhave na uppajjantīti sabbānipi etāni tettiṃsa cittāni hadayaṃ nissāyeva pavattanti.
71除去五种色界善心,余下的十二种世间善心;除去两种嗔恚心,余下的十种不善心;除去五门转向心、生笑心及色界唯作心,余下的十三种唯作心;除去初道心,余下的七种无上(出世间)心——依这些心,共有四十二种称为意识界的法,在五蕴有中,依于心所依处而生起;在四蕴有中,则不依心所依处而生起。
71. Pañcarūpāvacarakusalato avasesāni dvādasa lokiyakusalāni, paṭighadvayato avasesāni dasa akusalāni, pañcadvārāvajjanahasanarūpāvacarakiriyehi avasesāni terasa kiriyacittāni, paṭhamamaggato avasesāni satta anuttarāni cāti imesaṃ vasena dvecattālīsavidhā manoviññāṇadhātusaṅkhātā dhammā pañcavokārabhavavasena hadayaṃ nissāya vā, catuvokārabhavavasena anissāyavā pavattanti.
73在欲界有中,有依六依处而住的七种识界;在色界有中,有依三依处而住、除去鼻识界等三种的四种识界;在无色界有中,有不依任何依处而住的一种意识界。这是其文句的连属。
73.Kāme bhave chavatthuṃ nissitā satta viññāṇadhātuyo, rūpe bhave tivatthuṃ nissitā ghānaviññāṇādittayavajjitā catubbidhā viññāṇadhātuyo, āruppe bhave anissitā ekā manoviññāṇadhātu matāti yojanā.
74七十四、由欲界果报心、五门转向心、二种嗔恚心及生笑心组成的这二十七种欲界心,连同十五种色界心与初道心——这四十三种心,唯依止于心所依处而生。由此中,除四种无色界果报心唯不依处而生外,其余的四十二种心,既依心所依处亦不依处而生。此为其关联。
74. Kāmāvacaravipākapañcadvārāvajjanapaṭighadvayahasanavasena sattavīsati kāmāvacarāni, pannarasa rūpāvacarāni, paṭhamamaggoti tecattālīsa nissāyeva jāyare, tatoyeva avasesā āruppavipākavajjitā dvecattālīsa nissāya ca anissāya ca jāyare, pākāruppā cattāro anissitāyevāti sambandho.
如是,于名为《阿毗达摩义明灯》之《阿毗达摩义摄》释中
Iti abhidhammatthavibhāviniyā nāma abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanāya