第三 品
3. Tatiyo paricchedo
阐明心之转起
Cittapavattiparidīpano
彼心取境,依果报与非果报而有二种;
善与不善在前,无记在后,这是公认的。
Cittaṃ visayaggāhaṃ taṃ, pākāpākadato dudhā; Kusalākusalaṃ pubbaṃ, paramabyākataṃ mataṃ.
其中,善法依欲界等地,可分为四种;
八、五、四及四,其次第如何?
Kusalaṃ tattha kāmādibhūmito catudhā siyā; Aṭṭha pañca cattāri ca, cattāri kamato kathaṃ.
与喜俱行、与智相应、无行的一心;
与喜俱行、与智相应、有行的一心;同样,与喜俱行而智劣的两种。
Somanassamatiyuttamasaṅkhāramanamekaṃ; Sasaṅkhāramanañcekaṃ, tathā hīnamatidvayaṃ.
如是,与舍俱且智相应者,及智劣者,共有八种;
此处,欲界福德行依受等而作区分。
Tathopekkhāmatiyuttaṃ, matihīnanti aṭṭhadhā; Kāmāvacarapuññettha, bhijjate vedanādito.
布施、持戒与修习,回向功德与随喜;
承事与恭敬,说法、闻法与正见;
Dānaṃ sīlañca bhāvanā, pattidānānumodanā; Veyyāvaccāpacāyañca, desanā suti diṭṭhiju.
这些善法或合为一体,或有所依,或无所依;
依门、根、因、生类,以及趣向等而种种差别。
Etesvekamayaṃ hutvā, vatthuṃ nissāya vā na vā; Dvārahīnādiyonīnaṃ, gatiyādippabhedavā.
于三时、有限等行境中,执取其一;
或超越时节而生起,能去除无智之垢,令智清净。
Tikālikaparittādigocaresvekamādiya; Udeti kālamuttaṃ vā, matihīnaṃ vināmalaṃ.
六种行境中,色、声、香、味、触为五种行境;
其余的色与非色,以及施设,为第六行境。
Chagocaresu rūpādipañcakaṃ pañca gocarā; Sesaṃ rūpamarūpañca, paññatti chaṭṭhagocaro.
于此,赋予与智相应的殊胜连结,以具三因;
之后,于果报成熟时,在相续中,于二十八种色之中,有二种成熟。
Ñāṇayuttavaraṃ tattha, datvā sandhiṃ tihetukaṃ; Pacchā paccati pākānaṃ, pavatte aṭṭhake duve.
其中,给予他们低劣的二因结生;
于十二种果报中给予,在转起时则无有慧。
Tesuyeva nihīnaṃ tu, datvā sandhiṃ duhetukaṃ; Deti dvādasa pāke ca, pavatte dhīyutaṃ vinā.
如是,无慧者为低劣,有慧者为殊胜,无论结生时或转起时皆然。
Evaṃ dhīhīnamukkaṭṭhaṃ, sandhiyañca pavattiyaṃ; Hīnaṃ panubhayatthāpi, hetuhīneva paccati.
此业唯于欲界善趣,给予生存与享受;
于色界与恶趣中,唯于转起时,依其相应而成熟。
Kāmasugatiyaṃyeva, bhavabhogadadaṃ idaṃ; Rūpāpāye pavatteva, paccate anurūpato.
与寻、伺、喜、乐、心一境性相应之心;
初禅等以寻等、喜等、乐等为支,其余三禅则超越它们。
Vitakkacārapītīhi, sukhekaggayutaṃ manaṃ; Ādi cārādipītādisukhādīhi paraṃ tayaṃ.
以舍与心一境性为终,乃至无色界,亦如是依支而分别。
Upekkhekaggatāyantamāruppañcevamaṅgato ; Pañcadhā rūpapuññaṃ tu, hotārammaṇato pana.
以不净观为始,
慈等三种观法;
其起始者有四种或五种,
然谷类等则为遍处。
Ādissāsubhamantassu- Pekkhā mettādayo tayo; Ādo catunnaṃ pañcannaṃ, Sassāsakasiṇāni tu.
于无我、无我所、空、心四所缘中;
由超越欲界而生于色界的功德,有四种。
Nabhatammanatassuññataccittacatugocare; Kamenātikkamāruppapuññaṃ hoti catubbidhaṃ.
Amalaṃ santimārabbha, hoti taṃ maggayogato; Catudhā pādakajjhānabhedato puna vīsati.
始则遣除见与疑等,令欲贪之过患微薄;
次第次第断除他们,最终灭尽一切残余。
Diṭṭhikaṅkhānudaṃ ādi, kāmadosatanūkaraṃ; Paraṃ paraṃ taducchedī, antaṃ sesakanāsakaṃ.
如是,此三地福德,实乃修习所成;
第一依于所依,第二亦依两者。
Evaṃ bhūmittayaṃ puññaṃ, bhāvanāmayamettha hi; Paṭhamaṃ vatthuṃ nissāya, dutiyaṃ ubhayenapi.
Tatiye ādi nissāya, Sesā nissāya vā na vā; Honti ādidvayaṃ tattha, Sādheti sakabhūbhavaṃ.
成就无上寂静,然而于此唯依神通
非由禅那所生之果,亦非施果所生
Sādhetānuttaraṃ santiṃ, abhiññā panidheva tu; Jhānūdayaphalattā na, phaladānāpi sambhavā.
Nāññabhūphaladaṃ kammaṃ, rūpapākassa gocaro; Sakammagocaroyeva, na caññoyamasambhavo.
Pāpaṃ kāmikamevekaṃ, hetuto taṃ dvidhā puna; Mūlato tividhaṃ lobha-dosamohavasā siyā.
与邪见相应、无喜俱,为一种有行;二种低劣邪见,同样如此。
Somanassakudiṭṭhīhi , yuttamekamasaṅkharaṃ; Sasaṅkhāramanañcekaṃ, hīnadiṭṭhidvayaṃ tathā.
Upekkhādiṭṭhiyuttampi, tathā diṭṭhiviyuttakaṃ; Vedanādiṭṭhiādīhi, lobhamūlevamaṭṭhadhā.
Sadukkhadosāsaṅkhāraṃ, itaraṃ dosamūlakaṃ; Mohamūlampi sopekkhaṃ, kaṅkhuddhaccayutaṃ dvidhā.
其中,嗔二种依于所依,然而其余则不然;
它们或依或不依,又如何与杀害等共存?
Tattha dosadvayaṃ vatthuṃ, nissāyevitare pana; Nissāya vā na vā honti, vadhādisahitā kathaṃ.
粗恶语、杀生、嗔恚,或与嗔俱,或与贪俱;
邪见、邪淫、贪欲,其余诸业道,则各有二种。
Pharussavadhabyāpādā, sadosena salobhato; Kudiṭṭhimethunābhijjhā, sesā kammapathā dvibhi.
Sandhiṃ catūsvapāyesu, deti sabbattha vuttiyaṃ; Paccate gocaraṃ tassa, sakalaṃ amalaṃ vinā.
Abyākataṃ dvidhā pāka-kriyā tatthādi bhūmito; Catudhā kāmapākettha, puññapākādito dudhā.
Puññapākā dvidhāhetu-sahetūti dviraṭṭhakā; Ahetū pañca ñāṇāni, gahaṇaṃ tīraṇā ubho.
身识与乐俱,于此推度喜等;
其余六种舍俱,犹如善有因。
Kāyañāṇaṃ sukhī tattha, somanassādi tīraṇaṃ; Sopekkhāni cha sesāni, sapuññaṃva sahetukaṃ.
Kevalaṃ sandhibhavaṅga-tadālambacutibbasā; Jāyate sesametassa, pubbe vuttanayā naye.
人间及恶趣者,结生等终际的推度;
有因及无因者,或由他业而有。
Manussavinipātīnaṃ, sandhādi antatīraṇaṃ; Hoti aññena kammena, sahetupi ahetunaṃ.
恶所生与善所生之因等,犹如河岸与琵琶等;
身识伴有苦,这些心以不可意者为所缘。
Pāpajā puññajāhetu-samā tīraṃ vinādikaṃ; Sadukkhaṃ kāyaviññāṇaṃ, aniṭṭhārammaṇā ime.
它们以乐为行境,在那些之中,有两处的初始审察;
另两者有五处之分,彼一切唯以细境为境。
Te sātagocarā tesu, dviṭṭhānaṃ āditīraṇaṃ; Pañcaṭṭhānāparā dve te, parittavisayākhilā.
领受之二与五者,于彼处有色等五;
其余诸果报唯属现在;而六者则贯通三时。
Sampaṭicchadvipañcannaṃ, pañca rūpādayo tahiṃ; Paccuppannāva sesānaṃ, pākānaṃ cha tikālikā.
Rūpārūpavipākānaṃ, sabbaso sadisaṃ vade; Sakapuññena sandhādi-sakiccattayataṃ vinā.
Samānuttarapākāpi, sakapuññena sabbaso; Hitvā mokkhamukhaṃ taṃ hi, dvidhā magge tidhā phale.
唯作有三种,以无垢故;
就地而论,彼处为欲界;
因分两种:有因与无因。
Kriyā tidhāmalābhāvā, Bhūmito tattha kāmikā; Dvidhā hetusahetūti, Tidhāhetu tahiṃ kathaṃ.
转向、微笑、不转向,有伺、乐、舍俱;
五种、六种欲界心,缘取一切所缘。
Āvajjahasitāvajjā , sopekkhasukhupekkhavā; Pañcachakāmāvacarā, sakalārammaṇā ca te.
有因的色及无色,当以自慧远离;
不以果报为作用,如断藤之花,终将无果。
Saheturūparūpā ca, sakapaññaṃvārahato; Vuttiyā na phale pupphaṃ, yathā chinnalatā phalaṃ.
凡夫确实不修习那应远离之二法;
不似虚花之果,虽住果位亦无实;
Anāsevanayāvajja-dvayaṃ puthujjanassa hi; Na phale vattamānampi, moghapupphaṃ phalaṃ yathā.
Tisatta dvicha chattiṃsa, catupañca yathākkamaṃ; Puññaṃ pāpaṃ phalaṃ kriyā, ekūnanavutīvidhaṃ.
结生、有分、转向,见等五法;
以近岸波浪为所缘的速行境,灭尽。
Sandhi bhavaṅgamāvajjaṃ, dassanādikapañcakaṃ; Gahatīraṇavoṭṭhabba-javataggocaraṃ cuti.
如是,此二百三十七事,皆依作用与行相之善巧而说;
心意于六门中转起,如何略说?
Iti esaṃ dvisattannaṃ, kiccavuttivasādhunā; Cittappavatti chadvāre, saṅkhepā vuccate kathaṃ.
贪著欲者于死亡刹那,业相等显现;
唯于意门显现,其余诸门之业所缘亦复如是。
Kāme sarāginaṃ kamma-nimittādi cutikkhaṇe; Khāyate manasoyeva, sesānaṃ kammagocaro.
Upaṭṭhitaṃ tamārabbha, pañcavāraṃ javo bhave; Tadālambaṃ tato tamhā, cuti hoti javehi vā.
Avijjātaṇhāsaṅkhāra-sahajehi apāyinaṃ; Visayādīnavacchādi-namanakkhipakehi tu.
对于未断尽剩余烦恼者,仍有覆蔽与排斥;
然而排斥性的诸行,于此处如同善业。
Appahīnehi sesānaṃ, chādanaṃ namanampi ca; Khipakā pana saṅkhārā, kusalāva bhavantiha.
如是完成三种作用后,于业所显的所缘中,
与彼相应的依处与俱生者,或依彼处,或不依。
Kiccattaye kate evaṃ, kammadīpitagocare; Tajjaṃ vatthuṃ sahuppannaṃ, nissāya vā na vā tahiṃ.
若舍断与彼相应的结生,于中有之间;
若无中有且远隔,结生如何能成?
Tajjā sandhi siyā hitvā, antarattaṃ bhavantare; Antarattaṃ vinā dūre, paṭisandhi kathaṃ bhave.
这里只是依业、渴爱等为因,以之前的心为缘;
心能及于远处,犹如灯焰、回声等。
Iheva kammataṇhādi-hetuto pubbacittato; Cittaṃ dūre siyā dīpa-paṭighosādikaṃ yathā.
无想有情死殁时,既无所缘,亦无死心;
结生的所缘是什么?无间缘也是如此。
Nāsaññā cavamānassa, nimittaṃ na cutī ca yaṃ; Uddhaṃ sandhinimittaṃ kiṃ, paccayopi kanantaro.
前生的死心,在欲界结生之际,
因为没有其他心的间隔,所以成为无间之因。
Pubbabhave cuti dāni, kāme jāyanasandhiyā; Aññacittantarābhāvā, hotānantarakāraṇaṃ.
他世所造之业,于此获得机会;
即依彼而成结生,于所现起之所缘中。
Bhavantarakataṃ kammaṃ, yamokāsaṃ labhe tato; Hoti sā sandhi teneva, upaṭṭhāpitagocare.
Yasmā cittavirāgattaṃ, kātuṃ nāsakkhi sabbaso; Tasmā sānusayasseva, punuppatti siyā bhave.
Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocare; Bhavasandhānato sandhi, bhavaṅgaṃ taṃ tadaṅgato.
彼心即于彼所缘而灭,因于该所缘死没故;
如此,于同一心相续中,有生、住、灭之差别。
Tamevante cuti tasmiṃ, gocare cavanena tu; Ekasantatiyā evaṃ, uppattiṭṭhitibhedakā.
Athaññārammaṇāpātha-gate cittantarassa hi; Hetusaṅkhyaṃ bhavaṅgassa, dvikkhattuṃ calanaṃ bhave.
当撞击发生在不同的依处时,有依他而起的动摇;
它由一系缚而生起,当如石子喻中所说。
Ghaṭṭite aññavatthumhi, aññanissitakampanaṃ; Ekābaddhena hotīti, sakkharopamayā vade.
意界唯作除外,随后唯有一次生起;
于见等各自门所缘,随后有领受;
Manodhātukriyāvajjaṃ, tato hoti sakiṃ bhave; Dassanādi sakadvāra-gocaro gahaṇaṃ tato.
随后有推度,此后唯有一次确定;
在欲界速行七次,由此随顺而转。
Santīraṇaṃ tato tamhā, voṭṭhabbañca sakiṃ tato; Sattakkhattuṃ javo kāme, tamhā tadanurūpato.
Tadālambadvikaṃ tamhā, bhavaṅgaṃtimahantari; Javā mahante voṭṭhabbā, paritte nitare manaṃ.
于微小所缘之确定,如二或三次速行;
诵文中说此行相者,实由不修习故。
Voṭṭhabbassa paritte tu, dvattikkhattuṃ javo viya; Vadanti vuttiṃ taṃ pāṭhe, anāsevanato na hi.
Niyamopidha cittassa, kammādiniyamo viya; Ñeyyo ambopamādīhi, dassetvā taṃ sudīpaye.
意门转向,从有分生起;
当速行对欲界所缘明了时,此后便缘取欲界所缘。
Manodvāretarāvajjaṃ , bhavaṅgamhā siyā tato; Javokāme vibhūte tu, kāmavhe visaye tato.
对于欲贪者,彼所缘后即是有分;
当所缘不明了且微细时,有分便成为速行的所缘;
Kāmīnaṃ tu tadālambaṃ, bhavaṅgaṃ tu tato siyā; Avibhūte paritte ca, bhavaṅgaṃ javato bhave.
于未显了与显了,于小所缘与大所缘;
于梵天的四所缘,唯是速行与有分。
Avibhūte vibhūte ca, paritte aparittake; Javāyeva bhavaṅgaṃ tu, brahmānaṃ catugocare.
又,以广大法为所缘,于与嗔相应的速行中——
因相违故,有分不生;若与乐俱,岂能有之?
Mahaggataṃ panārabbha, javite dosasaṃyute; Viruddhattā bhavaṅgaṃ na, kiṃ siyā sukhasandhino.
Upekkhātīraṇaṃ hoti, parittenāvajjaṃ kathaṃ. Niyamo na vināvajjaṃ, maggato phalasambhavā.
一切广大、无漏的速行,及种姓智;
灭尽与果的生起,以及速行等之后的有分。
Mahaggatāmalā sabbe, javā gotrabhuto siyuṃ; Nirodhā ca phaluppatti, bhavaṅgaṃ javanādito.
有因有漏的异熟心,与二种舍俱的推度心;
这些结生、有分与死心,共有十九。
Sahetusāsavā pākā, tīraṇā dve cupekkhakā; Ime sandhi bhavaṅgā ca, cuti cekūnavīsati.
转向等各各有二,执取终点则有三者;
审查唯有一种,名为确定。
Dve dve āvajjanādīni, gahaṇantāni tīṇi tu; Santīraṇāni ekaṃva, voṭṭhabbamitināmakaṃ.
Aṭṭha kāmamahāpākā, tīṇi santīraṇāni ca; Ekādasa bhavantete, tadārammaṇanāmakā.
一切善、不善与唯作,除去转向;
果报五十五,这些为速行。
Kusalākusalaṃ sabbaṃ, kriyā cāvajjavajjitā; Phalāni pañcapaññāsa, javanāni bhavantime.