第3章
3. Tatiyo paricchedo
说明心念活动过程的部分
Cittapavattiparidīpano
心执取对象,它按果报与非果报分成两种。
善与不善是前者,无记则被认为是后者。
Cittaṃ visayaggāhaṃ taṃ, pākāpākadato dudhā; Kusalākusalaṃ pubbaṃ, paramabyākataṃ mataṃ.
在这里,善法从欲界等地的角度来说,可以有四种。
八、五、四和四,按次第怎么分?
Kusalaṃ tattha kāmādibhūmito catudhā siyā; Aṭṭha pañca cattāri ca, cattāri kamato kathaṃ.
Somanassamatiyuttamasaṅkhāramanamekaṃ; Sasaṅkhāramanañcekaṃ, tathā hīnamatidvayaṃ.
与舍俱、智相应,及智不相应,
此中欲界之福业,依受等分为八。
Tathopekkhāmatiyuttaṃ, matihīnanti aṭṭhadhā; Kāmāvacarapuññettha, bhijjate vedanādito.
布施、持戒和修习,以及回向功德与随喜;
服务、恭敬,开示、闻法与正见。
Dānaṃ sīlañca bhāvanā, pattidānānumodanā; Veyyāvaccāpacāyañca, desanā suti diṭṭhiju.
于这些福业中成其一已,或依所依处、或不依止;
复由门、劣等、生处、趣等,而具种种差别。
Etesvekamayaṃ hutvā, vatthuṃ nissāya vā na vā; Dvārahīnādiyonīnaṃ, gatiyādippabhedavā.
三时与有限等所行境中,执取其一而现起;
或为离时之所缘,或为劣慧者,除无垢者。
Tikālikaparittādigocaresvekamādiya; Udeti kālamuttaṃ vā, matihīnaṃ vināmalaṃ.
在六种行境中,色等五种是五种行境;
剩下的色与非色,以及施设,是第六种行境。
Chagocaresu rūpādipañcakaṃ pañca gocarā; Sesaṃ rūpamarūpañca, paññatti chaṭṭhagocaro.
在那里,给予殊胜的与智相应的结生,三因结生。
后来在果报成熟时,在转起中,有两组各八种。
Ñāṇayuttavaraṃ tattha, datvā sandhiṃ tihetukaṃ; Pacchā paccati pākānaṃ, pavatte aṭṭhake duve.
于彼等中,劣者与二因结生,
亦与十二果报;转起之时,则无智俱。
Tesuyeva nihīnaṃ tu, datvā sandhiṃ duhetukaṃ; Deti dvādasa pāke ca, pavatte dhīyutaṃ vinā.
就这样,智劣而殊胜(的心),在结生时和转起时。
低劣的业即使在结生与转起二处,也只成熟为无因。
Evaṃ dhīhīnamukkaṭṭhaṃ, sandhiyañca pavattiyaṃ; Hīnaṃ panubhayatthāpi, hetuhīneva paccati.
这个业只在欲界善趣里,带来生存和享受。
在色界与恶趣中,只是随着转起而相应成熟。
Kāmasugatiyaṃyeva, bhavabhogadadaṃ idaṃ; Rūpāpāye pavatteva, paccate anurūpato.
心与寻、伺、喜、乐俱,及心一境性相应;
初禅依寻等、喜等、乐等,其后三者如是。
Vitakkacārapītīhi, sukhekaggayutaṃ manaṃ; Ādi cārādipītādisukhādīhi paraṃ tayaṃ.
以舍和心一境性为终点,乃至无色界,也同样按支来分别。
而色界福行则有五种,这是从所缘的角度来说的。
Upekkhekaggatāyantamāruppañcevamaṅgato ; Pañcadhā rūpapuññaṃ tu, hotārammaṇato pana.
从不净始,慈等三者为观;
其终为舍。
四或五者之中,
最初唯是入出息与诸遍处。
Ādissāsubhamantassu- Pekkhā mettādayo tayo; Ādo catunnaṃ pañcannaṃ, Sassāsakasiṇāni tu.
在虚空、其识、无所有处、其心这四种所缘中;
依次超越之后,就有四种无色界的功德。
Nabhatammanatassuññataccittacatugocare; Kamenātikkamāruppapuññaṃ hoti catubbidhaṃ.
为证无垢寂灭,由道相应而有;
依四道与根本禅之别,复成二十。
Amalaṃ santimārabbha, hoti taṃ maggayogato; Catudhā pādakajjhānabhedato puna vīsati.
遣除见与疑者为首,令欲贪与嗔恚薄弱者;
一个接一个地断除彼者,残余的灭尽者。
Diṭṭhikaṅkhānudaṃ ādi, kāmadosatanūkaraṃ; Paraṃ paraṃ taducchedī, antaṃ sesakanāsakaṃ.
这样,三地的福德,在这里确实是修习所成的。
第一依止所依处,第二则两者兼具。
Evaṃ bhūmittayaṃ puññaṃ, bhāvanāmayamettha hi; Paṭhamaṃ vatthuṃ nissāya, dutiyaṃ ubhayenapi.
在第三项里,依止于开头,
其余的,或者依靠,或者不依靠;
在那里,最初两种是存在的,
他令自己的存在得以成办。
Tatiye ādi nissāya, Sesā nissāya vā na vā; Honti ādidvayaṃ tattha, Sādheti sakabhūbhavaṃ.
成就无上寂静,却仍要依靠神通。
由于从禅那生起之果的状态,不是;从果的给予生起,也不是。
Sādhetānuttaraṃ santiṃ, abhiññā panidheva tu; Jhānūdayaphalattā na, phaladānāpi sambhavā.
不能产生其他地界果报的业,是色界果报的所缘。
只有自己的业才是它的活动范围,别的什么都不能成为它的生起之处。
Nāññabhūphaladaṃ kammaṃ, rūpapākassa gocaro; Sakammagocaroyeva, na caññoyamasambhavo.
恶业仅是欲界的一种,从因的角度它又分为两种。
从根本来说,依贪、嗔、痴的不同,可以分为三种。
Pāpaṃ kāmikamevekaṃ, hetuto taṃ dvidhā puna; Mūlato tividhaṃ lobha-dosamohavasā siyā.
喜俱、邪见相应者,一无行;
离邪见之二种,亦复如是。
Somanassakudiṭṭhīhi , yuttamekamasaṅkharaṃ; Sasaṅkhāramanañcekaṃ, hīnadiṭṭhidvayaṃ tathā.
与舍受、邪见相应之法,及与邪见不相应者;
依受、见等门分别,贪根之法共有八种。
Upekkhādiṭṭhiyuttampi, tathā diṭṭhiviyuttakaṃ; Vedanādiṭṭhiādīhi, lobhamūlevamaṭṭhadhā.
与苦和嗔相应的无行,另一类则是以嗔为根的有行。
痴根里也有与舍相应的,它分成两种:与疑相应、与掉举相应。
Sadukkhadosāsaṅkhāraṃ, itaraṃ dosamūlakaṃ; Mohamūlampi sopekkhaṃ, kaṅkhuddhaccayutaṃ dvidhā.
在这其中,两种嗔依于所依处,而其余的则依于……
它们是依靠还是不依靠,与杀害之类的事情如何相应?
Tattha dosadvayaṃ vatthuṃ, nissāyevitare pana; Nissāya vā na vā honti, vadhādisahitā kathaṃ.
粗恶语、杀生、嗔恚,由嗔与贪;
邪见、邪淫、贪欲,其余业道由二。
Pharussavadhabyāpādā, sadosena salobhato; Kudiṭṭhimethunābhijjhā, sesā kammapathā dvibhi.
它在四种恶趣中,在一切处转起时,给予连结。
他的全部所缘被了知,除无垢法(出世间法)之外。
Sandhiṃ catūsvapāyesu, deti sabbattha vuttiyaṃ; Paccate gocaraṃ tassa, sakalaṃ amalaṃ vinā.
无记法分两种,异熟与唯作;这里从地开始说。
欲界异熟有四种,其中福异熟等又各分两种。
Abyākataṃ dvidhā pāka-kriyā tatthādi bhūmito; Catudhā kāmapākettha, puññapākādito dudhā.
福报果报分二类,有因无因各八种;
无因八者,五识并领受推度俱。
Puññapākā dvidhāhetu-sahetūti dviraṭṭhakā; Ahetū pañca ñāṇāni, gahaṇaṃ tīraṇā ubho.
身识于彼与乐俱,喜等推度;
余六舍俱,如善有因。
Kāyañāṇaṃ sukhī tattha, somanassādi tīraṇaṃ; Sopekkhāni cha sesāni, sapuññaṃva sahetukaṃ.
唯依结生、有分、彼所缘与死心之力而生起;
其余此者,则如前说之方式生。
Kevalaṃ sandhibhavaṅga-tadālambacutibbasā; Jāyate sesametassa, pubbe vuttanayā naye.
人趣堕处者,结生乃至终推度;
由他业而有,有因及无因。
Manussavinipātīnaṃ, sandhādi antatīraṇaṃ; Hoti aññena kammena, sahetupi ahetunaṃ.
恶生与善生,除推度外同无因;
与苦俱行之身识,此等所缘不可意。
Pāpajā puññajāhetu-samā tīraṃ vinādikaṃ; Sadukkhaṃ kāyaviññāṇaṃ, aniṭṭhārammaṇā ime.
彼等以可意境为所缘,于彼中,二处之初推度;
余二具五处,皆以有限境为范围。
Te sātagocarā tesu, dviṭṭhānaṃ āditīraṇaṃ; Pañcaṭṭhānāparā dve te, parittavisayākhilā.
领受五种与五种,在那里是色等五法。
其余的那些果报,只属于现在;而这六种则通于三时。
Sampaṭicchadvipañcannaṃ, pañca rūpādayo tahiṃ; Paccuppannāva sesānaṃ, pākānaṃ cha tikālikā.
色界无色界诸果报,一切方面皆悉相同;
唯除依己福德而起结生等三种作用。
Rūpārūpavipākānaṃ, sabbaso sadisaṃ vade; Sakapuññena sandhādi-sakiccattayataṃ vinā.
纵具同等无上果,全凭自身善业成;
既舍彼解脱之门,道分为二果为三。
Samānuttarapākāpi, sakapuññena sabbaso; Hitvā mokkhamukhaṃ taṃ hi, dvidhā magge tidhā phale.
唯作有三种,因无出世唯作故;
依地辨之,此中属欲界。
因有两种:因与有因。
在那里,三种无因如何说?
Kriyā tidhāmalābhāvā, Bhūmito tattha kāmikā; Dvidhā hetusahetūti, Tidhāhetu tahiṃ kathaṃ.
转向、微笑、意门转向,有舍、乐、舍俱;
五种欲界心和六种欲界心,它们都缘取一切所缘。
Āvajjahasitāvajjā , sopekkhasukhupekkhavā; Pañcachakāmāvacarā, sakalārammaṇā ca te.
有因的色与非色,应以己慧或从圣者远离;
如断藤之花,于果无有。
Saheturūparūpā ca, sakapaññaṃvārahato; Vuttiyā na phale pupphaṃ, yathā chinnalatā phalaṃ.
凡夫确实不修习那两种无过失的事物;
就像没有果实的空花,即使处在结果的位置上,也不是真正的果。
Anāsevanayāvajja-dvayaṃ puthujjanassa hi; Na phale vattamānampi, moghapupphaṃ phalaṃ yathā.
三、七、二、六、三十六、四、五,依次排列。
福德、恶业、果报、唯作,一共八十九种。
Tisatta dvicha chattiṃsa, catupañca yathākkamaṃ; Puññaṃ pāpaṃ phalaṃ kriyā, ekūnanavutīvidhaṃ.
结生、有分、转向,以及见等五法;
取、推度、确定、速行、彼所缘,死。
Sandhi bhavaṅgamāvajjaṃ, dassanādikapañcakaṃ; Gahatīraṇavoṭṭhabba-javataggocaraṃ cuti.
就这样,对于这八十七法,依据作用与行相善巧地宣说;
心意的运作在六门中发生,如何简要地说明呢?
Iti esaṃ dvisattannaṃ, kiccavuttivasādhunā; Cittappavatti chadvāre, saṅkhepā vuccate kathaṃ.
对诸欲仍有贪染的人,在死亡那一刹那,业的相状等就会显现;
对于其余人,业所缘只在意识里显现。
Kāme sarāginaṃ kamma-nimittādi cutikkhaṇe; Khāyate manasoyeva, sesānaṃ kammagocaro.
所缘现前,依彼速行五次生起;
彼所缘之后,从彼或由诸速行,死心生起。
Upaṭṭhitaṃ tamārabbha, pañcavāraṃ javo bhave; Tadālambaṃ tato tamhā, cuti hoti javehi vā.
与无明、渴爱、行俱生,趣向恶趣之有情;
复以向背之情,掩蔽诸境之过患。
Avijjātaṇhāsaṅkhāra-sahajehi apāyinaṃ; Visayādīnavacchādi-namanakkhipakehi tu.
未断除者覆且倾其余诸法;
然此牵引结生之行,于斯唯善。
Appahīnehi sesānaṃ, chādanaṃ namanampi ca; Khipakā pana saṅkhārā, kusalāva bhavantiha.
三种作用如是成已,于业所示之境界中;
依止与彼俱生之相应所依处,或依于彼,或不依彼。
Kiccattaye kate evaṃ, kammadīpitagocare; Tajjaṃ vatthuṃ sahuppannaṃ, nissāya vā na vā tahiṃ.
若是舍弃了与彼相应的结生,在中有或下一有之中。
没有中有、又相隔遥远,结生怎么能发生呢?
Tajjā sandhi siyā hitvā, antarattaṃ bhavantare; Antarattaṃ vinā dūre, paṭisandhi kathaṃ bhave.
正是从这同一个业、渴爱等为因的先前之心。
心可能远在别处,就像油灯、回声等那样。
Iheva kammataṇhādi-hetuto pubbacittato; Cittaṃ dūre siyā dīpa-paṭighosādikaṃ yathā.
正在死亡的无想有情,既没有所缘相,也没有死心;
向上结生时的所缘是什么?无间缘又是什么?
Nāsaññā cavamānassa, nimittaṃ na cutī ca yaṃ; Uddhaṃ sandhinimittaṃ kiṃ, paccayopi kanantaro.
前世之死心,今于欲界结生之际;
中间既无他心间隔,遂成无间之因。
Pubbabhave cuti dāni, kāme jāyanasandhiyā; Aññacittantarābhāvā, hotānantarakāraṇaṃ.
在其他生存中所作的业,其从那里获得机会,
就在所现起的所缘中,正是依着它而成为结生。
Bhavantarakataṃ kammaṃ, yamokāsaṃ labhe tato; Hoti sā sandhi teneva, upaṭṭhāpitagocare.
因为他没办法彻底做到让心离贪,
因此,只有还带着随眠的人,才会在轮回中再次受生。
Yasmā cittavirāgattaṃ, kātuṃ nāsakkhi sabbaso; Tasmā sānusayasseva, punuppatti siyā bhave.
五门中可有结生,无业而二所缘;
由续有故为结生,彼分故为有分。
Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocare; Bhavasandhānato sandhi, bhavaṅgaṃ taṃ tadaṅgato.
临终之际于彼所缘而殁,
同一相续中,如是生、住、灭而转。
Tamevante cuti tasmiṃ, gocare cavanena tu; Ekasantatiyā evaṃ, uppattiṭṭhitibhedakā.
异所缘入于现前时,中间心之彼有分,
以因缘数,于有中两度动摇。
Athaññārammaṇāpātha-gate cittantarassa hi; Hetusaṅkhyaṃ bhavaṅgassa, dvikkhattuṃ calanaṃ bhave.
触他物时,依他物而生动摇;
以一体相连故,当依石子喻而说。
Ghaṭṭite aññavatthumhi, aññanissitakampanaṃ; Ekābaddhena hotīti, sakkharopamayā vade.
意界唯作转向之后,此后在生命中只生起一次;
眼识等取自门所缘,随后乃有领受。
Manodhātukriyāvajjaṃ, tato hoti sakiṃ bhave; Dassanādi sakadvāra-gocaro gahaṇaṃ tato.
接着从那一阶段有推度,然后从那里只有一次确定。
在诸欲中七次速行,从那里随顺相应而转起。
Santīraṇaṃ tato tamhā, voṭṭhabbañca sakiṃ tato; Sattakkhattuṃ javo kāme, tamhā tadanurūpato.
极大所缘中,彼所缘二从彼(速行后)起,后归有分;
大所缘中速行后应确定;小所缘中则无余心。
Tadālambadvikaṃ tamhā, bhavaṅgaṃtimahantari; Javā mahante voṭṭhabbā, paritte nitare manaṃ.
于确定[心]之近行[刹那],如二三次速行;
说此为其相者,实因不修习故非[如此]。
Voṭṭhabbassa paritte tu, dvattikkhattuṃ javo viya; Vadanti vuttiṃ taṃ pāṭhe, anāsevanato na hi.
心之定则亦复然,犹如业等之定则;
以芒果等喻示已,此当了知善宣说。
Niyamopidha cittassa, kammādiniyamo viya; Ñeyyo ambopamādīhi, dassetvā taṃ sudīpaye.
意门转向,可能是从有分其后生起的;
在欲界清晰的欲界所缘中,其后生起速行。
Manodvāretarāvajjaṃ , bhavaṅgamhā siyā tato; Javokāme vibhūte tu, kāmavhe visaye tato.
对欲界众生来说,那是彼所缘;而从此之后,便是有分。
当所缘不清楚且微弱时,心识在速行之后成为有分。
Kāmīnaṃ tu tadālambaṃ, bhavaṅgaṃ tu tato siyā; Avibhūte paritte ca, bhavaṅgaṃ javato bhave.
对于未显现的和已显现的,对于有限的和无限的;
从速行之后唯有有分,对于梵天神的四种所缘。
Avibhūte vibhūte ca, paritte aparittake; Javāyeva bhavaṅgaṃ tu, brahmānaṃ catugocare.
复次,若缘广大(所缘),在与嗔相应之速行中——由违于有分故,有分不生起;
乐俱结生者,彼何由得生?
Mahaggataṃ panārabbha, javite dosasaṃyute; Viruddhattā bhavaṅgaṃ na, kiṃ siyā sukhasandhino.
舍俱推度心生起,微细所缘的转向心是如何?
除了从道心生起果心之外,速行的发生定非没有转向心。
Upekkhātīraṇaṃ hoti, parittenāvajjaṃ kathaṃ. Niyamo na vināvajjaṃ, maggato phalasambhavā.
一切广大无垢者,都应是种姓心的速行。
灭之后果的生起,以及从速行等之后的有分。
Mahaggatāmalā sabbe, javā gotrabhuto siyuṃ; Nirodhā ca phaluppatti, bhavaṅgaṃ javanādito.
有因、有漏的果报心,以及两种舍俱的推度心;
这些结生心、有分心和死心,一共十九种。
Sahetusāsavā pākā, tīraṇā dve cupekkhakā; Ime sandhi bhavaṅgā ca, cuti cekūnavīsati.
转向等各有二种,执取之数则为三;
推度唯一,确定另立其名。
Dve dve āvajjanādīni, gahaṇantāni tīṇi tu; Santīraṇāni ekaṃva, voṭṭhabbamitināmakaṃ.
八种欲界大异熟,以及三种审查心。
这十一种被称为彼所缘。
Aṭṭha kāmamahāpākā, tīṇi santīraṇāni ca; Ekādasa bhavantete, tadārammaṇanāmakā.
一切善与不善,及离转向之唯作;
五十五种速行,彼等即果报。
Kusalākusalaṃ sabbaṃ, kriyā cāvajjavajjitā; Phalāni pañcapaññāsa, javanāni bhavantime.
以上就是在《谛摄要》中,名为“心转起之阐明”的部分。
Iti saccasaṅkhepe cittapavattiparidīpano nāma