7. 第七章
7. Sattamo paricchedo
果报心生起之解说
Vipākacittappavattiniddeso
以无限智、无垢者,
以寻求功德、具悲悯者;
于所说果报中,为令慧成熟,
请听果报心生起之理。
Anantañāṇena niraṅgaṇena, Guṇesinā kāruṇikena tena; Vutte vipāke matipāṭavatthaṃ, Vipākacittappabhavaṃ suṇātha.
二十九种业,三十二种果报,如斯所示;
业于三门,果现六门。
Ekūnatiṃsa kammāni, pākā dvattiṃsa dassitā; Tīsu dvāresu kammāni, vipākā chasu dissare.
Kusalaṃ kāmalokasmiṃ, pavatte paṭisandhiyaṃ; Taṃ taṃ paccayamāgamma, dadāti vividhaṃ phalaṃ.
Ekāya cetanāyekā, paṭisandhi pakāsitā; Nānākammehi nānā ca, bhavanti paṭisandhiyo.
然而,凡是被称为欲界的三因业,
能产生三因、二因与无因的果报。
Tihetukaṃ tu yaṃ kammaṃ, kāmāvacarasaññitaṃ; Tihetukaṃ duhetuñca, vipākaṃ detyahetukaṃ.
然而,凡是二因的业,不会产生三因的果报;
它产生属于自己的二因与无因的果报。
Duhetukaṃ tu yaṃ kammaṃ, taṃ na deti tihetukaṃ; Duhetukamahetuñca, vipākaṃ deti attano.
以三因之业,
结生为三因;
二因的结生也确实存在,
也并非无因缘者。
Tihetukena kammena, Paṭisandhi tihetukā; Duhetukāpi hoteva, Na ca hoti ahetukā.
由二因之业,
结生为二因者;
也有无因的情况,
而非三因。
Duhetukena kammena, Paṭisandhi duhetukā; Ahetukāpi hoteva, Na ca hoti tihetukā.
因为无行与有行,亦给予有行;
有行与无行,有行之果亦复如是。
Asaṅkhāramasaṅkhāraṃ , sasaṅkhārampi deti hi; Sasaṅkhāramasaṅkhāraṃ, sasaṅkhāraṃ phalaṃ tathā.
在此,以单种思,善的十六种;
种种异熟心,我将阐明其存在。
Ekāya cetanāyettha, kusalassa ca soḷasa; Vidhā vipākacittāni, bhavantīti pakāsaye.
受的转起,唯依所缘而生;
彼所缘心,亦为速行所摄持;
Ārammaṇena hoteva, vedanāparivattanaṃ; Tadārammaṇacittampi, javanena niyāmitaṃ.
Kāmāvacaracittena, kusalenādinā pana; Tulyena pākacittena, gahitā paṭisandhi ce.
当强大而可意的所缘现于眼门时;
在有分中,心界因彼所缘而转起。
Balavārammaṇe iṭṭhe, cakkhussāpāthamāgate; Manodhātu bhavaṅgasmiṃ, tāya āvaṭṭite pana.
当路心生起之时,于眼识等诸心之中,
最初生起为速行,此即欲界意门心。
Vīthicittesu jātesu, cakkhuviññāṇakādisu; Jāyate javanaṃ hutvā, paṭhamaṃ kāmamānasaṃ.
速行七次之后,于最初善心灭去时;
即取彼为所缘,再次生起同类心。
Sattakkhattuṃ javitvāna, paṭhame kusale gate; Tadevārammaṇaṃ katvā, teneva sadisaṃ puna.
Vipākaṃ jāyate cittaṃ, tadārammaṇasaññitaṃ; Sandhiyā tulyato mūla-bhavaṅganti pavuccate.
而在此,那推度、见与领受;
因为可计数之心,确实只有四种。
Tañca santīraṇaṃ ettha, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ; Gaṇanūpagacittāni, cattāreva bhavanti hi.
当第二心为善速行时,
那么,与彼相似的异熟,也可能成为彼所缘。
Yadā hi dutiyaṃ cittaṃ, kusalaṃ javanaṃ tadā; Tena tulyavipākampi, tadārammaṇakaṃ siyā.
Sandhiyā asamānattā, dve nāmānissa labbhare; ‘‘Āgantukabhavaṅga’’nti, ‘‘tadārammaṇaka’’nti ca.
当第三福行速行生起时,
相似的第三异熟,可成为彼所缘。
Yadā hi tatiyaṃ puññaṃ, javanaṃ hoti tena ca; Sadisaṃ tatiyaṃ pākaṃ, tadārammaṇakaṃ siyā.
‘‘Āgantukabhavaṅga’’nti, idampi ca pavuccati; Iminā pana saddhiṃ cha, purimāni ca pañcapi.
当第四善速行心生起时,由此
与第四相同的果报心,便趣入彼所缘。
Yadā catutthaṃ kusalaṃ, javanaṃ hoti tena ca; Tulyaṃ catutthaṃ pākaṃ tu, tadārammaṇataṃ vaje.
来客有分,则名为彼所缘;
前六种果报心,与此和合则成七种。
Āgantukabhavaṅgaṃ tu, tadārammaṇanāmakaṃ; Purimāni cha pākāni, iminā honti satta tu.
然而,当可意或中捨的所缘在此门现起时,
当其进入现前,便依前说之理而转。
Tasmiṃ dvāre yadā iṭṭha-majjhattārammaṇaṃ pana; Āgacchati tadāpāthaṃ, tadā vuttanayenidha.
Ārammaṇavaseneva, vedanā parivattati; Upekkhāsahitaṃ tasmā, hoti santīraṇaṃ mano.
在四种与舍俱的速行心中
由此生起四种与它们相等的果报心。
Upekkhāsahitesveva, javanesu catūsupi; Tehi tulyāni cattāri, pākacittāni jāyare.
受的性质相同,但与前者的受截然不同;
它们是有分心的背景,依名称而有四种。
Vedanāyāsamānattā, accantaṃ purimehi tu; Honti piṭṭhibhavaṅgāni, cattārīti ca nāmato.
此五种是异熟,与前七种俱,
与此相应,便成立十二种果报,如是说明。
Pañcimāni vipākāni, purimehi ca sattahi; Saddhiṃ dvādasa pākāni, bhavantīti viniddise.
Cakkhudvāre tathā evaṃ, sotādīsvapi niddise; Dvādasa dvādasa pākā, samasaṭṭhi bhavantime.
Ekāya cetanāyeva, kamme āyūhite pana; Samasaṭṭhi vipākāni, uppajjanti na saṃsayo.
此处,以执取的方式,眼门有十二种;
耳识等有四,如是合为十六。
Gahitāgahaṇenettha , cakkhudvāresu dvādasa; Sotaviññāṇakādīni, cattārīti ca soḷasa.
同样地,有行三因善心亦是如此;
对于无行心、有行心及与舍俱之心也是如此。
Evameva sasaṅkhāra-tihetukusalenapi; Asaṅkhārasasaṅkhāru-pekkhāsahagatehipi.
当业被积累时,便由他们的三种果报;
同样地,此方法也适用于他们所给与的结生。
Kamme āyūhite tesaṃ, vipākehi ca tīhipi; Eseva ca nayo tehi, dinnāya paṭisandhiyā.
首先,依可爱、不可爱、中容三种所缘;
既示转起已,于二种与舍俱心中。
Paṭhamaṃ iṭṭhamajjhatta-gocarassa vasenidha; Pavattiṃ pana dassetvā, upekkhāsahitadvaye.
Dassetabbā tappacchā tu, iṭṭhasmiṃ gocare idha; Ekekasmiṃ pana dvāre, dvādasa dvādaseva tu.
于此,就执取与不执取而言,有十六种成熟心;
应依前说之理,无余了知一切。
Gahitāgahaṇenettha, pākacittāni soḷasa; Pubbe vuttanayeneva, ñeyyaṃ sabbamasesato.
Tihetukena kammena, paṭisandhi tihetukā; Bhavatīti ayaṃ vāro, vutto ettāvatā mayā.
在结生时,唯有一个业生起,此后不再生起;
在转起中,则生起众多果报。
Sandhimekaṃ tu kammekaṃ, janeti na tato paraṃ; Anekāni vipākāni, sañjaneti pavattiyaṃ.
譬如从一粒种子生出一芽,
由因的转起,它的果实却有众多。
Ekasmā hi yathā bījā, jāyate ekamaṅkuraṃ; Subahūni phalānissa, honti hetupavattito.
Duhetukena kammena, paṭisandhi duhetukā; Hotīti hi ayaṃ vāro, anupubbena āgato.
Duhetukena kammena, somanassayutenidha; Asaṅkhārikacittena, kamme āyūhite pana.
Tena tulyena pākena, gahitā paṭisandhi ce; Iṭṭhe ārammaṇe cakkhu-dvāre āpāthamāgate.
Somanassayute ñāṇa-hīne kusalamānase; Sattakkhattuṃ javitvāna, gate tasmiṃ duhetuke.
Tadevārammaṇaṃ katvā, jāyate tadanantaraṃ; Taṃsarikkhakamekaṃ tu, asaṅkhārikamānasaṃ.
彼即是有分之根,亦是彼所缘;
此二者,皆被说明为属于彼之‘名’。
Taṃ hi mūlabhavaṅganti, tadārammaṇamiccapi; Ubhayampi ca tasseva, nāmanti paridīpitaṃ.
Duhetukasasaṅkhāre, javitepi ca taṃsamaṃ; Hotāgantukasaṅkhātaṃ, tadārammaṇamānasaṃ.
同样地,于二因的可意所缘与中庸所缘,
于二舍俱心的速行之后,
Tatheva ca duhetūnaṃ, iṭṭhamajjhattagocare; Dvinnaṃ upekkhāyuttānaṃ, javanānamanantaraṃ.
当这些所缘生起时,会生起两种以其为所缘的心;
它们名为「彼所缘处」,又名为「客」。
Dve tādisāni jāyante, tadārammaṇamānasā; Tesaṃ ‘‘piṭṭhibhavaṅga’’nti, nāmaṃ ‘‘āgantuka’’nti ca.
即二种推度、转向,以及见与领受;
这些有分心,于眼门中有八种。
Santīraṇadvayañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ; Imāni ca bhavaṅgāni, cakkhudvāre panaṭṭha hi.
如是于一一门中各得八种,于五门中亦然;
于转起中,共有四十种果报心。
Evamaṭṭhaṭṭha katvāna, dvāresupi ca pañcasu; Cattālīsa vipākāni, bhavantīti pavattiyaṃ.
于此,依已取与未取而论,眼门有八种;
与耳门、鼻门等相合,则成十二种。
Gahitāgahaṇenettha, cakkhudvāre panaṭṭha ca; Sotaghānādinā saddhiṃ, dvādaseva bhavanti hi.
当业以同一思心所如此积累时,
果报确有十二种,如是已阐明。
Ekāya cetanāyevaṃ, kamme āyūhite pana; Dvādaseva vipākāni, bhavantīti pakāsitaṃ.
由二因以及与其余相似的方式,
对于异熟与结生,此理亦然。
Duhetukattayenāpi , sesena sadisena tu; Pākenādinnasandhiyā, ayameva nayo mato.
Duhetukena kammena, paṭisandhi duhetukā; Hotītipi ayaṃ vāro, vutto ettāvatā mayā.
由二因业,结生无因;
而此“存在”之说,是次第而来。
Duhetukena kammena, paṭisandhi ahetukā; Hotīti ca ayaṃ vāro, anupubbena āgato.
于二因心,与四种善心之中;
当以其中任一而造作、积累业时。
Duhetukesu cittesu, kusalesu catūsupi; Tesu aññatareneva, kamme āyūhite pana.
Tasseva pākabhūtāya, ādinnapaṭisandhino; Upekkhāsahitāhetu, manoviññāṇadhātuyā.
Paṭisandhi na vattabbā, sā kammasadisāti hi; Kammaṃ duhetukaṃ hoti, paṭisandhi ahetukā.
具足智慧者,于可爱、可憎、中舍之所缘中,
当所缘现于眼门时,有情之身复起。
Tassa buddhimupetassa, iṭṭhamajjhattagocare; Āpāthamāgate cakkhu-dvāre puna ca dehino.
对于任何一种二因或四因的善业,
速行尽时,此心为无因。
Duhetūnaṃ catunnampi, puññānaṃ yassa kassaci; Javanassāvasānasmiṃ, ahetukamidaṃ mano.
Tadārammaṇabhāvena, jāyate natthi saṃsayo; Taṃ tu mūlabhavaṅgañca, tadārammaṇameva ca.
Vīthicittesu jātesu, cakkhuviññāṇakādisu; Upekkhāsahitaṃyeva, hoti santīraṇampi ca.
于此,除去其中一种,依未执取与执取的方式;
因为堪能计数的,唯有三种心。
Tesu ekaṃ ṭhapetvāna, gahitāgahaṇenidha; Gaṇanūpagacittāni, tīṇiyeva bhavanti hi.
当可意的所缘现于眼门时,
那时,即是推度心与彼所缘心。
Iṭṭhe ārammaṇe cakkhu-dvāre āpāthamāgate; Tadā santīraṇañceva, tadārammaṇamānasaṃ.
取其喜俱者,从中唯取一种;
与前面的三种合,便成为四种。
Somanassayutaṃyeva, gahetvā tesu ekakaṃ; Purimāni ca tīṇīti, cattārova bhavanti hi.
如是四种心,于五门中亦然;
在转起中,有二十种果报心。
Evaṃ cattāri cittāni, dvāresupi ca pañcasu; Honti vīsati cittāni, vipākāni pavattiyaṃ.
于眼门中,依执取与不执取,则有四种;
与耳门、鼻门等合,即成为无因八种。
Cakkhudvāre tu cattāri, gahitāgahaṇenidha; Sotaghānādinā saddhiṃ, hotevāhetukaṭṭhakaṃ.
无因结生者,则无彼所缘;
二因结生者的彼所缘,是二因或三因。
Ahetupaṭisandhissa , na tadārammaṇaṃ bhave; Duhetukaṃ tihetuṃ vā, duhetupaṭisandhino.
Jātā sugatiyaṃ yena, pākena paṭisandhi tu; Tena tulyampi hīnaṃ vā, tadārammaṇakaṃ bhave.
关于人间界,已说无因八种;
而于四恶趣,转起时亦能获得。
Manussalokaṃ sandhāya, vuttañcāhetukaṭṭhakaṃ; Catūsupi apāyesu, pavatte pana labbhati.
长老则为地狱众生说法,普降法雨;
那时,为他们化现香气与风。
Thero nerayikānaṃ tu, dhammaṃ deseti vassati; Gandhaṃ vāyuñca māpeti, yadā tesaṃ tadā pana.
Theraṃ disvā ca sutvā ca, dhammaṃ gandhañca ghāyataṃ; Pivatañca jalaṃ vāyuṃ, phusataṃ mudumeva ca.
眼识等五种,唯是福所生;
二推度、一意界,如是八种。
Cakkhuviññāṇakādīni, puññajāneva pañcapi; Santīraṇadvayaṃ ekā, manodhātūti aṭṭhakaṃ.
这是先就可爱、不可爱与中舍境为所缘而说;
这是依欲界善心的速行而说。
Ayaṃ tāva kathā iṭṭha-iṭṭhamajjhattagocare; Kāmāvacarapuññānaṃ, javanānaṃ vasenidha.
然而,关于彼所缘心,乃是为了阐明决定性的意义而说。
Niyamatthaṃ tu yaṃ vuttaṃ, tadārammaṇacetaso; Kusalaṃ pana sandhāya, taṃ vuttanti hi dīpitaṃ.
在此,于不善心中,即便是与喜俱行者,
当它们于可爱所缘,以四种方式速行时,
Idhākusalacittesu, somanassayutesupi; Iṭṭhe ārammaṇe tesu, javitesu catūsupi.
由于与喜俱行的无因意识界,
便以彼所缘性,随之而生起。
Somanassayutāhetu-manoviññāṇadhātu hi; Tadārammaṇabhāvena, jāyate tadanantaraṃ.
因为六种与舍俱行的不善心,
在可爱与中舍的所缘上速行之后,无间地
Chasvākusalacittesu, upekkhāya yutesu hi; Gocare iṭṭhamajjhatte, javitesu anantaraṃ.
因为与舍俱行的无因意识界,
以彼为所缘的状态,善心便生。
Upekkhāsahitāhetu-manoviññāṇadhātu hi; Tadārammaṇabhāvena, jāyate pana puññajā.
在专注可意所缘时,若有疑惑或掉举;
彼所缘心与喜相应。
Iṭṭhārammaṇayogasmiṃ , kaṅkhato uddhatassa vā; Somanassayutaṃ hoti, tadārammaṇamānasaṃ.
心与喜相应,于速行已速行时;
应寻求五种法,即彼所缘之心。
Somanassayute citte, javane javite pana; Gavesitabbā pañceva, tadārammaṇamānasā.
心与舍相应,于速行已速行时;
应寻求六法,他们所缘之心。
Upekkhāsahite citte, javane javite pana; Chaḷeva gavesitabbā, tadārammaṇamānasā.
以三因喜心执取结生者,
从禅那退失后,审察彼禅那者。
Tihetusomanassena, ādinnapaṭisandhino; Jhānato parihīnassa, taṃ jhānaṃ paccavekkhato.
追悔者心中,便生起与忧相应之心;
其生起何者?答言:彼所缘之心。
Domanassayutaṃ cittaṃ, hoti vippaṭisārino; Tassa kiṃ jāyate brūhi, tadārammaṇamānasaṃ.
即在《发趣论》中,忧心之后(的关联)已被遮止;
是喜心的生起,还是忧心的生起?
Paṭṭhāne paṭisiddhā hi, domanassaanantaraṃ; Somanassassa uppatti, domanassassa cassa vā.
然而,对于广大心,即使在速行中运行时,
在那里,彼所缘心即被遮止。
Mahaggataṃ panārabbha, javane javitepi ca; Tattheva paṭisiddhaṃ tu, tadārammaṇamānasaṃ.
因此,只是有分灭去,或是彼所缘;
若无,那当如何施作?阿毗达摩论师,请你说说。
Tasmā bhavaṅgapātova, tadārammaṇameva vā; Na hoti kiṃ nu kātabbaṃ, vada tvaṃ ābhidhammika.
然而,与舍俱的无因意识界,
因为福与非福的异熟,才可能成为彼所缘。
Upekkhāsahitāhetu-manoviññāṇadhātu tu; Puññāpuññavipākā hi, tadārammaṇikā siyā.
Āvajjanaṃ kimassāti, natthi taṃ jāyate kathaṃ; Bhavaṅgāvajjanānaṃ kiṃ, maggassānantarassa ca.
再者,对于从果灭尽中出起的比丘,
据说,果心亦是如此:无有转向。
Phalassapi nirodhā ca, vuṭṭhahantassa bhikkhuno; Phalacittassa vā evaṃ, natthi āvajjanaṃ kira.
Vinā āvajjanenāpi, hoti jāyatu mānasaṃ; Kimassārammaṇaṃ brūhi, yadi jānāsi paṇḍita.
离开所缘,心确实不会生起;
对于色等微细的所缘,无论缘取何种,心即生起。
Vinā ārammaṇeneva, na hi jāyati mānasaṃ; Rūpādīsu parittesu, yaṃ kiñcārabbha jāyate.
时节定律、种子定律,以及业法定律;
及心之定律,应知此五种定律。
Utubījaniyāmo ca, kammadhammaniyāmatā; Cittassa ca niyāmoti, ñeyyā pañca niyāmatā.
其中,仅以一次付出,便持受果、花等;
然而,对于所有树木,这是时节定律。
Tattha ekappahārena, phalapupphādidhāraṇaṃ; Rukkhānaṃ pana sabbesaṃ, ayaṃ utuniyāmatā.
Tesaṃ tesaṃ tu bījānaṃ, taṃtaṃtulyaphalubbhavo; Matthake nāḷikerassa, chiddattaṃ bījajo ayaṃ.
三因、三因、二因及无因;
然而,正因它施与果报,这便是业的决定性规律。
Tihetukaṃ tihetuñca, duhetuñca ahetukaṃ; Vipākaṃ tu yato deti, ayaṃ kammaniyāmatā.
菩萨于诞生时,有大震动等瑞相;
纵有种种殊胜之相,此亦为法的决定性规律。
Jātiyaṃ bodhisattassa, medanīkampanādikaṃ; Visesattamanekampi, ayaṃ dhammaniyāmatā.
Gocarena pasādasmiṃ, ghaṭṭite pana tenidha; Uppattāvajjanādīnaṃ, ayaṃ cittaniyāmatā.
这盏燃亮之灯;
智者应恒时精勤修习,
若欲消除愚痴的黑暗。
Andhajjanānaṃ hadayandhakāraṃ, Viddhaṃsanaṃ dīpamimaṃ jalantaṃ; Sikkhetha dhīro satataṃ payutto, Mohandhakārāpagamaṃ yadiccheti.