第二十八品
Aṭṭhavīsatimo paricchedo
二十八、义施设论
28. Atthapaññattikathā
Tattha ca pubbāpariya-pavattakkhandhasammatā; Viññattindriyavipphāra-visesopanibandhanā.
天、夜叉、人等种种差别,各有其自相;
此名为“众生施设”,而它被执取为“众生”。
Devayakkhamanussādi-nānābhedā salakkhikā; Sattapaññatti nāmāyaṃ, svāyaṃ sattoti sammato.
依三有轮转,
由蕴处之转起;
于此,此(众生)被执为作者或受者,
于有有之中流转。
Vaṭṭattayamupādāya, Khandhāyatanavuttiyā; Kārako vedako vāyaṃ, Sandhāvati bhave bhave.
他被构想为“我”“我所”“其他”“女人”和“男人”。
Tasmā saṃsāramāpanno, satto nāma sa puggalo; Ahamattāparā itthī, purisoti ca kappito.
然而,依蕴等而有的‘众生’,并不被称为‘其他’;
因为离开蕴等,众生本身即不存在。
Svāyaṃ khandhādito satto, aññoti ca na vuccati; Khandhādivinimuttassa, sattasseva abhāvato.
这些仅仅是诸蕴,并不被称为“众生”;
因为有“蕴”这一称呼,其他称呼便由此生起。
Khandhā khandhānamevāyaṃ, sattoti ca na vuccati; Khandhavohārato tassa, aññavohārasambhavā.
如是,于诸蕴的差别中,虽从胜义而言并无作者,
然而,依他们差别而安立的世俗言说却可得见。
Iccevaṃ khandhanānatte-kattamuttopi atthato; Tabbisesāvacarita-vohāro ca tu dissati.
因此,这个名为‘有情’者,有生、有老;
亦有死,故他的此种状态便称为‘轮回’。
Tenāyaṃ puggalo satto, jāyatijjiyyatīti ca; Mīyatīti ca tassāyaṃ, saṃsāroti pavuccati.
死与生并非同一人,那仅是依于蕴的坏灭所施设的假名;
并非另有一个‘他’,这仅是依于相续未断而作的假说。
Mato jāto ca na sveva, khandhabhedopacārato; Nāparo sveva santānabhedābhāvopacārato.
如此,补特伽罗依假说而被说成‘非一非异’;
因此,补特伽罗不落入断见或常见。
Nānattekattamiccevaṃ, puggalassopacārato; Ucchedasassatattaṃ vā, tasmā nopeti puggalo.
如此,这个名为‘补特伽罗’的有情,正是轮回的造作者;
依于蕴等而被安立,故称为‘施设’。
Iccāyaṃ puggalo nāma, satto saṃsārakārako; Khandhādikamupādāya, paññattoti pavuccati.
Tasmā puggalasaṅkhātā, saṃsāropanibandhanā;
所谓“有情施设”之名,当由智者辨了。
Sattapaññatti nāmāti, viññātabbā vibhāvinā.
内在的,如头发等诸部分;外在的,
即大地、山岳、岩石、草、树、藤蔓之类。
Ajjhattikā ca kesādikoṭṭhāsā bāhiresu ca; Bhūmipabbatapāsāṇatiṇarukkhalatādikā.
此即依‘元素集合之生起差别’而施设者;
依此而称为‘集合之施设’。
Bhūtasambhāranibbattivibhāgaparikappitā; Tamupādāya sambhārapaññattīti pavuccati.
Bhūtasambhārasaṇṭhānavibhāgaparikappitā;
所谓‘形态施设’,即指柱、罐等。
Saṇṭhānapaññatti nāma, thambhakumbhādikā matā.
Bhūtasambhārasaṅghātavisesaparikappitā;
所谓‘组合施设’,即指车、屋等。
Saṅghātapaññatti nāma, rathagehādikā matā.
Bhūtasambhāravisesapariṇāmapakappitā;
所谓‘变化施设’,是指凝乳、饭食等。
Pariṇāmapaññattīti, dadhibhattādikā matā.
如是,内在、外在及内外两者,诸法皆从集聚所生;
依相续流转,由共许所成的施设,有五种;
Itthamajjhattabahiddhā , dhammā sambhārasambhūtā; Santānavutti saṅketasiddhā paññatti pañcadhā.
随其所应而生,由分别与作用所共许;
名为“分别施设”,即如时间、虚空等之类;
Tathā tathā samuppannavikappābhogasammatā; Vikappapaññatti nāma, kālākāsadisādikā.
依于种种相,即由此而安立;
名为“依止施设”,即影像等之类,如是应知。
Taṃ taṃ nimittamāgamma, tatopaṭṭhānakappitā; Upaṭṭhānapaññattīti, paṭibhāgādikā matā.
仅是特相的差别,也被施设为不同的意义;
名为相施设,即表色、轻快性等;
Visesākāramattāpi, atthantarapakappitā; Ākārapaññatti nāma, viññattilahutādikā.
依种种因缘,如是施设言说;
名为言说施设,即羯磨、罪等。
Taṃ taṃ kāraṇamāgamma, tathā vohārakappitā; Vohārapaññatti nāma, kathināpattiādikā.
那个愚者,即是我自身;
我将成为那样,而你也同样;
是常、坚固、永恒——
然而,这些都只是初步的解说罢了。
Bālo yo so ca me attā, So bhavissāmi maṃ ca tu; Nicco dhuvo sassatoti- Ādikā pana sabbathā.
即使施设的因相并不存在,它也仍然转起;
这称为执取施设,是外道所构造的。
Tabbohāranimittānaṃ, abhāvepi pavattito; Abhinivesapaññatti, nāma titthiyakappitā.
如是,这些皆为世间、教法、外道、处所之所安立;
而相续、超越、约定所成立的意义亦有五种。
Iccevaṃ lokasāsanatitthāyatanakappitā; Santānamuttasaṅketasiddhā atthāpi pañcadhā.
Saṅkānavuttisantānamuttabhedavasā dvidhā; Atthapaññatti nāmāyaṃ, dasadhā paridīpitā.
于上述所说的诸般施设义中,贤者们
唯是依于施设,随宜而作言说。
Iti vuttappakāresu, paññattatthesu paṇḍitā; Paññattimattaṃ sandhāya, voharanti yathākathaṃ.
然而其他那些愚者,以及外道们,于此并不通晓;
随施设之想而奔逐,便执取为胜义。
Tadaññe pana bālā ca, titthiyāpi akovidā; Paññattimatidhāvitvā, gaṇhanti paramatthato.
他们如此所执取之相,正是被无明所执取之人;
且固执邪见,增长有缚。
Te tathā gahitākārā, aññāṇagahitā janā; Micchattābhiniviṭṭhā ca, vaḍḍhanti bhavabandhanaṃ.
因此,对于两种义,具贤者种性者
于胜义与施设中,了知分别
Duvidhesupi atthesu, tasmā paṇḍitajātiko; Paramatthapaññattīsu, vibhāgamiti lakkhayeti.