第23章
Tevīsatimo paricchedo
4. 涅槃分别
4. Nibbānavibhāgo
23. 根本清净的讨论
23. Mūlavisuddhikathā
如是心、心所及色,此等已说为有为;
今当宣说无为法,是即名为涅槃。
Itthaṃ cittaṃ cetasikaṃ, rūpañcevāti saṅkhatā; Vuttā asaṅkhataṃ dāni, nibbānanti pavuccati.
戒清净在最开始,接着是心清净;
还有见清净和度疑清净。
Sīlavisuddhi ādimhi, tato cittavisuddhi ca; Diṭṭhivisuddhināmā ca, kaṅkhāvitaraṇāpi ca.
从那以后,就是称为道与非道智见的阶段。
同样地,行道智见与智见。
Tato paraṃ maggāmagga-ñāṇadassananāmikā; Tathā paṭipadāñāṇa-dassanā ñāṇadassanaṃ.
按照这样的次第来说,就有七种清净。
在这七种当中,第七种是无上的,前面六种属于世间。
Iccānukkamato vuttā, satta honti visuddhiyo; Sattamānuttarā tattha, pubbabhāgā cha lokiyā.
巴帝摩卡防护,如是根律仪;
活命遍净,以及资具依止戒。
Saṃvaro pātimokkho ca, tathevindriyasaṃvaro; Ājīvapārisuddhi ca, sīlaṃ paccayanissitaṃ.
如是戒清净,此即名为纯净;
四遍净戒,头陀支所围绕。
Iti sīlavisuddhīti, suddhametaṃ pavuccati; Catupārisuddhisīlaṃ, dhutaṅgaparivāritaṃ.
十遍处、十不净,十随念;
无量、想,以及四界差别、四无色。
Kasiṇāni dasāsubhā, dasānussatiyo pana; Appamaññā ca saññā ca, vavatthāruppakāti ca.
依义注理路,诸止业处共四十种;
然于巴利圣典中,则分别宣说为三十八种。
Samathakkammaṭṭhānāni, tālīsaṭṭhakathānaye; Pāḷiyaṃ tu vibhattāni, aṭṭhatiṃsāti vaṇṇitaṃ.
地界、水界和火界,
风、蓝色和黄色;
赤遍、白遍与虚空遍,
还有光明遍。
Pathavāpo ca tejo ca, Vāyo nīlañca pītakaṃ; Lohitodātamākāsaṃ , Ālokakasiṇanti ca.
这十种遍,是依照义注的传统而说的。
在巴利圣典中只保留八种,而最后两种遍则被排除在外。
Kasiṇāni dasetāni, vuttānaṭṭhakathānaye; Aṭṭheva pāḷiyaṃ hitvā, ante tu kasiṇadvayaṃ.
膨胀相、青瘀相、脓烂相、食残相,
断坏相和散乱相,还有斩斫散乱相与血涂相。
Uddhumātaṃ vinīlañca, vipubbakaṃ vikhāyitaṃ; Vicchiddakañca vikkhittaṃ, hatavikkhittalohitaṃ.
虫啖相和骸骨相,一共宣说了十种不净观。
为了分析色身,为了说明十种身体败坏的情况。
Puḷavakaṃ aṭṭhikañceti, asubhā dasa desitā; Rūpakāyavibhāgāya, dasakāyavipattiyā.
对佛、对法、对僧,对自己的戒和施舍;
以及天随念、寂止随念,共为七随念,依次第。
Buddhe dhamme ca saṅghe ca, sīle cāge ca attanā; Devatopasamāyañca, sattānussatiyo kamā.
死随念为一,身至念亦然;
入出息随念亦尔,此等名为十随念。
Maraṇassati nāmekā, tathā kāyagatāsati; Ānāpānassaticcevaṃ, dasānussatiyo matā.
慈、悲、喜、舍,共有四种;
世尊称此为梵住,亦称无量。
Mettā karuṇā muditā, upekkhāti catubbidhā; Vuttā brahmavihārā ca, appamaññāti tādinā.
Ekāhāre paṭikkūla-saññā nāmekameva tu; Catudhātuvavatthānaṃ, catudhātupariggaho.
空无边处,接着是识无边处。
无所有处,同样还有叫作非想非非想处的。
Ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcamathāparaṃ; Ākiñcaññaṃ tathā neva-saññānāsaññanāmakaṃ.
这些是按照次第来说的,但无色界禅那则另当别论。
四种无色界业处,也都已经宣说了。
Iccānukkamato vuttā, arūpajjhānikā pana; Arūpakammaṭṭhānāni, cattāropi pakittitā.
于遍处、不净处及诸身分,于一切入出息;
见、闻或触已,而作预备业者。
Kasiṇāsubhakoṭṭhāse, ānāpāne ca sabbathā; Disvā sutvā phusitvā vā, parikammaṃ tu kubbato.
专注修习的人,在那里生起所谓的“取相”。
似相就是针对那个所缘而产生的,安止定就在那里运作。
Uggaho nāma sambhoti, nimittaṃ tattha yuñjato; Paṭibhāgo tamārabbha, tattha vattati appanā.
愿众生安乐,愿有情解脱痛苦。
啊,愿众生都已得到安乐,愿他们随心所愿。
Sādhu sattā sukhī hontu, dukkhā muccantu pāṇino; Aho sattā sukhappattā, hontu yadicchakāti ca.
指定对象或未指定对象,专注于有情之域者;
无量心则进入,持续不断地依次运转。
Uddissa vā anodissa, yuñjato sattagocare; Appamaññā panappenti, anupubbena vattikā.
遍相除处之虚空,第一无色之心;
彼心之无有,及第三无色之心。
Kasiṇugghāṭimākāse, paṭhamāruppamānase; Tasseva natthibhāve ca, tatiyāruppaketi ca.
而当修行者专注于这四种所缘时,
四种无色定亦依次证入安止。
Yuñjantassa panetesu, gocaresu catūsupi; Appenti anupubbena, āruppāpi catubbidhā.
入出息念和遍处,在那里属于五种禅那。
初禅所摄的,是身分不净观。
Ānāpānañca kasiṇaṃ, pañcakajjhānikaṃ tahiṃ; Paṭhamajjhānikā vuttā, koṭṭhāsāsubhabhāvanā.
三种喜俱禅那,及下三无量心;
五种舍俱无色定,及舍俱禅那。
Sukhitajjhānikā tisso, appamaññā ca heṭṭhimā; Upekkhāruppakā pañca, upekkhājhānikāti ca.
一、十、一、十,以及三、五,如是总括;
依遍作之力,三十[业处]依次为六分。
Ekā dasekā dasa ca, tayo pañceti sabbathā; Parikammavasā tiṃsa, cha koṭṭhāsā yathākkamaṃ.
五支禅那等之乐与舍,依禅那之分别共有四种;
依某些五禅之说,则可分为三种。
Pañcakādisukhopekkhā, jhānabhedā catubbidhā; Ekaccatupañcajhāna-vasena tividhā siyuṃ.
基于色法与无色法为二,再依安止则为一种。
就这样,安止定是依业处种类的不同而混合分类的。
Rūpārūpavasā dve ca, appanāto punekadhā; Iccevamappanā kamma-ṭṭhānabhedā samissitā.
还有两种想的界定,以及八种随念;
其余十种被称为近行定。
Dve ca saññāvavatthānā, aṭṭhānussatiyoti ca; Sesā dasa pavuccanti, upacārasamādhikā.
遍作、近行、随顺、种姓之后,
第五或第四速行心,成为安止。
Parikammopacārānulomagotrabhuto paraṃ; Pañcamaṃ vā catutthaṃ vā, javanaṃ hoti appanā.
一切安止速行,皆属出世间与广大心;
三因有限者,则如前所述,各随其宜。
Appanājavanaṃ sabbaṃ, lokuttaramahaggataṃ; Tihetukaparittāni, purimāni yathārahaṃ.
转向自在,以及入定自在,同样也是如此;
决意自在、出定自在,以及第五种观察自在。
Āvajjanā ca vasitā, taṃsamāpajjanā tathā; Adhiṭṭhānā ca vuṭṭhānā, paccavekkhaṇa pañcamā.
通过五种自在而达到自在,这样修成之后,
而对于正在修习的人,更高层次的安止定会不断生起。
Vasitāhi vasībhūtā, iti katvāna pañcahi; Bhāventassa panappenti, uparūpari appanā.
勤修者从第五遍处禅出定后,
五神通便趣入色、声等境。
Yuñjantassa tu vuṭṭhāya, kasiṇajjhānapañcamā; Pañcābhiññā hi appenti, rūpasaddādigocare.
出世间诸法以涅槃为所缘而安止
观地法为无常、苦、无我者
Lokuttarā panappenti, sabbe nibbānagocare; Aniccadukkhānattāti, bhūmidhamme vipassato.
在这里,基础禅那,或者只是所审察的禅那;
还有,那意乐以及倾向于出起的观。
Tattha ca pādakajjhānaṃ, sammaṭṭhajjhānameva vā; Ajjhāsayo ca vuṭṭhāna-gāminī ca vipassanā.
诸道根据禅那的差别,按各自相应的方式确定。
而诸道则是诸果各自的决定者。
Maggānaṃ jhānabhedāya, yathāyogaṃ niyāmatā; Yathāsakaṃ phalānaṃ tu, maggā honti niyāmatā.
紧接着道之后的那一刹那,观照地法的时候,
亦于果定中,令果心安止。
Maggānantaramevātha, bhūmidhamme vipassato; Phalasamāpattiyampi, appeti phalamānasaṃ.
依次进入各个禅定,再从禅定中出来的时候;
智者观照了禅那相关的法之后,就在那里当下(保持觉知)。
Anupubbasamāpattiṃ, samāpajjissa vuṭṭhito; Jhānadhamme vipassitvā, tattha tattheva paṇḍito.
935第935段没有可翻译的巴利文内容。
935.
进入第四无色定之后,再经过一两个速行心,就到达……
他触达了名为“灭”的境界,那是一种没有心识的等至。
Catutthāruppamappetvā, ekadvijavanāparaṃ; Nirodhaṃ nāma phusati, samāpattimacittakaṃ.
阿拉汉或不来者,在五蕴有地。
各自的果心生起,被认为是从此出定。
Arahā vā anāgāmī, pañcavokārabhūmiyaṃ; Yathāsakaṃ phaluppādo, vuṭṭhānanti tato mato.
安止终时,随处可能;
有分坠落,断彼有分,省察乃起。
Appanāpariyosāne, siyā sabbattha sambhavā; Bhavaṅgapāto taṃ chetvā, jāyate paccavekkhaṇā.
依照如上所说,安止之理趣的摄集;
智者应当根据相应的情况,在各处分别辨明。
Iti vuttānusārena, appanānayasaṅgahaṃ; Yathāyogaṃ vibhāveyya, tattha tattha vicakkhaṇo.
净除心之杂染者,名为心清净;
近行、安止之分,是前行奢摩他。
Cittavisuddhi nāmāyaṃ, cittasaṃklesasodhano; Upacārappanābhedo, samatho pubbabhāgiyoti.