第二十二品
Dvāvīsatimo paricchedo
二十二、杂说
22. Pakiṇṇakakathā
如是阐明色法之生起已,今当说:为于流转中得善巧,即于此中杂说。
Itthaṃ rūpānamuppattiṃ, dīpetvā dāni vuccati; Pavattikosallatthāya, tatthevetaṃ pakiṇṇakaṃ.
此中,结合有二种:依混杂与非混杂而区分;
又,依一蕴有情、四蕴有情、五蕴有情的差别,也有三种。
Duvidhā sandhiyo tattha, missāmissavibhāgato; Tividhāpi cekacatu-pañcavokārabhedato.
无想有情唯有色,因无名称,故不相杂;
无色有情唯有名,因无色故,如是分二。
Rūpamattā asaññīnaṃ, nāmābhāvā amissitā; Nāmamattā arūpīnaṃ, rūpābhāvāti ca dvidhā.
欲界相应及色界相应;
杂合而有二种,不杂合则有四种。
Kāmāvacarikā ceva, rūpāvacarikāti ca; Duvidhā missitā ceti, bhavanti ca catubbidhā.
一蕴有情与四蕴有情的不杂合结生有五种;
五蕴有情的杂合结生有二十六种。
Ekaccatuvokārā ca, amissā pañca sandhiyo; Chabbīsatividhā missā, pañcavokārasandhiyo.
依地的差别,也有三十一种;
依相续与集聚的差别,如何成为三十种?
Itthaṃ bhūmippabhedena, ekatiṃsavidhāpi ca; Santatirāsibhedena, siyuṃ tiṃsavidhā kathaṃ.
色相续之首,
集聚有二十七种;
这是依欲界而说的,他们的
欲有七种相续。
Rūpasantatisīsānaṃ , Rāsayo sattavīsati; Vuttā kāme vasā tesaṃ, Sattakā kāmasandhiyo.
Vedanāsaññāsaṅkhāra-viññāṇakkhandhasaṅgahā; Sabbatthāpi catassova, nāmasantatiyo siyuṃ.
如是依差别,于此有十一等;
相续与积聚,前已分别七等。
Iccubhinnaṃ vasā honti, tatthekādasakādayo; Santatirāsayo pubbe, vibhattā sattakādayo.
Ekādasakadasaka-navaṭṭhasattakā siyuṃ; Chakkena saddhiṃ viññeyyā, tasmā tattha cha saṅgahā.
有八种相续,与色界相杂;
其中有一第八之聚,因此说名为相续。
Aṭṭha santatiyo honti, rūpalokena missitā; Aṭṭhako rāsi tattheko, tasmā santati vuccati.
命根第九法是一种,无想有情于结生时;
无色界有情,其四种都是名相续。
Jīvitanavako tveko, asaññī paṭisandhiyaṃ; Arūpīnaṃ catassopi, nāmasantatiyo siyuṃ.
如是,依一聚与四聚,有二种不相杂;
及二十八种相杂,如是结生恰为三十。
Iccekakacatukkānaṃ, vasena dve amissitā; Aṭṭhavīsañca missāti, tiṃseva honti sandhiyo.
它们同生同灭,诸蕴在其中不相混杂;
这是对混杂者的分别,随其所应而作解说。
Ekuppādanirodhā ca, amissā tattha rāsayo; Missitānaṃ vibhāgoyaṃ, yathāyogaṃ kathīyati.
Uppādaṭṭhitibhaṅgānaṃ, vasā tīṇi khaṇānipi; Samānāneva nāmānaṃ, ekacittakkhaṇaṃ mataṃ.
同样地,色法的生时与灭时也是二刹那;
住时刹那,则说为四十九刹那。
Tulyamuppādabhaṅgānaṃ, rūpānampi khaṇadvayaṃ; Ekūnapaññāsamattaṃ, ṭhitikkhaṇamudīritaṃ.
名法与色法的生起与坏灭,也同样被视为相同;
色法运转迟缓,名法则运转轻快。
Nāmarūpānamuppādo, bhaṅgopi hi samo mato; Dandhaṃ hi vattikaṃ rūpaṃ, nāmaṃ tu lahuvattikaṃ.
Tathā hi rūpe tiṭṭhante, cittuppādā tu soḷasa; Uppajjitvā pavattitvā, bhijjanti ca lahuṃ lahuṃ.
因此,五十一刹那的色法亦然;
十七心识刹那,称为三刹那。
Tasmā hi ekapaññāsa-khaṇarūpakkhaṇaṃ tathā; Sattarasacittakkhaṇaṃ, tikhaṇanti ca vuccati.
于一个心识刹那里,三种法中的两种表色;
而三相色,则依自相确立。
Cittakkhaṇaṃ hi tiṇṇannaṃ, tattha viññattikadvayaṃ; Lakkhaṇattayarūpaṃ tu, salakkhaṇavavatthitaṃ.
Tasmā hitvā dvayañcetaṃ, bāvīsatividhampi ca;
所谓“色”,即四类,各依自相而确定。
Rūpaṃ nāma catukkañca, salakkhaṇaniyāmitaṃ.
于彼处,同生同灭者,被视为等刹那;
对于刹那不等的诸法,应随宜分别其差别。
Ekuppādanirodhā ca, tattha tulyakkhaṇā matā; Atulyakkhaṇadhammānaṃ, siyā bhedaṃ yathārahaṃ.
结生刹那所生,故此后色法生起;
与第十七心的坏灭一同坏灭。
Paṭisandhikkhaṇe jātaṃ, tasmā rūpaṃ tato paraṃ; Sattarasamacittassa, bhaṅgena saha bhijjati.
住立刹那所生者,色法亦随之而后生;
至第十八心生起时,彼即坏灭。
Tassa ṭhitikkhaṇe jātaṃ, rūpampi ca tato paraṃ; Aṭṭhārasamacittassa, uppāde pana bhijjati.
于彼坏灭刹那所生之色法,亦从其后生起;
与第十八心的住立时一同坏灭。
Tassa bhaṅgakkhaṇe jātaṃ, rūpampi ca tato paraṃ; Aṭṭhārasamacittassa, ṭhitikālesu bhijjati.
Tathā dutiyacittassa, uppādamhi samuṭṭhitaṃ; Aṭṭhārasamacittassa, bhaṅgena saha bhijjati.
如是,依所说的规律,从同生刹那之后,
安住四十九刹那,复又坏灭。
Iti vuttaniyāmena, sajātikkhaṇato paraṃ; Ṭhatvā ekūnapaññāsa, khaṇāni puna bhijjati.
因此,这四十九种色聚同时转起;
一个生起,一个灭坏,在一切情况下皆是如此。
Tasmā ekūnapaññāsa, kalāpā saha vattare; Eko jāyati eko ca, bhijjatīti ca sabbathā.
同一相续所连接的业生色聚,同时俱起;
如理依次组合,即得五十一。
Ekasantatisambandhā, kalāpā saha kammajā; Yathānupubbaghaṭitā, ekapaññāsa labbhare.
欲界有二十七种,色界有两种;
以色相续之首为始,他们聚集有七种等。
Sattavīsa paniccevaṃ, kāme dve rūpabhūmiyaṃ; Rūpasantatisīsānaṃ, rāsayo sattakādayo.
所有二十九种业生色聚,各如其宜;
五十一类组合,刹那刹那地转起。
Ekūnatiṃsa sabbepi, kammajātā yathārahaṃ; Ekapaññāsa ghaṭikā, pavattanti khaṇe khaṇe.
其中,于结合刹那生起时,与十七种心俱;
于生起时即坏灭,注疏之法如是说。
Tattha sandhikkhaṇe jātaṃ, sattarasamacetaso; Uppāde bhijjaticcevaṃ, vutto aṭṭhakathānayo.
舍弃彼方法后,与心一同坏灭;
与心一同生起,确实由阿阇梨所说。
Taṃ nayaṃ paṭibāhitvā, cittena saha bhijjati; Cittena saha jātanti, vuttamācariyena hi.
入出息、寻、伺,俱生而俱灭;
此即《双论》中所说,名为身行与语行。
Ānāpānatakkacārā , ekuppādanirodhakā; Vuttā hi yamake kāyavacīsaṅkhāranāmakā.
于心生起的刹那,时节即生起;于其住立的刹那,亦然。
Cittuppādakkhaṇe jātā, utu tassa ṭhitikkhaṇe; Rūpaṃ janeti tatthāpi, utu bhaṅgakkhaṇepi ca.
如此,依渐次生起之色,以及其他色
在十八种色的生、住等中坏灭
Anupubbakkamenevaṃ, jātaṃ rūpaṃ tathāparaṃ; Aṭṭhārasamauppādaṭṭhitiādīsu bhijjati.
如是,诸聚结集,时节生与食生者亦然;
依同一相续的关联,可得五十一。
Itthaṃ kalāpā ghaṭitā, utujāhārajāpi ca; Ekasantatisambandhā, ekapaññāsa labbhare.
心生诸聚,由生刹那而生起;
俱生之束亦得,故他们唯有十七。
Kalāpā cittajā yasmā, uppādakkhaṇasambhūtā; Ghaṭikā saha labbhanti, tasmā sattaraseva te.
Sabbepi rūpajanakā, cittuppāde yathāsakaṃ; Janenti ṭhitibhaṅgesu, na janentīti kecanā.
善法、无记法等,同生同灭;
犹如诸法在《双论》中所说,巴利圣典亦作此言。
Kusalābyākatādīnaṃ, ekuppādanirodhatā; Dhammānaṃ yamake vuttā, iti pāḷi vadanti ca.
与善等相应的法,确实于各处被宣说;
如此说已,诸师欲明前所阐述之理趣。
Kusalādikasambandhā, tattha tattha hi desitā; Iti vatvā pure vuttaṃ, icchantācariyā nayaṃ.
如是,由四因所生的色相续之积聚;
诸色与诸聚,各如其宜,紧密相连。
Iccevaṃ catusambhūtā, rūpasantatirāsayo; Rūpāni ca kalāpā ca, ekābaddhā yathārahaṃ.
即使对于仅依经教而行的有情,乃至对于正自觉者,
乃至命终,亦无间断地转起。
Suttapavattamattānaṃ, sambuddhānampi pāṇinaṃ; Yāva maraṇakālāpi, pavattanti nirantaraṃ.
死或因寿尽,或因业尽而生起;
或由二者俱尽,又或由断灭业所生。
Āyukkhayā ca maraṇaṃ, tathā kammakkhayā siyā; Ubhinnaṃ vā khayā cātha, upacchedakakammunā.
纵有四种死亡,亦各如其所应;
寿命仅余十七个心识刹那。
Catudhāpi marantassa, tassevaṃ tu yathārahaṃ; Sattarasacittakkhaṇamattasesamhi jīvite.
死心之后,有十七相同心识;
依住时而言,则无业生色生起。
Upariccuticittassa , sattarasamacetaso; Ṭhitikālamupādāya, na tu jāyati kammajaṃ.
因坏灭,故称为死;
由此,那补特伽罗便成为(如此)。
Tassuppādakkhaṇe jātaṃ, Rūpañca cutiyā saha; Bhijjatīti mato nāma, Tato hoti sa puggalo.
心生色与食生色,此后即不再生起;
时节生色,或有留存,或不留存。
Cittajāhārajañcāpi, na jāyati tato paraṃ; Utusambhavarūpaṃ tu, avasissati vā na vā.
由此,依前所说之理,命终的众生各随其宜;
以或杂或不杂的结生,又复再生。
Tato vuttanayeneva, matasatto yathārahaṃ; Missāmissāhi sandhīhi, punadevopapajjati.
由此,依前述之理,有二十九种业生色;
其中五种为其等起,三十四种是所依。
Tato vuttanayeneva, ekūnatiṃsa kammajā; Tesamuṭṭhānikā pañca, catuttiṃsa samissitā.
聚与集安住于二十七地;
如是,以一切方式,色法已作阐明。
Kalāpā rāsayo honti, sattavīsatibhūmisu; Iti sabbapakārena, rūpadhammā pakāsitāti.