第21章
Ekavīsatimo paricchedo
第21章 生起论
21. Uppattikathā
二十八种色,二十一种聚。
这些已经讲完了,现在要讲它们的生起。
Aṭṭhavīsati rūpāni, kalāpā cekavīsati; Vuttā cettāvatā tesaṃ, uppādo dāni niyyate.
卵生、胎生、湿生、化生;
按产生的类别来分,这四种生类就被认为是这样。
Aṇḍajā jalābujā ca, saṃsedajopapātikā; Iccuppattipabhedena, catasso yoniyo matā.
在除了地居天以外的诸天神之中,
那些饿鬼被渴爱烧得焦灼。
也在地狱众中受生。
唯有化生一种生类。
Bhummavajjesu devesu, Pete nijjhāmataṇhike; Nirayesu ca sambhoti, Yonekāvopapātikā.
在地居天和人间,
畜生和阿修罗那里也一样;
在其余的饿鬼中,
还有四种生处。
Bhummadeve manussesu, Tiracchānāsure tathā; Petesu cāvasesesu, Catassopi ca yoniyo.
其中,卵生和胎生,是从母胎里生出来的;
湿生与化生,名为化生类。
Tatthaṇḍajā jalābujā, gabbhaseyyasamuggamo; Saṃsedajopapātikā, opapātikanāmakā.
其中诸根完具者,从母胎出生;
无性根者,男女二性根,及男女根混杂者。
Tattha sampuṇṇāyatano, gabbhaseyyasamuggamo; Abhāvo dve sabhāvā ca, itthipumbhāvamissitā.
完备或不完备的,名叫化生者;
无性与二种自性,在四恶趣地。
Paripuṇṇāparipuṇṇo, opapātikanāmako; Abhāvo dve sabhāvā ca, caturāpāyabhūmiyaṃ.
具足诸处的状态,
但在欲界善趣中,
以及最初劫中的不存在
此后有两种自性。
Sampuṇṇāyatanoveso , Kāme sugatiyaṃ pana; Ādikappe abhāvo ca, Dve sabhāvā tato paraṃ.
诸处不圆满者,以及无性根者,在广大地(色界)中;
就这样,它们以十种方式存在,即一切结生的生起。
Aparipuṇṇāyatano, abhāvo ca mahaggate; Iccevaṃ dasadhā honti, sabbā sandhisamuggamā.
就在那里,当自身生起并分成十种时;
在结生时和转起时,应当阐明色法的生起。
Tattheva dasadhā bhinne, attabhāvasamuggame; Sandhiyañca pavatte ca, rūpuppattiṃ vibhāvaye.
此中无性根之有情,于入胎结生之刹那,
依身与心所依二者,唯有二种业生十法聚。
Tatthābhāvakasattānaṃ, gabbhaseyyasamuggame; Kāyavatthuvasā dveva, dasakā honti kammajā.
色相续的开头,以及二十二种色。
通过未执取之执取,在那里指出十一种。
Rūpasantatisīsāni, dve ca rūpāni vīsati; Agahītaggahaṇena, tatthekādasa niddise.
从那以后,在继续流转的过程中,对于不断成长的有情众生;
眼十法聚等,有四种生起。
Tato paraṃ pavattimhi, vaḍḍhamānassa jantuno; Cakkhudasakādayo ca, cattāro honti sambhavā.
就这样,对于无性根者,仅以六为最上极限;
在最下界,只有两种,在胎生出现时。
Iccābhāvakasattānaṃ, chaḷevuttamakoṭiyā; Heṭṭhimakoṭiyā dveva, gabbhaseyyasamuggame.
依眼、耳、鼻之力,于彼有缺三、缺二、缺一者;
一、三、三,以及四、五。
Cakkhusotaghānavasā, tattha tidvekahīnakā; Eko tayo tayo ceva, siyuṃticatupañcakā.
在被称为化生的状态中,无有者生起时;
约舌、身与所依而说,其下者至少有三。
Opapātikasaṅkhāte, abhāvakasamuggame; Jivhākāyavatthuvasā, tayo heṭṭhimakoṭiyā.
在最高极端有六种,在不同的间隔之间。
其中,四组和五组,各三个,缺二者与缺一者。
Uttamakoṭiyā honti, chaḷevobhinnamantare; Catukkapañcakā tattha, dvekahīnā tayo tayo.
六等及诸非有者,
如是共成五种摄。
一个、三个、三个、一个,
所谓“一”,是依次第而说。
Chakkādayo abhāvānaṃ, Iccevaṃ pañcasaṅgahā; Eko tayo tayo ceko, Ekoti ca yathākkamaṃ.
二种自性者,七法聚等各有二;
有性等如前说,一一皆成九种。
Sabhāvakānaṃ dvinnampi, duvidhā sattakādayo; Bhāvādikā yathāvuttā, navadhā navadhā siyuṃ.
从七种最上者以下,在它们中间有三组四。
四组、五组、六组,还有五组和六组,各分两类。
Sattevuttamato heṭṭhā, ticatukkā tadantare; Catukkapañcakacchakkā, pañcachakkāpi ca dvidhā.
依三种门径,摄七、六、五法为类;
复有四法、三法、二法及苦,六种分判各随其所宜。
Tiṇṇannampi vaseneva, sattakacchakkapañcakā; Catukkatikadukkā ca, cha koṭṭhāsā yathārahaṃ.
二、七、九、五、三、一,依次排列。
以色相续为首的二十七类聚。
Dve satta ca nava pañca, tayo ceko yathākkamaṃ; Rūpasantatisīsānaṃ, rāsayo sattavīsati.
业所生法刹那刹那各随其宜而现起,
欲界有情结生转起之际。
Kammajātā yathāyogaṃ, pavattanti khaṇe khaṇe; Kāmāvacarasattānaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
于此相续为首诸色法,随其所应,一如前说;
于一切处,亦皆如是,一一分别应当指明。
Tattha santatisīsāni, rūpāni ca yathārahaṃ; Pubbe vuttanayeneva, sabbatthāpi viniddise.
冷热时节所共称,
即是火界住刹那。
大种于结生刹那产生色法。
产生时节生八法。
Sītuṇhotusamaññātā, Tejodhātu ṭhitikkhaṇe; Bhūtā sandhikkhaṇe rūpaṃ, Janeti utujaṭṭhakaṃ.
越过结生,心生八法;
此外,依止有分等,在生起之时,产生。
Paṭisandhimatikkamma, cittaṃ cittajamaṭṭhakaṃ; Bhavaṅgādimupādāya, janetuppattiyaṃ pana.
食已至住时,由母亦由己;
随行于身已,乃生食生八。
Bhuttāhāro ṭhitippatto, mātarā ca sayampi ca; Sarīrānugato hutvā, janetāhārajaṭṭhakaṃ.
如是有纯八法,及从彼生起之诸余法;
声、表色与轻快性等,遇生缘时亦得生起。
Iti suddhaṭṭhakāni ca, tesamuṭṭhānikāpare; Saddaviññattilahutā, sambhave sambhavanti ca.
在欲界里,这样有四因生的聚。
它们一生都在持续运转,就像灯焰的相续不断。
Itthaṃ catusamuṭṭhānā, kalāpā kāmabhūmiyaṃ; Yāvajīvaṃ pavattanti, dīpajālāva santati.
依眼、耳、心事之由,有三个十法聚。
以及色界地中的命九法。
Cakkhusotavatthuvasā, dasakā ca tayo paraṃ; Jīvitanavakañceva, rūpāvacarabhūmiyaṃ.
在结生和转起时,始终有四种业生色。
就像前面所说的方式那样,在转起时,有季节生色和心生色。
Honti sandhipavattīsu, cattāro kammajā sadā; Pubbe vuttanayeneva, pavatte utucittajā.
命九法聚,于结生与转起时为一;
于转起中亦有时节所生之色,此二种应说为无想者。
Jīvitanavakañcekaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ; Pavatte utujañceti, dvedhāsaññīnamuddise.
如是了知生起次第已,
更当分析诸色聚之生起与不生起。
Iccuppattikamaṃ ñatvā, vibhāveyya tato paraṃ; Kalāpānañca rūpānaṃ, sambhavāsambhavampi ca.
在系属于诸根的相续中,一切生起法都生起。
色聚与诸色,以及相续与积集,也是如此。
Indriyabaddhasantāne, sabbe sambhonti sambhavā; Kalāpā ceva rūpāni, tathā santatirāsayo.
在外部以及在死尸中,也找不到业所生的(色)。
心生聚,以及热生、轻快性等。
Bahiddhā matakāye ca, nopalabbhanti kammajā; Cittojajā kalāpā ca, utujā lahutādayo.
如是,纯八法聚与声九法聚,于一切处;
时节生色于其中可得,且当指出二种色。
Tathā suddhaṭṭhakasadda-navakañcotu sabbathā; Kalāpā tattha labbhanti, dve ca rūpāni uddise.
由这些产生的所有色聚,在结生时并不存在;
在生起的时候,一切处也都有衰老性和无常性。
Tesamuṭṭhānikā sabbe, kalāpā natthi sandhiyaṃ; Uppādakāle sabbattha, jaratāniccatāpi ca.
业生的色聚和结生时的生色是存在的。
诸色与诸聚,在转起时也全都存在。
Kalāpā kammajā santi, jātirūpañca sandhiyaṃ; Rūpāni ca kalāpā ca, sabbepi ca pavattiyaṃ.
欲界中一切色法,四种所生;
除去命根九法,聚有二十种。
Santi sabbāni rūpāni, kāmesu catusambhavā; Jīvitanavakaṃ hitvā, kalāpā honti vīsati.
十法唯于聚中取,欲界不得独而有;
命根九法聚名者,色界之中可独存。
Dasakesveva gahitaṃ, visuṃ kāme na labbhati; Jīvitanavakaṃ nāma, rūpaloke visuṃ siyā.
还有食所生的聚,以及在劫初时的二种性色。
最初的时候得不到,后来有些也能得到。
Āhārajakalāpā ca, bhāvā dve cādikappike; Ādikāle na labbhanti, pacchā labbhanti kecipi.
在色地中,鼻、舌、身、性四种十法聚。
由食物所生的色聚,在一切情况下皆完全得不到。
Ghānajivhākāyabhāva-dasakā rūpabhūmiyaṃ; Āhārajakalāpā ca, na labbhanteva sabbathā.
眼、耳、心基与声,以及心生色聚;
于无想地中,先所说者亦皆不可得。
Cakkhusotavatthusaddā, kalāpā cittajāpi ca; Asaññibhūmiyaṃ pubbe, vuttāpi ca na labbhare.
色聚有七种色;在无想有情的诸色中,则有五种。
没有十一种色,色聚中有十九种。
Kalāpā satta rūpāni, pañca rūpesvasaññisu; Natthekādasa rūpāni, kalāpekūnavīsati.
是故色有二十三,色聚十有四;
色界地中,彼所生者存在。
Tasmā tevīsa rūpāni, kalāpā pana cuddasa; Tesamuṭṭhānikā santi, rūpāvacarabhūmiyaṃ.
十七种色,两类色聚,由两种生起。
而它们存在于无想有情之中,在无色界里则丝毫也不存在。
Sattaraseva rūpāni, kalāpā dve dvisambhavā; Asaññīnaṃ tu sambhonti, natthārūpesu kiñcipi.
生起的次第是这样,还有生起与不生起;
按照相应的方式,阐明各种色聚与诸色。
Uppattikkamamiccevaṃ, sambhavāsambhavampi ca; Kalāpānañca rūpānaṃ, yathāyogaṃ vibhāvayeti.