第十八章
Aṭṭhārasamo paricchedo
三、色之分别
3. Rūpavibhāgo
18. 色论
18. Sarūpakathā
Tepaññāsa paniccevaṃ, nāmadhammā pakāsitā; Aṭṭhavīsavidhaṃ dāni, rūpaṃ nāma kathīyati.
地、水、火、风,此即四种;
眼、耳、鼻、舌、身,此即五种。
Pathavāpo ca tejo ca, vāyo ceti catubbidho; Cakkhusotaghānajivhā, kāyoti pana pañca ca.
色、声、香、味,以及另外四种;
女根与男根,命根与心色。
Rūpasaddagandharasā, cattāro ca athāparaṃ; Itthipumbhāvayugaḷaṃ, jīvitaṃ hadayampi ca.
Kāyaviññatti cevātha, vacīviññatti ca dvayaṃ; Ākāsadhātu rūpassa, lahutā mudutā tassa.
适业性、积集、相续与老性;
无常性,以及段食:如此,即是一切。
Kammaññatā upacayo, santati jaratā pana; Aniccatā ca kabaḷīkārāhāroti sabbathā.
Aṭṭhavīsavidhaṃ hoti, rūpametaṃ sarūpato; Tassa lakkhaṇabhedena, sabhāvañca vibhāvaye.
地界以坚硬为特相,以支撑为作用;
水界以流动为特征,以黏结为作用。
Sandhāraṇaṃ tu pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā; Ābandhanamāpodhātu, āpaggharaṇalakkhaṇā.
Paripācanatā tejodhātu uṇhattalakkhaṇā; Samudīraṇatā vāyodhātu vitthambhalakkhaṇā.
虽遍在一切处,却有不相混杂的特征;
在各自状态增盛的种种成分中被认知。
Sabbatthāvinibhuttāpi, asammissakalakkhaṇā; Taṃtaṃbhāvasamussannasambhāresupalakkhitā.
Aññamaññenupatthaddhā, sesarūpassa nissayā; Catudhevaṃ kalāpesu, mahābhūtā pavattare.
眼,于眼诸成分中,为七重眼膜所覆;
位于黑色圆晕正中者,即是所说的净色。
Cakkhu sambhāracakkhumhi, sattakkhipaṭalocite; Kaṇhamaṇḍalamajjhamhi, pasādoti pavuccati.
以此眼净色,观察诸色;
此净色微细、极微妙,犹如虱头。
Yena cakkhupasādena, rūpāni anupassati; Parittaṃ sukhumañcetaṃ, ūkāsirasamūpamaṃ.
Sotaṃ sotabilassanto, Tambalomācite tathā; Aṅgulivedhanākāre, Pasādoti pakāsito.
在如山羊足迹的内侧之处,鼻安住于鼻腔中;
舌在舌的中央,其形状如同莲花。
Anto ajapadaṭṭhāne, ghānaṃ ghānabile ṭhitaṃ; Jivhā jivhāya majjhamhi, uppalākārasannibhe.
如此,四者各各安住于其处;
身净色在执受中,一切依次第而说。
Iccevaṃ pana cattāro, taṃtaṃdesavavatthitā; Kāyappasādopādinne, sabbaketi yathākkamaṃ.
或者,是堪受色等撞击的诸界,各随其宜;
或者,仅是那些以欲见等为因的业所生者。
Rūpādyābhighātārahabhūtānaṃ vā yathārahaṃ; Daṭṭhukāmanidānādikammabhūtānameva vā.
净色依于诸大种,以令大种明净为特相;
又被描述为犹如绵絮片与油脂相融一般。
Pasādalakkhaṇā bhūtarūpānaṃ bhūtanissitā; Kappāsapaṭalasnehasannibhāti ca vaṇṇitā.
五种命根亦为色等诸法所随护、所守护;
犹如女儿或儿子一般,在聚集体中辗转相续而转起。
Pañcāpi jīvitārakkhā, rūpādiparivāritā; Dhītarāva kumārāva, kalāpantaravuttino.
色是诸大种的显色,声则是其响音;
香于彼处为所嗅之香,味为可尝之性;
Rūpaṃ nibhāso bhūtānaṃ, saddo nigghosanaṃ tathā; Gandho ca gandhanaṃ tattha, raso ca rasanīyatā.
Bhūtattayañca phoṭṭhabbaṃ, āpodhātuvivajjitaṃ; Saddo aniyato tattha, tadaññe sahavuttino.
而眼等诸根,则依次具有撞击之特相;
唯此五种,被视为五识心路之所缘境。
Cakkhādipaṭihananalakkhaṇā tu yathākkamaṃ; Pañceva pañcaviññāṇavīthiyā visayā matā.
Itthindriyaṃ panitthittaṃ, itthibhāvoti desito; Purisattaṃ tathābhāvo, purisindriya nāmako.
Taṃ dvayaṃ panupādinne, kāye sabbattha labbhati; Kalāpantarabhinnañca, bhinnasantānavatti ca.
对于业生的色法,具有守护的特相;
此命根色,即名为寿命。
Rūpānaṃ kammajātānaṃ, anupālanalakkhaṇaṃ; Jīvitindriyarūpanti, āyu nāma pavuccati.
对于意界和意识界,也是如此;
心所依处色以依止为特相,依于心脏。
Manodhātuyā ca tathā, manoviññāṇadhātuyā; Nissayalakkhaṇaṃ vatthurūpaṃ hadayanissitaṃ.
居于心室中央,在那半量的血液之中,
依止于四大种色而存在,如同眼等诸根一样运作。
Majjhe hadayakosamhi, aḍḍhappasatalohite; Bhūtarūpamupādāya, cakkhādi viya vattati.
Ākāsadhātu rūpānaṃ, paricchedakalakkhaṇā; Taṃtaṃrūpakalāpānaṃ, pariyantoti vuccati.
Cittaṃ sahajarūpānaṃ, kāyassa gamanādisu; Santhambhanasandhāraṇacalanassa tu paccayo.
Vāyodhātuvikāroyaṃ , kāyaviññattināmako; Vāyodhātādhikānaṃ tu, bhūtānamiti kecanā.
同样,对语声的发出而言,由心生起的色法;
而对于执受色身的撞击,它则是缘。
Tathā cittasamuṭṭhino, vacīghosappavattiyaṃ; Upādinnarūpakāyaghaṭṭanassa tu paccayo.
这是地界的变化,称为语表;
然有些人说,这是诸界中以地界为主者。
Pathavīdhātuvikāroyaṃ, vacīviññattināmako; Pathavīdhātādhikānaṃ tu, bhūtānamiti kecanā.
Dvepi kāyavacīkammadvārabhūtā yathākkamaṃ; Te pana ghaṭṭanāhetu-vikārākāralakkhaṇā.
所谓“令知”,是指以身和语表达所思惟的内容。
Viññāpetīti kāyena, vācāya ca vicintitaṃ;
自身能令人了知,故称为“表”(viññatti)。
Sayañca viññāyatīti, viññattīti pakittitā.
色之轻性,以无迟钝相为特征;
色之柔软性,以柔和之相为特征。
Lahutā pana rūpānaṃ, adandhākāralakkhaṇā; Mudutāpi ca rūpānaṃ, maddavākāralakkhaṇā.
色之适业性,以堪任之相为特征;
粗重与僵硬,是适业性的对立面,依次而说。
Kammaññatā ca rūpānaṃ, yoggatākāralakkhaṇā; Gāravathaddhatā yoggapaṭipakkhā yathākkamaṃ.
获得适宜的时节、饮食,及心的成满;
当色转起时,即是轻、柔软且适业的。
Sappāyamutumāhāraṃ, labhitvā cittasampadaṃ; Lahū mudu ca kammaññaṃ, yadā rūpaṃ pavattati.
Tathāpavattarūpassa, pavattākārabheditaṃ; Lahutādittayampetaṃ, sahavutti tadā bhave.
Sappāyaṃ paṭivedhāya, paṭipattupakāritā; Sākārā rūpasampatti, paññattāva mahesinā.
所谓色之积集,即是色之积聚的特征;
Rūpassopacayo nāma, rūpassācayalakkhaṇo;
Pavattilakkhaṇā rūpasantatīti pakāsitā.
色以积集之相,次第向上生起;
观见积集之相,瑜伽行者执取生起。
Rūpamācayarūpena, jāyaticcuparūpari; Pekkhatopacayākārā, jāti gayhati yogino.
以无间相续之相,观见其生起;
此时,由这相续之相,他的生便被执取。
Anuppabandhākārena, jāyatīti sapekkhato; Tadāyaṃ santatākārā, jāti gayhati tassa tu.
如此,依作意差别,生色分为两种;
或以执取为我的状态,或唯是生起。
Evamābhogabhedena , jātirūpaṃ dvidhā kataṃ; Attūpaladdhibhāvena, jāyantaṃ vātha kevalaṃ.
Rūpaṃ vivittokāsassa, pūrakaṭṭhena cīyati; Abhāvā punabhāvāya, pavattaṃ santatīti ca.
如是,形态差别已述,一切形态中最胜宝藏;
生色分二种,生色之光辉者;
Evamākārabhedāva, sabbākāravarākaro; Jātirūpaṃ dvidhākāsi, jātirūpavirocano.
老性与衰性,是色法成熟的特征;
无常性即未至,以破坏为特征。
Jaratā navatāhāyā, rūpānaṃ pākalakkhaṇā; Aniccatanti mappatti, paribhijjanalakkhaṇā.
如是,相色有三种,时分各异;
于自性色法之中,一一为时所标示。
Iti lakkhaṇarūpaṃ tu, tividhaṃ bhinnakālikaṃ; Sabhāvarūpadhammesu, taṃtaṃkālopalakkhitaṃ.
由此,色于刹那刹那中,以种种相状而得标示;
为了阐明毗婆舍那的理趣,如来如是说。
Yena lakkhīyati rūpaṃ, bhinnākāraṃ khaṇe khaṇe; Vipassanānayatthāya, tamiccāha tathāgato.
Kabaḷīkāro āhāro, Yāpetabbojalakkhaṇo; Āhāro sendriyajāto, Rūpakāyānupālako.
如是,具备分章、变异与特相;
为通达非应作之事,由悲悯具足的如来所说。
Iccevaṃ saparicchedā, savikārā salakkhaṇā; Akiccapaṭivedhāya, dayāpannena tādinā.
Tattha tattha yathāyogaṃ, desitāti pakāsitā; Rūpadhammā sarūpena, aṭṭhavīsati sabbathā.
然而,造作一种生色之后,于其中即有积集与相续;
即说为二十七种色。
Katvāna jātimekaṃ tu, tatthopacayasantatiṃ; Sattavīsati rūpāni, bhavantīti viniddise.
然而,以三大种为触,亦作二十六种;
取两种生的触之后,便成二十五种。
Bhūtattayaṃ tu phoṭṭhabbaṃ, katvā chabbīsadhāpi ca; Ubhayaṃ jātiphoṭṭhabbaṃ, gahetvā pañcavīsati.
智者应如此辨别色法:
即自性、名目的概要、本质与特相。
Rūpadhammānamiccevaṃ , vibhāveyya visārado; Sarūpaṃ nāmasaṅkhepaṃ, sabhāvañca salakkhaṇanti.