第十四品
Cuddasamo paricchedo
14. 蕴聚生起之论
14. Rāsisambhavakathā
九种附属法,与十八种聚集;
由九百二十种合成,十种及二种,有所分别。
Naveva yevāpanakā, aṭṭhārasa ca rāsayo; Navabhiṃsatisambhinnā, dasa dve savibhattikā.
有二十七种、七种与一种,又有二种与一种,以及另一种。
Ekadvayaticatuchasattaṭṭhānānavajjake; Sattavīsati satteko, dvayameko punekako.
十种附属法,与十一种聚;
由二十八种所合成,十种为有分别者。
Daseva yevāpanakā, ekādasa ca rāsayo; Aṭṭhavīsatisambhinnā, daseva savibhattikā.
而它们则固定于一、二、三、四、六处;
十八种、七种与一种,那一种即是恶。
Ekadvayaticatukkachaṭṭhānaniyatā pana; Aṭṭhārasa ca satteko, eko cekova pāpake.
还有两种是随附法,其聚则成四种;
此处,十三种为不合成者,三种为有分别者。
Dve yevāpanakā honti, rāsayo ca catubbidhā; Terasettha asambhinnā, tayova savibhattikā.
依一二三处,十种与二种为无因者;
如是,无过失、有过失及有因者,是结合之确定。
Ekadvayatikaṭṭhānā, dasa dveko ahetuke; Iccānavajjā sāvajjā-hetuke yoganicchayo.
于有罪中,七者亦无;于无罪中,则为宣说者;
于无因中,道等之聚亦无,共有十四种。
Sattāpi natthi sāvajje, niravajje pakāsako; Ahetuke ca maggādirāsayo natthi cuddasa.
无罪者于有罪中,有罪者于无罪中;
于无因的心生起中,彼两者皆不存在。
Anavajjā tu sāvajje, sāvajjakānavajjake; Cittuppādamhi nattheva, natthobhayamahetuke.
然而,有罪者于有罪处,无罪者于无罪处;
然而,共通的杂项应于一切处被执取。
Sāvajjā pana sāvajje, anavajjānavajjake; Gahetabbā tu sabbattha, sādhāraṇā pakiṇṇakā.
关于五禅心,于六十七心中,应作说明;
依禅支组合之差别,各处于品类有种种区分。
Jhānapañcakacittesu, sattasaṭṭhisu niddise; Jhānaṅgayogabhedena, rāsibhedaṃ tahiṃ tahiṃ.
Catuchakkānavajjesu , ñāṇapītikataṃ tathā; Catuvīsa parittesu, catudhā bhedamuddise.
有贪者与离贪者,于无量转起中;
于欲界的广大福业中,悲与喜同时生起。
Sarāgavītarāgānaṃ, appamaññāpavattiyaṃ; Karuṇāmuditā honti, kāmapuññamahākriye.
已达近行与安止者,以安乐的众生为行境;
因此,不于第五无色、大果报、无上之中。
Upacārappanāpattā, sukhitā sattagocarā; Tasmā na pañcamāruppe, mahāpāke anuttare.
于入流与舍中,遍作等生起时;
由于诸禅那具有同等的果报,是故于彼果报中亦可得。
Sotāpatitupekkhāsu, parikammādisambhave; Jhānānaṃ tulyapākattā, tappākesu ca labbhare.
Viratī ca sarāgānaṃ, vītikkamanasambhavā; Sampatte ca samādāne, kāmapuññesu labbhare.
由于在每一处门中,皆具有断除恶戒与思的功用;
于道中,因所感果报相同;于果中,则成为确定。
Taṃtaṃdvārikadussilya-cetanucchedakiccato; Magge ca tulyapākattā, phale ca niyatā siyuṃ.
五种亦可能生起,其转起之行相与所缘各不相同;
在世间虽可被领受,但或各别生起,或不。
Pavattākāravisayabhinnā pañcāpi sambhavā; Lokiye labbhamānāpi, visuṃ ceva siyuṃ na vā.
恶法在诸恶中可得,依次为七种、六种、一种;
两者皆依自性,决定在六处与其他处。
Pāpā labbhanti pāpesu, satta chakkekakā kamā; Sarūpayevobhayakā, niyataṭṭha chaḷetare.
遍一切处皆共通,如所说之杂项;
其中,于根等所期望者,一境性非有;
Sādhāraṇā ca sabbattha, yathāvuttā pakiṇṇakā; Tattha cekaggatā natthi, indriyādīsu kaṅkhite.
欲与胜解,亦在离二十一种中;
掉举在十一种中,中舍性在无过失中。
Chandādhimokkhā yevāpi, vīsekādasavajjite; Uddhaccamekādasasu, majjhattamanavajjake.
遍一切处的作意,则有三、二、一、二种等;
于八、二十八、四,以及五、二之中,依次为。
Sabbattha manasikāro, tidvekadvitikāpare; Aṭṭhaṭṭhavīsacatūsu, pañcadvīsu yathākkamaṃ.
此处,就总集而言,是指掉举与三离;
于他处为有分别者,在此即是无分别者。
Samudāyavasenettha, uddhaccaviratittayaṃ; Savibhattikamaññattha, avibhattikameva taṃ.
因此,在诸心生起之中,此即是有分别与无分别;
如是,智者当善察生起与不生起。
Cittuppādesu tenetaṃ, vibhattiavibhattikaṃ; Iti sādhu sallakkheyya, sambhavāsambhavaṃ budhoti.