第十三章。
Terasamo paricchedo
十三、积聚相应论
13. Rāsiyogakathā
如此,智者了知蕴聚之道后,依所能得而作观;
进而更应阐明他们之相应,于诸心生起之中。
Iti rāsivīthiṃ ñatvā, labbhamānavasā budho; Tesamevātha yogampi, cittuppādesu dīpaye.
于欲界善心的最初二心识中
一切蕴聚皆存在,如何随应而有?
Kāmāvacarakusalassa, paṭhamadvayamānase; Sabbepi rāsayo honti, yathāsambhavato kathaṃ.
触之五种蕴聚,禅那之五种蕴聚;
根之八种蕴聚,道之五种蕴聚。
Phassapañcakarāsī ca, jhānapañcakarāsi ca; Indriyaṭṭhakarāsī ca, maggapañcakarāsi ca.
Balasattakarāsī ca, hetukammapathattikā; Dasāvasesā rāsī ca, lokapāladukādayo.
Yevāpanakanavakaṃ, niyatuddhaccavajjitā; Appamaññādvayañceva, tisso viratiyoti ca.
如此这些十七聚,依同相而宣说;
无记聚,亦得安立于所立之处。
Iti sattarasevete, desitā ca sarūpato; Yevāpanakarāsī ca, labbhantiṭṭhārasāpi ca.
此处有五十六句,依其自体相而宣说;
而法有三十,于其中依自体相而存在。
Chappaññāsa padānettha, desitāni sarūpato; Dhammā pana samatiṃsa, tattha honti sarūpato.
这些与无记聚,合为六十五句;
然法有三十九,名为生起。
Tāni yevāpanakehi, pañcasaṭṭhi padāni ca; Dhammā cekūnatālīsa, bhavanti pana sambhavā.
Tattha dvādasa dhammā ca, desitā savibhattikā; Avasesā tu sabbepi, avibhattikanāmakā.
一法、二法、三法、四法、六法、七法、八法的分类;
二十七法、一百零七法,以及各各二法,依次排列。
Ekadvi ca ticatukka-chasattaṭṭhānikā pana; Sattavīsa ca satteko, dvekeko ca yathākkamaṃ.
决定法共有三十四法,依俱生而说;
依随生起而说,此决定论有五种。
Niyatā tu catuttiṃsa, dhammāva sahavuttito; Yathāsambhavavuttito, pañcadhā niyatā kathā.
其中,于一切不定者,由总摄与舍弃;
复由各别总摄,而有七种联结之次第。
Tattha cāniyate sabbe, gahetvā ca pahāya ca; Paccekañca gahetvāpi, sattadhā yojanakkamo.
一时三十九,一时三十四,依次递进;
智者当五次结合,即是三十五。
Sakimekūnatālīsa, catuttiṃsa yathākkamaṃ; Pañcakkhattuñca yojeyya, pañcatiṃsāti paṇḍito.
此处有味之积聚、诸语句,以及法义间的种种分别;
正如于可摄受者中,依自性而有确定与不确定。
Rāsayo ca padānīdha, dhammantaravibhattiyo; Sarūpayevāpanake, niyatāniyate yathā.
以及联结与理趣的差别,计数、含摄与安立;
以可得的推理为准,于各处善巧观察。
Yojanānayabhedañca, gaṇanāsaṅgahaṭṭhiti; Labbhamānānumānena, sallakkhento tahiṃ tahiṃ.
在智与离于智之间,舍弃喜并住于中舍者;
转动着感受,在欲、福与其余者之间。
Ñāṇaṃ ñāṇaviyuttamhi, hitvā pītiṃ upekkhite; Vedanā parivattento, kāmapuññe ca sesake.
Mahākriye ca yojeyya, pahāya viratittayaṃ; Appamaññā ca hitvātha, mahāpāke ca yojaye.
依次舍弃寻等,于一切处三种远离;
于第五,舍弃无量后,应运用于色。
Takkādiṃ kamato hitvā, sabbattha viratittayaṃ; Pañcame appamaññāya, hitvā rūpe ca yojaye.
舍弃无量后,应如无上禅那般运用;
即摄取出世间根与三种远离。
Hitvāppamaññā yojaye, yathājhānamanuttare; Lokuttarindriyañceva, gahetvā viratittayaṃ.
禅那共有四十种,与乐相应而转起;
二十三种与舍相应,于第五禅中则完全如是;
Jhānāni catutālīsa, sukhayuttāni vattare; Upekkhitāni tevīsa, pañcamajjhāne ca sabbathā.
无量与离(戒),于欲界善心中可得;
无量心于四色禅那及大唯作心中可得。
Appamaññāviratiyo, kāmapuññesu labbhare; Appamaññā rūpajjhāna-catukke ca mahākriye.
Lokuttaresu sabbattha, sambhoti viratittayaṃ; Natthidvayampi āruppe, mahāpāke ca pañcame.
寻等三支为慧,五种不定法为动;
其余诸法依损减与增益之力,任何时候皆不动摇。
Vitakkādittayaṃ paññā, pañca cāniyatā calā; Hānibuddhivasā sesā, na calanti kudācanaṃ.
于此无过失心中,摄有二十二种;
即依二二成对之力,及依五禅那之力而成。
Bāvīsatividho cettha, saṅgaho anavajjake; Dvayadvayavasā ceva, jhānapañcakatopi ca.
如是了知,于无过失心中,众聚组合之生起;
智者亦应了知,于有过失心中,诸聚如何生起。
Iti ñatvānavajjesu, rāsisaṅgaha sambhavaṃ; Sāvajjesupi viññeyyā, viññunā rāsayo kathaṃ.
在贪根第一类中,有触五组;
禅那五组,以及同样地,根五组。
Lobhamūlesu paṭhame, phassapañcakarāsi ca; Jhānapañcakarāsī ca, tathevindriyapañcakaṃ.
Maggabalacatukkañca, hetukammapathadukā; Lokanāsakarāsī ca, samatho samathaddukā.
除去中舍性,而有名为‘杂项’者,
可得四种,其中有十一组。
Tatramajjhattataṃ hitvā, yevāpanakanāmakā; Cattāro ceti labbhanti, tatthekādasa rāsayo.
此处就其自性而说示的句,恰有三十二种;
若与杂项合在一起,则成为三十六种。
Dvattiṃseva padānettha, desitāni sarūpato; Tāni yevāpanakehi, chattiṃseva bhavanti ca.
此处有不混杂的句,共有二十种;
及带变格的名词,阐明九种法。
Asambhinnapadānettha, samavīsati sambhavā; Savibhattikanāmā ca, nava dhammā pakāsitā.
而依一、二、三、四、六处所决定者,
十一、六及一,依次逐一说明。
Ekadvayaticatukka-chaṭṭhānaniyatā pana; Ekādasa chaḷekā ca, kameneko punekako.
此处绝无任何名为‘不定’的心所,亦无‘小舟’等名目。
Natthevāniyatā hettha, yevāpanakanāmakā; Yojanānayabhedo ca, tasmā tattha na vijjati.
恶作属于有罪(不善),此六种即被视为‘不定’心所。
Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā; Kukkuccamiti sāvajje, chaḷevāniyatā matā.
Māno diṭṭhiviyuttesu, sasaṅkhāresu pañcasu; Thinamiddhaṃ tayo sesā, paṭighadvayayogino.
如此,有罪者八种,无罪者二十种;
所有三十六种心,皆与‘不定’心所相应。
Iccevamaṭṭha sāvajjā, anavajjaṭṭhavīsati; Chattiṃsa mānasā sabbe, hontāniyatayogino.
与它们(不定心所)相应的心,依其相应情况,或以一、以二、以三、以五种方式组合;
依次为:二种心、二十二种心、三种心,以及九种心。
Tehi yuttā yathāyogaṃ, ekadvittayapañcahi; Dve dvāvīsaṃ tayo ceva, nava cātha yathākkamaṃ.
依循所说之理,复随所得而摄;
于余诸法亦当如是配合,于可呵责处依次而行。
Iti vuttānusārena, labbhamānavasā pana; Tadaññesupi yojeyya, sāvajjesu yathākkamaṃ.
于贪根中取贪,于二种嗔恚中取嗔;
于痴根中,取疑与掉举,合为因聚。
Lobhamūlesu lobhañca, dosañca paṭighadvaye; Mohamūle kaṅkhuddhaccaṃ, gahetvā heturāsiyaṃ.
Diṭṭhiṃ diṭṭhiviyuttamhi, hitvā pītimupekkhite; Vedanaṃ parivattento, dosamūle ca paṇḍito.
同样地,对于业道与见,
于痴之中,喜与欲;
于疑之中,胜解;
已舍之后,当组合诸聚。
Tathā kammapathaṃ diṭṭhiṃ, Pītiṃ chandañca momuhe; Kaṅkhite adhimokkhañca, Hitvā yojeyya rāsayo.
当心达到安住时,即是心一境性;
若于五根等心生疑惑,便同退失;
Cittassa ṭhitiṃ pattāsu, cittassekaggatā pana; Kaṅkhite parihīnāva, indriyādīsu pañcasu.
如此以十二种方式了知后,即便于有罪等中,亦当含摄。
Iti dvādasadhā ñatvā, sāvajjesupi saṅgahaṃ; Ahetukepi viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ.
于十八无因心中,五识为意;
触等五组,以及禅那安住之二种;
Aṭṭhārasāhetukesu , pañcaviññāṇamānase; Phassapañcakarāsī ca, jhānaṭṭhānadukaṃ tathā.
根之三法组,及所谓其余之类别;
作意唯一种,却有四种聚集;
Indriyattikarāsī ca, yevāpanakanāmako; Eko manasikāroti, cattāro rāsayo siyuṃ.
不混杂者唯有八种,其中两种为有分别;
一处、二处、三处,六法以及又一法。
Asambhinnā panaṭṭheva, dve tattha savibhattikā; Ekadvayatikaṭṭhānā, chaḷeko ca punekako.
然于意界三法之因与结生之际;
寻与伺,于禅那聚中为增上。
Manodhātuttikāhetu-paṭisandhiyuge pana; Vitakko ca vicāro ca, adhikā jhānarāsiyaṃ.
于悦俱推度中有喜,然于第二转向中,
精进与定,可得于根聚之中。
Sukhasantīraṇe pīti, dutiyāvajjane pana; Vīriyañca samādhiñca, labbhatindriyarāsiyaṃ.
于微笑时,喜与精进等为增上;
而在五种识之外,胜解亦复如是。
Adhikā hasite honti, pīti ca vīriyādayo; Yevāpanādhimokkho ca, pañcaviññāṇavajjite.
于有过失中,另有十二心所;
于因中,有此五种相应;
此为“缺一之四十”论。
Iccānavajje bāvīsa, Sāvajje dvādasāpare; Yogā hetumhi pañcete, Tālīsekūnakā kathāti.