第六章
Chaṭṭho paricchedo
六、地、人、心生起之论
6. Bhūmipuggalacittappavattikathā
在欲善趣中,大果报心各如其宜生起;
广大果报心也是如此,依结生而确立。
Kāmasugatiyaṃ honti, mahāpākā yathārahaṃ; Mahaggatavipākā ca, yathāsandhivavatthitā.
唯作欲界善心,已离邪见;
以及与掉举俱者,如是于一切处有十四种。
Voṭṭhabbakāmapuññāni, viyuttāni ca diṭṭhiyā; Uddhaccasahitañceti, honti sabbattha cuddasa.
然而,推度心、意界、眼识、耳识、鼻识、舌识、身识及意识;
十种心生起于一切处,唯除无色界。
Santīraṇamanodhātu-cakkhusotamanā pana; Dasa cittāni jāyanti, sabbatthārūpavajjite.
与邪见相应者,以及与疑俱者,也是如此;
五种于一切处生起,净居天除外。
Diṭṭhigatasampayuttā, vicikicchāyutā tathā; Pañca sabbattha jāyanti, suddhāvāsavivajjite.
即二嗔根,及鼻等三与意;
八者于一切处生起,唯除广大心及无因心。
Dosamūladvayañceva, ghānādittayamānasā; Aṭṭha sabbattha jāyanti, mahaggatavivajjite.
第四无色界速行,以及阿那含果等;
大唯作心也生起,除十三心及无因心外。
Catutthāruppajavanaṃ, anāgāmiphalādayo; Mahākriyā ca jāyanti, terasāpāyavajjite.
下无色界速行各二,除恶趣及无因心外;
色界速行心生,除无色界与恶趣之外。
Heṭṭhāruppajavā dve dve, chāpāyuparivajjite; Sitarūpajavā honti, arūpāpāyavajjite.
Sotāpattiphalādīni, suddhāpāyavivajjite; Paṭhamānuttaraṃ suddhā-pāyārūpavivajjite.
因非依处与地故,无上[心]不被摄持;
一有界地亦然,唯色不被摄持。
Avatthābhūmibhūtattā, na gayhanti anuttarā; Ekavokārabhūmi ca, rūpamattā na gayhati.
有地居天与遍净天,除一、二、三禅天;
如是即净居梵天及无想有情天。
Sabhummā sabbabhummā ca, ekadvittayavajjitā; Tathārūpasuddhāvāsa-brahmāpāyavasāti ca.
意地有五部分,十七、十四;
三十六、二十一,及依次各一。
Mānasā pañca koṭṭhāsā, sattarasa catuddasa; Chattiṃsatekavīsā ca, ekañceva yathākkamaṃ.
这些亦有十八种,复有九种,又成一种;
依四种、三种、一种,如是差别。
Aṭṭhārasāpi hontete, navadhāpi punekadhā; Catudhā tividhā ceva, ekadhāti ca bhedato.
又有十三部分,为一地、三地所摄;
六地、七地、十一地、十七地所摄的意地(心)。
Terasāpi ca koṭṭhāsā, bhavantekatibhūmakā; Chasattekādasasatta-rasabhūmakamānasā.
一种、二种、三种、四种、五种,乃至超过二十种者;
以及二十六种、三十种,如是次第而生。
Ekadvayaticatukkapañcakādhikavīsajā; Chabbīsatiṃsajā ceti, yathānukkamato bhave.
四个又四个,一个、八个、八个,又一个;
四个、十一个、两个两个、七个、二十三个、十四个。
Cattāri puna cattāri, ekamaṭṭhaṭṭha cekakaṃ; Cattārekādasa dve dve, satta tevīsa cuddasa.
唯作速行、大果报,出世间与广大心;
于四恶趣地中,五十二种心不可得。
Kriyājavamahāpākā , lokuttaramahaggatā; Dvepaññāsa na labbhanti, caturāpāyabhūmiyaṃ.
在欲界天、六欲天及人间中,
于欲界善趣中,无有九种广大果报。
Kāmāvacaradevesu, chasu bhumme ca mānave; Kāmasugatiyaṃ natthi, nava pākā mahaggatā.
嗔根大果报心,与鼻等三处及意相应;
无色界无果报心,于色界地有二十。
Dosamūlamahāpākā, ghānādittayamānasā; Natthārūpavipākā ca, vīsatī rūpabhūmiyaṃ.
与疑、见相应的五种无色界果报心,有四种;
以及五种无上心,在净居天中不可得。
Kaṅkhādiṭṭhiyutā pañcārūpapākā catubbidhā; Pañcādonuttarā ceva, suddhāvāse na labbhare.
转向之道与嗔恚、色界、意;
欲界果报心于善色中,此四十三种皆无。
Ādāvajjanamaggā ca, paṭighārūpamānasā; Kāmapākā sitārūpe, tecattālīsa natthi te.
三十七种小异熟心,于恶趣地中可获得;
八十种心,于欲界善趣中获得。
Sattatiṃsa parittā ca, labbhantāpāyabhūmiyaṃ; Mānasāsīti labbhanti, kāmasugatiyaṃ pana.
在无色界中,有四十六种;在非想非非想处中,则毫无所有。
Ekūnasattati rūpe, suddhe paññāsa pañca ca; Chacattālīsa āruppe, natthāsaññīsu kiñcipi.
Itthamekadviticatupañcabhummāni soḷasa; Dasa pañcadasevātha, catuttiṃsa catuddasa.
然而,对于恶趣与无因者,在大异熟心与大唯作心的速行中,
除去其余的小界心,这些心便可获得。
Apāyāhetukānaṃ tu, mahāpākakriyājave; Hitvā sesaparittāni, cittāni pana labbhare.
对二因与无因者而言,其余的欲界意门心,
然而,若除去智相应的大异熟心与大理作心的速行,这些心便可获得。
Dvihetukāhetukānaṃ, sesānaṃ kāmamānasā; Labbhanti pana hitvāna, ñāṇapākakriyājave.
三因众生在彼彼之处投生时,
身在彼彼之处的投生者,获得可得之事物。
Tihetukānaṃ sattānaṃ, tattha tatthūpapattiyaṃ; Tattha tatthūpapannānaṃ, labbhamānāni labbhare.
三因者的一切慢,与恶趣众生的慢,
其余三十七种,说为四十一。
Tihetukānaṃ sabbepi, mānasāpāyapāṇinaṃ; Sattatiṃsāvasesānaṃ, ekatālīsa niddise.
凡夫与有学,并无速行作用;
离欲者的一切福与非福,完全无有。
Puthujjanāna sekkhānaṃ, na santi javanakriyā; Na santi vītarāgānaṃ, puññāpuññāni sabbathā.
与疑、见相应的五种慢,于有学者中不存在;
嗔根二法亦不存在,然于不来者则无。
Kaṅkhādiṭṭhiyutā pañca, sekkhānaṃ natthi mānasā; Dosamūladvayañcāpi, natthānāgāmino pana.
唯在圣众中确立,各各自法为无上;
道位者自有其道,一切处更无他途。
Vavatthitāriyesveva, yathāsakamanuttarā; Maggaṭṭhānaṃ sako maggo, natthaññaṃ kiñci sabbathā.
凡夫二者,果位者依次;
第三果位者与第四果位者之生起。
Puthujjanānaṃ dvinnampi, phalaṭṭhānaṃ yathākkamaṃ; Tatiyassa phalaṭṭhassa, catutthassa ca sambhavā.
六十三心可得,及五十九心;
五十七心,以及一切处的五十三心。
Tesaṭṭhi ceva cittāni, labbhantekūnasaṭṭhi ca; Sattapaññāsa cittāni, tepaññāsa ca sabbathā.
五十四、五十,二类五十为劣;
于欲界中,他们心生起,次第为四十四心。
Catupaññāsa paññāsa, paññāsadvayahīnakā; Kāmesu tesaṃ sambhonti, catutālīsa cakkamā.
Tecattālīsa cekūnacattālīsa yathākkamaṃ; Bhavantekūnatālīsa, pañcattiṃsa ca rūpisu.
二十七与二十三,二十三依次而说;
于无色界亦可得,于彼则有十八种。
Sattavīsa ca tevīsa, tevīsa ca yathākkamaṃ; Āruppesupi labbhanti, tesamaṭṭhāraseva ca.
凡夫有四类:恶趣、无因等;
圣者亦有八,依十二而住。
Puthujjanā ca cattāro, apāyāhetukādayo; Ariyā ceva aṭṭhāti, dvādasannaṃ vasā siyuṃ.
心处有六种,亦有一人得;
四、五、六、七、八,人处之轮转。
Chabbidhā cittakoṭṭhāsā, ekapuggalikā tathā; Catupañcachasattaṭṭha-puggalaṭṭhāti cakkamā.
二十六、十四,及十三与二种意业;
十与七,又复七与十。
Chabbīsa cuddasevātha, terasa dve ca mānasā; Dasa sattādhikā ceva, puna sattādhikā dasāti.
如是,在心的分别中,界地、补特伽罗与心之生起的论述完毕。
Iti cittavibhāge bhūmipuggalacittappavattikathā niṭṭhitā.