第11章
11. Ekādasamo paricchedo
生起的作用有两种,地则被认为是三种。
执取有三种,而身体有四种。
Dvidhā samuṭṭhānadhurā, tividhā bhūmiyo matā; Tividhābhinivesā ca, sarīraṃ tu catubbidhaṃ.
在这里,针对各种行,有三种修习,各随其所宜。
以两种方式为所缘,观察三相。
Tividhā bhāvanā tattha, saṅkhāresu yathārahaṃ; Duvidhākāramārabbha, nijjhāyati tilakkhaṇaṃ.
以十八种相状区分,十种状态得到阐明;
以三种方式区分,成就最殊胜的三种解脱。
Aṭṭhārasākārabhinnā, dasāvatthā vibhāvitā; Tidhā vibhāgā sādheti, vimokkhattayamuttamaṃ.
通过证悟四圣谛,成为七种或八种圣者。
烦恼的断除,按各自相应的方式;以及四种无碍解。
Catusaccapaṭivedhā, sattaṭṭhāriyapuggalā; Klesahānī yathāyogaṃ, catasso paṭisambhidā.
等至有三种,另外还有同样的灭尽定。
通达其教法的人说,那是等流果。
Tividhā ca samāpatti, nirodhā ca tathāparā; Nissandaphalamiccāhu, tassā sāsanakovidā.
智者们称之为观修习。
现在我就按顺序来讲说它到底是怎么回事。
Vipassanābhāvanāya-miti bhāsanti paṇḍitā; Tamidāni pavakkhāmi, yathānukkamato kathaṃ.
瑜伽行者把握地法之后,正在审察;
依正念与止,观便生起。
Bhūmidhamme pariggayha, vicinantassa yogino; Satiyā samathā vātha, samuṭṭhāti vipassanā.
于自性亲证及正法修行处,
担纲者说:慧与信二者即是彼之辕轭。
Sabhāvapaṭivedhe ca, saddhammapaṭipattiyaṃ; Paññāsaddhādvayaṃ tassā, dhuramāhu dhurandharā.
对三地自性的把握,以及对其诸缘的把握。
这个被称为“知遍知”,被认为是第一阶段。
Tebhūmakasabhāvānaṃ, sappaccayapariggaho; Ñātapariññā nāmāyaṃ, bhūmīti paṭhamā matā.
以蕴聚为所缘来观照,以及观见生起与坏灭;
被称为“遍知审察”的,是第二地。
Kalāpato sammasanaṃ, udayabbayadassanaṃ; Pariññātīraṇā nāma, dutiyā bhūmi bhāsitā.
断遍知为地,此后是第三;
坏灭等智,如是三地安立。
Pahānapariññā bhūmi, tatiyāhu tatoparaṃ; Bhaṅgādiñāṇamiccevaṃ, tividhā bhūmiyo matā.
这里依据刹那、相续和长时来解说;
无常、苦、无我,是三种执著。
Khaṇasantatiaddhāna-vasenettha samīritā; Aniccā dukkhānattāti, tividhābhinivesanā.
见之清净,疑之超越,道与非道之智,行道之清净;
此四清净,被指示为“身”。
Diṭṭhikaṅkhāvitaraṇā, maggāmaggapaṭippadā; Visuddhiyo catassopi, sarīranti nidassitā.
自相的确立,以及缘起运作方式的判定;
避开邪道,以及三法印的观照。
Salakkhaṇavavatthānaṃ, paccayākāranicchayo; Kummaggaparihāro ca, tilakkhaṇavipassanā.
所以,因为特征各不相同,即使在同一个刹那也能获得。
这些清净是依因果次第而如此宣说的。
Iti lakkhaṇabhinnattā, labbhantekakkhaṇepi ca; Desitā hetubhūtena, kamenevaṃ visuddhiyo.
戒清净等的相续传承,也是这样;
为了心清净等的利益而宣说。
Sīlabbisuddhiādīnaṃ, tathā sāva paramparā; Cittabbisuddhiādīnamatthāyāti pakāsitā.
见到诸自性可见法之缘的住立。
确实,已从障碍中解脱的人,就能让禅修真正落实下去。
Dissamānasabhāvānaṃ, passanto paccayaṭṭhiti; Paripanthavimutto hi, paṭipādeti bhāvanaṃ.
然於已入修行之瑜伽師,猶尤為殊勝;
以其處處明現故,云何依處而分別?
Tathāpi ca visesena, paṭipannassa yogino; Tattha tattha vibhūtattā, ṭhānato bheditā kathaṃ.
或者以色法为先导,同样地,或者以名法为先导;
或者向内,或者向外,都依照法显现的实际情况来看。
Rūpapubbaṅgamaṃ vātha, nāmapubbaṅgamaṃ tathā; Ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, yathāpākaṭadhammato.
依名色等之分别,把握慧地诸法;
因舍我见故,说名见清净。
Nāmarūpādibhedena, bhūmidhammapariggaho; Vuttā diṭṭhivisuddhīti, attadiṭṭhippahānato.
依靠条件而生起,也同样随着那些条件的有无而有无。
对于诸行,它们转起;然而,以如理的方式观察的人。
Āhacca paccayuppannā, tathā tabbhāvabhāvino; Pavattantīti saṅkhāre, passato pana yoniso.
把握缘的慧,是就名色的生起而言;
人们依靠它渡越疑惑,所以它被称为“度疑”。
Paccayaggāhinī paññā, nāmarūpappavattiyā; Kaṅkhā taranti tāyāti, kaṅkhāvitaraṇā matā.
无常、苦、无我,因为一切依赖条件而存在。
把(它们)归纳成组之后,诸有为法就被遍察。
Aniccā dukkhānattāti, paccayāyattavuttito; Saṅkhipitvā kalāpena, sammasīyanti saṅkhatā.
生起与坏灭,也能成就三种相。
就缘的行相而言,尤其被标示出来。
Uppādavayabhāvopi, lakkhaṇattayasādhako; Paccayākāramārabbha, lakkhīyati visesato.
是故,遍察智与生灭随观智,
皆摄入于度疑清净之中。
Tasmā sammasanañāṇaṃ, udayabbayadassanaṃ; Kaṅkhāvitaraṇāyaṃ tu, saṅgayhati visuddhiyaṃ.
在这里,避开杂染与散乱,避开邪道;
智见被宣说为“道与非道清净”。
Tattha saṃklesavikkhepaṃ, kummaggaṃ parivajjato; Maggāmaggavisuddhīti, ñāṇadassanamīritaṃ.
此后,他们宣说无染的生灭观;
以行道智见清净为开端。
Tato kathenti akliṭṭhamudayabbayadassanaṃ; Ādiṃ katvā paṭipadāñāṇadassanasuddhiyaṃ.
缘与缘生法,及如实按各自情形被确定之法;
欲断除者,依出离之行而说。
Paccayapaccayuppanne, yathāvatthuvavatthite; Pahātumīhamānānaṃ, niyyānapaṭipattito.
随烦恼清净之后,又再观照生灭。
确立之后,就以坏灭等智来修行。
Upaklesavisuddho hi, punadevodayabbayaṃ; Adhiṭṭhahitvā bhaṅgādi-ñāṇehi paṭipajjati.
同样地,对于新生的、正在坏灭的(现象),观照者;
被悚惧所牵引的智,随观坏灭等相。
Tathā cābhinavuppanne, bhijjamāne vipassato; Saṃvegakaḍḍhitaṃ ñāṇaṃ, bhaṅgādimanutiṭṭhati.
在那之前,先前生起的那些,确实是杂染与恶趣生起的根源。
修习并不包括在“行道清净”中。
Tato pubbe pavattā hi, saṃklesāpāyasambhavā; Paṭipattivisuddhīti, na saṅgayhati bhāvanā.
让这四种清净都圆满成就的人,
应当如何修习无常、苦、无我这三种?
Sampādento paniccetā, catassopi visuddhiyo; Aniccā dukkhānattāti, bhāveyya tividhā kathaṃ.
依靠缘而生起、生起后随即变坏的法。
无常,会坏灭,会崩解,会消逝。
Paccayapaccayuppannā, jātānantarabhedino; Aniccā ca pabhaṅgū ca, palujjanti cavanti ca.
非恒有、无实质、非有、归于毁灭。
有为、具变易性、短暂。
Addhuvā ca asārā ca, vibhavā ca vināsino; Saṅkhatā vipariṇāma-dhammā ittarakālikā.
有灭尽的性质,有衰坏的性质,轻快地短暂生起运转。
还有暂时性的法,以及同样短暂停留的。
Khayadhammā vayadhammā, lahukālappavattino; Tāvakālikadhammā ca, parittaṭṭhitikā tathā.
被三个刹那所限定,前后各不相同;
以灭尽为先导,绝不是常住。
Khaṇattayaparicchinnā, pubbāparavicittakā; Purakkhatā nirodhassa, sassatā na kudācanaṃ.
它们生起是为了衰亡,而不是为了增长;
正在衰老的它们依旧站着,年老体衰,终将走向崩坏。
Jāyanti parihānāya, na tu jāyanti vuddhiyā; Jiyyamānāva tiṭṭhanti, jiṇṇā bhaṅgaparāyaṇā.
先前未曾有而生起,也不是从任何地方来的;
生起之后又消失,并不会积存在任何地方。
Ahutvāyevuppajjanti, na kutocipi āgatā; Hutvā antaradhāyanti, na tu katthaci sañcitā.
依彼彼因缘和合之仅得,有灭性之法生起;
生已,彼等即归于坏灭。
Taṃ taṃ paccayasāmaggi-mattalābhāya nissitā; Nirodhadhammā jāyanti, jātā byanti bhavanti te.
就像山间的河流,也像灯焰一样。
飞快地流转着,生起又灭去。
Yathā nadī pabbateyyā, yathā dīpasikhā tathā; Sīghasīghaṃ pavattantā, uppajjanti vayanti ca.
已生诸法一一灭,他法又复相继生;
无间相续所系者,不能如实遍了知。
Jātā jātā nirujjhanti, aññe aññe tu jāyare; Avīci anusambandhā, na jānanti visesato.
有智慧的人就这样以种种方式观照,
智者妥善地把无常的修习修到圆满。
Iti nānappakārena, vipassanto vicakkhaṇo; Aniccabhāvanaṃ dhīro, paripāceti sādhukaṃ.
苦以及苦的依处,被不断地彻底逼迫;
病、疮、刺,还有苦难与灾祸。
Dukkhā ca dukkhavatthū ca, abhiṇhaparipīḷitā; Rogā gaṇḍā ca sallā ca, aghato ca upaddavā.
恐怖、灾难和痛苦的根源,
是有漏的、过患的、灾殃的。
无怙无依,无护无救;
彼等杀害者,是魔罗欲饵。
Bhayopasaggāghamūlā, Sāsavādīnavītitā; Aleṇāsaraṇātāṇā, Vadhakā mārakāmisā.
有生法者,与老、病
愁、悲、恼同分;
以悲泣为本性者,
杂染分有苦。
Jātidhammā jarābyādhi- Sokopāyāsabhāgino; Paridevasabhāvā ca, Saṃklesā dukkhabhāgino.
令人厌恶、叫人反感,又丑陋难看。
不是良马,轻浮躁动,卑下低劣,身有恶臭,被愚人亲近。
Jegucchā paṭikūlā ca, bībhacchā ca virūpino; Ajaññā capalā hīnā, duggandhā bālasevitā.
常被忧苦打断,又被渴爱猛烈地拖拽;
可怜、贫贱、凄惨,又遭不幸与忧恼。
Sokantarikatāniccaṃ, taṇhāya kaḍḍhitā bhusaṃ; Kapaṇā duggatā dīnā, vipannā ca vighātino.
寻求获得自体者,依赖各种条件;
以苦为究竟的依靠处,一旦生起又会再受折磨。
Attalābhaṃ gavesanti, taṃtaṃpaccayanissitā; Dukkhādhiṭṭhānamaccantaṃ, jātā puna vihaññare.
就像掉进火坑里一样,被烦恼的灼热所吞没;
诸行就像被长矛刺穿一样,始终都在受苦。
Aggikūpe nimuggāva, klesasantāpabhāgino; Oviddhā viya sattīhi, saṅkhārā niccadukkhitā.
生者亦衰,刹那刹那死者;
如剥皮之畜,耽欲之众备受摧折。
Jāyamānā ca jiyyantā, miyyantā ca khaṇe khaṇe; Pasukā viya niccammā, haññanti serikāturā.
芝麻正是被榨的芝麻,甘蔗正是被榨的甘蔗;
诸行的生灭必然不断折磨着他们。
Tilāni tilayanteva, ucchuyanteva ucchuyo; Udayabbayāvassaṃ te, pīḷayanti abhiṇhaso.
悦意行相,为颠倒想所缠;
四威仪覆蔽,于苦不现。
Manoramanavākārā , vipallāsaparikkhatā; Iriyāpathasañchannā, nopatiṭṭhanti dukkhato.
然而,在这些诸行当中,贪著于感受之味的人,
她与缠缚紧密相连,被愚痴所包围。
Saṅkhāresu panetesu, vedanāssādarodhino; Sāva sandulasambaddhā, sammohaparivāritā.
那是苦,这是苦——在轮回中流转的人;
不知道苦的原因,没有智慧的人就会慌乱打转。
‘‘Aduṃ dukkhamidaṃ dukkha’’-miti saṃsāracārino; Dukkhahetumajānantā, sambhamanti aviddasu.
看不到快乐的样貌,被苦的重担压得痛苦不堪;
愚人们只求更多的苦,他们注定要遭受灾祸。
Sukhākāramapassantā, dukkhabhāranipīḷitā; Patthenti dukkhamevaññaṃ, bālā byasanabhāgino.
临终投生的人,就像猴子抓住树枝又放开。
他们从一种苦中解脱出来,转头又抓住另一种苦。
Cavantā upapajjantā, rukkhasākhaṃva makkaṭo; Dukkhamekaṃ vimuccanti, tato gaṇhanti cāparaṃ.
彼辈长夜悲忧,为渴爱之箭所刺;
复被见绳缠缚,随眠于我慢与顽固。
Te dīgharattaṃ socanti, taṇhāsallasamappitā; Diṭṭhipāsasamupetā, mānatthambhānusāyino.
如是观照此行相,无畏者令修习熟;
此修习名为苦随观,彼令圆满。
Tamākāraṃ paniccevaṃ, vipassanto visārado; Dukkhānupassanaṃ nāma, paripāceti bhāvanaṃ.
蕴、处、界实为法住与定则,
无我、非常、远离希求与耽著。
Dhammaṭṭhitiniyāmā hi, khandhāyatanadhātuyo; Anattāsassatantā ca, īhābhogavivajjitā.
是为了达成目的,而不是要让它去运作;
缘与缘生法,无论是为了能生,还是为了被生。
Payojanamadhiṭṭhāya, na tu byāpārayanti ca; Paccayapaccayuppannā, janetuṃ vātha jāyituṃ.
不过,当因缘条件具足和合时,它们还是会产生出来。
依靠随彼存在而存在的性质,它们相互生起。
Tathāpi hetusāmaggi-sambhave sambhavanti te; Tabbhāvabhāvibhāvena, aññamaññapavattitā.
Ajāyituṃ na sakkonti, sati paccayasambhave; Paccayānamalābhe tu, na jāyanti kudācanaṃ.
在这里,并不是因为期待什么,诸缘才和合。
只要因缘和合,任何时候都无法不生起。
Na kiñcettha apekkhitvā, samaggā honti paccayā; Na janetuṃ na sakkonti, samaggā ca kudācanaṃ.
按照各自所得的缘,它们就那样生起。
没有守护者,也没有创造者,同样无主。
Yathāpaccayalābhena , pavattanti yathā tathā; Rakkhitā vā vidhātā vā, natthi assāmikā tathā.
执取“我、我所”者,令之变为异样;
信赖者遭劫夺,欺诈者终败亡。
‘‘Ahaṃ mama’’nti gaṇhantā, pariṇāmenti aññathā; Vissasantā harantete, parābhūtā palambhino.
空无、虚无、空寂,远离一切,没有实质。
诸法由各自的特相而区分,这里面并没有“人”。
Rittā tucchā ca suññā ca, vivittā sāravajjitā; Salakkhaṇaparicchinnā, dhammā natthettha puggalo.
1572(此段仅有编号,没有可翻译的巴利文内容。)
1572.
生、老、死诸有为法,不由自主而流转;
于一切处无有主宰,无谁得制。
Jāyamānā ca jiyyantā, miyyamānā ca saṅkhatā; Vivasā parivattanti, vaso tesaṃ na katthaci.
诸行中无任何人之主宰,于任何处亦无彼等之主;
诸行非我所有,远离主宰。
Na tesu kassacisseraṃ, na tesañcatthi katthaci; Na cattanīti saṅkhārā, ādhipaccavivajjitā.
就像芭蕉叶卷成的筒一样,互相依靠着站立。
它们一起生起,堆积成团,却不会以无我的方式呈现。
Kadalīpattavaṭṭīva, aññamaññapatiṭṭhitā; Sahajātagghanībhūtā, nopaṭṭhanti anattato.
色依赖于非色,非色依赖于色;
就像天生的盲人和瘫子互相依靠一样。
Arūpanissitaṃ rūpaṃ, arūpaṃ rūpanissitaṃ; Jaccandhapīṭhasappīva, aññamaññavavatthitaṃ.
譬如机关因绳而转,此身机关亦复如是;
名法牵之令其转动,其中无有自在之我。
Yantasuttena yantaṃva, kāyayantaṃ pavattati; Nāmāvakaḍḍhitaṃ tattha, natthi attā sayaṃvasī.
由心的伸展而产生,由风界所激发;
威仪动作与表色的变化,被认为是护持者。
Cetovipphāranipphannā, vāyodhātusamuṭṭhitā; Iriyāpathaviññattivikārā pālakā matā.
由于被射中的受箭之变易转变。
愚者的心所生起的,是把“我”当作真实存在的臆想。
Oviddhavedanāsallavikārapariṇāmato; Bālānaṃ cittanipphannā, attāti parikappanā.
这仅仅是一堆纯粹的行蕴的聚集,在这里面找不到任何众生。
依靠种种因缘,只有苦蕴在生起。
Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nettha sattopalabbhati; Taṃ taṃ paccayamāgamma, dukkhakkhandhova jāyati.
像这样以种种方式,观照无我而修观的人;
所谓修习无我,说的就是这种修行。
Evamādippakārehi, vipassanto anattato; Anattabhāvanaṃ nāma, bhāvetīti pavuccati.
正在修习的人,也以这三种方式观察三相。
把相和生起,按顺序依次把握。
Bhāvento tividhampetaṃ, nijjhāyati tilakkhaṇaṃ; Nimittañca pavattañca, samārabbha yathākkamaṃ.
获得自身的相,是依靠各种各各样的缘。
依靠它们随彼存在而存在的性质,从特征上被认知。
Attalābhanimittañca , taṃtaṃpaccayanissitā; Tabbhāvabhāvibhāvena, lakkhīyanti nimittato.
正在出生且衰老,正在死亡且有为,
它们超越各自的存在状态,一刹那接着一刹那地生起。
Jāyamānā ca jiyyantā, miyyamānā ca saṅkhatā; Taṃ taṃ bhāvamatikkamma, pavattanti khaṇe khaṇe.
因与所依的状态,从此被称为“相”。
已生起的运作方式,从刹那、相续和时段来说。
Hetunissayanākāro, nimittanti tato mato; Pavattaṃ vattanākāro, khaṇasantatiaddhato.
前所未有的全新产生,被说明为“生起”;
前后相续的连接,被称为结生。
Apubbābhinavuppatti, uppādoti pakāsito; Pubbāpariyasandhānaṃ, paṭisandhīti bhāsitā.
他们精勤努力,就被称为“努力者”;而为了这个目的,他们则忙碌其中。
像这样等等不同的说法,虽然形态多种多样,也都是有为的。
Āyūhantīti vuccanti, tadatthaṃ pana vāvaṭā; Iccādipariyāyehi, bahvākārāpi saṅkhatā.
在相上和转起上,它们都依所依而归于摄集。
就这两种行相而言,三相成立。
Nimitte ca pavatte ca, vatthuto yanti saṅgahaṃ; Taṃ dvayākāramārabbha, patiṭṭhāti tilakkhaṇaṃ.
依缘诸法,以生灭为标记;
无常相于现起中不明显。
Paccayādhīnadhammānaṃ, uppādavayalakkhitā; Aniccatānimittaṭṭhā, pavattesu na pākaṭā.
前后次第各不相同、无法同时并存于自身。
依靠所依而生成,能促成存在薄弱的状态。
Pubbāparavicittānamasamatthānamattani; Sannissayena nipphanno, bhāvadubbalyasādhako.
因为由因缘所造的状态,确实就是诸行的无常性。
正在发生时,它就显示出自身的本质。
Hetusaṅkhātabhāvo hi, saṅkhārānamaniccatā; Pavattamānā dasseti, taṃ sabhāvaṃ panattano.
诸行若是恒常坚固,为什么还要观待诸缘呢?
如果它原本不存在,只是依靠条件才生起,那它哪里来的恒常性?
Niccā dhuvā ce saṅkhārā, kasmā pekkhanti paccaye; Ahutvā yadi nissāya, jātā kā tattha niccatā;
得到了自体,是因为获得了因缘的聚合。
诸行法离彼因缘则不能存续,它们自身如此羸弱又怎么能做到呢?
Attalābhaṃ labhitvāna, hetusāmaggilābhato; Yāpessanti tamaññatra, kathaṃ nāmattadubbalā.
如果不期待诸缘,就没有能力。
为了获得自体之获得与取得,凭什么能力去守护呢?
Paccaye anapekkhitvā, yadi natthi samatthatā; Attalābhūpalābhāya, kiṃ samatthānupālane;
Janakā paccayānañhi, tadāyūhanato paraṃ; Parihāritumāraddhā, jiyā khittasaro yathā.
就像火焰从灯芯里窜出来,又像闪电从云层中脱出。
诸法由缘而现起、由缘而舍离,最终都归于坏灭。
Accīva vaṭṭinikkhantā, meghamuttāva vijjutā; Paccayuddhaṭavissaṭṭhā, dhammā bhaṅgaparāyaṇā.
Tasmā nimittamākāraṃ, passanto sa vipassako; ‘‘Vinassanti avassa’’nti, saddahanto vimuccati.
瑜伽行者如是观无常,
多分成就信解脱;如是宣说。
Aniccato tathā hevaṃ, vipassantassa yogino; Saddhāvimokkha bāhulyaṃ, bhavatīti pakāsitaṃ.
就这样,在诸行法中,以相与因来确定。
智者以决断的方式,观察无常相。
Iti saṅkhāradhammesu, nimittākāranicchitaṃ; Aniccalakkhaṇaṃ dhīro, nijjhāyati niyāmato.
在轮回相续中,它们以逼迫和怖畏的方式出现,就像正在受苦一样;
正在生灭变易的诸行,既逼迫人,又令人恐惧。
Bādhakattabhayākārā, pavatte dukkhitā viya; Pavattamānā pīḷenti, saṅkhārā ca bhayāvahā.
超越了新生起的形态之后,再往后……
已经变成衰老的样子,又在不断坏灭,怎么能说是乐呢?
Uppādābhinavākāraṃ, atikkamma tato paraṃ; Jarājaccaritā hutvā, bhañjamānā kathaṃ sukhā.
因此,持续不断地观察着它生起的方式,
把诸行看成是苦之后,就舍弃了对它们的渴求。
Tasmā pavattamākāraṃ, nijjhāyanto nirantaraṃ; Saṅkhāre dukkhato disvā, hitvāna paṇidhiṃ tahiṃ.
那时,对积攒造作不再执著,身心的躁动已经平息,安住于快乐。
经常修习禅定的瑜伽行者,就被称为寂静者。
Tadāyūhananissaṅgo, passaddhadaratho sukhī; Samādhibahulo yogī, vūpasantoti vuccati.
观诸行以造作所使为相者,
于相、于转起,现起为无我。
Byāpāravasitākāraṃ, saṅkhārānaṃ vipassato; Nimitte ca pavatte ca, upaṭṭhāti anattato.
依无我而生起,运转皆不由自主;
性羸弱而无实质,云何得成为我。
Anattādhīnanipphannā, vasātītappavattino; Bhāvadubbalyanissārā, kathamattā bhavissare.
Tamevaṃ paṭivijjhanto, maññatānattalakkhaṇaṃ; Vipassanārasassādī, saṃvegabahulo bhave.
如是,依直接生起的诸相,从自性上;
于各处已确定,彼彼特相之判定。
Iccāhacca pavattānaṃ, lakkhaṇānaṃ sabhāvato; Vavatthito tattha tattha, taṃtaṃlakkhaṇanicchayo.
纵于显明之处,纵于成因之处,
智者如理思择,审定诸相。
Tathāpipākaṭaṭṭhāne , hetubhūte ca yoniso; Vavatthapeti saṅkhāya, lakkhaṇāni vicakkhaṇo.
有为法显现出来,确实就是这种生起又坏灭的状态。
通过前际与后际的分离,它们显示出无常性。
Uppādavayabhāvena, dissamānā hi saṅkhatā; Pubbāparavivekena, dassenti tadaniccataṃ.
同样地,他以观智观察变坏时,心中无所畏惧;
他坚定地信解由相与果所成就的意义。
Tathā ca vipariṇāmaṃ, vipassanto visārado; Nimittaphalanipphannaṃ, tamatthamadhimuccati.
因为它是苦生起的因,所以智者对相也这样观察。
以带来恐惧的方式,他只看到它正在逼迫。
Dukkhappavattihetuttā, nimittamapi paṇḍito; Bhayāvahaniyāmena, bādhakanteva passati.
Tathā hi paccayārabbha, saṅkhārā nissayanti ce; Tatovassaṃ bhavissanti, mahabbhayasamohitā.
有灭性的事物生起,就像被箭射中一样痛苦;
正在衰老、走向坏灭,就像碎裂一样令人痛苦。
Nirodhadhammā jāyanti, sallaviddhāva dukkhitā; Jarāturā vipajjantā, bhijjantāva vighātino.
正因为这样,它们被看成是无常的,又以苦的性质显现出来。
因为是有为的,它的自性确实就转成了苦。
Tenevāniccato diṭṭhā, dukkhabhāvena khāyare; Saṅkhatattā sabhāvo hi, dukkhāya parivattati.
诸行又无常,且被判定为苦;
以无我的法则,显示它们各自的特相。
Aniccā puna saṅkhārā, dukkhāti ca vavatthitā; Anattattaniyāmena, nidassenti salakkhaṇaṃ.
依他而住,随缘生而坏灭;
或定堕衰败,逼恼可畏。
Kathaṃ attaparādhīnā, paccayuppannabhaṅgurā; Vipattiniyatā vātha, bādhamānā bhayāvahā.
依所触及的行相之差别,观确实有三种。
无常、苦、无我,这就是这里的判定。
Āhaccākārabhedena, tividhā hi vipassanā; Aniccā dukkhānattāti, ayamettha vinicchayo.
这些又分为三种,按所断之相的不同而区分;
名为大观的有十八种,是怎样的?
Tidhābhūtā paniccetā, pahānākārabheditā; Mahāvipassanā nāma, aṭṭhārasavidhā kathaṃ.
由因缘和合而生起的,就是无常,这是三相。
正在观无常的人,就从“常”的想中解脱出来。
Hetusāmagginipphannamaniccanti tilakkhaṇaṃ; Aniccataṃ vipassanto, niccasaññaṃ vimuñcati.
然而,对于正在观见无常之安住相的人;
他们解脱于无相,这就是无相随观。
Aniccatāyādhiṭṭhānanimittaṃ pana passato; Animitte vimuccantī, animittānupassanā.
Nirujjhamānadhammānaṃ, byantibhāvaṃ vipassato; Samudayaṃ pajahantī, nirodhāanupassanā.
确实松垮、空洞,虚弱无力,轻易就被击垮;
了知“这些是坏灭法”之后,就摆脱了坚固想。
Sithilā jātu nissārā, dubbalā lahughātino; Khayadhammāti saṅkhāya, ghanasaññaṃ vimuñcati.
心里思量:超越了自身的所得之后,它们就会消逝。
在那里,他舍弃了积集,就像刚产仔的母猪舍弃其幼崽一样。
Attalābhamatikkamma, vayantīti vicintayaṃ; Jahatāyūhanaṃ tattha, putte sūtipajā viya.
不退转者观见变异,
于诸变坏转变中,恒常想消逝。
Anavattitabhāvānaṃ, aññathattaṃ vipassato; Vikārapariṇāmesu, dhuvasaññā virajjati.
修习所缘及彼所缘之智的坏灭者,
以增上慧从对核心的执取中解脱。
Ālambañca tadālamba-ñāṇabhaṅgañca bhāvayaṃ; Sārādānābhinivesaṃ, adhipaññāya muccati.
无常相与无相,以及灭、尽、坏。
变异想,以及法随观。
Iccāniccānimittā ca, nirodhā ca khayā vayā; Viparīṇāmādhisaññā, dhammānupassanāti ca.
七种随观的分类,以及观见无常的行相。
智者們闡明,這是為了破除常想等。
Sattānupassanābhedamaniccākāradassanaṃ; Niccasaññādibhaṅgāya, paridīpenti paṇḍitā.
缘彼彼行相,由频繁转起;
随顺彼特相,其自体分为七种。
Taṃ tamākāramārabbha, tathā bāhulyavuttito; Taṃlakkhaṇānugatā ca, bhedā tasseva sattadhā.
舍弃了乐想,就被称为苦随观;
已经厌离了,就是厌离智;已经离贪了,就是远离贪染。
Sukhasaññaṃ nissajjantī, vuttā dukkhānupassanā; Nibbinnā nibbidāñāṇaṃ, virāgā rāgavajjitā.
已生无愿者,如是舍愿求;
离贪著固执,观诸过患。
Jātāppaṇihitā nāma, muñcantī paṇidhiṃ tathā; Nirālayābhinivesā, ādīnavānupassanā.
这五种随观分类,就是苦的观见。
为了破除乐想等而转起,这一点已经讲清楚了。
Pañcānupassanābhedaṃ , tadidaṃ dukkhadassanaṃ; Sukhasaññādibhaṅgāya, pavattanti pakāsitaṃ.
以无我观照时,就从我想中解脱出来。
彻底舍弃对自我的执著之后,再次以空性来禅修。
Anattato vipassanto, attasaññā vimuccati; Jahatattābhinivesaṃ, jhāyanto puna suññato.
以两种观察方式的不同,来看清无我的行相。
为了解脱,要清楚地观照并放下对“我”的执取想。
Dvayānupassanābhedamanattākāradassanaṃ; Attasaññābhinivesaṃ, vimokkhāya vibhāvituṃ.
通过弃舍来看清诸行中的三相;
舍弃对有为法的执取,便跃入无为。
Paṭinissaggato disvā, saṅkhāresu tilakkhaṇaṃ; Jahanto saṅkhatādānaṃ, pakkhandati asaṅkhate.
以如实存在的智慧去观照,就能得到解脱。
远离愚痴的执著,具备不颠倒的见解。
Yathābhūtena ñāṇena, vipassanto vimuccati; Sammohābhinivesamhā, avipallatthadassano.
离愚痴所生作意,即是审察随观;
舍弃不审察者,乃以审察[见]特相。
Mohatābhogavimuttā, paṭisaṅkhānupassanā; Jahantappaṭisaṅkhaṃ tu, paṭisaṅkhāya lakkhaṇaṃ.
因为“见”被说成是过失,所以从还灭的角度来阐明。
从执取与固执中抽身出来,就得到解脱。
Diṭṭhisaṅkhātadosattā, vibhāvento vivaṭṭato; Saṃyogābhinivesamhā, paṭilīno vimuccati.
想要解脱的智慧,被称为弃舍。
如实知智,是依靠缘起理则的。
Muccītukamyatāñāṇaṃ, paṭinissaggasammataṃ; Yathā bhūtaṃ tathā ñāṇaṃ, paccayākāranissitaṃ.
Saṅkhārupekkhāñāṇaṃ tu, paṭisaṅkhānupassanā; Vuṭṭhānagāminī nāma, vivaṭṭanti pavuccati.
此四者亦摧破执取等;
触及三相后,它们如此这般地转起。
Catassopi paniccetā, ādānādippabhañjitā; Lakkhaṇattayamāhacca, pavattanti yathā tathā.
以相为所缘,同样地生起,
瑜伽行者通过它来禅修三相。
那个如此分为十八种差别。
有智慧的人把这称为内观修习。
Nimittamārabbha tathā pavattaṃ, Tilakkhaṇaṃ jhāyati yāya yogī; Tamitthamaṭṭhārasabhedabhinnaṃ, Vipassanābhāvanamāhu dhīrā.
这一殊胜善妙的观禅修行法门,
这是依照胜者(佛陀)的教言而作出的阐明。
于心中明了带来利益的最上者,
他将到达无病之境。
Vipassanānayamimamuttamaṃ subhaṃ, Nidassitaṃ jinavacanānusārato; Vibhāvayaṃ manasi hitāvahaṃ paraṃ, Nirāmayaṃ padamanupāpuṇissati.