第十章
10. Dasamo paricchedo
其余业处之分别
Sesakammaṭṭhānavibhāgo
Byāpādādīnavaṃ disvā, khemabhāvañca khantiyaṃ; Appamaññā tu bhāvento, vineyya paṭighaṃ kathaṃ.
Cetosantāpano kodho, Sampasādavikopano; Virūpabībhacchakaro, Mukhavaṇṇappadhaṃsano.
生起戒之昏沉者,产生心意散乱者;
摧坏智慧之灯者,障蔽行道者。
Sīlakālussiyuppādo, cittavikkhepasambhavo; Paññāpajjotaviddhaṃsī, paṭipattivibandhako.
通往恶趣之道,恶棘之缚者;
断灭正法道者,闭锁道门者。
Apāyekāyano maggo, pāpakaṇṭakabandhako; Dhammamaggasamucchedī, maggadvārapidhānako.
毁坏名誉与容貌,摧破功德之根本;
聚集苦法,招致不幸与灾祸;
Yasovaṇṇavisaṅkhāro, guṇamūlappabhañjako; Dukkhadhammasamodhāno, byasanopaddavākaro.
此凶兆已生,毁坏一切成就;
烟焰之兆升起,毁灭一切世间。
Dunnimittamidaṃ jātaṃ, sabbasampattidhaṃsanaṃ; Dhūmaketusamuppādo, sabbalokavināsako.
Sabbakalyāṇadhammānaṃ, avamaṅgalamuṭṭhitaṃ; Hitārambhasamugghātī, antarāyasamāgamo.
Sabbākārapaṭikkūlaṃ, sabbaviddesakāraṇaṃ; Vipattimukhamuppannaṃ, amittajanapatthitaṃ.
制造怨敌,极为恐怖,能招致一切灾祸;
恐惧源于内在而生,人们却浑然不觉。
Sapattakaraṇaṃ ghoraṃ, sabbānatthavidhāyakaṃ; Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Khuradhāraṃ lihantāva, gilantāva hutāsanaṃ; Tittalābuṃva khādantā, gaṇhantādittamāyudhaṃ.
Byāpādamattasambhava-mattaghaññāya kevalaṃ; Upalāḷenti dummedhā, ghoramāsīvisaṃ yathā.
犹如树木被嗔火焚烧,火已钻入空洞之中;
虽内在被燃烧,这些自害者仍挣扎不止。
Dosatejena rukkhova, susirāruḷhapāvako; Antonudayhamānāpi, vipphandanti vighātino.
Nāvabujjhanti dummedhā, cetosaṅkappavāyunā; Ukkāmukhāmivāditta-mujjalantā punappunaṃ.
Bhayamaggasamāruḷhā, khemamaggavirodhino; Byāpannā kibbisākiṇṇā, atthadvayavirodhino.
无依无怙,为箭所穿,心意散乱,忧愁不止;
犹如林中盲鹿,失去眼目,徘徊迷途。
Anāthā sallakāviddhā, visaṭṭā anusocino; Andhā viya migāraññe, bhamanti hatacakkhukā.
愚人行事不加筹划,一味随顺嗔怒之力;
他们迅速舍弃吉祥,毁于名声与财富之中。
Asaṃvihitakammantā, bālā kodhavasānugā; Khippaṃ lakkhiṃ pariccattā, yasobhogehi dhaṃsare.
所行难以调伏,为嗔恚动荡所惑;
无智者不能品尝法甘露之味。
Duppaṭippāditārambhā, kodhasaṅkhobhamohitā; Dhammāmatarasassādaṃ, na vindanti aviddasu.
如同生起的种种过患,犹如已起的疾病;
犹如怀中燃起的火,恶人却漠然置之。
Bahvādīnavamicceva-manto byādhimivuṭṭhitaṃ; Jātānalamivucchaṅge, ajjhupekkhanti dujjanā.
被痛苦所逼迫,由烦恼所行所积,垢染深重;
他们以恶业充满自身,长久地躺卧在死亡之路上。
Codayamānā dukkhehi, klesāciṇṇamalīmahā; Pāpakammehi pūrentā, senti maccupathe ciraṃ.
如此如理思惟之后,对于嗔恚,应如理加以对治;
如同对待奔来的恶兽,如同对待迎面冲来的罗刹。
Tamevaṃ paṭisaṅkhāya, paṭighaṃ pana yoniso; Vāḷamigaṃva dhāvantaṃ, āvisantaṃva rakkhasaṃ.
如同被烈焰所包裹,对于心生恐惧的瑜伽行者而言;
他亲近了那由大仙施设、导向安稳的安稳之道。
Pāvakaṃva paribyuḷhaṃ, bhāyamānassa yogino; Sotthibhāvāya khemanta-mupaññattaṃ mahesinā.
堪忍名为诸善法之母,有大威力;
于众生中平等而行,成就一切圆满。
Mātā kalyāṇadhammānaṃ, khamā nāma mahiddhikā; Samappavatti sattesu, sabbasampattisādhikā.
愤怒是烦恼之火的浇灌,
忧愁是住处与坐卧处的破坏者;
拔除嗔恨之刺者,
解脱怨恨者。
Kodhānalajalāseko , Sokopāyāsanāsanaṃ; Āghātasallaniddhārī, Upanāhavimocanaṃ.
Vaṇṇakittisamuṭṭhānaṃ, guṇamūlābhisevanaṃ; Apārutamukhaṃveta-matthadvayasamiddhiyā.
Vighātapariyādāna-māsavānamasesato; Paṭipassambhanaṃ ceto-pītikaraṇacandanaṃ.
Sabbadukkhasamugghāti, sukhupaṭṭhānamuttamaṃ; Byasanodayavicchedo, bhayabheravaniggamo.
连结心之净信,感得端严之果;
无上菩提资粮,为人与非人所崇奉。
Cetopasādasandhāno, pāsādikaphalāvaho; Pavaro bodhisambhāro, narānaranisevito.
度脱恶趣旷野,遮止四恶趣;
此乃关闭恶趣之门,往生天界。
Pāpakantāranitthāro, caturāpāyarodhako; Dvārāvāpuraṇañcetaṃ, devalokūpapattiyā.
1326此为章节编号一三二六。
1326.
慧、戒与定悉皆具足,净化修行;
可爱、柔和的本性,难得且为众人所希求。
Paññāsīlasamādhānaṃ, paṭipattivisodhano; Piyaṅkaro sommabhāvo, dullabho bahupatthito.
阻断烦恼之搅动、散乱与翻腾;
忍辱之功德,名为摧破魔军之法。
Klesasaṅkhobhavikkhepa-vipphandapaṭibandhanaṃ; Titikkhāguṇamakkhāta-mārakkhavidhimattano.
解除害、欲、争斗与阻碍的束缚;
摧毁怨敌与罪恶,是利益世间之因。
Vihiṃsāratisārambha-paṭirodhavimocanaṃ; Verikibbisaviddhaṃsī, lokānuggahakāraṇaṃ.
作法之明灯,净除结缚之垢;
驱除愚痴之黑暗,成就道果之获得。
Dhammapajjotakaraṇaṃ , saṃyogamalasodhanaṃ; Sammohatimiruddhāri, sampattipaṭipādanaṃ.
如是成就自利与利他后,更以堪忍为最上;
于此处及他世,成就一切圆满。
Iccattatthaṃ paratthañca, sampādetvā khamāparo; Sādheti sabbasampatti-midha ceva parattha ca.
具足忍辱之德,悲悯一切众生;
所作不杂不乱,柔和、温顺、清净。
Titikkhāguṇasampanno , pāṇabhūtānukampako; Anākulitakammanto, sorato sakhilo suci.
谦恭、行仪寂静,有福、见者欢喜;
审虑具力,坚毅、明智。
Nivāto samitācāro, subhago piyadassano; Paṭisaṅkhābalappatto, dhitimā matipāṭavo.
安忍不动摇,
在一切不利与危难中;
置身恐怖战场者,
犹如象王般庄严。
Akkhobho adhivāsento, Sabbānatthe parissaye; Bhīmasaṅgāmāvacaro, Hatthināgova sobhati.
如此,由各方面审察吉祥与安忍,
便平息躁动,以安忍止息嗔害的慌乱。
Itthaṃ samantato bhaddaṃ, titikkhaṃ paccavekkhato; Passambheti samuṭṭhāya, khamā byāpādasambhamaṃ.
如天药除疾,疾如云,猛如火,
能迅速止息自心忿怒,是即安忍。
Dibbosadhamivātaṅkaṃ, meghajjavaṃ hutāsanaṃ; Khippamantaradhāpeti, titikkhā kodhamattano.
具足一功德,摧破诸过失;
安住于忍辱法,心意清净、坚定而欣悦。
Tatonekaguṇopetaṃ, nekadosappabhañjanaṃ; Khantidhammamadhiṭṭhāya, pasannadhīramānaso.
应当先修习无上慈心观,
以自己为譬喻,为诸众生的利益与增长。
Bhāveyya paṭhamaṃ tāva, mettābhāvanamuttamaṃ; Attānamupamaṃ katvā, sattesu hitavuḍḍhiyā.
所有众生、有情、生物、生命及个体;
愿他们无嗔害、无怨敌、无忧苦,安乐自护。
Sabbe sattā ca pāṇā ca, bhūtā jīvā ca puggalā; Abyāpajjā tathāverā, anīghā ca sukhedhino.
愿一切具名声者,明与具足、受用增长;
随从与力量具足,远离一切怖畏灾祸。
Vijjāsampattibhogehi, pavaḍḍhantu yasassino; Parivārabalappattā, bhayopaddavavajjitā.
彼此柔和相待、交谈愉悦,互不相违逆;
愿一切众生安稳快乐,莫令任何恶事降临。
Sakhilā sukhasambhāsā, aññamaññāvirodhino; Modantu suhitā sabbe, mā kiñci pāpamāgamā.
具足信心与喜悦,广行布施与持戒;
相续庄严以功德,护持寿命无病恼。
Saddhāpāmojjabahulā, dānasīlamahussavā; Guṇabhūsitasantānā, āyuṃ pālentanāmayaṃ.
以正见为先导,依正法而行;
愿成就究竟安乐之善巧方便。
Sammādiṭṭhiṃ purodhāya, saddhammapaṭipattiyā; Ārādhentu hitopāya-maccantaṃ sukhasādhanaṃ.
如是,以种种方式,于众生中怀利益心;
如母对爱子般,恒时无间断。
Iti nānappakārena, sattesu hitamānasaṃ; Mātāva piyaputtamhi, pavatteyya nirantaraṃ.
Sinehaṃ parivajjento, byāpādañca vināsayaṃ; Parisuddhena cittena, hitakāmova kevalaṃ.
以慈心对友人、中立者与怨敌,依次第而修;
他破除界限,且平等遍满于自身。
Mettāya mitte majjhatte, verike ca yathākkamaṃ; Karonto sīmasambhedaṃ, attani ca samaṃ phare.
Āsevantassa tassevaṃ, hitābhogasamāhitaṃ; Sattapaññattimārabbha, samādhiyati mānasaṃ.
从此,他无忧无恼,心住一境,愿求止息;
或依慈心解脱,得入三禅或四禅。
Tato anīgho ekaggo, upasantamanoratho; Jhānattikaṃ catukkaṃ vā, mettācetovimuttiyā.
依地域、方位、众生种类等差别而作区分,是为有限制的方式;
随其可能,以有限制的方式遍满;于一切众生,则以无限制的方式。
Bhūmidesadisāsatta-bhedabhinnesu odhiso; Yathāsambhavamappeti, sabbasattesvanodhiso.
同样地,依于限定,于一众生中;
也于众多众生中,乃至一切众生中转起。
Tadevamekasattamhi, paricchedaniyāmato; Bahukesu ca sattesu, sabbesu ca pavattati.
如是修习,相续不断;
于慈心解脱;
勤修悲心加行——
从此超越魔的境界。
Tathāsevitasantāno, Mettācetovimuttiyā; Karuṇābhāvanāyoga- Mārabheyya tato paraṃ.
如理审察诸众生受苦之相后;
心中思维:‘愿一切众生解脱于苦!’
Sattānaṃ dukkhitākāra-māvajjitvāna yoniso; ‘‘Aho dukkhā vimuccantu, sabbe sattā’’ti cintayaṃ.
此青年又如何,因怖畏惊恐而战栗,
遭灾祸厄难所刺痛,陷于忧恼而挣扎?
Kathaṃ māṇavakoyañca, bhayabheravakampito; Byasanopaddavāviddho, vipphandati vighātavā.
正如是,这些相违者已入于迷乱,
具嗔害者倍受煎迫,满载心苦。
Tathā hete vimosāya, paṭipannā virodhino; Sabyāpajjā vihaññanti, cetodukkhasamappitā.
更有其余之人悲泣,遭逢衰败与堕落;
心怀恼害之思,即与忧愁、悲伤为伴。
Athaññe paridevanti, vipattivinipātikā; Padhupāyikasaṅkappā, sokopāyāsabhāgino.
另有败亡之人,为贪欲烦恼所制伏;
沉没于愚痴黑暗中的众生,趣向恶趣。
Athāpare parābhūtā, kāmaklesavasīkatā; Mohandhakārapakkhantā, sattā gacchanti duggatiṃ.
他们在那裡领受著自己〔所造〕的辛辣、可怖果报;
被痛苦之矛刺穿,他们举起双臂,在洞穴中哀号。
Te tattha kaṭukaṃ ghoramanubhontā sakaṃ phalaṃ; Dukkhasūlasamāviddhā, bāhā paggayha kandare.
因长久以来对天界成就的信乐;
天众舍弃天身,虽不情愿,仍随迁转。
Dīgharattādhimuttāya, devalokasamiddhiyā; Devakāyā vihāyanti, akāmā parivattino.
Cirakālaṃ jalitvāna, sūriyova nabhantare; Brahmānopi patanteva, brahmalokāparāyaṇā.
如是五蕴聚合,即是苦宅,恒为承载;
散乱于种种趣处,有情众生备受逼恼。
Khandhapañcakamiccevaṃ, dukkhāgāraṃ samubbahaṃ; Nānāgatīsu vikkhittaṃ, pāṇajātaṃ vihaññati.
陷于无助的困境,心中满是对退堕的恐惧;
犹如被旋风卷起的鸟儿般,旋转翻覆。
Anāthamanayāpannaṃ, parihānibhayākulaṃ; Vātamaṇḍalikakkhittapakkhīva parivattati.
Iti disvāna sutvā vā, sambhāvetvāna vā puna; Dukkhāpagamamicchanto, dukkhāpagama patthayaṃ.
Sukhitesu ca medhāvī, dukkhākāramanussaraṃ; Pavatteyya dayāpanno, karuṇābhāvanappanaṃ.
‘‘Aho sattā vimuccantu, dukkhadhammehi sabbathā; Sādhu samentupāyāsā, sokā ca paridevanā.
愿恶法灭尽,诸病亦得平息;
愿众生的杂染与障碍皆得断除。
‘‘Khīyantu pāpadhammā ca, passambhentāmayā tathā; Saṃklesā palibodhā ca, samucchijjantu pāṇinaṃ.
‘‘Byāpādā ca vihāyantu, vinivattantupaddavā; Byasanāni vinassantu, vigacchantu vipattiyo.
愿恼害与忧恼,诸恐怖畏惧,皆悉灭尽;
愿散逸者退避,愿众生得见安稳。
‘‘Vihesā ca vighātā ca, khīyantu bhayabheravā; Paṭikkamantu vissaṭṭhā, sotthiṃ passantu pāṇino’’.
如是,以如是悲悯,于诸众生,以一切方式;
希求断除一切苦,而修习悲。
Iccevamanukampanto, sabbasattepi sabbathā; Sabbadukkhasamugghātaṃ, patthento karuṇāyati.
Sokuppattaṃ nivārento, vihiṃsaṃ dūrato haraṃ; Mettāyamiva pāpeti, karuṇājhānamappanaṃ.
修习悲心之后,瑜伽行者接着应修习喜心;
如理作意众生之快乐相状后。
Karuṇānantaraṃ yogī, bhāveyya muditaṃ tato; Sattānaṃ sukhitākāramāvajjetvāna yoniso.
如何长久以来,梵天众具有大威光、大神通;
以喜为食、善安住者,无病欢悦。
Kathaṃ cirāya brahmāno, mahātejā mahiddhikā; Pītibhakkhā subhaṭṭhāyī, pamodanti nirāmayā.
Devakāyā mahābhogā, Mahesakkhā yasassino; Accharāparivārehi, Paricārenti nandane.
成就灌顶即位,伞盖拂尘为庄严;
确立主权后,王族们快乐地享受王权。
Rājābhisekasampattā, chattacāmarabhūsitā; Ādhippaccamadhiṭṭhāya, sukhitā rājabhogino.
如同诸欲现前丰足之人,以及其他众生;
凡所求皆得成就的人,于乐与喜中喜悦安住。
Yathopaṭṭhitabhogehi, tadaññepi ca pāṇino; Yathākāmitanipphannā, modanti sukhapītikā.
四恶趣的众生,恶业灭尽已;
从彼处命终心生欢喜,安住于安乐之处。
Caturāpāyikā sattā, pāpakammaparikkhayā; Tato cutābhinandanti, sukhaṭṭhāne patiṭṭhitā.
断尽一切生存依着,证得出世间道;
不安止息,安乐欢喜无量。
Sabbālayasamugghātaṃ, patvā lokuttaraṃ padaṃ; Paṭipassaddhadarathā, sukhaṃ modantanappakaṃ.
如是或见或闻,再三恭敬尊重;
于众生中安忍,以安乐相而喜悦。
Iti disvāna sutvā vā, sambhāvetvā punappunaṃ; Sattānamadhivāsento, sukhākāraṃ pamodati.
‘‘Aho sādhu aho suṭṭhu, Modanti vata pāṇino; Aho suladdhaṃ sattānaṃ, Samiddhimabhipatthitaṃ.
面容清净明亮,心愿圆满;
充满喜乐,愿他们长久住世。
‘‘Pasannamukhavaṇṇā ca, paripuṇṇamanorathā; Pītipāmojjabahulā, ciraṃ jīvantunāmayā.
已超越怖畏之道,已出离众苦蕴聚;
已证入安稳之道,因喜成就而绽放;
‘‘Bhayamaggamatikkantā, dukkhasaṅghāṭanissaṭā; Khemamaggamanuppattā, pītisampattiphullitā.
他们和合安乐,乐于和合共处;
他们宣说成就,为美善功德所庄严。
‘‘Samaggā suhitā cete, paṭisandhānapesalā; Sampattimabhivedenti, kalyāṇaguṇabhūsitā’’.
如此如理随喜,成就安乐之获得;
令众生欢喜,以喜心平等遍满。
Iti sammā pihāyanto, sukhādhigamasampadaṃ; Sattānamabhirocento, muditāya samaṃ pharaṃ.
Hitvā palāsābhisaṅgaṃ, issāratiniraṅkato; Mettāyamiva pāpeti, muditājhānamappanaṃ.
Muditaṃ pana bhāvetvā, bhāveyyupekkhamuttamaṃ; Virodhānunayaṃ hitvā, hutvā majjhattamānaso.
世间自性本然,
利与衰、誉与毁,
观察毁与誉,
以及一切的乐与苦。
Sabhāvabhūta lokassa, Lābhālābhaṃ yasāyasaṃ; Nindāpasaṃsaṃ passanto, Sukhaṃ dukkhañca kevalaṃ.
Kathaṃ kammassakatattāyaṃ lokānuparivattati; Lokadhamme parābhūto, attādheyyavivajjito.
Kiṃ nāmatthi samatthettha, pavattetuṃ yathāruci; Kassa vā ruciyā honti, sukhitā vātha dukkhitā.
众生的苦与乐,实是随因缘而生;
他人无法代为转变,其他因缘亦不能成。
Yathāpaccayasambhūtā, sukhadukkhā hi pāṇino; Na sakkā parivattetuṃ, aññena puna kenaci.
确立了邪道,人们便衰败;
依正道为先导,他们得以重新成就。
Micchāmaggamadhiṭṭhāya , vipajjanti ca mānavā; Sammāmaggaṃ purodhāya, sampajjanti punattanā.
Tattha kāyavasenete, parivattanti aññathā; Yathārucitakammantā, paccekavasavattino.
Niratthakavihesāyaṃ, maññe lokavicāraṇā; Santametaṃ paṇītañca, yadidaṃ tatrupekkhanaṃ.
Ahaṃ ko nāma ke cete, kimaṭṭhānabudhantaro; Paresupari pekkhanto, vihaññāmīti attano.
Sukhitā hontu vā mā vā, dukkhā muccantu vā na vā; Samiddhā vā daliddā vā, kā mamettha vicāraṇā.
让众生随心所欲地保护自己;
我于此中,既无障碍、戏论,亦无瞋恚。
Attānaṃ parihārantu, yathākāmaṃ tu pāṇino; Palibodho papañco vā, byāpādo vā na me tahiṃ.
如此,以舍心观照诸行,虽对众生心怀饶益,
以无偏倚的舍心,如理作意而遍满安住。
Iti saṅkhāyupekkhanto, hitakāmopi pāṇinaṃ; Apakkhapātupekkhāya, samaṃ pharati yoniso.
超越了无知的舍心,远离随顺与贪染;
犹如慈心,导入第五禅的安止。
Aññāṇupekkhā nikkhanto, anurodhaṃ virājiya; Mettāyamiva pāpeti, pañcamajjhānamappanaṃ.
说法者中最胜者宣说,四梵住仅有四种;
肩负大丈夫重任,心怀利乐之愿的大牟尼。
Appamaññā catasseva-mācikkhi vadataṃ varo; Mahāpurisadhorayho, hitakāmo mahāmuni.
初学瑜伽行者,不应修习不相应之相;
对于死者,唯应修习慈心,而非于一切情况皆可修习。
Na liṅgavisabhāgamhi, ādikammikayoginā; Bhāvetabbā matasatte, mettameva na sabbathā.
应得的成就相与苦相,即在手中;
转向、随喜相,同样还有非自主性。
Pattabbasampadākāraṃ, dukkhākārañca pāṇisu; Āvajjaṃ muditākāramanattādhīnataṃ tathā.
于自己、于恶友、于中庸者,依次第;
先着手修习后,从此往后。
Attani duggate mitte, majjhatteti yathākkamaṃ; Paṭhamaṃ bhāvanāyogamārabhitvā tato paraṃ.
于自己、于朋友、于中庸者、于怨敌——于此四者之中,
破除界限,于一切处心平等。
Attani mitte majjhatte, veriketi catūsupi; Karonto sīmasambhedaṃ, sabbattha samamānaso.
依地等差别而作区分,同样亦可依限定而区分;
或不作区分,这些亦应修习——此为世尊所说。
Bhūmikādippabhedehi , paricchijjodhiso tathā; Aparicchijja vā cetā, bhāvetabbāti bhāsitā.
他们心相续无有造作,以此悲悯众生;
他们安住于殊胜的梵住,故而得名梵住者。
Asaṅkhotitasantānā, tāhi bhūtānukampakā; Viharantuttamā brahmavihārāti tato matā.
以无量为所缘,亦因善巧修习;
于众生中无有限量,是故名为无量。
Appamāṇālambaṇattā, tathā suppaṭipattiyā; Sattesu appamāṇattā, appamaññāti sammatā.
思惟‘众生是业的所有者’之后,便对他们随顺次第而修习。
Asampattahitā sattā, dukkhitā laddhasampadā; Kammassakāti cintetvā, tato tesu yathākkamaṃ.
‘‘Sampattīhi samijjhantu, Dukkhā muccantu pāṇino; Aho sattā sukhappattā, Hontu sattā yathā tathā’’.
如是希求增长,亦希求苦之远离;
于成就者随喜,于满足者保持舍心。
Iccābhivuddhimicchanto, dukkhāpagamanaṃ tathā; Samiddhe anumodanto, upekkhanto ca pīṇite.
犹如母亲对年幼的孩子、对患病者、对青春鼎盛者;
以及对专务自身事务者,如是依四类而转起。
Mātāva dahare putte, gilāne yobbane ṭhite; Sakiccapasute ceva, catudhā sampavattati.
如是,于众生中,以四种方式,心念正确转起;
一切时中,亦皆唯此四种,故为大仙所宣说。
Itthaṃ catudhā sattesu, sammā cittapavattanā; Sabbathāpi catuddhāva, tato vuttā mahesinā.
如此修习这些法者,面容欢喜,内心明净;
他安乐而眠,即便入睡,也不见任何恶事。
Iccetā pana bhāvento, pasannamukhamānaso; Sukhaṃ supati suttopi, pāpaṃ kiñci na passati.
觉悟者无有恐惧,如醒者般欢悦;
心得安止,迅速成就。
Paṭibujjhatanutrāso, jāgarova pamodati; Cetaso ca samādhānaṃ, khippamevādhigacchati.
Parissayā pahīyanti, vigacchanti cupaddavā; Devatāpi ca rakkhanti, amuyhantaṃ anākulaṃ.
犹如应时绽放的莲花,又如清净无瑕的明月;
众人以柔和善美的法,以慈爱的眼睛注视着他。
Phullaṃva kamalaṃ kāle, candaṃva vimalaṃ jano; Sommakomaladhammehi, piyacakkhūhi passati.
Asaṃhīro asaṃkuppo, sabbāvatthāsu paṇḍito; Samaṃ pavattitārambho, lokamesonugaṇhati.
于已生起之人,仅为刹那之亲近;
其果报实为无量,大仙们如是赞叹。
Khaṇamattopacārekā, pavattekamhi puggale; Appamāṇā phalitveva, vaṇṇayanti mahesino.
更何况于一切众生,修习已得安止定;
四法悉皆具足,无间相续得自在。
Pageva sabbasattesu, appanāpattabhāvanā; Catassopi samībhūtā, vasībhūtā nirantaraṃ.
Puññadhārābhisandantā, paripūrenti paṇḍitaṃ; Appameyyamahoghova, sāgaraṃ vīcimālinaṃ.
由无量心所生之福,十六分之一、
一切依著之福,皆不及其十六分之一,此已明示。
Appamaññāmayānaṃ hi, puññānaṃ soḷasiṃ kalaṃ; Sabbopadhikapuññāni, nāgghantīti pakāsitaṃ.
若人敬重此众缘,其出家非徒劳空过;
于微细、殊胜、众多之学处善学,善学三学。
Avañjhā tassa pabbajjā, yassa hetāsu gāravo; Sukhumodagyabahulo, tisso sikkhā susikkhati.
他受用国土之施食,尤为殊胜,绝不空过;
那安立于信的布施,亦得大果报。
Amoghaṃ raṭṭhapiṇḍañca, bhuñjateso visesato; Tampi mahapphalaṃ hoti, saddhādeyyaṃ patiṭṭhitaṃ.
Saddhādikusalā dhammā, pavaḍḍhanti akhaṇḍitā; Sambuddhicariyānañca, mahattaṃ tassa pākaṭaṃ.
Akicchapaṭivedhāya, pādakajjhānamuttamaṃ; Uju cekāyano maggo, brahmalokūpapattiyā.
Vāsanābhāgiyā cetā, bodhisambhārakūlikā; Sovaggikā sukhāhārā, lokārakkhā niruttarā.
功德果报不可计量,功德生起不可限量;
因此,智者不应于这些无量心放逸。
Appameyyānisaṃsevaṃ, appameyyaguṇodayā; Appamaññā tato tāsu, na pamajjeyya paṇḍito.
然而,修习食厌恶想,此是最上之想;
团食,即含摄饭、饮等在内的食物。
Paṭikkūlaṃ panāhāre, bhāvento saññamuttamaṃ; Kabaḷīkāramāhāra-mannapānādisaṅgahaṃ.
独处时,对所食、所嚼、所饮、所尝,应如是思惟:“此为厌恶。”如同从行走等状态中安住下来一样。
Asitaṃ khāyitaṃ pītaṃ, sāyitañca rahogato; Paṭikkūlanti cinteyya, gamanādivasā kathaṃ.
舍离这可爱而宁静的苦行林,为乞食故,应前往人烟稠密的村庄。
Tapovanamidaṃ hitvā, ramaṇīyamanākulaṃ; Āhārahetu gantabbo, gāmo gāmajanākulo.
彼处,不净与秽浊交杂,是恶人栖居、混杂之处;
家家户户,施食、偃卧、起坐,皆可获得食物。
Tatthāsuciparikliṭṭhe, dujjanāvārasaṅkare; Dīnamesayatuttiṭṭhaṃ, gehe gehe tu bhojanaṃ.
那被唾液和污垢所染污、在舌尖翻转的食物,
经牙齿碾碎并混合后,便散发出色泽与气味。
Taṃ kheḷamalasaṃkliṭṭhaṃ, jivhaggaparivattitaṃ; Dantacuṇṇitasambhinnaṃ, vaṇṇagandhaṃ vilissati.
充满胆汁与痰,夹杂脓与血;
进入时令人厌恶、可厌弃,遭人咒骂、不吉祥。
Pittasemhaparibyuḷhaṃ, pubbalohitamissitaṃ; Pavisantaṃ paṭikkūlaṃ, jegucchaṃ dhikkatāsivaṃ.
这充满尸骸的腹腔,久受恶臭熏染;
状如狗之呕吐物,恰似吐在狗食盆中一般。
Kucchiyaṃ kuṇapākiṇṇe, duggandhaparibhāvite; Suvānavamathākāraṃ, vantaṃva svānadoṇiyaṃ.
Tattacandanikāyaṃva , nānākimisamākule; Tattha bubbuḷakacchannaṃ, kuthitaṃ paripaccati.
然而,此身既是边际(汇聚处),亦为种种体性之所依附(受用);
它增长毛发等,积聚种种不净之物。
Saṃpaccantaṃ panetañca, sabhāvañca visevitaṃ; Vaḍḍheti kesalomādiṃ, nānākuṇapasañcayaṃ.
此身腐熟之后,更引来种种灾患;
麻风、疮疖、白斑等诸大疾病,百苦丛生。
Vipaccantamathopetamanekopaddavāvahaṃ; Kuṭṭhagaṇḍakilāsādimahābyādhisatodayaṃ.
此身已然腐臭,由诸多孔窍成熟积聚而成;
犹如煮沸的脂团,恒常流漏不止。
Pūtibhūtañca taṃ pakka-manekadvārasañcitaṃ; Medapiṇḍaṃva kuthitaṃ, parissavati santataṃ.
这具腐臭之身,恒常散发着恶臭之气;
纵使时常洗濯,亦不能令其清净。
Yena pūtigato kāyo, niccaṃ duggandhavāyiko; Dhoviyantopi satataṃ, sucibhāvaṃ na gacchati.
这些饮食实为可厌,
依止不净之身
终归排泄秽物
带来随烦恼果报
Kucchito soyamāhāro, Kāyāsucinisevano; Nissandamalaniṭṭhāno, Upaklesaphalāvaho.
由欲贪所生,是疾病与生死之缚;
以慢与放逸为依处,乃大恶业之道。
Kāmarāgasamuṭṭhānaṃ, rogajātinibandhanaṃ; Madappamādādhiṭṭhānaṃ, pāpakammamahāpatho.
此道引向无益,是恐惧与怖畏的生起之处;
是灾祸临门之户,是导向恶趣之入口。
Ahitodayamaggoyaṃ, bhayabheravasambhavo; Byasanāgamanadvāraṃ, apāyāvahitaṃ mukhaṃ.
那些行为放逸、自满自足的人,沉迷于口腹之欲,
愚者造作染污之业,成为受苦者。
Carantattasamattāva, yatthodariyamucchitā; Kliṭṭhakammāni dummedhā, karontā dukkhabhāgino.
Tattha cittavirāgāya, kiṃ pakkaphalasannibhe; Rasassādapiyākāre, ghorādīnavasañcite.
如是修习厌恶想、善能洞明其义者,
入近行道已,心便得定。
Bhāventassa paṭikkūla-saññamevaṃ vibhāvino; Upacārapathaṃ patvā, cittaṃ hoti samāhitaṃ.
他已调伏饮食
他清净明察
已出离沉醉与放逸
不耽著于味觉的享受
Soyaṃ passambhitāhāra- Visado so vicakkhaṇo; Madappamādanikkhanto, Rasassādanirālayo.
Limpento viya bhesajja-makkharabbhañjako yathā; Puttamaṃsaṃva khādanto, āhāraṃ paribhuñjati.
Ariyavaṃsānupajāto, Appicchādiguṇodito; Kāmajālaṃ padāletvā, Sotthiṃ pappoti paṇḍito.
然而,修习四界差别者,则于此中修习五种;
他应依自性而计取诸界,计取所有四界;
Catudhātuvavatthānaṃ, bhāvento pana pañcadhā; Dhātuyo parigaṇheyya, catassopi sabhāvato.
Saṅkhepena ca vitthārā, sambhārā ca salakkhaṇā; Ajjhattañca bahiddhā ca, catudhā vibhaje kathaṃ.
凡是头发等,被称为坚硬者,
内在者为地界,外在者则在其外。
Yaṃ kiñci kesalomādi, kakkhaḷattaṃ pavuccati; Ajjhattaṃ pathavīdhātu, bahiddhā tu tatoparā.
凡成为汁液者,
水能令其熟化;
他应把握火与风,
就支撑之义等剩余部分。
Yūsabhūtanti yaṃ kiñci, Āpova paripācakaṃ; Tejo vāyoti gaṇheyya, Vitthambhakamasesato.
就广说而言,其组成部分有发、毛等二十种;
应修习地界、胆汁等十二种。
Vitthāratopi sambhārā, kesalomādi vīsati; Pathavīdhātu pittādi, dvādasāpoti bhāvaye.
依此热力,此身得以温暖、衰老、损耗;
被完全烧灼,所食之物等亦得消化。
Tejena yena kāyoyaṃ, santappati jirīyati; Paridayhati sammā ca, paccanti asitādayo.
Tadetaṃ catukoṭṭhāsaṃ, kāyasambhavamattano; Tejodhātūti gaṇheyya, vāyodhātūticāparaṃ.
向上而行与向下而行之风,腹部与肠内之风亦然;
復隨逐於諸肢節,並以六法了知入出息。
Uddhañcādhogamāvātā, kucchikoṭṭhāsayā tathā; Aṅgamaṅgānusārī ca, chadhānāpānamiccapi.
於彼彼特相作意已,揀擇其自相;
应于一切处,以四部分总摄诸界。
Taṃ taṃ lakkhaṇamārabbha, niddhāretvā salakkhaṇaṃ; Parigaṇheyya sabbattha, catudhā dhātusaṅgahaṃ.
如是,这四部分,
此身唯是诸界所成,
无思、无命,
无坚实,为他者所食。
Iccevaṃ catukoṭṭhāso, Dhātumatto kaḷevaro; Niccetano ca nissatto, Nissāro parabhojano.
空虚、空洞、空无,
远离、应被摒弃;
自我,或者属于自我者,
在此处,无论如何都不存在。
Ritto tuccho ca suñño ca, Vivitto ca pavajjito; Attā vā attanīyaṃ vā, Natthevettha kathañcipi.
Kevalaṃ cetanāviddho, kāyoyaṃ parivattati; Kampito yāya yantaṃva, sādhippāyova khāyati.
当寿命、体温和识离开此身之时,
此身便被弃置而卧,犹如无用的木柴。
Āyu usmā ca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ; Apaviddho tadā seti, niratthaṃva kaliṅgaraṃ.
为愚痴所覆者,以种种方式戏论颠倒;
凡夫于其中为邪颠倒所摧败。
Viparītaṃ papañcentā, bahudhā mohapārutā; Yattha micchāvipallāsaparābhūtā puthujjanā.
轮回旷野中的险难荒漠,四恶趣的杂乱之处;
诸多灾祸的入口与门径,恶人无法超越。
Saṃsāraddhānakantāraṃ, caturāpāyasaṅkaraṃ; Byasanekāyanopāyaṃ, nātivattanti dujjanā.
此即是以四种方式,
依界之差别而观见者;
此即名为近行定。
Soyamevaṃ catuddhāti, Dhātubhedena passato; Tassopacāriko nāma, Samatho hoti cetasi.
如此作界差别之后,依此随行;
以一切方式观照所造色法及名法。
Itthaṃ dhātuvavatthānaṃ, katvā tadanusārato; Upādārūpadhamme ca, nāmadhamme ca sabbathā.
把握地界等根本界后,观察诸缘安住之理;
于内、于外,观察诸行生灭;
Bhūmibhūte pariggayha, passanto paccayaṭṭhitiṃ; Ajjhattañca bahiddhā ca, vipassantodayabbayaṃ.
Yathābhūtamabhiññāya, nibbindanto virajjati; Virāgā ca vimuccitvā, pāragūti pavuccati.
修习无色定时,业处无杂染;
在遍相曼荼罗中,证得四禅与五禅。
Āruppaṃ pana bhāvento, kammaṭṭhānamanāvilaṃ; Catukkapañcakajjhānaṃ, patvā kasiṇamaṇḍale.
已圆满修习而得自在者,从第五禅出定后;
屡屡思惟执杖等色法之过患。
Pariciṇṇavasībhūtā, jhānā vuṭṭhāya pañcamā; Cinteti daṇḍādānādirūpadosamabhiṇhaso.
由此对色法、其相与行处生起厌离,
于彼所缘法希求超越。
Nibbindanto tato rūpe, tadākāre ca gocare; Tadālambaṇadhamme ca, patthento samatikkamaṃ.
除空遍处外,若已扩展任何遍相,
彼坚定具念者,即移除该遍相。
Pattharitvāna yaṃ kiñci, ākāsakasiṇaṃ vinā; Ugghāṭeti tamevātha, kasiṇaṃ dhitimā sato.
Na taṃ manasi karoti, nāvajjati na pekkhati; Cintābhogavinimutto, kasiṇaṃ pati sabbathā.
将心导向那名为无所有处的虚空
善巧修习,并如理作意思惟
Tadappāyasamaññātamākāsaṃ pati mānasaṃ; Sādhukaṃ paṭipādeti, yoniso paṭicintayaṃ.
具足转向,依方便而修习
遍处灭去后,即开始思惟虚空。
Tassāvajjanasampannaṃ, upāyapaṭipāditaṃ; Kasiṇāpagamākāsaṃ, cintanārabbha vattati.
如此令遍处消失后,自此以后,
他遍满无间无边的虚空行境。
Itthamantaradhāpetvā, kasiṇaṃ tu tato paraṃ; Sabbāvantamanantaraṃ, pharatākāsagocaraṃ.
在那里,依所说的方法,修习者从近行定,
证入第一无色定,于无边的虚空行境。
Tattha vuttanayeneva, bhāventassopacārato; Paṭhamāruppamappeti, ākāsānantagocare.
于是,从那(初禅等)获得自在后,出定而思惟:
他这样思惟:“近行色界禅那之敌。”
Tato tamhā vasībhūtā, vuṭṭhahitvā vicintayaṃ; ‘‘Āsannarūpāvacarajjhānapaccatthika’’nti taṃ.
Nikantiṃ pariyādāya, tamhā ākāsagocarā; Appetuṃ dutiyāruppa-matisantanti gacchati.
从彼第一无色识,无限地遍满;
趣入第二无色,即识无边处。
Paṭhamāruppaviññāṇa-manantaṃ pharato tato; Dutiyāruppamappeti, viññāṇānantagocare.
既修习第一无色之识,更由此;
趣入第三无色,即无所有处。
Paṭhamāruppaviññāṇa-mabhāvento tato paraṃ; Appeti tatiyāruppa-mākiñcaññamhi gocare.
于是从第三无色处,观见“此是寂静”;
于第三无色行处,趣入第四无色。
Tato ca tatiyāruppaṃ, ‘‘santameta’’nti passato; Catutthāruppamappeti, tatiyāruppagocare.
Gūthamhi maṇḍape laggo, eko tannissitoparo; Eko bahi anissāya, taṃ taṃ nissāya cāparo.
Ṭhito catūhi etehi, purisehi yathākkamaṃ; Samānatāya ñātabbā, catassopi vibhāvinā.
如是,依所缘之差别,有四种色法生起的说明;
然而,论师们并未阐述它们各部分的差别;即便如此,仍可了知。
Iccālambaṇabhedehi , catudhāruppabhāvanā; Aṅgabhedaṃ panetāsaṃ, na kathenti tathāpi ca.
诸天成就依次第,愈往上愈为殊胜;
犹如四大王天等天界成就。
Suppaṇītatarā honti, uddhamuddhaṃ yathākkamaṃ; Cātumahārājikādidibbasampattiyo yathā.
修习了四种“不动”等至之后,
思惟善入等持,心意坚固而不动。
Āneñjamiti bhāvetvā, samāpattiṃ catubbidhaṃ; Susamāhitasaṅkappo, sampannācalamānaso.
Vipassanto yathābhūtaṃ, sacchikatvā phaluttamaṃ; Ubhatobhāgavimutto, arahāti pavuccati.
了知那四十种业处的方法后,
又应当了知神通,以及止的修习方法。
Kammaṭṭhānavidhiṃ ñatvā, cattālīsavidhaṃ tato; Abhiññāyopi viññeyyā, samathe bhāvanānaye.
Iddhividhā dibbasotā, cetopariyajānanā; Pubbenivāsānussati, dibbacakkhu tathāparā.
从心定出,五种神通阐明;
正是色界法,以第五禅为地。
Cetosamādhinissaṭṭhā, pañcābhiññā pakāsitā; Rūpāvacaradhammāva, pañcamajjhānabhūmikā.
种种决意,如示现童子等变化;
意所成之化作。如此为三种神通。
Bahubhāvādidhiṭṭhānaṃ, komārādivikubbanā; Manomayābhinimmānamiccevaṃ tividhiddhiyo.
天界与人间的音声,
以及远处与近处;
凡以此而听闻者,即是天耳界。
Dibbe ca mānuse sadde, Tathā dūre ca santike; Suṇanti yāya sā dibbā, Sotadhātūti bhāsitā.
他心智,即了知他人之心;
能辨别有贪、离贪等心,称为他心智。
Cetopariyañāṇanti, parapuggalacetaso; Sarāgavītarāgādiparicchedakamīritaṃ.
Pubbenivutthakhandhānussaraṇe ñāṇamīritaṃ; Pubbenivāsānussatiñāṇa nāmena tādinā.
众生死亡与结生之际,即有色与无色;
同样地,人间的色,或粗、或细、或近。
Cavamāne ca jāyante, satte rūpamarūpakaṃ; Tathā mānusakaṃ rūpaṃ, thūlaṃ sukhuma santikaṃ.
于远处、显露与遮蔽处,瑜伽行者依此而见;
这种知死与知生的智慧,便名为天眼。
Dūre pakāsaṃ channañca, yena passanti yogino; Cutūpapātañāṇaṃ taṃ, dibbacakkhūti vuccati.
Anāgataṃsañāṇañca, yathākammupagaṃ tathā; Tannissitattā gacchanti, dibbacakkhumhi saṅgahaṃ.
Iti pañcavidhaṃ pattumabhiññaṃ pana paṇḍito; Katvāna pañcamajjhāne, pañcadhā vasitaṃ cidaṃ.
如是,当心得定、清净、无垢,
柔软、适业、安住不动之时。
Tathā samāhite citte, parisuddhe niraṅgaṇe; Mudubhūte kammaniye, āneñjamhi patiṭṭhite.
神通基础禅,从彼第五禅出定后;
为神通作加行,应引导心令转向。
Abhiññāpādakajjhānā, tato vuṭṭhāya pañcamā; Abhiññāparikammāya, ninnāmeyyātha mānasaṃ.
Adhiṭṭheyyādikaṃ taṃ tamāvajjitvā yathārahaṃ; Parikammaṃ karitvāna, samāpajjeyya pādakaṃ.
又再出起之后,如前作遍行;
于彼修习者,与神通相应而得第五禅。
Punadeva ca vuṭṭhāya, parikammaṃ yathā pure; Karontassa panappeti, abhiññāṇena pañcamaṃ.
决意者、变化者、化作者,如理;
听闻音声者,了知众生心。
Adhiṭṭhantaṃ vikubbantaṃ, nimminantaṃ yathārahaṃ; Sadde suṇantaṃ sattānaṃ, parijānañca mānasaṃ.
随念宿世住处,照见善趣与恶趣;
了知未来,如其业与异熟。
Saraṃ pubbenivāsañca, passaṃ sugatiduggatiṃ; Yathākammaṃ vipākañca, pajānantamanāgataṃ.
如此这般,随其可能而方便善巧的牟尼;
具足亲依止者,证得神通。
Yathāsambhavamiccevamupāyakusalo muni; Upanissayasampanno, abhiññamadhigacchati.
已得神通的大瑜伽者,心极清净;
以圆满之智,观照诸行三相。
Pattābhiñño mahāyogī, pariyodātamānaso; Paripakkena ñāṇena, vipassitvā tilakkhaṇaṃ.
Laddhāsavakkhayaṃ ñāṇaṃ, chadhābhiññamanuttaraṃ; Mahākhīṇāsavo nāma, chaḷabhiñño pavuccati.
此四十种,无垢,能净除心垢,
善逝所说业处之理,即是正定之具足。
Cattālīsavidhaṃ panitthamamalocetomalakkhālanaṃ, Kammaṭṭhānanayaṃ yamāha sugato sammā samādhānakaṃ; Saṃkhittaṃ kathitaṃ tamettha sakalaṃ sābhiññamettāvatā, Kattabbā muninettha sādhumatinā sambhāvanā sabbathā.
具足种种殊胜功德之所庄严的教诫
如是修习此止后
坚慧者所敬奉的无上、无比
已觉悟利益、安乐与最上之因。
Varaguṇagaṇabhūsitānusiṭṭhaṃ, Iti samathamimaṃ tu bhāvayitvā; Paramamanupamaṃ bhajanti dhīrā, Hitasukhamukhamuttamānubuddhaṃ.