第10章
10. Dasamo paricchedo
其余业处的分类
Sesakammaṭṭhānavibhāgo
看清了瞋恚的过患,以及安忍带来的安稳。
那么,修习无量心的人,要怎么调伏瞋恚呢?
Byāpādādīnavaṃ disvā, khemabhāvañca khantiyaṃ; Appamaññā tu bhāvento, vineyya paṭighaṃ kathaṃ.
愤怒灼烧内心,
破坏清净信心。
令人丑陋可憎,
毁坏面容光彩。
Cetosantāpano kodho, Sampasādavikopano; Virūpabībhacchakaro, Mukhavaṇṇappadhaṃsano.
戒垢之生起,心散乱之现前;
智慧明灯之摧毁者,修行之障碍者。
Sīlakālussiyuppādo, cittavikkhepasambhavo; Paññāpajjotaviddhaṃsī, paṭipattivibandhako.
此路唯通恶趣,恶棘缠缚;
断正法之道,塞正道之门。
Apāyekāyano maggo, pāpakaṇṭakabandhako; Dhammamaggasamucchedī, maggadvārapidhānako.
毁掉名声和容貌,把功德的根基彻底摧毁;
与苦法相合,带来不幸与灾祸。
Yasovaṇṇavisaṅkhāro, guṇamūlappabhañjako; Dukkhadhammasamodhāno, byasanopaddavākaro.
此恶兆已现,能坏一切成就;
彗星升起,毁灭整个世间。
Dunnimittamidaṃ jātaṃ, sabbasampattidhaṃsanaṃ; Dhūmaketusamuppādo, sabbalokavināsako.
一切善法的不祥之兆已经出现。
利益的发起之摧毁者,障碍的聚集。
Sabbakalyāṇadhammānaṃ, avamaṅgalamuṭṭhitaṃ; Hitārambhasamugghātī, antarāyasamāgamo.
于一切行相皆可厌,是一切仇恨的根源。
灾难的苗头已经出现,这是敌人一心盼望的。
Sabbākārapaṭikkūlaṃ, sabbaviddesakāraṇaṃ; Vipattimukhamuppannaṃ, amittajanapatthitaṃ.
能制造怨敌,极其可怕,会带来一切灾祸;
恐惧从自己内心生起,人们却察觉不到。
Sapattakaraṇaṃ ghoraṃ, sabbānatthavidhāyakaṃ; Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
就像舔着剃刀锋刃,就像吞下烈火一样。
就像吃着苦葫芦,又抓着燃烧的武器。
Khuradhāraṃ lihantāva, gilantāva hutāsanaṃ; Tittalābuṃva khādantā, gaṇhantādittamāyudhaṃ.
仅仅因为一丝嗔怒而生起,就纯粹是自取毁灭。
没有智慧的人玩弄它,就像玩弄一条可怕的毒蛇。
Byāpādamattasambhava-mattaghaññāya kevalaṃ; Upalāḷenti dummedhā, ghoramāsīvisaṃ yathā.
就像树木被嗔怒的火焰烧着,火已经钻进了树洞里。
即使内在一直被燃烧,那些痛苦不堪的人仍在拼命挣扎。
Dosatejena rukkhova, susirāruḷhapāvako; Antonudayhamānāpi, vipphandanti vighātino.
愚者不觉知,心念风所煽;
如炉口喷焰,再三炽燃起。
Nāvabujjhanti dummedhā, cetosaṅkappavāyunā; Ukkāmukhāmivāditta-mujjalantā punappunaṃ.
走上恐怖的道路,就背离了安稳的道路。
心怀恶意,被罪业所缠,与两种利益相违背。
Bhayamaggasamāruḷhā, khemamaggavirodhino; Byāpannā kibbisākiṇṇā, atthadvayavirodhino.
无怙之人中箭伤,被弃者悲叹哀号;
如失眼盲人,在野兽林中打转。
Anāthā sallakāviddhā, visaṭṭā anusocino; Andhā viya migāraññe, bhamanti hatacakkhukā.
愚人做事从不事先筹划,一味跟着嗔怒的情绪走;
他们很快抛弃了吉祥,因名声和财富而垮掉。
Asaṃvihitakammantā, bālā kodhavasānugā; Khippaṃ lakkhiṃ pariccattā, yasobhogehi dhaṃsare.
所行难以成办,被嗔怒的动荡弄得昏乱;
没有智慧的人,尝不到法甘露的滋味。
Duppaṭippāditārambhā, kodhasaṅkhobhamohitā; Dhammāmatarasassādaṃ, na vindanti aviddasu.
多诸过患如内发之疾,又如怀中初燃之火;
恶人却漠然置之,视而不顾。
Bahvādīnavamicceva-manto byādhimivuṭṭhitaṃ; Jātānalamivucchaṅge, ajjhupekkhanti dujjanā.
被种种苦逼迫着,烦恼长期熏染出的污垢又那么厚重;
他们被恶业填满,长久地躺在死亡之路上。
Codayamānā dukkhehi, klesāciṇṇamalīmahā; Pāpakammehi pūrentā, senti maccupathe ciraṃ.
这样审察之后,对于嗔恨,还要如理地对待;
就像一头奔跑的猛兽,就像一个扑过来的罗刹。
Tamevaṃ paṭisaṅkhāya, paṭighaṃ pana yoniso; Vāḷamigaṃva dhāvantaṃ, āvisantaṃva rakkhasaṃ.
就像被火包围一样,对于心生恐惧的修行者来说;
为了安稳,大仙施设了无畏。
Pāvakaṃva paribyuḷhaṃ, bhāyamānassa yogino; Sotthibhāvāya khemanta-mupaññattaṃ mahesinā.
忍耐被称为善法之母,具有大神通。
在众生中平等运作,能成就一切圆满。
Mātā kalyāṇadhammānaṃ, khamā nāma mahiddhikā; Samappavatti sattesu, sabbasampattisādhikā.
浇熄嗔恚之火的水。
忧愁与烦恼的毁灭
拔除嗔恨之刺的人,
消除怨恨。
Kodhānalajalāseko , Sokopāyāsanāsanaṃ; Āghātasallaniddhārī, Upanāhavimocanaṃ.
依功德为本而亲近承事,称誉名声由之生起;
此即敞开门径,二种义利得以成就。
Vaṇṇakittisamuṭṭhānaṃ, guṇamūlābhisevanaṃ; Apārutamukhaṃveta-matthadvayasamiddhiyā.
尽除逼恼,无余竭尽诸漏;
檀香悦心,令心得止息。
Vighātapariyādāna-māsavānamasesato; Paṭipassambhanaṃ ceto-pītikaraṇacandanaṃ.
尽拔一切苦,最胜安乐所依;
永断灾祸之生起,出离恐惧与怖畏。
Sabbadukkhasamugghāti, sukhupaṭṭhānamuttamaṃ; Byasanodayavicchedo, bhayabheravaniggamo.
以心清净为连接,能带来端正庄严的果报;
最殊胜的菩提资粮,被人与非人所依止。
Cetopasādasandhāno, pāsādikaphalāvaho; Pavaro bodhisambhāro, narānaranisevito.
穿越险恶的荒野,阻挡四种恶趣。
这是关闭(恶趣之)门、往生天界的因。
Pāpakantāranitthāro, caturāpāyarodhako; Dvārāvāpuraṇañcetaṃ, devalokūpapattiyā.
戒、定与慧都圆满具足,修行清净无染;
能带来喜悦、性情柔和,这样的人极为难得,被众人殷切寻求。
Paññāsīlasamādhānaṃ, paṭipattivisodhano; Piyaṅkaro sommabhāvo, dullabho bahupatthito.
阻断烦恼的搅动、散乱与翻腾。
忍耐的功德,被称为守护自身的方法。
Klesasaṅkhobhavikkhepa-vipphandapaṭibandhanaṃ; Titikkhāguṇamakkhāta-mārakkhavidhimattano.
消除伤害、贪欲、傲慢与阻碍,获得解脱。
摧毁怨敌与罪恶,为了利益世间。
Vihiṃsāratisārambha-paṭirodhavimocanaṃ; Verikibbisaviddhaṃsī, lokānuggahakāraṇaṃ.
能点亮正法的明灯,能洗净烦恼结缚的污垢;
驱除愚痴的黑暗,达成圆满成就。
Dhammapajjotakaraṇaṃ , saṃyogamalasodhanaṃ; Sammohatimiruddhāri, sampattipaṭipādanaṃ.
如是成办自他利,以忍为胜之贤者,
于此世及他世中,一切圆满悉成办。
Iccattatthaṃ paratthañca, sampādetvā khamāparo; Sādheti sabbasampatti-midha ceva parattha ca.
具备忍耐的品德,怜悯一切众生;
做事有条理不杂乱,性情柔和,说话温和,清净无染。
Titikkhāguṇasampanno , pāṇabhūtānukampako; Anākulitakammanto, sorato sakhilo suci.
谦逊,行为寂静,有福气,让人见了就欢喜。
通过审察而获得力量,坚定又有敏锐的智慧。
Nivāto samitācāro, subhago piyadassano; Paṭisaṅkhābalappatto, dhitimā matipāṭavo.
别人怎么都动摇不了他,他默默忍受;
在一切危难与险境中。
在可怕的战场上行动的人,
就像一头大象王那样威武庄严。
Akkhobho adhivāsento, Sabbānatthe parissaye; Bhīmasaṅgāmāvacaro, Hatthināgova sobhati.
如此,对四面八方皆善、能安忍者,在反复观察时,
安忍生起后,平息嗔害的躁动。
Itthaṃ samantato bhaddaṃ, titikkhaṃ paccavekkhato; Passambheti samuṭṭhāya, khamā byāpādasambhamaṃ.
1335第1335段没有可翻译的巴利文内容。
1335.
就像天药能除疾病,像雨云能灭烈火;
忍耐能迅速灭掉自己的愤怒。
Dibbosadhamivātaṅkaṃ, meghajjavaṃ hutāsanaṃ; Khippamantaradhāpeti, titikkhā kodhamattano.
具足诸多功德,能摧毁种种过失;
坚定地安住在忍辱之法上,内心清净、坚定而喜悦。
Tatonekaguṇopetaṃ, nekadosappabhañjanaṃ; Khantidhammamadhiṭṭhāya, pasannadhīramānaso.
首先要修习无上的慈心观,
把自己作为类比,为了众生的利益与增长。
Bhāveyya paṭhamaṃ tāva, mettābhāvanamuttamaṃ; Attānamupamaṃ katvā, sattesu hitavuḍḍhiyā.
一切众生、有息者、生类、命者与补特伽罗;
无瞋无害,无怨无忧,快乐丰盈。
Sabbe sattā ca pāṇā ca, bhūtā jīvā ca puggalā; Abyāpajjā tathāverā, anīghā ca sukhedhino.
愿拥有名声的人们,凭借明与具足以及受用,不断增长。
具足随从与力量,远离怖畏与灾祸。
Vijjāsampattibhogehi, pavaḍḍhantu yasassino; Parivārabalappattā, bhayopaddavavajjitā.
言语柔和,交谈愉快,彼此不相违逆;
愿一切众生都快乐满足,不要遭遇任何恶事。
Sakhilā sukhasambhāsā, aññamaññāvirodhino; Modantu suhitā sabbe, mā kiñci pāpamāgamā.
信心与喜悦满满,乐于布施、持戒且恭敬尊重;
以功德庄严身心相续,护持寿命,令无病恼。
Saddhāpāmojjabahulā, dānasīlamahussavā; Guṇabhūsitasantānā, āyuṃ pālentanāmayaṃ.
把正见放在首位,依照正法去实践;
愿他们凭借利益众生的善巧方法,达成究竟的安乐。
Sammādiṭṭhiṃ purodhāya, saddhammapaṭipattiyā; Ārādhentu hitopāya-maccantaṃ sukhasādhanaṃ.
就这样,以种种方式,对众生怀着利益之心;
就像母亲对亲爱的孩子那样,应时时刻刻不间断地培养(慈心等)
Iti nānappakārena, sattesu hitamānasaṃ; Mātāva piyaputtamhi, pavatteyya nirantaraṃ.
避开贪爱,灭除嗔恨;
以清净的心,只想着利益他人。
Sinehaṃ parivajjento, byāpādañca vināsayaṃ; Parisuddhena cittena, hitakāmova kevalaṃ.
以慈依次对朋友、中立者、怨敌及自身,
破除界限,平等遍满。
Mettāya mitte majjhatte, verike ca yathākkamaṃ; Karonto sīmasambhedaṃ, attani ca samaṃ phare.
如是恒修者,心住于利益相应;
缘众生施设,心得入定。
Āsevantassa tassevaṃ, hitābhogasamāhitaṃ; Sattapaññattimārabbha, samādhiyati mānasaṃ.
从此他远离苦恼,心得专一,种种欲求都平息了。
慈心解脱的禅那三法或四法。
Tato anīgho ekaggo, upasantamanoratho; Jhānattikaṃ catukkaṃ vā, mettācetovimuttiyā.
按地域、地方、方位、众生种类的种种差别,有分别地;
按照各自的能力,它遍及一切众生,无限制。
Bhūmidesadisāsatta-bhedabhinnesu odhiso; Yathāsambhavamappeti, sabbasattesvanodhiso.
同样地,就一个众生而言,从限定的规定来说;
而且在许多众生身上,也在一切众生身上生起。
Tadevamekasattamhi, paricchedaniyāmato; Bahukesu ca sattesu, sabbesu ca pavattati.
如是熏修其心相续,
以慈心解脱。
悲心修习相应者,
此后当能堪忍魔罗。
Tathāsevitasantāno, Mettācetovimuttiyā; Karuṇābhāvanāyoga- Mārabheyya tato paraṃ.
“唉,愿一切众生都能从苦中解脱!”他这样想着。
Sattānaṃ dukkhitākāra-māvajjitvāna yoniso; ‘‘Aho dukkhā vimuccantu, sabbe sattā’’ti cintayaṃ.
这个年轻人又是怎么回事,被恐惧和惊慌吓得发抖?
被灾祸和危难击中,带着劳苦而挣扎。
Kathaṃ māṇavakoyañca, bhayabheravakampito; Byasanopaddavāviddho, vipphandati vighātavā.
如是此等相违者,趣入于迷乱;
心怀瞋害受逼恼,为心苦所缠缚。
Tathā hete vimosāya, paṭipannā virodhino; Sabyāpajjā vihaññanti, cetodukkhasamappitā.
复有余人遭陨堕,悲啼号泣苦煎逼;
心怀焦灼如烟念,同分忧愁与绝望。
Athaññe paridevanti, vipattivinipātikā; Padhupāyikasaṅkappā, sokopāyāsabhāgino.
接着,另一些被击败的人,被贪欲烦恼控制住了;
被愚痴黑暗吞没的众生,走向恶趣。
Athāpare parābhūtā, kāmaklesavasīkatā; Mohandhakārapakkhantā, sattā gacchanti duggatiṃ.
他们在那里承受自己造下的苦涩可怕果报;
被苦矛刺穿,举臂在洞穴中号哭。
Te tattha kaṭukaṃ ghoramanubhontā sakaṃ phalaṃ; Dukkhasūlasamāviddhā, bāhā paggayha kandare.
长久以来心向着天界的圆满福报;
天众们离开天界,虽然万般不愿,还是被牵引而去。
Dīgharattādhimuttāya, devalokasamiddhiyā; Devakāyā vihāyanti, akāmā parivattino.
燃烧了很长时间,就像天空中的太阳一样;
即使投生到梵天,也终究会从梵天界坠落。
Cirakālaṃ jalitvāna, sūriyova nabhantare; Brahmānopi patanteva, brahmalokāparāyaṇā.
就这样,五蕴聚集,担负着这座苦宅;
有情众生散落在各种趣处,备受逼恼。
Khandhapañcakamiccevaṃ, dukkhāgāraṃ samubbahaṃ; Nānāgatīsu vikkhittaṃ, pāṇajātaṃ vihaññati.
陷入无依无靠的困境,内心被退堕的恐惧搅得惶惶不安;
就像被旋风卷起的鸟儿一样,不停旋转翻飞。
Anāthamanayāpannaṃ, parihānibhayākulaṃ; Vātamaṇḍalikakkhittapakkhīva parivattati.
如是见已或闻已,或复恭敬承事已;
欲求苦之除灭者,渴仰苦之止息者。
Iti disvāna sutvā vā, sambhāvetvāna vā puna; Dukkhāpagamamicchanto, dukkhāpagama patthayaṃ.
有智慧的人身处安乐的人群中,也会不断忆念起苦的样貌;
具足悲悯的人应当修习悲心的培育。
Sukhitesu ca medhāvī, dukkhākāramanussaraṃ; Pavatteyya dayāpanno, karuṇābhāvanappanaṃ.
啊,愿众生彻底解脱一切苦法!
萨度,愿诸忧恼、愁悲与哀泣悉皆止息。
‘‘Aho sattā vimuccantu, dukkhadhammehi sabbathā; Sādhu samentupāyāsā, sokā ca paridevanā.
愿恶法销尽,诸病亦如是平息;
众生诸杂染、障碍悉断除。
‘‘Khīyantu pāpadhammā ca, passambhentāmayā tathā; Saṃklesā palibodhā ca, samucchijjantu pāṇinaṃ.
愿嗔恚被舍弃,愿灾祸都退散;
愿灾祸都消失,愿不幸都退去。
‘‘Byāpādā ca vihāyantu, vinivattantupaddavā; Byasanāni vinassantu, vigacchantu vipattiyo.
“愿伤害与困苦都消失,愿怖畏恐惧都灭尽;
愿被放出的(灾害/武器)退去,愿众生得见平安。”
‘‘Vihesā ca vighātā ca, khīyantu bhayabheravā; Paṭikkamantu vissaṭṭhā, sotthiṃ passantu pāṇino’’.
如是悲悯,于一切众生、一切方式;
愿拔除一切苦,他修习悲悯。
Iccevamanukampanto, sabbasattepi sabbathā; Sabbadukkhasamugghātaṃ, patthento karuṇāyati.
阻挡已生起的忧愁,把伤害远远赶走;
像慈心那样导向悲禅安止。
Sokuppattaṃ nivārento, vihiṃsaṃ dūrato haraṃ; Mettāyamiva pāpeti, karuṇājhānamappanaṃ.
修行悲心之后,瑜伽行者接着应当修习喜心。
以如理的方式,把注意力投向众生快乐的样子。
Karuṇānantaraṃ yogī, bhāveyya muditaṃ tato; Sattānaṃ sukhitākāramāvajjetvāna yoniso.
大威神力诸梵天神,云何长久
以喜为食住妙处,无病无恼而欢喜?
Kathaṃ cirāya brahmāno, mahātejā mahiddhikā; Pītibhakkhā subhaṭṭhāyī, pamodanti nirāmayā.
天界众生拥有丰厚的财富,
大有威力、拥有名声。
被天女们围绕着,
他们在欢喜园里尽情享乐。
Devakāyā mahābhogā, Mahesakkhā yasassino; Accharāparivārehi, Paricārenti nandane.
已受灌顶登基,具伞盖拂尘之庄严;
决意确立权势,享受王乐的他们快乐。
Rājābhisekasampattā, chattacāmarabhūsitā; Ādhippaccamadhiṭṭhāya, sukhitā rājabhogino.
就像那些享用着现成财物的人,还有其他众生也一样;
想要什么就能得到什么的人,在快乐和喜悦中欢欣享受。
Yathopaṭṭhitabhogehi, tadaññepi ca pāṇino; Yathākāmitanipphannā, modanti sukhapītikā.
四恶趣的众生,恶业灭尽后;
从那里死后,他们心生欢喜,安住在快乐的地方。
Caturāpāyikā sattā, pāpakammaparikkhayā; Tato cutābhinandanti, sukhaṭṭhāne patiṭṭhitā.
彻底断除一切执着的依止,证得出世间的境界;
内心躁动完全平息,安乐地欢喜无量。
Sabbālayasamugghātaṃ, patvā lokuttaraṃ padaṃ; Paṭipassaddhadarathā, sukhaṃ modantanappakaṃ.
如是见或闻已,再三敬重;
安忍众生,以乐相而欢悦。
Iti disvāna sutvā vā, sambhāvetvā punappunaṃ; Sattānamadhivāsento, sukhākāraṃ pamodati.
哎呀,真好!哎呀,太妙了!
众生确实欢喜。
众生真是得到了善利啊,
所渴望的成就。
‘‘Aho sādhu aho suṭṭhu, Modanti vata pāṇino; Aho suladdhaṃ sattānaṃ, Samiddhimabhipatthitaṃ.
面容清净光洁,心中所愿也都圆满。
他们充满喜悦和欢欣,愿他们无病地长久活着。
‘‘Pasannamukhavaṇṇā ca, paripuṇṇamanorathā; Pītipāmojjabahulā, ciraṃ jīvantunāmayā.
已经超越了怖畏之道,脱离了苦的聚集。
已经抵达安稳之道,喜乐圆满而绽放。
‘‘Bhayamaggamatikkantā, dukkhasaṅghāṭanissaṭā; Khemamaggamanuppattā, pītisampattiphullitā.
“这些人心意和合、安稳快乐,乐于彼此接引、和睦相处;
他们宣示成就,为美好的功德所庄严。”
‘‘Samaggā suhitā cete, paṭisandhānapesalā; Sampattimabhivedenti, kalyāṇaguṇabhūsitā’’.
就这样,正确地渴求,圆满获得安乐;
以欢喜心让众生感到喜悦,并以喜心平等地遍满。
Iti sammā pihāyanto, sukhādhigamasampadaṃ; Sattānamabhirocento, muditāya samaṃ pharaṃ.
舍离虚伪之攀执,远离嫉妒与不乐;
犹如慈心,令喜禅那达于安止。
Hitvā palāsābhisaṅgaṃ, issāratiniraṅkato; Mettāyamiva pāpeti, muditājhānamappanaṃ.
修习了喜之后,应当修习最上的舍。
放下对立和偏爱,内心变得平等无偏。
Muditaṃ pana bhāvetvā, bhāveyyupekkhamuttamaṃ; Virodhānunayaṃ hitvā, hutvā majjhattamānaso.
对世间本然如此的状态,
得到与失去、名声与默默无闻,
观毁誉,
唯见苦与乐。
Sabhāvabhūta lokassa, Lābhālābhaṃ yasāyasaṃ; Nindāpasaṃsaṃ passanto, Sukhaṃ dukkhañca kevalaṃ.
世间是怎样以业之性而随转的?
被世间法打败,无法自我主宰。
Kathaṃ kammassakatattāyaṃ lokānuparivattati; Lokadhamme parābhūto, attādheyyavivajjito.
这里到底有什么能力,能随心所欲地推动?
他们是随谁的喜好,才成了快乐或痛苦的呢?
Kiṃ nāmatthi samatthettha, pavattetuṃ yathāruci; Kassa vā ruciyā honti, sukhitā vātha dukkhitā.
众生的乐与苦,确实都是随因缘而生的。
它无法被扭转,也无法靠任何别的什么再扭转。
Yathāpaccayasambhūtā, sukhadukkhā hi pāṇino; Na sakkā parivattetuṃ, aññena puna kenaci.
人们执取邪道,就会走向败坏;
把正道放在首位,他们就能再次成就。
Micchāmaggamadhiṭṭhāya , vipajjanti ca mānavā; Sammāmaggaṃ purodhāya, sampajjanti punattanā.
在这里,这些也依身体而转成别的样子;
按照各自喜欢的意愿去造业,又能各自随心所欲地掌控。
Tattha kāyavasenete, parivattanti aññathā; Yathārucitakammantā, paccekavasavattino.
在我看来,对世间进行考察思辨,只会带来无益的困扰。
这确实是宁静而殊胜的,也就是对那一点的平等舍观照。
Niratthakavihesāyaṃ, maññe lokavicāraṇā; Santametaṃ paṇītañca, yadidaṃ tatrupekkhanaṃ.
我究竟是谁?他们又是谁?为何我与觉者有别?
一味盯着他人高下,只是折磨自己。
Ahaṃ ko nāma ke cete, kimaṭṭhānabudhantaro; Paresupari pekkhanto, vihaññāmīti attano.
愿他们快乐,或者不快乐;愿他们脱离苦,或者不脱离。
不管他是富人还是穷光蛋,我在这里瞎琢磨这些干什么?
Sukhitā hontu vā mā vā, dukkhā muccantu vā na vā; Samiddhā vā daliddā vā, kā mamettha vicāraṇā.
愿众生都能随自己的意愿保全自身;
在那里,我没有障碍,也没有戏论或瞋恚。
Attānaṃ parihārantu, yathākāmaṃ tu pāṇino; Palibodho papañco vā, byāpādo vā na me tahiṃ.
他这样以舍心观照诸行,即使对众生心怀利益,
以不偏不倚、清晰显现的旁观舍心,如理平等地遍满。
Iti saṅkhāyupekkhanto, hitakāmopi pāṇinaṃ; Apakkhapātupekkhāya, samaṃ pharati yoniso.
已超越无知的舍心,远离了随顺与贪染。
就像慈心那样,让它达到第五禅的安止。
Aññāṇupekkhā nikkhanto, anurodhaṃ virājiya; Mettāyamiva pāpeti, pañcamajjhānamappanaṃ.
说法者中最胜尊,宣说四种无量心;
大牟尼能负重担,大士常怀利生愿。
Appamaññā catasseva-mācikkhi vadataṃ varo; Mahāpurisadhorayho, hitakāmo mahāmuni.
初学瑜伽行者,不应于异性修慈;
对死者,慈心亦不应以一切方式(修习)。
Na liṅgavisabhāgamhi, ādikammikayoginā; Bhāvetabbā matasatte, mettameva na sabbathā.
应当获得的成就之相,以及苦的相状,都在众生中。
作意、随喜的行相、心性,以及依赖性,也是如此。
Pattabbasampadākāraṃ, dukkhākārañca pāṇisu; Āvajjaṃ muditākāramanattādhīnataṃ tathā.
对自己、对困顿者、对朋友、对中间者,依次第;
最初开始修行之后,从此以后。
Attani duggate mitte, majjhatteti yathākkamaṃ; Paṭhamaṃ bhāvanāyogamārabhitvā tato paraṃ.
对自己、对朋友、对中立的人、对敌人——在这四种人身上。
行持着破除界限,于一切处内心平等。
Attani mitte majjhatte, veriketi catūsupi; Karonto sīmasambhedaṃ, sabbattha samamānaso.
依地等差别而各别限定,如是名有界限;
或不作限定——此等皆应修习,如是为说。
Bhūmikādippabhedehi , paricchijjodhiso tathā; Aparicchijja vā cetā, bhāvetabbāti bhāsitā.
心相续无造作,以彼悲悯已生众生;
安住最胜,故被称为梵住。
Asaṅkhotitasantānā, tāhi bhūtānukampakā; Viharantuttamā brahmavihārāti tato matā.
由于所缘无量,且由于善修;
因为对众生没有限量,所以被称为无量。
Appamāṇālambaṇattā, tathā suppaṭipattiyā; Sattesu appamāṇattā, appamaññāti sammatā.
没得到利益的众生、痛苦的众生、已经得到成就的众生;
心里想着“众生都是自己业的主人”,然后针对他们依次第而修。
Asampattahitā sattā, dukkhitā laddhasampadā; Kammassakāti cintetvā, tato tesu yathākkamaṃ.
“愿他们凭借各种财富获得成功,
愿众生都能从苦中解脱;
哎呀,众生真的得到安乐了!
愿众生都各得其所。”
‘‘Sampattīhi samijjhantu, Dukkhā muccantu pāṇino; Aho sattā sukhappattā, Hontu sattā yathā tathā’’.
欲求(众生)福乐增长,亦欲苦的止息;
对成就者随喜,对欢喜者保持舍心。
Iccābhivuddhimicchanto, dukkhāpagamanaṃ tathā; Samiddhe anumodanto, upekkhanto ca pīṇite.
就像母亲对待年幼的孩子,对待生病的孩子,对待正值青春的孩子;
对于忙于自己事务的(儿子),也以四种方式运转。
Mātāva dahare putte, gilāne yobbane ṭhite; Sakiccapasute ceva, catudhā sampavattati.
如是,于众生中正心运转有四;
从一切方面亦唯此四,由此大仙宣说。
Itthaṃ catudhā sattesu, sammā cittapavattanā; Sabbathāpi catuddhāva, tato vuttā mahesinā.
这样,那些正在修习的人,面容欢喜,内心清净;
他睡得安稳,就算睡着了,也不会梦到任何坏事。
Iccetā pana bhāvento, pasannamukhamānaso; Sukhaṃ supati suttopi, pāpaṃ kiñci na passati.
他醒来时,满心欢喜;安然醒来,不再有恐惧。
他也能很快达到心的专注统一。
Paṭibujjhatanutrāso, jāgarova pamodati; Cetaso ca samādhānaṃ, khippamevādhigacchati.
各种危险都被断除,各种灾祸也都消散。
天众也会守护那些不迷惑、不散乱的人。
Parissayā pahīyanti, vigacchanti cupaddavā; Devatāpi ca rakkhanti, amuyhantaṃ anākulaṃ.
如应时绽放之莲华,如清净无瑕之明月;
众人以柔和温雅之德、慈爱之眼瞻视彼。
Phullaṃva kamalaṃ kāle, candaṃva vimalaṃ jano; Sommakomaladhammehi, piyacakkhūhi passati.
不被吓倒,也不被煽动动摇,在一切境况中都是智者。
他平等而持续地发起精进,以此摄受世间。
Asaṃhīro asaṃkuppo, sabbāvatthāsu paṇḍito; Samaṃ pavattitārambho, lokamesonugaṇhati.
刹那近行定,于相续之人;
无量果报成,大仙咸赞叹。
Khaṇamattopacārekā, pavattekamhi puggale; Appamāṇā phalitveva, vaṇṇayanti mahesino.
1415(此段无对应巴利原文内容,无法翻译。)
1415.
何况于一切众生,已成就安止之修习;
此四者悉皆平等,自在无间相续。
Pageva sabbasattesu, appanāpattabhāvanā; Catassopi samībhūtā, vasībhūtā nirantaraṃ.
福德之流不断涌来,让智者得以圆满。
就像无法衡量的巨大洪流,涌向波涛成串的大海。
Puññadhārābhisandantā, paripūrenti paṇḍitaṃ; Appameyyamahoghova, sāgaraṃ vīcimālinaṃ.
1417(原文仅为偈颂编号,无对应巴利文内容可译)
1417.
不及无量所生福之十六分之一,
一切有依诸福德,如是宣说。
Appamaññāmayānaṃ hi, puññānaṃ soḷasiṃ kalaṃ; Sabbopadhikapuññāni, nāgghantīti pakāsitaṃ.
对确实敬重这些(四无量心)的人来说,他的出家不会白费。
一个多具微细欣悦者,善学三学。
Avañjhā tassa pabbajjā, yassa hetāsu gāravo; Sukhumodagyabahulo, tisso sikkhā susikkhati.
他特别受用国土布施的食物,绝不空过。
那份布施也大有果报,是安立在信心上的布施。
Amoghaṃ raṭṭhapiṇḍañca, bhuñjateso visesato; Tampi mahapphalaṃ hoti, saddhādeyyaṃ patiṭṭhitaṃ.
以信为首诸善法,无缺而增长;
成正觉之行,其广大于彼显现。
Saddhādikusalā dhammā, pavaḍḍhanti akhaṇḍitā; Sambuddhicariyānañca, mahattaṃ tassa pākaṭaṃ.
为了轻松证悟,基础禅那是最殊胜的。
正直且唯一的道路,能往生到梵天界。
Akicchapaṭivedhāya, pādakajjhānamuttamaṃ; Uju cekāyano maggo, brahmalokūpapattiyā.
此诸心属习气分,随顺菩提资粮;
能生天界、带来安乐,是无上护世。
Vāsanābhāgiyā cetā, bodhisambhārakūlikā; Sovaggikā sukhāhārā, lokārakkhā niruttarā.
无量利益与无量功德生起,
皆由无量心;是故智者于彼无量心中,不应放逸。
Appameyyānisaṃsevaṃ, appameyyaguṇodayā; Appamaññā tato tāsu, na pamajjeyya paṇḍito.
于食修厌逆想,斯为最胜之想;
所谓段食,饭饮诸类悉摄其中。
Paṭikkūlaṃ panāhāre, bhāvento saññamuttamaṃ; Kabaḷīkāramāhāra-mannapānādisaṅgahaṃ.
独自在隐蔽处时,对吃过的、嚼过的、喝过的、尝过的,
应当这样思惟:“这是令人厌恶的。”如何依前往等方式[思惟]呢?
Asitaṃ khāyitaṃ pītaṃ, sāyitañca rahogato; Paṭikkūlanti cinteyya, gamanādivasā kathaṃ.
舍弃这座可爱又宁静的苦行林,
为了食物,必须去人多的村子。
Tapovanamidaṃ hitvā, ramaṇīyamanākulaṃ; Āhārahetu gantabbo, gāmo gāmajanākulo.
在那里,有不净与污秽,是恶人的围栏与垃圾堆;
只取够用的食物,每家每户的食物也一样。
Tatthāsuciparikliṭṭhe, dujjanāvārasaṅkare; Dīnamesayatuttiṭṭhaṃ, gehe gehe tu bhojanaṃ.
那被唾液和污垢弄脏、在舌尖上翻来翻去的东西,
被牙齿嚼碎混在一起后,颜色和气味就会丧失。
Taṃ kheḷamalasaṃkliṭṭhaṃ, jivhaggaparivattitaṃ; Dantacuṇṇitasambhinnaṃ, vaṇṇagandhaṃ vilissati.
胆汁痰液遍充满,脓血混杂相交和;
入时令人生厌患,秽恶可憎可唾弃。
Pittasemhaparibyuḷhaṃ, pubbalohitamissitaṃ; Pavisantaṃ paṭikkūlaṃ, jegucchaṃ dhikkatāsivaṃ.
在满是尸骸、恶臭熏染的腹腔里;
就像狗吐在狗食盆里的呕吐物一样。
Kucchiyaṃ kuṇapākiṇṇe, duggandhaparibhāvite; Suvānavamathākāraṃ, vantaṃva svānadoṇiyaṃ.
就像炽热的污水坑,被各种虫子爬满。
在那里,被泡沫覆盖着,沸腾翻滚,彻底煮透。
Tattacandanikāyaṃva , nānākimisamākule; Tattha bubbuḷakacchannaṃ, kuthitaṃ paripaccati.
而当下这个(食物)也正在被消化,也脱离了它的自然本质。
它助长头发、体毛等,成为种种腐尸的堆积。
Saṃpaccantaṃ panetañca, sabhāvañca visevitaṃ; Vaḍḍheti kesalomādiṃ, nānākuṇapasañcayaṃ.
当它成熟时,还会带来诸多灾祸;
麻风、疮疖、白斑等上百种重大疾病的生起。
Vipaccantamathopetamanekopaddavāvahaṃ; Kuṭṭhagaṇḍakilāsādimahābyādhisatodayaṃ.
这(身体)已经腐臭,是成熟了的,从各种孔窍积聚而来。
就像煮沸的脂团一样,不停地往外流漏。
Pūtibhūtañca taṃ pakka-manekadvārasañcitaṃ; Medapiṇḍaṃva kuthitaṃ, parissavati santataṃ.
这具身体已经腐烂发臭,总是散发出难闻的气味;
即使不停地冲洗,它也不会变得干净。
Yena pūtigato kāyo, niccaṃ duggandhavāyiko; Dhoviyantopi satataṃ, sucibhāvaṃ na gacchati.
此食实可厌弃,
依止于不净之身。
以排泄物为终结处
带来随烦恼的果报。
Kucchito soyamāhāro, Kāyāsucinisevano; Nissandamalaniṭṭhāno, Upaklesaphalāvaho.
起于欲贪,以病与生为系缚;
依于憍醉放逸,乃诸恶业之大道。
Kāmarāgasamuṭṭhānaṃ, rogajātinibandhanaṃ; Madappamādādhiṭṭhānaṃ, pāpakammamahāpatho.
这是有害之法生起之道,是恐惧和怖畏产生之处。
灾祸到来的门户,通往恶趣的入口。
Ahitodayamaggoyaṃ, bhayabheravasambhavo; Byasanāgamanadvāraṃ, apāyāvahitaṃ mukhaṃ.
执身为我而游荡,贪溺口腹心痴迷;
愚人造作诸染业,随业分受苦果报。
Carantattasamattāva, yatthodariyamucchitā; Kliṭṭhakammāni dummedhā, karontā dukkhabhāgino.
于此熟果相,为令心离欲,复有何所益?
味乐可爱形,积聚诸怖患。
Tattha cittavirāgāya, kiṃ pakkaphalasannibhe; Rasassādapiyākāre, ghorādīnavasañcite.
对于正在修习厌恶想、这样如实洞见的人,
到达近行道的阶段,心就变得专注安定。
Bhāventassa paṭikkūla-saññamevaṃ vibhāvino; Upacārapathaṃ patvā, cittaṃ hoti samāhitaṃ.
他饮食已得寂止,
清净而明察。
已经脱离了沉醉和放逸。
不贪著于味觉的享受。
Soyaṃ passambhitāhāra- Visado so vicakkhaṇo; Madappamādanikkhanto, Rasassādanirālayo.
如以药膏涂抹,如以脂油润滑车轴;
犹如吞食亲子之肉,他如是受用饮食。
Limpento viya bhesajja-makkharabbhañjako yathā; Puttamaṃsaṃva khādanto, āhāraṃ paribhuñjati.
生来就属于圣者家族,
以少欲等功德而著称。
撕碎欲望的罗网,
智者到达安稳。
Ariyavaṃsānupajāto, Appicchādiguṇodito; Kāmajālaṃ padāletvā, Sotthiṃ pappoti paṇḍito.
修习四界差别的人,则从五种方式入手;
他应当从自性上把握诸界,四种界都要把握。
Catudhātuvavatthānaṃ, bhāvento pana pañcadhā; Dhātuyo parigaṇheyya, catassopi sabhāvato.
简要地说和详细地说,以及资粮和自相;
内在和外在,怎样分成四种?
Saṅkhepena ca vitthārā, sambhārā ca salakkhaṇā; Ajjhattañca bahiddhā ca, catudhā vibhaje kathaṃ.
凡任何发毛等类之坚硬性,说为内地界;
内地界[为内];于外,则从彼之外者[为外地界]。
Yaṃ kiñci kesalomādi, kakkhaḷattaṃ pavuccati; Ajjhattaṃ pathavīdhātu, bahiddhā tu tatoparā.
凡是任何成为汁液的东西,
水即是成熟者;
应无余执取火与风
为支撑。
Yūsabhūtanti yaṃ kiñci, Āpova paripācakaṃ; Tejo vāyoti gaṇheyya, Vitthambhakamasesato.
从详细分类来说,构成部分有头发、体毛等二十种。
应修习地界,以及胆汁等十二种(作为)水界。
Vitthāratopi sambhārā, kesalomādi vīsati; Pathavīdhātu pittādi, dvādasāpoti bhāvaye.
以此热力,此身温热衰朽;
身被烧灼,所食等物亦得消化。
Tejena yena kāyoyaṃ, santappati jirīyati; Paridayhati sammā ca, paccanti asitādayo.
这四种组合,都是从自身身体产生的。
可以取火界,其余的取风界。
Tadetaṃ catukoṭṭhāsaṃ, kāyasambhavamattano; Tejodhātūti gaṇheyya, vāyodhātūticāparaṃ.
向上走的风和向下走的风,还有肚子和肠子里的风也一样;
沿着身体各个肢节运行,还有六种入出息风。
Uddhañcādhogamāvātā, kucchikoṭṭhāsayā tathā; Aṅgamaṅgānusārī ca, chadhānāpānamiccapi.
针对那个那个特相,辨别出它自己的特相;
应当在一切处所,以四种方式总摄诸界。
Taṃ taṃ lakkhaṇamārabbha, niddhāretvā salakkhaṇaṃ; Parigaṇheyya sabbattha, catudhā dhātusaṅgahaṃ.
就是这样,分成四类,
这个身体只是由诸界构成的。
没有心识,也没有实体自我。
没有实质,是他者的食物。
Iccevaṃ catukoṭṭhāso, Dhātumatto kaḷevaro; Niccetano ca nissatto, Nissāro parabhojano.
空、虚、空无,
远离、弃舍。
是我,或者是属于我的东西,
在这里,确实无论什么都不存在。
Ritto tuccho ca suñño ca, Vivitto ca pavajjito; Attā vā attanīyaṃ vā, Natthevettha kathañcipi.
这个身体仅仅是被思(意志)所推动,才转动起来。
被它摇动,就像一台机械,看起来好像有目的一样。
Kevalaṃ cetanāviddho, kāyoyaṃ parivattati; Kampito yāya yantaṃva, sādhippāyova khāyati.
寿、暖与识,舍此身而去;
彼时被弃掷而卧,犹如无用之木。
Āyu usmā ca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ; Apaviddho tadā seti, niratthaṃva kaliṅgaraṃ.
被愚痴蒙蔽的人,以种种方式把颠倒的东西加以戏论。
凡夫在那里被邪颠倒彻底压倒。
Viparītaṃ papañcentā, bahudhā mohapārutā; Yattha micchāvipallāsaparābhūtā puthujjanā.
轮回的荒野险道,四恶趣的聚集之处;
恶人逃不出灾祸的入口和门径。
Saṃsāraddhānakantāraṃ, caturāpāyasaṅkaraṃ; Byasanekāyanopāyaṃ, nātivattanti dujjanā.
即见此[身]为四种,
以界差别而观见者。
彼之近行,
名为心寂静。
Soyamevaṃ catuddhāti, Dhātubhedena passato; Tassopacāriko nāma, Samatho hoti cetasi.
就这样确定了界的分别,并依照它。
所造色法与名法,以一切方式。
Itthaṃ dhātuvavatthānaṃ, katvā tadanusārato; Upādārūpadhamme ca, nāmadhamme ca sabbathā.
已经把握了地界等基本元素,正在观察诸缘的安住规律;
向内和向外,观察它们的生灭。
Bhūmibhūte pariggayha, passanto paccayaṭṭhitiṃ; Ajjhattañca bahiddhā ca, vipassantodayabbayaṃ.
如实了知之后,厌离的人就离了贪染。
通过离贪而解脱,就被称为到彼岸者。
Yathābhūtamabhiññāya, nibbindanto virajjati; Virāgā ca vimuccitvā, pāragūti pavuccati.
修无色业处者,业处明净;
于遍相曼荼罗中,已证四禅与五禅。
Āruppaṃ pana bhāvento, kammaṭṭhānamanāvilaṃ; Catukkapañcakajjhānaṃ, patvā kasiṇamaṇḍale.
已圆满调伏、得自在,从第五禅那出定后;
他反复思惟执杖施暴等色身之过患。
Pariciṇṇavasībhūtā, jhānā vuṭṭhāya pañcamā; Cinteti daṇḍādānādirūpadosamabhiṇhaso.
此后对诸色厌离,也对其行相与所缘境厌离;
同时,对那所缘之法,也希求超越。
Nibbindanto tato rūpe, tadākāre ca gocare; Tadālambaṇadhamme ca, patthento samatikkamaṃ.
除虚空遍之外,无论把哪一种遍相扩展出去;
那位坚定又有正念的人,当下就把那个遍相清除掉。
Pattharitvāna yaṃ kiñci, ākāsakasiṇaṃ vinā; Ugghāṭeti tamevātha, kasiṇaṃ dhitimā sato.
他不去在意它,不趋向它,也不注视它。
脱离思虑和寻思,对遍处完全(不执取)。
Na taṃ manasi karoti, nāvajjati na pekkhati; Cintābhogavinimutto, kasiṇaṃ pati sabbathā.
心被导向那个因从彼(遍相)离去而得名的虚空。
好好地导向,如理地反复思惟。
Tadappāyasamaññātamākāsaṃ pati mānasaṃ; Sādhukaṃ paṭipādeti, yoniso paṭicintayaṃ.
彼定心具足转向,以善巧方便而引生;
缘遍处离去之虚空,依思惟而转起。
Tassāvajjanasampannaṃ, upāyapaṭipāditaṃ; Kasiṇāpagamākāsaṃ, cintanārabbha vattati.
Itthamantaradhāpetvā, kasiṇaṃ tu tato paraṃ; Sabbāvantamanantaraṃ, pharatākāsagocaraṃ.
在那里,对于修行者来说,正是依照所说的方式,从近行定的层面开始修习。
他证入第一无色定,所缘境是无限的虚空。
Tattha vuttanayeneva, bhāventassopacārato; Paṭhamāruppamappeti, ākāsānantagocare.
Tato tamhā vasībhūtā, vuṭṭhahitvā vicintayaṃ; ‘‘Āsannarūpāvacarajjhānapaccatthika’’nti taṃ.
喜贪既尽,舍彼虚空所行境,
念第二无色定极寂静而趣入。
Nikantiṃ pariyādāya, tamhā ākāsagocarā; Appetuṃ dutiyāruppa-matisantanti gacchati.
从那里,遍满第一无色处的识无边。
他进入第二无色定,所缘是识无边处。
Paṭhamāruppaviññāṇa-manantaṃ pharato tato; Dutiyāruppamappeti, viññāṇānantagocare.
观第一无色处识之无有,作意其非有;
其后乃系心于第三无色处,无所有处之境。
Paṭhamāruppaviññāṇa-mabhāvento tato paraṃ; Appeti tatiyāruppa-mākiñcaññamhi gocare.
然后,他观见第三无色处为“这是寂静”;
他安立第四无色处,以第三无色处为所缘。
Tato ca tatiyāruppaṃ, ‘‘santameta’’nti passato; Catutthāruppamappeti, tatiyāruppagocare.
一个人黏在粪堆棚上,另一个则依附着它。
一个在外面不依靠什么,另一个则依靠这个那个。
Gūthamhi maṇḍape laggo, eko tannissitoparo; Eko bahi anissāya, taṃ taṃ nissāya cāparo.
Ṭhito catūhi etehi, purisehi yathākkamaṃ; Samānatāya ñātabbā, catassopi vibhāvinā.
如是,依所缘差别,无色修习有四种;
然彼等虽如此,亦不宣说其禅支差别。
Iccālambaṇabhedehi , catudhāruppabhāvanā; Aṅgabhedaṃ panetāsaṃ, na kathenti tathāpi ca.
它们就越来越殊胜,一层比一层往上,依次递增。
就像四大王天等天界的成就那样。
Suppaṇītatarā honti, uddhamuddhaṃ yathākkamaṃ; Cātumahārājikādidibbasampattiyo yathā.
修习了四种不动等至之后,
他的意向善加安定,内心圆满而毫不动摇。
Āneñjamiti bhāvetvā, samāpattiṃ catubbidhaṃ; Susamāhitasaṅkappo, sampannācalamānaso.
如实观照,证悟最上果;
俱分解脱者,被称为阿拉汉。
Vipassanto yathābhūtaṃ, sacchikatvā phaluttamaṃ; Ubhatobhāgavimutto, arahāti pavuccati.
既知四十种业处方法,
亦当了知诸神通,及于止之修习方法中。
Kammaṭṭhānavidhiṃ ñatvā, cattālīsavidhaṃ tato; Abhiññāyopi viññeyyā, samathe bhāvanānaye.
如意通、天耳通、他心通;
宿命通,以及天眼通,以及其他同类者。
Iddhividhā dibbasotā, cetopariyajānanā; Pubbenivāsānussati, dibbacakkhu tathāparā.
从心定出离,五神通已说;
唯色界诸法,第五禅为地。
Cetosamādhinissaṭṭhā, pañcābhiññā pakāsitā; Rūpāvacaradhammāva, pañcamajjhānabhūmikā.
多身等决意,童子诸变化,
意所成化现,如是三神通。
Bahubhāvādidhiṭṭhānaṃ, komārādivikubbanā; Manomayābhinimmānamiccevaṃ tividhiddhiyo.
天界与人间的声音,
同样地,无论远处还是近处;
众生以此天耳而闻,
此说名耳界。
Dibbe ca mānuse sadde, Tathā dūre ca santike; Suṇanti yāya sā dibbā, Sotadhātūti bhāsitā.
他心智,就是能知道他人心里的想法;
能辨别有贪、离贪等状态的心,这被称为他心智。
Cetopariyañāṇanti, parapuggalacetaso; Sarāgavītarāgādiparicchedakamīritaṃ.
对过去曾住过的诸蕴的随念,被称为宿住随念智。
以宿住随念智之名,由那位如如者。
Pubbenivutthakhandhānussaraṇe ñāṇamīritaṃ; Pubbenivāsānussatiñāṇa nāmena tādinā.
死亡与投生的众生、色与无色。
同样地,人间的色,有粗的、细的、近的。
Cavamāne ca jāyante, satte rūpamarūpakaṃ; Tathā mānusakaṃ rūpaṃ, thūlaṃ sukhuma santikaṃ.
远处、显露处以及被遮蔽处,瑜伽行者靠这个能看见;
这个“死生智”就被称为天眼。
Dūre pakāsaṃ channañca, yena passanti yogino; Cutūpapātañāṇaṃ taṃ, dibbacakkhūti vuccati.
预测智与随业趣智也同样;
因为依靠它,所以它们归入天眼之中。
Anāgataṃsañāṇañca, yathākammupagaṃ tathā; Tannissitattā gacchanti, dibbacakkhumhi saṅgahaṃ.
如是智者,为证五种神通,
于第五禅中成就此心之五种自在。
Iti pañcavidhaṃ pattumabhiññaṃ pana paṇḍito; Katvāna pañcamajjhāne, pañcadhā vasitaṃ cidaṃ.
1495第1495段没有可翻译的巴利文内容。
1495.
当心这样入定时,变得清净、没有污垢;
当心变得柔软、堪能运作,并稳固安住于不动摇时。
Tathā samāhite citte, parisuddhe niraṅgaṇe; Mudubhūte kammaniye, āneñjamhi patiṭṭhite.
从作为神通基础的第五禅出定之后;
为了神通的遍作,你们应当使心倾向。
Abhiññāpādakajjhānā, tato vuṭṭhāya pañcamā; Abhiññāparikammāya, ninnāmeyyātha mānasaṃ.
把决意等事项,按照各自合适的方式,一一作意之后;
先做好准备,再进入根本定。
Adhiṭṭheyyādikaṃ taṃ tamāvajjitvā yathārahaṃ; Parikammaṃ karitvāna, samāpajjeyya pādakaṃ.
然后再次从定中出来,像之前那样先做准备工作;
对于正在修行的人,他以此智证得第五种。
Punadeva ca vuṭṭhāya, parikammaṃ yathā pure; Karontassa panappeti, abhiññāṇena pañcamaṃ.
按照各自的能力去决意、变现、化现;
听闻有情之声,以及了知其心。
Adhiṭṭhantaṃ vikubbantaṃ, nimminantaṃ yathārahaṃ; Sadde suṇantaṃ sattānaṃ, parijānañca mānasaṃ.
忆念过去世,也看见善趣和恶趣;
了知随业而受的异熟果报与未来。
Saraṃ pubbenivāsañca, passaṃ sugatiduggatiṃ; Yathākammaṃ vipākañca, pajānantamanāgataṃ.
牟尼如其所是地确实善于方法。
具备亲依止的人,证得神通。
Yathāsambhavamiccevamupāyakusalo muni; Upanissayasampanno, abhiññamadhigacchati.
已经获得神通的大修行者,内心彻底清净;
用圆满的智慧,观照了诸行的三相。
Pattābhiñño mahāyogī, pariyodātamānaso; Paripakkena ñāṇena, vipassitvā tilakkhaṇaṃ.
证得漏尽智和无人能及的六种神通。
被称为大漏尽者的,就是六通者。
Laddhāsavakkhayaṃ ñāṇaṃ, chadhābhiññamanuttaraṃ; Mahākhīṇāsavo nāma, chaḷabhiñño pavuccati.
四十种殊胜无垢、能净化心垢的(法)。
善逝所说的业处修法,就是正确修定的方法。
这里把全部内容简要地讲完了,连神通也包括在内,就到这里为止。
善慧的牟尼在这里应当以一切方式修习。
Cattālīsavidhaṃ panitthamamalocetomalakkhālanaṃ, Kammaṭṭhānanayaṃ yamāha sugato sammā samādhānakaṃ; Saṃkhittaṃ kathitaṃ tamettha sakalaṃ sābhiññamettāvatā, Kattabbā muninettha sādhumatinā sambhāvanā sabbathā.
被各种殊胜功德所庄严的教诫
就这样,修习了这止之后;
智者亲近无上无等、
为利乐之门、至上觉者所证悟之境。
Varaguṇagaṇabhūsitānusiṭṭhaṃ, Iti samathamimaṃ tu bhāvayitvā; Paramamanupamaṃ bhajanti dhīrā, Hitasukhamukhamuttamānubuddhaṃ.