第7章
7. Sattamo paricchedo
一切摄集分别
Sabbasaṅgahavibhāgo
五十四法,确实依名与名而说;
色法十八种,遍一切处而说。
Catupaññāsa dhammā hi, nāmanāmena bhāsitā; Aṭṭhārasavidhā vuttā, rūpadhammāti sabbathā.
依自性应证知,七十二种宣说;
究竟真实之义,实物诸法自相。
Abhiññeyyā sabhāvena, dvāsattati samīritā; Saccikaṭṭhaparamatthā, vatthudhammā salakkhaṇā.
今当为彼宣说总摄一切之纲要,
此即阿毗达摩比丘无上宝典。
Tesaṃ dāni pavakkhāmi, sabbasaṅgāhikaṃ nayaṃ; Ābhidhammikabhikkhūnaṃ, hatthasāramanuttaraṃ.
二分和三分,依蕴、处、界、谛来分类;
缘起和诸缘,按通行的称法来说。
Dukā tikā ca khandhāyatanato dhātusaccato; Paṭiccasamuppādā ca, paccayā ca samaññato.
涅槃本身就是缘,是无缘、无造作的。
无造作、不生起,恒常,具有恒常的特相。
Paccayo eva nibbānamapaccayamasaṅkhataṃ; Asaṅkhāramanuppādaṃ, sassataṃ niccalakkhaṇaṃ.
缘以及诸行,还有此后那些有为法;
它们具有生起与坏灭的性质,同样也依缘而住立。
Paccayā ceva saṅkhārā, saṅkhatā ca tatopare; Uppādavayadhammā ca, paccayaṭṭhitikā tathā.
涅槃与色法唯是不相应的。
所缘本身只是名为所缘,因为它不执取任何东西。
Nibbānaṃ rūpadhammā ca, vippayuttāva kevalaṃ; Ārammaṇā eva nāma, nālambanti hi kiñcipi.
它们在同一刹那生起、在同一刹那灭去,所缘和依处也相同。
相杂、相应,并且随其所宜而俱生。
Ekuppādanirodhā ca, ekālambaṇavatthukā; Saṃsaṭṭhā sampayuttā ca, sahajātā yathārahaṃ.
互相扶助,随处俱起;
有所缘、有所缘境,是谓心与心所。
Aññamaññenupatthaddhā, sabbattha sahavuttino; Sārammaṇārammaṇā ca, cittacetasikā matā.
此即观慧之地:其中三地诸法,
为世间所摄、是轮回法、有上。
Vipassanāya bhūmīti, tattha tebhūmakā matā; Lokiyā pariyāpannā, vaṭṭadhammā sauttarā.
有身诸法有畏,名为此岸;
可被结缚的法是有垢的,同样地,可被盖障的法也是如此。
Sakkāyadhammā sabhayā, tīramorimanāmakaṃ; Saṃyojaniyā samalā, tathā nīvaraṇīyakā.
有杂染、被执取、可作为执取对象、有漏的诸法;
可被暴流冲走的法、可被轭系缚的法、可被结绑住的法,这些是被说到的。
Saṃklesikā parāmaṭṭhā, upādānīyasāsavā; Oghanīyā yoganīyā, ganthanīyāti bhāsitā.
另有一些不属于任何界地的法,它们是离轮回流转的,并且不是观智所缘的对象。
还有出世间法和无上法,以及不属于结所系等类的法。
Aññe apariyāpannā, vivaṭṭā cāvipassiyā; Lokuttarānuttarā ca, nosaṃyojaniyādayo.
业生、已执取者,名为有漏;
非执取者,其余那些则说为……
Kammajātā upādinnā, nāma vuccanti sāsavā; Anupādinnakā nāma, tato sesā pavuccare.
善不善诸法,被认为是有对应法;
除此之外的其他法,则说明为无对应法。
Dhammā sappaṭibhāgāti, kusalākusalā matā; Appaṭibhāgadhammāti, tadaññe paridīpaye.
有诤之法当断除,即十二不善法;
除此其余名无诤,无人于彼应断除。
Saraṇā ca pahātabbā, dvādasākusalā pana; Tadaññe araṇā nāma, pahātabbā na kehici.
具有色者即色法,名法为无色者;
就这样,按这些类别等等的区分,应当辨明两种分类。
Rūpino rūpadhammā ca, nāmadhammā arūpino; Evamādippabhedena, dvidhā bhedaṃ vibhāvaye.
愚痴的法是能让人灼烧的,是黑的,结出苦果。
不应亲近、带有罪过的,被认为是十二种不善法。
Bālā dhammā tapanīyā, kaṇhā ca kaṭukapphalā; Asevitabbā sāvajjā, dvādasākusalā matā.
智者的、不生热恼的,清净的且能带来安乐的。
应当修习、没有过失的善法,共有二十一种。
Paṇḍitā cātapanīyā, sukkā ca sukhadāyakā; Sevitabbānavajjā ca, kusalā ekavīsati.
唯作、果报、色与涅槃,此四者名为无记;
由与善不善相反故。
Kriyā vipākā rūpañca, nibbānanti catubbidhā; Vuttā abyākatā nāma, dhammā tabbiparītato.
欲界诸法,卑下而狭小;
色界无色界之法,名为中等与广大。
Hīnā dhammā parittā ca, kāmāvacarabhūmikā; Rūpārūpā pavuccanti, majjhimā ca mahaggatā.
无量而且殊胜的法,被认为是出世间法。
有垢、能垢的十二不善法也是如此。
Appamāṇā paṇītā ca, dhammā lokuttarā matā; Saṃkiliṭṭhasaṃklesikā, dvādasākusalā tathā.
非染污而顺染污者,是其余三地之诸法;
九种出世间法,则非染污、非顺染污。
Asaṃkiliṭṭhasaṃklesikā, dhammā tebhūmakāpare; Asaṃkliṭṭhāsaṃklesikā, nava lokuttarā siyuṃ.
它们被称为果报,是四地的果报;
善与不善,被认为是名为果报法的法。
Vipākā te pavuccanti, vipākā catubhūmakā; Vipākadhammā nāmāti, kusalākusalā matā.
唯作、色与涅槃,非果亦不熟;
趣向积集之法,有漏福与非福。
Kriyā rūpañca nibbānaṃ, na pākaṃ na tu paccati; Ācayagāmino dhammā, puññāpuññāva sāsavā.
已说趣向损减者,善法及无上;
唯作、色与涅槃,异熟果报二者俱离。
Vuttāpacayagāmino , kusalānuttarā pana; Kriyā rūpañca nibbānaṃ, pākā cobhayavajjitā.
最初的无上之道,是见道,其余则是修道的道。
除此之外的其他法,都已脱离这两种,从究竟真实义来看,全都是如此。
Paṭhamānuttaro maggo, dassanaṃ bhāvanāpare; Tadaññe dvayanimmuttā, sabbepi paramatthato.
世尊说,前面那七种出世间法是有学。
阿拉汉果本身,就是无学,这是所阐明的。
Satta lokuttarā heṭṭhā, vuttā sekkhāti tādinā; Arahattaphalameva, asekkhanti pakāsitaṃ.
世间的以及涅槃,亦被说为远离两者。
应当用这类方式,把它阐明为三种。
Lokiyāpi ca nibbānaṃ, bhāsitobhayavajjitā; Evamādippakārehi, tividhāti vibhāvaye.
过去、未来的色,以及现在的色和其他色;
内在的或外在的,细小的与粗大的,也同样如此。
Atītānāgataṃ rūpaṃ, paccuppannamathāparaṃ; Ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, sukhumoḷārikaṃ tathā.
低劣的、殊胜的,远的或近的,都归为一类;
把一切色都归拢到一起,就称为色蕴。
Hīnaṃ paṇītaṃ yaṃ dūre, santike vā tadekato; Sabbaṃ rūpaṃ samodhāya, rūpakkhandhoti vuccati.
同样地,受蕴就是任何一种受。
想蕴就是想,是从“堆积”这个意义上说的。
Tatheva vedanākkhandho, nāma yā kāci vedanā; Saññākkhandhoti saññā ca, rāsibhāvena bhāsitā.
在轮回诸法中的乐味,以及亲近、沉溺于那乐味;
为了详细剖析,举出了这两类蕴。
Vaṭṭadhammesu assādaṃ, tadassādopasevanaṃ; Vinibhujja nidassetuṃ, khandhadvayamudāhaṭaṃ.
此示诤根与轮回次第之因,
有人依之而谓受与想曾作差别。
Vivādamūlasaṃsāra-kamahetunidassanaṃ; Sandhāya vedanā saññā, katā nānāti kecana.
与心相应之法,则从思为前导来看;
诸心所法以行蕴之名而被认定。
Cittasaṃsaṭṭhadhammānaṃ, cetanāmukhato pana; Saṅkhārakkhandhanāmena, dhammā cetasikā matā.
具众差别之心,是名识蕴;
以无差别故,涅槃不摄于蕴。
Sabbabhedaṃ tathā cittaṃ, viññāṇakkhandha sammataṃ; Bhedābhāvena nibbānaṃ, khandhasaṅgahanissaṭaṃ.
因为可以作为所缘,并且能资助执取。
五取蕴,是排除出世间法的。
Ālambanīyabhāvena, upādānopakārato; Pañcupādānakkhandhāti, lokuttaravivajjitā.
譬如粗显者,能利执取相应之瑜伽行者;
三地诸法,为令归于一地而宣说。
Yathā thūlaṃ hitatthāya, pariggāhakayoginaṃ; Dhammā tebhūmakā eka-bhūmibhāvāya desitā.
容器、食物、调料与供食者,
以及受用者,此五者依次设喻。
Bhājanaṃ bhojanaṃ tassa, byañjanaṃ bhojako tathā; Bhuñjitā cāti pañcete, upamenti yathākkamaṃ.
如病房、如疾病、如亲近不宜之物,
如病之生起、如病人,智者作此诸喻。
Gilānasālā gelaññaṃ, asappāyopasevanā; Samuṭṭhānaṃ gilānoti, upamenti ca paṇḍitā.
牢狱、刑罚、罪过与行刑者,
因罪而成贼,如是复为喻。
Cārako kāraṇaṃ tattha, aparādho ca kārako; Aparādhakato coro, iti copamitā puna.
因为一直逼迫、压迫,所以被说成是“重担”。
它们以烦恼之苦为切入点,不停地啃噬。
Niccādhipīḷanaṭṭhena , bhārāti paridīpitā; Klesadukkhamukhenete, khādakā ca nirantaraṃ.
总是带来不利者,始终举着剑的仇敌。
因为被归在“死魔”的名下,所以也被说成是“杀者”。
Anatthāvahitā niccamukkhittāsikaverino; Maccumārābhidheyyattā, vadhakāti ca bhāsitā.
不耐揉搓的色,像泡沫团一样脆弱;
受是片刻可喜的,就像水泡一样。
Vimaddāsahanaṃ rūpaṃ, pheṇapiṇḍaṃva dubbalaṃ; Muhuttaramaṇīyattā, vedanā bubbuḷūpamā.
想就像阳焰一样,因为它是颠倒的。
诸行也没有坚实性,就像芭蕉树干一样。
Marīcikūpamā saññā, vipallāsakabhāvato; Saṅkhārāpi ca nissārā, kadalikkhandhasādisā.
心里盘算着各种各样的事情,被各种各样的烦恼弄得晕头转向;
识具有欺骗性,被称为犹如幻术。
Nānappakāraṃ cintentaṃ, nānāklesavimohitaṃ; Palambhatīti viññāṇaṃ, māyāsamamudīritaṃ.
就这样,五取蕴也只是蕴而已。
应当明白,这是以“五蕴”之名来开示的。
Iccevaṃ pañcupādānakkhandhā khandhā ca kevalaṃ; Pañcakkhandhāti nāmena, desitāti vibhāvaye.
内在和外在,都是识生起的因。
按门与所缘的差别,处被说为两种。
Ajjhattañca bahiddhā ca, viññāṇuppattikāraṇaṃ; Dvārālambaṇabhedena, dvedhāyatanamīritaṃ.
在这里,眼等内六处,就是六门处。
外处,就是色等所缘境。
Cakkhādajjhattikaṃ tattha, chadvārāyatanaṃ bhave; Bāhirāyatanaṃ nāma, tathā rūpādigocaraṃ.
就这样,心路的生起,总摄了门与所缘;
在经藏和阿毗达摩里,也都完全如其所应。
Iti vīthippavattānaṃ, dvārālambaṇasaṅgaho; Āgame abhidhamme tu, sabbathāpi yathārahaṃ.
如是,无间过去者,于正生起之后者;
一切意,于一切意,皆可为意处。
Tathāhanantarātīto, jāyamānassa pacchato; Mano sabbopi sabbassa, manassāyatanaṃ bhave.
如是,俱生非色诸法,以先行义而为前导;
识以门性,被视为一切处。
Tathā pubbaṅgamaṭṭhena, sahajānamarūpinaṃ; Dvārabhāvena viññāṇaṃ, sabbamāyatanaṃ mataṃ.
意处也是这样,净色处同样如此;
五识法,应当从六个方面来说明。
Manāyatanamiccevaṃ, pasādāyatanaṃ tathā; Pañcaviññāṇadhammānaṃ, iti chaddhā vibhāvaye.
五种净色所对应的境,被称为五处;
剩下的色法和涅槃,以及一切心所法。
Pañcappasādavisayā, pañcāyatanasammatā; Sesaṃ rūpañca nibbānaṃ, sabbe cetasikāti ca.
五十九法,归入法处。
智者就这样以六种方式宣说外处。
Ekūnasaṭṭhidhammānaṃ , dhammāyatanasaṅgaho; Iti chaddhā pakāsenti, bāhirāyatanaṃ budhā.
内之六处当观如空村,无有坚实;
外之六处犹如屠村贼,杀害彼(空村)。
Suññagāmova daṭṭhabba-majjhattikamasārato; Gāmaghātakacorāva, taṃ hanantaṃva bāhiraṃ.
对于被名法显现所迷惑的人,[开示]那显现的原因;
“十二处”就是大仙在这里所说的。
Nāmappavattimuḷhānaṃ, taduppattikakāraṇaṃ; Dvādasāyatanānīti, vuttamitthaṃ mahesinā.
以完全与仅以存在之性而持有者,是其自相;
依门、所缘及由彼所生而区分。
Samattā bhāvamattena, dhārentīti salakkhaṇaṃ; Dvārālambataduppanna-pariyāyena bheditā.
此中意处,说为七识界;
如前所述之十一,共成十八界。
Manāyatanametthāha, satta viññāṇadhātuyo; Ekādasa yathāvuttā, iccaṭṭhārasa dhātuyo.
意界者,为意识界之终,亦为其始;
于入出之际,以门之方式而安住。
Antādikā manodhātu, manoviññāṇadhātuyā; Pavesāpagame dvāra-pariyāyena tiṭṭhati.
如鼓、鼓面、鼓槌与声四者和合,六者次第亦复如是;
如木柴、钻火木与火等三者,亦当如是。
Bherītaladaṇḍaghosa-samaṃ chakkaṃ yathākkamaṃ; Kaṭṭhāraṇipāvakādi-samañca tividhaṃ bhave.
苦、集、灭、道,是为四真谛;
具真精进者,如是而宣说。
Dukkhaṃ samudayo ceva, nirodho ca tathāparo; Maggo cāti catuddhāha, saccaṃ saccaparakkamo.
重担、取担,以及舍担;
舍担之方便,依次随喻说。
Bhāro ca bhāradānañca, bhāranikkhepanaṃ tathā; Bhāranikkhepanūpāyo, iccopammaṃ yathākkamaṃ.
病、病因与病之止息,
以及治病之药——皆已藉比喻而阐明。
Rogo roganidānañca, rogavūpasamo tathā; Rogabhesajjamicceva-mupamāhi ca dīpitaṃ.
毒树、树根、伐树,以及另一者;
伐树之刀,如是四者皆为譬喻。
Visarukkho rukkhamūlaṃ, rukkhacchedo tathāparo; Rukkhacchedakasatthanti, catudhopamitaṃ tathā.
此岸、大洪流、彼岸亦如是;
智者以此为渡越之方便。
Tīramorimasaṅkhātaṃ, mahogho pārimaṃ tathā; Tadatikkamupāyoti, upamenti ca taṃ budhā.
亲证现前与譬喻,次第如实开示;
为令解脱,依真谛决定宣说。
Sacchikatvāna paccakkha-miccopammaṃ yathākkamaṃ; Samācikkhi vimokkhāya, saccaṃ tacchaniyāmato.
是故苦非无逼迫,离苦亦无别法能逼;
以能逼迫之性,说名苦谛。
Tathā hi dukkhaṃ nābādhaṃ, nāññaṃ dukkhā ca bādhakaṃ; Bādhakattaniyāmena, dukkhasaccamitīritaṃ.
离渴爱则苦不从他处生,苦亦非从彼(渴爱)生;
依苦因之定律,圣者宣说渴爱为真谛。
Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ, na hoti na ca taṃ tato; Dukkhahetuniyāmena, saccamāha visattikaṃ.
涅槃之外别无寂静,凡寂静者即是涅槃;
依寂静性之法则,涅槃乃是至上真理。
Nāññā nibbānato santi, na ca santaṃ na taṃ yato; Santabhāvaniyāmena, nibbānaṃ saccamuttamaṃ.
除了这条道,没有别的出离;而这条路本身也不是不出离的。
所以,因为道具有出离的作用,它就被认为是真理。
Nāññaṃ maggāca niyyānaṃ, aniyyāno na cāpi so; Tasmā niyyānabhāvena, maggo saccanti sammato.
这样,真实不颠倒的状态在四者中亦然。
“谛”的含义,是就苦等诸法无差别地加以说明的。
Iti tacchāvipallāsa-bhūtabhāvo catūsupi; Saccaṭṭhoti viniddiṭṭho, dukkhādīsvavisesato.
逼迫的含义、有为造作的含义,以及热恼的含义,这些都已经宣说了。
变坏的含义,苦这样共有四种含义。
Pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho ca bhāsito; Viparīṇāmaṭṭho cāti, dukkhassevaṃ catubbidhā.
积集、起因、结合、障碍,
苦的集起也从四种含义被开示出来。
Āyūhanā nidānā ca, saṃyogā palibodhato; Dukkhassamudayassāpi, catudhatthā pakāsitā.
出离、远离,以及无为、不死,同样如此;
苦灭的意义,也是从四个方面来说明的。
Nissāraṇā vivekā cā-saṅkhatāmatato tathā; Atthā dukkhanirodhassa, catudhāva samīritā.
以出离之义,以因由之义,
以见增上之义。
道也有四种,
它这样以十六种方式安立。
Niyyānato hetuto ca, Dassanādhipateyyato; Maggassāpi catuddheva- Miti soḷasadhā ṭhitā.
真实义和究竟义,是从如实通达这个角度来说的。
智者在这里也把如义确立为谛义。
Saccikaṭṭhaparamatthaṃ, tacchābhisamayaṭṭhato; Tathatthamapi saccaṭṭhaṃ, paṭṭhapentettha paṇḍitā.
圣者们正是透彻了知这四种。
因此,世尊这样说的那句话,就是所说的圣谛。
Tadetaṃ paṭivijjhanti, ariyāva catubbidhaṃ; Vuttamariyasaccanti, tasmā nāthena taṃ kathaṃ;
生、老、死,还有愁与悲泣;
还有苦、忧,以及另一种——恼。
Jāti jarā ca maraṇaṃ, soko ca paridevanā; Dukkhañca domanassañca, upāyāso tathāparo.
和不可爱的人相聚,和可爱的人分离;
想要却得不到,这也被看作是苦。
Appiyehi ca saṃyogo, vippayogo piyehi ca; Yampi na labhaticchanto, tampi dukkhamidaṃ mataṃ.
投生到恶道,从天道命终;
在人间,他们衰老着,被种种灾祸折磨。
Apāyesupapajjantā, cavantā devalokato; Manussesu ca jīrantā, nānābyasanapīḷitā.
他们悲伤哭泣,感受着痛苦的感觉;
被忧恼烧灼,被愁苦摧毁。
Socantā paridevantā, vedentā dukkhavedanaṃ; Domanassehi santattā, upāyāsavighātino.
与不称心、不中意、不可爱的(事物)结合在一起;
又与带来种种不同伤害的诸行和众生在一起。
Aniṭṭhehi akantehi, appiyehi samāyutā; Saṅkhārehi ca sattehi, nānānatthavidhāyibhi.
和喜欢的、亲爱的、合意的人分开;
从带来种种不同成就的诸行与众生中分离。
Iṭṭhehi piyakantehi, manāpehi viyojitā; Saṅkhārehi ca sattehi, nānāsampattidāyibhi.
想要灭除痛苦、渴望得到安乐,
对无法得到的事物,内心被渴爱煎熬。
Dukkhāpagamamicchantā , patthayantā sukhāgamaṃ; Alabbhaneyyadhammesu, pipāsāturamānasā.
陷入困境,孤苦无依,挣扎着,泪流满面;
被渴爱奴役、彻底打败,困在生死轮回的险境里。
Kicchādhipannā kapaṇā, vipphandantā rudammukhā; Taṇhādāsā parābhūtā, bhavasaṃsārasaṃkaṭe.
凡是三界流转所生、辛辣而剧烈的苦受,
他们感受着轮回的果报,无那生等,从何而来?
Yaṃ tebhūmakanissandaṃ, kaṭukaṃ gāḷhavedanaṃ; Vedenti saṃsāraphalaṃ, taṃjātādiṃ vinā kuto.
是故,以生等种种差别逼恼、能致怖畏之苦,
与彼苦之所依,亦种种分别铺陈。
Tasmā jātādibhedehi, bādhamānā bhayāvahā; Dukkhā ca dukkhavatthu ca, bahudhāpi papañcitā.
它们全部,简单来说,就是五取蕴。
因为具有苦的所依这一性质,所以被确定为苦性。
Te sabbe pañcupādāna-kkhandhā eva samāsato; Dukkhādhiṭṭhānabhāvena, dukkhatāya niyāmitā.
所以,属于三界的一切法,全都是除渴爱之外的;
他宣说了苦圣谛,这位善于说法的牟尼。
Tasmā tebhūmakā dhammā, sabbe taṇhāvivajjitā; Dukkhasaccanti desesi, desanākusalo muni.
因未得离欲之火,被渴爱油脂浸润的。
就像一棵毒树,从出生等种种因缘中,结出种种无益的果实。
Virāgatejālābhena , taṇhāsnehasinehitaṃ; Visarukkhova jātādinānānatthaphalodayaṃ.
被喜贪紧紧跟随,心被不断往下拖。
以再次投生的方式而轮转。
Nandirāgānubandhena, santānamavakaḍḍhitaṃ; Punabbhavābhinibbattibhāvena parivattati.
它就在那里安住下来,并且是自我爱染的实践。
被对境贪着的绳索捆住,被贪欲的迷醉弄昏了头。
Patiṭṭhitañca tatthetamattasnehānusevanaṃ; Gocarānunayābaddhaṃ, rāgamucchāsamohitaṃ.
被烦恼的堆积所染污,被灾祸与厄难所打击;
被苦刺刺穿,一刻不停地受苦折磨。
Klesarāsiparikliṭṭhaṃ, byasanopaddavāhataṃ; Dukkhasallasamāviddhaṃ, vihaññati nirantaraṃ.
确实,以离贪之火,于一切处被断尽时,
心相续被什么结缚牵引,才趣向下一世的存在?
Have virāgatejena, vicchinne sati sabbathā; Kena bandhena santāna-mānessati bhavantaraṃ.
后有未至、前相续已息之时,
生等苦法以何为依而转起?
Bhavantaramasampatte, santānamhi vivaṭṭite; Kimadhiṭṭhāya jātādidukkhadhammā pavattare.
所以,与解脱相违背,是造作苦难的渴爱。
导师说,苦之集名为圣谛。
Tasmā mokkhavipakkhena, taṇhādukkhavidhāyinī; Dukkhasamudayo nāma, saccamiccāha nāyako.
彻底脱离一切苦,完全摆脱一切烦恼;
以“苦的灭尽”这个名称,谛被称为不动摇的。
Sabbadukkhavinimuttaṃ, sabbaklesavinissaṭaṃ; Dukkhanirodhanāmena, saccaṃ vuccati accutaṃ.
正在遍知苦,并舍弃苦的生起;
以涅槃为所缘,进入修习之道。
Dukkhañca parijānanto, pajahaṃ dukkhasambhavaṃ; Nibbānaṃ padamārabbha, bhāvanāvīthimosaṭo.
导向出离的八支道,是为了解脱一切苦。
能导向苦灭,所以它被称为谛。
Niyyānaṭṭhaṅgiko maggo, sabbadukkhavimuttiyā; Dukkhanirodhagāmīti, saccaṃ tasmā tamīritaṃ.
离四圣谛者,其余皆被认为是出世间法;
与道支相应者,及果法,一切皆然。
Catusaccavinimuttā, sesā lokuttarā matā; Maggaṅgasampayuttā ca, phaladhammā ca sabbathā.
这样,有因的苦,以及依靠修行方法而得到的无死寂灭;
导师为了修行的利益,而加以阐明。
Itthaṃ sahetukaṃ dukkhaṃ, sopāyāmatanibbutiṃ; Paṭipattihitatthāya, vibhāveti vināyako.
无上者开示了具神变的法,
以四种方式分析四圣谛,并使其明晰。
Sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ, desetvāna anuttaro; Catudhāriyasaccāni, vibhajīti vibhāvaye.
以彼有故彼有的方式,标明缘的模式。
包含三世、十二支和二十种行相。
Tabbhāvabhāvibhāvena , paccayākāralakkhitaṃ; Tiyaddhaṃ dvādasaṅgañca, vīsatākārasaṅgahaṃ.
三种连结、四种概要、三种转起和三种特相;
三界与两种根,以四种理来庄严。
Tisandhi catusaṅkhepaṃ, tivaṭṭañca tilakkhaṇaṃ; Tebhūmakaṃ dvimūlañca, catukkanayamaṇḍitaṃ.
一一依四种甚深,次第安立;
此轮以无明为顶,故名束缚不断之圆轮。
Paccekaṃ catugambhīra-manupubbavavatthitaṃ; Avijjākūṭasaṅkhātaṃ, bandhāvicchedamaṇḍalaṃ.
从忧等过患流出的果报,纯粹是苦的聚集;
缘起,说的就是有轮。
Sokādīnatthanissandaṃ, kevalaṃ dukkhapiṇḍitaṃ; Paṭiccasamuppādoti, bhavacakkaṃ pavuccati.
通过所证得的明,以及坏灭的明,从一切方面……
随着还灭的次第,诸因的坏灭正如所说的那样。
Paṭividdhāya vijjāya, bhaṅgāvijjāya sabbathā; Vivaṭṭatānupubbena, hetubhaṅgā yathākathaṃ.
有这个东西存在,才会有那个东西;从这个东西生起,那个东西就出现了。
没有这个,那个就不会存在;那个坏灭时,它就坏散了。
Asmiṃ sati idaṃ hoti, assuppādā idaṃ bhave; Asatāsmiṃ na taṃ hoti, tassa bhaṅgāva bhijjati.
以此义为先,开示缘的安立;
于缘起理中,此缘性得显。
Etamatthaṃ purakkhatvā, paccayaṭṭhiti dassitā; Paṭiccasamuppādassa, idappaccayatā naye.
是故大牟尼宣说:生即是缘,为诸具老死性之法;
纵唯类别有殊,约其体实,亦复如是。
Tathā hi jātiyāpāha, paccayattaṃ mahāmuni; Jarāmaraṇadhammānaṃ, mattābhedepi vatthuto.
在“亲缘”(āhacca-paccaya)这一项里,缘的安立并不是这样的。
在这里,只有对不同于法的法,才阐明了“缘”的意义。
Āhaccapaccayaṭṭhamhi, nedisī paccayaṭṭhiti; Tattha dhammantarasseva, paccayaṭṭho vibhāvito.
这是阿阇梨在《发趣论》的理趣摄要中说的。
为了显示可得之理,这里先详细说明。
Vuttamācariyenetaṃ, paṭṭhānanayasaṅgahe; Labbhamānanayaṃ tāva, dassanatthaṃ papañcito.
在这里,觉者先仔细审视,再确定不移地把握了法则。
仅仅凭它们的现起,就能说明缘的意义。
Ettha tasmānupekkhitvā, āhacca niyamaṃ budho; Tabbhāvabhāvimattena, paccayatthaṃ vibhāvaye.
其中,无明和行,被说为过去世;
识和名色,以及被称为六处的部分。
Tatthāvijjā ca saṅkhārā, addhātītoti bhāsitā; Viññāṇaṃ nāmarūpañca, saḷāyatanasaññitaṃ.
触、受、渴爱、取和有;
现在应为时分,未来应为时分。
Phasso ca vedanā taṇhā, upādānaṃ bhavoti ca; Paccuppanno bhave addhā, bhave addhā anāgato.
生、老、死,从一切方面来说都分为两种。
应当阐明三时的界定,也就是所谓的三际。
Jāti jarā maraṇanti, dvedhā hoti ca sabbathā; Kālattayavavatthānaṃ, tiyaddhamiti dīpaye.
此中无明,谓于四圣谛之无知,如是为说;
于过去际、未来际,及缘之安立,亦复如是。
Tatthāvijjāti aññāṇaṃ, catusaccesu bhāsitaṃ; Pubbante cāparante ca, paccayaṭṭhitiyaṃ tathā.
所谓“非福行”,就是所说的十二种思。
同样,福行是就欲界和色界来说的。
Apuññātisaṅkhāroti, vuttā dvādasa cetanā; Tathā puññābhisaṅkhāro, kāmarūpesu bhāsito.
所谓不动行,就是前面说过的四种无色界行。
正是那些思到达身门、语门、意门。
Āneñjātisaṅkhāroti, vuttāruppā catubbidhā; Kāyabbacīmanodvāraṃ, patvā tāyeva cetanā.
身行、语行、心行,是大牟尼所宣说的。
诸行,如此分别,就是二十九种思。
Vuttā kāyavacīcittasaṅkhārāti mahesinā; Saṅkhārāti vibhattevamekūnatiṃsa cetanā.
在结生那一刻,有十九种;同样地,
在转起阶段,有三十二种识,是异熟心。
Ekūnavīsatividhaṃ, paṭisandhikkhaṇe tathā; Pavatte dvattiṃsavidhaṃ, viññāṇaṃ pākamānasaṃ.
受、想、行被分别为这三种。
名色则有两种,按四大种及所造色来区分。
Tividhaṃ vedanā saññā, saṅkhārāti vibheditaṃ; Nāmarūpaṃ tu duvidhaṃ, bhūtopādāyabhedato.
被称为六入的,就是眼等内在的处。
触被开示为六种,即眼触等不同类别。
Saḷāyatanasaṅkhātaṃ, cakkhādajjhattikaṃ mataṃ; Cakkhusamphassādibhedā, phasso chadhā pakāsito.
乐、苦、舍,就是有三种受存在于轮回中。
渴爱有三种:欲渴爱、有渴爱、无有渴爱。
Sukhā dukkhā upekkhāti, vedanā tividhā bhave; Kāme bhave ca vibhave, taṇhāti tividhā matā.
取分为欲取等不同类型,共有四种。
“有”依业与结生的区别,被认为有两种。
Kāmupādānādibhedā, upādānā catubbidhā; Kammopapattibhedena, bhavo nāma dvidhā mato.
Attabhāvābhinibbatti, jāti nāma jarā pana; Purāṇabhāvo maraṇaṃ, pariyosānamīritaṃ.
大仙按十二支的分类,已经这样作了分别解说;
缘起,就是诸缘本身。
Dvādasaṅgappabhedena, vibhattevaṃ mahesinā; Paṭiccasamuppādoti, paccayā eva kevalā.
依靠果的性质,它安住在自身中时是有所待的。
不拒绝而结合到一起,就能让它们生起,所以叫缘。
Paṭicca phalabhāvena, sāpekkhaṃ ṭhitamattani; Apaccakkhāya saṅgantvā, uppādentīti paccayā.
无明与行在被执取时,它们就已经被执取了。
渴爱、取、有也是同样,所以这里一共有五个因。
Avijjāsaṅkhārānaṃ tu, gahaṇe gahitāva te; Taṇhupādānabhavāpi, iti pañcettha hetuyo.
渴爱、取、有,在被执取时又再次被执取;
无明与行是因,此处亦有五个因。
Taṇhupādānabhavānaṃ, gahaṇe gahitā puna; Avijjā saṅkhārā cāti, pañcevetthāpi hetuyo.
Viññāṇādisarūpena, dassitaṃ phalapañcakaṃ; Jātijjarāmaraṇena, tadeva gahitaṃ puna.
过去有五因,现在有五果;
现在有五种因,未来有五种果。
Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ; Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakaṃ.
智者就这样按类别归纳,把十二支摄集起来;
他们依据含义和达成方式的差别,宣说了二十种行相。
Itthaṃ bhedena saṅgayha, dvādasaṅgaṃ vicakkhaṇā; Atthāpattivisesena, vīsatākāramīrayuṃ.
因与果、果与因,又复说为因与果;
三连结四概要,明辨智者如是宣说。
Hetuphalaṃ phalahetu, puna hetuphalanti ca; Tisandhi catusaṅkhepaṃ, tamevāhu vibhāvino.
无明、渴爱与取,被称为烦恼轮;
诸行与有之一分,从此之后是业轮。
Avijjātaṇhupādānā, klesavaṭṭanti bhāsitā; Bhavekadeso saṅkhārā, kammavaṭṭaṃ tatoparaṃ.
果报之轮如是,离转所不转;
既成三重转已,此轮转动不息。
Vipākavaṭṭamiccevaṃ, vivaṭṭenāvivaṭṭitaṃ; Tivaṭṭavaṭṭitaṃ hutvā, vaṭṭametaṃ pavattati.
无常以坏灭为相,此苦以可怕为相。
无我以无坚实为义,轮回就是这样具足三相。
Aniccañca khayaṭṭhena, dukkhametaṃ bhayaṭṭhato; Anattāsārakaṭṭhena, vaṭṭamevaṃ tilakkhaṇaṃ.
轮回之中,诸缘相续,
是名缘起;是故三界之法,被认为如此。
Saṃsārasseva vuttāyaṃ, paccayānaṃ paramparā; Paṭiccasamuppādoti, tato tebhūmako mato.
被无明的卵壳束缚,远离了明等各类。
未证得解脱滋味的人,仍渴求生存之爱。
Bandhāvijjāṇḍakosena, vijjādibhedavajjitā; Vimuttirasamappattā, bhavataṇhāpipāsitā.
以造作的方式,它连接相续。
这样造作出来的东西,会转向成熟的状态。
Abhisaṅkhārabhāvena, paṭibandhati santati; Tathābhisaṅkhatā pāka-bhāvāya parivattati.
果报又再生出业,业又再生出果报。
轮回就是这样,以这种方式持续运转着。
Vipākā puna kammāni, pākāni puna kammato; Iccevaṃ pariyāyena, saṃsāroyaṃ pavattati.
无明与有渴爱,共许为轮回之支柱;
以相应随眠故,是故轮回有二根本。
Iccāvijjābhavataṇhā, vaṭṭopatthambhakā matā; Sampayuttānusayitā, tasmā vaṭṭaṃ dvimūlakaṃ.
不过,从缘与缘所生之相续的差别来看;
各种众生完全各不相同,就像种子和树木等。
Paccayapaccayuppanna-santānabhedato pana; Nānābhūtānamekantaṃ, bījarukkhādayo viya.
虽则如是,彼诸法由所依与特相之差别,
犹如灯芯焰尖,无有绝对之同一。
Tathāpi tesaṃ dhammānaṃ, vatthulakkhaṇabhedato; Dīpavaṭṭisikhānaṃva, natthi ekantamekatā.
由因和由因所生,远离了希求与享受;
缘与缘所生法,也被认为没有作用,由此可知。
Hetuhetusamuppannā, īhābhogavivajjitā; Paccayāya ca paccetu-mabyāpārā tato matā.
无明等生时,彼等即随生;
以诸行等为性故,由如是安住法性。
Avijjādīnamevātha, sambhave sambhavanti ca; Saṅkhārādisabhāvāti, ṭhitevaṃdhammatāya te.
同一、异性、无作用,以及另一种如是;
于此法尔如是性,四种理趣已宣说。
Itthamekattanānattā, abyāpāro tathāparo; Etthevaṃdhammatā ceti, nayā vuttā catubbidhā.
诸果的缘生起,以及诸因中缘的意义;
通达自性,以及开示的殊妙性。
Phalānaṃ paccayuppatti, paccayattho ca hetusu; Sabhāvapaṭivedho ca, desanā cittatāti ca.
依次是义、法、通达、说法。
因为极其深奥,所以被称为四种深奥。
Atthadhammapaṭivedha-desanānaṃ yathākkamaṃ; Atigambhīrabhāvena, catugambhīramīritaṃ.
盖无明等相续,以主要因故,
次第安立为诸行等之缘。
Padhānakāraṇattā hi, avijjādiparamparā; Kamena saṅkhārādīnaṃ, paccayāti vavatthitā.
Tathā hi jātiyā eva, jarāmaraṇasambhavo; Ajātānaṃ jarā vātha, maraṇaṃ vā kuto bhave.
被称为转生的生,是从业有中产生的;
就像芽从种子里长出来,在各处都能见到。
Sāvopapattisaṅkhātā, jāti kammabhavoditā; Aṅkuro viya bījamhā, tattha tatthopalabbhati.
由相应与随眠,住著于取;
诸业积集,牵引趣向受生。
Sampayogānusayato, upādānappatiṭṭhitā; Āyūhanti ca kammāni, ākaḍḍhantopapattikaṃ.
对可被执取的法,他们渴爱、贪着、渴求;
他们让执取变得坚固,贪恋可爱的样子。
Upādāniyadhammesu , taṇhāsnehapipāsitā; Daḷhī kubbantupādānaṃ, piyarūpābhinandino.
在可感受的诸法中,随观其味著。
以感受为缘,渴爱就生起并不断增长。
Vedanīyesu dhammesu, assādamanupassato; Vedanāpaccayā taṇhā, samuṭṭhāya pavaḍḍhati.
他们接触到可爱、不可爱和中性的对象时,
他们感受着所谓的“受”,但若不曾触到,就根本不会有感受。
Iṭṭhāniṭṭhañca majjhattaṃ, phusantā pana gocaraṃ; Vedenti vedanaṃ nāma, nāphusantā kudācanaṃ.
这个触以所缘为条件,从六处产生。
没有门,它又从哪儿产生呢?
Phusatālambaṇañceso, saḷāyatanasambhave; Dvārābhāve kuto tassa, samuppatti bhavissati.
这六处也依赖名色。
依靠六种触门的作用,它随宜地生起。
Saḷāyatanametañca, nāmarūpūpanissitaṃ; Chaphassadvārabhāvena, pavattati yathārahaṃ.
以先导与决定之识,名色得建立;
于结生与转起中,名色被扶持。
Pubbaṅgamādhiṭṭhānena, viññāṇena patiṭṭhahe; Nāmarūpaṃ upatthaddhaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
由行所生之后,便安住在另一世中。
如果没有能生识的因素,识又怎么能生起呢?
Saṅkhārajanitaṃ hutvā, patiṭṭhāti bhavantare; Viññāṇaṃ janakābhāve, tassuppatti kathaṃ bhave.
被无明随眠紧紧缠住,又与通达正理相违背;
在随顺轮回相续的生命流中,能引生结生果报。
Avijjāyānusayite, paṭivedhavirodhite; Vaṭṭānugatasantāne, paṭisandhiphalāvahe.
思为成熟之法,实依自性而运转;
以无明为缘而有,是故彼等被称为行。
Pākadhammā sabhāvena, pavattanti hi cetanā; Avijjāpaccayā honti, saṅkhārāti tato matā.
Paṭividdhesu saccesu, paccayānaṃ paramparā; Vighātīyati sabbāpi, tato vaṭṭaṃ vivaṭṭati.
因此,由于与无明相违,轮回的运转才得以止息;
无明因为具有把(诸法)聚合成堆的特性,所以被认为是首要的。
Iccāvijjāvirodhena, tassā vaṭṭappavattiyā; Saṅghātanikabhāvena, avijjā kūṭasammatā.
被老与死的挤压逼迫的心,
被烦恼迷醉所控制的人,他的无明就会增长。
Jarāmaraṇasaṅghāṭa-paṭipīḷitacetasaṃ; Klesamucchāparetānaṃ, sā cāvijjā pavaḍḍhati.
如是系属无间断,此缘之轮次第转;
犹如车辋随轮旋,相续回环恒不息。
Iccābaddhamavicchedaṃ, idappaccayamaṇḍalaṃ; Cakkanemisamāvaṭṭaṃ, kamena parivattati.
十二支的轮回,那三界所摄的;
你以等流果,示现了苦蕴的例证。
Vaṭṭassa dvādasaṅgassa, tassa tebhūmakassa tu; Dukkhakkhandhassa dassesi, nissandena nidassanaṃ.
忧愁、悲叹,还有身体上的苦;
忧愁和绝望,来自各种不幸灾祸。
Sokañca paridevañca, tathā dukkhañca kāyikaṃ; Domanassamupāyāsaṃ, nānābyasanasambhavaṃ.
这个病态的、无常的、充满大灾祸的,
被众多烦恼所缠缚,简而言之,这就是苦。
Iccāturamaniccantaṃ, mahopaddavasaṅkulaṃ; Bahupaklesupassaṭṭhaṃ, dukkhametanti piṇḍitaṃ.
就这样,以五取蕴来分类的集合。
自体存在之车,如同脱手的机关装置。
Iccevaṃ pañcupādāna-kkhandhabheditasaṅgaho; Attabhāvabhavaratho, hatthamuttaṃva yantakaṃ.
在趣、住、居处之间,不停地流转;
以这个轮而行走,这被称为有轮。
Gatiṭṭhitinivāsesu, saṃsaranto nirantaraṃ; Cakkenetena yātīti, bhavacakkamidaṃ mataṃ.
打破无明的蛋壳,让证悟生起;
缘与缘生法,皆依自性而善现。
Avijjāṇḍaṃ padāletvā, paṭivedhappavattiyā; Paccayappaccayuppannā, supaṭṭhanti sabhāvato.
无常、苦、无我,是会坏灭的、令人恐惧的;
看清了其中的过患之后,就安住在还灭之中。
Aniccā dukkhanattā ca, bhaṅgavanto bhayāvahā; Sādīnavāti saṅkhāya, vivaṭṭamabhitiṭṭhati.
从那以后,带着随眠的渴爱就在再次投生中熄灭了。
因为没有对相续的贪爱,所以不会投入结生。
Tato sānusayā taṇhā, nirujjhati punabbhave; Santānaratiyābhāvā, na pakkhandati sandhiyaṃ.
因为没有增长的状态,所以在那里与轮回相违。
由于以“行”(造作)的状态,诸思不会生起。
Aviruḷhikabhāvena, tattha vaṭṭavirodhite; Abhisaṅkhārabhāvena, na pavattanti cetanā.
结生与转起也不在他世产生;
如是,以无明灭故,业思亦灭。
Paṭisandhipavattīpi, na janenti bhavantare; Iccāvijjānirodhena, niruddhā kammacetanā.
缘于因缘的灭尽,诸行也随之灭尽;
识因为无生起者性,所以被称为灭。
Paccayatthanirodhena, saṅkhārānaṃ nirodhato; Viññāṇaṃ janakābhāvā, niruddhamiti vuccati.
识等灭尽时,名色等也同样如此;
这个苦蕴的灭尽,就被称为灭。
Viññāṇādinirodhā ca, nāmarūpādikaṃ tathā; Dukkhakkhandhassimassevaṃ, nirodhoti pavuccati.
就这样,依流转与还灭之力,从两方面被阐明。
缘起,是大仙所宣说的。
Iti vaṭṭavivaṭṭānaṃ, vasā dvedhā vibhāvito; Paṭiccasamuppādoti, desitoyaṃ mahesinā.
一切有为诸法,法法皆为缘;
能生与扶助者,随其相应而分类。
Sabbasaṅkhatadhammānaṃ , sabbe dhammāpi paccayā; Janakā cevupatthambhā, saṃvibhattā yathārahaṃ.
以触及之义,安立于二十四种;
因、所缘、增上、无间、等无间。
Āhacca paccayaṭṭhena, catuvīsatidhā ṭhitā; Hetālambaṇādhipatānantarasamanantarā.
俱生缘、相互缘、依止缘,及亲依止缘;
前生缘、后生缘、习行缘,并业缘。
Sahajātaaññamañña-nissayā copanissayo; Purejātā pacchājātā-sevanā kammameva ca.
异熟、食、根、禅那、道支与相应;
不相应、有、无,离去及不去离。
Pākāhārindriyajjhāna-maggaṅgasampayuttakā; Vippayuttatthi natthi ca, vigatāvigatanti ca.
过去五种业已明,现在之业亦已宣;
一切门中三类说,现在之业及其后。
Pañcātītāva kammaṃ tu, vattamānañca īritaṃ; Sabbathāpi tayo vuttā, vattamānā tatopare.
名于名有六,名于名色五;
色于色一种,色于名一种。
Chadhā nāmaṃ tu nāmassa, pañcadhā nāmarūpinaṃ; Ekadhā puna rūpassa, rūpaṃ nāmassa cekadhā.
施设名与色,名有两种,二种。
二分的九种以及六种缘,该如何理解?
Paññattināmarūpāni, nāmassa duvidhā dvayaṃ; Dvayassa navadhā ceti, chabbidhā paccayā kathaṃ.
名法灭已,无间即生起,为次起名法之缘;
名法唯以能生,资助名法。
Niruddhānantarā eva, jāyantānamanantaraṃ; Nāmadhammāva nāmānaṃ, janakattopakārakā.
因为不间断地生起,所以与之相应的就是无间。
以无间缘,而被称为缘。
Nirantarappavattiyā, anurūpamanantarā; Anantarapaccayena, paccayoti pakāsitā.
以无间的方式,这些正是它们的缘。
以等无间之名,被说为缘。
Samanantarabhāvena, tesaṃ te eva paccayā; Samanantaranāmena, paccayoti pakāsitā.
为诸法之存在,以不存在而助益;
以“无有缘”之名,彼如实者说彼等即如是。
Atthibhāvāya dhammānaṃ, natthitāyopakārakā; Natthipaccayanāmena, vuttā te eva tādinā.
通过提供场所的方式,他们也是已经离开了的帮助者。
这些法就被称为“离去缘”。
Okāsadānabhāvena, vigatāvopakārakā; Dhammā te eva vuccanti, vigatappaccayoti ca.
速行能变得熟练,是因为有助益于速行的因素。
以“习行缘”来说,这是指在灭去之后无间而被认定的。
Javā paguṇabhāvāya, javānamupakārakā; Āsevanapaccayoti, niruddhānantarā matā.
混杂的和俱生的诸法以相应为缘。
名法对名法,以相应为缘。
Saṃsaṭṭhasahajātānaṃ, sampayogena paccayā; Sampayuttapaccayoti, nāmā nāmānamīritā.
现起一法及过去五,随其所应为缘;
无色对无色,六种缘共许。
Icceko vattamāno ca, pañcātītā yathārahaṃ; Arūpānamarūpā ca, paccayā chabbidhā matā.
转起时,对心生色与业生色之结生;
对俱生诸色与非色,亦以彼(方式)。
Pavatte cittajātānaṃ, kammajānañca sandhiyaṃ; Rūpānaṃ sahajātāna-marūpānañca tādinā.
作为因的六种法亦以“根”的意义而成为助益者。
以作为因缘的状态,被说明为“缘”。
Hetubhūtā cha dhammāpi, mūlaṭṭhenopakārakā; Hetupaccayabhāvena, paccayoti pakāsitā.
同样地,以审察之义,它们正是对这些法有资助作用的。
通过“禅那缘”这个名称,诸禅那法被阐明。
Tathā nijjhāyanaṭṭhena, tesamevopakārakā; Jhānapaccayanāmena, jhānadhammā vibhāvitā.
同样以出离之义,被阐明为缘。
以道缘之名,大仙也阐明了诸道支。
Tatheva niyyānaṭṭhena, paccayāti pakāsitā; Maggapaccayanāmena, maggaṅgā ca mahesinā.
正是这些法的俱生思;
由于业的造作活动不存在,以及现行的诸缘。
Tesameva ca dhammānaṃ, sahajātāti cetanā; Kammabyāpārābhāvena, vattamānā ca paccayā.
对于已作业所生的色法果报,种种不同刹那的思。
以造作的状态,被称为无因生起。
Kaṭattārūpapākānaṃ, nānakkhaṇikacetanā; Abhisaṅkhārabhāvena, janakappaccayā matā.
如是分为二种,思以遍满为义,
依业缘之名,宣说为缘。
Iccevaṃ duvidhā bhedā, vipphāraṭṭhena cetanā; Kammapaccayanāmena, paccayoti pakāsitā.
俱生的诸色法,彼此相互的诸非色法;
异熟法以缘之寂静性被宣说。
Rūpānaṃ sahajātānaṃ, aññamaññamarūpinaṃ; Paccayā santabhāvena, vipākā samudīritā.
过去一种及四种,依现在分为五种;
此诸缘唯是名法,为诸名色而宣说。
Ekotītopi cattāro, vattamānāti pañcadhā; Paccayā nāmadhammāva, nāmarūpānamīritā.
对于这个色身,后生的法能对它起到助益作用。
后生缘,就是名法对色法的一种资助方式。
Imassa rūpakāyassa, pacchājātopakārako; Pacchājātapaccayoti, nāmaṃ rūpānamekadhā.
七识界之六所依,于转起时;
五识路中,依次有五所缘。
Sattaviññāṇadhātūnaṃ , cha vatthūni pavattiyaṃ; Pañcaviññāṇavīthiyā, pañcālambā yathākkamaṃ.
依前生之差别,资助诸名法者;
前生缘者,谓色于名,唯以一途相助。
Purejātavisesena, nāmānamupakārakā; Purejātapaccayoti, rūpaṃ nāmassa cekadhā.
心和心所这些法,无论以什么作为所缘而生起,
这一切,都叫作所缘缘。
Cittacetasikā dhammā, yaṃ yamārabbha jāyare; Ālambaṇapaccayoti, sabbametaṃ pavuccati.
把某个所缘当作重要的依托,各种名法才能生起运转。
这个本身就被说明为所缘依止。
Yamālambaṃ garuṃ katvā, nāmadhammā pavattare; Svāyamevālambaṇūpa-nissayoti pakāsito.
以无间缘来说,那些法被称为缘。
正是这些法,被阐明为无间依止。
Anantarapaccayena, ye dhammā paccayā matā; Te eva vānantarūpa-nissayoti pakāsito.
贪、信等诸法,于内随眠潜藏;
有情、诸行法,于外被亲近习近。
Rāgasaddhādayo dhammā, ajjhattamanuvāsitā; Sattasaṅkhāradhammā ca, bahiddhopanisevitā.
Rāgasaddhādidhammānaṃ, kammaṃ pākānamiccayaṃ; Pakatūpanissayoti, paṭṭhapesi tathāgato.
正是这样,以强大的力量,作为依靠而提供帮助;
以亲依止之名,这个缘被称为有三种。
Iccevaṃ balavaṭṭhena, nissayenopakārakā; Upanissayanāmena, paccayoyaṃ tidhā mato.
名色亦如是,三世与无时;
施设及诸名,缘二种,此说为定。
Rūpārūpaṃ paniccevaṃ, tekālikamakālikā; Paññatti ceva nāmānaṃ, paccayo duvidho mato.
以所缘为增上而生起、属于名法的重所行境,
俱生的增上法,对俱生法各随其所宜。
Ālambādhippatibhūtaṃ, nāmānaṃ garugocaraṃ; Sahajādhippatīdhammā, sahajānaṃ yathārahaṃ.
名色正是以增上缘为缘。
增上缘,分为两种来说明。
Nāmarūpānamicceva-mādhippaccena paccayo; Adhippatipaccayoti, duvidhā paridīpito.
诸名法与色法俱生,诸大种与有色(所造色)俱生;
结生刹那,所依处与诸名法俱生,如是遍一切。
Sahajā nāmarūpānaṃ, mahābhūtā ca rūpinaṃ; Paṭisandhikkhaṇe vatthu, nāmānamiti sabbathā.
依俱生的差别,助益于诸法;
俱生缘,如是说明为三种。
Sahajātavisesena, dhammānamupakārakā; Sahajātapaccayoti, tividhevaṃ vibhāvitā.
无色四蕴与四大种,于结生时;
所依及名,悉皆俱生。
Arūpino catukkhandhā, mahābhūtā catubbidhā; Sandhiyaṃ vatthunāmāni, sahajānīti sabbathā.
如是彼此互为资助而运转,
相互缘,此相互缘被判为三种。
Upakārapavattā ca, aññamaññassa tādinā; Aññamaññapaccayoti, vibhattā tividhā matā.
七识界,四大种及所造色,
并俱生名色诸法,各依其次第。
Sattaviññāṇadhātūnaṃ, bhūtopādāyarūpinaṃ; Sahajātanāmarūpa-dhammānañca yathākkamaṃ.
所依、大种、四蕴,通过依止的方式提供资助。
被称为依止缘的,被认为有三种。
Vatthu bhūtā catukkhandhā, nissayenopakārakā; Nissayappaccayo nāma, paccayoti mato tidhā.
嚼食之食,是色身的缘。
非色食,则按各自的情况,作为俱生法的缘。
Kabaḷīkāro āhāro, rūpakāyassa paccayo; Arūpino panāhārā, sahajānaṃ yathārahaṃ.
对于名色,这些缘正是以维持其存续的意义而存在。
食缘只被开示为两种。
Nāmarūpānamiccevaṃ, yāpanaṭṭhena paccayā; Āhārapaccayoteva, duvidhevaṃ pakāsito.
清净色、命根色和非色根法,按各自的次序。
五识已执取色之名色。
Pasādajīvitārūpi-ndriyadhammā yathākkamaṃ; Pañcaviññāṇupādinna-rūpānaṃ nāmarūpinaṃ.
俱生者,以和合义为缘;
此即根缘,三种方式总摄。
Sahajātānamicceva-missaraṭṭhena paccayā; Indriyappaccayoteva, tividhā samudāhaṭo.
七识界对应的六种所依,按各自情况而定。
心与心所法也是同样地后生于色身。
Sattaviññāṇadhātūnaṃ, cha vatthūni yathārahaṃ; Pacchājātā ca kāyassa, cittacetasikā tathā.
无色法对俱生色法,被认为是三种。
不相应缘,指的是以不相应的方式提供助成。
Arūpā sahajātānaṃ, rūpānanti matā tidhā; Vippayuttapaccayoti, vippayogopakārakā.
俱生的、先生起的、后生起的,以及一切方式的;
段食,就是这色命根。
Sahajātaṃ purejātaṃ, pacchājātañca sabbathā; Kabaḷīkāro āhāro, rūpajīvitamiccayaṃ.
被称为“有缘”的缘,被认为有五种。
以真实存在的自性,按各自适当的方式成为缘。
Atthipaccayasaṅkhāto, paccayo pañcadhā mato; Vijjamānasabhāvena, paccayaṭṭhā yathārahaṃ.
它们只要还没有离开,就在当下起着帮助作用;
善逝把它确定为“不离缘”。
Te evāvigatā hutvā, vattamānopakārakā; Avigatapaccayoti, sugatena vavatthitā.
名色以这八种方式运作,作为缘。
在一切处都是增上者,名色有九种。
Aṭṭhevaṃ vattamānāni, nāmarūpāni paccayā; Sabbatthādhippatī cāti, navadhā nāmarūpinaṃ.
发趣论的义理已经这样通过概述和详述的方式归纳好了。
以善与不善等,被大牟尼善巧地分别开来。
Itthamuddiṭṭhaniddiṭṭhā, paṭṭhānanayasaṅgahā; Kusalākusalādīhi, suvibhattā mahesinā.
Paññattināmarūpānaṃ, vasena tividhā ṭhitā; Paccayāti pakāsenti, catuvīsati paṇḍitā.
施设有两种:一是因为被施设,二是因为能施设。
脱离名色者,是如何被如如者施设的?
Paññatti paññapīyattā, paññāpetīti ca dvidhā; Nāmarūpavinimuttā, paññattā tādinā kathaṃ.
依四大种变异的行相,如是如是;
地、山、岩石、草、树、藤蔓等。
Bhūtapariṇāmākāramupādāya tathā tathā; Bhūmipabbatapāsāṇatiṇarukkhalatādayo.
针对组合形态,由构造而区分。
车、村、园林、床席、衣物等。
Sambhārākāramārabbha, sannivesavisesitā; Yānagāmavanuyyānakaṭasārapaṭādayo.
造者受者之相,以表与根为征;
依止五蕴,而有凡人、阿修罗、天等。
Kārakavedakākāraṃ, viññattindriyalakkhitaṃ; Khandhapañcakamāhacca, maccāsurasurādayo.
根据月亮、运行轨道等,才有了方向、时间等约定。
根据传承等,而有种姓、氏族、家族等。
Candādāvaṭṭanādīhi, disākālādisammuti; Pārampariyakādīhi, jātigottakulādayo.
按照各种不同的作用等差别,施设了迦絺那等(事物);
未被各种色聚所接触的井、虚空、洞穴等。
Taṃtaṃkriyādibhedehi, paññattā kathinādayo; Taṃtaṃkalāpāsamphuṭṭhā, kūpākāsaguhādayo.
对于那个相,正在思惟的人,它清楚地现前;
以遍等为名称,以修习所生为行境。
Taṃ taṃ nimittamārabbha, cintayantassupaṭṭhitā; Kasiṇādikavohārā, bhāvanāmayagocarā.
以先前可得者已无故,遍处移除等,
以及灭尽等至,皆以无殊别为相。
Pubbopalabbhābhāvena, kasiṇugghāṭimādayo; Nirodhā ca samāpatti, visesābhāvalakkhitā.
依此依彼,而有种种称名;
数、通称、施设、言说,被宣说。
Iti taṃ tamupādāya, samaññātā tathā tathā; Saṅkhā samaññā paññatti, vohāroti pakāsitā.
虽然从所缘对象的方式来说它并不真实存在,却即使从实质上来说也不存在;
由思虑和言语造作而成,像意义的影子一样言说。
Ālambaṇaṭṭhākārena, santābhāvepi vatthuto; Cintāvohāranipphannā, atthacchāyāva bhāsinī.
因被施设故称施设,此即名为名;
依所依而施设,彼亦比照而施设。
Paññāpīyattāpaññatti, nāmāyamiti bhāsitā; Upādāya ca paññatti, sā evopanidhāya ca.
施设,是因为它使人施设、安立,被智者所阐明。
施设有两种:不存在的施设和存在的施设。
Paññatti paññāpanato, paṇḍitehi pakāsitā; Avijjamānā paññatti, vijjamānātipi dvidhā.
从世间言说的意义上,是被施设的;从究竟真实的角度看,则不是真实存在的。
当他们施设不存在者时,以此施设。
Lokavohārikaṭṭhena, paññattaṃ paramatthato; Avijjamānametāya, paññāpenti yadā tadā.
(前述即为)非存在施设;又当施设存在之法时,
那时,这一被称为“存在的”。
Avijjamānapaññatti, vijjamānaṃ yadā puna; Paññāpenti tadā esā, vijjamānanti vuccati.
如是,施设法依共许义之差别而说,
实法依色等自相之差别而明。
Itthaṃ paññattidhammañca, sammatatthavisesato; Bhāvadhammañca rūpādi-salakkhaṇavisesato.
能施设故名为施设,说之即是名;
凡由名、名业等名之所宣说者,即此名也。
Paññāpetīti paññatti, nāmāyamiti bhāsitā; Yā nāmaṃ nāmakammādināmena samudīritā.
它正是通过“不存在”和“存在”等的区分来分类的。
女人声、六通者、王子被宣说。
Sā evāvijjamānena-vijjamānādibheditā; Itthisaddo chaḷābhiñño, rājaputto tu bhāsitā.
作用、相、义、结合、惯用、生起、譬喻。
关系、积聚、状态,以及观待形态。
Kriyānimittatthayoga-ruḷhijātopacārikā; Sambandhopacayāvatthā, saṇṭhānāpekkhitā tathā.
提婆达多与智者,受、月天亦复然;
刹帝利、人中师子,红弟及年少者。
Devadattotha medhāvī, vedanā candimā tathā; Khattiyo narasīho ca, bhātā lohitakaṃ yuvā.
耳环、布料等,就这样按种类归纳。
在共许的义与自性上,以言说的行相为特征。
Kuṇḍalaṃ dussamiccevamādibheditasaṅgahā; Sammatatthasabhāvesu, vohārākāralakkhitā.
此,随着任意名、随义名、约定和刹那而自然产生。
按照言说方式的不同,它是随顺所知行相的。
Sāyaṃ yādicchakānvatthasaṅketakkhaṇasambhavā; Vohāratthavisesena, ñeyyākārānusārinī.
随语音声,循耳识心路;
意门所缘,乃无间现起者。
Vacīghosānusārena, sotaviññāṇavīthiyā; Pavattānantaruppanna-manodvārassa gocarā.
诸义依彼而得解了,
其后共许与自性,俱属先前约定所摄。
Atthā yassānusārena, viññāyanti tato paraṃ; Sammatā ca sabhāvā ca, pubbasaṅketabhāgino.
在支持行相的种种特定差别中,被显现出来的那个。
感受等言语之声,随顺自性之心的。
Yāyaṃ vālambaṇākāravisese paṭidissati; Vedanādivacīghosaṃ, sabhāvānugacetaso.
875第875段没有可翻译的巴利文内容。
875.
此施设当知,为世间约定所成;
有说此施设,即与语表俱行之声音。
Sāyaṃ paññatti viññeyyā, lokasaṅketanimmitā; Vacīviññattisahito, saddo evāti kecana.
施设法即是如此,此被称为双重施设。
同样,被称为“增语”的法,以及“训释”,是由如是者(佛陀)宣说的。
Itthaṃ paññattidhammāti, vuttaṃ paññattikadvayaṃ; Tathādhivacanā dhammā, niruttīti ca tādinā.
以不欺诳之义,能成办世间言说;
明智者如是宣说,此即通称之真理。
Avisaṃvādakaṭṭhena, lokavohārasādhakaṃ; Samaññāsaccamiccevaṃ, ācikkhanti vicakkhaṇā.
导师善巧自性法,彻见法之差别已,
以无上功德胜义,析彼为名与色。
他依据施设,又宣说了另一种应当了知的、言说意义上的差别。
我已按次第从开头着手,把它彻底善巧地完成了。
Satthā yaṃ paramatthamuttamaguṇo nāmañca rūpanti ca, Dvedhākāsi sabhāvadhammakusalo nibbijjha dhammantaraṃ; Vohāratthavisesañeyyamaparaṃ byākāsi paññattito, Āraddhaṃ kamato mayevamakhilaṃ taṃ suṭṭhu niṭṭhāpitaṃ.
法王佛陀以无上正觉之道现证彼法,
于迦昙婆树下,刹那示现最胜无等之神变。
既至彼胜城,见群生言谈之美光;
于中摄取义要,所宣之法愿久住,契合诵习。
Yaṃ dhammaṃ dhammarājā niratikamabhisambodhi maggena buddhā, Katvā kaṇḍambamūle paramamanupamaṃ pāṭihīraṃ khaṇena; Pātvākā tattha patvā puravaragaṇamullāpalāvaṇṇaraṃsi, Tatthādāyatthasāraṃ kathitamaticiraṃ ṭhātu pāṭhānukūlaṃ.