第3章
3. Tatiyo paricchedo
分门与总摄的区分
Bhedasaṅgahavibhāgo
就这样,对于具有各别自性的诸法,再进一步作归纳。
从这之后,我要按照它们各自的自性和具体差别来讲说。
Evaṃ bhedasabhāvesu, tesveva puna saṅgahaṃ; Sabhāvatthavisesehi, pavakkhāmi ito paraṃ.
导师以不共的智慧,能分辨诸法的依据。
具眼者把同类的法归拢到一起后,开示了法。
Asādhāraṇañāṇehi, satthā vatthuvivecako; Saṅgahetvā sabhāgehi, dhamme dassesi cakkhumā.
从执取邪见的意义来说,是就如实存在的自性而言;
被称为执取,是因为它彻底地抓取。
Diṭṭhibhinivesaṭṭhena, yathābhūtasabhāvato; Paramāmasaticcekā, parāmāsoti bhāsitā.
烦恼以不净故,犹如疮口之汁;
黏着于心相续,是故说名为漏。
Kilesāsucibhāvena, vaṇassāvaraso viya; Ālimpantāva santānaṃ, savantīti pakāsitā.
欲渴爱、有渴爱、见与无明,这些就是漏。
从漏的意义上说有四种,从自性上说有三种法。
Kāmataṇhā bhavataṇhā, diṭṭhāvijjāti āsavā; Cattāro āsavaṭṭhena, tayo dhammā sabhāvato.
这些即被称为暴流,它们顺着感官之门和对象而流动。
他们淹没并击溃了众生,把众生拖进轮回存在之中。
Etevo ghāti vuttāva, dvārālambābhivāhino; Ottharitvā parābhūte, harantā pāṇino bhave.
诸烦恼也被称为“轭”,正是它们让众生被绑在生存里。
就像被绑在机械装置上一样,它们和门及所缘紧密相连而被系缚。
Yogāti cāhu te eva, pāṇino bhavayantake; Dvārālambābhisambandhā, yantabandhāva yojitā.
就像藤蔓紧紧缠住大树,它们把相续牢牢抓住。
就像蛇紧紧缠住青蛙一样,牢牢抓住所缘不放。
Santānamadhigaṇhantā, māluvāva mahātaruṃ; Gaṇhantā daḷhamālambaṃ, maṇḍūkamiva pannago.
欲渴爱、见,即是四取;
见复分为见取、戒禁取、我语取。
Kāmataṇhā ca diṭṭhi ca, upādānā catubbidhā; Diṭṭhi diṭṭhisīlabbata-mattavādoti bheditā.
用身体缠缚身体,难以解脱、紧紧纠缠;
被称为身结的,就是渴爱、嗔恨和执见。
Kāyena kāyaṃ ganthentā, duppamuñcānuveṭhino; Kathitā kāyaganthāti, taṇhābyāpādadiṭṭhiyo.
戒禁取,这被称为见的分别。
对“这才是真理”的执著,这样共有四种。
Sīlabbataparāmāso, iti diṭṭhi vibheditā; Idaṃsaccābhiniveso, iti cevaṃ catubbidhā.
障碍出离、与修习为敌者,
如蚕茧缠裹,覆蔽心相续。
Nekkhammaṃ palibodhentā, bhāvanāparipanthakā; Santānamaṇḍakosāva, pariyonandhakāti ca.
欲贪、嗔恚、昏沉睡眠和疑,
无明、掉举和恶作,这些被称为盖。
Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca saṃsayo; Avijjuddhaccakukkuccamiti nīvaraṇā matā.
猛烈侵夺殆尽,潜入随逐不止;
如病随眠,潜藏于心相续——如是说。
Āgāḷhaṃ pariyādāya, ogayhanuppavattino; Yopparogāva santāna-manusentīti bhāsitā.
欲贪、有贪、瞋恚、慢和见,
疑和无明,这七种被称为随眠;按法来算,则说是六种。
Kāmarāgo bhavarāgo, paṭigho mānadiṭṭhiyo; Kaṅkhāvijjāti satteva, cha dhammānusayā matā.
众生在轮回中流转,被感官之门与所缘对象的系缚所捆绑。
诸结已被宣说,就像捕鸟的网套一样。
Dvārālambaṇabandhena, pāṇīnaṃ bhavamaṇḍale; Saṃyojanāni vuttāni, pāsabandhāva pakkhinaṃ.
欲贪、色贪、无色贪,对抗、愚痴与怀疑;
邪见、戒禁取、慢,再加上掉举,在诸有中一共是十种。
Kāmarūpārūparāgā, paṭigho mohasaṃsayo; Diṭṭhi sīlabbataṃ māno, uddhaccena dasā bhave.
色贪、无色贪与掉举,于阿毗达摩中更复除去;
有贪、嫉、悭三者并取,如斯乃成十种。
Rūpārūparāguddhaccaṃ, abhidhamme vinā puna; Bhavarāgissa maccheraṃ, gahetvā dasadhā siyuṃ.
它们污染心的相续,伤害有情众生;
俱生诸法被烦恼恼乱,故被称为烦恼。
Saṃklepayanti santānaṃ, upaghātenti pāṇino; Sahajāteklesentīti, kilesāti pakāsitā.
贪、嗔和痴,
邪见、慢和疑;
昏沉、无惭、无愧
连同掉举,一共成为十种。
Lobho doso ca moho ca, Diṭṭhi māno ca saṃsayo; Thināhirikanottappa- Muddhaccena siyuṃ dasa.
在这里,见与贪被开示为九种所摄。
无明归摄为七种,对抗归摄为五种。
Navasaṅgahitā ettha, diṭṭhilobhā pakāsitā; Sattasaṅgahitāvijjā, paṭigho pañcasaṅgaho.
疑为四所摄,慢与掉举为三所摄;
昏沉为二所摄,恶作为一所摄。
Catusaṅgahitā kaṅkhā, mānuddhaccā tisaṅgahā; Dukasaṅgahitaṃ thīnaṃ, kukkuccamekasaṅgahaṃ.
两种(心的)无惭、无愧,及嫉妒与悭吝,同样如此;
就像这样,这些恶法被说成十种,都归在恶法一类里。
Dvidhāhirikanottappa-missāmacchariyaṃ tathā; Iccevaṃ dasadhā vuttā, pāpakesveva saṅgahā.
从执取、漏与暴流,从轭、取与系缚;
从盖、随眠,从结与烦恼。
Parāmāsāsavoghā ca, yogupādānaganthato; Nīvāraṇānusayato, saṃyojanakilesato.
而简略来说只有十四种,若依差别细分则有五十七种。
依照法,把它们应用到各种心念的生起中。
Cuddaseva tu saṅkhepā, sattapaññāsa bhedato; Yathādhammānusārena, cittuppādesu yojaye.
此后所余,非见取等之所摄;
心、心所、色与涅槃,应当如是开示。
Tatopare noparāmā-sādibheditasaṅgahā; Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamiti dīpaye.
这样了解了不善法的殊胜总摄之后,
被称为“杂”的诸法应当如何被认知,又该如何随其实际情况而说呢?
Iccākusaladhammānaṃ, ñatvā saṅgahamuttaraṃ; Missakā nāma viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ;
贪、嗔和痴,
这三种完全属于不善。
无贪、无瞋、无痴者,
善与无记亦复如是。
Lobho doso ca moho ca, Ekantākusalā tayo; Alobhādosāmoho ca, Kusalābyākatā tathā.
如树根,是令其稳固之缘;
诸法以根本义,被说为六种因。
Pādapasseva mūlāni, thirabhāvāya paccayā; Mūlabhāvena dhammānaṃ, hetū dhammā cha dīpitā.
寻、伺、喜,还有一境性,亦复如是;
悦受、忧受和舍受,这三种就是受。
Vitakko ca vicāro ca, pīti cekaggatā tathā; Somanassaṃ domanassaṃ, upekkhāti ca vedanā.
以专注观照的方式,作为缘而专注观照;
导师说:禅那法,从五种事的自性来说。
Āhaccupanijjhāyantā, nijjhānaṭṭhena paccayā; Jhānadhammāti satthāha, pañca vatthusabhāvato.
正见、正思惟、正精进,以及三种远离;
正念和正定,以及邪见的生起。
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ; Sammāsati samādhī ca, micchādiṭṭhi ca sambhavā.
能引导正与邪者,以引出之义为缘;
道支宣说为十二,法依自性为九种。
Sammāmicchā ca nīyantā, niyyānaṭṭhena paccayā; Maggaṅgā dvādasakkhātā, nava dhammā sabhāvato.
维持自体存在者,以食为第八之受;
次第执取结生名色。
Attabhāvaṃ pavattentā, ojaṭṭhamakavedanaṃ; Paṭisandhināmarūpa-māharantā yathākkamaṃ.
段食,
触、思,同样如此;
识,就是这四种。
食,已被阐明。
Kabaḷīkāro āhāro, Phasso sañcetanā tathā; Viññāṇamiti cattāro, Āhārāti pakāsitā.
Dhammānaṃ sahajātānaṃ, indriyaṭṭhena paccayā; Attānamissaraṭṭhena, anuvattāpakā tathā.
信、念、慧、精进与心一境性;
受、命根、心,以及八种色根。
Saddhā ca sati paññā ca, vīriyekaggatāpi ca; Vedanā jīvitaṃ cittaṃ, aṭṭha rūpindriyāni ca.
Kathaṃ jīvitamekaṃ tu, sukhaṃ dukkhanti vedanā; Somanassaṃ domanassaṃ, upekkhāti ca bheditā.
在慧等道上,应修习“我将会知道未知”这一根。
中间是已知根,最后同样是具知根。
Paññādimaggenaññāta-ññassāmītindriyaṃ bhave; Majjhe aññindriyamante, aññātāvindriyaṃ tathā.
以自性而言,唯是十六;依根义分别,
则说为根者有二十二。
Soḷaseva sabhāvena, indriyaṭṭhavibhāgato; Indriyānīti vuttāni, bāvīsati vibhāvaye.
他们的心相续坚定稳固,不会被任何敌对的力量动摇。
以强大有力的本性,力法被阐明。
Daḷhādhiṭṭhitasantānā , vipakkhehi akampiyā; Balavantasabhāvena, baladhammā pakāsitā.
信、念、惭、愧,以及精进与一境性;
慧、无惭、无愧,这样一共算作九种。
Saddhā sati hirottappaṃ, vīriyekaggatā tathā; Paññāhirikānottappa-miccevaṃ navadhā matā.
以最胜和前导的意义,在福与非福的运行中;
以缘的增上作用,对俱生诸法各随其所宜。
Jeṭṭhā pubbaṅgamaṭṭhena, puññāpuññapavattiyaṃ; Paccayādhippateyyena, sahajānaṃ yathārahaṃ.
依增上之自性,宣说四种增上:
欲、心、精进与观择,此乃如实者所说。
Cattārodhipatī vuttā, ādhippaccasabhāvato; Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā.
慧由五种法所摄,而精进与一境性则另说;
心由四种法所摄,念也由三种法所摄。
Pañcasaṅgahitā paññā, vāyāmekaggatā pana; Catusaṅgahitā cittaṃ, sati ceva tisaṅgahā.
寻思、受、信,被认为由二法所摄;
其余每一种都只由一法所摄,共说了二十八种。
就这样,混合摄被说为七种分类。
Saṅkappo vedanā saddhā, dukasaṅgahitā matā; Ekekasaṅgahā sesā, aṭṭhavīsati bhāsitā; Iccevaṃ sattadhā bhedo, vutto missakasaṅgaho.
因、禅支、道支,以及食和根,同样如此;
从力增上以及福、非福等混杂来看;
按自性来说有三十六种,按分类来说有六十四种。
Hetujhānaṅgamaggaṅgā, āhārindriyato tathā; Balādhippatito ceva, puññāpuññādimissatā; Chattiṃseva sabhāvena, catusaṭṭhi pabhedato.
像这样归纳之后,接下来应当进一步分别解说。
在心生起的各种分类中,怎样按照它们实际出现的情况来说明?
Iccevaṃ saṅgahetvāna, vibhāveyya tato paraṃ; Cittuppādapabhedesu, yathāsambhavato kathaṃ.
笑、转向、领受、推度之识;
十八种都是无因的,愚痴的则只有一个因。
Sitāvajjanaviññāṇaṃ, sampaṭicchanatīraṇā; Aṭṭhārasāhetukāva, momūhā ekahetukā.
其余善心与智不相应,是二因的;
其余四十七种心生起,是三因的。
Sesā tu kusalā ñāṇaviyuttā ca dvihetukā; Cittuppādāpare satta-cattālīsa tihetukā.
五识是非禅,被称为具有两种禅支。
第四禅和第五禅,被认为是有三禅支的第三禅。
Pañcaviññāṇamajjhānaṃ , dvijhānaṅgikamīritaṃ; Catutthapañcamajjhānaṃ, tijhānaṃ tatiyaṃ matā.
而具四禅支者乃第二禅,以及欲界中除去乐受者;
具五禅支的第一禅,在欲界被认为是伴有快乐的。
Catujhānaṃ tu dutiyaṃ, kāme ca sukhavajjitā; Pañcajhānaṃ tu paṭhamaṃ, kāme ca sukhitā matā.
初禅是无上禅,被认为具备八圣道支;
被称为七道支的,就是其余那无上的禅定。
Paṭhamānuttaraṃ jhānaṃ, aṭṭhamaggaṅgikaṃ mataṃ; Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesajhānamanuttaraṃ.
世间最初的禅那,同样地,欲界的三因心;
被称为五道支的心生起,已经阐明。
Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tathā kāme tihetukā; Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.
其余广大之禅那,与邪见相应、
与智不相应者,被认为是具有四道支的。
Sesaṃ mahaggataṃ jhānaṃ, sampayuttā ca diṭṭhiyā; Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.
与嗔恚和掉举相应,与邪见不相应;
三支道、二支道、被怀疑的,都已经讲过了。
Paṭighuddhaccayuttā ca, vippayuttā ca diṭṭhiyā; Timaggaṅgaṃ dumaggaṅgaṃ, kaṅkhitaṃ samudīritaṃ.
无因之道不存在,疑惑中亦无心住;
决定性已了知,于世间法不举扬。
Na hontāhetuke maggā, cittaṭṭhiti ca kaṅkhite; Viditā niyatatā ca, lokiyesu na uddhaṭā.
在诸欲中,有段食;无想有情则没有食。
在一切心生起的地方,都说明了三种食。
Kāmesu kabaḷīkāro, anāhāro asaññino; Cittuppādesu sabbattha, āhārattayamīritaṃ.
智者应于无上处,以九种方式辨明诸根;
于世间三因,以八种方式宣说。
Indriyāni vibhāveyya, navadhānuttare budho; Aṭṭhadhā samudīreyya, lokiyesu tihetuke.
智不相应(心)应以七种方式说明;
生笑、确定、不善及疑,则以五种方式说明。
Sattadhā pana ñāṇena, vippayutte pakāsaye; Sitavoṭṭhabbanāpuññe, pañcadhā kaṅkhite pana.
余心起中,当说四与三;
三因者七力,二因者唯六力。
Catudhā tividhā sese, cittuppāde samīraye; Tihetukā sattabalā, chabalā tu duhetukā.
不善有四力,疑心判三力;
笑与触二者,余者说无力。
Catubalā akusalā, kaṅkhitaṃ tibalaṃ mataṃ; Dvibalaṃ sitavoṭṭhabba-mabalaṃ sesamīritaṃ.
三因速行增上中,无论何者皆可得;
二因善心中,审察不得有。
Javanedhipatīnaṃ tu, yo koceko tihetuke; Dvihetuke vā kusale, vīmaṃsā nopalabbhati.
在世间果报里,
以痴为根(的心)与无因(的心)。
按照各自生起的运作方式,
没有任何人是增上主。
Lokiyesu vipākesu, Mohamūle ahetuke; Yathāsambhavavuttittā, Natthādhipati kocipi.
在身识中,当福业成熟时,乐根生起;
苦根也是就在那里,在恶业成熟时宣说。
Sambhoti kāyaviññāṇe, puññapāke sukhindriyaṃ; Dukkhindriyampi tattheva, pāpapākamhi bhāsitaṃ.
推度与笑,及十六悦俱心;
以初禅为首之四禅,当与悦相应。
Santīraṇañca hasanaṃ, somanassāni soḷasa; Paṭhamādicatujjhānaṃ, somanassayutaṃ bhave.
与忧相应的心生起,只宣说了两种。
而其余所有那些,都是五十五种舍俱的。
Domanassayuttā dveva, cittuppādā pakāsitā; Tadaññe pana sabbepi, pañcapaññāsupekkhakā.
把与受相应的情况,也这样分成八种来解析。
通过因等结合的分类,诸心生起已被阐明。
Vedanāsampayogañca, vinibbhujjevamaṭṭhadhā; Hetuyogādibhedehi, cittuppādā pakāsitā.
彼彼分离与坏灭,各别以及混合者,
依如所说之方式,随其生起当推知。
Taṃtaṃviyogabhedañca, paccekamatha missitaṃ; Yathāvuttānusārena, yathāsambhavato naye.
如是结合已,于心生起中杂项;
尔后当知清净摄,及菩提分所摄法。
Iccevaṃ pana yojetvā, cittuppādesu missakaṃ; Tato ñeyyā visuddhā ca, bodhipakkhiyasaṅgahā.
在身体、感受、心以及诸法上,都按照各自相应的方式;
不净、苦、无常、无我,已善加安立。
Kāye ca vedanācitte, dhammesu ca yathārahaṃ; Asubhaṃ dukkhamanicca-manattāti supaṭṭhitā.
正念虽唯一,因作用与所缘之别;
以念处之名,开示为四种。
Sammāsati paniccekā, kiccagocarabhedato; Satipaṭṭhānanāmena, cattāroti pakāsitā.
为了断除已经生起的恶,并且不让未生的恶生起;
或者,通过使未生起者生起,或生起与增长。
Uppannānuppannapāpa-pahānānuppādanāya ca; Anuppannuppannehi vā, nibbattiabhivuddhiyā.
精勤者的精进,按作用与致力来区分;
以“正勤”这个名称,开示为四种。
Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato; Sammappadhānanāmena, cattāroti pakāsitā.
因为它们是神通的基础,所以被称为神足;
欲、心、精进、观,共有四种。
Iddhiyā pādabhūtattā, iddhipādāti bhāsitā; Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti catubbidhā.
信、念、慧、精进、定这五种,
以根的意义称为根,以力的意义称为力。
Pañca saddhā sati paññā, vīriyekaggatā tathā; Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca.
正念、择法、精进、喜,
轻安、心一境性与舍;以成觉者支分故,此七法名为觉支。
Sati dhammavicayo ca, tathā vīriyapītiyo; Passaddhekaggatāpekkhā, bujjhantassaṅgabhāvato.
特别地,七种法被阐明为觉支。
以导向解脱的意义来说,这些就是道支,也就是正见等八种。
Bojjhaṅgāti visesena, satta dhammā pakāsitā; Niyyānaṭṭhena maggaṅgā, sammādiṭṭhādiaṭṭhadhā.
精进于此摄归于六,念与慧说为五摄,
定则摄归于四。
Chasaṅgahettha vāyāmo, satipaññā samīritā; Pañcasaṅgahitā nāma, samādhi catusaṅgaho.
信被说为两种所摄,其余的各为一种所摄。
就这样,分成七类,是菩提分法的归纳。
Saddhā dusaṅgahā vuttā, sesā ekekasaṅgahā; Iccevaṃ sattadhā bhedo, bodhipakkhiyasaṅgaho.
从四念处、四正勤、四神足,
根、力、觉支,以及道的种种分类,都已经讲过了。
Satipaṭṭhānasammappadhānato iddhipādato; Indriyabalabojjhaṅgā, maggabhedā ca bhāsitā.
欲、心与舍,还有信、轻安和喜;
正见和正思惟,精进以及三种离。
Chando cittamupekkhā ca, saddhāpassaddhipītiyo; Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ.
菩提分法被阐明为正念与正定。
从法的角度说有十四种,从分类的角度说有三十七种。
Sammāsati samādhīti, dīpitā bodhipakkhiyā; Cuddasā dhammato honti, sattatiṃsa pabhedato.
依彼诸法而正觉者,通达诸谛;
彼等圆满无上,抑或非寻与喜。
Yehi dhammehi bujjhanto, saccāni paṭivijjhati; Samattānuttare honti, na vā saṅkappapītiyo.
在初分阶段也能获得,在世间随其所宜。
在抉择修习的时期,在六清净生起运作之中。
Pubbabhāgepi labbhanti, lokiyamhi yathārahaṃ; Nibbedhabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.
应当根据实际情况,辨别这三种分类。
把自性不同、类别各异的事物,按照它们的共同属性归拢到一起。
Iccevaṃ tividhā bhedaṃ, vibhāveyya yathārahaṃ; Sabhāvabhedabhinnānaṃ, sabhāgatthehi saṅgahaṃ.
于分别、摄集、解脱之教中,为善知分别、摄集之智者所赞叹;
为彰分别、摄集之法的无上义趣,开示分别、摄集之门。
Bhedasaṅgahavidūhi vaṇṇitaṃ, bhedasaṅgahavimuttisāsane; Bhedasaṅgahanayatthamuttamaṃ, bhedasaṅgahamukhaṃ pakāsitaṃ.
了知诸法自性之分别的智者如此,在法王教法中;
内心被法的庄严所装饰,他们就成为分享法味与不死甘露的人。
Dhammasabhāvavibhāgabudhevaṃ, dhammadisampatisāsanadhamme; Dhammavibhūtivibhūsitacittā, dhammarasāmatabhāgi bhavanti.