3. 第三品
3. Tatiyo paricchedo
分别与摄集之分别
Bhedasaṅgahavibhāgo
如是,于他们已分别的自性法上,再作摄集;
自此之后,我将依自性与事相之差别而作阐述。
Evaṃ bhedasabhāvesu, tesveva puna saṅgahaṃ; Sabhāvatthavisesehi, pavakkhāmi ito paraṃ.
以不共智,导师能善分别诸事理;
具眼者将诸法按同类摄集后,开示了法。
Asādhāraṇañāṇehi, satthā vatthuvivecako; Saṅgahetvā sabhāgehi, dhamme dassesi cakkhumā.
就执取邪见的意义而言,从如实自性来说;
此即是执取,因为它是唯一的执取,故称‘执取’。
Diṭṭhibhinivesaṭṭhena, yathābhūtasabhāvato; Paramāmasaticcekā, parāmāsoti bhāsitā.
由于烦恼具有不净之性,犹如疮中的脓汁;
它们不断地染污心相续,故说为‘漏’。
Kilesāsucibhāvena, vaṇassāvaraso viya; Ālimpantāva santānaṃ, savantīti pakāsitā.
Kāmataṇhā bhavataṇhā, diṭṭhāvijjāti āsavā; Cattāro āsavaṭṭhena, tayo dhammā sabhāvato.
这些正是所谓的杀害者,依于门与所缘而流转;
覆盖并征服之后,将众生带往轮回之中。
Etevo ghāti vuttāva, dvārālambābhivāhino; Ottharitvā parābhūte, harantā pāṇino bhave.
Yogāti cāhu te eva, pāṇino bhavayantake; Dvārālambābhisambandhā, yantabandhāva yojitā.
Santānamadhigaṇhantā, māluvāva mahātaruṃ; Gaṇhantā daḷhamālambaṃ, maṇḍūkamiva pannago.
Kāmataṇhā ca diṭṭhi ca, upādānā catubbidhā; Diṭṭhi diṭṭhisīlabbata-mattavādoti bheditā.
以身结缚身,难脱缠缚者;
这些名为身结,即渴爱、嗔恚与见。
Kāyena kāyaṃ ganthentā, duppamuñcānuveṭhino; Kathitā kāyaganthāti, taṇhābyāpādadiṭṭhiyo.
Sīlabbataparāmāso, iti diṭṭhi vibheditā; Idaṃsaccābhiniveso, iti cevaṃ catubbidhā.
Nekkhammaṃ palibodhentā, bhāvanāparipanthakā; Santānamaṇḍakosāva, pariyonandhakāti ca.
欲贪、嗔恚、昏沉睡眠与疑,
无明与掉举恶作,这些被称为盖。
Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca saṃsayo; Avijjuddhaccakukkuccamiti nīvaraṇā matā.
强力执取后,沉入其中而随转;
据说它们如疾病般紧随相续心流。
Āgāḷhaṃ pariyādāya, ogayhanuppavattino; Yopparogāva santāna-manusentīti bhāsitā.
欲爱、有爱、嗔恚、慢与见,
疑与无明,如是七法,说为随眠。
Kāmarāgo bhavarāgo, paṭigho mānadiṭṭhiyo; Kaṅkhāvijjāti satteva, cha dhammānusayā matā.
Dvārālambaṇabandhena, pāṇīnaṃ bhavamaṇḍale; Saṃyojanāni vuttāni, pāsabandhāva pakkhinaṃ.
欲贪、色贪、无色贪、嗔恚、愚痴与怀疑;
邪见、戒禁取、慢,连同掉举,于诸有中合为十种。
Kāmarūpārūparāgā, paṭigho mohasaṃsayo; Diṭṭhi sīlabbataṃ māno, uddhaccena dasā bhave.
又在阿毗达摩中,色贪、无色贪与掉举,
摄有贪与悭吝,即成十种。
Rūpārūparāguddhaccaṃ, abhidhamme vinā puna; Bhavarāgissa maccheraṃ, gahetvā dasadhā siyuṃ.
它们染污相续,恼害有情;
与己俱生、与己同垢,故说为烦恼。
Saṃklepayanti santānaṃ, upaghātenti pāṇino; Sahajāteklesentīti, kilesāti pakāsitā.
贪、嗔与痴,
见、慢与疑;
昏沉、无惭、无愧
连同掉举,即成十种。
Lobho doso ca moho ca, Diṭṭhi māno ca saṃsayo; Thināhirikanottappa- Muddhaccena siyuṃ dasa.
Navasaṅgahitā ettha, diṭṭhilobhā pakāsitā; Sattasaṅgahitāvijjā, paṭigho pañcasaṅgaho.
疑摄为四种,慢与掉举各摄为三种;
惛沉摄为二种,恶作摄为一种。
Catusaṅgahitā kaṅkhā, mānuddhaccā tisaṅgahā; Dukasaṅgahitaṃ thīnaṃ, kukkuccamekasaṅgahaṃ.
无惭与无愧二分,悭吝亦复如是;
如是,于诸恶法中说为十种。
Dvidhāhirikanottappa-missāmacchariyaṃ tathā; Iccevaṃ dasadhā vuttā, pāpakesveva saṅgahā.
从漏、暴流、轭、取、结缚的角度,
从盖、随眠、结、烦恼的角度。
Parāmāsāsavoghā ca, yogupādānaganthato; Nīvāraṇānusayato, saṃyojanakilesato.
唯十四种略说,依其差别则有五十七种;
应随顺于法,运用于诸心生起之中。
Cuddaseva tu saṅkhepā, sattapaññāsa bhedato; Yathādhammānusārena, cittuppādesu yojaye.
其次,还有不执取等分别所摄之集;
心、心所、色及涅槃,如是阐明。
Tatopare noparāmā-sādibheditasaṅgahā; Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamiti dīpaye.
如是了知不善法的殊胜摄集后,
当知名为“杂”者,如何随应而说?
Iccākusaladhammānaṃ, ñatvā saṅgahamuttaraṃ; Missakā nāma viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ;
贪、嗔与痴,
三种纯粹的不善法;
无贪、无嗔、无痴,
同样地,为善与无记。
Lobho doso ca moho ca, Ekantākusalā tayo; Alobhādosāmoho ca, Kusalābyākatā tathā.
如树之根,为稳固之缘;
以根本性故,诸法之六因得以阐明。
Pādapasseva mūlāni, thirabhāvāya paccayā; Mūlabhāvena dhammānaṃ, hetū dhammā cha dīpitā.
寻、伺、喜,以及一境性;
悦受、忧受与舍受,这三种称为受。
Vitakko ca vicāro ca, pīti cekaggatā tathā; Somanassaṃ domanassaṃ, upekkhāti ca vedanā.
以近观之义,作为缘而近观;
导师说:禅那法依五种事而自性存在。
Āhaccupanijjhāyantā, nijjhānaṭṭhena paccayā; Jhānadhammāti satthāha, pañca vatthusabhāvato.
正见、正思惟、正精进及三种远离;
正念与正定,及邪见之生起。
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ; Sammāsati samādhī ca, micchādiṭṭhi ca sambhavā.
正与邪皆为出离者,以出离之义为缘;
道支共说十二种,自性法有九种。
Sammāmicchā ca nīyantā, niyyānaṭṭhena paccayā; Maggaṅgā dvādasakkhātā, nava dhammā sabhāvato.
令自体相续转起,以食素为第八的受;
依次执取结生名色。
Attabhāvaṃ pavattentā, ojaṭṭhamakavedanaṃ; Paṭisandhināmarūpa-māharantā yathākkamaṃ.
Kabaḷīkāro āhāro, Phasso sañcetanā tathā; Viññāṇamiti cattāro, Āhārāti pakāsitā.
Dhammānaṃ sahajātānaṃ, indriyaṭṭhena paccayā; Attānamissaraṭṭhena, anuvattāpakā tathā.
信、念、慧、精进与一境性;
受、命根、心,以及八种色根。
Saddhā ca sati paññā ca, vīriyekaggatāpi ca; Vedanā jīvitaṃ cittaṃ, aṭṭha rūpindriyāni ca.
Kathaṃ jīvitamekaṃ tu, sukhaṃ dukkhanti vedanā; Somanassaṃ domanassaṃ, upekkhāti ca bheditā.
于慧等道之初,有未知当知根;
中间是‘已知根’,最后同样是‘具已知根’。
Paññādimaggenaññāta-ññassāmītindriyaṃ bhave; Majjhe aññindriyamante, aññātāvindriyaṃ tathā.
Soḷaseva sabhāvena, indriyaṭṭhavibhāgato;
所谓的‘根’,应阐明为二十二种。
Indriyānīti vuttāni, bāvīsati vibhāvaye.
相续坚固安住,不为违逆之法所动摇;
因有强力之本性,故被称作‘力法’。
Daḷhādhiṭṭhitasantānā , vipakkhehi akampiyā; Balavantasabhāvena, baladhammā pakāsitā.
所说的信、念、惭、愧,以及精进与一境性;
慧、无惭、无愧,如是合为九种。
Saddhā sati hirottappaṃ, vīriyekaggatā tathā; Paññāhirikānottappa-miccevaṃ navadhā matā.
以最胜、前导之义,于福与非福的转起中;
以缘的增上之义,对俱生法如应而作。
Jeṭṭhā pubbaṅgamaṭṭhena, puññāpuññapavattiyaṃ; Paccayādhippateyyena, sahajānaṃ yathārahaṃ.
四种增上被说,此是从增上的自性而说;
即欲、心、精进与观,如此之类。
Cattārodhipatī vuttā, ādhippaccasabhāvato; Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā.
慧由五种法所摄,而精进与一境性则不在此列;
心由四法所摄,念则由三法所摄。
Pañcasaṅgahitā paññā, vāyāmekaggatā pana; Catusaṅgahitā cittaṃ, sati ceva tisaṅgahā.
思惟、受、信,被认为由二法所摄;
其余诸法各由一法所摄,如是宣说为二十八种。
Saṅkappo vedanā saddhā, dukasaṅgahitā matā; Ekekasaṅgahā sesā, aṭṭhavīsati bhāsitā; Iccevaṃ sattadhā bhedo, vutto missakasaṅgaho.
因、禅支、道支,及食、根,亦复如是;
力、增上亦然,以及福、非福等杂类。
Hetujhānaṅgamaggaṅgā, āhārindriyato tathā; Balādhippatito ceva, puññāpuññādimissatā; Chattiṃseva sabhāvena, catusaṭṭhi pabhedato.
如此摄集之后,应进一步分别解说:
于心生起的种种分类中,如何随其所应而说?
Iccevaṃ saṅgahetvāna, vibhāveyya tato paraṃ; Cittuppādapabhedesu, yathāsambhavato kathaṃ.
舍随转向之识、领受、推度;
十八种唯是无因,两种痴根唯一因。
Sitāvajjanaviññāṇaṃ, sampaṭicchanatīraṇā; Aṭṭhārasāhetukāva, momūhā ekahetukā.
Sesā tu kusalā ñāṇaviyuttā ca dvihetukā; Cittuppādāpare satta-cattālīsa tihetukā.
五识是中间禅,说为二禅支;
第四禅与第五禅,计为第三禅。
Pañcaviññāṇamajjhānaṃ , dvijhānaṅgikamīritaṃ; Catutthapañcamajjhānaṃ, tijhānaṃ tatiyaṃ matā.
四禅中的第二禅,于欲乐中被视为离乐;
五禅中的第一禅,于欲乐中被视为有乐。
Catujhānaṃ tu dutiyaṃ, kāme ca sukhavajjitā; Pañcajhānaṃ tu paṭhamaṃ, kāme ca sukhitā matā.
出世间初禅,被认为具足八圣道支;
名为具七道支,即其余之无上禅。
Paṭhamānuttaraṃ jhānaṃ, aṭṭhamaggaṅgikaṃ mataṃ; Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesajhānamanuttaraṃ.
Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tathā kāme tihetukā; Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.
其余为广大的禅那,与邪见相应;
与智不相应,被许为具四道支。
Sesaṃ mahaggataṃ jhānaṃ, sampayuttā ca diṭṭhiyā; Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.
与嗔恚、掉举相应,与邪见不相应;
三支、二支,以及疑惑,已经宣说。
Paṭighuddhaccayuttā ca, vippayuttā ca diṭṭhiyā; Timaggaṅgaṃ dumaggaṅgaṃ, kaṅkhitaṃ samudīritaṃ.
不存在无因之道,于疑惑中亦无心的安住;
决定性已了知,且在世间者中不骄举。
Na hontāhetuke maggā, cittaṭṭhiti ca kaṅkhite; Viditā niyatatā ca, lokiyesu na uddhaṭā.
Kāmesu kabaḷīkāro, anāhāro asaññino; Cittuppādesu sabbattha, āhārattayamīritaṃ.
Indriyāni vibhāveyya, navadhānuttare budho; Aṭṭhadhā samudīreyya, lokiyesu tihetuke.
Sattadhā pana ñāṇena, vippayutte pakāsaye; Sitavoṭṭhabbanāpuññe, pañcadhā kaṅkhite pana.
Catudhā tividhā sese, cittuppāde samīraye; Tihetukā sattabalā, chabalā tu duhetukā.
Catubalā akusalā, kaṅkhitaṃ tibalaṃ mataṃ; Dvibalaṃ sitavoṭṭhabba-mabalaṃ sesamīritaṃ.
然而,于速行与增上中,凡有任何一种,唯在三因心中;
或于二因善心中,慧根不可得。
Javanedhipatīnaṃ tu, yo koceko tihetuke; Dvihetuke vā kusale, vīmaṃsā nopalabbhati.
于世间果报中,
在痴根无因心里;
随其生起而转,
无有增上。
Lokiyesu vipākesu, Mohamūle ahetuke; Yathāsambhavavuttittā, Natthādhipati kocipi.
于身识中,福报成熟时,乐根生起;
苦根亦于此处,于恶报成熟时说。
Sambhoti kāyaviññāṇe, puññapāke sukhindriyaṃ; Dukkhindriyampi tattheva, pāpapākamhi bhāsitaṃ.
Santīraṇañca hasanaṃ, somanassāni soḷasa; Paṭhamādicatujjhānaṃ, somanassayutaṃ bhave.
Domanassayuttā dveva, cittuppādā pakāsitā; Tadaññe pana sabbepi, pañcapaññāsupekkhakā.
以及与受的相应,经如此分别解析后,
依因缘结合等分类,阐明诸心生起。
Vedanāsampayogañca, vinibbhujjevamaṭṭhadhā; Hetuyogādibhedehi, cittuppādā pakāsitā.
Taṃtaṃviyogabhedañca, paccekamatha missitaṃ; Yathāvuttānusārena, yathāsambhavato naye.
Iccevaṃ pana yojetvā, cittuppādesu missakaṃ; Tato ñeyyā visuddhā ca, bodhipakkhiyasaṅgahā.
于身、受、心、法中,各如其宜,
不净、苦、无常、无我,善安立。
Kāye ca vedanācitte, dhammesu ca yathārahaṃ; Asubhaṃ dukkhamanicca-manattāti supaṭṭhitā.
Sammāsati paniccekā, kiccagocarabhedato; Satipaṭṭhānanāmena, cattāroti pakāsitā.
Uppannānuppannapāpa-pahānānuppādanāya ca; Anuppannuppannehi vā, nibbattiabhivuddhiyā.
精勤者的精进,依作用与致力而区分;
以此正勤之名,阐明为四种。
Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato; Sammappadhānanāmena, cattāroti pakāsitā.
因为它们是神足的基础,故称神足;
谓欲、心、精进、观,如此四种。
Iddhiyā pādabhūtattā, iddhipādāti bhāsitā; Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti catubbidhā.
信、念、慧、精进、定,此五种;
依根义而称根,依力义而称力。
Pañca saddhā sati paññā, vīriyekaggatā tathā; Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca.
念、择法、精进、喜,
轻安、定、舍,因为是觉悟者的支分。
Sati dhammavicayo ca, tathā vīriyapītiyo; Passaddhekaggatāpekkhā, bujjhantassaṅgabhāvato.
觉支者,即殊胜地阐明七法;
以导向出离之义,道支即正见等八种。
Bojjhaṅgāti visesena, satta dhammā pakāsitā; Niyyānaṭṭhena maggaṅgā, sammādiṭṭhādiaṭṭhadhā.
于此,精进、念与慧被宣说为六支所摄;
定有名为五支所摄者,以及四支所摄者。
Chasaṅgahettha vāyāmo, satipaññā samīritā; Pañcasaṅgahitā nāma, samādhi catusaṅgaho.
信说为二支所摄,其余各各为单支所摄;
如此,觉支摄有七种。
Saddhā dusaṅgahā vuttā, sesā ekekasaṅgahā; Iccevaṃ sattadhā bhedo, bodhipakkhiyasaṅgaho.
从念处、正勤、神足,
根、力、觉支,及诸道差别,皆已说。
Satipaṭṭhānasammappadhānato iddhipādato; Indriyabalabojjhaṅgā, maggabhedā ca bhāsitā.
欲、心与舍,信、轻安、喜;
正见与正思惟,精进及三种离。
Chando cittamupekkhā ca, saddhāpassaddhipītiyo; Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ.
Sammāsati samādhīti, dīpitā bodhipakkhiyā; Cuddasā dhammato honti, sattatiṃsa pabhedato.
依这些法而觉悟时,通达诸谛;
无上圆满之法,并非寻与喜。
Yehi dhammehi bujjhanto, saccāni paṭivijjhati; Samattānuttare honti, na vā saṅkappapītiyo.
于世间初分中,亦能如理获得;
在抉择修习之时,于六清净的流转之中。
Pubbabhāgepi labbhanti, lokiyamhi yathārahaṃ; Nibbedhabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.
Iccevaṃ tividhā bhedaṃ, vibhāveyya yathārahaṃ; Sabhāvabhedabhinnānaṃ, sabhāgatthehi saṅgahaṃ.
此分别与摄集之解脱教法,为善知分别与摄集者所赞叹。
为阐明摄集与分别之要义,已开示摄集与分别之最上门。
Bhedasaṅgahavidūhi vaṇṇitaṃ, bhedasaṅgahavimuttisāsane; Bhedasaṅgahanayatthamuttamaṃ, bhedasaṅgahamukhaṃ pakāsitaṃ.
于诸法自性分别之慧如是,于法之通达与成就之教法中;
心为法之显耀所庄严,便成为法味的同受用者。
Dhammasabhāvavibhāgabudhevaṃ, dhammadisampatisāsanadhamme; Dhammavibhūtivibhūsitacittā, dhammarasāmatabhāgi bhavanti.