第23章
23. Tevīsatimo paricchedo
烦恼断除的讨论
Kilesappahānakathā
在这些[道智]中,由哪一种智,哪些法是应当被断除的。
现在我要开始说明它们了。
Etesu yena ye dhammā, pahātabbā bhavanti hi; Tesaṃ dāni karissāmi, pakāsanamito paraṃ.
在这四种道智当中,哪些法应当由哪种智来断除,就应该这样理解它们的断除。因为这四种道智,各自按照相应的情形,能够断除被称为结、烦恼、邪性、世间法、悭吝、颠倒、系缚、邪趣、漏、暴流、轭、盖、执取、取、随眠、垢秽、不善业道以及不善心生起的那些法。
Imesu pana catūsu maggañāṇesu ye dhammā yena ñāṇena pahātabbā, tesaṃ pahānamevaṃ veditabbaṃ. Etāni hi yathāyogaṃ saṃyojanakilesamicchattalokadhammamacchariyavipallāsaganthāgatiāsava- oghayoganīvaraṇaparāmāsaupādānānusayamalaakusalakammapatha- akusalacittuppādasaṅkhātānaṃ pahānakarāni.
在这里,“结”指的是十种结。具体来说:色贪、无色贪、慢、掉举、无明,这五种叫作上分结;有身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚,这五种叫作下分结。
Tattha saṃyojanānīti dasa saṃyojanāni. Seyyathidaṃ – rūparāgārūparāgamānauddhaccāvijjāti ime pañca uddhaṃbhāgiyasaṃyojanāni nāma. Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmarāgo paṭighoti ime pañca adhobhāgiyasaṃyojanāni nāma.
烦恼,就是十种烦恼。也就是:贪、嗔、痴、慢、见、疑、昏沉、掉举、无惭、无愧。
Kilesāti dasa kilesā. Seyyathidaṃ – lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti.
邪性,就是十种邪性。也就是:邪见、邪思惟、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定、邪智、邪解脱。
Micchattāti dasa micchattā. Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ micchāvimuttīti.
所谓世间法,就是八种世间法:得到、失去、有名声、没名声、被讥嫌、被称赞、快乐、痛苦。不过在这里要明白,这是用原因来代称结果——以得到等为因的贪恋,以及以失去等为因的嗔恨,应知这是由“世间法”一词所含摄。
Lokadhammāti aṭṭha lokadhammā lābho alābho yaso ayaso nindā pasaṃsā sukhaṃ dukkhanti. Idha pana kāraṇūpacārena lābhādivatthukassa anunayassa, alābhādivatthukassa paṭighassa cetaṃ lokadhammagahaṇena gahaṇaṃ katanti veditabbaṃ.
所谓悭吝,就是五种悭吝:对住处的悭吝、对家族的悭吝、对利得的悭吝、对法的悭吝、对容貌的悭吝。这些悭吝是以无法忍受他人与自己共享住处等的方式生起的。
Macchariyānīti pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyanti. Imāni āvāsādīsu aññesaṃ sādhāraṇabhāvaṃ asahanākārena pavattāni macchariyāni.
所谓“颠倒”,就是对于无常、苦、无我、不净的事物,生起“常、乐、我、净”的想法,这样产生的想颠倒、心颠倒、见颠倒,这三种就是颠倒。
Vipallāsāti aniccadukkhaanattaasubhesuyeva vatthūsu ‘‘niccaṃ sukhaṃ attā subha’’nti evaṃ pavattā saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāsoti ime tayo vipallāsā.
系缚有四种:贪欲身系缚、嗔恚身系缚、戒禁取身系缚、此实执取身系缚。
Ganthāti cattāro ganthā abhijjhākāyagantho, byāpādo, sīlabbataparāmāso, idaṃsaccābhiniveso kāyaganthoti.
所谓“邪道”,就是贪欲、嗔恨、愚痴和恐惧。“漏”有四种:欲漏、有漏、见漏、无明漏。“暴流”和“轭”也是这些的同义词。“盖”就是欲贪等。“执取”是邪见的同义词。
Agatīti chandadosamohabhayāni. Āsavāti cattāro āsavā – kāmarāgabhavarāgamicchādiṭṭhiavijjāsavoti. Oghayogānītipi tesamevādhivacanaṃ. Nīvaraṇānīti kāmacchandādayo. Parāmāsoti micchādiṭṭhiyā adhivacanaṃ.
所谓取,就是四种取:欲取、见取、戒禁取、我论取。所谓随眠,就是七种随眠:欲贪随眠、嗔恚随眠、慢随眠、见随眠、疑随眠、有贪随眠、无明随眠。所谓垢,就是三种垢:贪、嗔、痴。
Upādānāti cattāri upādānāni kāmupādānādīnīti. Anusayāti satta anusayā kāmarāgānusayo paṭighamānadiṭṭhivicikicchābhavarāgāvijjānusayoti. Malāti tayo malā – lobho doso mohoti.
不善业道,就是十种不善业道。具体来说:杀生、不与取、欲邪行、妄语、离间语、粗恶语、杂秽语、贪欲、嗔恚、邪见,这就是十种。
Akusalakammapathāti dasa akusalakammapathā. Seyyathidaṃ – pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti dasa.
不善心生起,包括八种贪根、两种嗔根、两种痴根,一共十二种。
Akusalacittuppādāti lobhamūlāni aṭṭha, dosamūlāni dve, mohamūlāni dveti ime dvādasāti.
这些道智能按各自对应的情况,断除这些结等。怎么断呢?先说诸结:有身见、疑、戒禁取,以及会让人堕入恶趣的欲贪和嗔恚,这些是第一道智所断的;其余粗的欲贪和嗔恚,是第二道智所断的;微细的,是第三道智所断的;色贪等五种,则是第四道智所断的。
Etesaṃ saṃyojanādīnaṃ etāni yathāsambhavaṃ pahānakarāni. Kathaṃ? Saṃyojanesu tāva sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā apāyagamanīyā kāmarāgapaṭighāti ete paṭhamamaggañāṇavajjhā, sesā kāmarāgapaṭighā oḷārikā dutiyamaggañāṇavajjhā, sukhumā tatiyamaggañāṇavajjhā, rūparāgādayo pañcapi catutthamaggañāṇavajjhā eva.
在种种烦恼里,见和疑是被第一道智断掉的,嗔是被第三道智断掉的,贪、痴、慢、昏沉、掉举、无惭、无愧是被第四道智断掉的。
Kilesesu diṭṭhivicikicchā paṭhamamaggañāṇavajjhā, doso tatiyamaggañāṇavajjho, lobhamohamānathinauddhaccaahirikānottappāni catutthamaggañāṇavajjhāni.
在诸邪性中,邪见、妄语、邪业、邪命这些是第一道智所断除的;邪思惟、两舌、粗恶语这些是第三道智所断除的。在这里应当知道,邪语就是思本身;杂秽语、邪精进、邪念、邪定、邪解脱、邪智是第四道智所断除的。
Micchattesu micchādiṭṭhi musāvādo micchākammanto micchāājīvoti ime paṭhamamaggañāṇavajjhā, micchāsaṅkappo pisuṇavācā pharusavācāti ime tatiyamaggañāṇavajjhā, cetanāyeva cettha micchāvācāti veditabbā, samphappalāpamicchāvāyāmasatisamādhivimuttiñāṇāni catutthamaggañāṇavajjhāni.
在世间法里,嗔恚属于第三道智所断除的,贪恋属于第四道智所断除;也有些人认为,对名声和称赞的贪恋属于第四道智所断除的。
Lokadhammesu paṭigho tatiyamaggañāṇavajjho, anunayo catutthamaggañāṇavajjho, yase pasaṃsāya ca anunayo catutthamaggañāṇavajjhoti eke.
悭吝只由第一道智断除。
Macchariyāni paṭhamamaggañāṇavajjhāni eva.
在诸颠倒中,把无常执为常、把无我执为我的想颠倒、心颠倒和见颠倒,以及把苦执为乐、把不净执为净的见颠倒,这些是第一道智所断除的;把不净执为净的想颠倒和心颠倒,是第三道智所断除的;把苦执为乐的,是第四道智所断除的。
Vipallāsesu pana anicce niccaṃ, anattani attāti ca saññācittadiṭṭhivipallāsā , dukkhe sukhaṃ, asubhe subhanti diṭṭhivipallāso cāti ime paṭhamamaggañāṇavajjhā, asubhe subhanti saññācittavipallāsā tatiyamaggañāṇavajjhā, dukkhe sukhanti catutthamaggañāṇavajjhā.
在诸结缚中,戒禁取身结缚和“这才是真理”的执取身结缚,被第一道智所断;嗔恚身结缚,被第三道智所断;贪欲身结缚,则唯被第四道智所断。
Ganthesu sīlabbataparāmāsaidaṃsaccābhinivesakāyaganthā paṭhamamaggañāṇavajjhā, byāpādakāyagantho tatiyamaggañāṇavajjho, abhijjhākāyagantho catutthamaggañāṇavajjhova.
诸邪趣为第一道智所断。
Agatiyo paṭhamamaggañāṇavajjhā.
在诸漏当中,见漏是第一个智所断的,欲漏是第三个智所断的,其余二漏是第四个智所断的。在暴流和轭当中,也是同样的道理。
Āsavesu diṭṭhāsavo paṭhamañāṇavajjho, kāmāsavo tatiyañāṇavajjho, itare dve catutthañāṇavajjhā. Oghayogesupi eseva nayo.
在诸盖当中,疑盖是第一个智所断的;欲贪、嗔恚、恶作这三样是第三个智所断的;昏沉睡眠和掉举是第四个智所断的。
Nīvaraṇesu vicikicchānīvaraṇaṃ paṭhamañāṇavajjhaṃ, kāmacchando byāpādo kukkuccanti tīṇi tatiyañāṇavajjhāni, thinamiddhauddhaccāni catutthañāṇavajjhāni.
执取是第一智所断的。
Parāmāso paṭhamañāṇavajjho.
在诸取当中,因为一切世间法都依于所依的欲而被称作“欲”,所以对色界和无色界的贪也归入欲取。因此,欲取也是第四智所断除的,其余诸取则是第一智所断除的。
Upādānesu sabbesampi lokiyadhammānaṃ vatthukāmavasena ‘‘kāmā’’ti āgatattā rūpārūpesu rāgopi kāmupādāne patati, tasmā tañca kāmupādānaṃ catutthañāṇavajjhaṃ, sesāni paṭhamañāṇavajjhāni.
在诸随眠中,见随眠和疑随眠由第一智断除,欲贪随眠和嗔恚随眠由第三智断除,慢随眠、有贪随眠和无明随眠由第四智断除。
Anusayesu diṭṭhivicikicchānusayā paṭhamañāṇavajjhā, kāmarāgapaṭighānusayā tatiyañāṇavajjhā, mānabhavarāgāvijjānusayā catutthañāṇavajjhā.
在男性中,嗔垢是第三智所断的,其余诸垢则唯是第四智所断的。
Malesu dosamalaṃ tatiyañāṇavajjhaṃ, itarāni catutthañāṇavajjhāneva.
在不善业道里,杀生、不与取、邪淫、妄语、邪见,这些是初智所断的;离间语、粗恶语、嗔恚,是第三智所断的;杂秽语和贪欲,则只是第四智所断的。
Akusalakammapathesu pāṇātipāto adinnādānaṃ micchācāro musāvādo micchādiṭṭhīti ime paṭhamañāṇavajjhā, pisuṇavācā pharusavācā byāpādoti tatiyañāṇavajjhā, samphappalāpo abhijjhā catutthañāṇavajjhāva.
在不善心的生起中,四种与邪见相应的心生起,加上与疑相应的一种,这五种是初智所断除的;两种与嗔恚相应的,是第三智所断除的;其余的则是第四智所断除的。
Akusalacittuppādesu cattāro diṭṭhigatacittuppādā, vicikicchāsampayutto cāti pañca paṭhamañāṇavajjhā, dve paṭighasampayuttā tatiyañāṇavajjhā, sesā catutthañāṇavajjhāti.
凡是应当由某种因素断除的,就应当由那种因素来断除。因此说:这些是这些结缚等法各自相应能断除者。
Yañca yena vajjhaṃ, taṃ tena pahātabbaṃ nāma. Tena vuttaṃ ‘‘etesaṃ saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ etāni yathāyogaṃ pahānakarānī’’ti.
于此诸智中,随以何者;
彼彼诸法,皆趣向灭除。
彼彼一切无有遗余,
我亦以种种方式善巧开示。
Etesu ñāṇesu ca yena yena, Yo yo hi dhammo samupeti ghātaṃ; So so asesena ca tena tena, Sandassito sādhu mayā panevaṃ.
导师所宣说的遍知等各项任务,
在谛现观中,那些(内容)我将从此以后解说。
Pariññādīni kiccāni, yāni vuttāni satthunā; Saccābhisamaye tāni, pavakkhāmi ito paraṃ.
然而,在此中的每一个,
于智慧的那一刹那,可能存在;
遍知与断除,
证悟与修习。
Ekekassa panetesu, Ñāṇassekakkhaṇe siyā; Pariññā ca pahānañca, Sacchikiriyā ca bhāvanā.
这些遍知等的作用,则是在同一刹那中进行的。
智者应当如那些(法)的自性般了知它们。
Pariññādīni etāni, kiccānekakkhaṇe pana; Yathāsabhāvato tāni, jānitabbāni viññunā.
犹如世间明灯,于此无前无后;
四种作用俱成,唯在一刹那中。
Padīpo hi yathā loke, apubbācarimaṃ idha; Cattāri pana kiccāni, karotekakkhaṇe pana.
它既放出光明,也驱散黑暗;
它把油烧干,也把灯芯一起烧尽。
Ālokañca vidaṃseti, nāseti timirampi ca; Pariyādiyati telañca, vaṭṭiṃ jhāpeti ekato.
同样地,那道智也是无前后地。
而四种作用,其实是在同一个刹那中完成的。
Evaṃ taṃ maggañāṇampi, apubbācarimaṃ pana; Cattāripi ca kiccāni, karotekakkhaṇe pana.
他正是通过遍知现观,来了知苦;
同样地,以断除现观,也现观集。
Pariññābhisamayeneva, dukkhaṃ abhisameti so; Pahānābhisamayeneva, tathā samudayampi ca.
他正是通过修习的方法,直接通达了那条道。
他就是靠所缘的作用而亲证灭。
Bhāvanāvidhināyeva, maggaṃ abhisameti taṃ; Ārammaṇakriyāyeva, nirodhaṃ sacchikaroti so.
世尊也曾这样说过:“具足道者的智,就是关于苦的智,关于苦集的智,关于苦灭的智,关于通往苦灭之道的智。”在这里,就像灯火烧掉灯芯一样,道智遍知苦;就像灯驱散黑暗一样,道智舍断集;就像灯显现光明一样,道智以俱生等缘的方式修习正思惟等道支;就像灯耗尽灯油一样,道智以烦恼的耗尽而证得灭。应当这样理解。
Vuttampi cetaṃ ‘‘maggasamaṅgissa ñāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhasamudayepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapetaṃ ñāṇa’’nti. Tattha yathā padīpo vaṭṭiṃ jhāpeti, evaṃ maggañāṇaṃ dukkhaṃ parijānāti. Yathā andhakāraṃ nāseti, evaṃ samudayaṃ pajahati. Yathā ālokaṃ vidaṃseti, evaṃ sahajātādipaccayatāya sammāsaṅkappādimaggaṃ bhāveti. Yathā telaṃ pariyādiyati, evaṃ kilesapariyādānena nirodhaṃ sacchikarotīti veditabbaṃ.
就像太阳升起时,并无先后次第。
不过,在这里,一刹那就能完成四种作用。
Uggacchanto yathādicco, apubbācarimaṃ pana; Cattāri pana kiccāni, karotekakkhaṇe idha.
它照亮各种色相,也驱除黑暗。
它看到光明,也能抵挡寒冷。
Obhāseti ca rūpāni, nāseti timirampi ca; Ālokañca vidaṃseti, sītañca paṭihaññati.
就像一艘大船,并无先后次第。
不过,四种作用是在同一刹那完成的。
Yathā ca mahatī nāvā, apubbācarimaṃ pana; Cattāri pana kiccāni, karotekakkhaṇe pana.
彼船舍弃此岸,截断水流;
如是运载货物,送抵彼岸。
Jahatī orimaṃ tīraṃ, sotaṃ chindati sā pana; Tathā vahati bhaṇḍañca, tīramappeti pārimaṃ.
Nāvāyorimatīrassa, yathā pajahanaṃ pana; Tatheva maggañāṇassa, dukkhassa parijānanaṃ.
就像截断那水流,同样也要舍弃那渴爱。
就像他运载那货物,然而则是通过俱生等缘。
Yathā chindati taṃ sotaṃ, taṇhaṃ jahati taṃ tathā; Yathā vahati taṃ bhaṇḍaṃ, sahajātādinā pana.
他正是以缘之性修习其道;
如至彼岸,如是当于灭为所缘。
Tatheva paccayattena, maggaṃ bhāveti nāma so; Yathā pāraṃ pana evaṃ, nirodhārammaṇaṃ bhave.
被出世间法所开示的,那种出世间修习;
我就是这样用简要的方式把它很好地说明白了。
Lokuttarena niddiṭṭhā, yā lokuttarabhāvanā; Sā saṅkhepanayenevaṃ, mayā sādhu pakāsitā.
世间究竟有谁,
对能带来出世间之乐的
智慧之修习,
身为智者而不修习?
Ko hi nāma naro loke, Lokuttarasukhāvahaṃ; Bhāvanaṃ pana paññāya, Na ca bhāveyya paṇḍito.
明白了这片有益禅修的森林后,
凡是真正靠近与安乐相伴的利益的人,
涤除心识无上之冥暗,
趣入无诤不动之境。
Imaṃ viditvā hitabhāvanaṃ vanaṃ, Upeti yo ve sukhasaṃhitaṃ hitaṃ; Vidhūya cittassa anuttamaṃ tamaṃ, Upeti cāviggahakampadaṃ padaṃ.
这是《阿毗达摩入门》中名为“智见清净”的解说部分。
Iti abhidhammāvatāre ñāṇadassanavisuddhiniddeso nāma