第二十三品
23. Tevīsatimo paricchedo
烦恼断除之论
Kilesappahānakathā
Etesu yena ye dhammā, pahātabbā bhavanti hi; Tesaṃ dāni karissāmi, pakāsanamito paraṃ.
在这四种道智中,哪些法应当由哪些智来断除,应如此了知其断除。因为这些道智,各依其宜,断除所谓的结、烦恼、邪行、世间法、悭吝、颠倒、系缚、邪趣、漏、暴流、轭、盖、执取、随眠、垢秽、不善业道及不善心生起等法。
Imesu pana catūsu maggañāṇesu ye dhammā yena ñāṇena pahātabbā, tesaṃ pahānamevaṃ veditabbaṃ. Etāni hi yathāyogaṃ saṃyojanakilesamicchattalokadhammamacchariyavipallāsaganthāgatiāsava- oghayoganīvaraṇaparāmāsaupādānānusayamalaakusalakammapatha- akusalacittuppādasaṅkhātānaṃ pahānakarāni.
其中,“结”者,即十种结:色贪、无色贪、慢、掉举、无明,此五种名为上分结;有身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚,此五种名为下分结。
Tattha saṃyojanānīti dasa saṃyojanāni. Seyyathidaṃ – rūparāgārūparāgamānauddhaccāvijjāti ime pañca uddhaṃbhāgiyasaṃyojanāni nāma. Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmarāgo paṭighoti ime pañca adhobhāgiyasaṃyojanāni nāma.
烦恼,有十种烦恼。即:贪、嗔、痴、慢、见、疑、昏沉、掉举、无惭、无愧。
Kilesāti dasa kilesā. Seyyathidaṃ – lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti.
邪性,有十种邪性。即:邪见、邪思惟、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定、邪智、邪解脱。
Micchattāti dasa micchattā. Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ micchāvimuttīti.
世间法,即八种世间法:得、不得、誉、毁、讥、称、乐、苦。然而在此应知,这是以因代称,用“世间法”一词来统摄以得等为因的随顺,以及以不得等为因的嗔恚。
Lokadhammāti aṭṭha lokadhammā lābho alābho yaso ayaso nindā pasaṃsā sukhaṃ dukkhanti. Idha pana kāraṇūpacārena lābhādivatthukassa anunayassa, alābhādivatthukassa paṭighassa cetaṃ lokadhammagahaṇena gahaṇaṃ katanti veditabbaṃ.
所谓“悭吝”,是指五种悭吝:住处悭吝、家族悭吝、利得悭吝、法悭吝、容貌悭吝。这些悭吝因不能容忍他人共享住处等而生起。
Macchariyānīti pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyanti. Imāni āvāsādīsu aññesaṃ sādhāraṇabhāvaṃ asahanākārena pavattāni macchariyāni.
所谓“颠倒”,即于无常、苦、无我、不净的事物上,生起“常、乐、我、净”的想颠倒、心颠倒、见颠倒,这三种即是颠倒。
Vipallāsāti aniccadukkhaanattaasubhesuyeva vatthūsu ‘‘niccaṃ sukhaṃ attā subha’’nti evaṃ pavattā saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāsoti ime tayo vipallāsā.
所谓“系缚”,是指四种系缚:贪欲身系缚、嗔恚身系缚、戒禁取身系缚、此实执取身系缚。
Ganthāti cattāro ganthā abhijjhākāyagantho, byāpādo, sīlabbataparāmāso, idaṃsaccābhiniveso kāyaganthoti.
“邪趣”者,即贪欲、嗔恚、愚痴与怖畏。“漏”者,即四种漏:欲漏、有漏、见漏、无明漏。“暴流”与“轭”亦是这些之同义语。“盖”者,即欲贪等。“执取”者,是邪见的同义语。
Agatīti chandadosamohabhayāni. Āsavāti cattāro āsavā – kāmarāgabhavarāgamicchādiṭṭhiavijjāsavoti. Oghayogānītipi tesamevādhivacanaṃ. Nīvaraṇānīti kāmacchandādayo. Parāmāsoti micchādiṭṭhiyā adhivacanaṃ.
“取”者,即四种取:欲取、见取、戒禁取、我论取。“随眠”者,即七种随眠:欲贪随眠、嗔恚随眠、慢随眠、见随眠、疑随眠、有贪随眠、无明随眠。“垢”者,即三种垢:贪、嗔、痴。
Upādānāti cattāri upādānāni kāmupādānādīnīti. Anusayāti satta anusayā kāmarāgānusayo paṭighamānadiṭṭhivicikicchābhavarāgāvijjānusayoti. Malāti tayo malā – lobho doso mohoti.
“不善业道”者,即十不善业道。所谓杀生、不与取、欲邪行、妄语、离间语、粗恶语、杂秽语、贪欲、嗔恚、邪见,此即十不善业道。
Akusalakammapathāti dasa akusalakammapathā. Seyyathidaṃ – pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti dasa.
“不善心生起”者,即贪根八种,嗔根二种,痴根二种,合为十二种。
Akusalacittuppādāti lobhamūlāni aṭṭha, dosamūlāni dve, mohamūlāni dveti ime dvādasāti.
这些道智各随所宜,断除这些结等。如何断除?于诸结中,有身见、疑、戒禁取、能堕恶趣的欲贪与嗔恚,这些为第一道智所断;其余的粗欲贪与嗔恚,为第二道智所断;微细的,为第三道智所断;色贪等五种,则为第四道智所断。
Etesaṃ saṃyojanādīnaṃ etāni yathāsambhavaṃ pahānakarāni. Kathaṃ? Saṃyojanesu tāva sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā apāyagamanīyā kāmarāgapaṭighāti ete paṭhamamaggañāṇavajjhā, sesā kāmarāgapaṭighā oḷārikā dutiyamaggañāṇavajjhā, sukhumā tatiyamaggañāṇavajjhā, rūparāgādayo pañcapi catutthamaggañāṇavajjhā eva.
于诸烦恼中,见与疑为第一道智所断,嗔为第三道智所断,贪、痴、慢、昏沉、掉举、无惭、无愧为第四道智所断。
Kilesesu diṭṭhivicikicchā paṭhamamaggañāṇavajjhā, doso tatiyamaggañāṇavajjho, lobhamohamānathinauddhaccaahirikānottappāni catutthamaggañāṇavajjhāni.
在诸邪行中,邪见、妄语、邪业、邪命为第一道智所断;邪思惟、两舌、粗恶语为第三道智所断。在此应知,邪语即是思本身;绮语、邪精进、邪念、邪定、邪解脱、邪智则为第四道智所断。
Micchattesu micchādiṭṭhi musāvādo micchākammanto micchāājīvoti ime paṭhamamaggañāṇavajjhā, micchāsaṅkappo pisuṇavācā pharusavācāti ime tatiyamaggañāṇavajjhā, cetanāyeva cettha micchāvācāti veditabbā, samphappalāpamicchāvāyāmasatisamādhivimuttiñāṇāni catutthamaggañāṇavajjhāni.
在世间法中,嗔恚为第三道智所断,随顺为第四道智所断;也有一说认为,对名誉与称赞的随顺为第四道智所断。
Lokadhammesu paṭigho tatiyamaggañāṇavajjho, anunayo catutthamaggañāṇavajjho, yase pasaṃsāya ca anunayo catutthamaggañāṇavajjhoti eke.
诸悭吝唯由第一道智所断。
Macchariyāni paṭhamamaggañāṇavajjhāni eva.
于诸颠倒中,于无常执为常、于无我执为我的想颠倒、心颠倒、见颠倒,以及于苦执为乐、于不净执为净的见颠倒,这些为第一道智所断;于不净执为净的想颠倒、心颠倒,为第三道智所断;于苦执为乐的,为第四道智所断。
Vipallāsesu pana anicce niccaṃ, anattani attāti ca saññācittadiṭṭhivipallāsā , dukkhe sukhaṃ, asubhe subhanti diṭṭhivipallāso cāti ime paṭhamamaggañāṇavajjhā, asubhe subhanti saññācittavipallāsā tatiyamaggañāṇavajjhā, dukkhe sukhanti catutthamaggañāṇavajjhā.
于诸系缚中,戒禁取身系缚与“唯此是谛”执取身系缚,为第一道智所断;嗔恚身系缚,为第三道智所断;贪欲身系缚,唯为第四道智所断。
Ganthesu sīlabbataparāmāsaidaṃsaccābhinivesakāyaganthā paṭhamamaggañāṇavajjhā, byāpādakāyagantho tatiyamaggañāṇavajjho, abhijjhākāyagantho catutthamaggañāṇavajjhova.
诸邪趣,为第一道智所断。
Agatiyo paṭhamamaggañāṇavajjhā.
在诸漏中,见漏为第一智所断,欲漏为第三智所断,其余二漏则为第四智所断。于暴流与轭,亦同此理。
Āsavesu diṭṭhāsavo paṭhamañāṇavajjho, kāmāsavo tatiyañāṇavajjho, itare dve catutthañāṇavajjhā. Oghayogesupi eseva nayo.
在诸盖之中,疑盖为第一智所断;欲贪、嗔恚、恶作此三者,为第三智所断;昏沉睡眠与掉举,则为第四智所断。
Nīvaraṇesu vicikicchānīvaraṇaṃ paṭhamañāṇavajjhaṃ, kāmacchando byāpādo kukkuccanti tīṇi tatiyañāṇavajjhāni, thinamiddhauddhaccāni catutthañāṇavajjhāni.
执取为第一智所断。
Parāmāso paṭhamañāṇavajjho.
在诸取中,一切世间法皆依所依之欲而称为‘欲’,因此对色、无色界的贪也归入欲取;由此,该欲取为第四智所断,其余诸取则为第一智所断。
Upādānesu sabbesampi lokiyadhammānaṃ vatthukāmavasena ‘‘kāmā’’ti āgatattā rūpārūpesu rāgopi kāmupādāne patati, tasmā tañca kāmupādānaṃ catutthañāṇavajjhaṃ, sesāni paṭhamañāṇavajjhāni.
在诸随眠中,见随眠与疑随眠为第一智所断,欲贪随眠与嗔恚随眠为第三智所断,慢随眠、有贪随眠与无明随眠则为第四智所断。
Anusayesu diṭṭhivicikicchānusayā paṭhamañāṇavajjhā, kāmarāgapaṭighānusayā tatiyañāṇavajjhā, mānabhavarāgāvijjānusayā catutthañāṇavajjhā.
在诸垢中,嗔垢为第三智所断,其余诸垢唯为第四智所断。
Malesu dosamalaṃ tatiyañāṇavajjhaṃ, itarāni catutthañāṇavajjhāneva.
于不善业道中,杀生、不与取、邪淫、妄语、邪见,此五者为初智所断;离间语、粗恶语、嗔恚,为第三智所断;杂秽语、贪欲,唯第四智所断。
Akusalakammapathesu pāṇātipāto adinnādānaṃ micchācāro musāvādo micchādiṭṭhīti ime paṭhamañāṇavajjhā, pisuṇavācā pharusavācā byāpādoti tatiyañāṇavajjhā, samphappalāpo abhijjhā catutthañāṇavajjhāva.
于不善心生起中,四种与见相应之心,及与疑相应者,此五种为初智所断;两种与嗔恚相应者,为第三智所断;其余则为第四智所断。
Akusalacittuppādesu cattāro diṭṭhigatacittuppādā, vicikicchāsampayutto cāti pañca paṭhamañāṇavajjhā, dve paṭighasampayuttā tatiyañāṇavajjhā, sesā catutthañāṇavajjhāti.
凡以何智所断者,即应以彼智断除。故说:“这些结缚等法,应依其相应而作断除。”
Yañca yena vajjhaṃ, taṃ tena pahātabbaṃ nāma. Tena vuttaṃ ‘‘etesaṃ saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ etāni yathāyogaṃ pahānakarānī’’ti.
于这些智中,无论以何种智
任何法若遭断除
一一法各各由彼彼智无余断尽
我已善为开示如是
Etesu ñāṇesu ca yena yena, Yo yo hi dhammo samupeti ghātaṃ; So so asesena ca tena tena, Sandassito sādhu mayā panevaṃ.
遍知等诸作用,便是导师所宣说
在此之后,我将逐一解说他们在谛现观中的情形。
Pariññādīni kiccāni, yāni vuttāni satthunā; Saccābhisamaye tāni, pavakkhāmi ito paraṃ.
然而,在此诸人之中,每一人,
仅于智慧的一个刹那之间,便可存在;
遍知与断除
作证与修习
Ekekassa panetesu, Ñāṇassekakkhaṇe siyā; Pariññā ca pahānañca, Sacchikiriyā ca bhāvanā.
然而,遍知等的作用,虽在多个刹那;
智者应当依其自性而了知它们。
Pariññādīni etāni, kiccānekakkhaṇe pana; Yathāsabhāvato tāni, jānitabbāni viññunā.
就如世间之灯,非前非后,
而于一刹那中,便作四种作用。
Padīpo hi yathā loke, apubbācarimaṃ idha; Cattāri pana kiccāni, karotekakkhaṇe pana.
Ālokañca vidaṃseti, nāseti timirampi ca; Pariyādiyati telañca, vaṭṭiṃ jhāpeti ekato.
同样地,那道智亦非前非后,
亦于一刹那中,作四种作用。
Evaṃ taṃ maggañāṇampi, apubbācarimaṃ pana; Cattāripi ca kiccāni, karotekakkhaṇe pana.
他以遍知现观,现观于苦;
亦复如是,以断除现观、现观于集。
Pariññābhisamayeneva, dukkhaṃ abhisameti so; Pahānābhisamayeneva, tathā samudayampi ca.
他唯依修习的次第而现观道;
他唯以所缘的作用而现证灭。
Bhāvanāvidhināyeva, maggaṃ abhisameti taṃ; Ārammaṇakriyāyeva, nirodhaṃ sacchikaroti so.
此亦曾言:“具道者之智,此是苦智,此是苦集智,此是苦灭智,此是趣苦灭道智。”在此,如同灯烛烧尽灯芯,道智遍知苦;如同灯驱散黑暗,道智断除集;如同灯显现光明,道智以俱生等缘修习正思惟等道;如同灯耗尽灯油,道智以烦恼的耗尽而作证灭。应当如此了知。
Vuttampi cetaṃ ‘‘maggasamaṅgissa ñāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhasamudayepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapetaṃ ñāṇa’’nti. Tattha yathā padīpo vaṭṭiṃ jhāpeti, evaṃ maggañāṇaṃ dukkhaṃ parijānāti. Yathā andhakāraṃ nāseti, evaṃ samudayaṃ pajahati. Yathā ālokaṃ vidaṃseti, evaṃ sahajātādipaccayatāya sammāsaṅkappādimaggaṃ bhāveti. Yathā telaṃ pariyādiyati, evaṃ kilesapariyādānena nirodhaṃ sacchikarotīti veditabbaṃ.
譬如太阳上升,非前非后,
然而,于一刹那中,作四种作用。
Uggacchanto yathādicco, apubbācarimaṃ pana; Cattāri pana kiccāni, karotekakkhaṇe idha.
Obhāseti ca rūpāni, nāseti timirampi ca; Ālokañca vidaṃseti, sītañca paṭihaññati.
Yathā ca mahatī nāvā, apubbācarimaṃ pana; Cattāri pana kiccāni, karotekakkhaṇe pana.
Jahatī orimaṃ tīraṃ, sotaṃ chindati sā pana; Tathā vahati bhaṇḍañca, tīramappeti pārimaṃ.
Nāvāyorimatīrassa, yathā pajahanaṃ pana; Tatheva maggañāṇassa, dukkhassa parijānanaṃ.
正如截断那水流,便也断除了那渴爱;
正如运载货物,乃依俱生等缘而生起。
Yathā chindati taṃ sotaṃ, taṇhaṃ jahati taṃ tathā; Yathā vahati taṃ bhaṇḍaṃ, sahajātādinā pana.
Tatheva paccayattena, maggaṃ bhāveti nāma so; Yathā pāraṃ pana evaṃ, nirodhārammaṇaṃ bhave.
凡彼出世间修习,乃出世间所开示;
我今以略摄之理,善为开显彼。
Lokuttarena niddiṭṭhā, yā lokuttarabhāvanā; Sā saṅkhepanayenevaṃ, mayā sādhu pakāsitā.
世间之中,谁堪称真男子
能带来出世间的安乐
然而,以慧修习
智者怎能不修习?
Ko hi nāma naro loke, Lokuttarasukhāvahaṃ; Bhāvanaṃ pana paññāya, Na ca bhāveyya paṇḍito.
了知这修习利益之林后,
他确实进入与安乐相应的利益。
Imaṃ viditvā hitabhāvanaṃ vanaṃ, Upeti yo ve sukhasaṃhitaṃ hitaṃ; Vidhūya cittassa anuttamaṃ tamaṃ, Upeti cāviggahakampadaṃ padaṃ.