第二十四章
24. Catuvīsatimo paricchedo
Yesaṃ paccayadhammānaṃ, vasā sappaccayā ime; Dhammā te paccaye cāhaṃ, dassayissāmito paraṃ.
什么是缘?即:因缘、所缘缘、增上缘、无间缘、等无间缘、俱生缘、相互缘、依止缘、亲依止缘、前生缘、后生缘、修习缘、业缘、异熟缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、无有缘、离去缘、不离去缘,如此共二十四种。
Katame paccayāti? Vuccate – hetārammaṇādhipatianantarasamanantarasahajāta- aññamaññanissayūpanissayapurejātapacchājātāsevanakammavipākāhārindriya- jhānamaggasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatavasena catuvīsatividhā honti.
其中,因缘:贪、嗔、痴、无贪、无嗔、无痴,此六法为因缘。所缘缘:缘取任何世间或出世间的法,而有任何心法、心所法生起,那些诸法对那些诸法,即以所缘缘为缘。
Tattha hetupaccayoti lobho doso moho alobho adoso amohoti ime cha dhammā hetupaccayā. Ārammaṇapaccayoti sabbalokiyalokuttaraṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo.
增上缘:此处有俱生增上与所缘增上两种。其中,俱生增上依欲、心、精进、观而有四种;所缘增上,则除了忧、疑、掉举、唯作无记、不善异熟,以及不可意之色外,其余一切皆是。无间缘:即无间灭去的心与心所法。等无间缘也是如此。
Adhipatipaccayoti ettha sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati chandacittavīriyavīmaṃsāvasena catubbidho, ārammaṇādhipati pana domanassavicikicchuddhaccakiriyābyākatākusalavipāke ca aniṭṭhasammatañca rūpaṃ ṭhapetvā avasesaṃ. Anantarapaccayoti anantaraniruddhā cittacetasikā dhammā. Tathā samanantarapaccayopi.
俱生缘:心、心所,以及四大种与心所依处。相互缘也是如此。依止缘:依处色、四大种,以及心、心所。亲依止缘:有所缘亲依止、无间亲依止、本性亲依止三种。其中,所缘亲依止即是所缘增上;无间亲依止即是无间缘;本性亲依止则如身乐、身苦、时节、食物、坐卧处、人,以及信、戒、闻、施、慧、贪、嗔、痴等。
Sahajātapaccayoti cittacetasikā, mahābhūtā ceva hadayavatthu ca. Tathā aññamaññapaccayopi. Nissayapaccayoti vatthurūpāni ceva mahābhūtā, cittacetasikā ca. Upanissayapaccayoti ārammaṇānantarapakatūpanissayavasena tividho. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatiyeva, anantarūpanissayo pana anantarapaccayova, pakatūpanissayo pana kāyikasukhadukkhautubhojanasenāsanapuggalā saddhāsīlasutacāgapaññārāgadosamohādayo ca.
前生缘:分为依处前生与所缘前生两种。其中,依处前生指依处色;所缘前生指现在色等。后生缘:指心与心所。修习缘:除了二转向心之外,唯是世间的善法、不善法及唯作无记法。
Purejātapaccayoti vatthārammaṇavasena duvidho. Tattha vatthupurejāto nāma vatthurūpāni, ārammaṇapurejāto nāma paccuppannarūpādīneva. Pacchājātapaccayoti cittacetasikā ca. Āsevanapaccayoti ṭhapetvā āvajjanadvayaṃ lokiyakusalākusalakiriyābyākatā dhammāva.
业缘:分为俱生与异刹那两种。其中,俱生业缘唯指世间与出世间法;异刹那业缘则指有漏善思、不善思,而无漏善思仅在无间之后成为自身异熟的缘。异熟缘:指异熟心与心所。食缘:有四种,即段食、触食、思食、识食。
Kammapaccayoti sahajātanānakkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātā lokiyalokuttarā eva, nānakkhaṇikā pana sāsavakusalākusalacetanā, anāsavakusalacetanā anantarameva attano vipākassa paccayo hoti. Vipākapaccayoti vipākacittacetasikā. Āhārapaccayoti kabaḷīkārāhāraphassacetanāviññāṇavasena catubbidho.
根缘:眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、女根、男根、意根、命根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根,共计二十二根。其中,除去女根和男根,则为二十根。禅那缘:有寻、伺、喜、乐、心一境性五种。道缘:有正见、正思惟、正精进、正念、正定、正语、正业、正命、邪见九种。
Indriyapaccayoti rūpasattakamanajīvitasukhadukkhasomanassadomanassaupekkhāsaddhāvīriya- satisamādhipaññāanaññātaññassāmītindriyaaññindriyaaññatāvindriyānīti vīsatindriyāni, tesu itthindriyapurisindriyāni vajjetvā vīsatindriyāni honti. Jhānapaccayoti vitakkavicārapītisukhacittekaggatāvasena pañcavidho. Maggapaccayoti diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhivācākammantājīvamicchādiṭṭhivasena navavidho.
相应缘,即是心与心所。不相应缘,即依处前生与后生的心、心所。有缘,即命根、段食、所缘前生,以及在依止缘中所述的法。无有缘,即是无间缘;离去缘也是如此。不离去缘,即是有缘。这便是所谓的二十四种缘。
Sampayuttapaccayoti cittacetasikāva. Vippayuttapaccayoti vatthupurejātāni ceva pacchājātā cittacetasikā ca. Atthipaccayoti jīvitindriyakabaḷīkāraāhāraārammaṇapurejātāni ceva nissayapaccaye vuttadhammāpi ca. Natthipaccayoti anantarapaccayova. Tathā vigatapaccayo ca. Avigatapaccayoti atthipaccayova. Evamime catuvīsati paccayā nāma.
在此,色对色以几种方式为缘?如其所应,以俱生、相互、依止、食、根、有、不离去七种方式为缘。
Ettha pana katihākārehi rūpaṃ rūpassa paccayo hotīti? Yathārahaṃ sahajātaaññamaññanissayāhārindriyaatthiavigatavasena sattadhā paccayo hoti.
色对非色,如其所应,以所缘、增上、俱生、相互、依止、亲依止、前生、根、不相应、有、不离去十一种方式为缘。
Rūpaṃ arūpassa yathārahaṃ ārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayūpanissayapurejātindriyavippa- yuttaatthiavigatavasena ekādasahi ākārehi paccayo hoti.
色对非色[之法]而言,则无[色]。
Rūpaṃ rūpārūpassāti natthi.
色法于色法有七种,它以十一种[方式]而存在;
对名法为缘,对混合者则非缘。
Sattadhā rūpaṃ rūpassa, bhavatekādasehi taṃ; Paccayo nāmadhammassa, missakassa na kiñci tu.
非色对于非色,如其所应,以因、所缘、增上、无间、等无间、俱生、相互、依止、亲依止、修习、业、异熟、食、根、禅那、道、相应、有、无有、离去、不离去这二十一种方式为缘。
Arūpaṃ arūpassa yathārahaṃ hetārammaṇādhipatianantarasamanantarasahajātaaññamaññanissayūpanissayā- sevanakammavipākāhārindriyajhānamaggasampayuttaatthinatthivigatāvigata- vasena ekavīsatidhā paccayo hoti.
非色对于色,如其所应,以因、增上、俱生、相互、依止、后生、业、异熟、食、根、禅那、道、不相应、有、不离去这十五种方式为缘。
Arūpaṃrūpassa yathārahaṃ hetādhipatisahajātaaññamaññanissayapacchājātakammavipākāhārindriya- jhānamaggavippayuttaatthiavigatavasena pannarasadhā paccayo hoti.
非色对于色及非色,如其所应,以因、增上、俱生、相互、依止、业、异熟、食、根、禅那、道、有、不离去这十三种方式为缘。
Arūpaṃ rūpārūpassa yathārahaṃ hetādhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākāhārindriyajhānamagga- atthiavigatavasena terasadhā paccayo hoti.
Ekavīsatidhā nāmaṃ, paccayo bhavatattano; Tipañcahi taṃ rūpassa, ubhinnaṃ terasadhā pana.
色非色对于色,随其所应,以俱生、依止、有、不离去四种方式为缘。
Rūpārūpaṃ rūpassa yathārahaṃ sahajātanissayaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti.
色非色对于非色,随其所应,以俱生、相互、依止、根、有、不离去六种方式为缘。
Rūpārūpaṃ arūpassa yathārahaṃ sahajātaaññamaññanissayindriyaatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti.
所谓“色非色”,于色法则无。
Rūpārūpaṃ rūpassāti natthi.
二者于色法,有四种缘;
于名法有六种,于混合者则无任何。
Ubhopi rūpadhammassa, catudhā honti paccayā; Chabbidhā nāmadhammassa, missakassa na kiñci tu.
在这些缘中,哪些属于色法,哪些属于非色法,哪些属于色与非色混合?前生缘唯是色法;因缘、无间缘、等无间缘、后生缘、修习缘、业缘、异熟缘、禅那缘、道缘、相应缘、无有缘、离去缘这十二种缘唯是非色法;其余十一种缘,当知为色与非色混合。
Etesu pana paccayesu kati rūpā, kati arūpā, katimissakāti? Purejātapaccayo eko rūpadhammova, hetuanantarasamanantarapacchājātāsevanakammavipākajhānamaggasampayuttanatthi- vigatānaṃ vasena dvādasa paccayā arūpadhammāva, sesā pana ekādasa paccayā rūpārūpamissakāti veditabbā.
又依时而论:因缘、俱生缘、相互缘、依止缘、前生缘、后生缘、异熟缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、不离去缘这十五种缘,唯属现在。无间缘、等无间缘、修习缘、无有缘、离去缘唯属过去;业缘或属过去,或属现在;所缘缘、增上缘、亲依止缘则通于三时,亦为离时。
Puna kālavasena hetusahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākāhārindriyajhānamagga- sampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena pannarasa paccayā paccuppannāva honti. Anantarasamanantarāsevananatthivigatapaccayā atītāva, kammapaccayo atīto vā hoti paccuppanno vā, ārammaṇādhipatiupanissayapaccayā pana tikālikā honti kālavinimuttā ca.
于此处,十五种缘唯是现在;
缘有十五种;
过去者唯五种与一。
一种显示为二时者;
三种则是三时者;
亦有离于时间者。
Paccuppannāva hontettha, Paccayā dasa pañca ca; Atītā eva pañceko, Dvekālikova dassito; Tayo tikālikā ceva, Vinimuttāpi kālato.
应知,所有这二十四缘,如其所应,依所缘、亲依止、业、有四种缘之力,皆摄于四种缘中。
Sabbe panime catuvīsati paccayā yathārahaṃ ārammaṇūpanissayakammaatthipaccayānaṃ vasena catūsu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.
Abhidhammāvatāroyaṃ, varo paramagambhīro; Icchatā nipuṇaṃ buddhiṃ, bhikkhunā pana sotabbo.
Sumatimativicārabodhano, Vimativimohavināsano ayaṃ; Kumatimatimahātamonāso, Paṭumatibhāsakaro mato mayā.
由此,善慧者依名而思量,
出于请求、出于恭敬、出于尊重而作;
是故,我常造作令欢喜者,
以阐明利益而为修习。
Yato sumatinā mato nāmato, Āyācitasammānato mānato; Tato hi racito sadā tosadā, Mayā hitavibhāvanā bhāvanā.
于此,若见有任何于义、于文、于理不合或相违之处,
即便些微,亦当如是观。
Atthato ganthato cāpi, yuttito cāpi ettha ca; Ayuttaṃ vā viruddhaṃ vā, yadi dissati kiñcipi.
智者当审察前后,反复思择;
有智者应摄持其善,不因过失而取。
Pubbāparaṃ viloketvā, vicāretvā punappunaṃ; Dhīmatā saṅgahetabbaṃ, gahetabbaṃ na dosato.
三种言语之趣向,亦有二种分歧;
是故,智者应审察而了知。
Tividhā byappathānañhi, gatiyo dubbidhāpi ce; Tasmā upaparikkhitvā, veditabbaṃ vibhāvinā.
不杂其他部派之见,清晰不紊;
依止于大寺住者的传承语脉。
Nikāyantaraladdhīhi, asammisso anākulo; Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissito.
因其兼具甜美音声,义理亦得阐明;
是故,欲求利益之人,于此应当恭敬。
Madhurakkharasaṃyutto, attho yasmā pakāsito; Tasmā hitatthakāmena, kātabbo ettha ādaro.
我怀令正法久住之心而造此论,所获福德,
愿诸众生由此获得安乐。
Saddhammaṭṭhitikāmena, karontena ca yaṃ mayā; Puññamadhigataṃ tena, sukhaṃ pappontu pāṇino.
愿此无诸障碍,如其所愿而成就;
如是,诸善思愿,令众生悉得成就。
Antarāyaṃ vinā cāyaṃ, yathāsiddhimupāgato; Tathā kalyāṇasaṅkappā, siddhiṃ gacchantu pāṇinaṃ.
男女大众群集,善家贵姓各不相杂;
繁荣圆满,一切支分具足,水极澄净清凉。
Naranārigaṇākiṇṇe , asaṃkiṇṇakulākule; Phīte sabbaṅgasampanne, supasannasitodake.
充满种种珍宝,各类店铺鳞次栉比;
迦毗罗港城悦意可爱,有种种园林庄严。
Nānāratanasampuṇṇe, vividhāpaṇasaṅkaṭe; Kāverapaṭṭane ramme, nānārāmopasobhite.
以宛如盖拉瑟峰顶之殿堂而庄严;
由黑仆所建,美观悦目,令人欢喜。
Kelāsasikharākārapāsādapaṭimaṇḍite; Kārite kaṇhadāsena, dassanīye manorame.
在寺院中,有种种造型美妙的墙垣与门楼;
在那里的东殿,我常居住。
Vihāre vividhākāracārupākāragopure; Tattha pācīnapāsāde, mayā nivasatā sadā.
具足无减损、无粗恶,以戒等功德为庄严的善慧者,
此论由彼善慧者应请而善巧作成。
Asallekhamasākhalye, sīlādiguṇasobhinā; Ayaṃ sumatinā sādhu, yācitena kato satā.
愿诸天适时降雨,愿雨云普降甘霖;
愿诸王依法护持整个大地。
Devā kālena vassantu, vassaṃ vassavalāhakā; Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.
只要雪山最胜峰尚存世间,
愿正法久住,如法王导师之所教。
Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, himavā pabbatuttamo; Tāva tiṭṭhatu saddhammo, dhammarājassa satthunoti.
此《阿毗达摩入》,乃住于蛇城、戒行具足的阿阇梨尊者佛授所造。
Uragapuranivasanena ācariyena bhadantabuddhadattena sīlācārasampannena kato abhidhammāvatāro nāmāyaṃ.