第24章
24. Catuvīsatimo paricchedo
这些法依靠缘而生起,它们就是有缘的。
从今以后,我要为你们开示那些法以及那些缘。
Yesaṃ paccayadhammānaṃ, vasā sappaccayā ime; Dhammā te paccaye cāhaṃ, dassayissāmito paraṃ.
哪些是缘呢?回答说:按因、所缘、增上、无间、等无间、俱生、相互、依止、亲依止、前生、后生、修习、业、异熟、食、根、禅那、道、相应、不相应、有、无有、离去、不离去来区分,共有二十四种。
Katame paccayāti? Vuccate – hetārammaṇādhipatianantarasamanantarasahajāta- aññamaññanissayūpanissayapurejātapacchājātāsevanakammavipākāhārindriya- jhānamaggasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatavasena catuvīsatividhā honti.
在这其中,因缘是:贪、嗔、痴、无贪、无嗔、无痴,这六种法就是因缘。所缘缘是:以任何世间或出世间的法为对象,无论哪些心法、心所法生起,那些法对于那些法,就是通过所缘缘而成为缘。
Tattha hetupaccayoti lobho doso moho alobho adoso amohoti ime cha dhammā hetupaccayā. Ārammaṇapaccayoti sabbalokiyalokuttaraṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo.
增上缘在这里有两种:俱生增上和所缘增上。其中,俱生增上按欲、心、精进、观分成四种;所缘增上则是除了忧、疑、掉举、唯作无记、不善异熟,以及被认为是不可意的色之外,其余的一切。无间缘就是无间灭去的心与心所法。等无间缘也是这样。
Adhipatipaccayoti ettha sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati chandacittavīriyavīmaṃsāvasena catubbidho, ārammaṇādhipati pana domanassavicikicchuddhaccakiriyābyākatākusalavipāke ca aniṭṭhasammatañca rūpaṃ ṭhapetvā avasesaṃ. Anantarapaccayoti anantaraniruddhā cittacetasikā dhammā. Tathā samanantarapaccayopi.
俱生缘:指心与心所,以及四大种和心所依处。相互缘也是这样。依止缘:指依处色与四大种,以及心与心所。亲依止缘:按所缘亲依止、无间亲依止、本性亲依止分为三种。其中,所缘亲依止就是所缘增上;无间亲依止就是无间缘;本性亲依止则包括身体的乐、苦、时节、食饮、坐卧处、人,以及信、戒、闻、施、慧、贪、嗔、痴等。
Sahajātapaccayoti cittacetasikā, mahābhūtā ceva hadayavatthu ca. Tathā aññamaññapaccayopi. Nissayapaccayoti vatthurūpāni ceva mahābhūtā, cittacetasikā ca. Upanissayapaccayoti ārammaṇānantarapakatūpanissayavasena tividho. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatiyeva, anantarūpanissayo pana anantarapaccayova, pakatūpanissayo pana kāyikasukhadukkhautubhojanasenāsanapuggalā saddhāsīlasutacāgapaññārāgadosamohādayo ca.
前生缘有两种:依处前生和所缘前生。其中,依处前生指的是依处色;所缘前生指的只是现在色等。后生缘指的是心和心所。习行缘指的是除了两种转向心之外,只是世间的善法、不善法和唯作无记法。
Purejātapaccayoti vatthārammaṇavasena duvidho. Tattha vatthupurejāto nāma vatthurūpāni, ārammaṇapurejāto nāma paccuppannarūpādīneva. Pacchājātapaccayoti cittacetasikā ca. Āsevanapaccayoti ṭhapetvā āvajjanadvayaṃ lokiyakusalākusalakiriyābyākatā dhammāva.
业缘有两种:俱生的和不同刹那的。其中,俱生的只适用于世间和出世间法;而不同刹那的则是有漏的善思和不善思,无漏的善思只在无间之后成为自身果报的缘。果报缘是指果报心与心所。食缘有四种:段食、触食、思食、识食。
Kammapaccayoti sahajātanānakkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātā lokiyalokuttarā eva, nānakkhaṇikā pana sāsavakusalākusalacetanā, anāsavakusalacetanā anantarameva attano vipākassa paccayo hoti. Vipākapaccayoti vipākacittacetasikā. Āhārapaccayoti kabaḷīkārāhāraphassacetanāviññāṇavasena catubbidho.
根缘:眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、女根、男根、意根、命根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根,一共二十二根。其中除去女根和男根,就是二十根。禅那缘:按寻、伺、喜、乐、心一境性来分,有五种。道缘:按正见、正思惟、正精进、正念、正定、正语、正业、正命、邪见来分,有九种。
Indriyapaccayoti rūpasattakamanajīvitasukhadukkhasomanassadomanassaupekkhāsaddhāvīriya- satisamādhipaññāanaññātaññassāmītindriyaaññindriyaaññatāvindriyānīti vīsatindriyāni, tesu itthindriyapurisindriyāni vajjetvā vīsatindriyāni honti. Jhānapaccayoti vitakkavicārapītisukhacittekaggatāvasena pañcavidho. Maggapaccayoti diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhivācākammantājīvamicchādiṭṭhivasena navavidho.
相应缘,就是心和心所。不相应缘,就是依处前生的色法,以及后生的心和心所。有缘,就是命根、段食、所缘前生的法,还有在依止缘里说过的那些法。无有缘,就是无间缘;离去缘也是这样。不离去缘,就是有缘。这样,这二十四种缘就讲完了。
Sampayuttapaccayoti cittacetasikāva. Vippayuttapaccayoti vatthupurejātāni ceva pacchājātā cittacetasikā ca. Atthipaccayoti jīvitindriyakabaḷīkāraāhāraārammaṇapurejātāni ceva nissayapaccaye vuttadhammāpi ca. Natthipaccayoti anantarapaccayova. Tathā vigatapaccayo ca. Avigatapaccayoti atthipaccayova. Evamime catuvīsati paccayā nāma.
那么在这里,色以几种方式作为色的缘呢?随其相应,以俱生、相互、依止、食、根、有、不离去这七种方式作为缘。
Ettha pana katihākārehi rūpaṃ rūpassa paccayo hotīti? Yathārahaṃ sahajātaaññamaññanissayāhārindriyaatthiavigatavasena sattadhā paccayo hoti.
色对非色,按适当的方式,以所缘、增上、俱生、相互、依止、亲依止、前生、根、不相应、有、不离去这十一种方式成为缘。
Rūpaṃ arūpassa yathārahaṃ ārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayūpanissayapurejātindriyavippa- yuttaatthiavigatavasena ekādasahi ākārehi paccayo hoti.
对色与非色来说,色并不存在。
Rūpaṃ rūpārūpassāti natthi.
色以七种方式为色之缘,以十一种方式为彼(名)之缘;
于名色混合者,则纤毫亦不为缘。
Sattadhā rūpaṃ rūpassa, bhavatekādasehi taṃ; Paccayo nāmadhammassa, missakassa na kiñci tu.
无色法以二十一种方式作为无色法的缘,按各自相应的情况,包括因、所缘、增上、无间、等无间、俱生、相互、依止、亲依止、修习、业、异熟、食、根、禅那、道、相应、有、无有、离去、不离去。
Arūpaṃ arūpassa yathārahaṃ hetārammaṇādhipatianantarasamanantarasahajātaaññamaññanissayūpanissayā- sevanakammavipākāhārindriyajhānamaggasampayuttaatthinatthivigatāvigata- vasena ekavīsatidhā paccayo hoti.
非色法作为色法的缘,其方式有十五种,按各自相应的情况分别是:因、增上、俱生、相互、依止、后生、业、异熟、食、根、禅那、道、不相应、有、不离去。
Arūpaṃrūpassa yathārahaṃ hetādhipatisahajātaaññamaññanissayapacchājātakammavipākāhārindriya- jhānamaggavippayuttaatthiavigatavasena pannarasadhā paccayo hoti.
无色法以因、增上、俱生、相互、依止、业、异熟、食、根、禅那、道、有、不离去这十三种方式,如其所应地作为色与非色法的缘。
Arūpaṃ rūpārūpassa yathārahaṃ hetādhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākāhārindriyajhānamagga- atthiavigatavasena terasadhā paccayo hoti.
名以二十一种方式作为它自己的缘。
它对于色有十五种,而对于两者则有十三种。
Ekavīsatidhā nāmaṃ, paccayo bhavatattano; Tipañcahi taṃ rūpassa, ubhinnaṃ terasadhā pana.
色与非色对于色,随其所应,以俱生、依止、有、不离去四种方式作为缘。
Rūpārūpaṃ rūpassa yathārahaṃ sahajātanissayaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti.
色与非色对非色来说,按各自合适的方式,以俱生、相互、依止、根、有、不离去这六种方式成为缘。
Rūpārūpaṃ arūpassa yathārahaṃ sahajātaaññamaññanissayindriyaatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti.
色与非色,对色法来说并不存在。
Rūpārūpaṃ rūpassāti natthi.
这两者是色法的四种缘。
对于名法有六种,对于混合的则没有任何一种。
Ubhopi rūpadhammassa, catudhā honti paccayā; Chabbidhā nāmadhammassa, missakassa na kiñci tu.
在这些缘当中,哪些是色法,哪些是非色法,哪些是色与非色混合的呢?前生缘只有一种,纯粹是色法。因缘、无间缘、等无间缘、后生缘、修习缘、业缘、果报缘、禅那缘、道缘、相应缘、无有缘、离去缘这十二种缘,纯粹是非色法。其余十一种缘,应当知道是色与非色混合的。
Etesu pana paccayesu kati rūpā, kati arūpā, katimissakāti? Purejātapaccayo eko rūpadhammova, hetuanantarasamanantarapacchājātāsevanakammavipākajhānamaggasampayuttanatthi- vigatānaṃ vasena dvādasa paccayā arūpadhammāva, sesā pana ekādasa paccayā rūpārūpamissakāti veditabbā.
再者,按时间来看,因缘、俱生缘、相互缘、依止缘、前生缘、后生缘、果报缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、不离去缘这十五种缘,只属于现在。无间缘、等无间缘、修习缘、无有缘、离去缘只属于过去;业缘则或者属于过去,或者属于现在;而所缘缘、增上缘、亲依止缘则通于三时,也超越时间。
Puna kālavasena hetusahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākāhārindriyajhānamagga- sampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena pannarasa paccayā paccuppannāva honti. Anantarasamanantarāsevananatthivigatapaccayā atītāva, kammapaccayo atīto vā hoti paccuppanno vā, ārammaṇādhipatiupanissayapaccayā pana tikālikā honti kālavinimuttā ca.
在这里,它们只是当下的。
十种缘和五种缘。
过去五支同为一,
唯依二时而显示。
三时者
与离时者二者
Paccuppannāva hontettha, Paccayā dasa pañca ca; Atītā eva pañceko, Dvekālikova dassito; Tayo tikālikā ceva, Vinimuttāpi kālato.
应当知道,这全部二十四缘,都按各自合适的方式,归入所缘缘、亲依止缘、业缘和有缘这四种缘之中。
Sabbe panime catuvīsati paccayā yathārahaṃ ārammaṇūpanissayakammaatthipaccayānaṃ vasena catūsu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.
此《阿毗达摩入门》殊胜,极为深奥;
欲求敏利智慧之比丘,应当谛听。
Abhidhammāvatāroyaṃ, varo paramagambhīro; Icchatā nipuṇaṃ buddhiṃ, bhikkhunā pana sotabbo.
能启发善慧审察、
灭除疑惑愚痴的此论
能灭邪慧之重暗、
如日放光者,我已赞其灭度。
Sumatimativicārabodhano, Vimativimohavināsano ayaṃ; Kumatimatimahātamonāso, Paṭumatibhāsakaro mato mayā.
善慧智者由名而识,
由所祈之敬、所崇之尊。
是故我造此论,恒令欢喜;
利益之阐扬,即是我之修习。
Yato sumatinā mato nāmato, Āyācitasammānato mānato; Tato hi racito sadā tosadā, Mayā hitavibhāvanā bhāvanā.
于义、于文、于理,于此中
若见任何不合或相违者。
Atthato ganthato cāpi, yuttito cāpi ettha ca; Ayuttaṃ vā viruddhaṃ vā, yadi dissati kiñcipi.
观察前前后后,再一再地反复思量;
有智慧的人应当摄受它,而不应以嗔恨心去执取。
Pubbāparaṃ viloketvā, vicāretvā punappunaṃ; Dhīmatā saṅgahetabbaṃ, gahetabbaṃ na dosato.
言说之道有三种,趣向亦有二种;
是故智者应当审察,审察之后方能了知。
Tividhā byappathānañhi, gatiyo dubbidhāpi ce; Tasmā upaparikkhitvā, veditabbaṃ vibhāvinā.
不掺杂其他部派的见解,纯粹而不混乱;
依止于大寺住者的诵传脉络。
Nikāyantaraladdhīhi, asammisso anākulo; Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissito.
因为意义是通过甜美的音声表达出来的,
所以,想要获得利益的人,在这件事上应当用心。
Madhurakkharasaṃyutto, attho yasmā pakāsito; Tasmā hitatthakāmena, kātabbo ettha ādaro.
为令正法久住世,我勤修行所积福德;
愿诸众生凭此福德,悉皆获得安乐。
Saddhammaṭṭhitikāmena, karontena ca yaṃ mayā; Puññamadhigataṃ tena, sukhaṃ pappontu pāṇino.
没有障碍,并且此人已经如愿达成。
同样地,愿众生的善思愿都能达成。
Antarāyaṃ vinā cāyaṃ, yathāsiddhimupāgato; Tathā kalyāṇasaṅkappā, siddhiṃ gacchantu pāṇinaṃ.
男女大众混杂聚居,而良家与低贱之家则互不混杂。
在繁荣富足、一切支分圆满具足的地方,池水极其清澈、清凉。
Naranārigaṇākiṇṇe , asaṃkiṇṇakulākule; Phīte sabbaṅgasampanne, supasannasitodake.
到处堆满了各种各样的珍宝,各式各样的店铺挤得密密麻麻。
在迦韦罗港,那令人欢喜的地方,被各种园林装点得格外美丽。
Nānāratanasampuṇṇe, vividhāpaṇasaṅkaṭe; Kāverapaṭṭane ramme, nānārāmopasobhite.
以宛如盖拉瑟山峰形状的殿堂装饰得极为庄严;
由黑奴仆建造,好看又迷人。
Kelāsasikharākārapāsādapaṭimaṇḍite; Kārite kaṇhadāsena, dassanīye manorame.
在精舍中,有种种形状优美的围墙和门楼;
在那里,我住在东殿时,总是……
Vihāre vividhākāracārupākāragopure; Tattha pācīnapāsāde, mayā nivasatā sadā.
以戒等功德为庄严,远离减损与粗恶。
这部论是由具念的我应善慧的祈请而善巧写成的。
Asallekhamasākhalye, sīlādiguṇasobhinā; Ayaṃ sumatinā sādhu, yācitena kato satā.
愿天人们按时降雨,愿雨云降下雨水;
愿大地的守护者们依照正法保护整片大地。
Devā kālena vassantu, vassaṃ vassavalāhakā; Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.
只要雪山这座世间最高的山还在,
愿法王导师的正法长久住立……
Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, himavā pabbatuttamo; Tāva tiṭṭhatu saddhammo, dhammarājassa satthunoti.
这部名为《阿毗达摩入门》的著作,是住在蛇城的阿阇梨尊者佛授所造,他戒行具足。
Uragapuranivasanena ācariyena bhadantabuddhadattena sīlācārasampannena kato abhidhammāvatāro nāmāyaṃ.