第二十章
20. Vīsatimo paricchedo
道非道智见清净之解说
Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
Kalāpasammasaneneva , Yogo karaṇiyo siyā; Maggāmagge tu ñāṇaṃ ta- Madhigantuṃ panicchatā.
现法的生起,即称为‘生’;
坏灭与变易,即是对它的宣说;
Paccuppannassa dhammassa, nibbatti udayo mato; Vayo vipariṇāmoti, tasseva samudīritā.
Anupassanāpi ñāṇanti, varañāṇena desitaṃ; So panevaṃ pajānāti, yogāvacaramāṇavo.
然而,对于此名色,在往昔未生起时,
既无积聚,也无堆存;即便生起,也是如此。
Imassa nāmarūpassa, pubbe uppattito pana; Nicayo rāsi vā natthi, tathā uppajjatopi ca.
从积聚或堆存来看,亦无来处;
同样地,当它息灭时,亦无去处。
Rāsito nicayā vāpi, natthi āgamananti ca; Tathā nirujjhamānassa, na disāgamananti ca.
Niruddhassāpi ekasmiṃ, ṭhāne natthi cayoti ca; Ettha vīṇūpamā vuttā, etassatthassa dīpane.
然而,以生灭为所缘,如是简略而言;
依彼智之分别力而作。
Udabbayamanakkāramevaṃ saṅkhepato pana; Katvā tasseva ñāṇassa, vibhaṅgassa vasena tu.
“以无明集起而有色集起”等,
依此理则,观一一蕴之生灭。
‘‘Avijjāsamudayā rūpasamudayo’’ti hi ādinā; Nayenekekakhandhassa, udayabbayadassane.
Dasa dasāti katvāna, vuttā paññāsalakkhaṇā; Tesaṃ pana vasenāpi, dhamme samanupassati.
Evaṃ rūpudayo hoti, evamassa vayo iti; Udeti evaṃ rūpampi, evaṃ rūpaṃ tu veti ca.
如是,于此从缘与刹那而观生灭;
彼观者之一切法,悉皆显露于其前。
Evaṃ paccayatopettha, khaṇato udayabbayaṃ; Passato sabbadhammā ca, pākaṭā honti tassa te.
状若水中杖影,似芥子置锥端;
这些法如同闪电生起,唯短暂而住。
Udake daṇḍarājīva, āraggeriva sāsapo; Vijjuppādāva dhammā te, parittaṭṭhāyino siyuṃ.
这些犹如芭蕉、梦境、阳焰、轮、幻化;
然彼无实、非坚实,瑜伽行者见其如是现。
Kadalīsupinālātacakkamāyupamā ime; Asārā pana nissārā, hutvā khāyanti yogino.
如此,他以此通达了生灭观;
然而,他通达了五十种相而安住。
Evamettāvatā tena, udayabbayadassanaṃ; Lakkhaṇāni ca paññāsa, paṭivijjha ṭhitaṃ pana.
然而,初生而稚嫩的智,已得证得;
凭此证得,瑜伽行者便成为已着手修观的行者。
Ñāṇaṃ adhigataṃ hoti, taruṇaṃ paṭhamaṃ pana; Yassa cādhigamā yogī, hotāraddhavipassako.
为了观,
也为了瑜伽行者的悲悯;
于观者,这些生起,
这十种即是随烦恼。
Vipassanāya hetāya, Karuṇāyātha yogino; Vipassakassa jāyante, Upaklesā dasevime.
光明、喜、轻安、智、信、念、乐、
舍、精进、欲求,这十种就是随烦恼。
Obhāso pīti passaddhi, ñāṇaṃ saddhā satī sukhaṃ; Upekkhā vīriyaṃ nikantīti, upaklesā dasevime.
对于证得成就者,乃至须陀洹等;
如是实证者,烦恼不复生起。
Sampattapaṭivedhassa, sotāpannādinopi ca; Tathā vippaṭipannassa, upaklesā na jāyare.
正行道、精勤修习的比丘,
常修内观者,这些随烦恼据说便会生起。
Sammāva paṭipannassa, yuttayogassa bhikkhuno; Sadā vipassakasseva, uppajjanti kirassu te.
内观的光明,即称为“光明”;
然而,当此光明生起时,那位修习禅定的比丘便误以为证果。
Vipassanāya obhāso, obhāsoti pavuccati; Tasmiṃ pana samuppanne, yogāvacarabhikkhu so.
已证道、已证果之人,仍执取‘我是’;
而对于如此执取者,非道便被执取为道。
Maggappatto phalappatto, ahamasmīti gaṇhati; Amaggaṃyeva maggoti, tassevaṃ pana gaṇhato.
Evaṃ vipassanāvīthi, Okkantā nāma hoti sā; Obhāsameva so bhikkhu, Assādento nisīdati.
然而在那个刹那,他的喜即是观喜;
那时,五种喜便生起:小喜等。
Pīti vippassanāpīti, tassa tasmiṃ khaṇe pana; Tadā pañcavidhā pīti, jāyante khuddikādikā.
由观而生的轻安,即称为“轻安”;
修行者的身心,实已轻安;
Vipassanāya passaddhi, passaddhīti pavuccati; Yogino kāyacittāni, passaddhāneva honti hi.
Lahūni ca mudūneva, kammaññāneva honti hi; Passaddhādīhi so bhikkhu, anuggahitamānaso.
所谓非人之乐,
Amānusiṃ ratiṃ nāma,
Anubhoti anuttaraṃ; Yaṃ sandhāya ca gāthāyo, Bhāsitā hi mahesinā.
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato.
无论从何处,他都正念观察诸蕴的生灭;
获得喜与悦,那便是不死,为智者所了知。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti.
Ñāṇādayo upaklesā, ñeyyā vuttanayenidha; Ete dasa upaklesā, vajjanīyāva yoginā.
Etthobhāsādayo dhammā, Upaklesassa vatthuto; Upaklesāti niddiṭṭhā, Upaklesanikanti tu.
若随观彼彼杂染,其修习则退失;
于无执中作有执想,此人是为少闻者。
Taṃ tamāvajjamānassa, bhāvanā parihāyati; Asatte sattasaññī ca, hoti appassuto naro.
Sabbobhāsādayo dhamme, na maggoti vicārayaṃ; Maggo vipassanāñāṇaṃ, iccevaṃ pana paṇḍito.
他以心确定道与非道,
瑜伽行者如是了知:「这是道,那不是道。」
Vavatthapeti maggañca, amaggañceva cetasā; Tassa cevaṃ ayaṃ maggo, nāyaṃ maggoti yogino.
Maggāmaggañca viññāya, ṭhitañāṇamidaṃ pana;
所谓道非道智,乃以广博智慧所宣说。
Maggāmaggesuñāṇanti, bhūriñāṇena desitaṃ.
于道非道智见善巧,
了知真髓与非真髓,具足定与未具足定;
Maggāmaggañāṇadassanesu kovidā, Sārāsāravedino samāhitāhitā;
所谓此道非道智见者,即此。
Maggāmaggañāṇadassananti taṃ idaṃ,
Buddhā buddhasāvakā vadanti vādino.