20. 第二十章
20. Vīsatimo paricchedo
道与非道智见清净的解说
Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
正是通过对色聚的观照思惟,
应当努力去实践相应的修行。
于正道与非道之智,
凡欲证得彼者。
Kalāpasammasaneneva , Yogo karaṇiyo siyā; Maggāmagge tu ñāṇaṃ ta- Madhigantuṃ panicchatā.
当下这个法的生起,被称为“生”。
坏灭与变易,就是针对它而说的。
Paccuppannassa dhammassa, nibbatti udayo mato; Vayo vipariṇāmoti, tasseva samudīritā.
随观也是智,这是由最胜智所宣说的。
那位瑜伽行青年这样清楚地知道。
Anupassanāpi ñāṇanti, varañāṇena desitaṃ; So panevaṃ pajānāti, yogāvacaramāṇavo.
然而,对于这个名色,在它生起之前;
没有积聚,也没有堆存;即使生起时,同样如此。
Imassa nāmarūpassa, pubbe uppattito pana; Nicayo rāsi vā natthi, tathā uppajjatopi ca.
非从堆聚或积聚而来,亦无来处;
如是正在息灭者,亦无方所可去。
Rāsito nicayā vāpi, natthi āgamananti ca; Tathā nirujjhamānassa, na disāgamananti ca.
即使已经息灭,在一个地方也不存在积聚。
在这里,所说的琵琶比喻,正是为了阐明这个道理。
Niruddhassāpi ekasmiṃ, ṭhāne natthi cayoti ca; Ettha vīṇūpamā vuttā, etassatthassa dīpane.
Udabbayamanakkāramevaṃ saṅkhepato pana; Katvā tasseva ñāṇassa, vibhaṅgassa vasena tu.
“因为无明的生起,就有色的生起”等等。
通过这个理则,观察每一蕴的生起与灭去。
‘‘Avijjāsamudayā rūpasamudayo’’ti hi ādinā; Nayenekekakhandhassa, udayabbayadassane.
一一十数而作,宣说五十种相;
依彼诸相之力,亦随观诸法。
Dasa dasāti katvāna, vuttā paññāsalakkhaṇā; Tesaṃ pana vasenāpi, dhamme samanupassati.
色是这样生起的,也是这样灭去的;
色就是这样生起的,色也就是这样灭去的。
Evaṃ rūpudayo hoti, evamassa vayo iti; Udeti evaṃ rūpampi, evaṃ rūpaṃ tu veti ca.
如此,在这里也要从缘和刹那两方面来看生灭。
对于正在观察的人来说,一切法都清清楚楚地显现出来。
Evaṃ paccayatopettha, khaṇato udayabbayaṃ; Passato sabbadhammā ca, pākaṭā honti tassa te.
就像水中的杖痕,就像放在锥尖上的芥子;
这些法就像闪电生起一样,只能短暂存在。
Udake daṇḍarājīva, āraggeriva sāsapo; Vijjuppādāva dhammā te, parittaṭṭhāyino siyuṃ.
如芭蕉树、如梦、如旋火轮、如幻象,
此诸法无实质、无坚实,于瑜伽行者前显现。
Kadalīsupinālātacakkamāyupamā ime; Asārā pana nissārā, hutvā khāyanti yogino.
就这样,他仅凭这一点就见到了生灭。
他洞察了五十种相,并安住其中。
Evamettāvatā tena, udayabbayadassanaṃ; Lakkhaṇāni ca paññāsa, paṭivijjha ṭhitaṃ pana.
智已经证得,但最初是稚嫩的。
瑜伽行者通过证得它,就成了已启动观禅修行的人。
Ñāṇaṃ adhigataṃ hoti, taruṇaṃ paṭhamaṃ pana; Yassa cādhigamā yogī, hotāraddhavipassako.
为了观禅的缘故,
修行者们,请生起悲悯!
修观者生起
这十种随烦恼。
Vipassanāya hetāya, Karuṇāyātha yogino; Vipassakassa jāyante, Upaklesā dasevime.
光明、喜、轻安、智、信、念、乐;
舍、精进、欲求,这十种就是随烦恼。
Obhāso pīti passaddhi, ñāṇaṃ saddhā satī sukhaṃ; Upekkhā vīriyaṃ nikantīti, upaklesā dasevime.
已证通达者、入流者等,
以及邪行者,观染随烦恼皆不生起。
Sampattapaṭivedhassa, sotāpannādinopi ca; Tathā vippaṭipannassa, upaklesā na jāyare.
对于正行道、勤修瑜伽的比丘,
彼等诸法确实总是生起于恒修观者。
Sammāva paṭipannassa, yuttayogassa bhikkhuno; Sadā vipassakasseva, uppajjanti kirassu te.
内观的光明,被称为“光明”;
然而当那个生起时,那位修习瑜伽的比丘。
Vipassanāya obhāso, obhāsoti pavuccati; Tasmiṃ pana samuppanne, yogāvacarabhikkhu so.
已经达到道、已经达到果,却还抓着“我是已得道者、已得果者”不放;
对于这样执取的人来说,非道本身就被当成了道。
Maggappatto phalappatto, ahamasmīti gaṇhati; Amaggaṃyeva maggoti, tassevaṃ pana gaṇhato.
如是,观之进程
名为“已进入”。
那位比丘安坐,
贪享光明本身。
Evaṃ vipassanāvīthi, Okkantā nāma hoti sā; Obhāsameva so bhikkhu, Assādento nisīdati.
在那个刹那,他的喜就是观喜;
那时,五种喜生起:小喜等等。
Pīti vippassanāpīti, tassa tasmiṃ khaṇe pana; Tadā pañcavidhā pīti, jāyante khuddikādikā.
通过观而生的轻安,就被称为轻安;
修行者的身心确实变得轻安。
Vipassanāya passaddhi, passaddhīti pavuccati; Yogino kāyacittāni, passaddhāneva honti hi.
而且它们确实既是轻快的,又是柔软的,又是适合工作的。
那位比丘的心受到轻安等的资助。
Lahūni ca mudūneva, kammaññāneva honti hi; Passaddhādīhi so bhikkhu, anuggahitamānaso.
那被称为非人之乐的,
他享受到无与伦比的(乐)。
这些偈颂就是针对这个而说的。
因为确实是大仙所说的。
Amānusiṃ ratiṃ nāma, Anubhoti anuttaraṃ; Yaṃ sandhāya ca gāthāyo, Bhāsitā hi mahesinā.
进入空寂之处的比丘,内心寂静;
正确观照法的人,会生起一种非人间的喜乐。
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato.
“无论从哪里详察诸蕴的生灭,
他获得喜悦和欢欣,对懂得这一点的人来说,那就是不死。”
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti.
智等随烦恼,在这里应按照所说的方式来了知。
这十种随烦恼,修行者都应该断除。
Ñāṇādayo upaklesā, ñeyyā vuttanayenidha; Ete dasa upaklesā, vajjanīyāva yoginā.
1292第1292段没有可翻译的巴利文内容。
1292.
这里,光明等诸法,
从杂染的所依而言
已被指出的那些杂染,
至于随杂染的爱求。
Etthobhāsādayo dhammā, Upaklesassa vatthuto; Upaklesāti niddiṭṭhā, Upaklesanikanti tu.
他一次次作意于这个那个时,修习就会退失。
对不存在的事物却当作真实存在来想,这样的人就是听闻极少的人。
Taṃ tamāvajjamānassa, bhāvanā parihāyati; Asatte sattasaññī ca, hoti appassuto naro.
审察一切光明等法,了知“此非道”。
道就是观智,智者是这样认识的。
Sabbobhāsādayo dhamme, na maggoti vicārayaṃ; Maggo vipassanāñāṇaṃ, iccevaṃ pana paṇḍito.
他用内心去判定什么是道、什么不是道;
瑜伽行者就这样认定:这是道,这不是道。
Vavatthapeti maggañca, amaggañceva cetasā; Tassa cevaṃ ayaṃ maggo, nāyaṃ maggoti yogino.
了知道与非道已,此是安住智;
于道非道之智,广慧所宣说。
Maggāmaggañca viññāya, ṭhitañāṇamidaṃ pana; Maggāmaggesuñāṇanti, bhūriñāṇena desitaṃ.
于道非道之智见善巧,
能辨真髓与非真髓,知得定与未得定;
这就是道与非道智见。
诸佛及佛弟子们宣说,他们是宣说者。
Maggāmaggañāṇadassanesu kovidā, Sārāsāravedino samāhitāhitā; Maggāmaggañāṇadassananti taṃ idaṃ, Buddhā buddhasāvakā vadanti vādino.