第19章
19. Ekūnavīsatimo paricchedo
度疑清净的解说
Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddeso
了解了这名色的因缘条件之后,
在三世中超越疑惑后,他确实安住。
Etassa nāmarūpassa, jānitvā hetupaccaye; Kaṅkhā tīsu panaddhāsu, vitaritvā ṭhitaṃ pana.
被称为“度疑”的智,已经被宣说;
由想要成就彼、希求利益的比丘。
Kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma, ñāṇaṃ taṃ samudīritaṃ; Taṃ sampādetukāmena, atthakāmena bhikkhunā.
名色以什么为因?又以什么为缘而存在?
这样作意之后,便先针对这个色身。
Nāmarūpassa ko hetu, konu vā paccayo bhave; Āvajjitvā tamiccevaṃ, rūpakāyassa tāvade.
头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤、肌肉和筋腱,
骨髓、肾脏、心脏,还有肝脏。
Kesā lomā nakhā dantā, taco maṃsaṃ nahāru ca; Aṭṭhimiñjañca vakkañca, hadayaṃ yakanampi ca.
正是这样,以三十二种组成部分为条件的,确实……
他以心把握身的因与缘。
Iccevamādibāttiṃsa-koṭṭhāsapaccayassa hi; Pariggaṇhati kāyassa, manasā hetupaccaye.
1232这一偈颂编号为1232。
1232.
无明、渴爱、取和业,这四种是它的因。
这个色身的食物,被认为是它的缘。
Avijjā taṇhupādānaṃ, kammaṃ hetu catubbidho; Etassa rūpakāyassa, āhāro paccayo mato.
能生起结果的因,已被宣说为“因”。
缘是随护者;
而对于芽来说,种子则是因。
缘是地等。
Janako hetu akkhāto, Paccayo anupālako; Hetvaṅkurassa bījaṃ tu, Paccayā pathavādayo.
这五种法确实都归入了因缘性。
无明等三者在这里就像母亲一样,是亲依止缘。
Itime pañca dhammā hi, hetupaccayataṃ gatā; Avijjādayo tayo tattha, mātāva upanissayā.
而能生的业,就像孩子的父亲一样。
就像乳母之于幼儿,食物则如同身体的支撑者。
Janakaṃ pana kammaṃ tu, puttassa hi pitā viya; Dhātī viya kumārassa, āhāro dhārako bhave.
他如此把握了色身的缘之后,
复又〔观〕“眼与色,以及光明本身……
Iccevaṃ rūpakāyassa, so paccayapariggahaṃ; Katvā punapi ‘‘cakkhuñca, rūpamālokameva ca.
依缘而生眼识,等等这样的说法;”
按照正确的方法,他把握名身的缘。
Paṭicca cakkhuviññāṇaṃ, hoti’’iccevamādinā; Nayena nāmakāyassa, paccayaṃ parigaṇhati.
他如是照见名色依缘而运转,
今时如此,过去亦复如是。
So evaṃ nāmarūpassa, vuttiṃ disvāna paccayā; Yathā etarahidaṃ tu, atītepi tathevidaṃ.
它因诸缘而在过去生起,在未来也同样如此。
它会在三世中持续流转,他就是这样观察的。
Paccayā ca pavattittha, tathevānāgatepi ca; Pavattissati addhāsu, tīsvevaṃ anupassati.
如是观者,于过去际彼疑惑亦五种同然;
于未来际疑惑或生,亦宣说为五种。
Tassevaṃ passato yā sā, pubbante pañcadhā tathā; Aparante siyā kaṅkhā, pañcadhā samudīritā.
即使在现在这一世,也被称为有六种。
那位瑜伽行者的一切疑惑,全都毫无剩余地被断除。
Paccuppannepi addhāne, chabbidhā parikittitā; Sabbā cānavasesāva, yogino sā pahiyyati.
某位智者亦依业与异熟之门;
他分析这个名色的缘。
Eko kammavipākānaṃ, vasenāpi ca paṇḍito; Etassa nāmarūpassa, paccayaṃ parigaṇhati.
业有四种,其中一种是现法受业;
此外,即次生受业、后后受业与无效业。
Kammaṃ catubbidhaṃ diṭṭha-dhammavedaniyaṃ tathā; Upapajjāparāpariyā-hosikammavasā pana.
在这当中,在一个速行心路过程的七个心识里,无论是善的还是不善的,第一个速行思心所叫做现法受业。它就在这同一期生命体里产生果报;如果它不能这样产生果报,那就依“业曾存在、业报曾不存在、业报将不存在、业报不存在”这三项,成为无效业。而能达成目的的第七个速行思心所,叫做次生受业。它在紧接着的下一期生命体里产生果报;如果它不能这样产生果报,就按上面说的方式成为无效业。介于这两者之间的五个速行思心所,叫做后后受业。它在未来得到机会时产生果报;只要轮回还在持续流转,就不会成为无效业。
Tattha ekajavanavīthiyaṃ sattasu cittesu kusalā vā akusalā vā paṭhamajavanacetanā diṭṭhadhammavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti, tathā asakkontaṃ pana ‘‘ahosikammaṃ nāhosi kammavipāko, na bhavissati kammavipāko, natthi kammavipāko’’ti imassa tikassa vasena ahosikammaṃ nāma hoti. Atthasādhikā pana sattamajavanacetanā upapajjavedanīyakammaṃ nāma. Tamanantare attabhāve vipākaṃ deti, tathā asakkontaṃ vuttanayena ahosikammaṃ nāma hoti. Ubhinnamantare pañcajavanacetanā aparāpariyavedanīyakammaṃ nāma. Tamanāgate yadā okāsaṃ labhati, tadā vipākaṃ deti, sati saṃsārappavattiyā ahosikammaṃ nāma na hoti.
另外还有四种业:重业和惯行业;
还有临近业和已作业,这些被称为业。
Aparaṃ catubbidhaṃ kammaṃ, garukaṃ bahulampi ca; Āsannañca kaṭattā ca, kammanti samudīritaṃ.
另外还有四种业:令生业、支持业、
同样,还有压迫业和毁坏业。
Aññaṃ catubbidhaṃ kammaṃ, janakaṃ upathambhakaṃ; Tathūpapīḷakaṃ kamma-mupaghātakameva ca.
在这其中,令生业是指善或不善的业,它在结生时以及生命延续期间,产生色与无色的异熟蕴。而支持业不能产生异熟,它只是对其他业所引生的结生异熟中生起的乐与苦加以支持,使其长久持续。而压迫业则压迫、损害其他业所引生的结生异熟中生起的乐与苦,不让它长久持续。而破坏业自身无论是善还是不善,都能摧毁其他较弱的业,阻断那业的异熟,为自己的异熟腾出空间。当业这样腾出空间时,那个异熟就称为已生起。如此,将这十二种业纳入业轮之后,他便以业与异熟的方式,对名色进行缘的把握。
Tattha janakaṃ nāma kusalaṃ vā akusalaṃ vā kammaṃ paṭisandhiyampi pavattepi rūpārūpavipākakkhandhe janeti. Upatthambhakaṃ pana vipākaṃ janetuṃ na sakkoti, aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavatteti. Upapīḷakaṃ pana aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ pīḷeti bādhati, addhānaṃ pavattituṃ na deti. Upaghātakaṃ pana sayaṃ kusalampi akusalampi samānaṃ aññaṃ dubbalakammaṃ ghātetvā tassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ pana kammena okāse kate taṃvipākamuppannaṃ nāma hoti. Iti imaṃ dvādasavidhaṃ kammaṃ kammavaṭṭe pakkhipitvā evameko kammavipākavasena nāmarūpassa paccayapariggahaṃ karoti.
他就这样依业与果报的运作,看见名色的生起,于是观察:就像现在这样,在过去的时间里,也是依业与果报为缘而生起;在未来也会生起。因此,世间是依业与果报而运转的,唯有业与果报而已。当他这样观察时,一切十六种疑惑都被断除了。
Iti evaṃ kammavipākavaṭṭavasena nāmarūpassa pavattiṃ disvā ‘‘yathā idaṃ etarahi, evamatītepi addhāne kammavipākavasena paccayato pavattittha, anāgatepi pavattissatī’’ti iti kammañceva vipāko cāti kammavipākavasena loko pavattatīti taṃ samanupassati. Tassevaṃ samanupassato sabbā soḷasavidhā kaṅkhā pahiyyati.
它只是依靠因果的关联而运转。
他正确地观察:纯粹只是名色。
Hetuphalassa sambandhavaseneva pavattati; Kevalaṃ nāmarūpanti, sammā samanupassati.
他这样从原因往上找,却看不到还有更高的原因。
从异熟生起之上,不见有能感知异熟者。
Evaṃ kāraṇato uddhaṃ, kāraṇaṃ na ca passati; Pākapavattito uddhaṃ, na pākapaṭivedakaṃ.
因此,古德们说:
Tenāhu porāṇā –
“没有造业的人,也没有承受果报的人;
纯粹的法在运转,这就是正见。
‘‘Kammassa kārako natthi, vipākassa ca vedako; Suddhadhammā pavattanti, evetaṃ sammadassanaṃ.
当业与果报具足因缘正在发生时,
就像种子、树木等一样,它们的起始边际无法得知。
Evaṃ kamme vipāke ca, vattamāne sahetuke; Bījarukkhādikānaṃva, pubbā koṭi na nāyati.
即使在未来的轮回中,也看不到它停止。
外道们不明白这个道理,就无法自主。
Anāgatepi saṃsāre, appavatti na dissati; Etamatthamanaññāya, titthiyā asayaṃvasī.
执取‘有情想’之后,便持有常见和断见。
他们执取六十二种邪见,彼此互相冲突。
Sattasaññaṃ gahetvāna, sassatucchedadassino; Dvāsaṭṭhidiṭṭhiṃ gaṇhanti, aññamaññavirodhino.
他们被见缚绑住,被渴爱之流冲走;
被渴爱之流冲走的人,无法从苦中解脱。
Diṭṭhibandhanabaddhā te, taṇhāsotena vuyhare; Taṇhāsotena vuyhantā, na te dukkhā pamuccare.
比丘作为佛陀的弟子,这样如实了知之后,
他透彻通达那甚深、微细、空寂的缘。
Evametaṃ abhiññāya, bhikkhu buddhassa sāvako; Gambhīraṃ nipuṇaṃ suññaṃ, paccayaṃ paṭivijjhati.
业不在果报中,果报不在业中;
二者互相为空,离业则无果。
Kammaṃ natthi vipākamhi, pāko kamme na vijjati; Aññamaññaṃ ubho suññā, na ca kammaṃ vinā phalaṃ.
就像火不在太阳里,不在宝石里,也不在牛粪里;
它不在他们之外,而是由各种条件聚合而生起。
Yathā na sūriye aggi, na maṇimhi na gomaye; Na tesaṃ bahi so atthi, sambhārehi ca jāyati.
如是,业的果报在业之内不可得;
在业之外也不可得。于彼处,业亦不存在。
Tathā na anto kammassa, vipāko upalabbhati; Bahiddhāpi na kammassa, na kammaṃ tattha vijjati.
业以果报为空,果报不在业中;
然依业故,果报从彼而生。
Phalena suññaṃ taṃ kammaṃ, phalaṃ kamme na vijjati; Kammañca kho upādāya, tato nibbattate phalaṃ.
此处既无天神亦无梵天神,
轮回亦无任何造作者。
纯粹的法在持续流转,
以因资粮为缘。”
Na hettha devo brahmā vā, Saṃsārassatthi kārako; Suddhadhammā pavattanti, Hetusambhārapaccayā’’ti.
如是,以种种方式把握名色之缘;
于诸时中渡越,超越已起之疑。
Evaṃ nānappakārehi, nāmarūpassa paccayaṃ; Pariggahetvā addhāsu, taritvā kaṅkhamuṭṭhitaṃ.
名为度疑的智,它已被宣说;
如实了知法住,这也叫作正见。
Kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma, ñāṇaṃ taṃ samudīritaṃ; Dhammaṭṭhiti yathābhūtaṃ, taṃ sammādassanantipi.
以此智慧,
于佛陀教法中相应者;
犹如已得立足处,
小入流者亦复如是。
Iminā pana ñāṇena, Saṃyutto buddhasāsane; Hoti laddhapatiṭṭhova, Sotāpanno hi cūḷako.
是故,欲求义利之智者,
彼应了知名色之因与缘。
智者善摄持,
速至涅槃城。
Tasmā sapañño pana atthakāmo, Yo nāmarūpassa hetupaccayāni; Pariggahaṃ sādhu karoti dhīro, Khippaṃ sa nibbānapuraṃ upeti.
以上就是《阿毗达摩入门》中名为“度疑清净”的解说部分。
Iti abhidhammāvatāre kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddeso nāma