第18章
18. Aṭṭhārasamo paricchedo
见清净的说明
Diṭṭhivisuddhiniddeso
智者比丘修习具足神通之定后,
紧接着应当由此修习慧。
Samādhiṃ pana sābhiññaṃ, bhāvetvā tadanantaraṃ; Bhāvetabbā yato paññā, bhikkhunā tena dhīmatā.
那么现在,我要讲说最殊胜的智慧修习。
简单来说,它能给比丘们带来殊胜的喜与乐。
Tatohaṃ dāni vakkhāmi, paññābhāvanamuttamaṃ; Samāseneva bhikkhūnaṃ, paraṃ pītisukhāvahaṃ.
那什么是慧?它的意义又是什么?
它的特征等是什么呢?
它有几种?当如何以此修习?
——这被称为应修习。
Kā paññā pana ko cattho, Kimassā lakkhaṇādikaṃ; Katidhā sā kathaṃ tena, Bhāvetabbāti vuccate. –
慧就是观慧,与福心相应;
能知道,所以它是慧;或者,从行相上来说,是了知。
Paññā vipassanāpaññā, puññacittasamāyutā; Pajānātīti paññā sā, jānanā vā pakārato.
想、识、慧这三者,差别在哪里?区别是什么?
想、识、慧虽然同样是认知,但彼此也有差别。
Saññāviññāṇapaññānaṃ, ko viseso kimantaraṃ; Saññāviññāṇapaññānaṃ, jānanatte samepi ca.
想唯是了知而已,然而于青等(境)之想,
彼不能通达特相。
Yā sañjānanamattaṃva, saññā nīlādito pana; Lakkhaṇappaṭivedhaṃ tu, kātuṃ sakkoti neva sā.
Viññāṇaṃ pana jānāti, nīlapītādigocaraṃ; Sakkotipi aniccādilakkhaṇaṃ paṭivijjhituṃ.
纵勤策励,尚不能令彼达于圣道;
而慧能成所说之方,三种悉办。
Ussakkitvā na sakkoti, maggaṃ pāpetumeva taṃ; Paññā vuttanayaṃ kātuṃ, sakkoti tividhampi taṃ.
此三者之别,前已明说;
然于一切法,通达其自性。
Imesaṃ pana tiṇṇampi, viseso samudīrito; Sabbesaṃ pana dhammānaṃ, sabhāvapaṭivedhanaṃ.
而特相,则是由了知特相者以慧所阐明的。
破除愚痴黑暗是它的作用。
Lakkhaṇaṃ pana paññāya, lakkhaṇaññūhi dīpitaṃ; Sammohanandhakārassa, viddhaṃsanarasā matā.
1180(此段无对应巴利原文内容,无法翻译。)
1180.
以不迷乱为现起,以定为近因。
在这里,也应当了知慧的特相等。
Asammohapaccupaṭṭhānā , samādhāsannakāraṇā; Evamettha ca viññeyyā, paññāya lakkhaṇādikā.
在这里,“有多少种”是指——
Katidhāti ettha –
1181(此处原文仅为偈颂编号,无实际可译内容)
1181.
以特相从一种角度宣说,
世间与出世间的,分为两种。
在这里,以世间道
相应的可能是世间的。
Lakkhaṇenekadhā vuttā, Lokikālokikā dvidhā; Lokiyenettha maggena, Yuttā sā lokikā siyā.
以出世间道相应的,被认为是出世间法。
慧也可以有三种:思所成慧、闻所成慧等。
Lokuttarena maggena, yuttā lokuttarā matā; Tividhāpi siyā paññā, cintāsutamayādito.
在那里,仅凭自己的思考而成就,所以它是此者的。
有思所成慧,由广慧者宣说。
Tatthattanova cintāya, nipphannattāti tassa sā; Hoti cintāmayā paññā, bhūripaññena desitā.
另外,从别人那里听闻之后,在这里得到的慧,
而仅仅通过听闻就能成就的慧,被称为闻所成慧。
Parato pana sutvāna, laddhā paññā ayaṃ idha; Suteneva ca nipphannā, paññā sutamayā matā.
于此依修习之力,随其如是或如彼;
所成已达安止之慧,此即修习所成慧。
Yathā vāpi tathā cettha, bhāvanāya vasena tu; Nipphannā appanāpattā, paññā sā bhāvanāmayā.
依四无碍解,其数可分四种:
于义、法、词之智,及于此三智中之智。
Paṭisambhidācatukkassa, vasena catudhā siyā; Atthadhammaniruttīsu, ñāṇaṃ ñāṇesu tīsupi.
凡是依靠条件而生起的法,以及果报和唯作,也同样如此;
涅槃以及所说的义,这五种是被“义”所指称的。
Yaṃ kiñci paccayuppannaṃ, vipākā ca kriyā tathā; Nibbānaṃ bhāsitattho ca, pañcete atthasaññitā.
能产生结果的因、圣道,以及所说(教法)。
善与不善,如是这五种被称为法。
Phalanibbattako hetu, ariyamaggo ca bhāsitaṃ; Kusalākusalañceti, pañcete dhammasaññitā.
对于那个义理和那个法,凡是自性上的言辞表达,
而它(词)也被精通词者指出为“词”。
Tasmiṃ atthe ca dhamme ca, yā sabhāvanirutti tu; Niruttīti ca niddiṭṭhā, niruttikusalena sā.
以智为所缘,观察三种智;
于彼诸智中,那智被认为是辩才。
Ñāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā, tividhaṃ paccavekkhato; Tesu ñāṇesu yaṃ ñāṇaṃ, paṭibhānanti taṃ mataṃ.
通过教理的学习与提问,以及通过听闻和证悟,
他们靠过去的修行功夫,达到无碍解的种种分别。
Pariyattiparipucchāhi , savanādhigamehi ca; Pubbayogena gacchanti, pabhedaṃ paṭisambhidā.
在这里,应当如何修习——
Kathaṃ bhāvetabbāti ettha –
对于五蕴等诸法,瑜伽行者确实要以它们为修行的基础。
在这里,通过把握等方式反复练习之后,
Khandhādīsu hi dhammesu, bhūmibhūtesu yoginā; Uggahādivasenettha, katvā paricayaṃ pana.
成就戒和心清净之后,再进一步;
通过成就见清净等五种清净。
Sīlaṃ cittavisuddhiñca, sampādetvā tato paraṃ; Diṭṭhisuddhādayo pañca, sampādentena suddhiyā.
怖畏生等、愿超有与非有的比丘,
当与那智慧相应而修习。
Tāya paññāya yuttena, bhītena jananādito; Bhāvetabbā bhavābhāvaṃ, patthayantena bhikkhunā.
色、受、想、行、识,
此五者即是蕴;正自觉者所宣说。
Rūpañca vedanā saññā, saṅkhārā ceva sabbaso; Viññāṇañceti pañcete, khandhā sambuddhadesitā.
在这里,凡是任何一种色,都属于过去、未来等类别。
无论是内在的还是外在的,无论是微细的还是粗大的。
Tattha yaṃ kiñci rūpaṃ taṃ, atītānāgatādikaṃ; Ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, sukhumoḷārikampi vā.
无论是低劣的还是殊胜的,无论是远的还是近的,
把这一切合在一起,就称为色蕴。
Hīnaṃ vāpi paṇītaṃ vā, yaṃ dūre yañca santike; Sabbaṃ tamekato katvā, rūpakkhandhoti vuccati.
其余诸蕴中,无论何者,皆以领纳为相;
摄此一切为一,是名受蕴。
Itaresupi yaṃ kiñci, taṃ vedayitalakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, vedanākkhandhatā katā.
而任何由心所生的法,都以认知为特征;
把这一切合在一起,就称为想蕴。
Cittajaṃ pana yaṃ kiñci, taṃ sañjānanalakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, saññākkhandhoti vuccati.
任何由心而生的事物,都带有造作的特征;
把这一切合在一起,就构成了行蕴。
Yaṃ kiñci cittasambhūtaṃ, abhisaṅkhāralakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, saṅkhārakkhandhatā katā.
在这里,无论哪一种心,都具有了知的特相。
把这一切合在一起,就构成了识蕴。
Tattha cittaṃ tu yaṃ kiñci, taṃ vijānanalakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, viññāṇakkhandhatā katā.
四大种与二十四所造色,此色共二十八种;
他以二十八种方式执取色为“色”。
Cattāro ca mahābhūtā, upādā catuvīsati; Aṭṭhavīsatidhā cetaṃ, rūpaṃ rūpanti gaṇhati.
与八十一心相应的受等。
被称为受、想、行、识这四蕴。
Ekāsītiyā cittena, saṃyuttā vedanādayo; Vedanāsaññāsaṅkhāra-viññāṇakkhandhasaññitā.
他把四种非色的蕴归类为“名”;
色蕴属于色法,名蕴则属于无色法。
Cattārorūpino khandhe, nāmanti parigaṇhati; Rūpakkhandho bhave rūpaṃ, nāmakkhandhā arūpino.
色以变坏为特征,名以朝向为特征;
他就这样从简略的角度把握了名和色。
Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, nāmaṃ namanalakkhaṇaṃ; Iti saṅkhepato nāma-rūpaṃ so parigaṇhati.
就像劈开多罗树的成对茎干,把它一分为二;
他把名和色分别确定下来,分成两类。
Phālento viya tālassa, kandaṃ tu yamakaṃ dvidhā; Vavatthapeti nāmañca, rūpañcāti dvidhā pana.
从名与色之外,
无论是众生还是人,
或谓“无我”或谓“无一人”,
彼恒得此定信。
Nāmato rūpato añño, Satto vā puggalopi vā; Attā vā koci natthīti, Niṭṭhaṃ gacchati sabbadā.
他这样确定之后,就从自性上认清名色。
为了断除众生的迷惑,这里依据广博的闻法来宣说。
Evaṃ vavatthapetvā so, nāmarūpaṃ sabhāvato; Sattasammohaghātatthaṃ, bahusuttavasenidha.
只是名色而已,这里根本不存在什么“人”。
在这里,智者就这样把它确定下来。
Nāmarūpamattaññeva, natthi kocidha puggalo; Evamettha paṇḍito poso, vavatthapeti taṃ pana.
因为这话确实已经说过了。
Vuttaṃ hetaṃ –
“就像零件组装起来
就有了‘车’这个声音/名称。
当诸蕴这样存在时,
‘有众生’只是世俗假名。”
‘‘Yathāpi aṅgasambhārā, Hoti saddo ratho iti; Evaṃ khandhesu santesu, Hoti sattoti sammutī’’ti.
就像木头做的机关人偶,没有生命,也没有自己的意志;
当木棍和绳子连接起来时,它就能走动,也能站住。
Yathāpi dāruyantampi, nijjīvañca nirīhakaṃ; Dārurajjusamāyoge, taṃ gacchatipi tiṭṭhati.
同样,这个名色也是没有灵魂、没有意志的。
彼此结合时,它也会走、会停。
Tathedaṃ nāmarūpampi, nijjīvañca nirīhakaṃ; Aññamaññasamāyoge, taṃ gacchatipi tiṭṭhati.
“名与色在这里确实存在。
这里根本找不到众生,也找不到人。
这个(五蕴)是空的,就像被组合造作出来的机关一样。
苦的堆积,就像草堆、柴堆一样。”
‘‘Nāmañca rūpañca idhatthi saccato, Na hettha satto manujo ca vijjati; Suññaṃ idaṃ yantamivābhisaṅkhataṃ, Dukkhassa puñjo tiṇakaṭṭhasādiso’’ti.
二杖互相依傍而立,
一杖倒下时,另一杖也同样倒下。
Aññamaññūpanissāya , daṇḍakesu ṭhitesu hi; Ekasmiṃ patamāne tu, tatheva patatītaro.
因此,古德们说:
Tenāhu porāṇā –
“名色这一对,两者互相依赖。
当其中一个坏灭时,两个缘都坏灭。”
‘‘Yamakaṃ nāmarūpañca, ubho aññoññanissitā; Ekasmiṃ bhijjamānasmiṃ, ubho bhijjanti paccayā’’ti.
对于已超越的名色,这里的名是没有力量的;
单靠它自身的热力,确实无法继续运转。
Utinnaṃ nāmarūpānaṃ, nāmaṃ nittejamettha taṃ; Sakeneva hi tejena, na sakkoti pavattituṃ.
它不说话,不躺卧,不站立,也不行走;
它不破坏,不偷盗,不吃,也不咀嚼。
Na byāharati no seti, na tiṭṭhati na gacchati; Na bhedeti na coreti, na bhuñjati na khādati.
色亦如是,离名则全无力用;
唯凭自力,不能运转现行。
Tathā rūpampi nittejaṃ, vinā nāmañca sabbathā; Sakeneva hi tejena, na sakkoti pavattituṃ.
我吃、我喝,我也同样嚼。
我哭、我笑——这些在色法里根本找不到。
Bhuñjāmīti pivāmīti, khādāmīti tatheva ca; Rodāmīti hasāmīti, rūpassetaṃ na vijjati.
而色依靠名,名依靠色;
在五蕴世间里,一切始终都在运转。
Nāmaṃ nissāya rūpaṃ tu, rūpaṃ nissāya nāmakaṃ; Pavattati sadā sabbaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.
Imassa pana atthassa, āvibhāvatthameva ca; Jaccandhapīṭhasappīnaṃ, vattabbā upamā idha.
就像人们依靠船只,在大海上航行;
同样,名身也要依靠色身才能运转。
Yathā hi nāvaṃ nissāya, manussā yanti aṇṇave; Evaṃ rūpampi nissāya, nāmakāyo pavattati.
就像船依靠人,才能在大海上航行;
同样,色身也要依靠名才能运转。
Yathā manusse nissāya, nāvā gacchati aṇṇave; Evaṃ nāmampi nissāya, rūpakāyo pavattati.
于名色一切,遍除有情想;
此如实照见,名为见清净。
Sattasaññaṃ vinodetvā, nāmarūpassa sabbathā; Yāthāvadassanaṃ etaṃ, ‘‘diṭṭhisuddhī’’ti vuccati.
Parimuccitukāmo ca, dukkhato jātiādito; Antadvayaṃ vivajjetvā, bhāvaye pana paṇḍito.
此见清净本自清净,
人若令其更为清净。
一切邪见之垢,彻底无余。
它确实不会靠近那个人。
Diṭṭhivisuddhimimaṃ parisuddhaṃ, Suṭṭhutaraṃ tu karoti naro yo; Diṭṭhigatāni malāni asesaṃ, Nāsamupenti hi tassa narassa.
以上就是《阿毗达摩入门》里名为“见清净的阐释”的部分。
Iti abhidhammāvatāre diṭṭhivisuddhiniddeso nāma