第十八章
18. Aṭṭhārasamo paricchedo
见清净的阐释
Diṭṭhivisuddhiniddeso
修习了具足神通的禅定之后,紧接着;
因此,那位具慧的比丘应当修习智慧。
Samādhiṃ pana sābhiññaṃ, bhāvetvā tadanantaraṃ; Bhāvetabbā yato paññā, bhikkhunā tena dhīmatā.
现在,我将开示这最上的智慧修习;
简而言之,它能为比丘们带来殊胜的喜与乐。
Tatohaṃ dāni vakkhāmi, paññābhāvanamuttamaṃ; Samāseneva bhikkhūnaṃ, paraṃ pītisukhāvahaṃ.
Kā paññā pana ko cattho, Kimassā lakkhaṇādikaṃ; Katidhā sā kathaṃ tena, Bhāvetabbāti vuccate. –
慧是观慧,与功德心相应;
了知故为慧,或依行相了知而为智;
Paññā vipassanāpaññā, puññacittasamāyutā; Pajānātīti paññā sā, jānanā vā pakārato.
Saññāviññāṇapaññānaṃ, ko viseso kimantaraṃ; Saññāviññāṇapaññānaṃ, jānanatte samepi ca.
Yā sañjānanamattaṃva, saññā nīlādito pana; Lakkhaṇappaṭivedhaṃ tu, kātuṃ sakkoti neva sā.
Viññāṇaṃ pana jānāti, nīlapītādigocaraṃ; Sakkotipi aniccādilakkhaṇaṃ paṭivijjhituṃ.
纵使努力,仍不能令他到达那道路;
慧,则能成就前述的方法,也能成就那三种。
Ussakkitvā na sakkoti, maggaṃ pāpetumeva taṃ; Paññā vuttanayaṃ kātuṃ, sakkoti tividhampi taṃ.
Imesaṃ pana tiṇṇampi, viseso samudīrito; Sabbesaṃ pana dhammānaṃ, sabhāvapaṭivedhanaṃ.
Lakkhaṇaṃ pana paññāya, lakkhaṇaññūhi dīpitaṃ; Sammohanandhakārassa, viddhaṃsanarasā matā.
Asammohapaccupaṭṭhānā , samādhāsannakāraṇā; Evamettha ca viññeyyā, paññāya lakkhaṇādikā.
此处,就“有多少种”而言——
Katidhāti ettha –
Lakkhaṇenekadhā vuttā, Lokikālokikā dvidhā; Lokiyenettha maggena, Yuttā sā lokikā siyā.
Lokuttarena maggena, yuttā lokuttarā matā; Tividhāpi siyā paññā, cintāsutamayādito.
其中,依思惟而成就,故该智慧为思所成慧,此为广慧者所开示。
Tatthattanova cintāya, nipphannattāti tassa sā; Hoti cintāmayā paññā, bhūripaññena desitā.
复次,此处,从他人听闻而得之智慧,
即由听闻所成就,称为闻所成慧。
Parato pana sutvāna, laddhā paññā ayaṃ idha; Suteneva ca nipphannā, paññā sutamayā matā.
同样地,在此依于修习,
由修习成就、达到安止的智慧,即是修所成慧。
Yathā vāpi tathā cettha, bhāvanāya vasena tu; Nipphannā appanāpattā, paññā sā bhāvanāmayā.
依无碍解四类,可有四种;
于义、法、词中,于三智为智。
Paṭisambhidācatukkassa, vasena catudhā siyā; Atthadhammaniruttīsu, ñāṇaṃ ñāṇesu tīsupi.
凡缘所生者,异熟与唯作亦然;
涅槃与所说义,此五者称为义。
Yaṃ kiñci paccayuppannaṃ, vipākā ca kriyā tathā; Nibbānaṃ bhāsitattho ca, pañcete atthasaññitā.
能生果之因、圣道与所说,
善与不善——此五者名为法。
Phalanibbattako hetu, ariyamaggo ca bhāsitaṃ; Kusalākusalañceti, pañcete dhammasaññitā.
于彼义与法中,凡有自性之词者;
即被精通词义者称为“词”。
Tasmiṃ atthe ca dhamme ca, yā sabhāvanirutti tu; Niruttīti ca niddiṭṭhā, niruttikusalena sā.
以智为所缘,作三种观察者;
在这些智中,那种智被称为无碍辩。
Ñāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā, tividhaṃ paccavekkhato; Tesu ñāṇesu yaṃ ñāṇaṃ, paṭibhānanti taṃ mataṃ.
通过教理的参问与听闻的证得,
由宿世业行而达至无碍解的分类。
Pariyattiparipucchāhi , savanādhigamehi ca; Pubbayogena gacchanti, pabhedaṃ paṭisambhidā.
于此处,应如何修习——
Kathaṃ bhāvetabbāti ettha –
于作为地基的五蕴等诸法,瑜伽行者
在此,通过把握等方式熟习之后,
Khandhādīsu hi dhammesu, bhūmibhūtesu yoginā; Uggahādivasenettha, katvā paricayaṃ pana.
成就戒清净与心清净之后,从此更进;
由成就见清净等五种清净。
Sīlaṃ cittavisuddhiñca, sampādetvā tato paraṃ; Diṭṭhisuddhādayo pañca, sampādentena suddhiyā.
由具足彼慧、怖畏生等故;
由欲求超越有与非有的比丘所应修习。
Tāya paññāya yuttena, bhītena jananādito; Bhāvetabbā bhavābhāvaṃ, patthayantena bhikkhunā.
色、受、想,及诸行,悉皆
与识,此五蕴为等正觉者所宣说。
Rūpañca vedanā saññā, saṅkhārā ceva sabbaso; Viññāṇañceti pañcete, khandhā sambuddhadesitā.
其中,任何色,无论是过去、未来……
或内或外,或细或粗;
Tattha yaṃ kiñci rūpaṃ taṃ, atītānāgatādikaṃ; Ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, sukhumoḷārikampi vā.
或劣或胜,或远或近;
将此一切合而为一,即称为色蕴。
Hīnaṃ vāpi paṇītaṃ vā, yaṃ dūre yañca santike; Sabbaṃ tamekato katvā, rūpakkhandhoti vuccati.
其余诸蕴中,凡是具领纳之相者;
将这一切总合为一,即说为受蕴。
Itaresupi yaṃ kiñci, taṃ vedayitalakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, vedanākkhandhatā katā.
Cittajaṃ pana yaṃ kiñci, taṃ sañjānanalakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, saññākkhandhoti vuccati.
凡是由心而生的,都具有造作之相;
将这一切总合为一,便称为行蕴。
Yaṃ kiñci cittasambhūtaṃ, abhisaṅkhāralakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, saṅkhārakkhandhatā katā.
其中,凡任何心,皆有识知之相;
将这一切总括为一,即名为识蕴。
Tattha cittaṃ tu yaṃ kiñci, taṃ vijānanalakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamekato katvā, viññāṇakkhandhatā katā.
四大种与二十四种所造色;
此色以二十八种方式,执取为色。
Cattāro ca mahābhūtā, upādā catuvīsati; Aṭṭhavīsatidhā cetaṃ, rūpaṃ rūpanti gaṇhati.
与八十一心相应的受等;
这即称为受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。
Ekāsītiyā cittena, saṃyuttā vedanādayo; Vedanāsaññāsaṅkhāra-viññāṇakkhandhasaññitā.
他将四无色蕴归摄为“名”;
色蕴即是色,名蕴则是无色。
Cattārorūpino khandhe, nāmanti parigaṇhati; Rūpakkhandho bhave rūpaṃ, nāmakkhandhā arūpino.
色以坏灭为相,名以倾向为相;
他如此简略地把握了名色。
Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, nāmaṃ namanalakkhaṇaṃ; Iti saṅkhepato nāma-rūpaṃ so parigaṇhati.
犹如劈开多罗树的叶梗,将其块茎一分为二;
他分别确定名与色,如是分为二法。
Phālento viya tālassa, kandaṃ tu yamakaṃ dvidhā; Vavatthapeti nāmañca, rūpañcāti dvidhā pana.
名与色之外,
别无有情或补特伽罗;
并无任何‘我’存在。
Nāmato rūpato añño, Satto vā puggalopi vā; Attā vā koci natthīti, Niṭṭhaṃ gacchati sabbadā.
他如此决断之后,如实观照名色;
为断除众生迷惑,此处依众多经典而说。
Evaṃ vavatthapetvā so, nāmarūpaṃ sabhāvato; Sattasammohaghātatthaṃ, bahusuttavasenidha.
唯是名色而已,此处并无任何补特伽罗;
如此,智者在此确定彼。
Nāmarūpamattaññeva, natthi kocidha puggalo; Evamettha paṇḍito poso, vavatthapeti taṃ pana.
因为这是世尊所说的:
Vuttaṃ hetaṃ –
正如由各个部件组合起来,
便有了‘车’这个名称;
同理,当诸蕴存在时,
于是便有‘众生’的假名。
‘‘Yathāpi aṅgasambhārā, Hoti saddo ratho iti; Evaṃ khandhesu santesu, Hoti sattoti sammutī’’ti.
譬如木制的机关人偶,无命亦无主动者;
当木件与绳索结合时,它便能行走,能站立。
Yathāpi dāruyantampi, nijjīvañca nirīhakaṃ; Dārurajjusamāyoge, taṃ gacchatipi tiṭṭhati.
同样,这名色也无命、无主动者;
彼此结合时,它既能行走,也能站立。
Tathedaṃ nāmarūpampi, nijjīvañca nirīhakaṃ; Aññamaññasamāyoge, taṃ gacchatipi tiṭṭhati.
是故古德云——
Tenāhu porāṇā –
名与色于此中真实存在,
然而此处既无有情,亦无有人;
此名色是空,犹如机关被造作而成,
是苦的积聚,犹如草堆薪堆等。’
‘‘Nāmañca rūpañca idhatthi saccato, Na hettha satto manujo ca vijjati; Suññaṃ idaṃ yantamivābhisaṅkhataṃ, Dukkhassa puñjo tiṇakaṭṭhasādiso’’ti.
因为当它们彼此相依、立于杖棍之上时,
当其中一个倒下时,另一个也同样倒下。
Aññamaññūpanissāya , daṇḍakesu ṭhitesu hi; Ekasmiṃ patamāne tu, tatheva patatītaro.
所以古德说:
Tenāhu porāṇā –
名与色二者,互相依止;
当其中之一坏灭时,二者皆由因缘而坏灭。
‘‘Yamakaṃ nāmarūpañca, ubho aññoññanissitā; Ekasmiṃ bhijjamānasmiṃ, ubho bhijjanti paccayā’’ti.
于已超越的名色中,此处的名是无力的;
因为仅凭自身之力,它便无法持续流转。
Utinnaṃ nāmarūpānaṃ, nāmaṃ nittejamettha taṃ; Sakeneva hi tejena, na sakkoti pavattituṃ.
它不言语、不躺卧、不站立、不走动;
它不作破坏、不偷盗,不吃、不嚼。
Na byāharati no seti, na tiṭṭhati na gacchati; Na bhedeti na coreti, na bhuñjati na khādati.
同样地,若无‘名’的参与,色便全然无力;
只因仅凭一己之力,它无法运作。
Tathā rūpampi nittejaṃ, vinā nāmañca sabbathā; Sakeneva hi tejena, na sakkoti pavattituṃ.
‘我吃’、‘我饮’,‘我嚼’亦然;
‘我哭’、‘我笑’——于色中皆不可得。
Bhuñjāmīti pivāmīti, khādāmīti tatheva ca; Rodāmīti hasāmīti, rūpassetaṃ na vijjati.
名依止于色,而色依止于名;
在五蕴有地中,一切恒常如此运转。
Nāmaṃ nissāya rūpaṃ tu, rūpaṃ nissāya nāmakaṃ; Pavattati sadā sabbaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.
Imassa pana atthassa, āvibhāvatthameva ca; Jaccandhapīṭhasappīnaṃ, vattabbā upamā idha.
譬如,人们依凭船只,航行于大海;
同样,名身也依止于色而得以流转。
Yathā hi nāvaṃ nissāya, manussā yanti aṇṇave; Evaṃ rūpampi nissāya, nāmakāyo pavattati.
譬如,船依止于人,航行于海上;
同样地,色身依止于名而运转。
Yathā manusse nissāya, nāvā gacchati aṇṇave; Evaṃ nāmampi nissāya, rūpakāyo pavattati.
彻底丢弃对名色的有情想之后,
这种如实见,便称作‘见清净’。
Sattasaññaṃ vinodetvā, nāmarūpassa sabbathā; Yāthāvadassanaṃ etaṃ, ‘‘diṭṭhisuddhī’’ti vuccati.
Parimuccitukāmo ca, dukkhato jātiādito; Antadvayaṃ vivajjetvā, bhāvaye pana paṇḍito.
Diṭṭhivisuddhimimaṃ parisuddhaṃ, Suṭṭhutaraṃ tu karoti naro yo; Diṭṭhigatāni malāni asesaṃ, Nāsamupenti hi tassa narassa.