第17章
17. Sattarasamo paricchedo
神通所缘之解说
Abhiññārammaṇaniddeso
未来分智与随业趣生智,以及五种神通等,此七种为神通。
五种神通等,这七者即是神通。
Anāgataṃsañāṇañca , yathākammupagampi ca; Pañca iddhividhādīni, sattābhiññā imā pana.
对于这七种神通,我将自此简要宣说所缘之决断。
我将略说所缘分别。
Etāsaṃ pana sattannaṃ, abhiññānamito paraṃ; Pavakkhāmi samāsena, ārammaṇavinicchayaṃ.
大牟尼已说四种所缘三法,我将宣说其中七智的生起。
请听我宣说此中七种智的流转。
Ārammaṇattikā vuttā, ye cattāro mahesinā; Sattannamettha ñāṇānaṃ, sampavattiṃ suṇātha me.
其中,神通智于小等七种所缘中运作。
在所缘的种种差别中,它又如何转起?
Tattha iddhividhañāṇaṃ, parittādīsu sattasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
当有人想以不显现的身体前往时,
他令身依于心,以心为主导,成就彼身。
Kāyenādissamānena, gantukāmo yadābhave; Cittasannissitaṃ katvā, kāyaṃ cittavasena taṃ.
那时,他便将心置于广大心中;
智以身为所缘,即成小所缘。
Mahaggate ca cittasmiṃ, samāropeti so tadā; Kāyārammaṇato ñāṇaṃ, parittārammaṇaṃ siyā.
若有人欲以可见之身前往时,
他令心依止于身,以身之力成就彼心。
Dissamānena kāyena, gantukāmo yadā bhave; Kāyasannissitaṃ katvā, cittaṃ kāyavasena taṃ.
那时,他将那根本禅心植于身中;
以禅那为所缘之智,是广大的行境。
Pādakajjhānacittaṃ taṃ, kāye ropeti so tadā; Jhānārammaṇato ñāṇaṃ, taṃ mahaggatagocaraṃ.
当它以未来与过去为境时,
那时,它便成为过去所缘、未来行境。
Anāgatamatītañca, karoti visayaṃ yadā; Atītārammaṇaṃ hoti, tadānāgatagocaraṃ.
以可见之身,比丘于行走时,
其行境,即是现在之有。
Kāyena dissamānena, gamane pana bhikkhuno; Paccuppanno bhave tassa, gocaroti viniddise.
身随心转,或心随身转;
在转变之时,它可成为内所缘。
Kāyaṃ cittavasenāpi, cittaṃ kāyavasena vā; Pariṇāmanakālasmiṃ, ajjhattārammaṇaṃ siyā.
外观色时,有外所缘。
如是种种智,于七者中转起。
Bahiddhārammaṇaṃ hoti, bahiddhārūpadassane; Evamiddhividhaṃ ñāṇaṃ, sampavattati sattasu.
于现在、小、外、内诸法中。
于这四法之中,天耳转起。
Paccuppanne paritte ca, bahiddhajjhattikesupi; Catūsvetesu dhammesu, dibbasotaṃ pavattati.
因为以现在、微细之声为所缘;
以微细为所缘,归入现在所缘性。
Paccuppanno paritto ca, saddo ārammaṇaṃ yato; Parittārammaṇaṃ paccu-ppannārammaṇataṃ gataṃ.
当闻己腹之声,及闻他声之时,
既为内所缘,亦为外所缘。
Attano kucchisaddassa, savanepi parassa ca; Ajjhattārammaṇañceva, bahiddhārammaṇampi ca.
心差别智,于小等八所缘中,
在所缘的分别中,它如何运作呢?
Cetopariyañāṇampi, parittādīsu aṭṭhasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
在了知小心时,它即以小为所缘;
而在了知时,中等心则以广大行为境。
Parittārammaṇaṃ hoti, parittānaṃ pajānane; Jānane majjhimānaṃ tu, taṃ mahaggatagocaraṃ.
然而,在了知道时,及在了知果时;
那时,此智的境界实为无边。
Jānane pana maggassa, phalassāpi pajānane; Tadā panassa ñāṇassa, appamāṇova gocaro.
在了知道心时,它以道为所缘;
依义理门,它被认为以道为所缘。
Taṃ maggārammaṇaṃ hoti, maggacittassa jānane; Pariyāyenevetassa, maggārammaṇatā matā.
然而,在过去七日之内时,
未来也同样在七日之内。
Atīte sattadivasa-bbhantare ca yadā pana; Anāgate tathā satta-divasabbhantarepi ca.
然而,了知他人之心,则称为‘已宣说’;
即是以过去为所缘,以及以未来为行境。
Paresaṃ pana cittassa, jānane samudīritaṃ; Atītārammaṇañceva, tadānāgatagocaraṃ.
那么,它又如何成为以现在为行境呢?
现在被说为三种:刹那、相续及期间。
Kathañca pana taṃ paccuppannagocarataṃ gataṃ; Paccuppannaṃ tidhā vuttaṃ, khaṇasantatiaddhato.
其中,具足三刹那者,即现在刹那等。
然而,此则包含于一次、二次乃至多次转起之中。
Tattha tikkhaṇasampattaṃ, paccuppannakhaṇādikaṃ; Ekadvesantativārapariyāpannamidaṃ pana.
所谓“不断现前”,乃是精通“不断”者所说。
Santatipaccuppannanti, āhu santatikovidā;
Ekabbhavaparicchinnaṃ, paccuppannanti pacchimaṃ.
有人于此说:刹那等三种即是“现前”。
谓此是他心通的所缘。
Khaṇādikattayaṃ paccu-ppannaṃ tamāhu kecidha; Cetopariyañāṇassa, hoti ārammaṇaṃ iti.
犹如花束被掷向空中,
花茎与花茎,必定彼此贯穿。
Yathā ca pupphamuṭṭhimhi, ukkhitte gagane pana; Avassaṃ ekamekassa, vaṇṭaṃ vaṇṭena vijjhati.
同样地,当审察大众之心时,
以一心,必定贯穿彼心。
Evaṃ mahājanassāpi, citte āvajjite pana; Ekassa cittamekena, avassaṃ pana vijjhati.
以何心转向,以何心了知,
二者不能俱起,故不相合。
Yenāvajjati cittena, yena jānāti cetasā; Tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānā-bhāvato taṃ na yujjati.
然而,就速行与转向而言,因其各自所缘有别;
但在不适当之处,即被说明为不相应。
Javanāvajjanānaṃ tu, nānārammaṇapattito; Aniṭṭhe pana hi ṭhāne, ayuttanti pakāsitaṃ.
因此,唯就相续、时、现在而言。
依此,此所缘即成为现在。
Tasmā santatiaddhāna-paccuppannānameva tu; Vasena paccuppannaṃ taṃ, hoti ārammaṇaṃ idaṃ.
即使所谓“时现在”,从速行门而言,亦复如是。
“应阐明者”——如是所示,于此,此为阐明之理。
Paccuppannampi addhākhyaṃ, idaṃ javanavārato; Dīpetabbanti niddiṭṭhaṃ, tatrāyaṃ dīpanānayo.
当具神通者转向,以了知他人之心时:
他的转向心,即称为现在刹那。
Yadā parassa cittañhi, ñātumāvajjatiddhimā; Āvajjanamano tassa, paccuppannakhaṇavhayaṃ.
其时,以此为所缘,与之俱灭;
因为速行心若生起,彼则或四或五。
Ārammaṇaṃ tadā katvā, tena saddhiṃ nirujjhati; Javanāni hi jāyante, tassa cattāri pañca vā.
这些心法中的最后一种,被称作神通心;
其余诸心则是欲界心,应当如此加以区别说明。
Etesaṃ pacchimaṃ cittaṃ, iddhicittamudīritaṃ; Kāmāvacaracittāni, sesānīti viniddise.
然而,当这一切灭去时,那一心本身便灭尽;
心成为所缘,因此它们全部都以心为所缘。
Etesaṃ pana sabbesaṃ, niruddhaṃ tu tadeva ca; Cittaṃ ārammaṇaṃ hoti, tasmā sabbāni tānipi.
它们趋向同一所缘,因为并非各别不同的所缘;
然而,在生命存在期间,则以现在所缘为缘。
Ekārammaṇataṃ yanti, na nānārammaṇāni hi; Addhāvasā bhave paccu-ppannārammaṇato pana.
即使同一所缘,亦如神通心与意门心一般;
它能了知他人之心,其余诸心则不能。
Ekārammaṇabhāvepi, iddhimānasameva ca; Parassa cittaṃ jānāti, netarāni yathā pana.
在眼门中,识见色,而非其他。
同样地,那神通心也是如此了知。
Cakkhudvāre tu viññāṇaṃ, rūpaṃ passati netaraṃ; Evameva ca taṃ iddhi-cittameva ca jānāti.
由于以他心为所缘,它可能是外在的所缘;
他心智亦唯于八种所缘中运作。
Paracittārammaṇattā, bahiddhārammaṇaṃ siyā; Cetopariyañāṇampi, aṭṭhasveva pavattati.
宿住随念智亦于有限等八种所缘中运作;
在诸所缘的分类中,它又是如何运作的呢?
Pubbenivāsañāṇampi, parittādīsu aṭṭhasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
然而,当忆念欲界诸蕴时,
此唯以有限为所缘,应如此阐明。
Kāmāvacarakhandhānaṃ, samanussaraṇe pana; Parittārammaṇaṃyeva, hotīti paridīpaye.
然而,当忆念色界、无色界诸蕴时,
当知,彼为广大境。
Rūpāvacarikāruppakhandhānussaraṇe pana; Bhavatīti hi ñātabbaṃ, taṃ mahaggatagocaraṃ.
对于回忆自己过去曾修习的道或果者,
对于随念者,它正是无量所缘。
Atīte attanā maggaṃ, bhāvitaṃ tu phalampi vā; Samanussarato eva-ppamāṇārammaṇaṃ siyā.
随念道者,其心唯以道为所缘。
此所缘决定唯是过去所缘。
Samanussarato maggaṃ, maggārammaṇameva taṃ; Atītārammaṇaṃyeva, hoti ekantato idaṃ.
他心智,以及随业趣智,
虽如此,但它们也有以过去为所缘的情况。
Cetopariyañāṇampi , yathākammupagampi ca; Atītārammaṇā honti, kiñcāpi atha kho pana.
他心智的所缘,限于七日之内;
据说,其过去的心即是所缘。
Cetopariyañāṇassa, sattaddivasabbhantaraṃ; Atītaṃ cittamevassa, ārammaṇamudīritaṃ.
随业趣智的所缘,仅为过去的思。
宿住随念智,无有非其行境者。
Atīte cetanāmattaṃ, yathākammupagassapi; Pubbenivāsañāṇassa, natthi kiñci agocaraṃ.
忆念自己的诸蕴时,可有内所缘;
忆念他人的诸蕴时,则有外所缘。
Ajjhattārammaṇaṃ atta-khandhānussaraṇe siyā; Bahiddhārammaṇaṃ añña-khandhānussaraṇe bhave.
忆念名姓时,其行境为不可说。
宿住随念智亦只于此八事中转起。
Saraṇe nāmagottassa, taṃ navattabbagocaraṃ; Pubbenivāsañāṇampi, aṭṭhasveva pavattati.
于现在、于微细、于内外诸法;
于此四法,天眼转起。
Paccuppanne paritte ca, bahiddhajjhattikesupi; Catūsvetesu dhammesu, dibbacakkhu pavattati.
与天耳相同,天眼亦依所缘次第而转。
色与声二者,其差别正在于此。
Dibbasotasamaṃ dibba-cakkhuārammaṇakkame; Rūpaṃ saddoti dvinnaṃ tu, ayameva visesatā.
未来分智亦通于小等八事。
在所缘分别中,又如何转起?
Anāgataṃsañāṇampi, parittādīsu aṭṭhasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
若了知‘将生于欲界’,
于未来之色、无色界中,则为小所缘。
Nibbattissati yaṃ kāmā-vacareti pajānato; Parittārammaṇaṃ hoti, rūpārūpesvanāgate.
了知:“将生起”且“将为广大境”;
将修此道,将证此果。”
Nibbattissati yañcāpi, siyā mahaggatagocaraṃ; Bhāvessati ayaṃ maggaṃ, phalaṃ sacchikarissati.
如此了知时,即是无量所缘。
当知“将修道”时,即是道境。
Evaṃ pajānane appa-māṇārammaṇataṃ bhave; Maggaṃ bhāvessaticceva, jānane maggagocaraṃ.
此智必定是以未来为境;
然而,他心智亦有部分以未来为境。
Ekantena idaṃ ñāṇaṃ, hotānāgatagocaraṃ; Cetopariyaṃ tu kiñcāpi, hotānāgatagocaraṃ.
然而,那仅局限于七日之内。
唯能知心,而非别余之境。
Atha kho pana taṃ satta-divasabbhantaraṃ pana; Cittameva ca jānāti, na hi taṃ aññagocaraṃ.
未来分智,其所缘境是未来;
取‘我将成为天人’的内所缘,此即是内所缘之境。
Anāgataṃsañāṇassa , anāgataṃsagocaraṃ; ‘‘Ahaṃ devo bhavissāmi’’-ccevamajjhattagocaraṃ.
某处有三触,
将于未来生起;
当他如此了知时,
则为外所缘。
‘‘Tisso phusso amutrāyaṃ, Nibbattissatināgate’’; Iccevaṃ jānane tassa, Bahiddhārammaṇaṃ siyā.
在了知任何名姓的未来时,
如同宿住随念智,此即不可说境。
Jānane nāmagottassa, yassa kassacināgate; Pubbenivāsañāṇaṃva, taṃ navattabbagocaraṃ.
于小等五事中,随业趣智——
于所缘之分别中,又如何生起?
Yathākammupagañāṇaṃ, parittādīsu pañcasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
在了知欲界业时,它成为小所缘;
同样,在了知广大业时,它便以广大境为境。
Jānane kāmakammassa, parittārammaṇaṃ siyā; Tathā mahaggatakammassa, taṃ mahaggatagocaraṃ.
唯知过去,故为过去境;
了知自业时,则为内所缘;
Atītameva jānāti, tasmā cātītagocaraṃ; Ajjhattārammaṇaṃ hoti, attano kammajānane.
了知他业时,则为外所缘。
如是应知,随业趣智的转起也是如此。
Bahiddhārammaṇaṃ hoti, parakammapajānane; Evaṃ pavatti ñātabbā, yathākammupagassapi.
七种神通所缘的次第,已作说明。
此处,智者当依所说之理了知。
Sattannampi abhiññānaṃ, vutto ārammaṇakkamo; Ettha vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
此论具足种种义味之词,
文句甘美,能引生义理之慧,
令闻者心生喜悦,
若有具心之人,当应谛听。
Vividhatthavaṇṇapadehi sampannaṃ, Madhuratthamatinīharaṃ ganthaṃ; Sotujanassa hadayapītikaraṃ, Suṇeyya koci manujo sacetano.