第17章
17. Sattarasamo paricchedo
神通所缘的解说
Abhiññārammaṇaniddeso
还有未来分智和随业趣生智,
五种神通等,这些就是七种神通。
Anāgataṃsañāṇañca , yathākammupagampi ca; Pañca iddhividhādīni, sattābhiññā imā pana.
然而关于这七种神通,从此以后……
我将简要地说明所缘的判别。
Etāsaṃ pana sattannaṃ, abhiññānamito paraṃ; Pavakkhāmi samāsena, ārammaṇavinicchayaṃ.
大牟尼已经宣说了四种所缘三法,
你们听我说,这七种智是怎样生起的。
Ārammaṇattikā vuttā, ye cattāro mahesinā; Sattannamettha ñāṇānaṃ, sampavattiṃ suṇātha me.
在这其中,神通智在七种所缘——从微小的所缘开始等等——之中运作。
在所缘的种种差别中,它又是怎样生起的呢?
Tattha iddhividhañāṇaṃ, parittādīsu sattasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
欲以不可见之身前往诸有者,
令身依止于心,以心力运此身。
Kāyenādissamānena, gantukāmo yadābhave; Cittasannissitaṃ katvā, kāyaṃ cittavasena taṃ.
那时,他将其安立于广大心中;
缘身所起之智,则当以小(欲界)法为其所缘。
Mahaggate ca cittasmiṃ, samāropeti so tadā; Kāyārammaṇato ñāṇaṃ, parittārammaṇaṃ siyā.
当想要以这具可见的身体前往时,
把心依托在身体上,再以身体的力量来带动那颗心。
Dissamānena kāyena, gantukāmo yadā bhave; Kāyasannissitaṃ katvā, cittaṃ kāyavasena taṃ.
那时,他把那根本禅心安立在身体上。
以禅那为所缘的智,它的行境是广大的。
Pādakajjhānacittaṃ taṃ, kāye ropeti so tadā; Jhānārammaṇato ñāṇaṃ, taṃ mahaggatagocaraṃ.
当它把过去和未来当作认知对象时,
它成为以过去为所缘,那时以未来为行境。
Anāgatamatītañca, karoti visayaṃ yadā; Atītārammaṇaṃ hoti, tadānāgatagocaraṃ.
身体虽然看得见,但比丘在行走时,
对于他,现在存在中的行境被明确指出。
Kāyena dissamānena, gamane pana bhikkhuno; Paccuppanno bhave tassa, gocaroti viniddise.
或令身随于心转,或令心随于身转;
当此调转之时,所缘或成于内境。
Kāyaṃ cittavasenāpi, cittaṃ kāyavasena vā; Pariṇāmanakālasmiṃ, ajjhattārammaṇaṃ siyā.
所缘是外在的,在看见外在色相时;
就这样,种种神变智在七种情况下生起。
Bahiddhārammaṇaṃ hoti, bahiddhārūpadassane; Evamiddhividhaṃ ñāṇaṃ, sampavattati sattasu.
在现在的、有限的,以及外在和内在的诸法上;
天耳在这四种法上生起。
Paccuppanne paritte ca, bahiddhajjhattikesupi; Catūsvetesu dhammesu, dibbasotaṃ pavattati.
以现在、微细的声音为所缘,
以微细为所缘,归入现在所缘性。
Paccuppanno paritto ca, saddo ārammaṇaṃ yato; Parittārammaṇaṃ paccu-ppannārammaṇataṃ gataṃ.
连自己肚子发出的声音,以及别人发出的声音,都能听到的时候;
既是内在的对象,也是外在的对象。
Attano kucchisaddassa, savanepi parassa ca; Ajjhattārammaṇañceva, bahiddhārammaṇampi ca.
他心通智也是在(所缘)小等八种当中。
那么,它又是如何在所缘的区分中运作的呢?
Cetopariyañāṇampi, parittādīsu aṭṭhasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
以微小的事物为所缘,在清楚了知微小的事物时;
在了知中等心时,它以广大的境界为所缘。
Parittārammaṇaṃ hoti, parittānaṃ pajānane; Jānane majjhimānaṃ tu, taṃ mahaggatagocaraṃ.
然而在了知“道”之时,以及在了知“果”之时;
那时,这个智的所缘确实是无边的。
Jānane pana maggassa, phalassāpi pajānane; Tadā panassa ñāṇassa, appamāṇova gocaro.
当了知道心时,它以道为所缘。
正是从这一角度,它被认为是以道为所缘。
Taṃ maggārammaṇaṃ hoti, maggacittassa jānane; Pariyāyenevetassa, maggārammaṇatā matā.
在过去七日之内,当那时;
在未来,也同样是在七天之内。
Atīte sattadivasa-bbhantare ca yadā pana; Anāgate tathā satta-divasabbhantarepi ca.
至于了知他心之智,
以过去为所缘,亦以未来为行境。
Paresaṃ pana cittassa, jānane samudīritaṃ; Atītārammaṇañceva, tadānāgatagocaraṃ.
那么,它又是怎样成为以当下为所缘的呢?
现在被说为三种:从刹那、相续和期间来说。
Kathañca pana taṃ paccuppannagocarataṃ gataṃ; Paccuppannaṃ tidhā vuttaṃ, khaṇasantatiaddhato.
在这里,具足三个刹那的,就是现在刹那等。
不过,这个则是属于一次、两次乃至多次转起的范围。
Tattha tikkhaṇasampattaṃ, paccuppannakhaṇādikaṃ; Ekadvesantativārapariyāpannamidaṃ pana.
精通“相续”的人说,这是“相续现前”。
只限于一生,这是最后一种,也就是现在。
Santatipaccuppannanti, āhu santatikovidā; Ekabbhavaparicchinnaṃ, paccuppannanti pacchimaṃ.
有说刹那等三种,即是现在法;
此为他心通智之所缘。
Khaṇādikattayaṃ paccu-ppannaṃ tamāhu kecidha; Cetopariyañāṇassa, hoti ārammaṇaṃ iti.
就像把一把花抛向空中,
每一根都必定互相刺穿茎部。
Yathā ca pupphamuṭṭhimhi, ukkhitte gagane pana; Avassaṃ ekamekassa, vaṇṭaṃ vaṇṭena vijjhati.
大众之心一旦被作意,也是如此;
而一人之心,必定会被另一颗心击中。
Evaṃ mahājanassāpi, citte āvajjite pana; Ekassa cittamekena, avassaṃ pana vijjhati.
以什么心转向,以什么心了知;
他们俩不可能同时生起,所以那是不成立的。
Yenāvajjati cittena, yena jānāti cetasā; Tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānā-bhāvato taṃ na yujjati.
而速行与转向,则因为各自所缘不同;
然而,在不悦意的情况下,它被说明为不相应。
Javanāvajjanānaṃ tu, nānārammaṇapattito; Aniṭṭhe pana hi ṭhāne, ayuttanti pakāsitaṃ.
是故,唯约相续现在与时分现在,
彼成为现在,此即其所缘。
Tasmā santatiaddhāna-paccuppannānameva tu; Vasena paccuppannaṃ taṃ, hoti ārammaṇaṃ idaṃ.
此名为时分现在者,亦当依速行门而阐明;
既已指出“应阐明”,于彼今示其阐明之方。
Paccuppannampi addhākhyaṃ, idaṃ javanavārato; Dīpetabbanti niddiṭṭhaṃ, tatrāyaṃ dīpanānayo.
具神通者欲知他心,转向之时,
他那转向之心,即名现在刹那。
Yadā parassa cittañhi, ñātumāvajjatiddhimā; Āvajjanamano tassa, paccuppannakhaṇavhayaṃ.
尔时取彼为所缘,与彼俱时即谢灭;
速行之心于彼起,或四番或五番。
Ārammaṇaṃ tadā katvā, tena saddhiṃ nirujjhati; Javanāni hi jāyante, tassa cattāri pañca vā.
此中末后一心,名为神通心;
其余诸心,则当说为欲界心。
Etesaṃ pacchimaṃ cittaṃ, iddhicittamudīritaṃ; Kāmāvacaracittāni, sesānīti viniddise.
然而对于所有这些速行来说,那刚好灭去的正是同一心。
心成为所缘,因此那一切也都是(以心为所缘)。
Etesaṃ pana sabbesaṃ, niruddhaṃ tu tadeva ca; Cittaṃ ārammaṇaṃ hoti, tasmā sabbāni tānipi.
皆趣同一所缘,实非种种所缘;
然于有中,依时而言,则由取现在为所缘故。
Ekārammaṇataṃ yanti, na nānārammaṇāni hi; Addhāvasā bhave paccu-ppannārammaṇato pana.
所缘虽同,唯神通心能知他心;
其余诸心则不然,不能如实了知。
Ekārammaṇabhāvepi, iddhimānasameva ca; Parassa cittaṃ jānāti, netarāni yathā pana.
眼门之中,识见色,不见余;
如是,彼唯以神通心了知。
Cakkhudvāre tu viññāṇaṃ, rūpaṃ passati netaraṃ; Evameva ca taṃ iddhi-cittameva ca jānāti.
因为以他人的心为所缘,所以可能是外在的所缘。
他心通也只在这八种所缘上生起。
Paracittārammaṇattā, bahiddhārammaṇaṃ siyā; Cetopariyañāṇampi, aṭṭhasveva pavattati.
宿住随念智,于有限等八种
所缘分别中,又是如何生起的呢?
Pubbenivāsañāṇampi, parittādīsu aṭṭhasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
而忆念欲界诸蕴时,
仅仅以有限的事物为所缘,就会生起,应当这样说明。
Kāmāvacarakhandhānaṃ, samanussaraṇe pana; Parittārammaṇaṃyeva, hotīti paridīpaye.
不过,在忆念色界与无色界的诸蕴时;
确实应当知道:那是以广大境界为所缘的。
Rūpāvacarikāruppakhandhānussaraṇe pana; Bhavatīti hi ñātabbaṃ, taṃ mahaggatagocaraṃ.
对于过去自己已修习的道或果,
对于正在随念的人来说,它就会成为无量所缘。
Atīte attanā maggaṃ, bhāvitaṃ tu phalampi vā; Samanussarato eva-ppamāṇārammaṇaṃ siyā.
当人随念于道时,那个心所缘的正是道本身。
这个所缘完全就是过去的所缘。
Samanussarato maggaṃ, maggārammaṇameva taṃ; Atītārammaṇaṃyeva, hoti ekantato idaṃ.
他心智,以及随业趣智;
虽然它们是以过去为所缘,然而……
Cetopariyañāṇampi , yathākammupagampi ca; Atītārammaṇā honti, kiñcāpi atha kho pana.
他心通的(所缘)范围,是七天之内。
过去的心本身就是它的所缘,已被指明。
Cetopariyañāṇassa, sattaddivasabbhantaraṃ; Atītaṃ cittamevassa, ārammaṇamudīritaṃ.
对于过去,只是思而已,即使对随业趣者也是如此;
宿住随念智没有它达不到的范围。
Atīte cetanāmattaṃ, yathākammupagassapi; Pubbenivāsañāṇassa, natthi kiñci agocaraṃ.
忆念自身的诸蕴时,所缘可以是内在的。
忆念他人的诸蕴时,所缘是外在的。
Ajjhattārammaṇaṃ atta-khandhānussaraṇe siyā; Bahiddhārammaṇaṃ añña-khandhānussaraṇe bhave.
于随念名姓,其境不可说;
宿住随念智,亦唯八事转。
Saraṇe nāmagottassa, taṃ navattabbagocaraṃ; Pubbenivāsañāṇampi, aṭṭhasveva pavattati.
在现在、微小,以及内外诸法上;
天眼通在这四种法上生起。
Paccuppanne paritte ca, bahiddhajjhattikesupi; Catūsvetesu dhammesu, dibbacakkhu pavattati.
天耳与天眼相同,都是依照所缘的次第而转起。
色和声这两者,差别就在这里。
Dibbasotasamaṃ dibba-cakkhuārammaṇakkame; Rūpaṃ saddoti dvinnaṃ tu, ayameva visesatā.
未来分智于小等八种
所缘之分别中,又是如何生起的呢?
Anāgataṃsañāṇampi, parittādīsu aṭṭhasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
了知“將生欲界”者,(其識)所緣為小所緣;
未來於色界、無色界(受生)者,則非(小所緣)。
Nibbattissati yaṃ kāmā-vacareti pajānato; Parittārammaṇaṃ hoti, rūpārūpesvanāgate.
将要生起,而且可能属于广大境。
他将修行这条道路,将证得果位。
Nibbattissati yañcāpi, siyā mahaggatagocaraṃ; Bhāvessati ayaṃ maggaṃ, phalaṃ sacchikarissati.
这样了知时,所缘是无量的。
他将修习这条道,如是,了知之时,道就是他的行境。
Evaṃ pajānane appa-māṇārammaṇataṃ bhave; Maggaṃ bhāvessaticceva, jānane maggagocaraṃ.
这个智完全是以未来为对象的。
不过,他心通也能以未来为对象。
Ekantena idaṃ ñāṇaṃ, hotānāgatagocaraṃ; Cetopariyaṃ tu kiñcāpi, hotānāgatagocaraṃ.
Atha kho pana taṃ satta-divasabbhantaraṃ pana; Cittameva ca jānāti, na hi taṃ aññagocaraṃ.
Anāgataṃsañāṇassa , anāgataṃsagocaraṃ; ‘‘Ahaṃ devo bhavissāmi’’-ccevamajjhattagocaraṃ.
“帝萨、普萨在别处这里,
将在未来出生。”
当他这样了知的时候,
可能是以外在为所缘。
‘‘Tisso phusso amutrāyaṃ, Nibbattissatināgate’’; Iccevaṃ jānane tassa, Bahiddhārammaṇaṃ siyā.
对于了知未来任何人的姓名与族姓。
就像宿住随念智一样,那不是能用言语说的范围。
Jānane nāmagottassa, yassa kassacināgate; Pubbenivāsañāṇaṃva, taṃ navattabbagocaraṃ.
Yathākammupagañāṇaṃ, parittādīsu pañcasu; Ārammaṇavibhāgesu, pavattati kathaṃ pana.
了知欲界业时,可能以微小为所缘;
了知广大业时,则以广大为所缘。
Jānane kāmakammassa, parittārammaṇaṃ siyā; Tathā mahaggatakammassa, taṃ mahaggatagocaraṃ.
唯知过去而已,是故以过去为境;
了知自己的业时,即成内所缘。
Atītameva jānāti, tasmā cātītagocaraṃ; Ajjhattārammaṇaṃ hoti, attano kammajānane.
了知他人的业时,所缘是外在的。
应当知道,生起方式就是如此,随业趣者的生起方式也是如此。
Bahiddhārammaṇaṃ hoti, parakammapajānane; Evaṃ pavatti ñātabbā, yathākammupagassapi.
七种神通的所缘次第,已经讲过了。
在这里,智者应当依照刚才所说的方式去了知。
Sattannampi abhiññānaṃ, vutto ārammaṇakkamo; Ettha vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
具足种种义描述的词句,
一部文句甜美、能引出深义的诗偈;
能让听的人心里生起欢喜。
任何有意识的人都该听。
Vividhatthavaṇṇapadehi sampannaṃ, Madhuratthamatinīharaṃ ganthaṃ; Sotujanassa hadayapītikaraṃ, Suṇeyya koci manujo sacetano.