第十六章
16. Soḷasamo paricchedo
我今当说此后之法,是能令智慧清净的殊胜之法;
五种神通,仅阐明其纲要。
Ito paraṃ karissāmi, paññāsuddhikaraṃ paraṃ; Pañcannampi abhiññānaṃ, mukhamattanidassanaṃ.
色界、无色界等至,
令生起已,复令止息;
世间神通,
亦当由智者修习。
Rūpārūpasamāpattī, Nibbattetvā panaṭṭhapi; Lokikāpi abhiññāyo, Bhāvetabbā vibhāvinā.
纵唯第四禅那,具念者善修而自在;
瑜伽行者应于诸神通中致力修习。
Catutthajjhānamattepi, suciṇṇavasinā satā; Anuyogamabhiññāsu, kātuṃ vattati yogino.
所谓神通,对于比丘们而言,乃是具神通者中的无上者;
Abhiññā nāma bhikkhūnaṃ, sābhiññānaṃ anuttaro;
Alaṅkāro hi tāṇanti, satthanti ca pavuccati.
修习瑜伽的比丘,于已生起的诸神通中得以具足;
因为那时,他的定之修习将达到圆满。
Nibbattitāsvabhiññāsu, yogāvacarabhikkhunā; Samādhibhāvanā hissa, tadā niṭṭhaṅgatā siyā.
天眼通、天耳通、他心智与神变智,
宿命随念智,此是五种神通。
Dibbāni cakkhusotāni, iddhicittavijānanaṃ; Pubbenivāsañāṇanti, pañcābhiññā imā siyuṃ.
依循遍等随顺等法,及十四种行道;
若欲证得神通者,应当调伏自心。
Kasiṇānulomatādīhi, catuddasanayehi ca; Dametabbamabhiññāyo, pattukāmena mānasaṃ.
当心已调伏、安住于定,清净、明净、无垢染时;
无随烦恼,柔软、适合作业,安住不动时。
Dante samāhite suddhe, pariyodāte anaṅgaṇe; Nupaklese mudubhūte, kammanīye ṭhitācale.
如是,当心具足八支,为现神变智故;
若引导其心,神变示现便得成就。
Iti aṭṭhaṅgasampanne, citte iddhividhāya ca; Abhinīharati ce cittaṃ, sijjhatiddhivikubbanaṃ.
他先进入作为神通基础的根本禅那,而后从彼出定;
出定之后,若他愿意,便能忆念百生,乃至千生。
Abhiññāpādakajjhānaṃ, samāpajja tato pana; Vuṭṭhāya hi sataṃ vāpi, sahassaṃ vā yadicchati.
‘‘Sataṃ homi sataṃ homī’’-ccevaṃ katvāna mānasaṃ; Abhiññāpādakajjhānaṃ, samāpajja tato pana.
那位瑜伽行者确实成就百数,
对于千数等,方法也是如此。
Vuṭṭhāya punadhiṭṭhāti, Sahādhiṭṭhānacetasā; Sataṃ hoti hi so yogī, Sahassādīsvayaṃ nayo.
Pādakajjhānacittaṃ tu, nimittārammaṇaṃ siyā; Parikammamanānettha, satārammaṇikāni tu.
而那决意之心,也正是以百(数)为所缘;
如同先前所说的安止心,在种姓心之后生起。
Tadādhiṭṭhānacittampi , satārammaṇameva taṃ; Pubbe vuttappanācittaṃ, viya gotrabhunantaraṃ.
在那里,一个属于第四禅的心生起;
唯遍作有其差别,余皆同前。
Tamekaṃ jāyate tattha, catutthajjhānikaṃ mano; Parikammavisesova, sesaṃ pubbasamaṃ idha.
Dibbasotamidaṃ tattha, bhāvetabbaṃ kathaṃ siyā; Abhiññāpādakajjhānaṃ, samāpajja tato puna.
出定之后,便以欲界心作遍作;
应当作意声音,无论是大的还是微细的。
Vuṭṭhāya parikammena, kāmāvacaracetasā; Saddo āvajjitabbova, mahanto sukhumopi ca.
当他这样作意于声音之相时,
他的天耳通将会由此生起。
Tassevaṃ pana saddassa, nimittaṃ manasi kubbato; Dibbasotamidānissa, uppajjissati taṃ iti.
于诸声中,取某一声以为所缘;
所缘生起灭已,复起意门转向。
Saddesvaññataraṃ saddaṃ, katvā ārammaṇaṃ tato; Uppajjitvā niruddhe tu, manodvārāvajjane puna.
速行心实生起,其数为四或五;
其中,于前诸心,则为三或四。
Javanāni hi jāyante, tassa cattāri pañca vā; Purimānettha cittesu, tīṇi cattāri vā pana.
名为遍作、近行、随顺、种姓;
第四或第五,称为安止心。
Parikammopacārānu-lomagotrabhunāmakā; Catutthaṃ pañcamaṃ vāpi, appanācittamīritaṃ.
Sahajātaṃ tu yaṃ ñāṇaṃ, appanāmānasena hi; Taṃ ñāṇaṃ dibbasotanti, vadanti sutakovidā.
那位瑜伽行者以所生之力,成就此智;
我以心听闻此处所入之声。
Thāmajātaṃ karontena, taṃ ñāṇaṃ tena yoginā; ‘‘Etthantaragataṃ saddaṃ, suṇāmī’’ti ca cetasā.
一拃、一肘也是如此;
村庄、区域,从那里直至
轮围世界,乃至更远。
Aṅgulaṃ dvaṅgulaṃ bhiyyo, Vidatthi ratanaṃ tathā; Gāmo deso tato yāva, Cakkavāḷā tato paraṃ.
如是确定之后,应当依次第修习;
此即已证得神通者,以根本业处为所缘。
Iccevaṃ tu paricchijja, vaḍḍhetabbaṃ yathākkamaṃ; Eso adhigatābhiñño, pādakārammaṇena tu.
Phuṭṭhokāsagate sadde, sabbe pana suṇāti so; Suṇanto pāṭiyekkampi, sallakkhetuṃ pahoti so.
Kathaṃ panuppādetabbaṃ, cetopariyamānasaṃ; Dibbacakkhuvaseneva, idaṃ ñāṇaṃ panijjhati.
然应令光明增长,以此天眼……
然而,依心脏而流转的血液……
Ālokaṃ pana vaḍḍhetvā, tasmā dibbena cakkhunā; Hadayaṃ pana nissāya, vattamānaṃ tu lohitaṃ.
见后,即可了知他人之心,
比丘之心便能如此了知;
心与欢喜相随,
血即呈现红色。
Disvā parassa viññeyyaṃ, Hoti cittaṃ tu bhikkhunā; Somanassayute citte, Lohitaṃ lohitaṃ siyā.
当心与忧俱时,即呈黑色;
当心与舍俱时,即如胡麻油之喻。
Domanassayute citte, vattamāne tu kāḷakaṃ; Upekkhāsahite citte, tilatelūpamaṃ siyā.
因此,见到其他有情的心血后,
应令那已得力的他心智生起。
Tasmā parassa sattassa, disvā hadayalohitaṃ; Cetopariyañāṇaṃ taṃ, kātabbaṃ thāmataṃ gataṃ.
当它如此得力之时,便随顺次第而
唯能了知于其心,而无须见血色现。
Evaṃ thāmagate tasmiṃ, yathānukkamato pana; Cittameva vijānāti, vinā lohitadassanaṃ.
欲界心,以及色界、无色界之心;
他悉能了知,能分辨有贪等种种差别。
Kāmāvacaracittañca, rūpārūpesu mānasaṃ; Sabbameva vijānāti, sarāgādippabhedakaṃ.
应以宿命智,作彼随念;
欲成就此之初业比丘,
然而,禅那有四种,当依次第而入。
Pubbenivāsañāṇena, kattabbā tadanussati; Taṃ sampādetukāmena, ādikammikabhikkhunā; Jhānāni pana cattāri, samāpajjānupubbato.
因为从神通基础禅那出起之后,复次
比丘所应避免的,正是那最后一种坐姿。
Abhiññāpādakajjhānā, vuṭṭhāya hi tato puna; Bhikkhunā vajjitabbāva, nisajjā sabbapacchimā.
Tato pabhuti sabbampi, paṭilomakkamā pana; Sabbamāvajjitabbaṃ taṃ, divase rattiyaṃ kataṃ.
Paṭilomakkameneva, dutiye tatiyepi ca; Divase pakkhamāsesu, tathā saṃvaccharesupi.
只要在此尚有结生,这位比丘便应如此行持;
应当如何作意于它呢?在过去生中,也是如此。
Yāva asmiṃ bhave sandhi, tāva tena ca bhikkhunā; Katamāvajjitabbaṃ taṃ, purimasmiṃ bhavepi ca.
在死心的刹那生起的名色,也应当妥善地作意;
然而,当对那名色如此作意时,
Cutikkhaṇepi nibbattaṃ, nāmarūpañca sādhukaṃ; Evamāvajjite tasmiṃ, nāmarūpe yadā pana.
即以那死心刹那的名色为所缘,
此时,意门转向心便生起。
Tadevārammaṇaṃ katvā, nāmarūpaṃ cutikkhaṇe; Manodvāre manakkāro, uppajjati tadā pana.
当转向心灭去之后,仍以同一所缘;
生起四个或五个速行心;
如前面所说的方法,有慧者应当了知其余的道理。
Āvajjane niruddhasmiṃ, tadevārammaṇaṃ pana; Katvā javanacittāni, honti cattāri pañca vā; Pubbe vuttanayeneva, sesaṃ ñeyyaṃ vibhāvinā.
前面那些名为遍作等的心,确实如此;
最后的安止心,属于色界。
Parikammādināmāni, purimāni bhavanti tu; Pacchimaṃ appanācittaṃ, rūpāvacarikaṃ bhave.
依彼心而有的智,以及与彼相应者,……
与之相应的念,即称为宿住随念。
Tena cittena yaṃ ñāṇaṃ, saṃyuttaṃ tena yā pana; Saṃyuttā sati sā pubbe-nivāsānussatīritā.
比丘欲以天眼去见色,
而以遍相为所缘的禅那,作为神通之基础。
Rūpaṃ passitukāmena, bhikkhunā dibbacakkhunā; Kasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ, abhiññāpādakaṃ pana.
Abhinīhārakkhamaṃ katvā, tejokasiṇameva vā; Odātakasiṇaṃ vāpi, ālokakasiṇampi vā.
以此所造诸福德,及于三种遍之中;
于此,光遍被阐释为最胜。
Imesu katapuññehi, kasiṇesu ca tīsupi; Ālokakasiṇaṃ ettha, seṭṭhanti paridīpitaṃ.
因此,无论是此是彼,皆应依次第而生起;
智者唯安住于近行地,而后安立此(光遍)。
Tasmā tamitaraṃ vāpi, uppādetvā yathākkamaṃ; Upacārabhūmiyaṃyeva, ṭhatvā taṃ pana paṇḍito.
应令增长而后安立,不应生起安止;
若生起,则成依于基础禅那者。
Vaḍḍhetvāna ṭhapetabbaṃ, na uppādeyya appanaṃ; Uppādeti sace hoti, pādakajjhānanissitaṃ.
对于禅那已得增长的瑜伽行者,应当观察内在的色法;
应当观察存在的色法;对于观察者,那色法亦如是。
Jhānassa vaḍḍhitassanto-gataṃ rūpaṃ tu yoginā; Passitabbaṃ bhave rūpaṃ, passato pana tassa taṃ.
遍作相阶段,确实会如此超越;
他的光也从此迅速消失。
Parikammassa vāro hi, atikkamati tāvade; Ālokopi tato tassa, khippamantaradhāyati.
当那光消失时,色法也不可见;
因此,他进入基础禅那后,再从中出起。
Tasmiṃ antarahite rūpa-gatampi ca na dissati; Tenātha pādakajjhānaṃ, pavisitvā tato puna.
出起之后,比丘应当遍满光明;
如此次第修习,光明方能具有力量。
Vuṭṭhāya pana āloko, pharitabbova bhikkhunā; Evaṃ anukkameneva, āloko thāmavā siyā.
“愿此处有光明”,
他仅限定了那处地方;
限定就在那里,
光明则安住。
‘‘Āloko ettha hotū’’ti, Yattakaṃ ṭhānameva so; Paricchindati tattheva, Āloko pana tiṭṭhati.
即使整日安坐,能见者依然得见;
犹如人持草炬行于路,此为譬喻。
Divasampi nisīditvā, passato hoti dassanaṃ; Tiṇukkāya gato maggaṃ, purisettha nidassanaṃ.
这是天眼生起的次第,于此:
将上述种种色法作为所缘之后。
Uppādanakkamopissa, tatrāyaṃ dibbacakkhuno; Vuttappakārarūpaṃ taṃ, katvā ārammaṇaṃ pana.
Manodvāre manakkāre, jāte yāni tadeva ca; Rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā, jāyanti javanāni hi.
Kāmāvacaracittāni , tāni cattāri pañca vā; Heṭṭhā vuttanayeneva, sesaṃ ñeyyaṃ vibhāvinā.
彼成就义利之心,说为第四禅心;
与此心相应之智,即名为天眼。
Atthasādhakacittaṃ taṃ, catutthajjhānikaṃ mataṃ; Taṃcittasaṃyutaṃ ñāṇaṃ, dibbacakkhunti vuccati.
未来分智与随业趣智的遍作,
并非各别,依天眼而成就。
Anāgataṃsañāṇassa , yathākammupagassa ca; Parikammaṃ visuṃ natthi, ijjhanti dibbacakkhunā.
死生智,亦名天眼;
于义理上此为同一,于文辞上则有差别。
Cutūpapātañāṇampi, dibbacakkhunti vā pana; Atthato ekamevedaṃ, byañjane pana nānatā.
在此,若有比丘听闻此最胜之论并于心中作意,
他以此速行,渡越阿毗达摩大海而至彼岸。
Yodha suṇāti karoti ca citte, Ganthamimaṃ paramaṃ pana bhikkhu; So abhidhammamahaṇṇavapāraṃ, Yāti anena tarena taritvā.