十五、第十五章
15. Pannarasamo paricchedo
无色界定修习解说
Arūpāvacarasamādhibhāvanāniddeso
已超越色与无色者,善知色、无色等诸法;
那些无色的善法,亦依其自性而说。
Rūpārūpamatītena , rūpārūpādivedinā; Yāni cārūpapuññāni, sarūpenīritāni tu.
我今为他们宣说,此最上修习之法;
为瑜伽行者比丘的利益,略说。
Tesaṃ dāni pavakkhāmi, bhāvanānayamuttamaṃ; Yogāvacarabhikkhūnaṃ, hitatthāya samāsato.
若色确实存在,执杖等事便会发生;
及眼疾等种种疾病。
‘‘Rūpe kho vijjamānasmiṃ, daṇḍādānādayo siyuṃ; Anekāpi panābādhā, cakkhurogādayo’’iti.
Rūpe ādīnavaṃ disvā, rūpe nibbindamānaso; Tassātikkamanatthāya, arūpaṃ paṭipajjati.
从那个遍相之色中厌离,他成为了善巧者;
而想要逃离,犹如遭到猪的攻击一般。
Tamhā kasiṇarūpāpi, so nibbijja visārado; Apakkamitukāmo ca, sūkarābhihatova sā.
在第四禅中,他已修得诸自在,成为自在者;
智者从第四禅出定后,再依轨则而修。
Catutthe pana jhānasmiṃ, hutvā ciṇṇavasī vasī; Catutthajjhānato dhīmā, vuṭṭhāya vidhinā puna.
继而,他令此心以色为所缘;
由粗重寂静的解脱,而生起近喜。
Karoti panidaṃ cittaṃ, rūpamārammaṇaṃ yato; Āsannasomanassañca, thūlasantavimokkhato.
如是,于第四禅中,遍见一切过患后;
遍知了爱乐,便从寂静中证得初无色定。
Iti ādīnavaṃ disvā, catutthe tattha sabbaso; Nikantiṃ pariyādāya, paṭhamāruppañca santato.
以轮围为边际,或随其所欲,于任何程度;
铺展如彼广大之后,他即触及彼处之空间。
Cakkavāḷapariyantaṃ, yattakaṃ vā panicchati; Tattakaṃ pattharitvāna, phuṭṭhokāsañca tena taṃ.
"虚空"即是此名称的边际,
或又称之为"虚空";
实由心意而造作故,
因此称为“揭示”。
Ākāso iti vānanto, Ākāso iti vā puna; Manasā hi karontova, Ugghāṭeti pavuccati.
揭示遍处者,并不破坏彼遍处;
瑜伽行者不会像从盘中取出饼那样将其移除。
Ugghāṭento hi kasiṇaṃ, na saṃvelleti taṃ pana; Na cuddharati so yogī, pūvaṃ viya kapālato.
他只是既不转向它,也不审视它;
不转向、不审视者,即不能揭示名色。
Kevalaṃ pana taṃ neva, āvajjati na pekkhati; Nāvajjanto napekkhanto, ugghāṭeti hi nāmaso.
Kasiṇugghāṭimākāsaṃ , nimittaṃ pana taṃva so; Ākāso iti cittena, āvajjati punappunaṃ.
Āvajjato hi tassevaṃ, Karoto takkāhatampi ca; Pañca nīvaraṇā tassa, Vikkhambhanti hi sabbaso.
他反复修习、反复培育那个相;
然而,对于那心已寂静的瑜伽行者,当他如此修习时,
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ; Karoto pana tasseva, santacittassa yogino.
在那里,他将心导向虚空,这是初无色定心;
在此处的前分中,也有三或四种。
Tatrākāse panāppeti, paṭhamāruppamānasaṃ; Idhāpi purime bhāge, tīṇi cattāri vā pana.
Javanāni upekkhāya, sampayuttāni honti hi; Catutthaṃ pañcamaṃ vāpi, hoti āruppamānasaṃ.
再者,若欲修习第二无色界心,
善修习而自在之后,安住于初无色界心。
Puna bhāvetukāmena, dutiyāruppamānasaṃ; Suciṇṇavasinā hutvā, paṭhamāruppamānase.
以及所谓“近于色界禅那的敌对者”;
第二无色界心并非那寂静者。
Āsannarūpāvacara-jjhānapaccatthikanti ca; Dutiyāruppacittaṃva, na ca santamidanti ca.
如是,见到过患之后,在初无色界心中;
耗尽欲求之后,以第二禅那为寂静。
Evamādīnavaṃ disvā, paṭhamāruppamānase; Nikantiṃ pariyādāya, dutiyaṃ santato pana.
Tamākāsaṃ pharitvāna, pavattamānasaṃ pana; Tañca viññāṇamiccevaṃ, kattabbaṃ manasā bahuṃ.
他应当作意,也应当如理思维;
于此,应安住于此处,持续地以心作意:‘无限’‘无限’;
Āvajjanañca kattabbaṃ, tathā takkāhatampi ca; ‘‘Ananta’’nti ‘‘ananta’’nti, kātabbaṃ manasā nidha.
而当禅修者的心在该相上审察时,
瑜伽行者的心,依近行而定住。
Tasmiṃ pana nimittasmiṃ, vicārentassa mānasaṃ; Upacārena taṃ cittaṃ, samādhiyati yogino.
他数数修习、培育那个相;
当他如此修习时,心具足正念。
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ; Tassa cevaṃ karontassa, satisampannacetaso.
1004此处是编号1004。
1004.
在‘空无边处’之后,是‘识无边处’——第二无色界心。
Ākāsaṃ phusaviññāṇe, dutiyāruppamānasaṃ; Appeti appanā yasmiṃ, nayo vuttanayova so.
1005此处编序为一〇〇五。
1005.
所谓“虚空无边”,即是这样指称虚空本身。
Ākāsoyamanantoti, evamākāsameva taṃ;
Pharitvā pavattaviññāṇaṃ, ‘‘viññāṇañca’’nti vuccati.
1006此处编序为第一〇〇六项。
1006.
亦依作意之方式,阐明为“无边”;
然而,仅应说为“识无边”。
Manakkāravasenāpi, anantaṃ paridīpitaṃ; ‘‘Viññāṇānanta’’micceva, vattabbaṃ panidaṃ siyā.
复次,若欲修习第三无色心,
应善修习而安住于第二无色心。
Atha bhāvetukāmena, tatiyāruppamānasaṃ; Suciṇṇavasinā hutvā, dutiyāruppamānase.
此即名为“近于第一无色定心之敌”;
此第三无色定心,亦非寂静。
Āsannapaṭhamāruppa-cittapaccatthikanti ca; Tatiyāruppacittaṃva, na ca santamidanti ca.
如是见到过患后,于第二无色定心;
制伏欲求后,将第三无色定视作寂静。
Evamādīnavaṃ disvā, dutiyāruppamānase; Nikantiṃ pariyādāya, tatiyaṃ santato pana.
如此作意后,复当以心修习;
初无色识之有,即是其空。
Evaṃ manasi katvāna, kātabbo manasā puna; Paṭhamāruppaviññāṇā-bhāvo tasseva suññato.
然而,此空识,若不以心再作修习,
便以“无、无”之风,或以“空、空”之风,由此而出。
Taṃ panākāsaviññāṇaṃ, akatvā manasā puna; ‘‘Natthi natthī’’ti vātena, ‘‘suññaṃ suñña’’nti vā tato.
确实应当转向,且以心修习;
且应作寻,如智者那般反复行之。
Āvajjitabbamevañhi, kattabbaṃ manasāpi ca; Takkāhatañca kātabbaṃ, punappunaṃva dhīmatā.
Tasmiṃ nimitte tassevaṃ, vicārentassa mānasaṃ; Sati tiṭṭhati bhiyyopi, samādhiyati mānasaṃ.
他反复亲近且修习此相;
当他如此修习时,具足正念与清净之心。
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ; Tassa cevaṃ karontassa, satisampannacetaso.
遍满虚空后,周遍一切处;
当识流转时,于无有中,并无能无者。
Kasiṇugghāṭimākāsaṃ, pharitvāna samantato; Viññāṇassa pavattassa, natthibhāve abhāvake.
第三无色界识,
瑜伽行者则令其入于安止;
依安止之理,
他即是所说之理。
Tatiyāruppaviññāṇaṃ, Taṃ panāppeti yogino; Appanāya nayopettha, Hoti vuttanayova so.
虚空之识,以第二无色界眼观见;
安住于观后,以‘无、无’等方式。
Ākāsagataviññāṇaṃ, dutiyāruppacakkhunā; Passanto viharitvāna, ‘‘natthi natthī’’tiādinā.
Parikammamanakkāre , tasmiṃ antarahite pana; Tassāpagamamattaṃva, passanto vasatī ca so.
犹如有人见到僧团在某处集会,
僧团离去后,他便将那处观为空无。
Sannipātaṃ yathā koci, disvā saṅghassa katthaci; Gate saṅghe tu taṃ ṭhānaṃ, suññamevānupassati.
复次,欲修习者,当以第四无色界心;
善修习而得自在者,即于第三无色界心。
Puna bhāvetukāmena, catutthāruppamānasaṃ; Suciṇṇavasinā hutvā, tatiyāruppamānase.
Āsannadutiyāruppa-cittapaccatthikanti ca; Catutthāruppacittaṃva, na ca santamidanti ca.
如是见其过患后,于第三无色界心
断除渴爱已,进趣第四无色界心
Evamādīnavaṃ disvā, tatiyāruppamānase; Nikantiṃ pariyādāya, catutthaṃ santato pana.
智者如是作意之后,复又于此处;
以无所有为所缘,此心相续生起。
Evaṃ manasi katvāna, puna tattheva dhīmatā; Abhāvārammaṇaṃ katvā, sampavattamidaṃ mano.
“此心寂静、寂静”——如此反复地;
应转向,且应以心作意。
‘‘Santaṃ santamidaṃ citta’’-miccevaṃ taṃ punappunaṃ; Hoti āvajjitabbañca, kātabbaṃ manasāpi ca.
Tasmiṃ nimitte tassevaṃ, vicārentassa mānasaṃ; Sati tiṭṭhati bhiyyopi, samādhiyati mānasaṃ.
他反复修习、反复培育那个相;
当他如此行持,便成就了正念具足之心。
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ; Tassa cevaṃ karontassa, satisampannacetaso.
Tatiyāruppasaṅkhāta-khandhesu ca catūsupi; Catutthāruppaviññāṇaṃ, taṃ panāppeti yogino.
此处安止的道理,与下文所说之理相仿;
然而于此,智者应知另有殊胜之处。
Appanāya nayopettha, heṭṭhā vuttanayūpamo; Apicettha visesoyaṃ, veditabbo vibhāvinā.
‘‘Aho santā vatāya’’nti, samāpatti padissati; Yā panābhāvamattampi, katvā ṭhassati gocaraṃ.
Santārammaṇatāyeva, ‘‘santāya’’nti vipassati; Santato ce manakkāro, kathañca samatikkamo.
因不欲证入,确实便有超越;
“我证入此”——如此邪思维实不存在。
Anāpajjitukāmattā , hoteva samatikkamo; ‘‘Samāpajjāmahameta’’-miccābhogo na vijjati.
因为以心将彼作意为寂静,此是微细而殊胜;
然而无想羸弱,他达到广大。
Santato taṃ karonto hi, manasā sukhumaṃ paraṃ; Asaññaṃ pana dubbalyaṃ, pāpuṇāti mahaggataṃ.
Nevasaññī ca nāsaññī, Yāya saññāya hoti so; Na kevalaṃ tu saññāva, Edisī atha kho pana.
同样地,微细的受等也存在于此处;
犹如用油涂抹箭矢,以及道上的水。
Evameva bhavantettha, sukhumā vedanādayo; Pattamakkhanatelena, maggasmiṃ udakena ca.
在解说第四无色时,应当宣明此义;
由于没有敏锐之想的作用,此想不能造作。
Sāvetabbo ayaṃ attho, catutthāruppabodhane; Paṭusaññāya kiccassa, nevakkaraṇato ayaṃ.
‘‘Nevasaññā’’ti niddiṭṭhā, catutthāruppasambhavā; Paṭusaññāya kiccaṃ sā, kātuṃ sakkoti neva ca.
譬如火界在温水中,其燃烧的作用;
它作为诸行的残余,以微细的状态而存在;
因此,那个想就被称为“非想非非想”。
Yathā dahanakiccaṃ tu, tejodhātu sukhodake; Sā saṅkhārāvasesattā, sukhumattena vijjati; Tasmā pana ca sā saññā, ‘‘nāsaññā’’ti pavuccati.
因为这些超越了色与虚空,
识与无所有处,
依次第超越之后,
他说,有四种。
Etā hi rūpamākāsaṃ, Viññāṇaṃ tadabhāvakaṃ; Atikkamitvā kamato, Catasso honti āha ca.
由所缘的超越故,这四种存在;
智者不认为这些是支的超越。
‘‘Ārammaṇātikkamato, catassopi bhavantimā; Aṅgātikkamametāsaṃ, na icchanti vibhāvino.
它们更为殊胜,
在这里,后后(的)更为殊胜;
那里应知譬喻,
如殿楼之布。
Supaṇītatarā honti, Pacchimā pacchimā idha; Upamā tattha viññeyyā, Pāsādatalasāṭikā’’ti.
此为略说:我所示的无色等至之理;
已由清净见者、欢喜见者开示。
Saṅkhepena mayāruppa-samāpattinayo ayaṃ; Dassito dassito suddha-dassinā piyadassinā.
若有比丘了知此更为殊胜的要义,
于色界与无色界禅那等至中善巧通达。
Rūpārūpajjhānasamāpattividhānaṃ , Jānātimaṃ sārataraṃ yo pana bhikkhu; Rūpārūpajjhānasamāpattīsu dakkho, Rūpārūpaṃ yāti bhavaṃ so abhibhuyya.
如是,《入阿毗达摩论》中名为“无色界定修习解说”的部分
Iti abhidhammāvatāre arūpāvacarasamādhibhāvanāniddeso nāma