第14章
14. Cuddasamo paricchedo
色界定的修习解说
Rūpāvacarasamādhibhāvanāniddeso
我今当说修习之法与饶益之法,
礼敬善逝,及致安乐之法。
我宣说从此以后的无上(法),
你们听这甘美义理的阐释。
Bhāvanānayamahaṃ hitānayaṃ, Mānayañca sugataṃ sukhānayaṃ; Byākaromi paramaṃ ito paraṃ, Taṃ suṇātha madhuratthavaṇṇanaṃ.
智见乃超人之法,胜诸凡人;
欲得此者,从初始当净持戒行。
Uttaraṃ tu manussānaṃ, dhammato ñāṇadassanaṃ; Pattukāmena kātabbaṃ, ādito sīlasodhanaṃ.
行为不检点、戒行恶劣、远离戒行的人,
没有禅那,哪里来的道?所以应当清净戒行。
Saṅkassarasamācāre, dussīle sīlavajjite; Natthi jhānaṃ kuto maggo, tasmā sīlaṃ visodhaye.
戒按行持和禁行分为两种,这是公认的。
而它则是没有缺损、没有破裂、没有斑点、没有瑕疵的。
Sīlaṃ cārittavārittavasena duvidhaṃ mataṃ; Taṃ panācchiddamakkhaṇḍamakammāsamaninditaṃ.
想求利益、想得到远离之乐的人,应当去做这件事。
戒德,就是比丘们无上的庄严。
Kattabbaṃ atthakāmena, vivekasukhamicchatā; Sīlañca nāma bhikkhūnaṃ, alaṅkāro anuttaro.
这宝是皈依处,是安稳,是保护,是庇护,是归宿。
如意宝珠是殊胜的,戒是无上的车乘。
Ratanaṃ saraṇaṃ khemaṃ, tāṇaṃ leṇaṃ parāyaṇaṃ; Cintāmaṇi paṇīto ca, sīlaṃ yānamanuttaraṃ.
戒就像清凉的水,能洗掉烦恼的污垢。
是诸功德的根本,又能摧毁诸过失的力量。
Sītalaṃ salilaṃ sīlaṃ, kilesamaladhovanaṃ; Guṇānaṃ mūlabhūtañca, dosānaṃ balaghāti ca.
这同样是登上天界最殊胜的阶梯。
通往涅槃之城的安全之道。
Tidivārohaṇañcetaṃ, sopānaṃ paramuttamaṃ; Maggo khemo ca nibbānanagarassa pavesane.
因此,那极为清净的戒,具有两种特征。
想求利益、又看重戒行的比丘,应当去做这件事。
Tasmā suparisuddhaṃ taṃ, sīlaṃ duvidhalakkhaṇaṃ; Kattabbaṃ atthakāmena, piyasīlena bhikkhunā.
然安住清净戒者,于此当尽断其障;
诸障之数,说为十种。
Kātabbo pana sīlasmiṃ, parisuddhe ṭhitenidha; Palibodhassupacchedo, palibodhā dasāhu ca.
“住处、家族和利养,
团体和业,这是第五项。
旅途、亲属与疾病,
研读与神通,这些是十种。”
‘‘Āvāso ca kulaṃ lābho, Gaṇo kammañca pañcamaṃ; Addhānaṃ ñāti ābādho, Gantho iddhīti te dasā’’ti.
Palibodhassupacchedaṃ, katvā dasavidhassapi; Upasaṅkamitabbo so, kammaṭṭhānassa dāyako.
可爱可敬、值得亲近培养,是劝诫者又能接受别人的话;
能讲说深奥的言论,却不把人引到不适当的地方。
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.
这样,去了具备这些功德、真心想帮人的人那里,
在合适的时候亲近善知识,他是能给予修行法门的人。
Evamādiguṇopetamupagantvā hitesinaṃ; Kalyāṇamittaṃ kālena, kammaṭṭhānassa dāyakaṃ.
然而在对他履行侍奉之后,应当受取业处;
他了知(其)行持后,也应当把它授予那位比丘。
Kammaṭṭhānaṃ gahetabbaṃ, vattaṃ katvā panassa tu; Tenāpi caritaṃ ñatvā, dātabbaṃ tassa bhikkhuno.
而这类习性,则是依贪、嗔、痴而有的;
按信、慧、寻思来分,共有六种。
Caritaṃ panidaṃ rāgadosamohavasena ca; Saddhābuddhivitakkānaṃ, vasena chabbidhaṃ mataṃ.
按混合的方式计算,它们就成了六十四种。
那些并无实益,所以我没有在这里说明。
Vomissakanayā tesaṃ, catusaṭṭhi bhavanti te; Tehi attho na catthīti, na mayā idha dassitā.
这里也有十种不净观,以及身至念;
这十一种适合贪行者。
Asubhā ca dasevettha, tathā kāyagatāsati; Ekādasa ime rāga-caritassānukūlatā.
这四种无量心,以及这些色遍。
这八种也始终适合嗔行者。
Catasso appamaññāyo, savaṇṇakasiṇā ime; Aṭṭheva ca sadā dosa-caritassānukūlatā.
在这里,对于痴行者和寻行者来说,它(适合)。
适合,这是已经指出的;而呼吸念则是单一的。
Taṃ mohacaritassettha, vitakkacaritassa ca; Anukūlanti niddiṭṭhaṃ, ānāpānaṃ panekakaṃ.
前六种随念,属于信行者的;
与死及寂止相应,依于念和食。
Purimānussatichakkaṃ, saddhācaritadehino; Maraṇūpasamāyuttā, satimāhāranissitā.
于本性具慧之人,想与界之安立,
此四者皆说为随顺。
Saññā dhātuvavatthānaṃ, buddhippakatijantuno; Ime pana ca cattāro, anukūlāti dīpitā.
还有四种无色定,以及其余的遍处。
这些被赞叹为随顺一切行者的。
Cattāropi ca āruppā, sesāni kasiṇāni ca; Anukūlā ime sabba-caritānanti vaṇṇitā.
而这一切,由于绝对违逆的状态。
应当这样理解:这是因极其适合而说的,智者应当知道。
Idaṃ sabbaṃ panekanta-vipaccanīkabhāvato; Atisappāyato vutta-miti ñeyyaṃ vibhāvinā.
一切业处,当说为四十:
十种遍处,十不净与十随念。
Kammaṭṭhānāni sabbāni, cattālīsāti niddise; Kasiṇāni dasa ceva, asubhānussatī dasa.
814十种遍处,以及十种不净观和十种随念。
814.
四种无量心,以及四种无色界。
四界分别,以及食想。
Catasso appamaññāyo, cattāro ca arūpino; Catudhātuvavatthānaṃ, saññā cāhāratā iti.
此诸业处中,几者能至近行定?
除入出息念与身至念,其余八种即是。
Kammaṭṭhānesu etesu, upacāravahā kati; Ānāpānasatiṃ kāya-gataṃ hitvā panaṭṭhapi.
余诸随念、想及分别,共十三种,说为能引近行;
其余彼法,则能引生安止。
Sesānussatiyo saññā, vavatthānanti terasa; Upacāravahā vuttā, sesā te appanāvahā.
此中十遍与入出息念,俱能引生安止;
此等皆通四种禅那。
Appanāyāvahesvettha, kasiṇāni dasāpi ca; Ānāpānasatī ceva, catukkajjhānikā ime.
这里还有十种不净观,以及身至念;
这十一种法,属于初禅。
Asubhāni dasa cettha, tathā kāyagatāsati; Ekādasa ime dhammā, paṭhamajjhānikā siyuṃ.
初三梵住,即导向三禅者;
第四梵住及诸无色定,皆判属第四禅。
Ādibrahmavihārāti , tikajjhānavahā tayo; Catutthāpi ca āruppā, catutthajjhānikā matā.
依据所缘和禅支,有两种超越。
在无色中有行境的超越,在色界中有禅支的超越。
Vasenārammaṇaṅgānaṃ, duvidho samatikkamo; Gocarātikkamārūpe, rūpe jhānaṅgatikkamo.
在这里,确实只有十种遍处应当被扩展。
其余的,比如不净等,并不能扩展。
Daseva kasiṇānettha, vaḍḍhetabbāni honti hi; Na ca vaḍḍhaniyā sesā, bhavanti asubhādayo.
这里正好有十种遍处,还有十种不净。
入出息念也一样,身至念也同样。
Daseva kasiṇānettha, asubhāni dasāpi ca; Ānāpānasatī ceva, tathā kāyagatāsati.
Paṭibhāganimittāni , honti ārammaṇāni hi; Sesāneva paṭibhāga-nimittārammaṇā siyuṃ.
十种不净想、食厌想、身至念;
这十二种在诸天神之中任何时候都不会生起。
Asubhāni dasāhāra-saññā kāyagatāsati; Devesu nappavattanti, dvādasetāni sabbadā.
彼十二法,并出入息念;
此十三者,梵天界中皆不存在。
Tāni dvādasa cetāni, ānāpānasatīpi ca; Teraseva panetāni, brahmaloke na vijjare.
除了四种无色之外,在无色中没有别的什么。
在人间界,一切都在运转,这毫无疑问。
Ṭhapetvā caturārūpe, natthi kiñci arūpisu; Manussaloke sabbāni, pavattanti na saṃsayo.
舍弃第四遍处,以及(其余)遍处与不净;
此十九者,唯依所见而取。
Catutthaṃ kasiṇaṃ hitvā, kasiṇā asubhāni ca; Diṭṭheneva gahetabbā, ime ekūnavīsati.
即使是在对身体随念(的修习)中,皮等五法也要依所见来把握。
在这里,其余的内容只要靠听闻就可以掌握,这一点已经说明了。
Satiyampi ca kāyamhi, diṭṭhena tacapañcakaṃ; Sesamettha suteneva, gahetabbanti dīpitaṃ.
入出息念在这里,是依所触而说明的。
这里,风遍本身是通过所见和所触而被把握的。
Ānāpānasatī ettha, phuṭṭhena paridīpitā; Vāyokasiṇamevettha, diṭṭhaphuṭṭhena gayhati.
其余十八种也应当只靠听闻来把握;
无量舍与四种无色,合此为五。
Suteneva gahetabbā, sesā aṭṭhārasāpi ca; Upekkhā appamaññā ca, arūpā ceva pañcime.
已说明它们并非从一开始就该把握。
从一开始就该取其余的三十五种法。
Āditova gahetabbā, na hontīti pakāsitā; Pañcatiṃsāvasesāni, gahetabbāni ādito.
在这些业处当中,除了虚空遍之外;
九种遍,则是无色界的缘。
Kammaṭṭhānesu hetesu, ākāsakasiṇaṃ vinā; Kasiṇā nava honte ca, arūpānaṃ tu paccayā.
十种遍处皆为神通之助缘,
三种梵住则属于第四禅。
Dasāpi kasiṇā honti, abhiññānaṃ tu paccayā; Tayo brahmavihārāpi, catukkassa bhavanti tu.
较低的无色界禅,确实是较高的无色界禅的因;
同样,第四无色定被说明为灭尽的因。
Heṭṭhimaṃ heṭṭhimāruppaṃ, uparūparimassa hi; Tathā catutthamāruppaṃ, nirodhassāti dīpitaṃ.
Sabbāni ca panetāni, cattālīsavidhāni tu; Vipassanābhavasampatti-sukhānaṃ paccayā siyuṃ.
从老师跟前接过业处之后,
对住着的人应当说,对刚到来的人则要在来的当下说。
Kammaṭṭhānaṃ gahetvāna, ācariyassa santike; Vasantassa kathetabbaṃ, āgatassāgatakkhaṇe.
受学既毕,比丘欲向他方行;
不太简亦不太繁,彼亦应宣说此。
Uggahetvā panaññatra, gantukāmassa bhikkhuno; Nātisaṅkhepavitthāraṃ, kathetabbaṃ tu tenapi.
受持业处已,是意之正住;
彼恒远离于,十八种过失。
Kammaṭṭhānaṃ gahetvāna, sammaṭṭhānaṃ manobhuno; Aṭṭhārasahi dosehi, niccaṃ pana vivajjite.
于合适住处,当依村而住;
不太远亦不太近,安稳且五支具足。
Anurūpe vihārasmiṃ, vihātabbaṃ tu gāmato; Nātidūre naccāsanne, sive pañcaṅgasaṃyute.
即使障碍微小,若尚未断除,也应断除;
长发、指甲、体毛,有智慧者应当剪除。
Khuddako palibodhopi, chinditabbo panatthi ce; Dīghā kesā nakhā lomā, chinditabbā vibhāvinā.
袈裟如果脏了,就该拿去染。
如果钵里有污垢,就应当把它好好煮一煮。
Cīvaraṃ rajitabbaṃ taṃ, kiliṭṭhaṃ tu sace siyā; Sace patte malaṃ hoti, pacitabbova suṭṭhu so.
以未断之碍,彼比丘其后,
于僻静处所,随乐而安住。
Acchinnapalibodhena , pacchā tena ca bhikkhunā; Pavivitte panokāse, vasantena yathāsukhaṃ.
避开青色、黄色、白色和红色的泥土,
用细腻且带浅红色光泽的泥土,做成令人心生欢喜的(圆相)。
Vajjetvā mattikaṃ nīlaṃ, pītaṃ setañca lohitaṃ; Saṇhāyāruṇavaṇṇāya, mattikāya manoramaṃ.
想要证得遍禅的智者,应当修习遍禅。
在寂静的住处,或者在外面的类似地方。
Kattabbaṃ kasiṇajjhānaṃ, pattukāmena dhīmatā; Senāsane vivittasmiṃ, bahiddhā vāpi tādise.
在隐蔽的地方,或者在山坡上,或者在洞穴中;
要么做成可携带的,要么就用那个固定在那里的。
Paṭicchanne panaṭṭhāne, pabbhāre vā guhantare; Saṃhārimaṃ vā kātabbaṃ, taṃ tatraṭṭhakameva vā.
作可携带的遍相时,在四根木棍上,
或用皮革,或用粗麻布,或用布片,亦复如是。
Saṃhārimaṃ karontena, daṇḍakesu catūsvapi; Cammaṃ vā kaṭasāraṃ vā, dussapattampi vā tathā.
绑好之后,就应该按照陶土的尺寸来做。
铺开在地面上之后,就应该观察它。
Bandhitvā tathā kātabbaṃ, mattikāya pamāṇato; Bhūmiyaṃ pattharitvā ca, oloketabbameva taṃ.
在那里,在地上画一个圆圈,敲下小木桩;
用藤蔓把它绑好之后,应当把中心圆盘做得平整。
Tatraṭṭhaṃ bhūmiyaṃ vaṭṭaṃ, ākoṭitvāna khāṇuke; Vallīhi taṃ vinandhitvā, kātabbaṃ kaṇṇikaṃ samaṃ.
量宽一拃加四指,宜作圆轮周匝相;
应把它做成圆形;若做成非圆形,则是错误。
Vitthārato pamāṇena, vidatthicaturaṅgulaṃ; Vaṭṭaṃ vattati taṃ kātuṃ, vivaṭṭaṃ pana micchatā.
智者善将遍处圆相,修治平整如鼓面;
扫净彼处,沐浴已,智者归来。
Bherītalasamaṃ sādhu, katvā kasiṇamaṇḍalaṃ; Sammajjitvāna taṃ ṭhānaṃ, nhatvā āgamma paṇḍito.
从那个遍处圆相,到一臂伸展那么远的距离。
在布置得很好的地方,在铺设得很好的座位上。
Hatthapāsapamāṇasmiṃ, tamhā kasiṇamaṇḍalā; Padese tu supaññatte, āsanasmiṃ suatthate.
彼处坐于高处,一拃四指量;
端身正直已,系念于面前。
Ucce tattha nisīditvā, vidatthicaturaṅgule; Ujukāyaṃ paṇidhāya, katvā parimukhaṃ satiṃ.
看到欲乐的过患,把出离看作安稳。
对三宝生起至高无上的喜悦与欢欣。
Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato; Paramaṃ pītipāmojjaṃ, janetvā ratanattaye.
“以此修行,我实将成为分享远离之乐者”,
如是生起最上精进。
‘‘Bhāgī assamahaṃ addhā, imāya paṭipattiyā; Pavivekasukhassā’’ti, katvā ussāhamuttamaṃ.
以相同方式,睁开眼后,
取相者应善加一次又一次地修习。
Ākārena sameneva, ummīlitvāna locanaṃ; Nimittaṃ gaṇhatā sādhu, bhāvetabbaṃ punappunaṃ.
不应以形色相见他,也不应以特征见他。
不放下外表,而是依据突出的特征。
Na vaṇṇo pekkhitabbo so, daṭṭhabbaṃ na ca lakkhaṇaṃ; Vaṇṇaṃ pana amuñcitvā, ussadassa vasena hi.
有智慧的人这样说“大地、大地”,然后应当修习。
Cittaṃ paṇṇattidhammasmiṃ, ṭhapetvekaggamānaso; ‘‘Pathavī pathavi’’ccevaṃ, vatvā bhāveyya paṇḍito.
大地、沃土、地面、宝地、持宝之地;
对于大地的这些名称,只说其中一个也是可以的。
Pathavī medanī bhūmi, vasudhā ca vasundharā; Evaṃ pathavināmesu, ekaṃ vattumpi vaṭṭati.
睁眼闭眼,应一次又一次作意;
直到取相生起之前,他一直这样。
Ummīlitvā nimīlitvā, āvajjeyya punappunaṃ; Yāvuggahanimittaṃ tu, nuppajjati ca tāva so.
当他这样修习时,那颗心再次达到专一。
当禅修者闭上眼睛作意的时候,
Evaṃ bhāvayato tassa, puna ekaggacetaso; Yadā pana nimīletvā, āvajjantassa yogino.
犹如开眼之时,若如是现于前;
彼所生之取相,即说为彼所生。
Yathā ummīlitekāle, tathāpāthaṃ tu yāti ce; Taduggahanimittaṃ ta-muppannanti pavuccati.
自从彼相生起之时,有智的禅修者
于彼处不应如是而坐。
Nimitte pana sañjāte, tato pabhuti yoginā; Nisīditabbaṃ no cevaṃ, tasmiṃ ṭhāne vijānatā.
智者进入自己的住处后,
他坐在那里时,应当随自己的舒适而修习。
Attano vasanaṭṭhānaṃ, pavisitvāna dhīmatā; Tena tattha nisinnena, bhāvetabbaṃ yathāsukhaṃ.
为避(与在家众)牵连,洗足之时,
单底鞋与(普通)鞋,二者皆可欲求。
Papañcaparihāratthaṃ, pādānaṃ pana dhovane; Tassekatalikā dve ca, icchitabbā upāhanā.
他的定力尚稚弱,若因任何不适宜之缘而消失,
则应前往彼处,将其取回。
Samādhitaruṇo tassa, asappāyena kenaci; Sace nassati taṃ ṭhānaṃ, gantvāvādāya taṃ pana.
安坐座上,应勤修不已;
应当作意,亦应推理思择。
Pīṭhe sukhanisinnena, bhāvetabbaṃ punappunaṃ; Samannāharitabbañca, kare takkāhatampi ca.
但如果抛开那个相,心却向外奔驰,
应当先制止它,再把心安放在这个相上。
Nimittaṃ pana taṃ hitvā, cittaṃ dhāvati ce bahi; Nivāretvā nimittasmiṃ, ṭhapetabbaṃ tu mānasaṃ.
无论坐在哪里,那位苦行者都希望得到那个境界;
无论在哪里,无论白天黑夜,他的心都现起那个相。
Yattha yattha nisīditvā, tamicchati tapodhano; Tattha tattha divārattiṃ, tassupaṭṭhāti cetaso.
修行者这样去做的时候,随着次第推进,
五种盖也全都被镇伏。
Evaṃ tassa karontassa, anupubbena yogino; Vikkhambhanti ca sabbāni, pañca nīvaraṇānipi.
心也通过近行定而安定下来;
修行人的心里也会生起似相。
Samādhiyati cittampi, upacārasamādhinā; Paṭibhāganimittampi, uppajjati ca yogino.
那么,这跟前面那种到底有什么不同呢?
就像从袋子里取出来的圆镜,被擦得干干净净。
Ko panāyaṃ viseso hi, imassa purimassa vā; Thavikā nīhatādāsa-maṇḍalaṃ viya majjitaṃ.
就像从云里露出来的圆满月轮;
那似相,就像雨云中的白鹭。
Meghato viya nikkhantaṃ, sampuṇṇacandamaṇḍalaṃ; Paṭibhāganimittaṃ taṃ, balākā viya toyade.
把那个取相彻底劈开之后,它就脱离出来了。
比那更清净的纯净,成为后便对他显现那个。
Taduggahanimittaṃ taṃ, padāletvāva niggataṃ; Tatodhikataraṃ suddhaṃ, hutvāpaṭṭhāti tassa taṃ.
既无身形,亦无颜色;
唯是现起之相,由慧而生,因修而成。
Tanusaṇṭhānavantañca, vaṇṇavantaṃ na ceva taṃ; Upaṭṭhākāramattaṃ taṃ, paññajaṃ bhāvanāmayaṃ.
Paṭibhāge samuppanne, nimitte bhāvanāmaye; Honti vikkhambhitāneva, pañca nīvaraṇānipi.
那位精勤修行的比丘,其烦恼已得平息。
心确实已经集中,靠的是近行定。
Kilesā sannisinnāva, yuttayogassa bhikkhuno; Cittaṃ samāhitaṃyeva, upacārasamādhinā.
依二种行相,心入定;
于彼定之近行刹那,及获得彼定时。
Ākārehi pana dvīhi, samādhiyati mānasaṃ; Upacārakkhaṇe tassa, paṭilābhe samādhino.
通过断除五盖,在近行刹那也是如此;
诸禅支显现时,也就是证得的那个刹那。
Nīvāraṇappahānena , upacārakkhaṇe tathā; Aṅgānaṃ pātubhāvena, paṭilābhakkhaṇe pana.
Dvinnaṃ pana samādhīnaṃ, kiṃ nānākaraṇaṃ pana; Aṅgāni thāmajātāni, upacārakkhaṇena ca.
安止诸支,由力而生;
是故彼安止心,虽经一日亦能相续。
Appanāya panaṅgāni, thāmajātāni jāyare; Tasmā taṃ appanācittaṃ, divasampi pavattati.
他就用那个跏趺坐的姿势,把那个禅相进一步扩大。
如果他能证得安止,那就很好。
Pallaṅkena ca teneva, vaḍḍhetvā taṃ nimittakaṃ; Appanaṃ adhigantuṃ so, sakkoti yadi sundaraṃ.
若彼不能借此(成办),
瑜伽行者则取彼相。
就像转轮王的胎儿一样,
就像宝物一样难得。
No ce sakkoti so tena, Taṃ nimittaṃ tu yoginā; Cakkavattiya gabbhova, Ratanaṃ viya dullabhaṃ.
恒常不放逸,具念者当护;
守护已得相,彼无有退失。
Satataṃ appamattena, rakkhitabbaṃ satīmatā; Nimittaṃ rakkhato laddhaṃ, parihāni na vijjati.
没有守护时,所获得的每一样都会丧失;
因此,它确实应当被守护,而这就是守护它的方法。
Ārakkhaṇe asantamhi, laddhaṃ laddhaṃ vinassati; Rakkhitabbaṃ hi tasmā taṃ, tatrāyaṃ rakkhaṇāvidhi.
住处、行境、言谈、人、饮食、时节、
威仪——此七种不适宜的应避开。
Āvāso gocaro bhassaṃ, puggalo bhojanaṃ utu; Iriyāpathoti sattete, asappāye vivajjaye.
应当亲近七种适宜的事物,这样修行的人,
不用多久,比丘就能达到安止定。
Sappāye satta seveyya, evañhi paṭipajjato; Na cireneva kālena, hoti bhikkhussa appanā.
即使这样修行,也根本不会生起安止。
此外,智者应当正确地成就安止的善巧。
Yassappanā na hoteva, evampi paṭipajjato; Appanāya ca kosallaṃ, sammā sampādaye budho.
在这里,安止的善巧确实有十种。
我因为害怕文句过长,才把它解释出来。
Appanāya hi kosalla-midaṃ dasavidhaṃ idha; Ganthavitthārabhītena, mayā vissajjitanti ca.
如是修习成就者,安止善巧则现起;
当所缘相已获得,安止即运转。
Evañhi sampādayato, appanākosallaṃ pana; Paṭiladdhe nimittasmiṃ, appanā sampavattati.
即使这样修行,如果那(定境)没有生起;
即使这样,智者也不该放弃修行,仍应努力精进。
Evampi paṭipannassa, sace sā nappavattati; Tathāpi na jahe yogaṃ, vāyametheva paṇḍito.
因此,智者应当好好观察心的运作方式。
应当一次又一次地让精进本身保持平衡。
Cittappavattiākāraṃ , tasmā sallakkhayaṃ budho; Samataṃ vīriyasseva, yojayetha punappunaṃ.
心稍微有点松懈时,就该把心提起来。
制止了过度紧绷之后,应当让它平稳地运行。
Īsakampi layaṃ yantaṃ, paggaṇhetheva mānasaṃ; Accāraddhaṃ nisedhetvā, samameva pavattaye.
让心从昏沉和散乱的状态中解脱出来之后,
应引导它面向似相。
Līnatuddhatabhāvehi, mocayitvāna mānasaṃ; Paṭibhāganimittābhi-mukhaṃ taṃ paṭipādaye.
当一个人这样把心引导向那个相时,
就在此时,他的安止定将会成就。
Evaṃ nimittābhimukhaṃ, paṭipādayato pana; Idānevappanā tassa, sā samijjhissatīti ca.
895第895段没有可翻译的巴利文内容。
895.
然而,切断了有分之后,同样地(取)地遍。
瑜伽行者在意门中,就以那个(地遍)作为所缘。
Bhavaṅgaṃ pana pacchijja, pathavīkasiṇaṃ tathā; Tadevārammaṇaṃ katvā, manodvāramhi yogino.
转向心于彼所缘生起,
随后他的速行心生起,有四个或五个。
Jāyatevajjanaṃ cittaṃ, tatrevārammaṇe tato; Javanāni ca jāyante, tassa cattāri pañca vā.
不过到最后,有一类是在色界有中。
不过,寻等心所比其他心所更强。
Avasāne panekaṃ tu, rūpāvacarikaṃ bhave; Takkādayo panaññehi, bhavanti balavattarā.
对于安止心,这些(法)是依遍作和近行来说的。
它们被称为遍作,也叫近行。
Appanācetaso tāni, parikammopacārato; Vuccanti parikammāni, upacārāni cātipi.
因为随顺于安止,所以它们就是随顺;
在这里,那最末后的,就叫做种姓转。
Appanāyānulomattā , anulomāni eva ca; Yaṃ taṃ sabbantimaṃ ettha, gotrabhūti pavuccati.
在这里,通过取与不取,有了遍作、安止等。
第二是近行,第三是随顺。
Gahitāgahaṇenettha, parikammappanādikaṃ; Dutiyaṃ upacāraṃ taṃ, tatiyaṃ anulomakaṃ.
第四名为种姓心,第五是安止心;
第一近行或可立,第二随顺亦如是。
Catutthaṃ gotrabhu diṭṭhaṃ, pañcamaṃ appanāmano; Paṭhamaṃ upacāraṃ vā, dutiyaṃ anulomakaṃ.
第三为种姓心,见道第四为安止心;
或第四为种姓心、第五为安止心,此后不再安止。
Tatiyaṃ gotrabhu diṭṭhaṃ, catutthaṃ appanāmano; Catutthaṃ pañcamaṃ vāti, appeti na tato paraṃ.
在第六个或第七个(刹那),安止定根本不会生起。
因为紧邻有分心,速行心就在那一刹那(生起)。
Chaṭṭhe vā sattame vāpi, appanā neva jāyati; Āsannattā bhavaṅgassa, javanaṃ pati tāvade.
获得前面诸生的修习,或是第六次,甚至是第七次;
这里说的“安止”,是持诵阿毗达摩的乔达多所说。
Purimehāsevanaṃ laddhā, chaṭṭhaṃ vā sattamampi vā; Appetīti panetthāha, godatto ābhidhammiko.
譬如有人奔跑之时,
面朝断崖。
想在边端站立,
他却根本站不住。
Dhāvanto hi yathā koci, Naro chinnataṭāmukho; Ṭhātukāmo pariyante, Ṭhātuṃ sakkoti neva so.
如是,于第六或第七,其心亦不能令安止;
不能令安止,有智慧者应知。
Evameva panacchaṭṭhe, sattame vāpi mānaso; Na sakkotīti appetuṃ, veditabbaṃ vibhāvinā.
安止唯于一心识刹那生起,
此后即有分断落,如是宣说。
Ekacittakkhaṇāyeva, hotāyaṃ appanā pana; Tato bhavaṅgapātova, hotīti paridīpitaṃ.
随后切断有分,以省察为因;
转向之后,就是省察禅那的心。
Tato bhavaṅgaṃ chinditvā, paccavekkhaṇahetukaṃ; Āvajjanaṃ tato jhāna-paccavekkhaṇamānasaṃ.
欲贪、嗔恚、昏沉睡眠及掉举,
恶作、疑——此五盖悉皆断除。
Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca uddhato; Kukkuccaṃ vicikicchā ca, pahīnā pañcime pana.
寻、伺、喜、乐,及心一境性;
此禅那与心一境性相应,具足五支。
Vitakkena vicārena, pītiyā ca sukhena ca; Ekaggatāya saṃyuttaṃ, jhānaṃ pañcaṅgikaṃ idaṃ.
对种种境界贪恋的人,确实被欲贪所控制;
从这里到那里到处游荡,就像林中的猴子一样。
Nānāvisayaluddhassa , kāmacchandavasā pana; Ito cito bhamantassa, vane makkaṭako viya.
Ekasmiṃ visayeyeva, samādhāneva cetaso; ‘‘Samādhi kāmacchandassa, paṭipakkho’’ti vuccati.
Pāmojjabhāvato ceva, sītalattā sabhāvato; ‘‘Byāpādassa tato pīti, paṭipakkhā’’ti bhāsitā.
Savipphārikabhāvena, nekkhammādipavattito; ‘‘Vitakko thinamiddhassa, paṭipakkho’’ti vaṇṇito.
Avūpasantabhāvassa, sayañcevātisantato; ‘‘Sukhaṃ uddhaccakukkucca-dvayassa paṭipakkhakaṃ’’.
因为与慧相符,所以“伺”的特征被描述为反复审察。
伺是疑的对立面,如此说明。
Matiyā anurūpattā, ‘‘anumajjanalakkhaṇo; Vicāro vicikicchāya, paṭipakkho’’ti dīpito.
那个禅那不与五支相应,而与五支相伴。
吉祥,具备三种善妙,具足十种特征。
Pañcaṅgavippayuttaṃ taṃ, jhānaṃ pañcaṅgasaṃyutaṃ; Sivaṃ tividhakalyāṇaṃ, dasalakkhaṇasaṃyutaṃ.
如是,最初由彼瑜伽师证得,
欲令此禅那长久安住之彼瑜伽师。
Evañcādhigataṃ hoti, paṭhamaṃ tena yoginā; Suciraṭṭhitikāmena, tassa jhānassa sabbaso.
把种种恶法清净掉之后,你应当进入那个定。
对于进入那定的人来说,它应当是长久持续的。
Taṃ samāpajjitabbaṃ tu, visodhetvāna pāpake; Taṃ samāpajjato tassa, suciraṭṭhitikaṃ bhave.
想要让心得到充分修习的比丘,
应当逐步增长那个似相。
Cittabhāvanavepullaṃ, patthayantena bhikkhunā; Paṭibhāganimittaṃ taṃ, vaḍḍhetabbaṃ yathākkamaṃ.
增长的根基有两种,近行定和安止定;
就算只是达到近行定,也照样可以用来增长。
Vaḍḍhanābhūmiyo dve ca, upacārañca appanā; Upacārampi vā patvā, vaḍḍhetuṃ tañca vattati.
而到达安止之后,在这里就有这样的增长次第;
农夫会划定应当耕作的合适田地的界限。
Appanaṃ pana patvā vā, tatrāyaṃ vaḍḍhanakkamo; Kasitabbaṃ yathāṭhānaṃ, paricchindati kassako.
修行者就这样,用一指、二指等来量度。
一点一点地划定界限,然后想怎么扩展就怎么扩展。
Yoginā evamevampi, aṅguladvaṅgulādinā; Paricchijja paricchijja, vaḍḍhetabbaṃ yathicchakaṃ.
于初禅诸支,亦以五种行相;
彼苦行者,当善修习而住。
Pattepi paṭhame jhāne, ākārehipi pañcahi; Suciṇṇavasinā tena, bhavitabbaṃ tapassinā.
转向、等至,以及三种决意,
出定与省察——五种自在已被宣说。
Āvajjanaṃ samāpatti, adhiṭṭhānesu tīsu ca; Vuṭṭhānapaccavekkhāsu, vasitā pañca bhāsitā.
先转向它、再下定决心,然后一次又一次地进入定境;
出定之后要观察,并成就五种自在。
Āvajjitvā adhiṭṭhitvā, samāpajja punappunaṃ; Vuṭṭhitvā paccavekkhitvā, vasitā pañca sādhaye.
初禅未得自在,却求第二禅;
彼修行者双失,初禅二禅俱失。
Paṭhame avasipatte, dutiyaṃ yo panicchati; Ubhato bhaṭṭhobhave yogī, paṭhamā dutiyāpi ca.
如果与欲相应的想和作意运转;
放逸的人所修的禅那,是属于退失分的。
Kāmassahagatā saññā, manakkārā caranti ce; Pamādayogino jhānaṃ, hoti taṃ hānabhāgiyaṃ.
正念安住在那里时,寂静就是随顺于那禅法的状态。
愚钝的修行者,他的禅那属于住分。
Sati santiṭṭhate tasmiṃ, santā tadanudhammatā; Mandassa yogino jhānaṃ, hoti taṃ ṭhitibhāgiyaṃ.
想与作意若离寻而运作,
于不放逸者,彼禅那当为顺殊胜分。
Atakkasahitā saññā, manakkārā caranti ce; Appamattassa taṃ jhānaṃ, visesabhāgiyaṃ siyā.
如果与厌离相应的想,随着作意而运转;
被阐明为是通达分禅那。
Nibbidāsaṃyutā saññā, manakkārā caranti ce; Nibbedhabhāgiyaṃ jhānaṃ, hotīti paridīpitaṃ.
是故于此五者中,善修自在者;
从初禅纯熟出定,然后依轨则而行。
Tasmā pañcasu etesu, suciṇṇavasinā pana; Paṭhamā paguṇato jhānā, vuṭṭhāya vidhinā tato.
因为这种等至接近不善法之怨敌。
因为寻与伺太粗重,所以这个禅支就变得微弱。
Yasmā ayaṃ samāpatti, āsannākusalārikā; Thūlattā takkacārānaṃ, tatoyaṃ aṅgadubbalā.
瑜伽行者如是观见初禅的过患,
智者继而思惟第二禅寂静。
Iti ādīnavaṃ disvā, paṭhame pana yoginā; Dutiyaṃ santato jhānaṃ, cintayitvāna dhīmatā.
断除贪恋之后,应于初禅中再修修行次第。
为证得第二禅。
Nikantiṃ pariyādāya, jhānasmiṃ paṭhame puna; Dutiyādhigamatthāya, kātabbo bhāvanakkamo.
当他按规矩从初禅出定的时候,
有念、有正知的人,在审察禅支。
Athassa paṭhamajjhānā, vuṭṭhāya vidhinā yadā; Satassa sampajānassa, jhānaṅgaṃ paccavekkhato.
寻与伺对瑜伽行者显现为粗大。
他剩下的三支,就只是显现为寂静。
Thūlato takkacārā hi, upatiṭṭhanti yogino; Sesamaṅgattayaṃ tassa, santamevopatiṭṭhati.
尔时,为断除粗重支,彼瑜伽行者即是彼相;
为证得寂静支,即是彼相。
Thūlaṅgānaṃ pahānāya, tadā tassa ca yogino; Santaṅgapaṭilābhāya, nimittaṃ tu tadeva ca.
如是于心频频作意“地、地”,
其人第二禅今将生起。
‘‘Pathavī pathavi’’ccevaṃ, karoto manasā puna; Idāni dutiyajjhāna-muppajjissati taṃ iti.
然而,切断了有分之后,地遍(现前);
瑜伽行者在意门中以那个为所缘。
Bhavaṅgaṃ pana pacchijja, pathavīkasiṇaṃ pana; Tadevārammaṇaṃ katvā, manodvāramhi yogino.
于彼所缘,转向之心先生起;
其后速行心确实生起,四或五刹那。
Jāyatāvajjanaṃ cittaṃ, tasmiṃ ārammaṇe tato; Javanāni hi jāyante, tassa cattāri pañca vā.
然至末后,彼诸速行心之中,纵仅一者;
亦成色界,第二禅相应之心。
Avasāne panekampi, tesaṃ javanacetasaṃ; Rūpāvacarikaṃ hoti, dutiyajjhānamānasaṃ.
清净信与中舍,连同喜和快乐;
与心一境性相应,这个禅那具有三个支分。
Sampasādanamajjhattaṃ, pītiyā ca sukhena ca; Ekaggatāya saṃyuttaṃ, jhānaṃ hoti tivaṅgikaṃ.
其余的部分,按照下面所说的方式去观察理解。
像这样,缺少两支,却具备三支。
Heṭṭhā vuttanayeneva, sesaṃ samupalakkhaye; Evaṃ duvaṅgahīnaṃ tu, tīhi aṅgehi saṃyutaṃ.
禅那具足三种善妙,与十种特相相应;
比丘所证得的是第二禅,此即修习所成。
Jhānaṃ tividhakalyāṇaṃ, dasalakkhaṇasaṃyutaṃ; Dutiyādhigataṃ hoti, bhikkhunā bhāvanāmayaṃ.
证得第二禅时,以五种行相;
成为善修习者后,于第二禅中亦具正念。
Dutiyādhigate jhāne, ākārehi ca pañcahi; Suciṇṇavasinā hutvā, dutiyepi satīmatā.
是故从娴熟之禅出定后,再从第二禅出定;
此等至以寻伺为近敌。
Tasmā paguṇato jhānā, vuṭṭhāya dutiyā puna; Āsannatakkacārāri, samāpatti ayaṃ iti.
因为把喜执取为可爱,心就被它搅动起来。
不过,因为喜还比较粗,所以这个禅支就弱。
Pītiyā piyato tassa, cetaso uppilāpanaṃ; Pītiyā pana thūlattā, tatoyaṃ aṅgadubbalā.
在那里看见过患之后,又视第三禅为寂静;
把对第二禅的贪恋彻底断除之后,再次……
Tattha ādīnavaṃ disvā, tatiye santato pana; Nikantiṃ pariyādāya, jhānasmiṃ dutiye puna.
为了证得第三禅,应当进行修习的次第;
当他从第二禅出定之后,在那个时候,
Tatiyādhigamatthāya, kātabbo bhāvanakkamo; Athassa dutiyajjhānā, vuṭṭhāya ca yadā pana.
具念正知者,审察禅支时;
喜现前为粗,乐等则寂静。
Satassa sampajānassa, jhānaṅgaṃ paccavekkhato; Thūlato pītupaṭṭhāti, sukhādi santato pana.
为了断除粗重支分,那时,以及那位瑜伽行者的;
为了获得寂静支分,那个相也正是同样的。
Thūlaṅgānaṃ pahānāya, tadā tassa ca yogino; Santaṅgapaṭilābhāya, nimittaṃ tu tadeva ca.
心里反复作意“大地,大地”,
现在第三禅那将要生起,他这样作意。
‘‘Pathavī pathavi’’ccevaṃ, karoto manasā puna; Idāni tatiyaṃ jhāna-muppajjissati taṃ iti.
断有分心,转取地遍为所缘;
瑜伽士即于意门,缘此而安住。
Bhavaṅgaṃ manupacchijja, pathavīkasiṇaṃ pana; Tadevārammaṇaṃ katvā, manodvāramhi yogino.
于彼所缘,意门转向心生起;
其后,速行心亦生起,或四或五。
Jāyatāvajjanaṃ cittaṃ, tasmiṃ ārammaṇe tato; Javanāni ca jāyante, tassa cattāri pañca vā.
不过,在他们那些速行心的最后,只有一个心。
它属于色界,是第三禅的心。
Avasāne panekaṃ tu, tesaṃ javanacetasaṃ; Rūpāvacarikaṃ hoti, tatiyajjhānamānasaṃ.
具足正念与正知,并且与快乐相应。
与一境性相应,这第三种被认为有两个支。
Satiyā sampajaññena, sampannaṃ tu sukhena ca; Ekaggatāya saṃyuttaṃ, duvaṅgaṃ tatiyaṃ mataṃ.
就像上面所说的那样,其余部分应当同样去观察理解。
同样,缺少一支的,则与两支相伴。
Heṭṭhā vuttanayeneva, sesaṃ samupalakkhaye; Evamekaṅgahīnaṃ tu, dvīhi aṅgehi saṃyutaṃ.
禅那具备三种善妙,同时具足十种特征;
第三禅已由比丘证得,它是修习所成的。
Jhānaṃ tividhakalyāṇaṃ, dasalakkhaṇasaṃyutaṃ; Tatiyādhigataṃ hoti, bhikkhunā bhāvanāmayaṃ.
证得第三禅,以五种行相;
善修自在而住,于彼禅中具念。
Tatiyādhigate jhāne, ākārehi ca pañcahi; Suciṇṇavasinā hutvā, tasmiṃ pana satīmatā.
是故从娴熟之禅那出定,再由第三禅那出定;
以喜之过患邻近故,此等至即名近喜过患。
Tasmā paguṇato jhānā, vuṭṭhāya tatiyā puna; Āsannapītidosā hi, samāpatti ayanti ca.
在这里,心的倾向就正是快乐。
因为乐很粗,所以这个禅支才这么弱。
Yadevacettha ābhogo, sukhamicceva cetaso; Evaṃ sukhassa thūlattā, hotāyaṃ aṅgadubbalā.
如是观见第三禅中之过患,
瑜伽行者复以心观第四禅为寂静。
Iti ādīnavaṃ disvā, jhānasmiṃ tatiye puna; Catutthaṃ santato disvā, cetasā pana yoginā.
把对第三禅的贪恋彻底断除之后,
为了证得第四,应当进行修行次第。
Nikantiṃ pariyādāya, jhānasmiṃ tatiye puna; Catutthādhigamatthāya, kātabbo bhāvanakkamo.
当他从第三禅出定之后,
有念、有正知的人,在省察禅支时。
Athassa tatiyajjhānā, vuṭṭhāya hi yadā pana; Satassa sampajānassa, jhānaṅgaṃ paccavekkhato.
从粗重开始,它现起,那快乐的心由此;
对他,舍以寂静的方式现起,心一境性也是如此。
Thūlato tassupaṭṭhāti, sukhaṃ taṃ mānasaṃ tato; Upekkhā santato tassa, cittassekaggatāpi ca.
为了断除粗重之支,为了获得寂静之支;
正是那个相,也就是“地、地”。
Thūlaṅgassa pahānāya, santaṅgassūpaladdhiyā; Tadeva ca nimittañhi, ‘‘pathavī pathavī’’ti ca.
瑜伽行者只是用心一次又一次地造作;
第四禅将会生起,就这样。
Karoto manasā eva, punappunañca yogino; Catutthaṃ panidaṃ jhānaṃ, uppajjissati taṃ iti.
断有分已,亦以地遍;
瑜伽行者即于意门,取彼为所缘。
Bhavaṅgaṃ panupacchijja, pathavīkasiṇaṃ tathā; Tadevārammaṇaṃ katvā, manodvāramhi yogino.
转向心生起,随后又在那同一个所缘上生起。
而速行心也生起,对于它则有四种或五种。
Jāyatāvajjanaṃ cittaṃ, tasmiṃ ārammaṇe tato; Javanāni ca jāyante, tassa cattāri pañca vā.
不过,在最后,他们的速行心则有一种。
它属于色界,是第四禅的心。
Avasāne panekaṃ tu, tesaṃ javanacetasaṃ; Rūpāvacarikaṃ hoti, catutthajjhānamānasaṃ.
Ekaṅgavippahīnaṃ tu, dvīhi aṅgehi yogato; Catutthaṃ panidaṃ jhānaṃ, duvaṅganti pavuccati.
这样具备三种善妙、与十种特征相应的(法)。
第四种是比丘通过修习而证得的。
Evaṃ tividhakalyāṇaṃ, dasalakkhaṇasaṃyutaṃ; Catutthādhigataṃ hoti, bhikkhunā bhāvanāmayaṃ.
乐对舍不成习行故,
唯与舍俱之速行心,乃得速行。
Yasmā sukhamupekkhāya, na hotāsevanaṃ pana; Upekkhāsahagatāneva, javanāni javanti ca.
因此,与舍俱的,被称为第四。
这里的不同之处就是这个,剩下的则按照前面说的方式理解。
Upekkhāsahagataṃ tasmā, catutthaṃ samudīritaṃ; Ayamettha viseso hi, sesaṃ vuttanayaṃ pana.
四法门中第二禅,于五法门则分为二;
以第二作第三。
Yaṃ catukkanaye jhānaṃ, dutiyaṃ taṃ dvidhā pana; Katvāna pañcakanaye, dutiyaṃ tatiyaṃ kataṃ.
在这里,第三就是第四,第四就是第五。
最初的就是最初的,这就是这里的差别所在。
Tatiyaṃ taṃ catutthañca, catutthaṃ pañcamaṃ idha; Paṭhamaṃ paṭhamaṃyeva, ayamettha visesatā.
就这样,说到这里,我已经讲得不算太简略了。
这个色界修习的说明,也没有讲得过于详细。
Evamettāvatā vuttā, nātisaṅkhepato mayā; Nātivitthārato cāyaṃ, rūpāvacarabhāvanā.
其言至甜至胜,何人闻之不生欢喜?
此乃智慧极锐利明澈、信心清净者所当体证。
Sumadhuravarataravacano, kaṃ nu janaṃ neva rañjayati; Atinisitavisadabuddhi-pasādajana vedanīyoyaṃ.