13. 第十三品
13. Terasamo paricchedo
作用通达之解说
Kārakapaṭivedhaniddeso
于此,或有人问:“虽已指出善等诸法,却未指出这些法的作者——我。若没有那个作为作者、感受者的我,善与不善诸法便不能存在;它们若不存在,则依于它们的那些果报也就不存在。那么,善等诸法的教导岂不是毫无意义?”对此回答:“这个教导并非毫无意义,它实有意义。如果因为作者不存在,善等诸法就不存在,那么那个被假设的我本身也应不存在。为什么呢?因为在那个我之外,并无其他作者。如果说,即便没有其他作者,作者之我仍然存在,那么同样地,即便没有作者,也应承认善等诸法存在。为何你在彼处随顺,在此处却违逆了呢?再者,又如世间中,虽然没有作者,依于地、火、风等,也能见到芽等事物的生起;同样地,应知这些善等诸法也是由因缘和合而生起的。”
Etthāha – niddiṭṭhā kusalādayo nāma dhammā, na panetesaṃ kārako attā niddiṭṭho. Tassa hi kārakassa vedakassa attano abhāve kusalākusalānaṃ dhammānaṃ abhāvo siyā, tesamabhāve tadāyattavuttīnaṃ tesaṃ vipākānamabhāvo hoti, tasmā kusalādīnaṃ dhammānaṃ desanā niratthikāti? Atra vuccate – nāyaṃ niratthikā, sātthikāvāyaṃ desanā. Yadi kārakassābhāvā kusalādīnamabhāvo siyā, tassa parikappitassa attanopi abhāvo siyā. Kiṃ kāraṇanti ce? Tassa attano aññassa kārakassābhāvato. Kārakābhāvepi kattā attā atthīti ce? Tathā kusalādīnampi asatipi kattari atthitā upagantabbā, kutoyaṃ tava tatthānurodho, idha virodhoti. Athāpi yathā pana loke kārakābhāvepi pathavīāpatejautuādayo paṭicca aṅkurādīnaṃ abhinibbatti dissati, tathā etesampi kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayasāmaggiyā abhinibbatti hotīti veditabbā.
再者,若于此有人说:依于其智慧所假设的、常恒稳固的、善等法的作者之我,在胜义上是存在的?我们且来审察:那个我,作为作用者、感受者,是有思的呢,还是无思的?于此,若它是无思的,则如同墙、树、石一般,它便没有作用者与感受者的特性。若它是有思的,那么它与思是相异的,还是不相异的?若不相异,当思灭时,我本身也应灭。若问何因?因为与思不相异故。
Athāpi cettha tassā paññāya parikappito nicco dhuvo kusalādīnaṃ kattā attā paramatthato atthīti ce? Tamupaparikkhissāma tāva, so pana tāva attā kārako vedako kiṃ sacetano vā, udāhu acetano vāti? Kiñcettha – yadi acetano siyā, pākāratarupāsāṇasadiso siyā. Tassa kārakavedakattābhāvo siyā. Yadi sacetano, so cetanāya añño vā siyā, anañño vā. Athānañño, cetanāya nāse attanopi nāso siyā. Kiṃ kāraṇanti ce? Cetanāya anaññattā.
若尊者您心中这样想:“然而,我体本身并不会灭,因为它是恒常的;只有思才会灭。”对此的回答是:当“我”无灭时,思亦不应有灭。是何缘故?因为思与我体并非相异。若思与我体不异,却说只有思灭而我体不灭,这是不合理的。倘若思的灭没有特别的因,那便让你的“我”灭去,让思存留。若说“思灭时,我体无灭”?那么我体与思便成了相异的。若相异的我体灭时,其本身却又不灭;若是如此,你之前“思与我体不异”的宗义便告失败。再者,若思与我体不异,那么我体无灭时,思也应无灭。倘若不是如此,宗义即告失败。或者,若与所说相违,就让你的我体灭,令思存留。若说不是这样?那么,就应当舍弃“不异”的主张。如果不舍离,你便成了宗义失败者。
Athāpi bhavato adhippāyo evaṃ siyā, attano pana nāso na bhavati niccattā, cetanāyayeva nāso bhavatīti? Vuccate – attano anāse sati cetanāyapi nāso na bhavati. Kiṃ kāraṇanti ce? Cetanāya anaññattā. Cetanattānaṃ anaññatte sati cetanāyayeva nāso bhavati, na attanoti ayuttametaṃ. Atha cetanāyayeva vināse visesakāraṇaṃ natthi, attāva nassatu, tiṭṭhatu cetanā. Atha cetanāya nāse attano nāso na bhavatīti ce? Cetanāya attā añño siyā. Atha aññassa attassa nāse sati sayaṃ nāso na bhavati, evañca sati ‘‘cetanāya anañño attā’’ti tava paṭiññā hīnā. Athāpi cetanattānaṃ anaññatte sati attano anāso cetanāyapi anāso bhavatu. Atha na bhavati, paṭiññā hīnā. Atha vuttappakārato viparītaṃ vā siyā, attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu. Atha pana evaṃ na bhavatīti ce? Anaññattapakkhaṃ pariccaja. Atha pana na pariccajasi, paṭiññāhīno bhavasi.
若尊者您心中这样想:“我这个我体,与思并非不异,而是相异的”?对此的回答是:然而,相异性有两种:由特征而成就的相异性,以及由处所而成就的相异性。这当中,你是说思与我体是由特征而成就的相异性,还是由处所而成就的相异性?你回答说:“我说是由特征而成就的相异性。正如色、味、香等虽然同在一处,但由特征而有相异性;同样地,思与我体虽然同在一处,但由特征而有相异性,因此我说是由特征而成就的相异性。”对此作答道:正如火在烧制陶器时,当所烧制的陶器之色灭时,味等也随之而灭;同样地,当思灭时,我体也应随之而灭。是何缘故?因为如同色、味等一样,乃同一处所的缘故。
Athāyaṃ bhavato adhippāyo siyā ‘‘nāyaṃ mama attā cetanāya anañño, aññoyevā’’ti? Tatra vuccate – idha pana aññattaṃ duvidhaṃ hoti lakkhaṇakatamaññattañca desantarakatamaññattañcāti. Tattha kiṃ tvaṃ cetanattānaṃ lakkhaṇakatamaññattaṃ vadesi, udāhu desantarakatamaññattanti? Ahaṃ lakkhaṇakatamaññattaṃ vadāmīti. Yathā hi rūparasagandhādīnamekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattaṃ hoti, evaṃ cetanattānamekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattaṃ hoti, tasmā lakkhaṇakatamaññattaṃ vadāmīti. Tatra vuccate – yathā hi jātavedassa ḍayhamāne āmakasaṅghaṭe āmakavaṇṇavināse rasādīnaṃ vināso bhavati, tatheva cetanāya vināse attanopi vināso siyā. Kiṃ kāraṇanti ce? Rūparasādīnaṃ viya ekadesattāti.
若尊者您又有这样的见解:“虽然同在一处,但我体本身并不灭,只有思才会灭”?对此的回答是:当“我”无灭时,思亦决定无灭。是何缘故?因为如同色、味等一样,二者不可分离。若在同一处所、不可分离的前提下,以什么理由说只有思灭而我体却不灭?若没有特别的因,依你的见解,就该让你的“我”灭,让思存留。若思灭时我体无灭,则二者便没有同一处所性。若如此,有何过失呢?那么,你先前所说的——“正如色、味、香等虽然同在一处,但由特征而有相异性;同样地,思与我体虽然同在一处,但由特征而有相异性”——便不合道理,你的宗义即告失败。若如同色、味等一样,虽在同一处所,但我体无灭时思也不灭,倘若这点不能成立,你便成了宗义失败者。或者,若与所说相违,就让你的我体灭,令思存留。若说并非如此?那么,同一处所性便不能成立。
Athevaṃ bhavato mati siyā ‘‘ekadesatte satipi attano pana nāso na bhavati, cetanāyayeva vināso bhavatī’’ti? Atra vuccate – attano anāse cetanāyapi anāsova hoti. Kiṃ kāraṇanti ce? Rūparasādīnaṃ viya avinibbhogato. Atha samāne ekadesatte avinibbhogabhāvepi kena hetunā cetanāya eva nāso bhavati, na pana attano. Atha visesakāraṇaṃ natthi, tava laddhiyā attāva nassatu, tiṭṭhatu cetanā. Atha cetanāya nāse attano nāso na bhavati, ubhinnaṃ ekadesatā natthi. Evañca sati ko dosoti ce? Yaṃ pana tayā vuttaṃ, yathā rūparasagandhādīnaṃ ekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattaṃ, tathā cetanattānamekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattanti? Tamayuttanti tava paṭiññā hīnā. Atha rūparasādīnaṃ viya samānepi ekadesatte yadi attano anāse cetanāyapi anāso na bhavati, paṭiññāhīno asi. Atha vuttappakārato viparītaṃ vā siyā, tava attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu. Athevaṃ na bhavatīti ce? Ekadesatāva natthīti.
如果你所说的相异,是指由处所导致的差异:那么当思与我相异时,便应如瓶、布、车、屋等那样彼此相异。若离于思,你的我便不成相异,却又应如布之离瓶那样相异。难道瓶是一者,布是另一者吗?不然。若是这样,又有什么过失呢?那么“无思的我”便不能免于前文所说的过失。因此,应知于胜义中,并没有任何能造作或能感受的我存在。
Atha desantarakatamaññattaṃ vadesi, cetanattānaṃ aññatte sati ghaṭapaṭasakaṭagehādīnaṃ viya aññattaṃ siyā. Cetanāya vinā anaññatā te attā na ghaṭena vinā paṭo viya añño siyā . Añño ca hi ghaṭo añño ca paṭoti? Na, evañca sati ko dosoti ce? ‘‘Acetano attā’’ti pubbe vuttadosato na parimuccatīti. Tasmā paramatthato na koci kattā vā vedako vā attā atthīti daṭṭhabbanti.
倘若如此,为何世尊会说——
Yadi evaṃ atha kasmā bhagavatā –
由此世间至他方世间,
那人流转;
他既造作又感受,
自所造作的苦乐。
‘‘Asmā lokā paraṃ lokaṃ, So ca sandhāvatī naro; So ca karoti vedeti, Sukhadukkhaṃ sayaṃkata’’nti ca.
众生陷入轮回,
他有大苦与大恐怖;
有母亲,有父亲,
有化生有情。
‘‘Satto saṃsāramāpanno, Dukkhamassa mahabbhayaṃ; Atthi mātā atthi pitā, Atthi sattopapātiko’’ti ca.
‘‘Bhārā have pañcakkhandhā, Bhārahāro ca puggalo; Bhārādānaṃ dukkhaṃ loke, Bhāranikkhepanaṃ sukha’’nti ca.
凡人所作者,
或以身,或以语,或以意,
那实为他所有,
他便带着那个离去。
‘‘Yañhi karoti puriso, Kāyena vācā uda cetasā; Tañhi tassa sakaṃ hoti, Tañca ādāya gacchatī’’ti ca.
在单独一劫中,
一个人的骨骸之堆
会堆积得如同高山一般,
这是大仙所说。
‘‘Ekassekena kappena, Puggalassaṭṭhisañcayo; Siyā pabbatasamo rāsi, Iti vuttaṃ mahesinā’’ti ca.
无信且不知恩者,
及那破门而入之人;
机会已断,所食已吐者,
他实为最上之人。
‘‘Asaddho akataññū ca, Sandhicchedo ca yo naro; Hatāvakāso vantāso, Sa ve uttamaporiso’’ti ca. –
所谓“已说”:此语确为世尊所说。然而是依世俗共许而说,并非依胜义而说。难道世尊不也说过——
Vuttanti. Saccaṃ evaṃ vuttaṃ bhagavatā, tañca kho sammutivasena, na paramatthato. Nanu bhagavatā idampi vuttaṃ –
‘‘Kiṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te; Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhatī’’ti ca.
正如依靠各部组件的组合,
便产生了“车”这个名称;
同样地,当诸蕴存在时,
便有了“有情”的世俗共识。
‘‘Yathāpi aṅgasambhārā, Hoti saddo ratho iti; Evaṃ khandhesu santesu, Hoti sattoti sammutī’’ti ca.
因此,不应只执取言辞,也不应成为顽固的执取者;应当亲近导师,了知经句的意趣,于经句中精勤。世尊宣说了两种真实——‘世俗谛’与‘究竟谛’。因此,对这两种世俗谛与究竟谛,应当不混淆地了知。如此不混淆地了知后,审察在究竟义上实无造作者、感受者,亦无恒常、坚固之我;善察诸法依缘和合而生起后,欲求利益的善男子,应当为灭尽诸苦而修行。
Tasmā na vacanamattamevāvalambitabbaṃ, na ca daḷhamūḷhagāhinā ca bhavitabbaṃ, garukulamupasevitvā suttapadānaṃ adhippāyo jānitabbo, suttapadesu abhiyogo kātabbo. Dve saccāni bhagavatā vuttāni – ‘‘sammutisaccaṃ, paramatthasaccañcā’’ti. Tasmā dvepi sammutiparamatthasaccāni asaṅkarato ñātabbāni. Evaṃ asaṅkarato ñatvā koci kārako vā vedako vā nicco dhuvo attā paramatthato natthīti upaparikkhitvā paccayasāmaggiyā dhammānaṃ pavattiṃ sallakkhetvā paṇḍitena kulaputtena atthakāmena dukkhassantakiriyāya paṭipajjitabbanti.
Yo imaṃ ganthaṃ accantaṃ, cinteti satatampi so; Kamena paramā paññā, tassa gacchati vepulaṃ.
此论能带来殊胜的寂止,
能断除疑惑,令人喜爱;
若有人常读诵、听闻此论,
那位比丘的智慧便于此处增长。
Atimatikaramādhinīharaṃ, Vimativināsakaraṃ piyakkaraṃ; Paṭhati suṇati yo sadā imaṃ, Vikasati tassa matīdha bhikkhuno.
如是,于《阿毗达摩入门》中,名为“造作者通达解说”
Iti abhidhammāvatāre kārakapaṭivedhaniddeso nāma