第13章
13. Terasamo paricchedo
作者通达的解说
Kārakapaṭivedhaniddeso
这里有人问:已经指出了善等诸法,却没有指出这些法的作者——我。如果没有那个作为作者、作为感受者的我,那么善与不善诸法就不会存在;它们不存在的话,那些依靠它们而运行的果报也就不会存在。这样一来,对善等诸法的开示岂不是没有意义?对此回答说:这个开示并非没有意义,它确实是有意义的。如果因为作者不存在,善等诸法就不存在,那么那个被假设出来的我也应该不存在。为什么呢?因为在那个我之外,并没有别的作者。如果说,即使没有别的作者,作为作者的我还是存在,那么同样地,即使没有作者,也应该承认善等诸法存在。为什么你在那一点上认同,在这里却反对呢?再者,就像世间虽然没有作者,但依靠地、水、火、时节等,仍能看到芽等事物的生起;同样地,应当知道这些善等诸法也是依靠因缘和合而生起的。
Etthāha – niddiṭṭhā kusalādayo nāma dhammā, na panetesaṃ kārako attā niddiṭṭho. Tassa hi kārakassa vedakassa attano abhāve kusalākusalānaṃ dhammānaṃ abhāvo siyā, tesamabhāve tadāyattavuttīnaṃ tesaṃ vipākānamabhāvo hoti, tasmā kusalādīnaṃ dhammānaṃ desanā niratthikāti? Atra vuccate – nāyaṃ niratthikā, sātthikāvāyaṃ desanā. Yadi kārakassābhāvā kusalādīnamabhāvo siyā, tassa parikappitassa attanopi abhāvo siyā. Kiṃ kāraṇanti ce? Tassa attano aññassa kārakassābhāvato. Kārakābhāvepi kattā attā atthīti ce? Tathā kusalādīnampi asatipi kattari atthitā upagantabbā, kutoyaṃ tava tatthānurodho, idha virodhoti. Athāpi yathā pana loke kārakābhāvepi pathavīāpatejautuādayo paṭicca aṅkurādīnaṃ abhinibbatti dissati, tathā etesampi kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayasāmaggiyā abhinibbatti hotīti veditabbā.
那么,假如有人这样想:那个被智慧设想出来的、常恒不变的、作为善等诸法之作者的我,从胜义上说确实存在呢?我们姑且来审查一下:那个作为作者和感受者的我,到底是有思的,还是无思的?这里要问:如果它是无思的,那它就像墙壁、树木、石头一样,也就不具备作者和感受者的性质。如果它是有思的,那么它跟思是同一个东西,还是不同的东西?如果是同一个东西,那么思毁灭时,我本身也该毁灭。什么原因呢?因为它跟思没有区别。
Athāpi cettha tassā paññāya parikappito nicco dhuvo kusalādīnaṃ kattā attā paramatthato atthīti ce? Tamupaparikkhissāma tāva, so pana tāva attā kārako vedako kiṃ sacetano vā, udāhu acetano vāti? Kiñcettha – yadi acetano siyā, pākāratarupāsāṇasadiso siyā. Tassa kārakavedakattābhāvo siyā. Yadi sacetano, so cetanāya añño vā siyā, anañño vā. Athānañño, cetanāya nāse attanopi nāso siyā. Kiṃ kāraṇanti ce? Cetanāya anaññattā.
假如你心里是这样想的:我本身不会灭,因为它是恒常的,只有思才会灭。对此的回答是:如果我本身不灭,思也不应该灭。什么原因呢?因为思与我并非不同。如果思与我并非不同,却说只有思灭而我本身不灭,这说不通。如果思的灭没有特别的理由,那就让我灭掉,让思留着吧。如果说思灭了我本身却不灭,那思与我就成了不同的东西。如果与自我相异者灭掉,而自我本身不灭,那么你先前承许的“思与我并非不同”就站不住脚了。再说,如果思与我并非不同,那么我本身不灭时,思也应该不灭。如果不是这样,你的承许就站不住脚了。或者反过来,让我灭掉,让思留着。如果说不可以这样,那你就得放弃“并非不同”的主张。如果不放弃,你就是承许失败。
Athāpi bhavato adhippāyo evaṃ siyā, attano pana nāso na bhavati niccattā, cetanāyayeva nāso bhavatīti? Vuccate – attano anāse sati cetanāyapi nāso na bhavati. Kiṃ kāraṇanti ce? Cetanāya anaññattā. Cetanattānaṃ anaññatte sati cetanāyayeva nāso bhavati, na attanoti ayuttametaṃ. Atha cetanāyayeva vināse visesakāraṇaṃ natthi, attāva nassatu, tiṭṭhatu cetanā. Atha cetanāya nāse attano nāso na bhavatīti ce? Cetanāya attā añño siyā. Atha aññassa attassa nāse sati sayaṃ nāso na bhavati, evañca sati ‘‘cetanāya anañño attā’’ti tava paṭiññā hīnā. Athāpi cetanattānaṃ anaññatte sati attano anāso cetanāyapi anāso bhavatu. Atha na bhavati, paṭiññā hīnā. Atha vuttappakārato viparītaṃ vā siyā, attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu. Atha pana evaṃ na bhavatīti ce? Anaññattapakkhaṃ pariccaja. Atha pana na pariccajasi, paṭiññāhīno bhavasi.
那么,尊者您可能是这样想的:“这个‘我’与思并非别异,而正是别异的(另一物)”?对此,回答如下:在这里,相异有两种:由特征决定的相异,以及由处所决定的相异。这当中,您是说思和“我”是由特征决定的相异,还是由处所决定的相异?您回答说:“我说是由特征决定的相异。因为就像色、味、香等虽然处在同一处,但就特征而言仍是相异的;同样,思和‘我’虽然处在同一处,但就特征而言也是相异的,所以我说是由特征决定的相异。”对此,回答如下:就像火在烧制生陶坯时,生陶坯的颜色毁坏时,味等也随之毁坏;同样,思毁坏时,“我”也应该毁坏。什么原因呢?因为就像色、味等一样,是同一处的缘故。
Athāyaṃ bhavato adhippāyo siyā ‘‘nāyaṃ mama attā cetanāya anañño, aññoyevā’’ti? Tatra vuccate – idha pana aññattaṃ duvidhaṃ hoti lakkhaṇakatamaññattañca desantarakatamaññattañcāti. Tattha kiṃ tvaṃ cetanattānaṃ lakkhaṇakatamaññattaṃ vadesi, udāhu desantarakatamaññattanti? Ahaṃ lakkhaṇakatamaññattaṃ vadāmīti. Yathā hi rūparasagandhādīnamekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattaṃ hoti, evaṃ cetanattānamekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattaṃ hoti, tasmā lakkhaṇakatamaññattaṃ vadāmīti. Tatra vuccate – yathā hi jātavedassa ḍayhamāne āmakasaṅghaṭe āmakavaṇṇavināse rasādīnaṃ vināso bhavati, tatheva cetanāya vināse attanopi vināso siyā. Kiṃ kāraṇanti ce? Rūparasādīnaṃ viya ekadesattāti.
如果尊者您又这样想:“即使同在一处,我本身并不灭,只有思才灭”?对此的回答是:当我本身不灭时,思也不灭。什么缘故呢?因为就像色、味等一样,二者不可分离。那么,既然同样是在同一处、同样不可分离,凭什么理由只有思灭,而我本身却不灭?如果没有特别的理由,按你的主张,那就该让你的我灭,让思留着。如果思灭时我本身不灭,那二者就没有同一处所性了。如果这样,又有什么过失呢?你先前说的——“正如色、味、香等虽然同在一处,但由特征而各有差异;同样地,思和我本身虽然同在一处,但由特征而各有差异”——这就不合理,你的主张就站不住脚了。如果像色、味等一样,虽然同在一处,但我本身不灭时思也并非不灭,那你就成了主张失败的人。或者,如果与所说的相反,那就让你的我灭,让思留着。如果说并非如此?那同一处所性就根本不成立。
Athevaṃ bhavato mati siyā ‘‘ekadesatte satipi attano pana nāso na bhavati, cetanāyayeva vināso bhavatī’’ti? Atra vuccate – attano anāse cetanāyapi anāsova hoti. Kiṃ kāraṇanti ce? Rūparasādīnaṃ viya avinibbhogato. Atha samāne ekadesatte avinibbhogabhāvepi kena hetunā cetanāya eva nāso bhavati, na pana attano. Atha visesakāraṇaṃ natthi, tava laddhiyā attāva nassatu, tiṭṭhatu cetanā. Atha cetanāya nāse attano nāso na bhavati, ubhinnaṃ ekadesatā natthi. Evañca sati ko dosoti ce? Yaṃ pana tayā vuttaṃ, yathā rūparasagandhādīnaṃ ekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattaṃ, tathā cetanattānamekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattanti? Tamayuttanti tava paṭiññā hīnā. Atha rūparasādīnaṃ viya samānepi ekadesatte yadi attano anāse cetanāyapi anāso na bhavati, paṭiññāhīno asi. Atha vuttappakārato viparītaṃ vā siyā, tava attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu. Athevaṃ na bhavatīti ce? Ekadesatāva natthīti.
接着,他说到“由处所不同而相异”这一点:如果思与我是相异的,那就应该像瓶、布、车、屋等那样彼此相异。如果离开思,你的我便不成相异,那它就应该像布离开瓶那样是相异的。难道瓶是一个,布又是另一个吗?不是。如果是这样,又有什么过失呢?那么“无思的我”就逃不开前面所说的过失。所以应当知道,从胜义上说,并不存在任何能造作或能感受的我。
Atha desantarakatamaññattaṃ vadesi, cetanattānaṃ aññatte sati ghaṭapaṭasakaṭagehādīnaṃ viya aññattaṃ siyā. Cetanāya vinā anaññatā te attā na ghaṭena vinā paṭo viya añño siyā . Añño ca hi ghaṭo añño ca paṭoti? Na, evañca sati ko dosoti ce? ‘‘Acetano attā’’ti pubbe vuttadosato na parimuccatīti. Tasmā paramatthato na koci kattā vā vedako vā attā atthīti daṭṭhabbanti.
如果这样,那么为什么由世尊——
Yadi evaṃ atha kasmā bhagavatā –
从这个世界到另一个世界,
那个人也在轮回流转。
他既在造作,也在感受。
苦与乐是自己造作的。
‘‘Asmā lokā paraṃ lokaṃ, So ca sandhāvatī naro; So ca karoti vedeti, Sukhadukkhaṃ sayaṃkata’’nti ca.
众生一旦进入轮回,
对他来说,苦就是巨大的恐惧。
有母亲,有父亲,
还有化生的众生。
‘‘Satto saṃsāramāpanno, Dukkhamassa mahabbhayaṃ; Atthi mātā atthi pitā, Atthi sattopapātiko’’ti ca.
五蕴确实是重担,
而背负重担者就是人。
在世间,执取重担就是苦。
放下重担就是乐。
‘‘Bhārā have pañcakkhandhā, Bhārahāro ca puggalo; Bhārādānaṃ dukkhaṃ loke, Bhāranikkhepanaṃ sukha’’nti ca.
一个人无论做了什么,
无论是以身体、以言语,还是以心;
那确实是他自己的东西,
他拿着那个东西离开。
‘‘Yañhi karoti puriso, Kāyena vācā uda cetasā; Tañhi tassa sakaṃ hoti, Tañca ādāya gacchatī’’ti ca.
单单一人在一劫中,
所积的骨堆;
可能堆积得像一座山那么高,
这是大仙所说的。
‘‘Ekassekena kappena, Puggalassaṭṭhisañcayo; Siyā pabbatasamo rāsi, Iti vuttaṃ mahesinā’’ti ca.
没有信仰,而且忘恩负义,
还有那种破坏和合的人;
已经断除了再生机会,已经彻底放下了渴求。
那位确实是最上之人。
‘‘Asaddho akataññū ca, Sandhicchedo ca yo naro; Hatāvakāso vantāso, Sa ve uttamaporiso’’ti ca. –
“已说”这句话,确实是世尊这样说的,但那只是依照世俗共许的方式说的,并不是从胜义的角度说的。难道世尊不也这样说过——
Vuttanti. Saccaṃ evaṃ vuttaṃ bhagavatā, tañca kho sammutivasena, na paramatthato. Nanu bhagavatā idampi vuttaṃ –
你凭什么认定有个“有情”?魔罗,这是你的邪见吗?
这纯粹是诸行的堆积,在这里根本找不到所谓的有情。
‘‘Kiṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te; Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhatī’’ti ca.
就像各种部件组合起来
就有了“车”这个声音(名称)。
当诸蕴如是存在时,
于是就有了“有情”这个世俗说法。
‘‘Yathāpi aṅgasambhārā, Hoti saddo ratho iti; Evaṃ khandhesu santesu, Hoti sattoti sammutī’’ti ca.
所以,不能只停留在言辞上,也不能固执地死抓不放。应当亲近有德行的善知识,了解经句的意趣,在经句上用心努力。世尊说过两种真理——世俗谛和究竟谛。因此,应当清楚地分辨世俗谛和究竟谛这两者,不把它们混在一起。这样不混淆地了解之后,再去审察:从究竟意义上说,并没有一个造作者,也没有一个感受者,没有恒常不变、稳固的“我”。观察到诸法是依靠各种条件和合而生起的,一个有智慧的善男子、想要利益自己的人,就应当为了彻底灭尽苦而修行。
Tasmā na vacanamattamevāvalambitabbaṃ, na ca daḷhamūḷhagāhinā ca bhavitabbaṃ, garukulamupasevitvā suttapadānaṃ adhippāyo jānitabbo, suttapadesu abhiyogo kātabbo. Dve saccāni bhagavatā vuttāni – ‘‘sammutisaccaṃ, paramatthasaccañcā’’ti. Tasmā dvepi sammutiparamatthasaccāni asaṅkarato ñātabbāni. Evaṃ asaṅkarato ñatvā koci kārako vā vedako vā nicco dhuvo attā paramatthato natthīti upaparikkhitvā paccayasāmaggiyā dhammānaṃ pavattiṃ sallakkhetvā paṇḍitena kulaputtena atthakāmena dukkhassantakiriyāya paṭipajjitabbanti.
如果有人彻底地一直不停地琢磨这部论书,
他的至高智慧逐渐变得广大。
Yo imaṃ ganthaṃ accantaṃ, cinteti satatampi so; Kamena paramā paññā, tassa gacchati vepulaṃ.
能生起殊胜智慧、消除忧恼。
能摧毁疑惑,又让人感到亲切;
如果有人总是读诵、听闻这个,
那位比丘的智慧就在这里增长。
Atimatikaramādhinīharaṃ, Vimativināsakaraṃ piyakkaraṃ; Paṭhati suṇati yo sadā imaṃ, Vikasati tassa matīdha bhikkhuno.
以上就是《阿毗达摩入门》中名为“造作者通达解说”的部分。
Iti abhidhammāvatāre kārakapaṭivedhaniddeso nāma