11. 第十一品
11. Ekādasamo paricchedo
涅槃之解说
Nibbānaniddeso
在色法之后所宣说的,即是最初便已开示的涅槃;
现在,已到达阐明它的方法次第。
Rūpānantaramuddiṭṭhaṃ , nibbānaṃ yaṃ panādito; Tassidāni anuppatto, vibhāvananayakkamo.
因此,为了开示那难证、难解的涅槃,我当尽其所能而宣说;
从此以后,我将阐明这难以了悟的涅槃之义。
Tasmāhaṃ tassa dassetuṃ, dukkarassa yathābalaṃ; Dubbodhassa pavakkhāmi, vibhāvanamito paraṃ.
在此,“涅槃”一词:因为编织了有与非有,故渴爱被称为“织”(vāna);由于从这渴爱中出离,故被称为“涅槃”,即不死、无为、最上之乐。正如所说:“那一切行的寂止、一切依着的舍离、渴爱的灭尽、离欲、灭——即是涅槃。”
Tattha nibbānanti bhavābhavaṃ vinanato vānaṃ vuccati taṇhā, vānato nikkhantattā nibbānanti ca pavuccati amataṃ asaṅkhataṃ paramaṃ sukhaṃ. Vuttaṃ hetaṃ ‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna’’nti.
因证得它,一切烦恼得以灭尽;
善巧涅槃者,宣说它为“涅槃”。
Yassa cādhigamā sabba-kilesānaṃ khayo bhave; Nibbānamiti niddiṭṭhaṃ, nibbānakusalena taṃ.
此涅槃应知:以寂静为特相,以不死为味,或以给予安稳为味;以无相为现起,或以出离为现起。
Etaṃ ca nibbānaṃ nāma tayidaṃ santilakkhaṇaṃ, accutirasaṃ, assāsakaraṇarasaṃ vā, animittapaccupaṭṭhānaṃ, nissaraṇapaccupaṭṭhānaṃ vāti veditabbaṃ.
在此,有人问:“难道从究竟义上来说,并不存在一个名为涅槃的实体,如同外道所执的‘我’或兔角一般不可得吗?”答:“并非如此。因为对于那些以智慧眼观察、寻求利益者,通过随顺的修行,它是可得的。凡夫所不能得者,不应说为‘无’。”然而,当法将舍利弗尊者被问“贤友,什么是涅槃?”时,他开示了贪等的灭尽:“贤友,即是贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽。”难道涅槃仅仅是贪等的灭尽吗?并非如此。为何?因为会导致阿罗汉果也仅仅是贪等灭尽的过失。如何说?在问涅槃之后紧接着问“贤友,什么是阿罗汉果?”时,他同样说“贤友,即是贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽。”因此,依你的见解,阿罗汉果也会变成仅仅是贪等的灭尽,但这并不合理,因为无上的出世间果心不可能仅仅是贪等的灭尽。所以,不应只取文句的表面义而作如是说,应当审察两部经的义理。
Etthāha – na paramatthato nibbānaṃ nāma eko sabhāvo atthi, titthiyānaṃ attā viya, sasavisāṇaṃ viya ca anupalabbhanīyatoti? Na, paññācakkhunā upaparikkhiyamānānaṃ hitagavesīnaṃ yathānurūpāya paṭipattiyā upalabbhanīyato. Yaṃ hi puthujjanā nopalabbhanti, taṃ ‘‘natthī’’ti na vattabbaṃ. Athāyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā ‘‘katamaṃ nu kho, āvuso, nibbāna’’nti nibbānaṃ puṭṭhena ‘‘yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti rāgādīnaṃ khayova dassito, tasmā rāgādīnaṃ khayamattameva nibbānanti ce? Taṃ na. Kasmā? Arahattassāpi rāgādīnaṃ khayamattapasaṅgadosāpattito. Kathaṃ? Nibbānaṃ pucchānantarameva ‘‘katamaṃ nu kho, āvuso, arahatta’’nti puṭṭhena ‘‘yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti rāgādīnaṃ khayova vutto, tasmā tava matena arahattaphalassāpi rāgādīnaṃ khayamattatā bhaveyya, na cetaṃ yuttaṃ anuttarassa lokuttaraphalacittassa rāgānaṃ khayamattatāpajjanaṃ, tasmā mā evaṃ byañjanacchāyāya vadesi, ubhinnaṃ pana suttānaṃ attho upaparikkhitabbo.
然而,因为证得了那个法,贪等便得以灭尽。那个法虽不灭尽,但由于它是贪等灭尽的亲依止缘,故以灭尽为借代语,说“贪等的灭尽即是涅槃”。应知这如同说“铅是锡、糖是痰”等,是以果为借代语所说。而阿罗汉果则因为在灭尽之时生起,故说为“灭尽”。若涅槃仅仅是贪等的灭尽,那么一切愚痴凡夫也应成为已证涅槃、已作证灭尽的人了。再者,还会招致“涅槃有多种”等过失。因为贪等灭尽有多种,涅槃也将变成多种;涅槃也将具有有为法的特相;既具有为特相,便属于有为法;既属有为法,涅槃便成为无常、苦。
Yassa pana dhammassādhigamena rāgādīnaṃ khayo hoti, so dhammo rāgādīnaṃ khayassa upanissayattā akkhayopi samāno ‘‘rāgādīnaṃ khayo nibbāna’’nti khayopacārena vutto, ‘‘tipusaṃ jaro guḷo semho’’tiādīsu viya phalūpacārena vuttanti veditabbaṃ. Arahattaṃ pana khayante uppannattā ‘‘khayo’’ti vuttaṃ. Yadi rāgādīnaṃ khayamattaṃ nibbānaṃ bhaveyya, sabbe bālaputhujjanāpi samadhigatanibbānā sacchikatanirodhā bhaveyyuṃ. Kiñca bhiyyo – nibbānassa bahuttādidosāpattito ca. Evañhi sati rāgādikkhayānaṃ bahubhāvato nibbānassāpi bahubhāvo bhaveyya, saṅkhatalakkhaṇañca nibbānaṃ bhaveyya, saṅkhatalakkhaṇattā saṅkhatapariyāpannañca, saṅkhatapariyāpannattā aniccaṃ dukkhaṃ nibbānaṃ bhaveyyāti.
再者,如果灭尽是涅槃,那么种姓心、遍净心、道心、果心,你说它们以什么为所缘?请说,善贤者!你回答:“以贪等的灭尽为所缘。”那么,贪等在种姓等的刹那,是正在灭尽,还是将要灭尽,还是已经灭尽?你回答:“在已经灭尽时,我说以灭尽为所缘。”善贤者,请仔细思量后再说!如果你说在已经灭尽时以灭尽为所缘,那么种姓心等以涅槃为所缘便不能成立。为什么?在种姓心的刹那,贪等将要灭尽;在遍净心的刹那也是如此;在道心的刹那,贪等正在灭尽,而非已经灭尽;在果心的刹那,贪等已经灭尽。如此,依你的见解,只有果心以灭尽为所缘,其他心则不然。那么,你说其他心以什么为所缘呢?他必定找不到所缘,变得无言以对。此外,所谓烦恼的灭尽,是由善士通过随顺的修行而令生起的。而涅槃则不由任何事物所造作,也不被生起,因此涅槃是不死、无为。圣弟子了知那“非造作”的,故被称为“知非造作者”。正如所说:
Kiñca bhiyyo – yadi khayo nibbānaṃ bhaveyya, gotrabhuvodānamaggaphalacittānaṃ kiṃ nu ārammaṇaṃ vadesi, vada bhadramukhāti? Rāgādīnaṃ khayameva vadāmīti. Kiṃ pana rāgādayo gotrabhuādīnaṃ khaṇe khīyanti, udāhu khīyissanti, atha khīṇāti? Kiṃ panettha ‘‘khīṇesveva khayaṃ vadāmī’’ti. Suṭṭhu upadhāretvā vada bhadramukhāti, yadi khīṇesveva khayaṃ vadesi, na gotrabhucittādīnaṃ nibbānārammaṇatā sijjhatīti. Kiṃ kāraṇaṃ? Gotrabhukkhaṇe rāgādayo khīyissanti, tathā vodānakkhaṇe, maggakkhaṇe pana khīyanti, na khīṇā, phalakkhaṇe khīṇā. Evaṃ sante bhavato matena phalameva khayārammaṇaṃ, na itare, itaresaṃ pana kimārammaṇaṃ vadesīti ? Addhā so ārammaṇaṃ apassanto niruttaro bhavissati. Apica kilesakkhayo nāma sappurisehi karīyati, yathānurūpāya paṭipattiyā uppādīyatīti attho. Nibbānaṃ pana na kenaci karīyati na uppādīyati, tasmā nibbānamamatamasaṅkhataṃ. Tamakataṃ jānātīti ariyasāvako ‘‘akataññū’’ti pavuccati. Vuttañcetaṃ –
‘‘Asaddho akataññū ca, Sandhicchedo ca yo naro; Hatāvakāso vantāso, Sa ve uttamaporiso’’ti.
又因世尊将此说为“出离”,而“出离”正是涅槃的名称。正如世尊所说:“比丘们,有三种法难以通达。哪三种?三种出离界。对于诸欲,其出离即是出离;对于诸色,其出离即是无色;凡一切存在、有为、缘起之法,其灭尽即是出离。”如此,若主张所说的涅槃不存在,便有过失:初禅、空无边处等也会随之不存在。因此,将本不灭尽的涅槃视为有灭尽的过失,是不合理的。所以,灭尽并非涅槃。
Apica ‘‘nissaraṇa’’nti bhagavatā vuttattā ca. ‘‘Nissaraṇa’’nti hi nibbānassetaṃ nāmaṃ. Yathāha ‘‘tayo khome, bhikkhave, dhammā duppaṭivijjhā. Katame tayo dhammā duppaṭivijjhā? Tisso nissaraṇadhātuyo. Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ nekkhammaṃ. Rūpānametaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ arūpaṃ. Yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ, nirodho tassa nissaraṇa’’nti hi vuttaṃ. Evaṃ vuttassa tassa nibbānassa abhāvapattidosato paṭhamajjhānākāsānañcāyatanānampi abhāvo bhaveyya, tasmā ayuttaṃ akkhayassa nibbānassa khayadosāpajjananti, na tu khayo nibbānaṃ.
“我以智慧善触,世间有出离”,以及“诸比丘,有未生、未有、未作、无为”——由法主、如来、正自觉者在众多经典中依胜义而说,因此应当确定:“有一法,名为涅槃。”又在《小论》中,举出“哪些法是无量?”之后说:“非所摄的四道、四沙门果及涅槃,这些法是无量。”既然说贪等灭尽为无量,如何能成立?因此,从胜义上说,确实有一法名为涅槃,有其自性。然而,那涅槃并非如自性论者的自性,亦非如外道的我,亦非如兔角般不存在。
‘‘Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphusita’’nti ca ‘‘atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’nti ca dhammasāminā tathāgatena sammāsambuddhena anekesu suttantesu paramatthavasena vuttattā ‘‘atthi nibbānaṃ nāma eko dhammo’’ti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Apica parittattike ‘‘katame dhammā appamāṇā’’ti padamuddharitvā – ‘‘cattāro maggā apariyāpannā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañca, ime dhammā appamāṇā’’ti vuttattā rāgādīnaṃ khayassa appamāṇattaṃ kathaṃ yujjati, tasmā paramatthato atthiyeva nibbānaṃ nāma eko sabhāvoti. Taṃ pana pakativādīnaṃ pakati viya, titthiyānaṃ attā viya ca sasavisāṇaṃ viya ca nāvijjamānaṃ.
如果说涅槃仅是施设,那也不合理。为何?因为以涅槃为所缘的心与心所,其缘是不可说的。如何呢?在《小所缘论》中,举出“哪些法以无量为所缘?”之后说:“非所摄的四道、四沙门果,这些法以无量为所缘。”如果这些法以施设为所缘,则“以无量为所缘”便不成立,它们应归入“不可说所缘”一类。而确实有说:“不可说所缘者,即色界的三因、四因禅那,包括善、果报、唯作;第四禅的果报;空无边处、无所有处,包括善、果报、唯作——这些法是不可说所缘。”因此,涅槃并非仅是施设。既然涅槃的施设性不能成立,便应承认:涅槃是道与果的所缘缘,因无生等故为常,因无色自性故为无色,因无戏论故为无戏论,是真实存在的。
Atha paññattimattaṃ nibbānanti ce, tampi ayuttaṃ. Kasmā? Nibbānārammaṇānaṃ cittacetasikānaṃ navattabbārammaṇattā. Kathaṃ? Parittārammaṇattike ca pana ‘‘katame dhammā appamāṇārammaṇā’’ti padamuddharitvā ‘‘cattāro maggā apariyāpannā cattāri ca sāmaññaphalāni , ime dhammā appamāṇārammaṇā’’ti hi vuttaṃ. Yadi panetesaṃ paññattiārammaṇaṃ siyā, appamāṇārammaṇatā na yujjeyya, navattabbārammaṇapakkhaṃ bhajeyyuṃ. ‘‘Navattabbārammaṇā pana rūpāvacarattikacatukkajjhānā kusalato ca vipākato ca kiriyato ca, catutthassa jhānassa vipāko, ākāsānañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ kusalato ca vipākato ca kiriyato ca, ime dhammā navattabbārammaṇā’’ti hi vuttaṃ, tasmā na paññattimattaṃ nibbānaṃ. Yasmā ca paṇṇattibhāvo nibbānassa na yujjati, tasmā maggaphalānaṃ ārammaṇapaccayabhūtaṃ uppādādīnamabhāvato niccaṃ, rūpasabhāvābhāvato arūpaṃ, papañcābhāvato nippapañcaṃ nibbānaṃ nāma atthīti upagantabbanti.
Accantamanantaṃ santaṃ, amataṃ apalokitaṃ; Paṇītaṃ saraṇaṃ khemaṃ, tāṇaṃ leṇaṃ parāyaṇaṃ.
Sivañca nipuṇaṃ saccaṃ, dukkhakkhayamanāsavaṃ; Sududdasaṃ paraṃ pāraṃ, nibbānamanidassanaṃ.
那渴爱灭尽的坚固洲岛,无恼害、无灾患;
无执着、非色、不死、不灭之句。
Taṇhākkhayaṃ dhuvaṃ dīpaṃ, abyāpajjhamanītikaṃ; Anālayamarūpañca, padamaccutamakkharaṃ.
离贪、灭、解脱与解脱离系;
然而,以这些名称,涅槃得以宣说。
Virāgañca nirodhañca, vimutti mokkhameva ca; Imehi pana nāmehi, nibbānaṃ tu kathīyati.
Evañca pana viññāya, nibbānampi ca accutaṃ; Tassa cādhigamūpāyo, kattabbo viññunā sadā.
能生信解、摧破痴暗的如来教说,
能生智慧,令得清净,若有人了知此法。
义理与文辞兼备,极为甘美,令人叹服其精髓,
在甚深、微妙的阿毗达摩藏中,他达至究竟之句。
Saddhābuddhikaraṃ tathāgatamate sammohaviddhaṃsanaṃ, Paññāsambhavasampasādanakaraṃ jānāti yo ce imaṃ; Atthabyañjanasālinaṃ sumadhuraṃ sāraññuvimhāpanaṃ, Gambhīre nipuṇābhidhammapiṭake so yābhiniṭṭhaṃ padaṃ.