“以某者”指以色或无色。为显明“心生色并非遍及一切、亦非唯有一类,故不能仅凭心生起便确定色的刹那”这一含义,而说“由于非心所生之色存在”等。此处,非心所生之色在三心刹那中生起——于此论中,且不依心生起之时来确定色生起之时;然而,在主张“一切色皆于心之生刹那生起”的一方,又当如何?对此,同样说“由于非心所生之色存在”,因为非心所生之色即使与心俱生,也如同非根所系之色,并非由心引生,故不能以心确定其刹那。由此显示,不能以心生起周遍地确定色的刹那。由多种心所生起,故无法确定,这是此句的意趣所在。因为对于由特定能生之心所引生的心生色,或许可以确定。
Kenacīti rūpena vā arūpena vā. Cittuppādena tāva rūpassa samayavavatthānaṃ na sakkā kātuṃ abyāpitāya anekantikatāya cāti imamatthaṃ dassento ‘‘acittasamuṭṭhānasabbhāvato’’tiādimāha. Tattha acittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ cittassa tīsu khaṇesu uppajjatīti imasmiṃ tāva vāde cittuppattisamayena rūpūpapattisamayassa vavatthānaṃ mā hotu, cittassa uppādakkhaṇeyeva sabbampi rūpaṃ uppajjatīti imasmiṃ pana vāde kathanti? Etthāpi acittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ cittena sahuppādepi anindriyabaddharūpaṃ viya acittapaṭi bandhuppādatāya na cittena vavatthāpetabbasamayanti vuttaṃ ‘‘acittasamuṭṭhānasabbhāvato’’ti. Tena cittuppādena rūpassa samayavavatthānaṃ na byāpīti dasseti. Anekacittasamuṭṭhānatāya vavatthānābhāvatoti sambandho. Niyate hi samuṭṭhāpakacitte cittasamuṭṭhānarūpassa siyā vavatthānanti.
“某些”指欲界善等。“某处”指无色界。或者,“某些”指某些五蕴有之果报。“某处”指结生刹那与死心刹那。如“于彼时,有触”等(《法集论》1)经文,仅对与心俱生者依心而作刹那确定,故说“由于非与心俱生”。他们(所造色)中,凡以俱生而作资助者,即说为能确定其刹那者,故言“俱生……故”。又以“亦非由大种……”等语,显示无法确定。某些(色)指非由业生之色等。某些(大种)指由业生之大种等。转起,即于转起时。俱,即同一刹那。无,即绝对没有。
Kesañcīti kāmāvacarakusalādīnaṃ. Katthacīti āruppe. Kesañcīti vā kesañci pañcavokāravipākānaṃ. Katthacīti paṭisandhikkhaṇe carimakkhaṇe ca. ‘‘Tasmiṃ samaye phasso hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) cittasahabhāvinaṃ eva cittena samayavavatthānaṃ katanti vuttaṃ ‘‘acittasahabhubhāvato’’ti. Tesanti upādārūpānaṃ. Yo yassa sahabhāvena upakārako, so eva tassa samayavavatthāpakabhāvena vuttoti āha ‘‘sahajāta…pe… ttanato’’ti. Nāpi mahābhūtehītiādinā vavatthānābhāvameva dasseti. Kesañcīti akammajādīnaṃ. Kehicīti kammajādīhi. Pavattitoti pavattanato. Sahāti ekasmiṃ kāle. Abhāvāti niyogato abhāvā.
表色……不可说,因为若依大种作刹那确定,则他们不被大种所遍满,这是此处意旨。以“同一时”等,也是阐明依大种确定刹那时,实无法确定。“如是分别故”与“为显示‘有未分别、无记’”等语,与“总摄已分别与未分别之一切而说”相关联。对于已作刹那确定而解说者,既然无余遍说不可能,则解说一部分之后,以总括摄之为结尾,这是合理的;而未作刹那确定时,则是依自性而解说,因此,这一含义以“以刹那确定……”等说出。未分别,指如异熟与唯作无记那样,先前未被分别。应分别,指因有差别,故应予以分别。已显示,指以总说方式显示。为了更详细地显示已说之义,故说“然于此……”。
Viññatti…pe… na sakkā vattuṃ mahābhūtehi samayavavatthāne kariyamāne tehi ayāvabhāvitatāyāti adhippāyo. Ekasmiṃ kāletiādināpi mahābhūtehi samayaniyamane vavatthānābhāvameva vibhāveti. ‘‘Tathā vibhajanattha’’nti, ‘‘avibhattaṃ abyākataṃ atthīti dassetu’’nti ca imesaṃ padānaṃ ‘‘vibhattaṃ avibhattañca sabbaṃ saṅgaṇhanto āhā’’ti iminā sambandho. Samayavavatthānaṃ katvā niddisiyamānassa nippadesatāya asambhavato ekadesaṃ niddisitvā sāmaññena nigamanaṃ yuttaṃ, akatvā pana samayavavatthānaṃ sarūpato niddisanena tathāti imamatthaṃ āha ‘‘samayavavatthānenā’’tiādinā. Avibhatteti vipākakiriyābyākataṃ viya na pubbe vibhatte. Vibhajitabbeti bhedavantatāya vibhajanārahe. Dassiteti uddisanavasena dassite. Vuttamevatthaṃ vitthāratarena dassetuṃ ‘‘ettha panā’’tiādimāha.
将果报等法导入的方法,称为理趣;对此理趣的显示,即是理趣显示。前面所说“教说”,就是把握,也就是理趣显示。在第二种解释中,依欲界等而被导入,故为理趣,即唯作无记。对此理趣的显示,即是理趣显示,应如此连接。在二法等的解说品中,由于心所依处没有出现,故不取彼而说第一种解释;但在单法中,则取了所依,因此在第二种解释中说“及心所依处”。然而,为何在二法等的解说品中不取心所依处呢?因为与其他所依趣向不同,且教说也有差别。正如眼识等必定依于眼等,意识却并非必定依于心所依处,而且依所依门而展开的所依二法等教说也是如此。即使对于必定依于心所依处者,若依彼而在二法等中说“有色是意识之所依”等,与之相应的所缘二法等也不能成立。因为不能以“有色是意识之所缘,有色非意识之所缘”等方式来说,因此所依与所缘二法的教说会趣向不同,而世尊的意乐是使这些教说趣向相同。这就是世尊教说的常法。正因如此,在《安放品》中,由于不依心生起而作分别,故在无寻无伺句的解答中,不能说“有伺”;在无寻唯伺句的解答中,虽然可以得寻,也不举出,否则便应说“有寻”。如是,由于与其他所依趣向不同,且教说有差别,故在
Vipākādidhammānaṃ nayanaṃ nayo, sova dassananti nayadassanaṃ. ‘‘Desanā’’ti vuttaṃ heṭṭhā gahaṇameva nayadassananti. Dutiyavikappe pana kāmāvacarādibhāvena nīyatīti nayo, kiriyābyākataṃ. Tassa dassanaṃ nayadassananti yojetabbaṃ. Dukādīsu niddesavāre ca hadayavatthuno anāgatattā taṃ aggahetvā paṭhamavikappo vutto, ekake pana vatthupi gahitanti ‘‘hadayavatthuñcā’’ti dutiyavikappe vuttaṃ. Kiṃ pana kāraṇaṃ dukādīsu niddesavāre ca hadayavatthu na gahitanti? Itaravatthūhi asamānagatikattā desanābhedato ca. Yathā hi cakkhuviññāṇādīni ekantato cakkhādinissayāni, na evaṃ manoviññāṇaṃ ekantato hadayavatthunissayaṃ, nissitamukhena ca vatthudukādidesanā pavattā. Yampi ekantato hadayavatthunissayaṃ, tassa vasena ‘‘atthi rūpaṃ manoviññāṇassa vatthū’’tiādinā dukādīsu vuccamānesupi tadanukūlaārammaṇadukādayo na sambhavanti. Na hi ‘‘atthi rūpaṃ manoviññāṇassa ārammaṇaṃ, atthi rūpaṃ na manoviññāṇassa ārammaṇa’’ntiādinā sakkā vattunti vatthārammaṇadukadesanā bhinnagatikā siyuṃ, samānagatikā ca tā desetuṃ bhagavato ajjhāsayo. Esā hi bhagavato desanā pakati. Teneva hi nikkhepakaṇḍe cittuppādavibhāgena avuccamānattā avitakkāvicārapadavissajjane vicāroti vattuṃ na sakkāti avitakkavicāramattapadavissajjane labbhamānopi vitakko na uddhaṭo, aññathā vitakko cāti vattabbaṃ siyāti. Evaṃ itaravatthūhi asamānagatikattā desanābhedato ca dukādīsu uddese na gahitaṃ. Uddiṭṭhasseva hi niddisanato niddesepi na gahitaṃ hadayavatthūti vadanti.
所谓眼等十法,即眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性这十法,共有七种;或者依同一相续,眼、耳、鼻、舌、身、心所依处这十法,共有七种。涅槃虽然在胜义上没有差别,但假立的差别也是差别,属于世俗言说的范畴,因此说有余依等差别。
Cakkhādidasakāsattāti cakkhusotaghānajivhākāyaitthibhāvapurisabhāvadasakā satta, ekasantānavasena vā cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakā satta. Nibbānassa asatipi paramatthato bhede parikappitabhedopi bhedoyeva vohāravisayeti katvā sopādisesādibhedo vutto.
584虽然在其他地方,对于鸡卵形状会使用“圆”一词,但眼根的形状为圆形,而在轮围山处所说的“圆”一词,应当是“圆”的同义词。因为一词多义,故以意旨说“圆,即圆形”。在此,须弥山、持双山等从海面以上及以下部分的高度已作说明;就长度和宽度而言,须弥山也是八万四千由旬。如经中说:“诸比丘,须弥山王长八万四千由旬,宽八万四千由旬。”(《增支部》7.66)持双山等如城墙般围绕须弥山而住,须弥山与持双山等之间,还有名为寒海者。诸师说:“它们的宽度依次与须弥山等的高度相等。”
584. Kiñcāpi aññattha kukkuṭaṇḍasaṇṭhāne parimaṇḍala-saddo dissati, cakkasaṇṭhānatā pana vaṭṭasaṇṭhāne cakkavāḷe vuccamāno parimaṇḍala-saddo vaṭṭapariyāyo siyā. Anekatthā hi saddāti adhippāyenāha ‘‘vaṭṭaṃ parimaṇḍala’’nti. Ettha ca sineruyugandharādīnaṃ samuddato upariadhobhāgānaṃ vasena ubbedho vutto, āyāmavitthārehipi sineru caturāsītiyojanasahassaparimāṇova. Yathāha ‘‘sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsīti yojanasahassāni āyāmena, caturāsīti yojanasahassāni vitthārenā’’ti (a. ni. 7.66). Sineruṃ pākāraparikkhepavasena parikkhipitvā ṭhitā yugandharādayo, sineruyugandharādīnaṃ antarepi sītasamuddā nāma. ‘‘Te visālato yathākkamaṃ sineruādīnaṃ accuggamanasamānaparimāṇā’’ti vadanti.
如同一万个轮围界为诞生境域一样,百千俱胝个轮围界是教令境域,这应知是依于法性本身而成。正如在分别、等合与开显中那样,“vā”字也用于限定和不定,故而作了那样的连接,因为不变词具有多种含义。在此,多端之义即不定之义。
Koṭisatasahassacakkavāḷasseva āṇākhettabhāvo dasasahassacakkavāḷassa jātikhettabhāvo viya dhammatāvaseneva veditabbo. Vikappasamānasamuccayavibhāvanesu viya avadhāraṇe aniyame ca vā-saddo vattatīti tathā yojanā katā. Anekatthā hi nipātāti. Tattha anekantikattho aniyamattho.
由于成就了戒等清净,或依于四界差别的确立,因其作用广大,或以广大精勤而成为“大”。然而,虽有相、味等差别,但于同一刹那、同一相续中,可宣说为众多百千聚,故从胜义上说,存在众多大种,所以称为“大种”,如同说“大众”一样。因此,“依之而生起”,显示了依缘而生,故说为缘生。“取着”即“依着”,这是意旨。因此他说“唯属于所依者”。“因所依色有主人性”,当没有“容器与所容物关系”之说的意图时,依于“有主物关系”之说的意图,即使取容器之义,也以主人性来说,如同说“树的树枝”,这是意旨。
Sīlādivisuddhisampādanena, catudhātuvavatthānavaseneva vā mahākiccatāya mahantena vāyāmena. Satipi lakkhaṇādibhede ekasmiṃ eva kāle ekasmiṃ santāne anekasatasahassakalāpavuttito mahantāni bahūni bhūtāni paramatthato vijjamānānīti vā mahābhūtāni yathā ‘‘mahājano’’ti. Evanti ‘‘upādāya pavatta’’nti atthe sati paṭiccasamuppannatā vuttā hoti paccayasambhūtatādīpanato. Upādāyatīti upādāyati evāti adhippāyo. Tenevāha ‘‘ekantanissitassā’’ti. ‘‘Bhavati hi nissayarūpānaṃ sāmibhāvo’’ti ādhārādheyyasambandhavacanicchāya abhāve ādhārabhūtopi attho saṃsāmisambandhavacanicchāya sāmibhāvena vuccati yathā ‘‘rukkhassa sākhā’’ti adhippāyo.
三种色摄释
Tividharūpasaṅgahavaṇṇanā
585“表色二法等”:应知通过“ca”字,也摄入了“心俱生、心随转二法”。因为依此理门……而“了知”:在此,首先于二十五种所依二法中的第一组二法五组等,与十四种杂二法、其余的所依二法、二十五种所缘二法、五种外处二法、色界二法等五种界二法、最后三种根二法、十二种细色二法,以及除去第一等而剩余的处、界、根二法进行连接。而在二十五种所缘二法中,前一组二法五组,与除去“所执受、非所执受、所执受所缘、有见、心等起、心俱生、心随转二法”的杂二法、一切所依二法、除去“色处、色界二法”的处界二法、一切根二法、细色二法进行连接。在第二组二法五组等中,依次不与“声处、声界二法”等连接,而与“色处、色界二法”等连接。在杂二法中,“有见二法”等,此即差别所在。又如于所依二法,于眼处、眼界、眼根等二法五组亦然。又如于所缘二法,于色处、色界等二法五组,有三法连接。女性根、男性根、命根二法及细色二法,与一切二法进行连接。如是,应知此三法连接。难道此连接非世尊所说,故不应作吗?并非绝对如此。何以故?依世尊所给之理而作的连接,亦是世尊的教说。
585.Viññattidukocāti ca-saddena cittasahabhucittānuparivattidukāpi saṅgahitāti veditabbā. Sakkā hi etena nayena…pe… viññātunti ettha pañcavīsāya tāva vatthudukesu paṭhamadukapañcakādayo cuddasahipi pakiṇṇakadukehi avasiṭṭhehi vatthudukehi pañcavīsāya ārammaṇadukehi pañcahi bāhirāyatanadukehi rūpadhātudukādīhi pañcahi dhātudukehi pacchimakehi tīhi indriyadukehi dvādasahipi sukhumarūpadukehi paṭhamādivajjehi avasiṭṭhehi āyatanadhātuindriyadukehi ca yojanaṃ gacchanti. Pañcavīsāya pana ārammaṇadukesu purimako dukapañcako upādinnaupādinnupādāniyasanidassanacittasamuṭṭhānacittasahabhucittānuparivattidukavajjehi pakiṇṇakadukehi sabbehipi vatthudukehi rūpāyatanarūpadhātudukavajjehi āyatanadhātudukehi sabbehipi indriyadukasukhumarūpadukehi yojanaṃ gacchati. Dutiyadukapañcakādīsu yathākkamaṃ saddāyatanasaddadhātudukādayo yojanaṃ na gacchanti, rūpāyatanarūpadhātudukādayo gacchanti. Pakiṇṇakadukesu sanidassanadukañcāti ayameva viseso. Yathā ca vatthudukesu, evaṃ cakkhāyatanacakkhudhātucakkhundriyādidukapañcakesu. Yathā ca ārammaṇadukesu, evaṃ rūpāyatanarūpadhātuādidukapañcakesu tikayojanā. Itthindriyapurisindriyajīvitindriyadukā sukhumarūpadukā ca sabbehipi dukehi yojanaṃ gacchantīti evaṃ tāva tikayojanā veditabbā. Nanu cāyampi yojanā bhagavatā na desitāti na kātabbāti? Nayidaṃ ekantikaṃ. Kasmā? Bhagavatā dinnanayena yojanāpi bhagavatoyeva desanā. Tathā hi vuttaṃ mātikāvaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1-6) ‘‘hetū ceva dhammā ahetukā cāti idampi sambhavatī’’tiādi. Sambhavo hi gahaṇassa kāraṇanti ca.
四种等色摄释
Catubbidhādirūpasaṅgahavaṇṇanā
586“唯从心生起,故为心等起”:取此义而说“与表色二法等同类的心等起二法”。因为在能生缘中,某种色从心生起时,即被排除共性,它便唯从心生起。“表色二法等”:以“等”字摄入心俱生、心随转二法。“可得”:即某种色是所造,它既有心等起,也有非心等起;某种色非所造,它既有心等起,也有非心等起,如是可得。“有见二法等”:以“等”字摄入有对、大种二法等。“以此”:即以此心等起二法。“它的”:即心等起二法本身的。“其他”:即表色、心等起、心俱生、心随转二法之外的其他杂二法。
586. Cittato eva samuṭṭhātīti cittasamuṭṭhānanti imameva atthaṃ gahetvā ‘‘viññattidukādīhi samānagatiko cittasamuṭṭhānaduko’’ti vuttaṃ . Vinivattite hi sāmaññe yaṃ rūpaṃ janakapaccayesu cittato samuṭṭhāti, taṃ cittato eva samuṭṭhātīti. Viññattidukādīhīti ādi-saddena cittasahabhucittānuparivattiduke saṅgaṇhāti. Labbhamānoti yaṃ taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi cittasamuṭṭhānaṃ, atthi na cittasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ nupādā, taṃ atthi cittasamuṭṭhānaṃ, atthi na cittasamuṭṭhānanti evaṃ labbhamāno. Sanidassanadukādīnanti ādi-saddena sappaṭighamahābhūtadukādayo saṅgaṇhāti. Tenāti cittasamuṭṭhānadukena. Tassāti cittasamuṭṭhānadukasseva. Aññe panāti viññatticittasamuṭṭhānacittasahabhucittānuparivattidukehi aññepi pakiṇṇakadukā.
由于声处绝对是“非所执受”,故说“除去耳触所缘二法等”。“可得四句”:即某种色是所执受,它或是眼触的所缘,或非眼触的所缘;某种色是非所执受,它或是眼触的所缘,或非眼触的所缘。在与一切所缘、外处等可得二法的关联中,同样可得四句,这是关联。“以其余”:即于所缘、外处、色界二法等可得二法中,除去所说二法群的其余。“它们的”:即所执受、非所执受、所执受所缘、心等起二法的。“其他的”:即所执受二法等之外的其他所造二法等。“所依二法等”:以“等”字摄入眼处二法等。在此,亦以其余,与它们及其他相连接,而不得四句,这是关联。
Saddāyatanassa ekantato anupādinnattā ‘‘sotasamphassārammaṇadukādayo vajjetvā’’ti vuttaṃ. Catukkā labbhantīti yaṃ taṃ rūpaṃ upādinnaṃ, taṃ atthi cakkhusamphassassa ārammaṇaṃ, atthi cakkhusamphassassa nārammaṇaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ anupādinnaṃ, taṃ atthi cakkhusamphassassa ārammaṇaṃ, atthi cakkhusamphassassa nārammaṇanti evamādayo sabbārammaṇabāhirāyatanādilabbhamānadukehi yojanāyaṃ catukkā labbhantīti sambandho. Avasesehīti ārammaṇabāhirāyatanarūpadhātudukādito labbhamānadukehīti vuttadukarāsito avasesehi. Tesanti upādinnaupādinnupādāniyacittasamuṭṭhānadukānaṃ. Aññesanti upādinnadukādito aññesaṃ upādādukādīnaṃ. Vatthudukādīhīti ādi-saddena cakkhāyatanadukādayo saṅgaṇhāti. Etthāpi avasesehi tesaṃ aññesañca yojanāya catukkā na labbhantīti sambandho.
一法解说注释
Ekakaniddesavaṇṇanā
594地等诸法的因等性,如同其变坏的自性,是共通的,因此不应在非因中加以分别,故说‘无有分别的’。而对此无分别性的显示,即是显示其自性,这就是说明。也正因如此,涅槃同样无有分别,故仅以‘无为界’此语作为说明而说。
594. Pathavīādīnaṃ dhammānaṃ ruppanasabhāvo viya na hetuādibhāvopi sādhāraṇoti na hetūsu vibhajitabboti vuttaṃ ‘‘avijjamānavibhāgassā’’ti. Tassa pana vibhāgābhāvadassanasarūpadassanameva niddeso. Evañca katvā nibbānassapi vibhāgarahitattā ‘‘asaṅkhatā dhātū’’ti ettakameva niddesavasena vuttaṃ.
虽然‘以此而安立,或善等法依此安立’故,不贪等唯可称为‘因’,然依原因的共通性,四大等亦可用‘因’一词来表述。为作简别,便以表根本义的第二‘因’字加以限定,故说‘因因’。为了成就善等法的极善安住性,以根本义而为资助的法,在《发趣论》中亦如‘三善因’等所说;且它们也被说为‘因缘’,故言‘根本因或即因缘,其义如此’。‘以此而退,或从此果生起’为因,‘依此而到达生起’为缘——如是审察,因与缘二词其义不异。以‘因’之一词为方便,而说‘缘’之一词,故言‘因缘二词义同’。依止三有的四大,以及依止四大的所造色——于一切时、一切处、一切形态中,一切色皆以四大为因;而四大乃不分差别、共相所摄,故说‘色蕴之因’。
Yadipi hinoti etena patiṭṭhāti kusalādiko dhammoti alobhādayo kevalaṃ hetupadavacanīyā, kāraṇabhāvasāmaññato pana mahābhūtādayopi hetu-saddābhidheyyāti mūlaṭṭhavācinā dutiyena hetu-saddena visesetvā āha ‘‘hetuhetū’’ti. Suppatiṭṭhitabhāvasādhanato kusalādidhammānaṃ mūlatthena upakārakadhammā ‘‘tayo kusalahetū’’tiādinā (dha. sa. 1059-1060) paṭṭhāne ca teyeva ‘‘hetupaccayo’’ti vuttāti āha ‘‘mūlahetu paccayahetūti vā ayamattho’’ti. Hinoti etena, etasmā vā phalaṃ pavattatīti hetu, paṭicca etasmā eti pavattatīti paccayoti evaṃ hetupaccaya-saddānaṃ anānatthataṃ sandhāya hetusaddapariyāyabhāvena paccaya-saddo vuttoti āha ‘‘hetupaccayasaddānaṃ samānatthattā’’ti. Bhūtattayanissitāni ca mahābhūtāni catumahābhūtanissitaṃ upādārūpanti sabbampi rūpaṃ sabbadā sabbattha sabbākāraṃ catumahābhūtahetukaṃ mahābhūtāni ca anāmaṭṭhabhedāni sāmaññato gahitānīti vuttaṃ ‘‘rūpakkhandhassa hetū’’ti.
‘业等诸取’者,指能取的业,或已被执取、造作已毕的业。于其他诸缘,如果报之渴爱、无明等之中。
Kammasamādānānanti samādānānaṃ kammānaṃ, samādiyitvā katakammānaṃ vā. Aññesu paccayesu vipākassa taṇhāvijjādīsu.
诸比丘!无有是处,无有此理,即身恶行能产生可爱、可意、可喜之果报,此为不可能。诸比丘!实有是处,即身恶行能产生不可爱、不可意、不可喜之果报,此为可能。语恶行……意恶行……亦复如是。诸比丘!无有是处,无有此理,即身善行能产生不可爱、不可意、不可喜之果报,此为不可能。(中部尼柯耶3.131;分别论809)
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati, yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjati. Vacī…pe… mano…pe… vijjati…pe… aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyyā’’ti (ma. ni. 3.131; vibha. 809),
“业分别有情,即下劣与殊胜故”(中部尼柯耶3.289)——由如是等言,业决定果报之可爱与否,故说“为可爱不可爱果报之决定者”。唯有趣、执取、时、加行之具足与缺失,方为果报之“处”(条件),因无这些,则无任何果报生起。当如所说之“处”存在时,便会证得可爱或不可爱之所缘,故说“趣……乃至……所生”。果报若无所缘则无有,所缘亦是其主因。并非另有其他自性,即非无因等自性故。
‘‘Kammaṃ satte vibhajati, yadidaṃ hīnapaṇītatāyā’’ti (ma. ni. 3.289) – evamādivacanato kammaṃ vipākassa iṭṭhāniṭṭhataṃ niyametīti āha ‘‘iṭṭhāniṭṭhavipākaniyāmakattā’’ti. Gatiupadhikālapayogasampattivipattiyoyeva ṭhānaṃ vipākassa okāsabhāvato. Na hi tehi vinā koci vipāko nibbattatīti. Yathāvuttaṭṭhāne sati adhigantabbaṃ iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ ‘‘gati…pe… nipphādita’’nti vuttaṃ. Vipākassa ārammaṇena vinā abhāvato ārammaṇampi tassa padhānaṃ kāraṇaṃ. Anaññasabhāvatoti hetuādisabhāvābhāvato.
变坏故为色。此中,“它有”(assa atthi)中的“有”即指地等之义,亦说为变坏,故言“唯具变坏相者,方有色之体性”。此是自性:即于已生起的存有中,由六识所识知的自性,被限定于色,因色正是彼自性故。“非色属此”:依时分差别之理,由色亦有不存在彼自性之情形,故为显示不应将色限定于彼。以“有”等显示,于此中不应唯独限定色。以“正是此”等,将略说与广说结合。这里,于色应限定如前所说的自性;广说中的“即”(eva)字,即是限定的决了,此为义。所谓如所说之限定:于已生起的存有中,由六识所识知的自性应被限定,故说为“限定”;彼限定存在于色,因色即是彼自性故。或于特定时分,决了如前所说之类(的自性)即是限定,彼存在于色、在色中有,不如无色界般不存在,当见此义。“时分”即指时分差别。“不取”即不执取。“彼一切”:即不取时分差别,唯与无色界同所识自性之一切色。“已生”:为区分时分之不取,故说“已生……乃至……”。
Ruppanaṃ rūpaṃ. Taṃ assa atthīti ettha ‘‘assā’’ti vuccamāno pathavīādiatthoyeva ruppatītipi vuccatīti āha ‘‘ruppanalakkhaṇayuttasseva rūpīrūpabhāvato’’ti. Etaṃ sabhāvanti etaṃ uppannabhāve sati chahi viññāṇehi viññeyyasabhāvaṃ rūpe niyameti rūpasseva taṃsabhāvattā. Na rūpaṃ etasminti kālabhedavasena ataṃsabhāvassapi rūpassa atthitāya na rūpaṃ tattha niyantabbanti dasseti. Atthi hītiādinā tattha rūpasseva niyantabbatābhāvaṃyeva vivarati. Etamevātiādinā uddesena niddesaṃ saṃsandeti. Ettha etameva rūpe yathāvuttasabhāvaṃ niyametabbaṃ niddese eva-saddena niyameti avadhāretīti attho. Yathāvutto niyamoti uppannabhāve sati chahi viññāṇehi viññeyyabhāvo niyantabbatāya ‘‘niyamo’’ti vutto, so rūpe atthi eva rūpasseva taṃsabhāvattā. Visiṭṭhakālassa vuttappakāraṃ avadhāraṇaṃyeva vā yathāvutto niyamo, so rūpe atthiyeva sambhavatiyeva, na arūpe viya na sambhavatīti attho daṭṭhabbo. Kālabhedanti kālavisesaṃ. Anāmasitvāti aggahetvā. Taṃ sabbanti anāmaṭṭhakālabhedaṃ tatoyeva arūpehi samānaviññeyyasabhāvaṃ sabbaṃ rūpaṃ. Uppannanti etena kālabhedāmasanena viseseti ‘‘uppannaṃ…pe… mevā’’ti.
现时的一切色,具足见、闻、觉、知的本质,它只是依各自情况可被六识所识知的性质,并非不能被它们所识知。也不是说,已生起的色具有可被六识所识知的性质,就会导致成为固定唯一特征而无有确定性。即使这般无颠倒之义已被阐明,质问者仍不解其意,以“难道不是这样吗?”等语,指责这会导致一切色成为一切识的所缘。另一方则以“将一切色总括起来”等语,阐明自己的意图。在此,“以一体性而把握”是对“总括起来”一词的释义。“固定唯一特征”即指可被六识所识知的性质本身。这是说:虽然由于前五识不在彼此之境域中生起,故并非一切色是一切识的所缘,然而,由于一切色都是六识的所缘,依各自情况可被六识所识知,因此,从统一归纳的角度来说,确实存在可被六识所识知的性质。将此统一把握而说“已生起的一切色可被六识所识知”,正如说“已得神通的第五禅具足六所缘”一样。如同为了显示已得天眼通、天耳通等神通的第五禅,虽然各别并非具足一切所缘,但从固定唯一特征的角度,以一体性把握,为了显示其在所缘上与初禅等的差别,而说“已得神通的第五禅具足六所
Vattamānakālikaṃ sabbaṃ rūpaṃ diṭṭhasutamutaviññātasabhāvaṃ, taṃ yathāsakaṃ chahi viññāṇehi viññeyyasabhāvameva, na tehi aviññeyyaṃ. Nāpi uppannameva chahi viññāṇehi viññeyyasabhāvaṃ ekantalakkhaṇaniyamābhāvāpattitoti evaṃ aviparīte atthe vibhāvitepi codako adhippāyaṃ ajānanto ‘‘nanu eva’’ntiādinā sabbassa sabbārammaṇatāpattiṃ codeti. Itaro ‘‘rūpaṃ sabbaṃ sampiṇḍetvā’’tiādinā attano adhippāyaṃ vibhāveti. Ettha ekībhāvena gahetvāti idaṃ ‘‘sampiṇḍetvā’’ti etassa atthavacanaṃ. Ekantalakkhaṇaṃ chahi viññāṇehi viññeyyasabhāvoyeva. Idaṃ vuttaṃ hoti – kiñcāpi pañcannaṃ viññāṇānaṃ visayantare appavattanato na sabbassa sabbārammaṇatā, sabbassapi pana rūpassa chaviññāṇārammaṇabhāvato yathāsakaṃ chahi viññāṇehi viññeyyatāya chahi viññāṇehi viññeyyatāva atthi, taṃ ekato saṅgahaṇavasena gahetvā ‘‘uppannaṃ sabbaṃ rūpaṃ chahi viññāṇehi viññeyya’’nti vuttaṃ yathā ‘‘abhiññāppattaṃ pañcamajjhānaṃ chaḷārammaṇaṃ hotī’’ti. Yathā hi dibbacakkhudibbasotādiabhiññāppattassa pañcamajjhānassa visuṃ asabbārammaṇattepi ekantalakkhaṇavasena ekībhāvena gahetvā ārammaṇavasena paṭhamajjhānādito visesaṃ dassetuṃ ‘‘abhiññāppattaṃ pañcamajjhānaṃ chaḷārammaṇaṃ hotī’’ti vuccati, evaṃ arūpato rūpassa visayavasena visesaṃ dassetuṃ ‘‘uppa…pe… viññeyya’’nti vuttanti. Chahi viññāṇehi viññeyyabhāvo rūpe niyametabbo, na pana rūpaṃ tasmiṃ niyametabbaṃ, aniyatadeso ca eva-saddoti aṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭa. 594) ‘‘paccuppannarūpameva cakkhuviññāṇādīhi chahi veditabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Paccuppannarūpamevā’’tiādinā tattha dosamāha. Tasmāti yasmā pāḷiyaṃ viññeyyamevāti eva-saddo vutto, na ca tassa aṭṭhānayojanena kāci iṭṭhasiddhi, atha kho aniṭṭhasiddhiyeva sabbarūpassa ekantalakkhaṇaniyamādassanato, tasmā. Yathārutavaseneva niyame gayhamāne uppa…pe… patti natthi, tato ca sotapatitatāyapi payojanaṃ natthīti. Vuttanayenāti ‘‘arūpato vidhura’’ntiādinā vuttanayena.
或者,对于更上的智,之前的智是基础与原因,故称“智的基础”。为了显示“同类”中的“sa-”具有“相同”之义,而说“同类者”。而同类性,对于正语等而言,即是戒的意义。由此应知,相同本质即同类所摄。由于在维持心于所缘不散乱上,念与近住等的策励,如同它们的不散乱一样,也以殊胜的方式成为助益,故说“依相互助益之力”。正因如此,即使有其他俱生法存在,也只显示了这些法的定蕴所摄。然而,在《谛分别注释》与《清净道论》等中,所说“精进与念,从作用上被包含”,是着眼于它们并非定的本质,而是定的助益者而说的。也正因如此,彼处说“在此,唯定以同类而为定蕴所摄”。但在此处,所谓同类所摄,是依这些助益于定的法之生起处而说的所摄。无错误地把握境之本质,是通达;而安止则是于所缘的坚固安住,即是深入其中,故说“与通达相似的作用”。或者,由于通达所缘与撞击、遍击等随顺,故说慧与寻的作用相似。
Ñāṇassa vā uttarassa purimañāṇaṃ vatthukāraṇanti ñāṇavatthu. ‘‘Sajātī’’ti ettha sa-kāro samānasaddatthoti dassetuṃ ‘‘samānajātikāna’’nti vuttaṃ. Samānajātitā ca sammāvācādīnaṃ sīlanattho eva. Etena samānasabhāvatā sajātisaṅgahoti veditabbo. Ārammaṇe cetaso avikkhepappavattiyā upaṭṭhānussāhanāni viya tesaṃ avikkhepopi atisayena upakārakoti ‘‘aññamaññopakāravasenā’’ti vuttaṃ. Teneva vijjamānesupi aññesu sahajātadhammesu etesaṃyeva samādhikkhandhasaṅgaho dassito. Yaṃ pana saccavibhaṅgavaṇṇanāyaṃ (vibha. aṭṭha. 189) visuddhimaggādīsu (visuddhi. 2.568) ca ‘‘vāyāmasatiyo kiriyato saṅgahitā’’ti vuttaṃ, taṃ asamādhisabhāvataṃ tesaṃ samādhissa upakārakattañca sandhāya vuttaṃ. Teneva ca tattha ‘‘samādhiyevettha sajātito samādhikkhandhena saṅgahito’’ti (visuddhi. 2.568; vibha. aṭṭha. 189) vuttaṃ. Idha pana sajātisaṅgahoti samādhitadupakārakadhammānaṃ uppattidesavasena saṅgaho vuttoti. Avirādhetvā visayasabhāvāvaggahaṇaṃ paṭivedho, appanā ca ārammaṇe daḷhanipāto tadavagāhoyevāti ‘‘paṭivedhasadisaṃ kicca’’nti vuttaṃ. Atha vā ārammaṇapaṭivedhassa tadāhananapariyāhananamanuguṇatāya samānanti paññāvitakkānaṃ kiccasarikkhatā vuttā.
所造分别注释
Upādābhājanīyavaṇṇanā
596为显明“以一切方面、一切方式见故,眼即遍眼”之义,故说“见一切有为无为”。其中,“如这些”等句中的“等”字,应于三处各别配上“苦应遍知、已遍知”等。因为经中说:“诸比丘,我于前所未闻之法中,对‘此是苦’生起眼,生起智”等。以行相,即依十二种行相。这也由于它是在欲界观智与省察智的状态。有人说:“智眼与圣道俱存,亦可视为观智。”然而,似唯有与最上道俱的观与省察智,方为合理。
596. Samantato sabbaso dassanaṭṭhena cakkhu samantacakkhūti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘sabbasaṅkhatāsaṅkhatadassana’’nti vuttaṃ. Evamādināti ettha ādi-saddo ‘‘dukkhaṃ pariññeyyaṃ pariññāta’’nti tīsupi padesu paccekaṃ yojetabbo. ‘‘Idaṃ dukkhanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādī’’tiādinā (mahāva. 15; paṭi. ma. 2.30) hi pāḷi pavattāti. Ākārenāti dvādasavidhena ākārena. Tampi kāmāvacaraṃ vipassanāpaccavekkhaṇañāṇabhāvato. ‘‘Ñāṇacakkhu sahaariyamaggaṃ vipassanāñāṇantipi yujjatī’’ti vadanti. Aggamaggena pana saha vipassanā paccavekkhaṇañāṇanti yuttaṃ viya dissati.
在如前所述的肉团中,依其组成而施设的“眼”,是依于以相续方式转起的四因所生色法而转起的,故说“四种……组成成分”。“形状”即指色处。当诸大种以种种方式排列时,色处依他们形状而被认知,因此如此说,并非因为色处本身执取了形状的施设。实际上,即使在黑暗中,通过触摸也能认知形状。同样,将说“长等形状即使通过触摸也能了知”(《法集论注》616),以及“依于具有长等排列的诸大种聚”(《法集论根本注》616)。对于“生起”与“形状”,虽与水界及色处并无本质差别,但将它们分开宣说,是为了开示那些如实的生起、如实的存在和如实的形状。由此显示:依于水界与色处而转起的特定状态,即是“生起”与“形状”。其中,“生起”由四因生起,在十六岁时产生。据说,由于贪爱,它被称为“处所”。所谓“非如实”,是指与此不同、变为他状者。在如前所述的、被称为“组成成分之基”的(眼)中,所谓“因为存在”,是以强调方式说的。事实上,诸漏尽者与梵天是没有“生起”的。
Yathāvutte maṃsapiṇḍe sasambhāre cakkhuvohāro santānavasena pavattamāne catusamuṭṭhānikarūpadhamme upādāya pavattoti ‘‘catu…pe… sambhārā’’ti vuttaṃ. Saṇṭhānanti vaṇṇāyatanamevāti tena tena ākārena sanniviṭṭhesu mahābhūtesu taṃtaṃsaṇṭhānavasena vaṇṇāyatanassa viññāyamānattā vuttaṃ, na vaṇṇāyatanasseva saṇṭhānapaññattiyā upādānattā. Tathā hi andhakāre phusitvāpi saṇṭhānaṃ viññāyatīti. Tathā ca vakkhati ‘‘dīghādīni phusitvāpi sakkā jānitu’’nti, (dha. sa. aṭṭa. 616) ‘‘dīghādisannivesaṃ bhūtasamudāyaṃ nissāyā’’ti (dha. sa. mūlaṭī. 616) ca. Tesaṃ sambhavasaṇṭhānānaṃ āpodhātuvaṇṇāyatanehi anatthantarabhāvepi tehi visuṃ vacanaṃ tathābhūtānaṃ sambhavabhūtānaṃ saṇṭhānabhūtānañca. Etena āpodhātuvaṇṇāyatanānaṃ vasena vattamānaavatthāviseso sambhavo saṇṭhānañcāti ayamattho dassito hoti. Tattha sambhavo catusamuṭṭhāniko soḷasavassakāle uppajjati. Tassa rāgavasena ṭhānā vacanaṃ hotīti vadanti. Atathābhūtānaṃ tato aññathābhūtānaṃ. Yathāvutte sambhāravatthusaṅkhāte. Vijjamānattāti bhiyyovuttivasena vuttaṃ. Tathā hi khīṇāsavānaṃ brahmānañca sambhavo natthīti. Āpodhātuvisesattā sambhavo āpodhātusambandhī āpodhātutannissayanissitopi hotīti tassa catudhātunissitatāya avirodho vutto.
在“为时节、心、食所支持”一句中,他们说:“此指存在于其他色聚中的时节与食。”这表明眼具有存在于众多色聚中的状态,因为即使在受损膜层被移除后,眼依然存在。“撞击”指面向所缘的状态,因为是撞击的缘。“撞击”即成为依止的状态。依于眼等而生起的想,故名为“有对想”。
Utucittāhārehi upatthambhiyamānanti ettha ‘‘kalāpantaragatā utuāhārā adhippetā’’ti vadanti. Anekakalāpagatabhāvaṃ cakkhussa dasseti yato upaddutapaṭale nirākaraṇepi cakkhu vijjatīti . Paṭighaṭṭanaṃ visayābhimukhabhāvo nighaṃsapaccayattā. Nighaṃso nissayabhāvāpatti. Yato cakkhādinissitā saññā ‘‘paṭighasaññā’’ti vuccati.
“多样性”一词,是用来说明此处未予言说的理由,并非指因的作用被认知的状态。然而,因的作用应依观待而成立,因为对因的作用的观待即是果的作用。“眼能摄持”是指:纵然眼识并未成为眼的依止状态,但由于眼不超越其自性,因此便以“眼”的名称在此处显示出惯常的用法。令观看得以引导之义,即是眼的“根”义,所以用“如同主人”等主譬喻来说明。当眼识在观看的作用中起引导时,眼也被说成在引导那些与其俱生的眼触等法,所以才说“那些法……引导”,但这并非因为眼触等具有观看的作用。另一种解释是:眼识以根缘的方式资助眼触等,当它在观看的作用中引导时,眼也被说成在引导那些随顺于它的眼触等;为了显示这个道理,他说:“那些法……引导”。由于界有多种含义,“观看”一词在此被解释为“引导”和“照亮”的意思。形状即是色处,因此说:“眼观看平整与不平整的色,故名为眼。”对于那些以眼为门的触等诸法,成为其亲依止缘,这便是“受用”的含义。
Anekattāti idaṃ avacanassa kāraṇaṃ, na hetukiriyāya viññāyamānabhāvassa. So pana apekkhāsiddhito eva veditabbo. Hetukiriyāpekkhā hi phalakiriyāti. Cakkhuṃ saṅgaṇhātīti cakkhuviññāṇassa nissayabhāvānupagamanepi taṃsabhāvānativattanato tassā samaññāya tattha niruḷhabhāvaṃ dasseti. Dassanapariṇāyakaṭṭho cakkhussa indaṭṭhoyevāti ‘‘yathā hi issaro’’tiādinā issaropamā vuttā. Cakkhuviññāṇaṃ dassanakicce pariṇāyantaṃ cakkhu taṃsahajāte cakkhusamphassādayopi tattha pariṇāyatīti vuccatīti ‘‘te dhamme…pe… pariṇāyatī’’ti vuttaṃ, na pana cakkhusamphassādīnaṃ dassanakiccattā. Atha vā cakkhusamphassādīnaṃ indriyapaccayabhāvena upakārakaṃ cakkhuviññāṇaṃ dassanakicce pariṇāyantaṃ cakkhu tattha cakkhusamphassādayopi tadanuvattake pariṇāyatīti atthāyaṃ pariyāyoti dassento āha ‘‘te dhamme…pe… ṇāyatī’’ti. Anekatthattā dhātūnaṃ cakkhatīti imassa ‘‘pariṇāyati pakāsetī’’ti ca atthā vuttā. Saṇṭhānampi rūpāyatanamevāti ‘‘samavisamāni rūpāni cakkhatīti cakkhū’’ti vuttaṃ. Taṃdvārikānaṃ phassādīnaṃ upanissayapaccayabhāvo eva vaḷañjanattho.
599所谓“以彼为门的……生起”已经述及,这是指:当眼识生起时,对于强有力的所缘,领受等必然生起速行,故如此说。确实如此,在中间的眼识、或领受、或推度不可能停止并折返——这是定则,绝无此事。“以彼缘”,即是以那种方式而为缘。“与彼相似的”是指:由于没有以尊重的形式生起贪著等,所以是与单纯的观看相似的心界、推度、确定。对于五门速行,除了贪著等之外,并没有以尊重的方式生起其他状态,因为它们是色法所缘,因此只说“是贪著与欢喜”。因为即使是意门速行和随后的回转,也不能说它们以对五门速行起贪著与欢喜的方式,尊重色而生起。色作为所缘增上,只属于不善。事实上,在《发趣论》中,色法也被分别解说为所缘增上:“无记法以增上缘为缘,成为不善法的缘。以所缘增上,尊重眼而贪著、欢喜……”(《发趣论》1.1.416)。然而,在“无记法对无记法,无记法对善法”的段落中,只有果与涅槃被分别解说为所缘增上。在计数时也说:“所缘、所缘增上、亲依止、前生、有、不离去,此为一组”(《发趣论》1.1.445)。
599.Taṃdvārikā…pe… uppatti vuttāti cakkhuviññāṇe uppanne sampaṭicchanādīni balavārammaṇe javanaṃ ekantena uppajjatīti katvā vuttaṃ. Tathā ceva hi antarā cakkhuviññāṇe vā sampaṭicchane vā santīraṇe vā ṭhatvā nivattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti nicchitaṃ. Tena paccayenāti taṃpakārena paccayena. Taṃsadisānanti garuṃ katvā assādanādippavattivisesarahitatāya dassanasadisānaṃ manodhātusantīraṇavoṭṭhabbanānaṃ. Pañcadvārikajavanānaṃ assādanādito aññathā garuṃ katvā pavatti natthi rūpadhammavisayattāti ‘‘assādanābhinandanabhūtānī’’ti ettakameva vuttaṃ. Manodvārikajavanapiṭṭhivaṭṭakānampi hi pañcadvārikajavanānaṃ assādanābhinandanabhāvena rūpaṃ garuṃ katvā pavatti natthīti na sakkā vattunti. Rūpaṃ ārammaṇādhipati akusalasseva hoti. Tathā hi paṭṭhāne ‘‘abyākato dhammo akusalassa dhammassa adhipatipaccayena paccayo. Ārammaṇādhipati cakkhuṃ garuṃ katvā assādeti abhinandatī’’tiādinā (paṭṭhā. 1.1.416) rūpadhammopi ārammaṇādhipati vibhatto. ‘‘Abyākato dhammo abyākatassa dhammassa abyākato dhammo kusalassā’’ti ettha pana phalanibbānāneva ārammaṇādhipatibhāvena vibhattānīti. Gaṇanāya ca ‘‘ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatanti eka’’nti (paṭṭhā. 1.1.445) vuttaṃ. Yadi kusalassapi siyā, dveti vattabbaṃ siyāti. Tānīti yathāvuttajavanāni paṭiniddiṭṭhāni. Taṃsampayuttāni cāti javanasampayuttāni. Aññāni cakkhusamphassādīni. Yadi rūpassa ārammaṇapaccayabhāvamattaṃ adhippetaṃ, ‘‘taṃ rūpārammaṇeti eteneva sijjheyyā’’ti ettakameva vadeyya. Yasmā pana rūpaṃ taṃdvārikajavanānaṃ paccayavisesopi hoti, tasmā tassa visesassa dīpanatthaṃ ‘‘ārabbhā’’ti vacanaṃ vuttaṃ siyāti āha ‘‘ārammaṇapaccayato aññapaccayabhāvassapi dīpaka’’nti.
600当耳识转起时,所谓“听的作用”这一称呼,是指耳根的听用作为作者,以耳识为缘,所以说“以耳识为依止而听闻”。能维持生命的食素味称为“命”,由于倾向于此而呼唤它,所以称为“舌”。依此成立的“舌”字所显示的、名为“唤味”的品尝作用可得,因此说“由舌字所被认知的作用即是品尝”。同样,将说“呼唤生命故为舌”(《分别论注》154)。“āyo”指生起之处。由于净色身是身体苦乐感受的依止,也是其他感受的强缘,所以说是“苦苦与变易苦的生起处”。“弥漫”指遍满的状态,或以遍满的状态。身净色之存在,即是身净色的实有。“遍入”指随逐的状态,就是混合在一起的意思。因此,在此身体中,只要有所执受的流转存在,身触处便遍满一切,如同棉絮中的油一样,故如此说。净色本性洁白,对于现前之境,仿佛以生起识之因的方式令其显现,所以说它们有照亮境的作用。“同依止”指同一依止。因为在未分离的色、味等中,色以何为依止,味等也以彼为依止。“不随彼此自性而转”是指没有特相的混杂。
600. Sotaviññāṇappavattiyaṃ savanakiriyāvohāroti sotassa savanakiriyāya kattubhāvo sotaviññāṇassa paccayabhāvenāti vuttaṃ ‘‘sotaviññāṇassa nissayabhāvena suṇātī’’ti. Jīvitanimittamāhāraraso jīvitaṃ, tasmiṃ ninnatāya taṃ avhāyatīti jivhāti evaṃ siddhena jivhā-saddena pakāsiyamānā rasāvhāyanasaṅkhātā sāyanakiriyā labbhatīti katvā vuttaṃ ‘‘jivhāsaddena viññāyamānā kiriyāsāyana’’nti. Tathā ca vakkhati ‘‘jīvitamavhāyatīti jivhā’’ti (vibha. aṭṭha. 154). Āyoti uppattideso. Pasādakāyassa kāyikānaṃ dukkhasukhānaṃ nissayabhāvato itaresaṃ upanissayabhāvato ‘‘dukkhadukkhavipariṇāmadukkhānaṃ āyo’’ti vuttaṃ. Byāpitāyāti byāpibhāve, byāpibhāvena vā. Kāyappasādabhāvoti kāyappasādasabbhāvo. Anuviddhattāti anuyuttabhāvato, saṃsaṭṭhabhāvatoti attho. Tasmāti yasmā yāvatā imasmiṃ kāye upādinnakapavattaṃ nāma atthi, sabbattha kāyāyatanaṃ kappāsapaṭale sneho viyāti vuttaṃ, tasmā. Paṇḍarasabhāvā pasādā āpāthagataṃ visayaṃ viññāṇuppattihetubhāvena pakāsentā viya hontīti tesaṃ visayāvabhāsanakiccatā vuttā. Samānanissayānanti ekanissayānaṃ. Avinibbhuttesu hi rūparasādīsu yaṃnissayaṃ rūpaṃ, taṃnissayo eva rasādīti. Aññamaññasabhāvānupagamenāti lakkhaṇasaṅkarābhāvamāha.
眼净色仅有伴随其他诸缘时,才能以撞击色的方式生起,而非无有诸缘,故说“堪受色撞击”,以显明“无论是否有色撞击,色法本来如此”的道理,正如说“善与不善法具足堪受果报之性”。境与有境彼此相对而立的状态,即如撞击,故称为“撞击”。此撞击,便是色撞击于眼,或眼撞击于色,因此说“在色上,或对色有撞击”。据此而有:“无见有对之眼处,有见有对之色受撞击”,以及“无见有对之眼,于有见有对之色上受撞击”等言。此处,依各别生存的希求之力,以能产生有身的一般业力,说明了第一种眼相;而为了令眼能执取极远、极微细等种种色,以如此产生的别业力,说明了第二种。其余诸根亦同此理。又或,五种净色虽有共通的特性,但为显示那名为“照亮各自境”的净色作用而说第一种;净色之因的业虽有共通的特性,但为显示因由自因的差别而有差别,而说第二种。
Yasmā paccayantarasahitoyeva cakkhuppasādo rūpābhihananavasena pavattati, na paccayantararahito, tasmā rūpābhighāto hotu vā mā vā hotu, evaṃsabhāvo so rūpadhammoti dassetuṃ ‘‘rūpābhighātāraho’’ti vuttaṃ yathā ‘‘vipākārahasabhāvā kusalākusalā’’ti. Visayavisayīnaṃ aññamaññaṃ abhimukhabhāvo abhighāto viyāti abhighāto, so rūpe cakkhussa , cakkhumhi vā rūpassa hotīti vuttaṃ ‘‘rūpe, rūpassa vā abhighāto’’ti. Tenevāha ‘‘yamhi cakkhumhi anidassanamhi sappaṭighamhi rūpaṃ sanidassanaṃ sappaṭighaṃ paṭihaññi vā’’ti (dha. sa. 597), ‘‘cakkhu anidassanaṃ sappaṭighaṃ rūpamhi sanidassanamhi sappaṭighamhi paṭihaññi vā’’ti (dha. sa. 598) ca ādi. Ettha ca taṃtaṃbhavapatthanāvasena cakkhādīsu avigatarāgassa attabhāvanipphādakasādhāraṇakammavasena purimaṃ cakkhulakkhaṇaṃ vuttaṃ, sudūrasukhumādibhedassapi rūpassa gahaṇasamatthameva cakkhu hotūti evaṃ nibbattitaāveṇikakammavasena dutiyaṃ. Esa nayo sesesupi. Atha vā satipi pañcannaṃ pasādabhāvasāmaññe savisayāvabhāsanasaṅkhātassa pasādabyāpārassa dassanavasena purimaṃ vuttaṃ, pasādakāraṇassa satipi kammabhāvasāmaññe attano kāraṇabhedena bhedadassanavasena dutiyaṃ.
欲贪,即对欲有的贪爱。色贪等亦应如此理解。作为各别生存根本因的贪爱,又可名为在各别生存中能生起处的境,因此说欲贪等又可名为“欲见”等。“欲见”,即想要见的欲求,也就是色贪。其余一切也是如此。此处,“欲见”等,若从能产生各别有身的业之积累刹那前有来说,则无可说;纵无前有,也因未被道所断而作为因,应如此理解。未被道所断的因,在获得条件时便生起,并成为自果之因,故以“已生之有”的同义语说为存在,如说“修习、多作圣八支道者,能使已生、已生的恶不善法中途消失”,以及“若内有欲贪,则了知‘我内有欲贪’”等。
Kāmataṇhāti kāmabhave taṇhā. Tathā rūpataṇhā daṭṭhabbā. Tassa tassa bhavassa mūlakāraṇabhūtā taṇhā tasmiṃ tasmiṃ bhave uppajjanārahāyatanavisayāpi nāma hotīti kāmataṇhādīnaṃ daṭṭhukāmatādivohārārahatā vuttā. Daṭṭhukāmatāti hi daṭṭhumicchā rūpataṇhāti attho. Tathā sesāsupīti. Ettha ca daṭṭhukāmatādīnaṃ taṃtaṃattabhāvanibbattakakammāyūhanakkhaṇato sati purimanibbattiyaṃ vattabbaṃ natthi. Asatipi tassa maggena asamugghātitabhāveneva kāraṇanti daṭṭhabbaṃ. Yato maggena asamucchinnaṃ kāraṇalābhe sati uppajjitvā attano phalassa kāraṇabhāvūpagamanato vijjamānamevāti uppannaatthitāpariyāyehi vuccati ‘‘ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti’’ (saṃ. ni. 5.157), ‘‘santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ atthi me ajjhattaṃ kāmacchandoti pajānātī’’ti (dī. ni. 2.382; ma. ni. 1.115) ca evamādīsu.
于此有问:眼等诸根是由同一业所生,还是由不同业所生?古师说:两种情况皆有。由不同业所生时,眼等诸根的差别无需赘言,因业已有差别。由同一业所生时,它们的差别又因何而有?亦因业有差别故。因为,作为各别生存希求的贪爱,由于对属于各别生存之处的渴望,本身即呈现种种形态,并以强缘之力,赋予能产生各别生存的业以种种差别。由此,被赋予差别的业,因具足那样的能力,仿佛成为多种形态,便产生了种种殊胜自性的果。因此,将说“业正是它们的差别因”。此处,不应因无能力而另寻他因,因为被因之差别所赋予差别的业,具有产生殊胜果的适合性。确实如此,同一业能成为多根的因,这一无差别的关联,将依于理教在之后自行显明。同样,同一善心被称为十六种等异熟心的生起之因。世间亦可见到,同一粒稻种能成为饱满与不饱满米粒果的生因。何必作这般理思?此实不应思惟。因为业异熟即是眼等诸根,而业异熟的一切行相,唯是具足业异熟智之果的诸佛境界,非他人所能及,非思惟所行境。正因如此,世尊指出过患而遮止说:“业异熟不可思议,不应思惟,若思惟者,将致狂乱与恼。”
Etthāha – cakkhādīnaṃ indriyānaṃ kiṃ ekakammunā uppatti, udāhu nānākammunāti? Ubhayathāpīti porāṇā. Tattha nānākammunā tāva uppattiyaṃ cakkhādīnaṃ visese vattabbaṃ natthi kāraṇassa bhinnattā. Ekakammunā pana uppattiyaṃ tesaṃ kathaṃ visesoti? Kāraṇassa bhinnattāyeva. Taṃtaṃbhavapatthanābhūtā hi taṇhā taṃtaṃbhavapariyāpannāyatanābhilāsatāya sayaṃ vicittarūpā upanissayabhāvena taṃtaṃbhavanibbattakakammassa vicittabhedataṃ vidahati. Yato tadāhitavisesaṃ taṃ tathārūpasamatthatāyogena anekarūpāpannaṃ viya anekaṃ visiṭṭhasabhāvaṃ phalaṃ nibbatteti. Tathā ca vakkhati ‘‘kammameva nesaṃ visesakāraṇa’’nti. Na cettha samatthatābhāvato aññaṃ veditabbaṃ kāraṇavisesenāhitavisesassa visiṭṭhaphalanipphādanayogyatābhāvato. Tathā hi sati ekassapi kammassa anekindriyahetutāvisesayogaṃ ekampi kammantiādinā yuttito āgamatopi parato sayameva vakkhati. Tathā ca ekasseva kusalacittassa soḷasādivipākacittanibbattihetubhāvo vuccati. Lokepi ekasseva sālibījassa paripuṇṇāparipuṇṇataṇḍulaphalanibbattihetutā dissati. Kiṃ vā etāya yutticintāya, na cintitabbamevetaṃ. Yato kammavipāko cakkhādīni kammavipāko ca sabbākārato buddhānaṃyeva kammavipākañāṇaphalayuttānaṃ visayo, na aññesaṃ atakkāvacaratāya. Teneva ca bhagavatā ‘‘kammavipāko acinteyyo na cintetabbo, yo cinteyya ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti (a. ni. 4.77) ādīnavaṃ dassetvā paṭikkhittaṃ. Āviñchanaṃ puggalassa viññāṇassa vā taṃninnabhāvappattiyā hetubhāvo.
若不明了从上下文或排除法所得的特殊含义,仅依字面理解“一切”一词,便会发出“此处有何差别?”等责难。另一方则通达:如同火界等各自增胜时,当两种或三种增胜时,依所说增胜方式,以单一等而出现的减损状态中,身净色并不生起;因此,从上下文或排除法可知,唯有四大平等时,身体方得成立。为显明此处的“一切”一词即表平等之义,故说“然而此……”等。而“阐明此义”是说:依上述道理,此义由“一切”一词可得,并非该词直接表述此义,故作此说明。因此说“由随顺……而说故”。因为,仅遮止一部分增胜,即已了知遮止了一部分减损。“一部分”即是支分。因为,以四大聚合为所依的净色,其中若有一大增胜,便是支分增胜。
Sabbesanti padassa pakaraṇato pārisesato vā labbhamānaṃ atthavisesaṃ ajānanto yathārutavaseneva atthaṃ gahetvā ‘‘ko ettha viseso’’tiādinā codeti. Itaro tejādīnaṃ paccekaṃ adhikabhāve viya dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā adhikabhāvepi yathāvuttādhikabhāveneva ekakādivasena labbhamānāya omattatāyapi kāyappasādo na hotīti viññāyamānattā pakaraṇato pārisesato vā catunnampi bhūtānaṃ samabhāvena kāyo hotīti ayamattho siddhoti sabba-saddo idha samabhāvadīpakoti dassetuṃ ‘‘idaṃ panā’’tiādimāha. Imamatthaṃ dīpetīti ca yathāvuttena ñāyena ‘‘sabbesa’’nti vacanato ayamattho labbhati, na tassa vācakattāti dasseti. Tenevāha ‘‘anuvatta…pe… vasena vuttattā’’ti. Ekadesādhikabhāvanivāraṇeneva hi ekadesomattatānivāraṇampi viññāyatīti. Ekadeso avayavo. Catudhātusamudāyanissayassa hi pasādassa tadekadhātuadhikatā avayavādhikatā hotīti.
有人说:“此中前两位论者都是其他部派的。”以“各各相应的已生功德”等语,意在说明他们的执见:眼等根只有与光明等助缘相结合时,才有能力显现色等,而虚空是耳识的亲依止缘,这即是功德。由于虚空不像火等那样具有大种性,故说“随宜”。或者,为了显示他宗的主张——如同色等,虚空也是大种的功德,而说“各各相应的已生功德”。也可能这样理解:火以光明色为功德,名为虚空的虚空以声为功德,风以香为功德,水以味为功德,地以触为功德,据此义而说“随宜各各相应的已生功德”。“于取色等”的意思是:在色等境上应产生眼识等。“应被资助”的意思是:由作为俱生因的上述大种功德,资助眼等完成各自的作用。“自性而闻”是说:不由任何人发出而可得闻,故如此说。然而,若无撞击,风声亦不存在。或者,应视为其执见如此:风中,声是自性而闻;水中,味是甘甜。第二论者也被破斥,因为他执持:火等的功德即是色等。
‘‘Purimā cettha dvepi vādino nikāyantariyā’’ti vadanti. Ālokādisahakārīkāraṇasahitānaṃyeva cakkhādīnaṃ rūpādiavabhāsanasamatthatā vivarassa ca sotaviññāṇupanissayabhāvo guṇoti tesaṃ laddhīti adhippāyena ‘‘taṃtaṃbhūtaguṇehī’’tiādi vuttaṃ. Tejādīnaṃ viya vivarassa bhūtabhāvābhāvato ‘‘yathāyoga’’nti vuttaṃ. Atha vā rūpādayo viya vivarampi bhūtaguṇoti parādhippāyaṃ dassento ‘‘taṃtaṃbhūtaguṇehī’’ti āha. Tejassa pana ālokarūpena, ākāsasaṅkhātassa vivarassa saddena, vāyussa gandhena, udakassa rasena, pathaviyā phoṭṭhabbenāti imamatthaṃ sandhāya ‘‘yathāyogaṃ taṃtaṃbhūtaguṇehī’’ti vuttaṃ siyā. Rūpādiggahaṇeti rūpādivisaye cakkhuviññāṇādike nipphādetabbeti attho. Upakaritabbatoti sahakārīkāraṇabhūtehi yathāvuttabhūtaguṇehi cakkhādīnaṃ sakiccakaraṇe upakaritabbato. Sabhāvena suyyamānassāti kenaci anuccāriyamānasseva labbhamānattā vuttaṃ. Ghaṭṭanaṃ pana vinā vāyusaddopi natthīti. Atha vā vāyumhi saddo sabhāvena suyyatīti āpe raso madhuroti ca tassa laddhiyevāti daṭṭhabbaṃ. Dutiyavādissapi niggaho hoti tassapi tejādiguṇā rūpādayoti evaṃladdhikattā.
“以色等差别功德”是指与色等差别功德相应者。“火……风”是指与虚空共存之火等极微。“与棉花不相似”意谓:与棉花地界有别,较之更增胜能。而“彼同一”即指棉花地界本身。因为,虽其存在,却以不可执取的方式压伏了那些无差别的已生大种而住立,故其香应更增胜,是为其义。以上这一切,是依《法集论注》所说“由于彼彼大种增胜故”等,采纳如来之说而阐明的论师鹄兰陀的主张。又有人说:“然而,依自宗,鹄兰陀、迦毗罗等唯执地等实物等见。这是某些信奉鹄兰陀教说而未深入教法者之言。”对于这两者——即棉花之香较栴檀之香更胜,热水之色较冷水之色更胜——这两者。因为在火等增胜的聚集中,不见色等的差别,故色等非火等之差别功德,此已成立,故说“彼无……故”。由此显明:色并非绝对是火的差别功德,因于火等聚集中不见决定有差别;凡是某物的差别功德,并非决定在彼增胜的聚集中见有差别,譬如在地界增胜的聚集中见水界。其余诸处亦应随宜配合。所谓“何况在不同聚集中”是说:即使自性上无有差别,但由于根本因的差异,仍会有某些不同。
Rūpādivisesaguṇehīti rūpādivisesaguṇayuttehi. Teja…pe… vāyūhīti sahākāsehi tejādiparamāṇūhi. Kappāsato visadisāyāti kappāsapathavito visesayuttāya tato adhikasāmatthiyayuttāyāti adhippāyo. Tassāyevāti kappāsapathaviyāyeva. Yasmā sā vijjamānānipi avisesabhūtāni atthīti gahetuṃ asakkuṇeyyabhāvena abhibhavitvā ṭhitā, tasmā tassāyeva gandho adhikataro bhaveyyāti attho. Ayañca sabbo uttaro ‘‘tassa tassa bhūtassa adhikatāyā’’tiādinā aṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 600) vuttattā tathāgatānaṃ vādaṃ sampaṭicchitvā vadantassa kaṇādassa vasena vutto. ‘‘Attano pana matena kaṇādakapilādayo kevalaṃ pathavādidrabyamevātiādi laddhi. Kaṇādasāsanāya adhimuttānaṃ sāsane anavagāḷhānaṃ kesañci ayaṃ vādo’’ti ca vadanti. Etassubhayassāti āsavagandhato kappāsagandho adhiko sītudakavaṇṇato uṇhodakavaṇṇo ca adhikoti etassa ubhayassa. Tejādiadhikesu ca sambhāresu rūpādīnaṃ visesassa adassanato na rūpādayo tejādīnaṃ visesaguṇoti siddhanti āha ‘‘tadabhā…pe… ttitā’’ti. Tena na rūpaṃ tejassa visesaguṇo ekantato tejādike sambhāre visesena adassanato, yo yassa visesaguṇo, na so tadadhike sambhāre ekantato visesena dissati yathā pathavīadhike sambhāre āpodhātūti dasseti. Evaṃ sesesupi yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Ko pana vādo nānākalāpeti sabhāvato nānattābhāvepi mūlakāraṇanānattavasena atthi koci viseso asaṅghāteti dasseti, yato paramaraṇādikiriyāsamatthatā nesaṃ kesañciyeva dissatīti.
“单一”一词中以“pi”字显示:在多法上更不必说。所谓以欲见等状态而有的、在五处有身中的那种希求,即是由此希求所成就的。以此因的差别,而说彼果的差别。以“非……”等语句,论证前述之义。“彼”指业。“以差别”是指由自因所赋予的殊胜。正因为如此,它不成为耳的缘,而是由其他业成为缘——这是其义。由此显示:由多种自性的因所赋予差别的单一业,也有能力产生多种自性的果。现在,当业没有上述种类的差别时,则指出其过失:“由其他根不得故”。其意为:因若无差别,果的差别便不可能;若某种具有差别的业是眼的因,当它没有其他差别时,便不应有产生其他根的能力,因此耳根等便不应从彼生起。其余诸处也是如此。这里所说的“差别”,是指业能产生各各根的能力,而这种能力如前所示,即是自性。
Ekampīti pi-saddena anekasmiṃ vattabbameva natthīti dasseti. Pañcāyatanikattabhāve patthanā yā daṭṭhukāmatādibhāvena vuttā, tāya nipphannaṃ. Etena kāraṇavisesena phalavisesamāha. Na hītiādinā vuttamevatthaṃ samatthayati. Tanti kammaṃ. Visesenāti attano kāraṇena āhitātisayena . Teneva sotassa na hoti paccayo, tato aññeneva pana hotīti adhippāyo. Tena anekasabhāvena kāraṇena āhitavisesaṃ ekampi kammaṃ anekasabhāvaṃ phalaṃ nipphādetuṃ samatthaṃ hotīti dasseti. Idāni kammassa vuttappakāravisesābhāve dosamāha ‘‘indriyantarābhāvappattito’’ti. Tassattho – kāraṇavisesābhāve phalavisesassa asambhavato yaṃ visesayuttaṃ kammaṃ cakkhussa kāraṇaṃ, tassa tato aññavisesābhāve tadaññindriyuppādakatāpi na siyāti sotindriyādīnaṃ tato anuppatti eva siyā. Evamitaratthāpi. Visesoti cettha kammassa taṃtaṃindriyuppādanasamatthatā adhippetā, sā ca pubbe dassitasabhāvova.
由多种广大心念,或由一种与微弱心念相伴的心念,在结生刹那产生业生色——这是不可能被认知的,因此说“一切……能被认知”。现在为了详细说明这种不可能性,而说“不同心念”等语。其简要含义是:在“结生……缘”中,如果意指诸根依不同业而生起,那么,在各自的结生刹那,由广大业和欲界业所产生的业生色就可能存在;但这并不合理,因为经中说“广大心念是业缘”(《发趣论》2.12.78)。而且,在化生善趣中,结生刹那的诸根,不可能对各自生存地所固定的色根有所缺失。如果是由不同的广大心念所产生,那么一个结生也不可能由多种业所产生,因为这在《娑祇多问》中已经确定。如此,通过表明由一种广大业产生眼根、耳根和心所依处的这句话,也就证明了由一种微弱业亦能相应地产生多种根,所以说“已成立:由一种业产生多种根”。
Anekāhi mahaggatacetanāhi ekāya vā parittacetanāsahitāya paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpānaṃ nibbattīti na sakkā viññātunti ‘‘sabbesaṃ…pe… viññāyatī’’ti vuttaṃ. Idāni tameva asakkuṇeyyataṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘nānācetanāyā’’tiādi vuttaṃ. Tassāyaṃ saṅkhepattho – ‘‘paṭisa…pe… paccayo’’ti ettha yadi nānākammavasena indriyānaṃ uppatti adhippetā, evaṃ sati mahaggatakammena ca kāmāvacarakammena ca taṃtaṃpaṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpaṃ uppannaṃ siyā, na cetaṃ yuttaṃ ‘‘mahaggatacetanā kammapaccayo’’ti (paṭṭhā. 2.12.78) vuttattā. Nāpi taṃtaṃbhavaniyatarūpindriyehi vikalindriyatā gatisampattiyā opapātikayoniyaṃ paṭisandhikkhaṇe yuttā. Atha mahaggatāhi eva nānācetanāhi nibbattaṃ, na cekā paṭisandhi anekakammanibbattā hoti. Nicchitañhetaṃ sāketapañhenāti. Evaṃ ekena mahaggatakammunā cakkhundriyasotindriyahadayavatthūnaṃ uppattiñāpakena iminā vacanena parittakammunāpi ekena yathārahaṃ anekesaṃ indriyānaṃ uppatti siddhāvāti vuttaṃ ‘‘siddhamekena kammena anekindriyuppatti hotī’’ti.
所谓“已成就”,即是指成就其成就的作用。为了显示这个意义,所以说“结……未作”。由于极其微细,非肉眼所能行境,且因具有色处而表现为聚的特性,因此说“如风”。心等起的声处,对于耳识,任何时候都不能成为所缘缘,因为它是由界次第撞击而产生的时节生。因此说“实非……能得”。而在《发趣论》(发趣1.1.2)中,则无差别地说:“声处以所缘缘为缘而对耳识。”
Sampattoyeva nāma sampattikiccakaraṇatoti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘paṭi…pe… nakato’’ti vuttaṃ. Atisukhumabhāvato maṃsacakkhuagocarena rūpāyatanena samannāgatasaṅghātavuttitāya ca ‘‘vāyu viyā’’ti vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānaṃ saddāyatanaṃ sotaviññāṇassa kadācipi ārammaṇapaccayo na siyā dhātuparamparāya ghaṭṭentassa utusamuṭṭhānattā. Tenāha ‘‘na hi…pe… pajjatī’’ti. Paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.2) ca ‘‘saddāyatanaṃ sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti avisesena vuttaṃ.
难道远处的声音是经过长时间才被听到的吗?其意为:对于站在远处的人,并无快速的听闻;或者,即便对他们而言有快速听闻,那么远近的差别也不应存在。不,远……的意思是:并非站在远处的人,染工等的声音经由耳识需要长时间才被听到。若声音在闻听范围之内,对于站在远处和近处的人,当声音如实现前时,由于从称为意识的了别中产生的执取差别,才会有‘经过长时间听到’或‘快速听到’的错觉。为了详细说明此义,所以有‘正如’等的说法。确定……错觉产生,然而耳识的活动在两种情形中都是相同的,因为那声音……到来。如果声音不是通过界次第而转起,那么回声等如何产生?因此说‘远处……成为缘’。‘依生起而来’这句话表明:色法在哪里生起,就在那里坏灭,不会转移到其他地方。‘具有撞击性质’是说那些大种是声音生起的原因。‘声处’即声的所在处,指处于声的所在处。
Nanu cirena suyyantīti dūre ṭhitānaṃ lahukaṃ savanaṃ natthi, tesampi vā lahukaṃ savanena dūrāsannabhāvānaṃ viseso na siyāti adhippāyo. Na, dū…pe… toti na dūre ṭhitehi rajakādisaddā cirena sotaviññāṇena suyyanti, sace savanūpacāre so saddo dūre āsanne ca ṭhitānaṃ yathābhūte āpāthagate sadde manoviññāṇasaṅkhātato gahaṇavisesato cirena suto sīghaṃ sutoti abhimānoti attho. Etamevatthaṃ vitthārato dassento ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Nicchaya…pe… abhimāno hoti, sotaviññāṇappavatti pana ubhayatthāpi samānā, yasmā so pana saddo…pe… āgacchatīti. Yadi dhātuparamparāya saddo nappavattati, kathaṃ paṭighosādīnaṃ uppattīti āha ‘‘dūre…pe… paccayo hotī’’ti. Uppattivasena āgatānīti etena rūpadhammāpi yattha uppajjanti, tattheva bhijjanti, na desantaraṃ saṅkamantīti dasseti. Ghaṭṭanasabhāvānevāti tesaṃ bhūtānaṃ saddasamuppattihetubhāvamāha. Sotapadesassāti sotadesassa, sotadese ṭhitassāti attho.
‘依有眼者的意乐’是说:对于色彩缤纷的色处,大多数有情眼门速行以牵引的方式转起,这是就此而说的。‘只在耳孔洞中转起’这句话,否定了‘根从依止处向外转起’的说法。因为根确实只在依止处转起,其作用等在此处可见。即使它向外转起,也没有执取所缘的能力;否则,即使遮盖依止处,也应当能执取所缘。‘由于执取所缘的原因’是指:处于耳孔洞中,成为执取所缘或识的原因。
Cakkhumato puggalassa ajjhāsayavasenāti citravicitrarūpāyatane yebhuyyena sattānaṃ cakkhudvārikajavanassa anukaḍḍhanavasena pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kaṇṇakūpacchiddeyeva pavattanatoti etena adhiṭṭhānato bahiddhā indriyaṃ pavattīti vādaṃ paṭisedheti. Adhiṭṭhānadese eva hi indriyaṃ vattati tattha kiccādippayogadassanato. Satipi panassa bahiddhā vuttiyaṃ na visayaggahaṇe samatthatā, aññathā adhiṭṭhānapidahanepi visayaggahaṇaṃ bhaveyyāti. Ārammaṇaggahaṇahetuto cāti kaṇṇakūpacchiddeyeva ṭhatvā ārammaṇakaraṇassa viññāṇassa vā hetubhāvato.
‘依其惯用语’是指:由于与香及执取香同时存在,香也如此被说。‘香是缘’意思是香为资助缘。应补充说‘唾液等是缘’。同样,‘地’是指作为资助缘的内外地界,是执取所缘的缘。‘作为依止’是指作为火界和风界的依止。‘作为所依’是指成为所依大种的水界、火界、风界。‘一切时’是指在压迫时和不压迫时。‘在那里’是指在八十四种分类中,称为上身部分的色聚中。‘不能分离’是指不能从聚中分离出‘这是眼十法聚,这是身十法聚,这是性十法聚’。
Tabbohārenāti gandhagandhaggahaṇassa sahacaritāya gandhopi tathā vuttoti adhippāyo. Gandho paccayoti gandho sahakārīpaccayoti attho. Kheḷādiko paccayoti yojetabbaṃ. Tathā pathavīti sahakārīpaccayantarabhūtā ajjhattikabāhirā pathavī ārammaṇaggahaṇe paccayoti attho. Ādhārabhūtāti tejovāyodhātūnaṃ ādhārabhūtā. Nissayabhūtānanti nissayamahābhūtānaṃ āpotejovāyodhātūnaṃ. Sabbadāti uppīḷanakāle ca anuppīḷanakāle ca. Tatthāti caturāsītipabhede uparimakāyasaṅkhāte rūpasamūhe. Vinibbhujjituṃ asakkuṇeyyānanti idaṃ cakkhudasakaṃ idaṃ kāyadasakaṃ idaṃ bhāvadasakanti evaṃ kalāpatopi vinibbhujjituṃ asakkuṇeyyānaṃ.
616‘长等是由触而觉知的’——这是说,长等并非身识的所缘,而是指那些具有长等名称的色法;在触到触所缘之后,随着身识路之后转起的意识也能觉知它们。‘具有长等形状’,即具有长等的形相。‘一处中没有另一’:指影与光、明与暗不能共存。那么,光如何破除暗呢?有人说:‘与光转起的同时,以暗为性质的颜色处坏灭;而原本作为暗的依止转起的大种,逐渐成为那种颜色处的依止。’应当了知:暗及其依止一同灭去之后,在无间的相续中,当那样的缘和合时,光的依止便生起。因为,若没有依止的大种,光便不能转起;而且,并非只有名为暗的颜色处灭去,因为与它所依止的大种一起、同在一聚中的大种与所造色也一并灭去。又有人认为,暗也如同灯焰、宝珠的光芒一样,可以离开地、墙、树等而转起。然而,微弱的暗如果没有墙等作为依止,便不明显;浓厚的暗则依止于依止处而转起,这合乎道理。
616.Dīghādīnaṃphusitvā jānitabbatoti idaṃ dīghādīnaṃ na kāyaviññāṇagocarattā vuttaṃ, dīghādivohārarūpādīnaṃ pana phoṭṭhabbaṃ phusitvā kāyaviññāṇavīthiyā parato pavattena manoviññāṇenapi jānitabbattā vuttaṃ. Dīghādisannivesanti dīghādisannivesavantaṃ. Ekasmiṃ itarassa abhāvāti chāyātapānaṃ ālokandhakārānañca asahaṭṭhāyitaṃ āha. Kathaṃ pana āloko andhakāraṃ vidhamatīti? ‘‘Ālokappavattisamānakālaṃ andhakārasabhāvena pavattamānaṃ vaṇṇāyatanaṃ bhijjati. Andhakārassa nissayo hutvā pavattamānāni bhūtāni kamena tathārūpassa vaṇṇāyatanassa nissayabhāvaṃ gacchantī’’ti keci. Saha andhakārena tannissayabhūtānaṃ nirodhasamanantaraṃ taṃsantatiyaṃ tādise paccayasannipāte ālokanissayabhūtānaṃ uppattīti veditabbaṃ. Na hi nissayamahābhūtehi vinā ālokappavatti atthi, nāpi andhakārasaṅkhātaṃ vaṇṇāyatanameva nirujjhati taṃnissayehi payujjamānakaekakalāpabhūtopādārūpānaṃ saheva nirujjhanato. Padīpasikhāmaṇiraṃsiyo viya pathavīpākārarukkhādīni muñcitvāpi andhakāro pavattatīti vadanti. Mandaṃ pana pākārādiādhārarahitaṃ na suṭṭhu paññāyati, bahalaṃ ādhāraṃ nissāya pavattatīti yuttanti ca vadanti.
620“非人声”中,此处的“a”前缀并非仅仅否定“人”这一状态(因为这里并不是为了显示相似性),而是为了表示“并非不同于人”,故说“非人……等”。同样地,应当如此称呼,即依具体事由而称为“竹裂声”等。
620.‘‘Amanussasaddo’’ti ettha a-kāro na manussatāmattanivattiattho sadisabhāvadīpanatāya anadhippetattā, manussato pana anaññatānivattiatthoti dassetuṃ ‘‘amanussa…pe… ṭṭhādayopī’’ti āha. Tathā kittetabboti ‘‘vaṃsaphālanasaddo’’tiādinā vatthuvasena kittetabbo.
632“业心等”中的“等”字摄时节与食。“种种形相”即女性根等形相。所谓依女性根而生起,意思是:女性根等形相虽然也互为缘,但绝大多数情况下,只有在具备女性根的相续中才存在,在其他情况下则不存在,因此说它们以根为因。“否则”,即与女性根等形相不同,或在没有女性根的时候。而“女性”的摄受,是指以“女性”为心的转起。那些色法,就是女性根等形相色。如果女性根是女性根等形相色的俱生因,那为何不把它说成这些色法的根缘等呢?为了说明它并非俱生因,而只是依于那些色法的存在与否而被说为因,故说“然而因为……”等。
632.Kammacittādināti ādi-saddena utuāhāre saṅgaṇhāti. Taṃtadākārānīti itthiliṅgādiākārāni. Itthindriyaṃ paṭicca samuṭṭhahantīti aññamaññapaccayānipi itthiliṅgādīni yebhuyyena itthindriyasahite eva santāne sabbhāvā itarattha ca abhāvā indriyahetukāni vuttāni. Aññathāti itthiliṅgādiākārato aññathā, itthindriyābhāve vā. Itthiggahaṇassa cāti itthīti cittappavattiyā. Tesaṃ rūpānanti itthiliṅgādiākārarūpānaṃ. Yadi itthindriyaṃ itthiliṅgādiākārarūpānaṃ sahakārīkāraṇaṃ, atha kasmā tassa indriyādipaccayabhāvo tesaṃ na vuttoti? Neva taṃ sahakārīkāraṇaṃ, atha kho tesaṃ tabbhāvabhāvitāmattena taṃ kāraṇanti vuccatīti dassetuṃ āha ‘‘yasmā panā’’tiādi.
633根在转变时,是成为与先前所持根的种类相符的样子而转变,因此说“就像在结生时,在转起时也是如此”。对于“若……则……不”等说法,以“等”字便包含了“若某人的男性根生起,则其女性根不生起”这一句。
633. Liṅgaṃ parivattamānaṃ purimaliṅgādhārajātianurūpameva hutvā parivattatīti katvā vuttaṃ ‘‘paṭisandhiyaṃ viya pavattepī’’ti. Yassa…pe… noti ādivacanatoti ādi-saddena ‘‘yassa vā pana purisindriyaṃ uppajjati, tassa itthindriyaṃ uppajjatīti no’’ti (yama. 3.indriyayamaka.188) saṅgaṇhāti.
635由于是门,是诸漏法生起的处所,因此,如同在净色差别上那样,在表色差别上也应见到有“身”这一惯用语的生起。因为风界有支持的特相,所以说“支持”是风界的作用;作用本身也是诸法的自性。地界的形相可称为语表,这是合理的——如此连接起来。
635. Dvārabhāvena kucchitānaṃ āsavadhammānaṃ pavattiṭṭhānatāya pasādavisese viya viññattivisesepi kāyavohārappavatti daṭṭhabbā. Vitthambhanasabhāvatāya vāyodhātuyā thambhanaṃ ‘‘vāyodhātukicca’’nti vuttaṃ. Kiccampi hi dhammānaṃ sabhāvoyevāti. Pathavīdhātuyā ākāro vacīviññattīti vattuṃ vaṭṭatīti yojanā.
636“寻等被执取”,这是依于生起能表达所欲义之语的意趣转起而说的。因为那时,它便被称为被它们所执取。由于即使一个字母也需要由多个速行心产生,在如此被产生时,其自性不能辨别差异,并非有别,故说“一切……非不同”。“不混杂”是指不与那些间断生起者相混合。“最后心”是笼统地指死心,基于此意趣,说“其他死心……也被知道”。
636.Vitakka…pe… gahitāti yathādhippetatthābhibyañjikāya vācāya samuṭṭhāpanādhippāyappavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Tadā hi sā tehi pariggahitā nāma hotīti. Ekassapi akkharassa anekehi javanehi nibbattetabbattā tathā nibbattiyamānatāya asamatthasabhāvattā na viññātavisesā na bhinnā evāti āha ‘‘sava…pe… bhinnā’’ti. Abbokiṇṇeti antarantarā uppajjamānehi asaṃsaṭṭhe. ‘‘Pacchimacitta’’nti avisesena cuticittaṃ vuttanti adhippāyena ‘‘aññesampi cuticittaṃ…pe… ñāyatī’’ti vuttaṃ.
或者,由于有“那些投生到色界、无色界后将般涅槃者,在他们死时,他们的语行将灭,但他们的身行不灭”这样的说法,通过解说欲界死心也不生起身行,从而得以了知除漏尽者外,其他……亦被了知。
Atha vā ‘‘ye ca rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ upapajjitvā parinibbāyissanti, tesaṃ cavantānaṃ tesaṃ vacīsaṅkhāro nirujjhissati, no ca tesaṃ kāyasaṅkhāro nirujjhissatī’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.88) rūpārūpabhavūpapajjanakānaṃ kāmāvacaracuticittassapi kāyasaṅkhārāsamuṭṭhāpanavacanena khīṇāsavehi aññesampi…pe… ñāyatī’’ti vuttaṃ. Yasmā ca –
“若某人的身行灭,他的语行是否当灭?是的。”
‘‘Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhissatīti āmantā’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.108),
“若某人的身行灭,他的心行是否当灭?是的。”
‘‘Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhissatīti āmantā’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.108) ca,
于最后心坏灭之刹那,他们身行不灭,心行亦不灭。
‘‘Pacchimacittassa bhaṅgakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca na nirujjhati cittasaṅkhāro ca na nirujjhissatī’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.113) –
且依起始之说,于最后心之前的第十六心,或更前之心,与之俱起的入出息即不生起,此已成立。若彼生起,则不应说“于最后心坏灭刹那,他们身行不灭”,而此语实已宣说。是故,最低限度而言,于最后心前第十七心生起之入出息,与最后心前第二心俱灭。由此,说“某心之后将有欲界最后心无间而生”时,即便是作为最后心无间缘之心,亦不生起身行。
Ādivacanato ca pacchimacittassa purato soḷasamena cittena tato orimena vā saddhiṃ assāsapassāsā na uppajjantīti siddhaṃ. Yadi uppajjeyyuṃ, ‘‘pacchimacittassa bhaṅgakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro na nirujjhatī’’ti na vadeyya, vuttañcetaṃ, tasmā heṭṭhimakoṭiyā cutito purimena sattarasamena uppannā assāsapassāsā cutiyā heṭṭhā dutiyena cittena saddhiṃ nirujjhanti. Tena ‘‘yassa cittassa anantarā kāmāvacarānaṃ pacchimacittaṃ uppajjissatī’’ti cuticittassānantarapaccayabhūtassapi cittassa kāyasaṅkhārāsamuṭṭhāpanatā vuttā.
或者,“某心”是指最后生起身行之心。应知这是指此心,而非作为最后心无间缘之心。所谓“无间”,是指在生起身行之后,中间无有间隔,随后即无间地生起最后心。何以故?因经中说“他人之语行将灭,身行将灭”。否则,便会导致与最后心之前第三心俱在之身行生起。如是,于一切处,已引教证说明最后心无生色之性,今为显示理证,而说“因不……”等语。其中,“入胎等”之“等”字,含摄沉入水中、成无想有情、死亡之时、入第四禅者、于色界及无色界有、入灭尽定等情形。
Atha vā yassa cittassāti yena cittena sabbapacchimo kāyasaṅkhāro uppajjati. Taṃ cittaṃ vuttanti gahetabbaṃ, na pacchimacittassa anantarapaccayabhūtaṃ. Anantarāti hi kāyasaṅkhāruppādanaṃ antaraṃ vinā, yato pacchā kāyasaṅkhāruppādanena anantaritaṃ hutvā pacchimacittaṃ uppajjissatīti attho. Kasmā? ‘‘Itaresaṃ vacīsaṅkhāro ca nirujjhissati kāyasaṅkhāro ca nirujjhissatī’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.88) vuttattā. Aññathāpacchimacittato purimatatiyacittasamaṅgīnaṃ kāyasaṅkhāro uppajjatīti āpajjatīti. Evaṃ sabbesampi cuticittassa rūpajanakatābhāve āgamaṃ dassetvā idāni yuttiṃ dassetuṃ ‘‘na hī’’tiādimāha. Tattha gabbhagamanādīti ādi-saddena udakanimuggaasaññībhūtakālakatacatutthajjhānasamāpannarūpārūpabhavasamaṅgīnirodhasamāpannabhāve saṅgaṇhāti.
637由于众多色聚合为一起,以一块密实的整体状态转起,因此说属于他聚的色法被属于他聚的色法所接触。正因为如此,它们之间的差异难以了知,但这并非因为它们不可区分。“各各存在的分离性”,是指各个大种彼此分离的状态,即与他聚大种相离别的自性,不相混杂。然而,因为上述的分离性是色的终极,所以说为“色的边际”。或者,它是各各存在的空性。因为对于以虚空为界者,由于是边际,故应被标记为“被它们所空却”。也正因如此,它被称为“不被它们所接触”,如同不被其他大种所接触一样。“否则”的意思:若没有不被所应分界者所接触的性质。
637. Anekesaṃ kalāpānaṃ ekato hutvā ekaghanapiṇḍabhāvena pavattanato kalāpantarabhūtānaṃ kalāpantarabhūtehi samphuṭṭhabhāvo vutto. Yato tesaṃ duviññeyyanānattaṃ, na pana avinibbhuttabhāvato. Taṃtaṃbhūtavivittatāti tesaṃ tesaṃ bhūtānaṃ vibhattabhāvo kalāpantarabhūtehi vibhattasabhāvatā asaṃkiṇṇatāti attho. Yasmā pana yathāvuttā vivittatā rūpānaṃ osānaṃ hoti, tasmā ‘‘rūpapariyanto’’ti vuttaṃ. Atha vā taṃtaṃbhūtasuññatā. Yesañhi paricchedo ākāso, tesaṃ pariyantatāya tehi suññabhāvoti lakkhitabbo. Tatoyeva ca so bhūtantarehi viya tehi asamphuṭṭhoti vuccatīti. Aññathāti paricchinditabbehi asamphuṭṭhabhāvābhāve.
638“以彼彼变化增上之色”——于此,皮与金等如何能有柔软性与适业性?轻等变化岂非仅于有执受之色中生起,于无执受之色中则无?此言诚然,然而此处是就与之相似的其余色法,依假立名称而说。例如,在棉絮等中,由于重性等之因——四大种的增减有无,而有轻性等的假立。或者应知,这是指“于所指示法之所依色”,故说“以他们变化增上之色”。“一切为一切之缘”,是指除了轻性等互相排斥的情况外,一切可为一切之缘,这是它的意趣。
638.Taṃtaṃvikārādhikarūpehīti ettha kathaṃ cammasuvaṇṇesu mudutākammaññatā labbhanti, nanu lahutādivikārā ekantato indriyabaddharūpe eva pavattanato anindriyabaddhe na labbhantīti? Saccametaṃ, idha pana taṃsadisesu tabbohāravasena vuttaṃ. Tathā hi tūlapicuādīsu garubhāvādihetūnaṃ bhūtānaṃ adhikabhāvābhāvato lahuādivohāro. Niddisitabbadhammanissayarūpe eva vā sandhāya ‘‘taṃtaṃvikārādhikarūpehī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sabbe sabbesaṃ paccayā lahutādīnaṃ aññamaññāvijahanatoti adhippāyo.
641“即以‘积’一词”,意思是义疏中所说的“积”这个词。由于对处的初始积累,故称为积,也就是对屡屡生起之色的积累;而这正是色的向上积累,故为随积。为显明巴利圣典中所意趣的义理,故说“然而在圣典中”等语。upa-前缀有“初始”之义,如“诸比丘,布施乃智者所施设”等;又有“上”义,如“善洗濯、善净洁者,坐于亭台”等。这里则不取其初义,而是取upa-前缀的“上”义。
641.Ācayasaddenevāti niddese vuttaācayasaddeneva. Yo āyatanānaṃ ādicayattā ācayo punappunaṃ nibbattamānānaṃ, sova rūpassa uparicayattā upacayoti adhippetaṃ atthaṃ pāḷiyaṃ yojetvā dassetuṃ ‘‘pāḷiyaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Upa-saddo paṭhamattho ‘‘dānaṃ, bhikkhave, paṇḍitupaññatta’’ntiādīsu (a. ni. 3.45) viya. Upariatthoca ‘‘sammaṭṭhe upasitte ca, te nisīdiṃsu maṇḍape’’tiādīsu viya. Aññathāti upa-saddassa upariatthasseva gahaṇe.
643“以果报成熟的自性”:即依果报成熟的自性而言。或者,果本身就是自性,因此以寿命等聚合的果之自性来表明老。所以这样说:“是依果的施设而说”。在色法极熟遍满之时,如亥达沙等星宿中所说。
643.Phalavipaccanapakatiyāti phalavipaccanasabhāvena. Phalameva vā pakatīti āyusaṃhānādinā phalasabhāvena jarāniddesoti attho. Tathā hi ‘‘phalūpacārena vuttā’’ti vuttaṃ. Supariṇatarūpaparipākakāle hānidasakādīsu.
645“应作的自性”:这是对此处所许的段食之根本等物,具有应被取食等的自性而说。在不净的聚集中,食味微弱,由于没有滋味,所以称为微细。随行于诸肢节间的味之精华——即顺着运味管网状脉络渗入身体各肢节的食味,成为内在食缘的润泽,这在世间称为味界。
645.Kattabbasabhāvatoti mūlaphalādīnaṃ idhādhippetaāhāravatthūnaṃ mukhena asanādikattabbasabhāvato. Visabhūte saṅghāte ojā mandā hotīti savisattābhāvato sukhumatā vuttā. Aṅgamaṅgānusārino rasassa sāroti rasaharaṇīdhamanijālānusārena sarīrāvayave anuppaviṭṭhassa āhārarasassa abbhantarāhārapaccayo sneho, yo loke rasadhātūti vuccati.
非所造分别之论释
Noupādābhājanīyakathāvaṇṇanā
646由“依一种大种而有三种大种,依三种大种而有一种大种”等语可知,一种大种依止其余大种,同时也被那些大种及所造色所依止,因此说“既能依止,亦为所依止”。
646. ‘‘Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā tayo mahābhūte paṭicca ekaṃ mahābhūta’’ntiādivacanato (paṭṭhā. 1.1.53) ekaṃ mahābhūtaṃ avasesamahābhūte nissayati, tehi upādārūpena ca nissīyatīti āha ‘‘nissayati ca nissīyati cā’’ti.
647诸大种不相离,故虽于一聚之中亦有多触;然而,当多个具触自性的所缘现前时,由作意等方式,唯有一者成为识生起之因——这层道理已作说明。其余诸处亦当如理显示。此中,先说味所缘:它依止于根,为识生起之因,故虽有多味现前,于一刹那中,唯如前所述之理,以一种方式成为舌识生起之因;香所缘亦是如此。色与声所缘并不依止于根,它们依于适宜处而住,为识生起之因,若得多种俱生缘等之资助,则于同一刹那并非只有一所缘,故不应言其为单一。譬如,声因发声等缘而分为多聚,色亦因轿之摇动等规律而非只一聚所缘。在此处,亦因弯曲等、由所缘增盛故,纵有多聚和合,识亦随应而生。净之增盛,指无胆汁等障碍故,净色敏锐。而问‘云何为心?’者,乃是依心之共通、一性之理而问。
647. Mahābhūtānaṃ aññamaññāvijahanato ekasmimpi kalāpe anekaṃ phoṭṭhabbaṃ atthīti phoṭṭhabbasabhāvesuyeva anekesupi ārammaṇesu āpāthagatesu ābhogādivasena ekaṃyeva viññāṇuppattihetu hotīti ayaṃ vicāro dassito. Itaresupi pana yathāyogaṃ dassetabbo. Tattha rasārammaṇaṃ tāva indriyanissayaṃ allīyitvā viññāṇuppattihetubhāvato satipi anekesaṃ rasānaṃ āpāthagamane ekasmiṃ khaṇe ekappakāraṃyeva yathāvuttanayena jivhāviññāṇuppattihetu hoti, tathā gandhārammaṇaṃ. Rūpasaddārammaṇāni pana indriyanissayaṃ asampatvāva viññāṇuppattihetubhāvato yogyadese avaṭṭhitāni yattakāni sahakārīpaccayantaragataṃ upakāraṃ labhanti, tattakāni ekasmiṃ khaṇe ekajjhaṃ ārammaṇaṃ na hontīti na vattabbāni. Tathā hi saddo nigghosādiko anekakalāpagato tathā vaṇṇopi sivikubbahananiyāmena ekajjhaṃ ārammaṇaṃ hotīti. Etthāpi ca ābhujitavasena ārammaṇādhimattatāvasena anekakalāpasannipātepi katthaci viññāṇuppatti hotiyeva. Pasādādhimattatā pittādivibandhābhāvena pasādassa tikkhatā. Kathaṃ pana cittassāti cittasāmaññato ekattanayavasena pucchati.
651“如斯者”,并非取其“多人所有”之义,而是指有其事、确然存在。“如是”者,即:如同和合水对和合地有其系缚,真实水对真实地亦复如是,这是为了显示此理。“以顺己之缘”,即:与能令彼系缚相称的诸缘,也就是先前的地等诸界,以其支持等作用而成为彼所系缚之缘。不触而住立、不触而停滞,以此说明水界本无‘能触’与‘所触’之性,故依于触性而说此二法。互相依止性,即是说它们彼此相依为性。或者说,‘互相’与‘依止’即是互相依止。若说触与非触之界离于触性而有互相依止性,然地等之硬等自性即是触性,离此,它们又如何能依于水界等之性呢?是故说‘于不可分离之转起中’等语。‘于互为缘者’,由此可排遣所造色。又或,先前依复注之意趣,说触与非触界各有殊异的互相依止性;如今依己之意趣,欲无差别而显示彼理,故说‘于不可分离之转起中’等。为了显明彼无差别的互相依止性是坚固的,故说‘亦非于俱生者’等语。此中,不触者由一聚转起,故不应寻思;触者又如何呢?亦是由一聚转起。唯有于独立所缘的大种,成为身净所依之时,才见其为有触。
651.Tādisāyāti yā pacurajanassa atthītipi na gahitā. Santī samānā. Evanti yathāsasambhārudakaṃ sasambhārapathaviyā ābandhakaṃ, evaṃ paramatthudakaṃ paramatthapathaviyāti dasseti. Tadanurūpapaccayehīti attano ābandhanānuguṇehi ābandhiyamānehi sandhāraṇādikiccehi purimehi ca pathavīādīhi. Aphusitvā patiṭṭhā hoti, aphusitvā ābandhatīti iminā phusitabbaphusanakabhāvo āpodhātuyaṃ natthīti phoṭṭhabbavasena ubhayadhammataṃ āha. Aññamaññaṃ nissayatā aññamaññanissayatā. Atha vā aññamaññatā ca nissayatā ca aññamaññanissayatā. Yadi phoṭṭhabbāphoṭṭhabbadhātūnaṃ phoṭṭhabbabhāvena vinā aññamaññanissayatā, pathavīādīnaṃ kakkhaḷādisabhāvo eva phoṭṭhabbabhāvoti tabbirahena kathaṃ tesaṃ āpodhātuyā nissayādibhāvoti āha ‘‘avinibbhogavuttīsū’’tiādi. Aññamaññapaccayabhūtesūti etena upādārūpaṃ nivatteti. Atha vā pubbe aṭṭhakathādhippāye ṭhatvā phoṭṭhabbāphoṭṭhabbadhātūnaṃ visiṭṭhaṃ aññamaññanissayataṃ vatvā idāni attano adhippāye ṭhatvā avisesena taṃ dassento āha ‘‘avinibbhogavuttīsū’’tiādi. Taṃyeva avisiṭṭhaṃ aññamaññanissayataṃ daḷhaṃ katvā dassento ‘‘nāpi sahajātesū’’tiādimāha. Tattha aphusanaṃ tāva ekakalāpagatattā na vicāretabbaṃ, phusanaṃ pana kathanti? Ekakalāpagatattā eva. Visuṃ siddhānaṃyeva hi visayamahābhūtānaṃ kāyappasādanissayabhūtesu phusanaṃ dissati.
“Jhāyatī”意为“令成熟”。对于“并非成为热之后”这句,其含义是“并非成为热的本质之后”,因此说“他只是在否定热的本质性”。由于冷是热的对立面,在否定热性时,可能会引起对冷性的疑虑,所以说“并非认可冷性”。或者,为了显示即便在热性当中也有冷性份位,故说“并非认可冷性”。正因为如此,才说“热本身就是冷”。由于在微热的状态下会产生冷的认知,所以说热本身就是冷。然而,这如何能理解呢?因为冷的认知是不确定的,就像此岸与彼岸一样。例如,站在阳光下之后进入阴凉处的人,会有冷的认知;而刚从地穴中出来的人,则会有热的认知。如果热本身就是冷,那么在一个聚集体中,冷性与热性应当被同时获得,因此说‘冷与热……’等。在冷与热的聚集体中,冷与热并不现行。……是合理的,这意味着并非水界与风界具有冷性。因为,若水界或风界具有冷性,则于一个聚集体中,冷性与热性当同时被获得,然而实际上并不能获得。而且,在此处,即便在水界增盛或风界增盛的聚集体中,也无法认知到冷性的存在;因为即便在此种情形下,于任何聚集体中也终究无法获得冷性。粗、硬等。
Jhāyatīti paripaccati. Na uṇhā hutvāti etassa uṇhasabhāvā hutvāti ayamatthoti katvā ‘‘tejosabhāvataṃyeva paṭikkhipatī’’ti vuttaṃ. Uṇhapaṭipakkhattā sītassa uṇhatāya paṭikkhepe sītatāsaṅkā siyāti āha ‘‘na sītattaṃ anujānātī’’ti. Tejosabhāgataṃyeva vā sītatāyapi dassetuṃ ‘‘na sītattaṃ anujānātī’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘tejo eva hi sīta’’nti. Mande hi uṇhabhāve sītabuddhīti tejo eva hi sītaṃ. Kathaṃ panetaṃ viññāyatīti? Sītabuddhiyā avavatthitabhāvato pārāpāraṃ viya. Tathā hi ātape ṭhatvā chāyaṃ paviṭṭhānaṃ sītabuddhi hoti, tattheva pathavīgabbhato niggatānaṃ uṇhabuddhīti. Yadi tejoyeva sītaṃ, uṇhabhāvena saddhiṃ sītabhāvopi ekasmiṃ kalāpe upalabbheyyāti āha ‘‘sītuṇhānañcā’’tiādi. Uṇhasītakalāpesu sītuṇhānaṃ appavatti. Dvinnaṃ…pe… yujjati, na āpodhātuvāyodhātūnaṃ sītabhāveti adhippāyo. Āpodhātuyā hi vāyodhātuyā sītabhāve uṇhabhāvena saddhiṃ ekasmiṃ kalāpe sītabhāvo labbheyya, na pana labbhati. Na cettha āpodhātuadhike vāyodhātuadhike vā kalāpe sītabhāvoti sakkā viññātuṃ tādisepi katthaci kalāpe alabbhamānattā sītabhāvassāti. Kharatādisabhāvādhikassa bhūtasaṅghātassa davatādisabhāvādhikatāpatti bhāvaññathattaṃ. Taṃ pana yathā hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘pacca…pe… ppattī’’ti āha.
652“纯心所生等”:以“等”字含摄纯无执受、所执受等物。“先前的那些”:即依据“或还有其他任何”这句,指先前的无执受声处、身表等,以及非心所生的眼处、耳处等。“非业所属性、非心所生性等”:指非业所有性、非心所生性等。在“纯非业生等”中,以“等”字含摄纯非心所生。那些是衰败与无常的。于非纯一者中不被执取:即在纯非业生的声处等和非心所生的眼处等中,由于是四因所生,故不被执取;在非纯一者的色处等中,亦不被执取。
652.Ekantanacittasamuṭṭhānādīti ādi-saddena ekantaanupādinnupādāniyādiṃ saṅgaṇhāti. Purimānampīti ‘‘yaṃ vā panaññampī’’ti etasmā vacanato purimānaṃ anupādinnānaṃ saddāyatanakāyaviññattiādīnaṃ nacittasamuṭṭhānānañca cakkhāyatanasotāyatanādīnaṃ. Nakammassakatattābhāvādikanti nakammassakatattābhāvaṃ nacittasamuṭṭhānabhāvanti evamādikaṃ. Ekantākammajādīsūti ādi-saddena ekantācittajaṃ gayhati. Tā jaratāaniccatā. Anekantesu na gahitāti ekantato akammajesu saddāyatanādīsu acittajesu ca cakkhāyatanādīsu gahetvā catusamuṭṭhānikattā anekantesu rūpāyatanādīsu na gahitāti attho.
666“不成就性”:不依于他,依自性而不成就。“它的”:指那两种表色。
666.Anipphannattāti aññaṃ anapekkhitvā sabhāvato asiddhattaṃ. Tassāti viññattidvayassa.
四法解说注释
Catukkaniddesavaṇṇanā
966根据“一切色皆由意所识知”这句话,若从所识知的角度而言,并不存在异于所见等的东西,因此未作“何种色为所见”等问难。考虑到“若尔,四法分类如何成立”这一追问,便说:“由于见等执取的特殊性。”见、闻、觉、知——正由于此见等执取的特殊性。由此显示:因能执取的差别,所执取亦有差别。进而,为了显示所执取的差别亦可依类别而获得,便说“所见等的状态”。
966. ‘‘Sabbaṃ rūpaṃ manasā viññāta’’nti vacanato yadi viññātato aññaṃ diṭṭhādi na hotīti ‘‘katamaṃ taṃ rūpaṃ diṭṭha’’ntiādinā pucchā na katā, evaṃ sante catukkabhāvo kathanti anuyogaṃ manasi katvā āha ‘‘dassanādiggahaṇavisesato’’ti. Dassanaṃ savanaṃ minitvā jānanaṃ vijānanañcāti etasmā dassanādiggahaṇavisesato. Etena gāhakabhedena gahetabbabhedoti dasseti. Idāni samukhenapi gahetabbabhedo labbhatīti dassetuṃ ‘‘diṭṭhā…pe… bhāvato’’ti vuttaṃ.
五法解说注释
Pañcakaniddesavaṇṇanā
969这种理趣的建构,被纳入了六种等三类归纳之中。
969.Tadidaṃ nayakaraṇaṃ chabbidhādīsu tīsu saṅgahesu yojitaṃ.
杂论注释
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
975由于昏沉纯粹是盖,为了显示以“无盖”一语摄受之,故说“昏沉也是盖”。而色法并非应当断除,因为此处是指非权说的断除。对此,有些人说:“昏沉有两种:名身疲劳与色身疲劳的本质。其中,前者由‘盖’一语所说,后者是色的本质。”为了显示此说与“断除盖”这句话的矛盾,便说“而色身……”等。或者,针对“由于漏尽者有睡眠的本质,且睡眠以昏沉为因,所以存在昏沉色”的说法,便以“而色身疲劳……”等作答。其中,并非执取“只有昏沉是睡眠的因”,而是执取“睡眠的因是昏沉”,因此除了昏沉之外,还有其他睡眠的因。那是什么呢?是色身的疲劳。应如此连接:“而色……这句话”。
975. Ekantato nīvaraṇattā middhassa ‘‘natthi nīvaraṇā’’ti vacanena gahaṇanti dassetuṃ ‘‘middhassapi nīvaraṇassā’’ti vuttaṃ. Na ca rūpaṃ pahātabbaṃ nippariyāyappahānassa idha adhippetattā. Ettha keci ‘‘nāmakāyarūpakāyagelaññasabhāvato duvidhaṃ middhaṃ. Tattha purimaṃ ‘nīvaraṇā’ti vacanena vuttaṃ, itaraṃ rūpasabhāva’’nti vadanti. Tattha yaṃ taṃ arūpato aññaṃ middhaṃ parikappitaṃ, tampi nīvaraṇaṃ middhasabhāvato itaraṃ middhaṃ viyāti parikappitamiddhassapi na sakkā nīvaraṇabhāvaṃ nivattetunti tesaṃ vacanassa nīvaraṇappahānavacanena virodhaṃ dassento ‘‘na ca rūpakāya’’ntiādimāha. Atha vā khīṇāsavānaṃ soppanasabhāvato soppassa ca middhahetukattā atthi middharūpanti vādaṃ sandhāya uttaramāha ‘‘na ca rūpakāyagelañña’’ntiādinā. Tattha middhameva soppahetūti nāyaṃ avadhāraṇā icchitā, soppahetu eva middhanti pana icchitāti middhato aññopi soppahetu atthi, ko pana so? Rūpakāyagelaññaṃ. Na ca rūpa…pe… vacanatoti yojanā daṭṭhabbā.
“Vacīghosādīti”:以“ādi”一词,含摄了“hum”等声音。弹指等声音唯时节所生,而以心为缘。“Rūpabhāvamattānīti”:那些具有老死本质的色法,仅是那种法的状态,因此它们并不具有生等法,故说“并非自身具有本质”。正如老与无常仅是色法的状态,生也是如此——为了将生也纳入仅是色法状态这一结论,而使用了“tathā”一词。
Vacīghosādīti ādi-saddena huṃkārādisaddo saṅgayhati. Aṅguliphoṭādisaddo utusamuṭṭhānoyeva, cittapaccayo pana hoti. Rūpabhāvamattānīti jarāmaraṇasabhāvānaṃ rūpānaṃ taṃdhammamattāni, tato eva na jātiādidhammavantānīti āha ‘‘na sayaṃ sabhāvavantānī’’ti. Yathā jarā aniccatā ca rūpabhāvamattaṃ, evaṃ jātipīti jātiyā rūpabhāvamattatāya upasaṃharaṇattho tathā-saddo.
“Tesaṃ”指那些色法。如同“saṅkhāta”等词,“abhinibbattita”一词也可作现在时,故说“在正生起的法之刹那”。“Evamapi”:即便如此,由于在能生缘的作用力刹那中,具有衰败、坏灭性质的诸法并不存在,它们便既不能获得“彼缘状态”的称谓,也不能获得“产生”的称谓;即使如此,也应当说它们是被执受的——这是文句的衔接。为了阐明“老死是缘起的”这一理趣,便说“当它们生起时……”等。
Tesaṃ rūpadhammānaṃ. Saṅkhātādi-saddo viya abhinibbattita-saddopi vattamānakālikopi hotīti ‘‘abhinibbattiyamānadhammakkhaṇasmi’’nti vuttaṃ. Evamapīti yadipi jiraṇabhijjanabhāvā jiraṇādisabhāvānaṃ dhammānaṃ janakapaccayakiccānubhāvakkhaṇe abhāvato tappaccayabhāvavohāraṃ abhinibbattivohārañca na labhanti, evamapi tesaṃ upādinnatā vattabbāti sambandho. ‘‘Jarāmaraṇaṃ paṭiccasamuppanna’’nti vacanato tassa pariyāyataṃ vivarati ‘‘tesaṃ uppāde satī’’tiādinā.
“如果这样”意思是:如果生等具有依止关联的运作方式,则如此成立。由于“依于大种而有的所造色”这一说法,对于依大种而存在者,纯粹是依止的施设,因此,即使它们是依止的,也应当再用“依止”一词加以简别而说——基于这一意图,他说“会产生依止之依止的状态”。为了显示即使在因的因中,也如同在因中那样有施设,例如“村庄被贼所烧”,他说“大种……故”。现在,为了通过实例显示,生等虽无辗转相续,却以非譬喻的方式与大种相关联,他说“而且”等。变化与分界,由于在所造色的变化等状态中,与大种相关联的状态不可分离,而在一个聚中,各自的变化等又是各别的,如同命根守护的聚那样,并且因为是聚的变化等状态,它们被称为“所造色”——他说“如是变化……应当被结合”。
Yadi evanti yadi nissayapaṭibaddhavuttikā jātiādayo, evaṃ sati. ‘‘Mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti vacanato bhūtanissitesu kevalo upādāyavohāroti upādāye nissitāpi aparena upādāya-saddena visesetvā vattabbāti adhippāyena ‘‘upādāyupādāyabhāvo āpajjatī’’ti āha. Kāraṇakāraṇepi kāraṇe viya vohāro hoti ‘‘corehi gāmo daḍḍho’’ti yathāti dassento ‘‘bhūta…pe… ttanato’’ti āha. Idāni paramparā vinā nippariyāyato uppādādīnaṃ bhūtapaṭibaddhabhāvaṃ saha nidassanena dassetuṃ ‘‘api cā’’tiādimavoca. Vikāraparicchedāpi upādāyarūpavikārādibhāve bhūtapaṭibaddhabhāvāvinivattito ekasmiṃ kalāpe ekekāva vikārādayoti jīvitindriyaṃ viya kalāpānupālakaṃ kalāpavikārādibhāvato ca ‘‘upādāyarūpāni’’icceva vuccantīti āha ‘‘evaṃ vikā…pe… yojetabbānī’’ti.
“为遮止无为的状态而说圆成实性”,这是为了消除这样的疑虑而说:未圆成的自性不被感知,犹如兔角,可能不会被任何东西所造作,从而成为无为。或者,如同由于色的变化等状态而有色性,当色存在时它们存在,当色不存在时它们不存在,由此成立的缘生性所证成的圆成实性,确立了它们的有为性,从而生起以遮止无为性为目的的作用,故说“为遮止无为的状态而说圆成实性”。
Asaṅkhatabhāvanivāraṇatthaṃ parinipphannatā vuttāti idaṃ aparinipphannasabhāvavato anupalabbhamānatāya sasavisāṇaṃ viya kenaci na saṅkhatanti asaṅkhataṃ nāma siyāti imissā āsaṅkāya nivattanavasena vuttaṃ. Atha vā rūpavikārādibhāvato rūpabhāvo viya rūpe sati santi, asati na santīti siddhāya paṭiccasamuppannatāya sādhitā parinipphannatā tesaṃ saṅkhatabhāvaṃ sādhentī asaṅkhatabhāvaṃ nivāraṇatthaṃ jāyatīti vuttaṃ ‘‘asaṅkhatabhāvanivāraṇatthaṃ parinipphannatā vuttā’’ti.