《人施设论》根本复注
Puggalapaññattipakaraṇa-mūlaṭīkā
1在《法集论》里,先按三法和二法的方式把诸法总摄起来;接着在《分别论》里说明蕴等分类;然后在《界论》里讲这些同样被总摄和分类的诸法,有“摄”与“不摄”等种种差别。为了说明这些法是以哪种施设、从自性和所依两个方面被安立的,并且把它们的分类展示出来,就以“六种施设”等语句开始了《人施设论》。其中,对于那些以前后相续的方式生起、由非自性的聚合所构成的法,依止它们而安立“人、女人、男人、天、人”等等,这就是人施设。对于其他外在的色法和涅槃等,则按照有自性的聚合以及自性差别来安立,这叫作自性施设,应当知道有蕴施设等五种。这样一来,在《法集论》等中分别讲说的一切自性施设,全都包括在内了。而人施设则是非自性施设。以人施设为主,依止于有情相续中应当遍知等自性之法,并随着解脱等时分差别而生起,因此像“精舍、床”等一切非自性施设,也都包括在内了。
1. Dhammasaṅgahe tikadukavasena saṅgahitānaṃ dhammānaṃ vibhaṅge khandhādivibhāgaṃ dassetvā tathāsaṅgahitavibhattānaṃ dhātukathāya saṅgahāsaṅgahādippabhedaṃ vatvā yāya paññattiyā tesaṃ sabhāvato upādāya ca paññāpanaṃ hoti, taṃ pabhedato dassetuṃ ‘‘cha paññattiyo’’tiādinā puggalapaññatti āraddhā. Tattha ye dhamme pubbāpariyabhāvena pavattamāne asabhāvasamūhavasena upādāya ‘‘puggalo, itthī, puriso, devo, manusso’’tiādikā puggalapaññatti hoti, tesaṃ aññesañca bāhirarūpanibbānānaṃ sasabhāvasamūhasasabhāvabhedavasena paññāpanā sabhāvapaññattīti khandhapaññattiādikā pañcavidhā veditabbā. Tāya dhammasaṅgahādīsu vibhattā sabhāvapaññatti sabbāpi saṅgahitā hoti. Puggalapaññatti pana asabhāvapaññatti. Tāya ca samayavimuttādippabhedāya sattasantānagate pariññeyyādisabhāvadhamme upādāya pavattito padhānāya ‘‘vihāro mañco’’tiādikā ca sabbā asabhāvapaññatti saṅgahitā hoti.
到这里为止,施设共有两种:存在的施设和不存在的施设。而其余四种,正是这两种的混合。因此,通过展示这两种施设,就应当知道:在这部论书中,一切施设都已经显示出来了。不过,在蕴施设等六种施设当中,应当知道:这部论书是依据人施设——也就是在其他地方没有显示分类、唯独在这里显示了分类的那种施设——才被称为《人施设论》的。“想要在这里施设诸法”,意思是想要以施设所依的事基来显示。因为在这部论书中,并不是在做施设的动作,而是通过事基来显示各种施设。
Ettāvatā ca paññatti nāma vijjamānapaññatti avijjamānapaññatti ca. Tā eva hi vomissā itarā catassoti. Tasmā tāsaṃ dassanena imasmiṃ pakaraṇe sabbā paññattiyo dassitāti veditabbā. Khandhādipaññattīsu pana chasu aññattha adassitappabhedaṃ idheva ca dassitappabhedaṃ puggalapaññattiṃ upādāya imassa pakaraṇassa puggalapaññattīti nāmaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ye dhamme idha paññapetukāmoti paññattiyā vatthubhāvena dassetukāmoti adhippāyo. Na hi etasmiṃ pakaraṇe paññāpanaṃ karoti, vatthūhi pana paññattiyo dassetīti.
“蕴施设”这句话说的是:像“蕴”“色”“地”等这一切,都是总说和分类的施设,应当知道这段话就是针对这个而说的。而“施设”这个词有两个意思,就是“显示”和“安立”,也就是“阐明”和“放置”。其中,像“色蕴……乃至……已知根、时解脱”这样,把各个部分一一划分,说明“这个叫这个名称、那个叫那个名称”,这就只是“放置”,而不是像对床等要被施设的东西那样,建立处所上的关联。至于“名施设确实显示并安立”这一作者(能动者/主格)表述,应当理解为:这是就存在状态或工具状态的名施设而言,以诸法被见到、被安立为其因相。
Khandhātipaññāpanāti idaṃ khandhāti rūpaṃ pathavītiādikā sabbāpi sāmaññappabhedapaññāpanā nāma hoti, taṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paññāpanāti etassa pana dassanā ṭhapanāti ete dve atthā, tesaṃ pakāsanā nikkhipanāti. Tattha ‘‘rūpakkhandho…pe… aññātāvindriyaṃ samayavimutto’’tiādinā idamevaṃnāmakaṃ idamevaṃnāmakanti taṃtaṃkoṭṭhāsikakaraṇaṃ bodhanameva nikkhipanā, na paññapetabbānaṃ mañcādīnaṃ viya ṭhānasambandhakaraṇaṃ. Yo panāyaṃ ‘‘nāmapaññatti hi dasseti ca ṭhapeti cā’’ti kattuniddeso kato, so bhāvabhūtāya karaṇabhūtāya vā nāmapaññattiyā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ diṭṭhatāya ṭhapitatāya ca taṃnimittataṃ sandhāya katoti veditabbo.
用“存在施设”等这样的话,是就巴利文中尚未出现的部分,而说了“依巴利之外”等语。“唯善不善”,就像说善与不善那样。“存在者”的意思是“有”,这个意思就是“已生起的”。或者说,“存在者”即“有”,意思是“作为存在而存在的”。为了显示这个意思,就说“已生起的”,以此否定不存在的状态。同样,“不存在者”的意思是:就像善等法在自性上与不善等法不同,触等法在自性上与受等法不同,它们是这样存在的;而“不存在者”则是指,依着某些法才有“女人、男人”这样的执取,如果把那些法去掉,女人等自性根本不存在,所以是“未生起的”。至于有些人说“以这种方式不存在,以另一种方式存在”,对此应当说的,已经在施设论中讲过了。对于不存在的自性,随顺世间语言,以不执著的心而有“女人、男人”这样的执取,所以说“仅仅是依世间语言而成立的”。如果以执著的心去执取,那么像第五谛等法,既不是依自性成立,也不是依约定成立,所以说“以一切方式都不可得”。其中,“在这些……可得”这句话,是就本论中三种施设以各自面目出现而说的。
Vijjamānapaññattītiādinā vacanena pāḷiyaṃ anāgatataṃ sandhāya ‘‘pāḷimuttakenā’’tiādimāha. Kusalākusalassevāti kusalākusalassa viya. Vijjamānassāti etassa attho satoti, tassa attho sambhūtassāti. Vijjamānassa satoti vā vijjamānabhūtassāti attho. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘sambhūtassā’’ti. Tena avijjamānabhāvaṃ paṭikkhipati. Tathā avijjamānassāti yathā kusalādīni akusalādisabhāvato, phassādayo ca vedanādisabhāvato vinivattasabhāvāni vijjanti, tathā avijjamānassa ye dhamme upādāya ‘‘itthī, puriso’’ti upaladdhi hoti, te apanetvā tehi vinivattassa itthiādisabhāvassa abhāvato asambhūtassāti attho. Yaṃ panetassa ‘‘tenākārena avijjamānassa aññenākārena vijjamānassā’’ti atthaṃ keci vadanti, tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ paññattiduke vuttameva. Avijjamānepi sabhāve lokaniruttiṃ anugantvā anabhinivesena cittena ‘‘itthī, puriso’’ti gahaṇasabbhāvā ‘‘lokaniruttimattasiddhassā’’ti āha. Sābhinivesena pana cittena gayhamānaṃ pañcamasaccādikaṃ na sabhāvato, nāpi saṅketena siddhanti ‘‘sabbākārenapianupalabbhaneyya’’nti vuttaṃ. Tāsu imasmiṃ…pe… labbhantīti imasmiṃ pakaraṇe sarūpato tissannaṃ āgatataṃ sandhāya vuttaṃ.
不过,要和前面所说的注释方式不相违背,才能把各位论师的说法衔接起来。因此,“这施设是以应施设之义为施设”,意思是:因为它从自性上来说并不存在,所以只是以应施设之义为施设。因为,具有自性的应施设者,由于获得了与它相应的胜义名称,所以并不是从别处得到施设之名;而没有自性者,由于没有自性,所以不能依自己的自性得到名称。以“有情”等名称来说,只是以应施设之义而得到施设之名,而“有情”等是没有自性的。因为,具有自性者,与色等是一还是异,都不存在不可得的自性。
Yathāvuttassa pana aṭṭhakathānayassa avirodhena ācariyavādā yojetabbā, tasmā paññapetabbaṭṭhena cesā paññattīti etassa sabhāvato avijjamānattā paññapetabbamattaṭṭhena paññattīti attho. Paññapetabbampi hi sasabhāvaṃ tajjaparamatthanāmalābhato na parato labhitabbaṃ paññattināmaṃ labhati, nisabhāvaṃ pana sabhāvābhāvato na attano sabhāvena nāmaṃ labhatīti. Sattotiādikena nāmena paññapitabbamattaṭṭhena paññattīti nāmaṃ labhati, nisabhāvā ca sattādayo. Na hi sasabhāvassa rūpādīhi ekattena aññattena vā anupalabbhasabhāvatā atthīti.
“冠”就是顶髻,他有这个冠,所以叫“有冠者”。在这个师说里,应当以不缺任何特征来做到全面融通。因为像“第二、第三”这一类,它们的譬喻施设和安立施设是以所计数为主,所以说六种施设都能归属,其余的就随各自对应而归属各种施设,这是合理的。至于“第二、第三、二、三”等,有人认为根本没有任何所谓的数,于是说那些依止相续的施设属于非存在施设,而其余如所说的譬喻施设则属于“以非存在为非存在施设”。他认为“第二、第三、二、三”等譬喻施设和安立施设,纯粹是“以非存在为非存在施设”。因为相对于第一等,把某一等安立起来加以施设,这当中并没有任何数。相续施设也是这样。因为“八十”和“八十岁者”并不存在。
Kirīṭaṃ makuṭaṃ, taṃ assa atthīti kirīṭī. Etasmiñca ācariyavāde anūnena lakkhaṇena bhavitabbanti sabbasamorodho kātabbo. Dutiyaṃ tatiyanti evaṃpakārā hi upanidhāpaññatti upanikkhittakapaññatti ca saṅkhātabbappadhānattā chapi paññattiyo bhajatīti yuttaṃ vattuṃ, itarā ca yathāyogaṃ taṃ taṃ paññattinti. Dutiyaṃ tatiyaṃ dve tīṇītiādi pana saṅkhā nāma kāci natthīti tāsaṃ upādāsantatipaññattīnaṃ avijjamānapaññattibhāvaṃ, itarāsañca upanidhāpaññattīnaṃ yathānidassitānaṃ avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvaṃ maññamāno āha ‘‘sesā avijjamānapakkhañceva avijjamānenaavijjamānapakkhañca bhajantī’’ti. Dutiyaṃ tatiyaṃ dve tīṇītiādīnaṃ upanidhāupanikkhittakapaññattīnaṃ avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvameva maññati. Yañhi paṭhamādikaṃ apekkhitvā yassa cekādikassa upanikkhipitvā paññāpīyati, tañca saṅkhānaṃ kiñci natthīti. Tathā santatipaññattiyā ca. Na hi asīti āsītiko ca vijjamānoti.
有些“地之施设”,是针对欲界等施设来说的。因为欲界等本身就是自性法,这是论师的本意。不过,当“欲”被取为处所时,这种施设可以成为“以不存在而施设存在”;当取为业所生的诸蕴时,则成为“以存在而施设存在”。又比如,通过称为言说、或称为引发言说之思的业行,来施设“诵者”这个人时,这属于“以存在而施设不存在”这一类。同样地,通过称为色处的形状来施设“瘦”“胖”等人时,也可以成为“以存在而施设不存在”。或者,如果不取色处而只说“形状”,那就是“以不存在而施设不存在”。而像“色、触”等说法,则应归入以变坏等功能为功能的施设,或归入以自相法为名的自性施设。而且,在说明了存在施设与不存在施设之后,由它们混合状态而成立的其余施设,也就随之得到了说明。应当知道,这也是涵盖一切的师长之说。
Ekaccā bhūmipaññattīti kāmāvacarādipaññattiṃ sandhāyāha. Kāmāvacarādī hi sabhāvadhammāti adhippāyo. Kāmoti pana okāse gahite avijjamānenavijjamānapaññatti esā bhavituṃ arahati, kammanibbattakkhandhesu gahitesu vijjamānenavijjamānapaññatti. Yathā pana vacanasaṅkhātāya vacanasamuṭṭhāpakacetanāsaṅkhātāya vā kiriyāya bhāṇakoti puggalassa paññatti vijjamānenaavijjamānapaññattipakkhaṃ bhajati, evaṃ kiso thūloti rūpāyatanasaṅkhātena saṇṭhānena puggalādīnaṃ paññāpanā vijjamānenaavijjamānapaññatti bhavituṃ arahati. Saṇṭhānanti vā rūpāyatane aggahite avijjamānenaavijjamānapaññatti. Rūpaṃ phassotiādikā pana vijjamānapaññatti ruppanādikiccavasena kiccapaññattiyaṃ, paccattadhammanāmavasena paccattapaññattiyaṃ vā avarodhetabbā. Vijjamānāvijjamānapaññattīsu ca vuttāsu tāsaṃ vomissatāvasena pavattā itarāpi vuttāyeva hontīti ayampi ācariyavādo sabbasaṅgāhakoti daṭṭhabbo.
2在解释“凡诸五蕴”等句的含义时,论中说了“以某种施设”等话。其中,“凡诸五蕴”就是“凡色蕴……乃至识蕴”,这是诸蕴的蕴施设;“至此”就是指诸蕴的蕴施设。应当这样配合经文来理解,然后知道这个含义是从略说和分别两个方面来讲的。因为“凡诸五蕴”和“诸蕴的蕴施设”这个意思,已经由“以某种施设,略说为五蕴”等话显示出来了;而“凡色蕴”等句的意思,则由“分别说为色蕴”等话显示出来。其中,“色蕴……乃至识蕴”只是分别举例说明而已。因此,即使没有直接说出来的内容也都被包含在内了,所以论中说“其中,色蕴是欲界”等。或者,这里经文的含义连接是这样的:把“凡”这个字跟所有相关的词连起来之后,有多少五蕴,就有多少诸蕴的蕴施设;五蕴以及它们的各个部分——色蕴等的分别有多少,蕴施设的分别就有多少。通过这种方式,用其他论典中所说的具体事相分别,显示了蕴施设的种种分别。这个道理在“凡诸处”等句中也同样适用。
2.‘‘Yāvatā pañcakkhandhā’’tiādikassa atthaṃ dassento ‘‘yattakena paññāpanenā’’tiādimāha. Tattha yāvatā pañcakkhandhāti yāvatā rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti khandhānaṃ khandhapaññatti, ettāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, evaṃ pāḷiyojanaṃ katvā saṅkhepappabhedavasena ayaṃ attho vuttoti veditabbo. ‘‘Yāvatā pañcakkhandhā’’ti, ‘‘khandhānaṃ khandhapaññattī’’ti hi imassa attho ‘‘yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā’’ti etena dassito, ‘‘yāvatā rūpakkhandho’’tiādikassa pana ‘‘pabhedato rūpakkhandho’’tiādikenāti. Tattha rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti pabhedanidassanamattametaṃ. Tena avuttopi sabbo saṅgahito hotīti ‘‘tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro’’tiādi vuttaṃ. Ayaṃ vā ettha pāḷiyā atthayojanā – ‘‘yāvatā’’ti idaṃ sabbehi padehi yojetvā yattakā pañcakkhandhā, tattakā khandhānaṃ khandhapaññatti. Yattako pañcannaṃ khandhānaṃ tappabhedānañca rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo, tattako khandhānaṃ khandhapaññattiyā pabhedoti pakaraṇantare vuttena vatthubhedena khandhapaññattiyā pabhedaṃ dasseti. Esa nayo ‘‘yāvatā āyatanāna’’ntiādīsupi.
7仅仅以一部分,意思就是仅仅以略说而已。
7.Ekadesenevāti uddesamattenevāti attho.
2. 《尼提沙》的注释
2. Niddesavaṇṇanā
一法注释
1. Ekakaniddesavaṇṇanā
1“禅支本身就是解脱”,基于这个用意,他说“与解脱俱生的名身”。通过“以信……”等句子,先说明具足的状态。通过“触也是已被触的名为触”这句,说明第二种含义,即由触而接触;通过其余句子,说明其余原因的含义。因为具足的状态、接触、原因的状态,所以称为“接触”。再者,由于第一种含义难以理解,为了阐明它,说了“在此,对它……”等。除了那些支,其余是五十多种法,这里受和喜根已被包含在内,所以说“有四蕴”。如果这样,由于乐可以被受和喜根接触,而且这三者没有差别,那么乐的接触难道不是由它们接触的吗?不是的,因为已经说过,以领受和审察的主导意义而获得审察的状态。或者,“除了那些支”,因为支有多种,所以用复数。然而,对每一支也应作连接,如“除了寻”等。其中,在“除了乐”这个连接中,其余有三蕴;在其他连接中,有四蕴。在所有连接中,以三蕴为内含,所以说“有四蕴”。
1. Jhānaṅgāneva vimokkhoti iminā adhippāyenāha ‘‘vimokkhasahajātena nāmakāyenā’’ti. Yena hi saddhintiādinā paṭhamaṃ samaṅgibhāvatthaṃ vivarati. Phassenapi phuṭṭhāyeva nāmāti etena ‘‘apicesā’’tiādinā vuttaṃ dutiyaṃ samphassena phusanatthaṃ, itarehi itare kāraṇatthe. Samaṅgibhāvaphusanakāraṇabhāvā hi phusanāti vuttāti. Punapi paṭhamatthameva dubbiññeyyattā vivaranto ‘‘tatrāssā’’tiādimāha. Ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammāti ettha vedanāsomanassindriyāni saṅgahitānīti āha ‘‘cattāro khandhā hontī’’ti. Evaṃ sati vedanāsomanassindriyehi sukhassa phusitabbattā tiṇṇañca tesaṃ anaññattā teneva tassa phusanā āpajjatīti? Nāpajjati, vedayitādhipatiyaṭṭhehi upanijjhāyanabhāvapaṭilābhassa vuttattā. Atha vā ṭhapetvā tāni aṅgānīti aṅgānaṃ bahuttā bahuvacanaṃ. Tesu pana paccekampi yojanā kātabbā ‘‘vitakkaṃ ṭhapetvā’’tiādinā. Tattha ‘‘sukhaṃ ṭhapetvā’’ti imissā yojanāya sesā tayo khandhā honti, itarāsu cattāroti. Sabbayojanāsu ca tayo anto katvā ‘‘cattāro khandhā hontī’’ti vuttaṃ.
2如果有人通过非时解脱而从某些漏中解脱,又因为获得了非时解脱的依止,而具备更殊胜的时解脱,那他就是“时解脱者”。因为他依靠这种解脱而成为证得禅定的有学,不再退回色界和无色界的存在,已经像那样从欲贪等烦恼中解脱出来,所以配得上“时解脱者”这个称呼。但凡夫即使证得禅定,仍然是会退转的法,还会再次生起欲贪等烦恼,所以不能说他已解脱,不配得到“时解脱者”这个称呼,因此不说他是“时解脱者”。而阿拉汉没有未断尽的漏,没有什么还需要从中解脱的。对他来说,八解脱只是现法乐住而已。所以,八解脱并不是他被称为时解脱者或非时解脱者的原因。为了说明这不是原因,才说“然而,并非……而住”,应当知道这并不是为了说明纯观行者就是非时解脱。因为一切阿拉汉都是非时解脱者。“外”是指处于出世间之外的,也就是世间的意思。
2. Yo asamayavimokkhena ekaccehi āsavehi vimutto asamayavimokkhūpanissayalābhena ca sātisayena samayavimokkhena, so eva samayavimutto. So hi tena vimutto jhānalābhī sekkho rūpārūpabhavato apunarāvaṭṭako kāmarāgādīhi tathāvimuttova hotīti samayavimuttapaññattiṃ laddhuṃ arahati. Puthujjano pana jhānalābhī punarāvaṭṭakadhammo puna kāmarāgādisamudācārabhāvato vimutto nāma na hotīti samayavimuttapaññattiṃ nārahati, tena so ‘‘samayavimutto’’ti na vutto. Arahato pana aparikkhīṇā āsavā natthi, yato vimucceyya. Diṭṭhadhammasukhavihāramattā hi tassa aṭṭha vimokkhāti. Tasmā tassa na aṭṭha vimokkhā samayavimuttapaññattibhāvassa asamayavimuttapaññattibhāvassa vā kāraṇaṃ. Tadakāraṇabhāvameva dassetuṃ ‘‘na heva kho…pe… viharatī’’ti vuttaṃ, na sukkhavipassakasseva asamayavimuttabhāvaṃ dassetunti daṭṭhabbaṃ. Sabbopi hi arahā asamayavimuttoti. Bāhirānanti lokuttarato bahibhūtānaṃ, lokiyānanti attho.
3为了说明“无色的词”并不仅仅是指无色蕴和涅槃,所以说了“异于色”等话。“心之箱”指的是定。因为定对于神通等法来说,是作为基础而存在的,所以定就像箱子一样。“长时间遍满”的意思是长时间地持续、延续。“应当扫除”——这样想过之后,因为没有对此生起恭敬,所以要知道这是义务上的违犯。像这样,仅仅因为义务违犯而失坏的等至,并不像被欲贪等破坏的那样,不能用任何方法恢复;因为它的障碍很微弱,所以只要完成义务就能恢复,因此说“仅以安止而坐”。
3. Arūpakkhandhanibbānamattavācako arūpasaddo na hotīti dassanatthaṃ ‘‘rūpato añña’’ntiādi vuttaṃ. Cittamañjūsanti samādhiṃ. Abhiññādīnañhi dhammānaṃ pādakabhāvena samādhi mañjūsāsadiso hoti. Addhānaṃ pharitunti dīghakālaṃ byāpetuṃ, pavattetunti attho. ‘‘Sammajjitabba’’nti cintetvā tattha ādarassa akatattā vattabhedoti veditabbo. Evaṃ vattabhedamattena naṭṭhā pana samāpatti kāmacchandādīhi naṭṭhā viya na kiñcena paccāharitabbā hoti mandapāripanthakattā, tasmā vattasamitakaraṇamatteneva paccāharitabbattā ‘‘appentova nisīdī’’ti āha.
4有人即使以跟自己相应的放逸方式过日子,他的等至也不会坏失,所以不算真正退失。这里的意思是:每当种种干扰刚被收摄起来,他就有能力入定。不过经中(《相应部》2.179)说:“尊者,为什么利养、恭敬、名声会成为漏尽比丘的障碍?阿难,他那不动的心解脱,我不说利养、恭敬、名声是它的障碍。可是阿难,对于他不放逸、精勤、坚定而住时所证得的现法乐住,我说利养、恭敬、名声是这些的障碍。”应当知道,这跟前面并不矛盾。其意旨是:那些应当应时入定、应当守护的等至乐住,在每一次干扰发生的时候,因为还没能达成,所以说利养、恭敬、名声是障碍。
4.Attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppatīti parihīno nāma na hoti, tasmiṃ tasmiṃ byāsaṅge paṭisaṃhaṭamatte samāpajjituṃ samatthatāyāti adhippāyo. ‘‘Kissa pana, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyāti? Yā hissa sā, ānanda, akuppā cetovimutti, nāhaṃ tassā lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmi. Ye ca khvassa, ānanda, appamattassa ātāpino pahitattassa viharato diṭṭhadhammasukhavihārā adhigatā, tesāhamassa lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmī’’ti sutte (saṃ. ni. 2.179) pana samayena samayaṃ āpajjanena pariharitabbānaṃ samāpattisukhavihārānaṃ tasmiṃ tasmiṃ byāsaṅgakāle anipphattito lābhasakkārasiloko antarāyoti vuttoti adhippāyenassa tena avirodho veditabbo.
5诸法……这里应当说“由诸法”。因为在此处,依那些等至而退失,就说为由于诸法而有个人的退失与不退失。而在那里,因为人的放逸,那些等至会变坏,所以说为诸法的变坏与不变坏;但个人的退失法就是灭坏,这仅仅是由于言辞不同或词义不同,而以另一种说法宣说,应当这样理解。
5.Dhammānaṃ…pe… pīti ettha ‘‘dhammehī’’ti vattabbaṃ. Idha hi tāhi samāpattīhi parihāyeyyāti dhammehi puggalassa parihānampi aparihānampi vuttaṃ. Tattha ca puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyunti dhammānaṃ kuppanaṃ akuppanañca vuttaṃ, puggalassa pana parihānadhammānameva vināsoti vacananānattamattena vacanatthanānattamattena vā pariyāyantaratā vuttāti daṭṭhabbā.
7-87-8. 思,即等至之思与彼时之策励。守护,是与慧相应的念,它把握等至的助益与非助益。依这些,对于被思所策励、被守护所守护的等至,有堪任思者、堪任守护者。
7-8.Cetanā samāpatticetanā tadāyūhanā ca. Anurakkhaṇā samāpattiupakārānupakārapariggāhikā paññāsahitā sati. Tāhi cetiyamānaanurakkhiyamānasamāpattīnaṃ bhabbā cetanābhabbā anurakkhaṇābhabbā.
10“凡夫种性”是指凡夫的修学,意思是已经超越了凡夫所行的三种修学。因为那三种修学尚未断除三种结缚,所以被称为“凡夫修学”。
10.Puthujjanagottanti puthujjanasikkhaṃ, puthujjanagatā tisso sikkhā atikkantāti attho. Tā hi saṃyojanattayānupacchedena ‘‘puthujjanasikkhā’’ti vuccantīti.
1111. 安住于阿拉汉道的人,因为以智慧对轮回的怖畏而生起悚惧,所以从五上分结中止息下来,这就叫作“怖畏止息者”,因此说“七有学是怖畏止息者”。
11. Arahattamaggaṭṭho ca vaṭṭabhayato paññubbegena ubbijjanto uddhambhāgiyasaṃyojanehi uparatoti bhayūparato nāmāti āha ‘‘satta sekkhā bhayūparatā’’ti.
12没有有分慧的人,就是被“具有异熟障”这句话所涵盖的。有些三因结生者则被“无慧”这个词所涵盖。为了说明这一点,论师说“未获得道果的依止”。因为确实没有慧,就不会有那种依止。
12. Bhavaṅgapaññāvirahitā ‘‘vipākāvaraṇena samannāgatā’’ti iminā gahitāti tihetukapaṭisandhikā keci ‘‘duppaññā’’ti iminā gayhantīti dassento āha ‘‘appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā’’ti. Paññāya hi vinā na tadupanissayo atthīti.
14在决定与不定混合存在的地方,才有决定法。为了说明北俱卢洲没有这种情况,所以那里并没有所谓的“决定”,因此说“然而北俱卢洲……”等话。
14. Yattha niyatāniyatavomissā pavatti atthi, tattheva niyatadhammā hontīti uttarakurūsu tadabhāvā niyato nāma natthīti dassento ‘‘yā pana uttarakurukāna’’ntiādimāha.
16在十三种“首”当中,盖障首等以及转起首是应当被彻底断尽的,胜解首等则是能断尽者,而能断尽的结果就是行境首。因为那属于境界、内在、果与解脱。能断尽的道与果的所缘是行首,也就是以行的寂灭为本质的灭。应当被断尽者的所缘,与能断尽者的果的所缘,二者仿佛同时成就;为了显示这一点,从而表明它们“首”的平等性,所以在《无碍解道》中说了这十三种首。但在这里,依据“无前无后,有漏的遍尽与生命的遍尽”这一说法,只就其中烦恼转起方面的首来作连接,因此说“其中,烦恼首……”等。在这里,转起首虽然也被从轮回出离的道所断尽——方式是死后不再转起——但只要还没有死,转起就仍然存在,所以说“转起首——命根与死心被断尽”。不过,以烦恼的断尽,那些应当被成就的、仿佛紧接其后的省察环节,也理应被称为烦恼断尽的环节。因为“在解脱时,有‘已解脱’的智”,所以以省察的完成,烦恼的断尽才叫作完成。而如果那完成是由死心而来,那么由此也就成了生命的完成。由于这个环节与死相等,所以烦恼的断尽与生命的断尽是“无前无后”的,因此说“以环节相等”。应当知道,这里说的“入有分而般涅槃”,其般涅槃心正是以“入有分”的方式来说的。
16. Terasasu sīsesu palibodhasīsādīni pavattasīsañca pariyādiyitabbāni, adhimokkhasīsādīni pariyādakāni, pariyādakaphalaṃ gocarasīsaṃ. Tañhi visayajjhattaphalavimokkhoti. Pariyādakassa maggassa phalassa ca ārammaṇaṃ saṅkhārasīsaṃ saṅkhāravivekabhūto nirodhoti pariyādiyitabbānaṃ pariyādakaphalārammaṇānaṃ saha viya saṃsiddhidassanena samasīsibhāvaṃ dassetuṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.87) terasa sīsāni vuttāni. Idha pana ‘‘apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā’’ti vacanato tesu kilesapavattasīsānameva vasena yojanaṃ karonto ‘‘tattha kilesasīsa’’ntiādimāha. Tattha pavattasīsampi vaṭṭato vuṭṭhahanto maggo cutito uddhaṃ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādiyati , yāva pana cuti, tāva pavattisabbhāvato ‘‘pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃcuticittaṃ pariyādiyatī’’ti āha. Kilesapariyādānena pana attano anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahanti. ‘‘Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (ma. ni. 1.78; saṃ. ni. 3.12, 14) vacanato hi paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṃ samāpitaṃ nāma hoti. Taṃ pana parisamāpanaṃ yadi cuticittena hoti, teneva jīvitaparisamāpanañca hotīti imāya vāracutisamatāya kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṃ apubbācarimatā hotīti āha ‘‘vārasamatāyā’’ti. Bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatīti ettha parinibbānacittameva bhavaṅgotaraṇabhāvena vuttanti daṭṭhabbaṃ.
17“大精勤”是指大作用,也就是能造成毁灭的、巨大雷暴生起之相的坏灭。“应住立”的意思是,坏灭不应发生。
17.Mahāpayogoti mahākiriyo vipattikaraṇamahāmeghuṭṭhānākāravināso. Tiṭṭheyyāti vināso nappavatteyyāti attho.
18“应被亲近”的意思是:应当承事。
18.Araṇīyattāti payirupāsitabbattā.
20通过它而完成应作之事,通过证得这最高的明,就有了三明的状态,且是无可辩驳的;而这(三明)是依教法传承而成就的、更为殊胜的三明,所以说“唯以教法传承为重任”。
20. Yāya katakiccatā hoti, tāya aggavijjāya adhigatāya tevijjatābhāvo nippariyāyatā, sā ca āgamanavasena siddhā sātisayā tevijjatāti āha ‘‘āgamanīyameva dhura’’nti.
22在这里,“于彼处”是表示因由义的处格,或者是指作为达到一切知智之依托的状态。因为确实就是在那里,才被称为已经证得一切知。
22.Tattha cāti nimittatthe bhummaṃ, sabbaññutaññāṇappattiyā ādhārabhāve vā. Tattheva hi sabbaññutaṃ patto nāma hotīti.
23“于未曾听闻的诸法”这句话,意思是“于未曾听闻的诸谛”。
23.Ananussutesu dhammesūti ca ananussutesu saccesūti attho.
2424. 在“有色者见诸色”等(中部2.248;3.312;无碍解道1.209;法集论248)中,说完以灭尽定为终极的八解脱之后,虽然《大因缘经》中说:“阿难,当比丘以身触证这八解脱而住,并以智慧看见之后诸漏已尽,阿难,这就叫做俱分解脱的比丘”,但那是以最殊胜的俱分解脱者来说的。这里则依据《枳吒山经》,为了总摄一切俱分解脱者,而说“获得八等至,以俱生名身而住”。因为在《枳吒山经》中说:“比丘们,在这里,有一类人超越了色,达到无色界的寂静解脱,以身触证而住,并以智慧看见之后诸漏已尽。比丘们,这个人就叫做俱分解脱者。”(中部2.182)这是依无色等至而说的四种俱分解脱者,而最殊胜的俱分解脱者则是依上述特征而成就的。对于身证者,道理也是一样。
24. ‘‘Rūpī rūpāni passatī’’tiādike (ma. ni. 2.248; 3.312; paṭi. ma. 1.209; dha. sa. 248) nirodhasamāpattiante aṭṭha vimokkhe vatvā ‘‘yato kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, ānanda, bhikkhu ubhatobhāgavimutto’’ti yadipi mahānidānasutte vuttaṃ, taṃ pana ubhatobhāgavimuttaseṭṭhavasena vuttanti idha kīṭāgirisuttavasena sabbaubhatobhāgavimuttasaṅgahatthaṃ ‘‘aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharatī’’ti āha. Kīṭāgirisutte hi ‘‘idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto’’ti (ma. ni. 2.182) arūpasamāpattivasena cattāro ubhatobhāgavimuttā vuttā, ubhatobhāgavimuttaseṭṭho ca vuttalakkhaṇopapattitoti. Kāyasakkhimhipi eseva nayo.
以智慧见而诸漏已尽,这并不是说诸漏被智慧看见,而是因为见是它们灭尽的原因,所以诸漏被见为已灭尽而说“已灭尽”。正因为灭尽依赖于见,见才成为先前的行为。“此是依名者”,意思是:这位俱分解脱者先从色解脱出来,依止于名而安住,后来又从那名解脱出来,所以说他是“依名者”。接着又说出能成立这一点的经文,然后说“因为从两种身都善巧解脱,所以是俱分解脱者”,这就是这段话的意思。因为在经中,世尊对证得无所有处定的伍巴斯瓦婆罗门说:“从名身解脱,被称为俱分解脱的牟尼。”
Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti na āsavā paññāya passanti, dassanakāraṇā pana parikkhīṇā disvā parikkhīṇāti vuttā. Dassanāyattaparikkhayattā eva hi dassanaṃ purimakiriyā hotīti. Nāmanissitako esoti eso ubhatobhāgavimutto rūpato muccitvā nāmaṃ nissāya ṭhito puna tato muccanato ‘‘nāmanissitako’’ti vatvā tassa ca sādhakaṃ suttaṃ vatvā ‘‘kāyadvayato suvimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti āhāti attho. Sutte hi ākiñcaññāyatanalābhino upasīvabrāhmaṇassa bhagavatā nāmakāyā vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti muni akkhātoti.
关于俱分解脱,第一位长老的说法是:通过两个方面而解脱的人,就是俱分解脱者。第二位长老的说法是:从两方面解脱,所以叫俱分解脱者。第三位长老的说法是:通过两个方面、两次解脱,所以叫俱分解脱者。这就是他们之间的不同。
其中,“解脱”是指从烦恼中解脱;或者应该理解为:通过镇伏烦恼和断除烦恼,从两种身中解脱出来。
至于“无色界者从名身解脱”,意思是说:从被称为盖的名身中解脱出来。因为无色界者通过远离盖而从名身解脱,通过镇伏色渴爱而从色身解脱,所以从某一个方面来说,就可以称为俱分解脱者。因此,它作为阿拉汉道的基础,能够成为获得俱分解脱这个名称的原因,这是合理的——这就是这段话的意旨。
Paṭhamattheravāde dvīhi bhāgehi vimutto ubhatobhāgavimutto, dutiyattheravāde ubhato bhāgato vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti, tatiyattheravāde dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ayametesaṃ viseso. Tattha vimuttoti kilesehi vimutto, kilesavikkhambhanasamucchedanehi vā kāyadvayato vimuttoti attho daṭṭhabbo. Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimuttanti nīvaraṇasaṅkhātanāmakāyato vimuttanti vuttaṃ hoti. Tañhi nīvaraṇadūrībhāvena nāmakāyato rūpataṇhāvikkhambhanena rūpakāyato ca vimuttattā ekadesena ubhatobhāgavimuttaṃ nāma hotīti arahattamaggassa pādakabhūtaṃ ubhatobhāgavimuttanāmalābhassa kāraṇaṃ bhavituṃ yuttanti adhippāyo.
25在这些色界禅那中,即使获得一种八解脱者也不算俱分解脱者;这句话的意思是,连一种从色身解脱出来的解脱都还没证得。因为在无色界诸禅那中,即使只证得一种,由于已经获得了成为俱分解脱的原因,凭八解脱中的这一部分,就足以给他这个名称,所以仍然说他是“八解脱的获得者”。因此才说“然而在无色界禅那中”等等。
25.Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hotīti ubhatobhāgavimuttabhāvassa kāraṇabhūtaṃ rūpakāyato vimuttaṃ ekampi vimokkhaṃ anadhigatoti adhippāyo. Arūpāvacaresu hi ekampi adhigato ubhatobhāgavimuttabhāvakāraṇapaṭilābhato aṭṭhavimokkhekadesena tena taṃnāmadāne samatthena ‘‘aṭṭhavimokkhalābhī’’tveva vuccati. Tenāha ‘‘arūpāvacarajjhānesu panā’’tiādi.
2626. “触证所触”的意思是:触证的无间时刻,即无色界禅那的无间时刻,这是它的意旨。这里应当理解为极端结合中的业格(宾格)。也就是说,在触证的无间时刻,以应当证得的方法而证得。或者,像“坐在一边”等(《长部》1.165)那样,这是修习的中性词。因为,有人以无色禅那、通过镇伏解脱,从色身和一部分名身中解脱出来;对于名为灭尽的解脱,他虽然已经思惟、明了,却没有以身证得。然而,当以灭尽为所缘,在部分漏灭尽时,他便证得了它。因此,他如所明了的那样,以身证得应当证得的灭尽,所以称为身证者,而不是解脱者,因为部分漏尚未灭尽。
26.Phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti phuṭṭhānaṃ anto phuṭṭhanto, phuṭṭhānaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ anantaro kāloti adhippāyo. Accantasaṃyoge cettha upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Phuṭṭhānantarakālameva sacchikaroti sacchikātabbopāyenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ekamantaṃ nisīdī’’tiādīsu (dī. ni. 1.165) viya bhāvanapuṃsakaṃ vā etaṃ. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato nāmakāyekadesato ca vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasaṅkhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana kāyena sacchikato. Nirodhaṃ pana ārammaṇaṃ katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena so sacchikato hoti, tasmā so sacchikātabbaṃ nirodhaṃ yathāālocitaṃ nāmakāyena sacchikarotīti kāyasakkhīti vuccati, na tu vimuttoti ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā.
27因已见而到达:这里是在说明,通过被称为四圣谛之见的见,而达到了灭尽。或者读作“已到达所见”,意思是紧接在被称为见的入流道智之后而到达。因为从初果开始,一直到最高的道,都是见至者。
27.Diṭṭhattā pattoti etena catusaccadassanasaṅkhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattataṃ dīpeti. ‘‘Diṭṭhantaṃ patto’’ti vā pāṭho, dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti vuttaṃ hoti. Paṭhamaphalato paṭṭhāya hi yāva aggamaggā diṭṭhippattoti.
28这里,先否定“不是”这个理趣。在这个问题上,说的是见至者和信解脱者之间慧的差别,但并不是说这种差别是靠某种特别的优胜才得到的。看到这个过失,所以才加以否定,应当这样理解。而“在传承注释书中”这句话,应当知道是为了让应当传承的种种差别得到确定、变得坚固。“以信而解脱”这句话,显示即使完全还没有解脱的人,也能仅仅凭信而有解脱的状态。或者说“信解脱”,意思是以信而胜解。
28.Imaṃ pana nayaṃ ‘‘no’’ti paṭikkhipitvāti ettha diṭṭhippattasaddhāvimuttabhāvappattānaṃ paññānānattaṃ vuttaṃ, na pana yena visesena so viseso patto, so vuttoti imaṃ dosaṃ disvā paṭikkhepo katoti daṭṭhabbo. Āgamaṭṭhakathāsūti ca vacanena āgamanīyanānattasanniṭṭhānameva thiraṃ karotīti veditabbaṃ. Saddahanto vimuttoti etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāvaṃ dasseti. Saddhāvimuttoti vā saddhāya adhimuttoti attho.
29智慧增盛,意思是让智慧更殊胜地生起。智慧承载这个人,意思是引导他趋向涅槃。
29.Paññaṃ vāhetīti paññaṃ sātisayaṃ pavattetīti attho. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti nibbānābhimukhaṃ gametīti attho.
31“在道刹那也是如此”这里的“也”字,为什么要说呢?难道具足圣八支道的人在道刹那,那时就已经叫入流者了吗?并不是。因为依道而给与它自身相似的八支或七支的果安立了“流”这个名字,所以具足那个果的人也有入流者的含义;或者,道就是流,令其转起、没有退失的果位者也具足这个名字,但他并不像在初道刹那那样正在进入流。因此,从初果开始,依已进入流而适合称为“入流者”。正如所说:“诸比丘,凡对我有不动摇净信者,全都是入流者。他们入流者中,五者在这里究竟,五者舍此身后究竟。”其中,第二果位等另有别称,所以初果位者由其余果位所区别,更适合称为“入流者”,这就是这里所指。以“依已得之道而觉悟”这句,显示所得之道对四圣谛的观察等具有近依性。所谓“正觉是最上归趣”,就是正觉是它的皈依处;依第二种含义,正觉是它最上的趣向和归宿,所以是“以正觉为最上归趣者”。
31.Evaṃmaggakkhaṇepīti ayaṃ api-saddo kasmā vutto, nanu ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato maggakkhaṇe eva hotīti tadā eva sotāpanno nāmāti āpannanti? Nāpannaṃ . Maggena hi attanā sadisassa aṭṭhaṅgikassa vā sattaṅgikassa vā phalassa sototi nāmaṃ dinnanti tenapi samannāgatassa sotāpannabhāvato, sotena vā maggena pavattetuṃ aparihīnena phalaṭṭhopi samannāgato eva nāma, na ca tena paṭhamamaggakkhaṇe viya soto samāpajjiyamāno, tasmā samāpannasotattā paṭhamaphalato paṭṭhāya ‘‘sotāpanno’’ti vattuṃ yutto. Vuttañhi ‘‘ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā’’ti (a. ni. 10.64). Tattha dutiyaphalaṭṭhādīnaṃ visuṃ nāmaṃ atthīti paṭhamaphalaṭṭho eva itarehi visesiyamāno ‘‘sotāpanno’’ti vattuṃ yuttoti so eva idhādhippeto. Paṭiladdhamaggena bujjhatīti etena paṭiladdhamaggassa catusaccapaccavekkhaṇādīnaṃ upanissayabhāvaṃ dasseti. Sambodhi paraṃ ayanaṃ nissayo etassāti hi sambodhiparāyaṇoti. Dutiyenatthena sambodhi paraṃ ayanaṃ gati etassāti sambodhiparāyaṇo.
32仅仅用“族”这个词,说的就是大族,所以他说:“意思是,只投生在大富大贵的家族中。”
32. Kevalena kulasaddena mahākulameva vuccatīti āha ‘‘mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho’’ti.
3333. 所谓“蕴种”,就是结生识。这里只是按照此世入定者的势力来说的。因此,即使还没有断除内结使,但已经具备不来分、具有无返回性的禅修者,在这里不算在内;而那些在下面和上面流转、生于欲有、具有低劣禅那的人,则在这里算在内,这就是这段话的意思。
33.Khandhabījaṃ nāma paṭisandhiviññāṇaṃ. Ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne kathitāti sajjhānako ajjhattasaṃyojanasamucchede akatepi anāgāmisabhāgo anāvattidhammo idha gaṇanūpago na hoti, heṭṭhā upari ca saṃsaraṇako kāmabhavagato hīnajjhānako idha gaṇanūpagoti adhippāyo.
34“应当说”指的是“应当以两种原因了知微薄性”等等这些应当说的内容,这就是它的意思。
34.Yaṃ vattabbanti ‘‘dvīhi kāraṇehi tanubhāvo veditabbo’’tiādi yaṃ vattabbaṃ siyāti attho.
3636. “或已投生,随即”是指:这个人已经投生了,紧接着就生起圣道。“或还没到寿命的中间”是指:这个人的寿命还没到中途,就在这期间生起圣道。这是这里经文的意思。不过在义注里,像“还没到山、河”这样的说法,“还没到寿命的中间”中的“hutvā(成为/作为)”一词,应理解为与其他词连用时,是以省略的形式来使用的。
36.Upapannaṃ vā samanantarāti upapannaṃ vā etena puggalena hoti, atha samanantarā ariyamaggaṃ sañjaneti. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ tassa puggalassa vemajjhaṃ appattaṃ hoti, etthantare ariyamaggaṃ sañjanetīti ayamettha pāḷiattho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘appatvā pabbataṃ nadī’’ti viya āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvāti parasaddayoge parato bhūto hutvā saddo vacanasesabhūto payuttoti veditabbo.
37“Upahacca”这个词的意思是“靠近之后”。这样一来,就包含了越过中间阶段以及趋近命终两种情况。因此说“越过中间之后”等等。
37.Upahaccāti etassa upagantvāti attho, tena vemajjhātikkamo kālakiriyopagamanañca saṅgahitaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘atikkamitvā vemajjha’’ntiādi.
40“上流”是指向上流,也就是“上流者”;这是指渴爱之流或轮回之流。它的状态就是“上流性”,所以说“以上流性”。在无烦天中,上流者虽然不会在那里般涅槃,但无论去到何处般涅槃,他的般涅槃都有无行般涅槃和有行般涅槃两种,因此在那里说了十种不来者,在无热天等处也是这样。“未达地”就是还没有到达之地。应当知道,无行般涅槃者和有行般涅槃者的趣向有快慢差别,就像能烧少量草木和大量草木的火堆那样;但并不是像生起后立刻般涅槃那类人那样殊胜,也不是像到达大海才般涅槃那样不殊胜,也不是在中间般涅槃者和上流者之间判定殊胜或不殊胜——他们只是无行般涅槃者和有行般涅槃者而已。之后说“更大”,是为了显示像能烧草木的火堆那样,而不是为了显示殊胜或不殊胜。
40.Uddhaṃvāhibhāvenāti uddhaṃ vahatīti uddhaṃvāhī, taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vā, tassa bhāvo, tena uddhaṃvāhibhāvenāti vuttaṃ hoti. Avihesu uddhaṃsoto yadipi tattha parinibbāyī na hoti, yattha vā tattha vā gantvā parinibbāyatu, parinibbāyino pana tassa asaṅkhāraparinibbāyitā sasaṅkhāraparinibbāyitā ca atthīti tattha dasa anāgāmino vuttā, evaṃ atappādīsupi. Anupahaccatalāti appattatalā. Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīnaṃ lahusālahusagatikā eva parittavipulatiṇakaṭṭhajhāpakapappaṭikāsadisatā veditabbā, na uppajjitvāva nibbāyanakādīhi adhimattatā viya samuddaṃ patvā nibbāyanakato anadhimattatā viya ca antarā upahaccaparinibbāyīhi uddhaṃsotato ca adhimattānadhimattatā. Te eva hi asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyinoti. Tato mahantatareti vacanaṃ tiṇakaṭṭhajhāpanasamatthapappaṭikādassanatthaṃ, na adhimatta nādhimattadassanatthanti.
“若彼不存在,若我不存在”:意思是,无明、行等这五因若不存在,那么识等这五果的现行也就不是我的。由此,从过去世的成就、从苦的集起、从此苦的生起来显示,依因缘集起的意义,就说了观五蕴生起的修行法。“将不存在,将不是我的”:意思是,如果现在五因不存在,未来五果也将不是我的。由此,依因缘灭尽的意义,就说了观灭尽的修行法;或者,这是就现在与未来遮止我执和我所执而说的空性修行法,这样四种都已说完。“存在的”:即如其所见之生灭、如其所见之空,也就是五蕴,远离所分别的女人、男人、有情等状态,唯有名色而已。以离转观照使心离转,获得“我舍弃那已生之物”之舍,以行舍智而成为舍者,这就是其所说的。
No cassa no ca me siyāti avijjāsaṅkhārādikaṃ hetupañcakaṃ no ca assa, viññāṇādikaṃ idaṃ phalapañcakaṃ vattamānaṃ no ca me siyāti attho. Tena atītabhavasaṃsiddhito dukkhasamudayato imassa dukkhassa pavattidassanato paccayasamudayaṭṭhena khandhānaṃ udayadassanapaṭipatti vuttā hoti. Na bhavissati, na me bhavissatīti yadi etarahi hetupañcakaṃ na bhavissati, anāgate phalapañcakaṃ na me bhavissatīti attho. Etena paccayanirodhaṭṭhena vayadassanapaṭipatti vuttā hoti, etarahi anāgate ca attattaniyanivāraṇavasena suññatāpaṭipatti vā catūhipi vuttā. Yadatthīti yaṃ atthi. Bhūtanti sasabhāvaṃ nibbattaṃ vā yathādiṭṭhaudayabbayaṃ yathādiṭṭhasuññataṃ vā khandhapañcakaṃ parikappitaitthipurisasattādibhāvarahitaṃ nāmarūpamattanti attho. Vivaṭṭānupassanāya vivaṭṭamānaso taṃ bhūtaṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati, saṅkhārupekkhāñāṇena upekkhako hotīti vuttaṃ hoti.
有人说不贪着于“有”,也不贪着于“生成”,意思是对低劣的“有”和殊胜的“有”都不贪着。不过应当知道,当下的“有”就叫“有”;未来的“有”因为被“生”这一词所涵盖,所以叫“生成”。或者,“有”指的就是已生起的东西,“生成”是它的滋养条件,对这两者都不贪着,这显示的是有学圣者的修行方式。因为对已生起的东西及其滋养条件离染,就是有学圣者的修行。正如经文所说:“尊者,他以正慧如实看见‘这是已生起的’,以正慧如实看见‘这是已生起的’之后,就为了对已生起的东西厌离、离染、灭尽而修行。他如实看见‘它由食而生’……看见之后,就为了对‘它由食而生’厌离……而修行。由于食的灭尽,那已生起的东西就成为灭尽之法,他如实看见……看见之后,就为了对灭尽之法厌离、离染、灭尽而修行。尊者,这样就是有学圣者。”(相应部2.31)接下来“更上的”,意思是:这样不贪着之后,他进一步以次第生起的道慧,正确看见寂静的境界——涅槃;但那个境界他还没有完全证得,因为那应由第四道证得的境界,他还没有用第四道证得。
Bhave na rajjati, sambhave na rajjatīti avisiṭṭhe visiṭṭhe ca bhave na rajjatīti keci vadanti. Paccuppanno pana bhavo bhavo, anāgato jātiyā gahaṇena gahito sambhavoti veditabbo. Atha vā bhavoti bhūtameva vuccati, sambhavo tadāhāro, tasmiṃ dvaye na rajjatīti sekkhapaṭipattiṃ dasseti . Bhūte hi sasambhave ca virāgo sekkhapaṭipatti. Yathāha ‘‘bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ…pe… disvā tadāhārasambhavassa nibbidāya…pe… paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhāya yaṃ bhūtaṃ, taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ…pe… disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho, bhante, sekkho hotī’’ti (saṃ. ni. 2.31). Athuttarīti atha evaṃ arajjamāno uttari santaṃ padaṃ nibbānaṃ anukkamena maggapaññāya sammā passati, tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ catutthamaggeneva sacchikātabbassa tassa tena asacchikatattā.
二法解说的注释
2. Dukaniddesavaṇṇanā
63由于某些烦恼没有被镇伏,某人还在某方面没有解脱,欲有就成为内在执取的特殊条件,所以叫“内在”。在那里,系缚就是内在结,和它相应的就是内在结者。
63. Kassaci kilesassa avikkhambhitattā kassaci kathañci avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa visesapaccayoti ajjhattaṃ nāma. Tattha bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ, tena sampayutto ajjhattasaṃyojano.
83没有原因却怀着利益他人的心,就是无缘无故地亲爱。如果还盼着将来得到好处,靠着以前对方给过的东西、做过的事才去回报,那只能叫知恩,不算先行施恩的人。所以经文才说“他将来会为我做”等等。破暗向明的人,不靠福报过活,照样去修福,这才叫“先行施恩的人”。心里作“我在还债”之想,即使不作这样的想,也如同正在做一样,这就是其含义。
83. Kāraṇena vinā pavattahitacitto akāraṇavacchalo. Anāgatampi payojanaṃ apekkhamāno purimaggahitaṃ taṃ kataṃ upādāya kataññū eva nāma hoti, na pubbakārīti āha ‘‘karissati me’’tiādi. Tamojotiparāyaṇo puññaphalaṃ anupajīvanto eva puññāni karotīti ‘‘pubbakārī’’ti vutto. ‘‘Iṇaṃ demī’’ti saññaṃ karotīti evaṃsaññaṃ akarontopi karonto viya hotīti attho.
86得到了熊肉却把它说成是猪肉,心里并不感到不安。意思是说,即使明明知道是熊肉,也把它说成是猪肉,心里并不觉得有愧;这是说,在强行压制之后还是犯了。
86.Acchamaṃsaṃlabhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyatīti acchamaṃsanti jānantopi sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati, madditvā vītikkamatīti vuttaṃ hoti.
90满足者:因为该做的事已经完成,所以没有牵挂。
90.Tittoti niṭṭhitakiccatāya nirussukko.
三法解说的注释
3. Tikaniddesavaṇṇanā
91第九十一条。“其余防护的分别”:指意防护的分别,或者念防护等的分别。“具足不善戒”:就是具足所說的“木匠,哪些是不善戒呢?不善的身业、不善的语业、邪恶的活命”这些。因为他……这样,就有令人疑虑的行为,意思就是如此成为有疑虑的行为。
91.Sesasaṃvarabhedenāti manosaṃvarabhedena, satisaṃvarādibhedena vā. Akusalasīlasamannāgamenāti ‘‘katame ca thapati akusalā sīlā? Akusalaṃ kāyakammaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ pāpako ājīvo’’ti vuttehi samannāgamena. Tassa hi…pe… evaṃ sāsaṅkasamācāro hotīti evaṃ sāsaṅko samācāro hotīti attho.
94为了显示同境界的人之间的差别,才说了“身证者”等说法。
94. Samānavisayānaṃ puggalānaṃ visesadassanavasena ‘‘kāyasakkhī’’tiādikaṃ vuttaṃ.
107定等为始:因为出世间法从胜义上说就是教法,因此作为基础的定被说成是它的开始;观因为接近它,也被算作开始;道因为只是它的根本的一部分,所以也是开始。
107.Samādhi vā ādīti lokuttaradhammā hi paramatthato sāsananti tadattho pādakasamādhi tassa ādi vutto, tadāsannattā vipassanā, tassa mūlekadesattā maggo.
108应当把“膝上慧的人”看作就像膝上一样:因为他的慧类似膝上,所以这个人也像膝上一样,这是就诸法在他那里不能久住而言。下文确实会说“膝上似慧之义”。
108.Ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabboti ucchaṅgasadisapaññatāya eva paññā viya puggalopi ucchaṅgo viya hoti, tasmiṃ dhammānaṃ aciraṭṭhānatoti adhippāyena vuttaṃ. Vakkhati hi ‘‘ucchaṅgasadisapaññotiattho’’ti.
109就像慧好比小丘一样,也应知道慧好比倒扣的瓮,因为在那种状态下诸法无法安住。
109. Yathā ca ucchaṅgasadisā paññā, evaṃ nikkujjakumbhasadisā paññā evāti daṭṭhabbo, tattha dhammānaṃ anavaṭṭhānato.
113因为长久保持、稳固保持,他的愤怒刻痕就像石头上刻的字一样,是由他人的过失生起的。具备这种特质的人,就被称为具备石刻比喻的人、石刻比喻者。其余两种也是如此。
113. Ciraṭṭhānato thiraṭṭhānato ca pāsāṇalekhasadisā parāparādhanibbattā kodhalekhā yassa so pāsāṇalekhūpamasamannāgato pāsāṇalekhūpamoti vutto, evaṃ itarepi.
118远离了听闻等事、空虚自负的人犹如芦苇,所以被称为“芦苇”;此人有长高的芦苇,所以叫“高芦者”。
118. Sutādivatthurahito tucchamāno naḷo viyāti ‘‘naḷo’’ti vuccati, so uggato naḷo etassāti unnaḷo.
122122. 在“我们会有关于戒的谈论”这句话里,为了说明所说的“关于戒的谈论之存在”,即使是最初的开始,也不会和破戒者一起发生,所以他说“既没有关于戒的谈论”。
122. ‘‘Sīlakathā ca no bhavissatī’’ti ettha vuttaṃ sīlakathābhavanaṃ paṭhamārambhopi dussīlena saha na hotīti dassento āha neva sīlakathā hotī’’ti.
123在这里,“于彼彼处”的意思是:对于那些应当摄受、应当以智慧净化和增长的各种情形,他依靠增上戒而生起的智慧去摄受,这就叫“摄受”。
123.Tatthatatthāti tasmiṃ tasmiṃ anuggahetabbe paññāya sodhetabbe ca vaḍḍhetabbe ca adhikasīlaṃ nissāya uppannapaññāya anuggaṇhāti nāmāti attho.
124就像把恶戒比作粪坑,这里显示的正是恶戒与粪便相似这一点。
124.Gūthakūpo viya dussīlyanti etena dussīlyassa gūthasadisattameva dasseti.
130“不能正确地安立”:这是就“大多数都不能”这个意思而说的,或者是指如来出现时,对如来不恭敬却想生起等至的人那种无能为力的状态;也可能是指布拉纳等外道。
130.No ca sammā paññapetuṃ sakkontīti yebhuyyena na sakkontīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ, uppanne tathāgate tasmiṃ anādariyaṃ katvā samāpattiṃ uppādetuṃ vāyamantassa asamatthabhāvaṃ vā. Titthiyā vā pūraṇādayo adhippetā.
四法解说的注释
4. Catukkaniddesavaṇṇanā
133他人所造的破戒行为是经由命令而作,而自己的则是通过实际加行而作。因为是以命令而作恶,所以说他是“那恶业一半的继承者”。
133. Parena kataṃ dussīlyaṃ āṇattiyā attanā ca payogena katanti āṇattiyā pāpassa dāyādo ‘‘tato upaḍḍhassa dāyādo’’ti vutto.
145说“这”,是指“其中第一个”等等的方法。
145.Ayanti ‘‘tesu paṭhamo’’tiādikaṃ nayaṃ vadati.
148通过说法,使智对诸法现前成就,这就是开显智。与举例时俱:意思是与举例的时间同时,也就是还没有超过那个时间。
148. Desanāya dhammānaṃ ñāṇassa āpāthabhāvasampādanaṃ ñāṇugghāṭanaṃ. Saha udāhaṭavelāyāti udāhaṭavelāya saddhiṃ tasmiṃ kāle anatikkante evāti attho.
152152. 这里说“那”是指紧接着的前文。当被问到“什么是世间”时,回答“五取蕴”,这是把广大的含义统摄起来而安立的说法,与义理相应。“坏散故为世间”,这是与原因相应的说法。
152.Tanti anantaravacanaṃ vadati. ‘‘Katamo loko’’ti vutte ‘‘pañcupādānakkhandhā’’ti mahantaṃ atthaṃ saṅgahitvā ṭhitavacanaṃ atthayuttaṃ. Lujjatīti lokoti kāraṇayuttaṃ.
156“俱与不俱”:意思是“于俱与不俱”,或者是指对俱与不俱的界定。“唯二”:就是第二和第四。因为能依说法者与声闻的成就而使人觉悟,所以是说自性法者、说真实法者。
156.Sahitāsahitassāti sahitāsahiteti attho, sahitāsahitassa paricchindaneti vā . Dveyevāti dutiyacatutthāyeva. Desakasāvakasampattiyā bodhetuṃ samatthatāya sabhāvadhammakathikā, saccadhammakathikāti attho.
157以善法对心进行熏习、修习,这就是“住持之务”。这里说的“恶人”,指的是第四种,不是第一种。因为第一种是指像毗兰若婆罗门那样不想欺骗人的人。
157. Kusaladhammehi cittassa vāsanābhāvanā vāsadhuraṃ. Ayaṃ pāpapuggaloti catuttho vutto, na paṭhamo. Paṭhamo hi avisaṃvādetukāmo verañjabrāhmaṇasadiso adhippetoti.
159即使是在人身上,也有与诸圣者的前行等相似的情况。意思是:在人身上,其前行等与诸圣者的前行等相似;或者说,人与诸圣者的前行等相似,也就是具有相似的前行等。
159.Puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatāti puggale abhikkamanādīnaṃ ariyānaṃ abhikkamanādisadisatāti attho, ariyānaṃ abhikkamanādinā puggalassa sadisatāti vā sadisābhikkamanāditāti attho.
166说一个人是恶戒者,而说“他是恶戒者”,这叫做说真实的话。不说“因为杀生所以是恶戒者,因为不与取所以是恶戒者”,而只说“因为杀生”,这叫做说符合事实的话。前面说到“以适时”,针对这句话,为了显示那个被称为“适时而说”的人是什么样子,所以说了“是知时者”等话,也就是说明“所谓此处说‘适时’,其中那位补特伽罗……”等等。
166. Dussīlaṃ ‘‘dussīlo’’ti vadanto bhūtaṃ bhāsati nāma. Pāṇātipātena dussīlaṃ adinnādānena dussīloti avatvā pāṇātipātenevāti vadanto tacchaṃ bhāsati nāma. Yamidaṃ ‘‘kālenā’’ti vuttaṃ, tatra tasmiṃ vacane, yo ‘‘kālena bhaṇatī’’ti vutto, so kīdisoti dassanatthaṃ ‘‘kālaññū hotī’’tiādi vuttanti dassento ‘‘yamidaṃ kālenāti vuttaṃ, tatra yo puggalo’’tiādimāha.
168168. 所谓“来处的过失”,是指业;由先前已生起的缘所导致的过失,是指精血。在转起之中,转起的缘,或者为转起而作缘的,如食物等。“照亮”所以叫“光”,就是光明。以家族成就等而照耀的,也像光一样,所以叫“光”。
168.Āgamanavipatti nāma kammaṃ, pubbuppannapaccayavipatti sukkasoṇitaṃ. Pavatte, pavattassa vā paccayā pavattapaccayā, āhārādayo. Jotetīti joti, āloko. Kulasampattiyādīhi jotamāno ca joti viyāti joti.
173对已断除和残余烦恼的省察,也是依那些烦恼而见已解脱与未解脱,它本身就是解脱之见。因此说“解脱智见是十九种省察智”。
173. Pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇāpi yehi kilesehi vimutto avimutto ca, tesaṃ dassanavasena vimuttidassanameva hotīti āha ‘‘vimuttiñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇa’’nti.
174“任何一些用线织成的东西”,指的是各种用线织成的布料当中,无论哪一种布料。“傍晚第三”是指傍晚时分的第三次。“随行”就是跟随、投入。“他随行”应当理解为受格用法,或者把它看作中性词,表示修习。
174.Yāni kānici tantāvutānanti tantāvutānaṃ vatthānaṃ yāni kānici vatthānīti vuttaṃ hoti. Sāyaṃ tatiyaṃ assāti sāyatatiyo. Anuyuñjanaṃ anuyogo. Taṃ anuyuttoti upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, bhāvanapuṃsakaṃ vā.
178这里,“以学的方式”是指以学和共住两者的方式。“圆满学”是指圆满地守护戒。“不违越共住”是指不违越世尊所说的“名身、句身、语身、字身”这个学处之语。这两者就称为“学”。其中,不违越共住是圆满学的条件,因为依靠它,守护才能一直圆满到圣道为止。“由于破坏的状态”是指由于损害的状态。就像姜黄染料那样不稳固,这里应当理解为:所说的话处于不稳固的状态,所以与姜黄染料相似,而不是指人。
178.Tatthasikkhanabhāvenāti sikkhāya sājīve ca sikkhanabhāvena. Sikkhaṃ paripūrentoti sīlasaṃvaraṃ paripūrento. Sājīvañca avītikkamantoti ‘‘nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo’’ti vuttaṃ sikkhāpadaṃ bhagavato vacanaṃ avītikkamanto hutvāti attho. Idameva ca dvayaṃ ‘‘sikkhana’’nti vuttaṃ. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tato hi yāva maggā saṃvarapāripūrī hotīti. Vināsanabhāvatoti hiṃsanabhāvato. Haliddirāgo viya na thirakatho hotīti ettha kathāya aṭṭhitabhāvena haliddirāgasadisatā veditabbā, na puggalassa.
179“木钱币”是指那些在交易中被使用的物品,用“iti”这个词就表示这一类。先拿出一样东西,再换成另一样东西:比如先拿出一对价值十钱的布料,然后给那个不知情的人价值五钱的东西。
179.Dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchantīti iti-saddena evaṃpakāre dasseti. Aññaṃ dassetvā aññassa parivattananti dasagghanakaṃ vatthayugaṃ dassetvā tassa ajānantassa pañcagghanakassa dānaṃ.
181不杂乱之乐:就是面对色等对象时,因为把它们设想成美好等样子,所以乐不散乱。
181.Avikiṇṇasukhanti rūpādīsu subhādiparikappanavasena avisaṭasukhaṃ.
187187. 在诸蕴等法上,以无常等行相而转起的观,由于获得道与果,才被称为“已证得”;因为没有获得道果,它就不稳固,所以只有获得道果的人,才被称为“增上慧法观的获得者”。而道果智本身就是增上慧,又因为它在四谛法上,或者在一切法中最殊胜的涅槃上,有殊胜的照见,所以应当看作增上慧法观。
187. Khandhadhammesu aniccādivasena pavattā vipassanā maggaphalalābhena paṭiladdhā nāma hoti tadalābhena anavaṭṭhānatoti maggaphalalābhī eva ‘‘adhipaññādhammavipassanālābhī’’ti vutto, maggaphalañāṇameva ca adhikapaññābhāvato catusaccadhamme sabbadhammassa vare nibbāne eva vā visiṭṭhadassanabhāvato ca adhipaññādhammavipassanāti daṭṭhabbā.
189“不以所闻而具足”的意思是:没有具备所听闻的内容或其中的含义。
189.Sutena anupapannoti yathāsutena vā atthena vā na samannāgatoti attho.
五法解说的注释
5. Pañcakaniddesavaṇṇanā
191在第一个五法组里,只要通过总说,就能知道人的分类,所以为了说明应当依照什么方式去修行,就作了分别,说出“其中,那位……”等话。“开始”这个词,是指表示开始动作的词。由于果的生起,道的作用就已经完成,所以说“从道的作用来说,说的只是果”。“请求善”的意思,不是称赞之类的善。
191. Paṭhamapañcake uddeseneva puggalavibhāgo viññāyatīti yathā tesu paṭipajjitabbaṃ , tāya paṭipattiyā te vibhajanto ‘‘tatra yvāya’’ntiādimāha. Ārambhasaddoti ārambhakiriyāvācako saddoti attho. Phaluppattiyā maggakiccaṃ niṭṭhitaṃ hotīti ‘‘maggakiccavasena phalameva vutta’’nti āha. Āyācanasādhūti na pasaṃsanādisādhūti attho.
192从最初开始,应当安放、确立的所依处,就是“应置”。通过见、闻、答、施而展开的摄取,应当看作像口一样。那个口是应置的;或者,为了摄取,原本的口就是应置的——具有这个的人,就是“应置口者”。这是说,不经思择,仅以最初的话语就已确立了摄取。
192. Ādito dheyyaṃ ṭhapetabbaṃ ādheyyaṃ, dassanasavanapaṭivacanadānavasena mukhena viya pavattaṃ gahaṇaṃ mukhanti daṭṭhabbaṃ. Taṃ mukhaṃ ādheyyaṃ, gahaṇatthaṃ pakatimukhameva vā ādheyyaṃ yassa so ādheyyamukho, avicāretvā ādikathāya eva ṭhapitagahaṇoti vuttaṃ hoti.
194在尘垢中,在尘垢的状态中。
194.Rajaggasminti rajaggabhāve.
199“牛以乳为最上”并不是这样的关联方式。这里是为了先列出五种牛味,再显示其中醍醐最为殊胜,才说“牛、乳”等话。因此说“从牛而有乳”等等。
199. Gavā khīraṃ aggamakkhāyatīti na evaṃ sambandho, uppattito pana pañca gorase dassetvā tesu sappimaṇḍassa aggabhāvadassanatthaṃ ‘‘gavā khīra’’ntiādi vuttaṃ. Tenāha ‘‘gāvito khīraṃ nāma hotī’’tiādi.
6. 分:六法解说的注释
6. Chakkaniddesavaṇṇanā
202在六法当中,正自觉者等这类人显然具足前面所说的那些功德,为了说明这一点,就说了“正自觉者应当以这个来看待”等话。其中“以这个”指的是:自己现观四圣谛,并且在那四圣谛上、在一切知智和诸力上都达到了自在——以这全部合在一起来说。不过,如果只说“以一切知智”,那这一切就已经被包含进去了,因为如果没有自己现观四圣谛、没有在诸力上达到自在,就不可能有一切知智,所以注释书里只说了“以一切知智”这么多。其中“没有老师、自己生起的”这句话,否定了“有老师”和“从别人那里生起”,但并不是否定有老师、由别人所生起的一切知智。因为那样的智根本不存在,没有什么需要否定的。
202. Chakke ekantato pākaṭā sammāsambuddhādayo te yathāvuttaguṇā puggalāti dassento ‘‘sammāsambuddho tena daṭṭhabbo’’tiādimāha. Tattha tenāti sāmaṃ saccābhisamayo tattha ca sabbaññutappattibalesu ca vasibhāvappattīti etena sabbena samuditena. ‘‘Sabbaññutaññāṇenā’’ti pana vutte sabbamidaṃ saṅgahitaṃ hoti sāmaṃ saccābhisamayena balesu ca vasibhāvappattiyā ca vinā sabbaññutaññāṇassa abhāvā, tasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbaññutaññāṇenā’’ti ettakameva vuttaṃ. Tattha anācariyakena attanā uppāditenāti vacanena sabbaññutaññāṇassa sācariyakattaṃ parato uppattiñca paṭisedheti, na sācariyakaṃ parehi uppāditañca sabbaññutaññāṇaṃ. Na hi taṃ tādisaṃ nivāretabbaṃ atthīti.
七法解说的注释
7. Sattakaniddesavaṇṇanā
203“信名为善得”等:借“浮出/涌现”一词,显示信属于善——信要么含摄在诸善法中,要么就是对菩提分法的胜解;由此显示正在浮出的善法。对惭等也是如此。“于诸善法中”:这里用的是处格,应理解为信含摄其中,或对其有助益。在此,“信于诸善法中浮出为善”等语,是以“浮出之智”来显示信等的生起。因此才说“他的那信既不退转”等。另一种说法是:先说“信于诸善法中为善”是浮出的助益、显示其功德,由此应知,“浮出”一词所显示的正是名为信的浮出本身。“在‘行处’中”:指染衣匠过滤碱水的地方。由同一业所生的结生、有分、死之相续,称为一个心路;在死心之后,如其执取而紧接生起第二个,所以说“以第二个心路”。浮出、住立等四种人,若在各自的那一生中未证得阿拉汉,应知为许多人;而证得者,即便仅有一人,在前期阶段也会经历第三等人等的状态,最终成为第七种人。
203.Saddhānāma sādhuladdhikāti ummujjatīti etena kusalesu dhammesu antogadhā, bodhipakkhiyadhammesu vā adhimokkhabhūtā saddhā sādhūti ummujjamānaṃ kusalaṃ dasseti, evaṃ hirīyādīsu ca. Kusalesu dhammesūti ettha bhummaniddeso tadantogadhatāya tadupakāratāya vā veditabbo. Ettha ca ummujjati sāhu saddhā kusalesu dhammesūtiādinā saddhādīnaṃ ummujjanapaññāya saddhādīnaṃ uppattiṃ dasseti. Teneva ‘‘tassa sā saddhā neva tiṭṭhatī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Sāhu saddhā kusalesu dhammesū’’ti vā ummujjanassa upakārakaṃ ānisaṃsadassanaṃ vatvā ‘‘ummujjatī’’ti etena saddhāsaṅkhātameva ummujjanaṃ dassitanti veditabbaṃ. Caṅkavāreti rajakānaṃ khāraparisāvane. Ekakammanibbattā paṭisandhibhavaṅgacutisantati eko cittavāroti cutito anantaro yathāgahito dutiyo hotīti āha ‘‘dutiyacittavārenā’’ti. Ummujjitvā ṭhitādayo cattāro tāya tāya jātiyā arahattaṃ asacchikarontā aneke puggalā veditabbā, sacchikaronto pana ekopi pubbabhāge tatiyapuggalādibhāvaṃ āpajjitvā ante sattamapuggalo hotīti.
10. 分:十种解说的注释
10. Dasakaniddesavaṇṇanā
209在这里,“五种人于此得究竟,五种人舍此而得究竟”这句话中,那些入流者等圣者,虽然投生到色界、无色界后会在那里般涅槃,他们也算属于“舍此而得究竟”这一类,但因为还没有断尽内在的结缚,而且投生的处所是凡夫也能往生的共同处所,所以不算在这里面。应当知道,只有依据投生到凡夫不能往生的不共处所,中般涅槃者等才被称为“舍此而得究竟”。
209.Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti ettha ye sotāpannādayo rūpārūpabhave upapajjitvā parinibbāyissanti, te idha vihāya niṭṭhāpakkhaṃ bhajamānāpi ajjhattasaṃyojanānaṃ asamucchinnattā puthujjanasādhāraṇe ca ṭhāne upapattiyā na gahitā. Asādhāraṇaṭṭhānuppattivasena pana antarāparinibbāyīādayo eva ‘‘idha vihāya niṭṭhā’’ti vuttāti veditabbāti.