《人施设论》根本复注
Puggalapaññattipakaraṇa-mūlaṭīkā
一、论母注释
1. Mātikāvaṇṇanā
1在《法集论》中,以三法、二法的方式总摄诸法之后,又在《分别论》中显示了蕴等之分别,继而在《界论》中阐述了如此总摄、分别的诸法之“摄”与“不摄”等差别。为了显示依何种施设而从自性及依止方面对这些法加以安立,并分类说明,故以“六种施设”等开演《人施设论》。其中,对于依前后相续而转起的非自性之聚集,依止而安立为“人、女人、男人、天、人”等的,称为人施设;对于其他外在色法、涅槃等,依具有自性的聚集及其自性的差别而安立的,称为自性施设,应知有五类,如蕴施设等。以此,于《法集论》等中所分别的一切自性施设,皆被总摄。而人施设属于非自性施设。以人施设为主,依止于有情相续中的应遍知等自性法,并随解脱等时之差别而转起,因此,一切非自性施设,如“住处、床”等,亦悉被总摄。
1. Dhammasaṅgahe tikadukavasena saṅgahitānaṃ dhammānaṃ vibhaṅge khandhādivibhāgaṃ dassetvā tathāsaṅgahitavibhattānaṃ dhātukathāya saṅgahāsaṅgahādippabhedaṃ vatvā yāya paññattiyā tesaṃ sabhāvato upādāya ca paññāpanaṃ hoti, taṃ pabhedato dassetuṃ ‘‘cha paññattiyo’’tiādinā puggalapaññatti āraddhā. Tattha ye dhamme pubbāpariyabhāvena pavattamāne asabhāvasamūhavasena upādāya ‘‘puggalo, itthī, puriso, devo, manusso’’tiādikā puggalapaññatti hoti, tesaṃ aññesañca bāhirarūpanibbānānaṃ sasabhāvasamūhasasabhāvabhedavasena paññāpanā sabhāvapaññattīti khandhapaññattiādikā pañcavidhā veditabbā. Tāya dhammasaṅgahādīsu vibhattā sabhāvapaññatti sabbāpi saṅgahitā hoti. Puggalapaññatti pana asabhāvapaññatti. Tāya ca samayavimuttādippabhedāya sattasantānagate pariññeyyādisabhāvadhamme upādāya pavattito padhānāya ‘‘vihāro mañco’’tiādikā ca sabbā asabhāvapaññatti saṅgahitā hoti.
至此,施设分为存在施设与非存在施设。其余四种正是此二者之混合。因此,通过显示此二者,应知在此论中已显示了一切施设。然而,于六种施设之中,正是依止于别处未显示分类、唯独此处显示了分类的人施设,此论方得名为《人施设论》。“欲以施设安立诸法”,是指欲以施设作为事基而显示。因为在此论中并非进行安立,而是以事基显示诸施设。
Ettāvatā ca paññatti nāma vijjamānapaññatti avijjamānapaññatti ca. Tā eva hi vomissā itarā catassoti. Tasmā tāsaṃ dassanena imasmiṃ pakaraṇe sabbā paññattiyo dassitāti veditabbā. Khandhādipaññattīsu pana chasu aññattha adassitappabhedaṃ idheva ca dassitappabhedaṃ puggalapaññattiṃ upādāya imassa pakaraṇassa puggalapaññattīti nāmaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ye dhamme idha paññapetukāmoti paññattiyā vatthubhāvena dassetukāmoti adhippāyo. Na hi etasmiṃ pakaraṇe paññāpanaṃ karoti, vatthūhi pana paññattiyo dassetīti.
“蕴施设”等:此即“蕴”乃至“色、地”等,一切皆为总称与别类之施设,应知是就此而说。而“施设”一词有“显示”与“安立”二义,即“阐明”与“放置”。其中,如“色蕴……乃至……已知根、时解脱”等,像这样对各个部分划分并说明“此是此名、此是此名”,这即是“放置”,而非如对床等应施设之物那样建立处所关联。然而,所谓“名施设确实显示并安立”这一作者表述,应知是就存在状态或工具状态的名施设,以诸法的被见性及被安立性为其因相而作。
Khandhātipaññāpanāti idaṃ khandhāti rūpaṃ pathavītiādikā sabbāpi sāmaññappabhedapaññāpanā nāma hoti, taṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paññāpanāti etassa pana dassanā ṭhapanāti ete dve atthā, tesaṃ pakāsanā nikkhipanāti. Tattha ‘‘rūpakkhandho…pe… aññātāvindriyaṃ samayavimutto’’tiādinā idamevaṃnāmakaṃ idamevaṃnāmakanti taṃtaṃkoṭṭhāsikakaraṇaṃ bodhanameva nikkhipanā, na paññapetabbānaṃ mañcādīnaṃ viya ṭhānasambandhakaraṇaṃ. Yo panāyaṃ ‘‘nāmapaññatti hi dasseti ca ṭhapeti cā’’ti kattuniddeso kato, so bhāvabhūtāya karaṇabhūtāya vā nāmapaññattiyā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ diṭṭhatāya ṭhapitatāya ca taṃnimittataṃ sandhāya katoti veditabbo.
“存在施设”等语,是针对巴利中所未说之义,而说“依巴利之外”等。“唯善不善”,即如同善与不善。“存在者”意为“有”,其义为“已生起者”。或者说,“存在者”即“有”,意为“存在之物”。为显示此义,说“已生起者”,以此遮除非存在性。同样地,“非存在者”意为:如同善等于自性上不同于不善等,触等于自性上不同于受等而存在,非存在者则是指,依止某些法而有“女人、男人”等执取,若除去那些法,则无女人等自性,故为“未生起者”。至于有些人所说“以此方式为非存在,以另一方式为存在”之义,其应说者已于《施设论》中说过。对于非存在的自性,随顺世间言语,以无执著之心而有“女人、男人”等执取,故说“唯依世间言语成就”。若以执著之心执取,则如第五谛等,既非依自性成就,亦非依约定成就,故说“于一切方式皆不可得”。其中,“于此……可得”是就此论中三种施设以自性方式出现而说。
Vijjamānapaññattītiādinā vacanena pāḷiyaṃ anāgatataṃ sandhāya ‘‘pāḷimuttakenā’’tiādimāha. Kusalākusalassevāti kusalākusalassa viya. Vijjamānassāti etassa attho satoti, tassa attho sambhūtassāti. Vijjamānassa satoti vā vijjamānabhūtassāti attho. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘sambhūtassā’’ti. Tena avijjamānabhāvaṃ paṭikkhipati. Tathā avijjamānassāti yathā kusalādīni akusalādisabhāvato, phassādayo ca vedanādisabhāvato vinivattasabhāvāni vijjanti, tathā avijjamānassa ye dhamme upādāya ‘‘itthī, puriso’’ti upaladdhi hoti, te apanetvā tehi vinivattassa itthiādisabhāvassa abhāvato asambhūtassāti attho. Yaṃ panetassa ‘‘tenākārena avijjamānassa aññenākārena vijjamānassā’’ti atthaṃ keci vadanti, tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ paññattiduke vuttameva. Avijjamānepi sabhāve lokaniruttiṃ anugantvā anabhinivesena cittena ‘‘itthī, puriso’’ti gahaṇasabbhāvā ‘‘lokaniruttimattasiddhassā’’ti āha. Sābhinivesena pana cittena gayhamānaṃ pañcamasaccādikaṃ na sabhāvato, nāpi saṅketena siddhanti ‘‘sabbākārenapianupalabbhaneyya’’nti vuttaṃ. Tāsu imasmiṃ…pe… labbhantīti imasmiṃ pakaraṇe sarūpato tissannaṃ āgatataṃ sandhāya vuttaṃ.
然而,诸师之说应与前述注释之理不相违而结合。因此,“此施设以应施设之义为施设”,意为:由于从自性上不存在,故唯以应施设之义为施设。因为,具有自性的应施设者,由于获得与其相应的胜义之名,故不从他处获得施设之名;而无自性者,由于无自性,故不依自性得名。以“有情”等名,唯以应施设之义而得施设之名,而有情等是无自性的。因为,具有自性者,与色等或一或异,皆无不可得之自性。
Yathāvuttassa pana aṭṭhakathānayassa avirodhena ācariyavādā yojetabbā, tasmā paññapetabbaṭṭhena cesā paññattīti etassa sabhāvato avijjamānattā paññapetabbamattaṭṭhena paññattīti attho. Paññapetabbampi hi sasabhāvaṃ tajjaparamatthanāmalābhato na parato labhitabbaṃ paññattināmaṃ labhati, nisabhāvaṃ pana sabhāvābhāvato na attano sabhāvena nāmaṃ labhatīti. Sattotiādikena nāmena paññapitabbamattaṭṭhena paññattīti nāmaṃ labhati, nisabhāvā ca sattādayo. Na hi sasabhāvassa rūpādīhi ekattena aññattena vā anupalabbhasabhāvatā atthīti.
“冠”即顶髻,彼有此冠,故为“有冠者”。在此师说中,应以无缺的特征而达成一切融通。因为如“第二、第三”等此类,其譬喻施设与安立施设以所计数为主,故可说六种施设皆可归属,其余则随其所应而归属各各施设。然而,有人认为“第二、第三、二、三”等并无任何所谓的数,故说那些依止的相续施设属于非存在施设,而其余如所说的譬喻施设,则属于“以非存在为非存在施设”的部分。他认为“第二、第三、二、三”等譬喻施设与安立施设,唯是“以非存在为非存在施设”。因为相对于第一等,将某一等安立而施设,此中并无任何数。同样,相续施设亦是如此。因为“八十”与“八十岁者”并非存在。
Kirīṭaṃ makuṭaṃ, taṃ assa atthīti kirīṭī. Etasmiñca ācariyavāde anūnena lakkhaṇena bhavitabbanti sabbasamorodho kātabbo. Dutiyaṃ tatiyanti evaṃpakārā hi upanidhāpaññatti upanikkhittakapaññatti ca saṅkhātabbappadhānattā chapi paññattiyo bhajatīti yuttaṃ vattuṃ, itarā ca yathāyogaṃ taṃ taṃ paññattinti. Dutiyaṃ tatiyaṃ dve tīṇītiādi pana saṅkhā nāma kāci natthīti tāsaṃ upādāsantatipaññattīnaṃ avijjamānapaññattibhāvaṃ, itarāsañca upanidhāpaññattīnaṃ yathānidassitānaṃ avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvaṃ maññamāno āha ‘‘sesā avijjamānapakkhañceva avijjamānenaavijjamānapakkhañca bhajantī’’ti. Dutiyaṃ tatiyaṃ dve tīṇītiādīnaṃ upanidhāupanikkhittakapaññattīnaṃ avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvameva maññati. Yañhi paṭhamādikaṃ apekkhitvā yassa cekādikassa upanikkhipitvā paññāpīyati, tañca saṅkhānaṃ kiñci natthīti. Tathā santatipaññattiyā ca. Na hi asīti āsītiko ca vijjamānoti.
有些「地之施设」,是针对欲界等施设而言。因为欲界等即是自性法,这是论师的本意。然而,当「欲」被取作处所时,此施设可成为以不存在而施设存在;当被取作业所生蕴时,则成为以存在而施设存在。又如,通过称为言说或称为引发言说之思的业行,而施设「诵者」这个人时,便属于以存在而施设不存在一类。同样地,通过称为色处的形状来施设「瘦」、「胖」等人时,也可以成为以存在而施设不存在。或者,若不取色处而单说「形状」,则是以不存在而施设不存在。而像「色是触」等说法,则应归入以变坏等功能为功能的施设,或归入以自相法为名的自性施设。而且,在已说明了存在施设与不存在施设之后,由它们混合状态而成立的其余施设,也就随之得以说明。应知,这也是涵盖一切的师长之说。
Ekaccā bhūmipaññattīti kāmāvacarādipaññattiṃ sandhāyāha. Kāmāvacarādī hi sabhāvadhammāti adhippāyo. Kāmoti pana okāse gahite avijjamānenavijjamānapaññatti esā bhavituṃ arahati, kammanibbattakkhandhesu gahitesu vijjamānenavijjamānapaññatti. Yathā pana vacanasaṅkhātāya vacanasamuṭṭhāpakacetanāsaṅkhātāya vā kiriyāya bhāṇakoti puggalassa paññatti vijjamānenaavijjamānapaññattipakkhaṃ bhajati, evaṃ kiso thūloti rūpāyatanasaṅkhātena saṇṭhānena puggalādīnaṃ paññāpanā vijjamānenaavijjamānapaññatti bhavituṃ arahati. Saṇṭhānanti vā rūpāyatane aggahite avijjamānenaavijjamānapaññatti. Rūpaṃ phassotiādikā pana vijjamānapaññatti ruppanādikiccavasena kiccapaññattiyaṃ, paccattadhammanāmavasena paccattapaññattiyaṃ vā avarodhetabbā. Vijjamānāvijjamānapaññattīsu ca vuttāsu tāsaṃ vomissatāvasena pavattā itarāpi vuttāyeva hontīti ayampi ācariyavādo sabbasaṅgāhakoti daṭṭhabbo.
2在解释「凡诸五蕴」等句的义理时,论中说「以某种施设」等。其中,「凡诸五蕴」即「凡色蕴……乃至识蕴」,这是蕴的蕴施设;而「至此」即指蕴的蕴施设。应如此配合经文后,了知此义是以略说与分别的方式来显示的。因为「凡诸五蕴」与「蕴的蕴施设」之义,已由「以某种施设,略说为五蕴」等语所显示;而「凡色蕴」等的意义,则由「分别说为色蕴」等语所显示。其中,「色蕴……乃至识蕴」仅仅是分别的示例。由此,即使未直接说出的内容也已被含摄在内,因此论中说「其中,色蕴是欲界」等。或者,此处经文的义理连接是这样的:将「凡」字与表所有的词语连接后,凡有多少五蕴,便有多少蕴的蕴施设;凡有多少五蕴及其支分——色蕴等的分别,便有多少蕴的蕴施设的分别。以此方式,通过在其他论典中所说的具体事相分别,显示了蕴施设的种种分别。此理于「凡诸处」等句中也同样适用。
2.‘‘Yāvatā pañcakkhandhā’’tiādikassa atthaṃ dassento ‘‘yattakena paññāpanenā’’tiādimāha. Tattha yāvatā pañcakkhandhāti yāvatā rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti khandhānaṃ khandhapaññatti, ettāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, evaṃ pāḷiyojanaṃ katvā saṅkhepappabhedavasena ayaṃ attho vuttoti veditabbo. ‘‘Yāvatā pañcakkhandhā’’ti, ‘‘khandhānaṃ khandhapaññattī’’ti hi imassa attho ‘‘yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā’’ti etena dassito, ‘‘yāvatā rūpakkhandho’’tiādikassa pana ‘‘pabhedato rūpakkhandho’’tiādikenāti. Tattha rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti pabhedanidassanamattametaṃ. Tena avuttopi sabbo saṅgahito hotīti ‘‘tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro’’tiādi vuttaṃ. Ayaṃ vā ettha pāḷiyā atthayojanā – ‘‘yāvatā’’ti idaṃ sabbehi padehi yojetvā yattakā pañcakkhandhā, tattakā khandhānaṃ khandhapaññatti. Yattako pañcannaṃ khandhānaṃ tappabhedānañca rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo, tattako khandhānaṃ khandhapaññattiyā pabhedoti pakaraṇantare vuttena vatthubhedena khandhapaññattiyā pabhedaṃ dasseti. Esa nayo ‘‘yāvatā āyatanāna’’ntiādīsupi.
7「仅以一分」,意思是仅以略说的部分。
7.Ekadesenevāti uddesamattenevāti attho.
二、详说解释
2. Niddesavaṇṇanā
一、一项详说解释
1. Ekakaniddesavaṇṇanā
1基于“禅支即是解脱”的意旨,而说“与解脱俱生的名身”。通过“以信”等句,首先开显具足之义;通过“触也是已触的名为触”等句,开显第二义——即由触而触之义;通过其余者,开显其余因义。因为具足、触、因的状态,故称为“触”。再者,由于第一义难以理解,为开显它而说“于此,对他”等。“除了那些支,其余是五十余法”——在这里,受与喜根已被含摄,故说“有四蕴”。若如此,由于乐可由受与喜根所触知,且三者无异,那么乐的触岂非由它们所触?并非如此,因为已说过以领受与增上之义而获得审察状态。或者,“除了那些支”——因支众多而用复数。然而,对每一支也应作连接,例如“除了寻”等。其中,在“除了乐”的连接中,其余有三蕴;在其他连接中,有四蕴。在所有连接中,以三蕴为内含而说“有四蕴”。
1. Jhānaṅgāneva vimokkhoti iminā adhippāyenāha ‘‘vimokkhasahajātena nāmakāyenā’’ti. Yena hi saddhintiādinā paṭhamaṃ samaṅgibhāvatthaṃ vivarati. Phassenapi phuṭṭhāyeva nāmāti etena ‘‘apicesā’’tiādinā vuttaṃ dutiyaṃ samphassena phusanatthaṃ, itarehi itare kāraṇatthe. Samaṅgibhāvaphusanakāraṇabhāvā hi phusanāti vuttāti. Punapi paṭhamatthameva dubbiññeyyattā vivaranto ‘‘tatrāssā’’tiādimāha. Ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammāti ettha vedanāsomanassindriyāni saṅgahitānīti āha ‘‘cattāro khandhā hontī’’ti. Evaṃ sati vedanāsomanassindriyehi sukhassa phusitabbattā tiṇṇañca tesaṃ anaññattā teneva tassa phusanā āpajjatīti? Nāpajjati, vedayitādhipatiyaṭṭhehi upanijjhāyanabhāvapaṭilābhassa vuttattā. Atha vā ṭhapetvā tāni aṅgānīti aṅgānaṃ bahuttā bahuvacanaṃ. Tesu pana paccekampi yojanā kātabbā ‘‘vitakkaṃ ṭhapetvā’’tiādinā. Tattha ‘‘sukhaṃ ṭhapetvā’’ti imissā yojanāya sesā tayo khandhā honti, itarāsu cattāroti. Sabbayojanāsu ca tayo anto katvā ‘‘cattāro khandhā hontī’’ti vuttaṃ.
2一位通过非时解脱而断除部分漏,并因获得非时解脱的亲依止而成就殊胜时解脱者,即称为“时解脱者”。因为他通过此解脱而成为得禅定的有学,不再从色界、无色界之有回转,如此从欲贪等中解脱,故应得“时解脱”的施设。但凡夫虽得禅定,由于是回转法,仍会有欲贪等现行,故不名为解脱,不应得“时解脱”的施设,因此不被称为“时解脱者”。而阿罗汉已无未断尽之漏,无从彼处解脱。对他来说,八解脱仅是现法乐住而已。因此,八解脱不是他时解脱施设或非时解脱施设的原因。为显示此非因性,故说“然而,并非……而住”,应知这不是为了显示纯观行者是非时解脱的状态。因为一切阿罗汉都是非时解脱者。“外”是指属于出世间的外在者,即世间之义。
2. Yo asamayavimokkhena ekaccehi āsavehi vimutto asamayavimokkhūpanissayalābhena ca sātisayena samayavimokkhena, so eva samayavimutto. So hi tena vimutto jhānalābhī sekkho rūpārūpabhavato apunarāvaṭṭako kāmarāgādīhi tathāvimuttova hotīti samayavimuttapaññattiṃ laddhuṃ arahati. Puthujjano pana jhānalābhī punarāvaṭṭakadhammo puna kāmarāgādisamudācārabhāvato vimutto nāma na hotīti samayavimuttapaññattiṃ nārahati, tena so ‘‘samayavimutto’’ti na vutto. Arahato pana aparikkhīṇā āsavā natthi, yato vimucceyya. Diṭṭhadhammasukhavihāramattā hi tassa aṭṭha vimokkhāti. Tasmā tassa na aṭṭha vimokkhā samayavimuttapaññattibhāvassa asamayavimuttapaññattibhāvassa vā kāraṇaṃ. Tadakāraṇabhāvameva dassetuṃ ‘‘na heva kho…pe… viharatī’’ti vuttaṃ, na sukkhavipassakasseva asamayavimuttabhāvaṃ dassetunti daṭṭhabbaṃ. Sabbopi hi arahā asamayavimuttoti. Bāhirānanti lokuttarato bahibhūtānaṃ, lokiyānanti attho.
3为显示“无色”一词并非仅指无色蕴与涅槃,故说“异于色”等。“心之宝箧”指定。因为定如宝箧一般,作为神通等法的基础。“长时间遍满”意指长时间地遍满、持续。“应扫除”——作此思维后,若未恭敬而行,则知是义务的违犯。如此,仅由义务违犯而失坏的等至,并不像由欲贪等失坏的那样,无法以任何方式恢复;因其障碍微弱,故仅以完成义务即可恢复,所以说“仅以近行而坐”。
3. Arūpakkhandhanibbānamattavācako arūpasaddo na hotīti dassanatthaṃ ‘‘rūpato añña’’ntiādi vuttaṃ. Cittamañjūsanti samādhiṃ. Abhiññādīnañhi dhammānaṃ pādakabhāvena samādhi mañjūsāsadiso hoti. Addhānaṃ pharitunti dīghakālaṃ byāpetuṃ, pavattetunti attho. ‘‘Sammajjitabba’’nti cintetvā tattha ādarassa akatattā vattabhedoti veditabbo. Evaṃ vattabhedamattena naṭṭhā pana samāpatti kāmacchandādīhi naṭṭhā viya na kiñcena paccāharitabbā hoti mandapāripanthakattā, tasmā vattasamitakaraṇamatteneva paccāharitabbattā ‘‘appentova nisīdī’’ti āha.
4四、即使有人以与自身相应的放逸度日,其等至亦不退失,故不名为退失者,这意指每当纷扰刚被收摄时,即有能力入等至。然而,经中(《相应部》2.179)说:“尊者,为何利养、恭敬、名声对漏尽比丘是障碍?阿难,他那不动的心解脱,我不说利养、恭敬、名声是其障碍。然而,阿难,对于不放逸、精勤、坚定而住者所证得的现法乐住,我说利养、恭敬、名声是这些的障碍。”在此应知,这与彼并不相违,其意旨是:那些应时入定、应加守护的等至乐住,在每次纷扰之际,因尚未达成,故说利养、恭敬、名声是障碍。
4.Attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppatīti parihīno nāma na hoti, tasmiṃ tasmiṃ byāsaṅge paṭisaṃhaṭamatte samāpajjituṃ samatthatāyāti adhippāyo. ‘‘Kissa pana, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyāti? Yā hissa sā, ānanda, akuppā cetovimutti, nāhaṃ tassā lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmi. Ye ca khvassa, ānanda, appamattassa ātāpino pahitattassa viharato diṭṭhadhammasukhavihārā adhigatā, tesāhamassa lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmī’’ti sutte (saṃ. ni. 2.179) pana samayena samayaṃ āpajjanena pariharitabbānaṃ samāpattisukhavihārānaṃ tasmiṃ tasmiṃ byāsaṅgakāle anipphattito lābhasakkārasiloko antarāyoti vuttoti adhippāyenassa tena avirodho veditabbo.
5五、诸法……此处应言“以诸法”。在此,若以那些等至而退失,便说为由诸法而对人的退失与不退失。其中,因人的放逸,那些等至会坏失,故说为诸法的坏失与不坏失;而人的退失法即是灭坏,这仅是由于言辞有别或词义有别,而以异门宣说,应如是看待。
5.Dhammānaṃ…pe… pīti ettha ‘‘dhammehī’’ti vattabbaṃ. Idha hi tāhi samāpattīhi parihāyeyyāti dhammehi puggalassa parihānampi aparihānampi vuttaṃ. Tattha ca puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyunti dhammānaṃ kuppanaṃ akuppanañca vuttaṃ, puggalassa pana parihānadhammānameva vināsoti vacananānattamattena vacanatthanānattamattena vā pariyāyantaratā vuttāti daṭṭhabbā.
7-8七至八、思,即等至的思及其时的策励。守护,即把握等至之助益与非助益的、与慧俱的念。以这些思与守护,对所策励、所守护的等至,则有能思与不能思、能守护与不能守护。
7-8.Cetanā samāpatticetanā tadāyūhanā ca. Anurakkhaṇā samāpattiupakārānupakārapariggāhikā paññāsahitā sati. Tāhi cetiyamānaanurakkhiyamānasamāpattīnaṃ bhabbā cetanābhabbā anurakkhaṇābhabbā.
10“凡夫种性”意指凡夫的学处,即已超越凡夫所行的三种学处。因为这三种学处未断三种结缚,故称为“凡夫学处”。
10.Puthujjanagottanti puthujjanasikkhaṃ, puthujjanagatā tisso sikkhā atikkantāti attho. Tā hi saṃyojanattayānupacchedena ‘‘puthujjanasikkhā’’ti vuccantīti.
11住于阿罗汉道者,因以智慧对轮回的怖畏生起悚惧,而于五上分结得以止息,故称“怖畏止息者”,由此说为“七有学怖畏止息者”。
11. Arahattamaggaṭṭho ca vaṭṭabhayato paññubbegena ubbijjanto uddhambhāgiyasaṃyojanehi uparatoti bhayūparato nāmāti āha ‘‘satta sekkhā bhayūparatā’’ti.
12无有分慧者,即被“具足异熟障”所摄。有些三因结生者则被“劣慧”一词所摄,为显示此义,故说“未获得道果之依止者”。因为若无慧,便不会有彼依止。
12. Bhavaṅgapaññāvirahitā ‘‘vipākāvaraṇena samannāgatā’’ti iminā gahitāti tihetukapaṭisandhikā keci ‘‘duppaññā’’ti iminā gayhantīti dassento āha ‘‘appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā’’ti. Paññāya hi vinā na tadupanissayo atthīti.
14十四、只有在决定、不决定与混合的转起存在之处,才有决定法。为表明北俱卢洲并无此种转起,因此没有所谓的“决定”,故说“然而北俱卢人……”等语。
14. Yattha niyatāniyatavomissā pavatti atthi, tattheva niyatadhammā hontīti uttarakurūsu tadabhāvā niyato nāma natthīti dassento ‘‘yā pana uttarakurukāna’’ntiādimāha.
16十六、在十三种首中,盖障首等和转起首是应被遍尽的,胜解首等是能遍尽者,能遍尽之果则是行处首。因为那是境、内、果与解脱。能遍尽之道与果的所缘是行首,即行寂灭之灭。为了通过显示应被遍尽者与能遍尽之果的所缘仿佛同时成就,来彰显等首性,故于《无碍解道》中说了十三种首。然而在此处,依“无前无后,有漏遍尽与命遍尽”之说,唯就其中的烦恼首与转起首作连结而说,故言“其中,烦恼首……”等语。其中,转起首虽也被从转起出离的道以令死后不再转起的方式而遍尽,但只要还有死,转起便依然存在,故说“转起首——命根、死心被遍尽”。不过,以烦恼的遍尽,那应被成就的、仿佛是其无间的省察之回合,也堪称为烦恼遍尽的回合。因为“于解脱者有‘解脱’之智”,所以以省察的完成,烦恼遍尽才名为完成。而若那完成是以死心而成,则以此,命的完成也得以成就。由于此回合与死相等,故烦恼遍尽与命遍尽为无前无后,所以说“以回合相等”。此处应知,入有分而般涅槃者,其般涅槃心即是以入有分的方式而说。
16. Terasasu sīsesu palibodhasīsādīni pavattasīsañca pariyādiyitabbāni, adhimokkhasīsādīni pariyādakāni, pariyādakaphalaṃ gocarasīsaṃ. Tañhi visayajjhattaphalavimokkhoti. Pariyādakassa maggassa phalassa ca ārammaṇaṃ saṅkhārasīsaṃ saṅkhāravivekabhūto nirodhoti pariyādiyitabbānaṃ pariyādakaphalārammaṇānaṃ saha viya saṃsiddhidassanena samasīsibhāvaṃ dassetuṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.87) terasa sīsāni vuttāni. Idha pana ‘‘apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā’’ti vacanato tesu kilesapavattasīsānameva vasena yojanaṃ karonto ‘‘tattha kilesasīsa’’ntiādimāha. Tattha pavattasīsampi vaṭṭato vuṭṭhahanto maggo cutito uddhaṃ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādiyati , yāva pana cuti, tāva pavattisabbhāvato ‘‘pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃcuticittaṃ pariyādiyatī’’ti āha. Kilesapariyādānena pana attano anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahanti. ‘‘Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (ma. ni. 1.78; saṃ. ni. 3.12, 14) vacanato hi paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṃ samāpitaṃ nāma hoti. Taṃ pana parisamāpanaṃ yadi cuticittena hoti, teneva jīvitaparisamāpanañca hotīti imāya vāracutisamatāya kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṃ apubbācarimatā hotīti āha ‘‘vārasamatāyā’’ti. Bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatīti ettha parinibbānacittameva bhavaṅgotaraṇabhāvena vuttanti daṭṭhabbaṃ.
17十七、“大精勤”指大作用,即能令毁灭的巨大雷暴生起之相的坏灭。“应住立”意为坏灭不应发生。
17.Mahāpayogoti mahākiriyo vipattikaraṇamahāmeghuṭṭhānākāravināso. Tiṭṭheyyāti vināso nappavatteyyāti attho.
18十八、“应被亲近故”意为应被承事供养故。
18.Araṇīyattāti payirupāsitabbattā.
20二十、由彼而有所作已办,由证得彼最胜明,三明成就并非迂回之说。而此三明是由教法途径所成就的殊胜三明,故说“唯以教法为重任”。
20. Yāya katakiccatā hoti, tāya aggavijjāya adhigatāya tevijjatābhāvo nippariyāyatā, sā ca āgamanavasena siddhā sātisayā tevijjatāti āha ‘‘āgamanīyameva dhura’’nti.
22二十二、“于彼处”是依处之义,此处为处格;或指作为证达一切知智之所依的状态。因为正是在彼处,方可名为证得一切知。
22.Tattha cāti nimittatthe bhummaṃ, sabbaññutaññāṇappattiyā ādhārabhāve vā. Tattheva hi sabbaññutaṃ patto nāma hotīti.
23二十三、“于前所未闻之法”意指“于前所未闻之谛”。
23.Ananussutesu dhammesūti ca ananussutesu saccesūti attho.
24第24条。“有色者见诸色”等(中部2.248;3.312;无碍解道1.209;法集论248),是在说完以灭尽定为最上的八解脱后,说道:“阿难,若有比丘身触此八解脱而住,且以智慧见而诸漏灭尽,阿难,此比丘即称为俱分解脱者。”这在《大因缘经》中虽如此说,但那是依最胜俱分解脱者而说的。此处依《枳吒山经》的说法,为总摄一切俱分解脱者,而说“获得八等至,以俱生名身而住”。因为在《枳吒山经》中说:“诸比丘,此处有一类人,超越色而至无色之寂静解脱,以身触证而住,且以智慧见而诸漏灭尽。诸比丘,此人即称为俱分解脱者。”(中部2.182)这是依无色等至而说四种俱分解脱者,而最胜俱分解脱者则是依所说特征而成就的。对于身证者,也是同样的道理。
24. ‘‘Rūpī rūpāni passatī’’tiādike (ma. ni. 2.248; 3.312; paṭi. ma. 1.209; dha. sa. 248) nirodhasamāpattiante aṭṭha vimokkhe vatvā ‘‘yato kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, ānanda, bhikkhu ubhatobhāgavimutto’’ti yadipi mahānidānasutte vuttaṃ, taṃ pana ubhatobhāgavimuttaseṭṭhavasena vuttanti idha kīṭāgirisuttavasena sabbaubhatobhāgavimuttasaṅgahatthaṃ ‘‘aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharatī’’ti āha. Kīṭāgirisutte hi ‘‘idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto’’ti (ma. ni. 2.182) arūpasamāpattivasena cattāro ubhatobhāgavimuttā vuttā, ubhatobhāgavimuttaseṭṭho ca vuttalakkhaṇopapattitoti. Kāyasakkhimhipi eseva nayo.
“且以智慧见而诸漏灭尽”,并非指诸漏被智慧所见,而是因为见为因,诸漏灭尽,故说“见已灭尽”。由于灭尽依赖于见,故见为前行之业。“此是依名者”,意即:此俱分解脱者先从色解脱,依于名而住,后又从此名解脱,故说为“依名者”。并引证其成立的经文后,说“由二种身善解脱故,为俱分解脱者”,这就是它的含义。因为在经中,对于证得无所有处定的优波私婆婆罗门,世尊说:“从名身解脱,称为俱分解脱牟尼。”
Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti na āsavā paññāya passanti, dassanakāraṇā pana parikkhīṇā disvā parikkhīṇāti vuttā. Dassanāyattaparikkhayattā eva hi dassanaṃ purimakiriyā hotīti. Nāmanissitako esoti eso ubhatobhāgavimutto rūpato muccitvā nāmaṃ nissāya ṭhito puna tato muccanato ‘‘nāmanissitako’’ti vatvā tassa ca sādhakaṃ suttaṃ vatvā ‘‘kāyadvayato suvimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti āhāti attho. Sutte hi ākiñcaññāyatanalābhino upasīvabrāhmaṇassa bhagavatā nāmakāyā vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti muni akkhātoti.
在第一长老的主张中,由两部分解脱者为俱分解脱者;在第二长老的主张中,由两方面解脱者为俱分解脱者;在第三长老的主张中,由两部分、两次解脱者——这是他们之间的差别。其中,“解脱”指从烦恼解脱,或应理解为由烦恼的镇伏与断除而从二种身解脱。而“无色界者从名身解脱”,是说从称为盖的名身解脱。因为那由于远离盖而从名身解脱,由于镇伏色爱而从色身解脱,所以在一分上称为俱分解脱者。因此,它作为阿拉汉道的基础,成为得名俱分解脱的原因,这是合理的,此即其意旨。
Paṭhamattheravāde dvīhi bhāgehi vimutto ubhatobhāgavimutto, dutiyattheravāde ubhato bhāgato vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti, tatiyattheravāde dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ayametesaṃ viseso. Tattha vimuttoti kilesehi vimutto, kilesavikkhambhanasamucchedanehi vā kāyadvayato vimuttoti attho daṭṭhabbo. Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimuttanti nīvaraṇasaṅkhātanāmakāyato vimuttanti vuttaṃ hoti. Tañhi nīvaraṇadūrībhāvena nāmakāyato rūpataṇhāvikkhambhanena rūpakāyato ca vimuttattā ekadesena ubhatobhāgavimuttaṃ nāma hotīti arahattamaggassa pādakabhūtaṃ ubhatobhāgavimuttanāmalābhassa kāraṇaṃ bhavituṃ yuttanti adhippāyo.
25第25条。其中,即使未获得八解脱中的任何一种,也不能成为俱分解脱者,意指未证得从色身解脱的哪怕一种解脱,这是其意旨。因为在无色界中,即使证得一种,也因获得了成为俱分解脱之因,由八解脱的一部分即足以给予彼名称,故仍说为“八解脱获得者”。因此说“然而在无色界禅那中”等。
25.Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hotīti ubhatobhāgavimuttabhāvassa kāraṇabhūtaṃ rūpakāyato vimuttaṃ ekampi vimokkhaṃ anadhigatoti adhippāyo. Arūpāvacaresu hi ekampi adhigato ubhatobhāgavimuttabhāvakāraṇapaṭilābhato aṭṭhavimokkhekadesena tena taṃnāmadāne samatthena ‘‘aṭṭhavimokkhalābhī’’tveva vuccati. Tenāha ‘‘arūpāvacarajjhānesu panā’’tiādi.
26第26条。“触证所触”意为,在触证之中,即在无色界禅那触证的无间时刻,这是其意旨。此处应视为持续亲近关系中的业格。也就是说,在触证的无间时刻,以应证得的方法而证得。或者,如“坐于一边”等(《长部》1.165)那样,这是修习的中性词。因为,以无色禅那而通过镇伏解脱从色身与一分名身解脱者,对于名为灭尽的解脱,虽已思惟、明了,却未以身证得。然而,当以灭尽为所缘,在部分漏灭尽时,他便证得了它。因此,他如所明了的那样,以身证得应证得的灭尽,故称为身证者,而非解脱者,因为部分漏尚未灭尽。
26.Phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti phuṭṭhānaṃ anto phuṭṭhanto, phuṭṭhānaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ anantaro kāloti adhippāyo. Accantasaṃyoge cettha upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Phuṭṭhānantarakālameva sacchikaroti sacchikātabbopāyenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ekamantaṃ nisīdī’’tiādīsu (dī. ni. 1.165) viya bhāvanapuṃsakaṃ vā etaṃ. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato nāmakāyekadesato ca vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasaṅkhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana kāyena sacchikato. Nirodhaṃ pana ārammaṇaṃ katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena so sacchikato hoti, tasmā so sacchikātabbaṃ nirodhaṃ yathāālocitaṃ nāmakāyena sacchikarotīti kāyasakkhīti vuccati, na tu vimuttoti ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā.
27「已见故到达」:以此显示,依名为四圣谛见的见而证得灭尽。或有「已到达所见」的读法,意为在名为见的入流道智无间即到达。从初果乃至最上道,皆是见至者。
27.Diṭṭhattā pattoti etena catusaccadassanasaṅkhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattataṃ dīpeti. ‘‘Diṭṭhantaṃ patto’’ti vā pāṭho, dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti vuttaṃ hoti. Paṭhamaphalato paṭṭhāya hi yāva aggamaggā diṭṭhippattoti.
28「然而,否定了此理趣」:在此,于见至者与信解脱者的状态上,说示了慧的差别;但并非说此差别是由某种殊胜所获得,见到此过失而加以否定,应作如是观。而「在传承注释书中」一语,应知是为令所应传承之差别决定而得坚固。以「信而解脱」,由此显示,即使一切尚未解脱者,亦能仅由信而有解脱的状态。或谓「信解脱」,意为以信而胜解。
28.Imaṃ pana nayaṃ ‘‘no’’ti paṭikkhipitvāti ettha diṭṭhippattasaddhāvimuttabhāvappattānaṃ paññānānattaṃ vuttaṃ, na pana yena visesena so viseso patto, so vuttoti imaṃ dosaṃ disvā paṭikkhepo katoti daṭṭhabbo. Āgamaṭṭhakathāsūti ca vacanena āgamanīyanānattasanniṭṭhānameva thiraṃ karotīti veditabbaṃ. Saddahanto vimuttoti etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāvaṃ dasseti. Saddhāvimuttoti vā saddhāya adhimuttoti attho.
29「以智慧载持」,意为令智慧更为增益地生起。智慧承载此人,意思是导引其趋向涅槃。
29.Paññaṃ vāhetīti paññaṃ sātisayaṃ pavattetīti attho. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti nibbānābhimukhaṃ gametīti attho.
31“如此,于道刹那亦”中的这个“亦”字,为何而说?难道不是具足圣八支道者即在道刹那,彼时便名为须陀洹吗?并非如此。因为,依道而为其自身所相似的八支或七支之果施设了“流”之名,故具足彼果者亦有须陀洹之义;或者,道即是流,令其转起、未退失的果位者亦具足此名,然而他并不像在初道刹那那样正在进入流。因此,从初果开始,依已进入流而适合称为“须陀洹”。正如所说:“诸比丘,凡于我具足决信者,皆是须陀洹。他们须陀洹中,五者于此究竟,五者舍此而后究竟。”其中,第二果位等另有别称,故初果位者由其余果位所简别,更适合称为“须陀洹”,此即是这里所指。以“依已得之道而觉悟”此句,显示已得道者对四圣谛的观察等为其近依。所谓“正觉为最上归趣”,即正觉是其皈依处;依第二义,正觉是其最上的趣向与归宿,故为“以正觉为最上归趣者”。
31.Evaṃmaggakkhaṇepīti ayaṃ api-saddo kasmā vutto, nanu ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato maggakkhaṇe eva hotīti tadā eva sotāpanno nāmāti āpannanti? Nāpannaṃ . Maggena hi attanā sadisassa aṭṭhaṅgikassa vā sattaṅgikassa vā phalassa sototi nāmaṃ dinnanti tenapi samannāgatassa sotāpannabhāvato, sotena vā maggena pavattetuṃ aparihīnena phalaṭṭhopi samannāgato eva nāma, na ca tena paṭhamamaggakkhaṇe viya soto samāpajjiyamāno, tasmā samāpannasotattā paṭhamaphalato paṭṭhāya ‘‘sotāpanno’’ti vattuṃ yutto. Vuttañhi ‘‘ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā’’ti (a. ni. 10.64). Tattha dutiyaphalaṭṭhādīnaṃ visuṃ nāmaṃ atthīti paṭhamaphalaṭṭho eva itarehi visesiyamāno ‘‘sotāpanno’’ti vattuṃ yuttoti so eva idhādhippeto. Paṭiladdhamaggena bujjhatīti etena paṭiladdhamaggassa catusaccapaccavekkhaṇādīnaṃ upanissayabhāvaṃ dasseti. Sambodhi paraṃ ayanaṃ nissayo etassāti hi sambodhiparāyaṇoti. Dutiyenatthena sambodhi paraṃ ayanaṃ gati etassāti sambodhiparāyaṇo.
32仅凭一个“族”字,所指的正是大族,故说:“其义为,唯结生于大富族中。”
32. Kevalena kulasaddena mahākulameva vuccatīti āha ‘‘mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho’’ti.
33“蕴种”,即结生识。此处唯依此世八种观照之力而说。因此,即使尚未断除内结使,但已具足不还分、为不还法的禅修者,于此不计入;而那些在下界与上界流转、生于欲有的劣禅者,则于此计入,这是意旨所在。
33.Khandhabījaṃ nāma paṭisandhiviññāṇaṃ. Ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne kathitāti sajjhānako ajjhattasaṃyojanasamucchede akatepi anāgāmisabhāgo anāvattidhammo idha gaṇanūpago na hoti, heṭṭhā upari ca saṃsaraṇako kāmabhavagato hīnajjhānako idha gaṇanūpagoti adhippāyo.
34“应说者”是指“应以二因了知微薄性”等所应说的内容,这是它的含义。
34.Yaṃ vattabbanti ‘‘dvīhi kāraṇehi tanubhāvo veditabbo’’tiādi yaṃ vattabbaṃ siyāti attho.
36“或生已随即”是指:此人或已生起,随即便生起圣道。“或未达寿命之中间”是指:此人寿命尚未到达中途,于此期间生起圣道。以上是此处经文的含义。然而,在义注中,如“未至山、河”的譬喻所示,应知“寿命未达中间”中的“未达”一词,在与其他词语连用时,是以剩余语形出现的。
36.Upapannaṃ vā samanantarāti upapannaṃ vā etena puggalena hoti, atha samanantarā ariyamaggaṃ sañjaneti. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ tassa puggalassa vemajjhaṃ appattaṃ hoti, etthantare ariyamaggaṃ sañjanetīti ayamettha pāḷiattho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘appatvā pabbataṃ nadī’’ti viya āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvāti parasaddayoge parato bhūto hutvā saddo vacanasesabhūto payuttoti veditabbo.
37“Upahacca”的意思是“接近后”,由此包含了超越中间及命终的接近。因此说“超越中间后”等。
37.Upahaccāti etassa upagantvāti attho, tena vemajjhātikkamo kālakiriyopagamanañca saṅgahitaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘atikkamitvā vemajjha’’ntiādi.
40“以上流性”:向上而流,即名“上流”,指渴爱之流或轮回之流;其体性即上流性,故说“以上流性”。在无烦天,上流者虽非于彼处便般涅槃,然而无论至任何处而般涅槃,其般涅槃皆有无行般涅槃与有行般涅槃之别,因此于彼处说十种不还者,于无热天等亦然。“未达地”即尚未到达之地。应知:无行与有行般涅槃者的趣向中有较快与更快的差异,犹如能烧少量与大量草木的火焰般;但这并不意味着如生已即般涅槃者等那样更为殊胜,也不是说如同达至大海般涅槃者为非殊胜,亦非在中间般涅槃者与上流者之间判定谁为殊胜或非殊胜——他们只是无行与有行般涅槃者而已。此后所说的“更大”一语,是为了显示如同能烧草木的火焰那样,而非为了显示殊胜与否。
40.Uddhaṃvāhibhāvenāti uddhaṃ vahatīti uddhaṃvāhī, taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vā, tassa bhāvo, tena uddhaṃvāhibhāvenāti vuttaṃ hoti. Avihesu uddhaṃsoto yadipi tattha parinibbāyī na hoti, yattha vā tattha vā gantvā parinibbāyatu, parinibbāyino pana tassa asaṅkhāraparinibbāyitā sasaṅkhāraparinibbāyitā ca atthīti tattha dasa anāgāmino vuttā, evaṃ atappādīsupi. Anupahaccatalāti appattatalā. Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīnaṃ lahusālahusagatikā eva parittavipulatiṇakaṭṭhajhāpakapappaṭikāsadisatā veditabbā, na uppajjitvāva nibbāyanakādīhi adhimattatā viya samuddaṃ patvā nibbāyanakato anadhimattatā viya ca antarā upahaccaparinibbāyīhi uddhaṃsotato ca adhimattānadhimattatā. Te eva hi asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyinoti. Tato mahantatareti vacanaṃ tiṇakaṭṭhajhāpanasamatthapappaṭikādassanatthaṃ, na adhimatta nādhimattadassanatthanti.
“若彼无有,若我不有”:意为无明、行等五因若不存在,那么识等这五果的现行也就不是我所拥有。由此,从过去世成就、从苦的集,显示此苦的转起,故依缘集之义而说观五蕴生起的行道。“将不存在,将非我所拥有”:意为若今时五因将不存在,未来五果也将非我所拥有。由此,依缘灭之义而说观灭的行道;或者,这是于今时与未来为了遮遣我执、我所执而显示空的行道,如此四者皆已说讫。“所有”即存在者。“真实”指具有自性、已生起的,即如其所见之生灭、如其所见之空,也就是五蕴;其体性并无假立的男女、有情等,唯是名色而已。以观还灭而心倾向于还灭者,能舍弃彼“真实”,获得舍离,即依行舍智而成为舍者——这是所说之义。
No cassa no ca me siyāti avijjāsaṅkhārādikaṃ hetupañcakaṃ no ca assa, viññāṇādikaṃ idaṃ phalapañcakaṃ vattamānaṃ no ca me siyāti attho. Tena atītabhavasaṃsiddhito dukkhasamudayato imassa dukkhassa pavattidassanato paccayasamudayaṭṭhena khandhānaṃ udayadassanapaṭipatti vuttā hoti. Na bhavissati, na me bhavissatīti yadi etarahi hetupañcakaṃ na bhavissati, anāgate phalapañcakaṃ na me bhavissatīti attho. Etena paccayanirodhaṭṭhena vayadassanapaṭipatti vuttā hoti, etarahi anāgate ca attattaniyanivāraṇavasena suññatāpaṭipatti vā catūhipi vuttā. Yadatthīti yaṃ atthi. Bhūtanti sasabhāvaṃ nibbattaṃ vā yathādiṭṭhaudayabbayaṃ yathādiṭṭhasuññataṃ vā khandhapañcakaṃ parikappitaitthipurisasattādibhāvarahitaṃ nāmarūpamattanti attho. Vivaṭṭānupassanāya vivaṭṭamānaso taṃ bhūtaṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati, saṅkhārupekkhāñāṇena upekkhako hotīti vuttaṃ hoti.
“于有不染着,于生成不染着”:有些人说这是指于不殊胜与殊胜的“有”中皆不染着。然而,应知现在的有称为“有”,未来的有因由“生”所摄而称为“生成”。或者,“有”即指已生起者,“生成”是其资粮,于这两者不染着,显示了有学的行道。因为对于已生起者及其资粮离染,便是有学的行道。正如所说:“尊者!他以正慧如实见‘此是已生者’,以正慧如实见‘此是已生者’后,便为了对已生者厌离、离染、灭尽而行道。他如实见‘此是资粮之生成’……见后,便为了对资粮之生成厌离……而行道。他如实见‘资粮灭故,彼已生者是灭尽法’……见后,便为了对灭尽法厌离、离染、灭尽而行道。尊者!这样就是有学。”(相应部2.31)“更上者”,即如此不染着后,更以次第之道慧正见寂静之句——涅槃,然而这一句并非一切皆已证得,因为那应由第四道证得者,尚未被他证得。
Bhave na rajjati, sambhave na rajjatīti avisiṭṭhe visiṭṭhe ca bhave na rajjatīti keci vadanti. Paccuppanno pana bhavo bhavo, anāgato jātiyā gahaṇena gahito sambhavoti veditabbo. Atha vā bhavoti bhūtameva vuccati, sambhavo tadāhāro, tasmiṃ dvaye na rajjatīti sekkhapaṭipattiṃ dasseti . Bhūte hi sasambhave ca virāgo sekkhapaṭipatti. Yathāha ‘‘bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ…pe… disvā tadāhārasambhavassa nibbidāya…pe… paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhāya yaṃ bhūtaṃ, taṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ…pe… disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho, bhante, sekkho hotī’’ti (saṃ. ni. 2.31). Athuttarīti atha evaṃ arajjamāno uttari santaṃ padaṃ nibbānaṃ anukkamena maggapaññāya sammā passati, tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ catutthamaggeneva sacchikātabbassa tassa tena asacchikatattā.
2. 二法解说之注释
2. Dukaniddesavaṇṇanā
63第六十三条。因某些烦恼未得镇伏,于某处尚未解脱,故欲有成为内在执取的特胜之缘,故称为“内在”。其处之结缚即为内在结,与此相应者为内在结者。
63. Kassaci kilesassa avikkhambhitattā kassaci kathañci avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa visesapaccayoti ajjhattaṃ nāma. Tattha bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ, tena sampayutto ajjhattasaṃyojano.
83第八十三条。心常行利他而无因由者,为无缘之慈爱者。若期待未来之义利,依凭先前所受持、已作之事,则成为知恩者,而非先行者,故说“将为我作”等。“破暗向明者”不依止于福果而行福,故称其为“先行者”。作“我偿债”之想者,即使不作此想,亦犹如在作此想。
83. Kāraṇena vinā pavattahitacitto akāraṇavacchalo. Anāgatampi payojanaṃ apekkhamāno purimaggahitaṃ taṃ kataṃ upādāya kataññū eva nāma hoti, na pubbakārīti āha ‘‘karissati me’’tiādi. Tamojotiparāyaṇo puññaphalaṃ anupajīvanto eva puññāni karotīti ‘‘pubbakārī’’ti vutto. ‘‘Iṇaṃ demī’’ti saññaṃ karotīti evaṃsaññaṃ akarontopi karonto viya hotīti attho.
86第八十六条。得熊肉而称为猪肉,心不追悔。即虽明知是熊肉,却称为猪肉而无悔,此乃强行遮止后而违犯。
86.Acchamaṃsaṃlabhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyatīti acchamaṃsanti jānantopi sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati, madditvā vītikkamatīti vuttaṃ hoti.
90第九十条。“满足者”:因所作已办而无复挂碍。
90.Tittoti niṭṭhitakiccatāya nirussukko.
3. 三法解说之注释
3. Tikaniddesavaṇṇanā
91第九十一条。“其余防护之别”:指意防护之别,或念防护等之别。“具足不善戒”:即具足所谓“工匠,何等为不善戒?不善的身业、不善的语业、邪恶的活命”等所说者。因其……如是,故为有怖畏的行持,即如是成为有怖畏的行持。
91.Sesasaṃvarabhedenāti manosaṃvarabhedena, satisaṃvarādibhedena vā. Akusalasīlasamannāgamenāti ‘‘katame ca thapati akusalā sīlā? Akusalaṃ kāyakammaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ pāpako ājīvo’’ti vuttehi samannāgamena. Tassa hi…pe… evaṃ sāsaṅkasamācāro hotīti evaṃ sāsaṅko samācāro hotīti attho.
94第九十四条。为显示同境界者的差别而说“身证”等。
94. Samānavisayānaṃ puggalānaṃ visesadassanavasena ‘‘kāyasakkhī’’tiādikaṃ vuttaṃ.
107“或定等为始”:因为出世间法在胜义上即是教法,故其义为:近行定被称为彼之始;毗婆舍那因邻近于彼;道则因为是彼之根本一分。
107.Samādhi vā ādīti lokuttaradhammā hi paramatthato sāsananti tadattho pādakasamādhi tassa ādi vutto, tadāsannattā vipassanā, tassa mūlekadesattā maggo.
108应知“膝上慧者”的补特伽罗如同膝上:因其慧似膝上,故补特伽罗亦如同膝上,这是从诸法于彼不久住的角度而言。因为下文将说“膝上似慧之义”。
108.Ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabboti ucchaṅgasadisapaññatāya eva paññā viya puggalopi ucchaṅgo viya hoti, tasmiṃ dhammānaṃ aciraṭṭhānatoti adhippāyena vuttaṃ. Vakkhati hi ‘‘ucchaṅgasadisapaññotiattho’’ti.
109又,如同有似膝上之慧,也应知有似倒覆瓮之慧,因为诸法于彼无法确立。
109. Yathā ca ucchaṅgasadisā paññā, evaṃ nikkujjakumbhasadisā paññā evāti daṭṭhabbo, tattha dhammānaṃ anavaṭṭhānato.
113由久住与坚住故,其忿怒刻痕犹如石刻,或由他人、或由自己所生。具此者,名为具石刻喻者、石刻喻者。其余二者亦然。
113. Ciraṭṭhānato thiraṭṭhānato ca pāsāṇalekhasadisā parāparādhanibbattā kodhalekhā yassa so pāsāṇalekhūpamasamannāgato pāsāṇalekhūpamoti vutto, evaṃ itarepi.
118彼远离闻等事,虚浮傲慢如芦,故称为“芦”;彼有高耸之芦,故称“高芦者”。
118. Sutādivatthurahito tucchamāno naḷo viyāti ‘‘naḷo’’ti vuccati, so uggato naḷo etassāti unnaḷo.
122为了显示“将不会有戒论”一语中所说的无有戒论,即便最初,与恶戒者相处亦不会发生,故说“即无戒论”。
122. ‘‘Sīlakathā ca no bhavissatī’’ti ettha vuttaṃ sīlakathābhavanaṃ paṭhamārambhopi dussīlena saha na hotīti dassento āha neva sīlakathā hotī’’ti.
123一二三 ‘于彼彼处’:谓于一一应摄受、应以慧简择、应增长之处,依止增上戒所生之慧,名为摄受。
123.Tatthatatthāti tasmiṃ tasmiṃ anuggahetabbe paññāya sodhetabbe ca vaḍḍhetabbe ca adhikasīlaṃ nissāya uppannapaññāya anuggaṇhāti nāmāti attho.
124一二四 ‘恶戒如粪坑’:以此显示恶戒与粪相似。
124.Gūthakūpo viya dussīlyanti etena dussīlyassa gūthasadisattameva dasseti.
130一三〇 ‘不能正安立’:此就‘大多不能’之义而说,或指如来出现时,轻慢如来而欲生起等至者之无能为力;又或指富兰那等外道。
130.No ca sammā paññapetuṃ sakkontīti yebhuyyena na sakkontīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ, uppanne tathāgate tasmiṃ anādariyaṃ katvā samāpattiṃ uppādetuṃ vāyamantassa asamatthabhāvaṃ vā. Titthiyā vā pūraṇādayo adhippetā.
4. 四法解说之注释
4. Catukkaniddesavaṇṇanā
133由于他人所行的恶戒,是由教令与自身的加行所造,因此说教令造恶者是‘由此得半分继承者’。
133. Parena kataṃ dussīlyaṃ āṇattiyā attanā ca payogena katanti āṇattiyā pāpassa dāyādo ‘‘tato upaḍḍhassa dāyādo’’ti vutto.
145‘此’:即说明‘他们中第一’等理趣。
145.Ayanti ‘‘tesu paṭhamo’’tiādikaṃ nayaṃ vadati.
148‘开显智’:即通过说法,令对诸法的智现前成就。‘与举例时俱’:指与举例的时间同时,即尚未超过彼时之意。
148. Desanāya dhammānaṃ ñāṇassa āpāthabhāvasampādanaṃ ñāṇugghāṭanaṃ. Saha udāhaṭavelāyāti udāhaṭavelāya saddhiṃ tasmiṃ kāle anatikkante evāti attho.
152第一百五十二条。‘彼’:指前文。当问‘何为世间’时,答‘五取蕴’,此语摄持广大之义而住立,与义相应。‘坏故’为世间,与因相应。
152.Tanti anantaravacanaṃ vadati. ‘‘Katamo loko’’ti vutte ‘‘pañcupādānakkhandhā’’ti mahantaṃ atthaṃ saṅgahitvā ṭhitavacanaṃ atthayuttaṃ. Lujjatīti lokoti kāraṇayuttaṃ.
156‘俱与不俱’:即‘于俱与不俱’之义,或指对俱与不俱的决断。‘唯二’:即第二与第四。因说法者与声闻成就之故,能令觉悟,故称为说自性法者、说真实法者。
156.Sahitāsahitassāti sahitāsahiteti attho, sahitāsahitassa paricchindaneti vā . Dveyevāti dutiyacatutthāyeva. Desakasāvakasampattiyā bodhetuṃ samatthatāya sabhāvadhammakathikā, saccadhammakathikāti attho.
157以善法熏修心的习气,名为‘住持之务’。此处所言的‘恶人’,是指第四种,而非第一种。因为第一种是指不愿欺诳、如同韦兰阇婆罗门那样的人。
157. Kusaladhammehi cittassa vāsanābhāvanā vāsadhuraṃ. Ayaṃ pāpapuggaloti catuttho vutto, na paṭhamo. Paṭhamo hi avisaṃvādetukāmo verañjabrāhmaṇasadiso adhippetoti.
159“于补特伽罗,与圣者的前行等相似”,意思是:该补特伽罗的前行等与圣者的前行等相似;或者说,该补特伽罗与圣者的前行等相似,即具有相似的前行等。
159.Puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatāti puggale abhikkamanādīnaṃ ariyānaṃ abhikkamanādisadisatāti attho, ariyānaṃ abhikkamanādinā puggalassa sadisatāti vā sadisābhikkamanāditāti attho.
166称“恶戒者”为“恶戒者”,是如实而语。不说“因杀生而恶戒、因不与取而恶戒”,而只说“因杀生”,是真实而语。为了显示所谓“适时”——即此处所说的“适时”,那位被称为“适时而语”的人是怎样的,故而说明“所谓此处说‘适时’,其中那位补特伽罗……”等,以阐明“是知时者”等。
166. Dussīlaṃ ‘‘dussīlo’’ti vadanto bhūtaṃ bhāsati nāma. Pāṇātipātena dussīlaṃ adinnādānena dussīloti avatvā pāṇātipātenevāti vadanto tacchaṃ bhāsati nāma. Yamidaṃ ‘‘kālenā’’ti vuttaṃ, tatra tasmiṃ vacane, yo ‘‘kālena bhaṇatī’’ti vutto, so kīdisoti dassanatthaṃ ‘‘kālaññū hotī’’tiādi vuttanti dassento ‘‘yamidaṃ kālenāti vuttaṃ, tatra yo puggalo’’tiādimāha.
168“来报之失”是指业;先前已生起的缘之失,是指精血。“转起”,即转起的缘,或为转起而作缘者,如食物等。“照亮”故名为“光”,即光明。以家族成就等而照耀者,也如同光一样,故称为“光”。
168.Āgamanavipatti nāma kammaṃ, pubbuppannapaccayavipatti sukkasoṇitaṃ. Pavatte, pavattassa vā paccayā pavattapaccayā, āhārādayo. Jotetīti joti, āloko. Kulasampattiyādīhi jotamāno ca joti viyāti joti.
173对已断除及残余烦恼的省察,也是借由显示哪些烦恼已解脱、哪些尚未解脱,而成为解脱之见,因此说‘解脱智见是十九种省察智’。
173. Pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇāpi yehi kilesehi vimutto avimutto ca, tesaṃ dassanavasena vimuttidassanameva hotīti āha ‘‘vimuttiñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇa’’nti.
174‘任何一些经线所织之物’,意指经线所织的各种布料中,无论何种布料。‘傍晚第三’指傍晚时分的第三次。‘随行’即跟随而行。‘他随行’应视为受格,或视为中性修习语。
174.Yāni kānici tantāvutānanti tantāvutānaṃ vatthānaṃ yāni kānici vatthānīti vuttaṃ hoti. Sāyaṃ tatiyaṃ assāti sāyatatiyo. Anuyuñjanaṃ anuyogo. Taṃ anuyuttoti upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, bhāvanapuṃsakaṃ vā.
178‘以彼处之学的方式’,即依学与共住之学的方式。‘圆满学’,即圆满地防护戒。‘不违越共住’,即不违越世尊所说‘名身、句身、语身、字身’之学处语。这两者即称为‘学’。其中,不违越共住是圆满学之缘,因为由此可令防护直至圣道得以圆满。‘由于破坏之状态’,即由于损害之状态。‘如姜黄色之不坚固’,此处应知是所说之语处于不稳固的状态,与姜黄色相似,而非指补特伽罗。
178.Tatthasikkhanabhāvenāti sikkhāya sājīve ca sikkhanabhāvena. Sikkhaṃ paripūrentoti sīlasaṃvaraṃ paripūrento. Sājīvañca avītikkamantoti ‘‘nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo’’ti vuttaṃ sikkhāpadaṃ bhagavato vacanaṃ avītikkamanto hutvāti attho. Idameva ca dvayaṃ ‘‘sikkhana’’nti vuttaṃ. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tato hi yāva maggā saṃvarapāripūrī hotīti. Vināsanabhāvatoti hiṃsanabhāvato. Haliddirāgo viya na thirakatho hotīti ettha kathāya aṭṭhitabhāvena haliddirāgasadisatā veditabbā, na puggalassa.
179“木钱币”指那些用于交易的物品,“iti”一词即表示此类。展示一物而交换另一物:比如,展示价值十钱的一对布料,却给那个不知情的人价值五钱的物品。
179.Dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchantīti iti-saddena evaṃpakāre dasseti. Aññaṃ dassetvā aññassa parivattananti dasagghanakaṃ vatthayugaṃ dassetvā tassa ajānantassa pañcagghanakassa dānaṃ.
181“不散乱之乐”:即因对色等执取为净等相,而不散乱的乐。
181.Avikiṇṇasukhanti rūpādīsu subhādiparikappanavasena avisaṭasukhaṃ.
187于蕴等诸法上,以无常等行相而转起的观,由获得道果而称为“已得”;未得彼道果则不稳固,因此,唯道果获得者被称为“增上慧法观之得者”。道果智本身即是增上慧,且于四谛法中一切法之最胜涅槃有殊胜之见,故应视为增上慧法观。
187. Khandhadhammesu aniccādivasena pavattā vipassanā maggaphalalābhena paṭiladdhā nāma hoti tadalābhena anavaṭṭhānatoti maggaphalalābhī eva ‘‘adhipaññādhammavipassanālābhī’’ti vutto, maggaphalañāṇameva ca adhikapaññābhāvato catusaccadhamme sabbadhammassa vare nibbāne eva vā visiṭṭhadassanabhāvato ca adhipaññādhammavipassanāti daṭṭhabbā.
189“不以所闻而具足”,意思是不具足所听闻的法义或道理。
189.Sutena anupapannoti yathāsutena vā atthena vā na samannāgatoti attho.
五、五法解说注释
5. Pañcakaniddesavaṇṇanā
191在初五法中,仅由总说便明了补特伽罗的分类,故为了依此修行而作分别,说“其中,那位……”等。“开始”一词,意指表示开始动作的词语。由于果的生起,道的作用便已完成,因此说“以道的作用唯是果”。“请求善”,意思是不是称赞之类的善。
191. Paṭhamapañcake uddeseneva puggalavibhāgo viññāyatīti yathā tesu paṭipajjitabbaṃ , tāya paṭipattiyā te vibhajanto ‘‘tatra yvāya’’ntiādimāha. Ārambhasaddoti ārambhakiriyāvācako saddoti attho. Phaluppattiyā maggakiccaṃ niṭṭhitaṃ hotīti ‘‘maggakiccavasena phalameva vutta’’nti āha. Āyācanasādhūti na pasaṃsanādisādhūti attho.
192“应置”即应安置于首位的所依处,应视为如同依见、闻、答、施而生起的摄取,犹如口。那口是应置的,或者,为了摄取,原本的口就是应置的,具此者称为“应置口者”,意思是不经思择,仅以最初的话语就确立了摄取。
192. Ādito dheyyaṃ ṭhapetabbaṃ ādheyyaṃ, dassanasavanapaṭivacanadānavasena mukhena viya pavattaṃ gahaṇaṃ mukhanti daṭṭhabbaṃ. Taṃ mukhaṃ ādheyyaṃ, gahaṇatthaṃ pakatimukhameva vā ādheyyaṃ yassa so ādheyyamukho, avicāretvā ādikathāya eva ṭhapitagahaṇoti vuttaṃ hoti.
194“于尘垢中”,即处于尘垢的状态。
194.Rajaggasminti rajaggabhāve.
199并非如“牛以乳为最上”那样的关联,而是为了显示:在列举了五种牛味之后,其中醍醐为最上,故说“牛、乳”等。因此说“从牛而有乳”等。
199. Gavā khīraṃ aggamakkhāyatīti na evaṃ sambandho, uppattito pana pañca gorase dassetvā tesu sappimaṇḍassa aggabhāvadassanatthaṃ ‘‘gavā khīra’’ntiādi vuttaṃ. Tenāha ‘‘gāvito khīraṃ nāma hotī’’tiādi.
六、六法解说注释
6. Chakkaniddesavaṇṇanā
202在六法中,为了显示正自觉者等是显然具足上述功德的补特伽罗,故说“正自觉者应以此而见”等。其中,“以此”是指自己证悟真理,并于彼处获得一切知智与自在力——以此一切总和而言。然而,若说“以一切知智”,则此一切已被包含,因为若无自己证悟真理及获得自在力,便无一切知智。是故注释书中仅说“以一切知智”。其中,“以无师、自己生起”一语否定了从他人而生起及有师,意谓一切知智非有师、非由他人所生起。因为那样的智并不存在,故无需遮止。
202. Chakke ekantato pākaṭā sammāsambuddhādayo te yathāvuttaguṇā puggalāti dassento ‘‘sammāsambuddho tena daṭṭhabbo’’tiādimāha. Tattha tenāti sāmaṃ saccābhisamayo tattha ca sabbaññutappattibalesu ca vasibhāvappattīti etena sabbena samuditena. ‘‘Sabbaññutaññāṇenā’’ti pana vutte sabbamidaṃ saṅgahitaṃ hoti sāmaṃ saccābhisamayena balesu ca vasibhāvappattiyā ca vinā sabbaññutaññāṇassa abhāvā, tasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbaññutaññāṇenā’’ti ettakameva vuttaṃ. Tattha anācariyakena attanā uppāditenāti vacanena sabbaññutaññāṇassa sācariyakattaṃ parato uppattiñca paṭisedheti, na sācariyakaṃ parehi uppāditañca sabbaññutaññāṇaṃ. Na hi taṃ tādisaṃ nivāretabbaṃ atthīti.
七、七法解说注释
7. Sattakaniddesavaṇṇanā
203“信名为善得”等:通过“提升”一词,显示信是善的——它或含摄于善法中,或作为对菩提分法的胜解,由此显示了正在提升的善法;对于惭等也是如此。“于善法中”:此处是处格,应理解为含摄其中或对其有助益。于此,“信于善法中提升为善”等,通过提升之智显示了信等的生起。因此,才说“此信既不退转”等。或者,先说明“信于善法中为善”是提升的助益、显示了其功德,进而应知通过“提升”一词,即显示了名为信的提升本身。“在‘行处’中”:指染衣匠的碱水过滤处。由同一业所生的结生、有分、死之相续,称为一个心路;在死心之后,如其执取而紧接生起第二个,故说“以第二个心路”。上升、住立等四种人,若在各自的那一生中未证得阿拉汉,应知为许多人;而证得者,即便仅有一人,在前期阶段也会经历第三等人等的状态,最终成为第七种人。
203.Saddhānāma sādhuladdhikāti ummujjatīti etena kusalesu dhammesu antogadhā, bodhipakkhiyadhammesu vā adhimokkhabhūtā saddhā sādhūti ummujjamānaṃ kusalaṃ dasseti, evaṃ hirīyādīsu ca. Kusalesu dhammesūti ettha bhummaniddeso tadantogadhatāya tadupakāratāya vā veditabbo. Ettha ca ummujjati sāhu saddhā kusalesu dhammesūtiādinā saddhādīnaṃ ummujjanapaññāya saddhādīnaṃ uppattiṃ dasseti. Teneva ‘‘tassa sā saddhā neva tiṭṭhatī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Sāhu saddhā kusalesu dhammesū’’ti vā ummujjanassa upakārakaṃ ānisaṃsadassanaṃ vatvā ‘‘ummujjatī’’ti etena saddhāsaṅkhātameva ummujjanaṃ dassitanti veditabbaṃ. Caṅkavāreti rajakānaṃ khāraparisāvane. Ekakammanibbattā paṭisandhibhavaṅgacutisantati eko cittavāroti cutito anantaro yathāgahito dutiyo hotīti āha ‘‘dutiyacittavārenā’’ti. Ummujjitvā ṭhitādayo cattāro tāya tāya jātiyā arahattaṃ asacchikarontā aneke puggalā veditabbā, sacchikaronto pana ekopi pubbabhāge tatiyapuggalādibhāvaṃ āpajjitvā ante sattamapuggalo hotīti.
十法解说之注释。
10. Dasakaniddesavaṇṇanā
209“五者于此究竟,五者舍此而究竟”:在此,那些须陀洹等,若生于色界、无色界而般涅槃者,虽属于“舍此而究竟”的一类,但由于未断除内结缚,且生于与凡夫共通的处所,故不在此列。应知,只有依生于不共的处所,中般涅槃者等才被称为“舍此而究竟”。
209.Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti ettha ye sotāpannādayo rūpārūpabhave upapajjitvā parinibbāyissanti, te idha vihāya niṭṭhāpakkhaṃ bhajamānāpi ajjhattasaṃyojanānaṃ asamucchinnattā puthujjanasādhāraṇe ca ṭhāne upapattiyā na gahitā. Asādhāraṇaṭṭhānuppattivasena pana antarāparinibbāyīādayo eva ‘‘idha vihāya niṭṭhā’’ti vuttāti veditabbāti.